Anotācija (ex-ante)

1. Spēkā esošie noteikumi Nr. 147 neparedz pārtikas rezervju veidošanu, bet nosaka citas pieejas pārtikas apgādei krīzes situācijā.
Ievērojot mainīgo ģeopolitisko situāciju un citu valstu pieredzi krīzes apgādē, nepieciešams pēc iespējas diversificēt mehānismus pārtikas apgādei krīzes situācijās, lai nodrošinātu reālistiskāku pieeju iedzīvotāju apgādei ar pārtiku krīzes situācijās atkarībā no iespējamās valsts apdraudējuma pakāpes, mēroga un ilguma.
Savlaicīga pārtikas produktu rezervju izveide ļautu mazināt spiedienu uz pārtikas piegādes ķēdi, iestājoties krīzes situācijai.
Spēkā esošais regulējums attiecībā uz atlikto pārtikas piegādi paredz, ka valsts iegādājas tikai pakalpojumu – pārtikas produktu uzglabāšanu, bet pārtikas produkti faktiski nav valsts īpašumā, tāpēc valsts apdraudējuma gadījumā būtu jāpiesaista ievērojami valsts budžeta līdzekļi pārtikas reālai iegādei. Tāpat būtiski budžeta līdzekļi būtu nepieciešami gadījumos, kad pārtikas piegāde notiktu, pamatojoties uz atsevišķu Ministru kabineta lēmumu, noslēgtiem līgumiem ar komersantiem par pārtikas preču ražošanu un piegādi, kā arī plānotajiem un sagatavotajiem  mobilizācijas pieprasījumiem komersantiem noteikta veida pārtikas preču ražošanai. Tas nozīmē, ka, iestājoties apdraudējuma situācijai, esošie pārtikas piegādes  modeļi būtībā veidotu lielu fiskālo slogu uz valsts budžeta līdzekļiem, tāpēc par izteiktu prioritāti kļūst savlaicīga un droša pārtikas rezervju izveide kā vitāli svarīgs nacionālās drošības apsvērums, lai potenciālās krīzes vai apdraudējuma situācijā nodrošinātu iedzīvotāju apgādi ar pārtiku, tā sekmējot tautsaimniecības noturību pret krīzēm.

2. Zemkopības ministrijas kā valsts tiešās pārvaldes iestādes primārā funkcija ir izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku tās kompetencē esošajās jomās, tādēļ ministrijas kapacitāte nav pietiekama, lai faktiski  veidotu pārtikas rezerves. 

3. Spēkā esošajos noteikumos Nr. 147 vienas dienas normai paredzēto pārtikas produktu klāsts ir diezgan ierobežots, tāpēc tas būtu pilnveidojams, lai vairāk atbilstu potenciālām dažāda rakstura krīzes situācijām.
Plašāks produktu klāsts labāk palīdzētu nodrošināt vienam cilvēkam ieteicamo vienas dienas uzturdevu kaloritāti un minimāli uzņemamo olbaltumvielu daudzumu atbilstoši fizioloģisko nepieciešamībai. Tas arī ļautu pašvaldībām efektīvāk nodrošināt noteiktās iedzīvotāju grupas ar vajadzīgajiem pārtikas produktiem.
Pārtikas apgādē valsts apdraudējumā un krīzes situācijās iekļautajiem produktiem ir jābūt ātri pagatavojamiem vai uzreiz lietojamiem uzturā, ar diezgan ilgu derīguma termiņu un uzglabājamiem vienkāršos apstākļos. Pamatojoties uz NATO vadlīnijās attiecībā uz iedzīvotāju pārvietošanu paredzēto plānošanas praksi, produktu daudzums  valsts apdraudējuma un krīzes situācijām plānots diviem procentiem Latvijas iedzīvotāju trīs mēnešiem atkarībā no pieejamā finansējuma.
4. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk – PMLP) Fizisko personu reģistrā iekļauj un aktualizē datus par Latvijas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem vai ārzemniekiem, kuri ir saņēmuši uzturēšanās atļauju, Eiropas Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecību vai Eiropas Savienības pilsoņa pastāvīgās uzturēšanās apliecību neatkarīgi no tā, vai personu faktiskā dzīvesvieta ir Latvijā.
Turpretim Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk - CSP) Oficiālās statistikas portāla dati par iedzīvotāju skaitu pa vecuma grupām un to sadalījumu pa novadu un valstpilsētu administratīvajām teritorijām apvieno visu statistikas iestāžu oficiālo statistiku un ir publiski pieejami.  Līdz ar to pamatots ir apsvērums turpmāk nepieciešamā pārtikas  apjoma aprēķināšanā izmantot CSP Oficiālās statistikas portāla valsts pārvaldes atvērtos datus par Latvijas iedzīvotājiem.

1. Lai potenciālās krīzes vai apdraudējuma situācijā nodrošinātu reālistisku pieeju iedzīvotāju apgādei ar pārtiku, nepieciešams paredzēt arī pārtikas rezervju veidošanu kā vienu no mehānismiem pārtikas apgādei krīzes situācijās.  

2. Ar noteikumu projektu paredzēts, ka noteikumu projekta 10.¹ punktā minētais valsts pārvaldes uzdevums – izveidot pārtikas rezerves – tiek deleģēts Possessor.
Vienlaikus tiek saglabāta koncepcija, ka pārtiku, ko nebūs iespējams nodrošināt no pārtikas rezervēm, krīzes situācijās tiks nodrošināta ar citām noteikumos Nr.147 paredzētajām pieejām.
Possessor ir Latvijas Republikai 100 % piederoša sabiedrība ar ierobežotu atbildību, un tās daļu turētājs ir Ekonomikas ministrija. Possessor pamatdarbība ir saistīta ar tai deleģētu atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu izpildi un pakalpojumu sniegšanu publiskajām personām. Possessor galvenokārt ir šādas darbības jomas (biznesa virzieni valsts aktīvu pārvaldībā):
a) zemesgabali un nekustamā īpašuma objekti;
b) dzīvojamās mājas un dzīvokļu īpašumi;
c) kapitāla daļas un problemātiskie aktīvi;
d) līgumu kontrole;
e) privatizācijas sertifikāti;
f) valsts naftas produktu drošības rezervju (turpmāk – drošības rezerves) pārvaldība;
g) pirmās nepieciešamības preču nodrošināšana.

Possessor vēsturiski ir uzkrājusi ievērojamu pieredzi dažādu valsts aktīvu pārvaldībā. Turklāt Possessor ir ilgstoša pieredze uzraudzības jautājumos, kas saistīti ar Possessor deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, tostarp sadarbībā ar Ekonomikas ministriju. 
Vienlaikus Possessor juridiskais statuss dod iespēju sekmīgi plānot darbību ilgtermiņā. Possessor ir tādas pārtikas rezervju  pārvaldībai nepieciešamās kompetences, kā piemēram:
1) iepirkumu organizēšana par valsts rezervju iegādi;
2) ar valsts rezervju uzglabāšanu un saimnieciskās aprites saistīto jautājumu organizēšana;
3) ar valsts rezervju transportēšanu saistīto jautājumu organizēšana u. c.
Papildus norādām, ka Ministru kabinets 2026. gada 29. janvārī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 34 (prot. Nr. 3 2. §) apstiprināja Iekšlietu ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par valsts materiālo rezervju pārvaldības pilnveidi" (turpmāk – konceptuālais ziņojums), kurā sniegti priekšlikumi trīs iespējamiem risinājumiem turpmākai valsts materiālo rezervju un citu valsts apdraudējuma un krīzes situāciju pārvarēšanas pasākumu īstenošanai nepieciešamo materiālo resursu, tostarp pārtikas rezervju, pārvaldībai. Ministru kabineta atbalstītais risinājuma 3. variants paredz pakāpeniski vairāku gadu laikā pāriet uz centralizētu minēto resursu pārvaldību, deleģējot attiecīgus uzdevumus Possessor. Saskaņojot konceptuālo ziņojumu ar iesaistītajām pusēm, tika panākta vienošanās, ka Possessor pārņem valsts materiālo rezervju (risinājuma 3. variants paredz jaunu valsts materiālo rezervju ietvaru, tostarp pārtikas rezervju iekļaušanu valsts materiālajās rezervēs, kuras pašlaik nav iekļautas valsts materiālo rezervju sastāvā) pārvaldību situācijā, ja konceptuālā ziņojumā piedāvātā risinājuma 3. varianta ieviešanai tiek piešķirts nepieciešamais finansējums un pieņemti nepieciešamie tiesību akti (to izstrāde paredzēta starpinstitūciju darba grupā). Jāpiemin arī tas, ka konceptuālajam ziņojumam pievienotais provizoriskais rīcības plāns (konceptuālā ziņojuma 6. pielikums) paredz, ka pakāpeniska līgumsaistību, piešķirtā finansējuma un valsts materiālo rezervju nodošana Possessor pārvaldībā tiek uzsākta 2028. gadā atbilstoši konceptuālā ziņojuma 6.pielikumā norādītajam.

Ievērojot minēto, Latvijā būtībā nav alternatīvu publisku iestāžu, kas bez speciālas sagatavošanās varētu pildīt tādu valsts pārvaldes uzdevumu kā pārtikas rezervju izveidošana. Turklāt, nododot savstarpēji salīdzināmas funkcijas vienai institūcijai un ieviešot efektīvu un sistematizētu valsts rezervju pārvaldības modeli, rastos iespēja kopumā ilgtermiņā samazināt kopējās valsts izmaksas.
Vienlaikus Possessor pašlaik nav paredzēts finansējums pārtikas rezervju veidošanas administratīvo izmaksu segšanai, tāpēc darbu pie pārtikas rezervju sistēmas izveides Possessor varēs uzsākt tikai pēc tam, kad būs piešķirts vajadzīgais finansējums. 

Noteikumu projekta 10.¹2. apakšpunktā ir noteikts, ka šajā apakšpunktā minētie līgumi tiek slēgti, ievērojot Publisko iepirkumu likumā noteikto regulējumu par iepirkumu. Ar noteikumu projekta 10.¹2. apakšpunktā minēto norādi uz Publisko iepirkumu likumu, tiek saprasts arī Publisko iepirkumu likuma 3. panta pirmās daļas 1.  un 14. punktā un astotajā daļā minētais Publisko iepirkumu likuma piemērošanas izņēmums. 

Lai izpildītu noteikumu projekta 10.¹ punktā minēto valsts pārvaldes uzdevumu – izveidot pārtikas rezerves, paredzēts, ka Zemkopības ministrija un Possessor noslēgs līgumu par noteikumu projekta 10.¹ punktā noteiktā uzdevuma izpildes uzraudzību (turpmāk – uzraudzības līgums), tostarp par pārtikas rezervju izveides nosacījumiem un daudzumu, informācijas sniegšanu un tā izpildes uzraudzības kārtību.
Possessor, pamatojoties uz noslēgto uzraudzības līgumu, izstrādās detalizētu pārtikas rezervju veidošanas un uzturēšanas plānu un saskaņos to ar Zemkopības ministriju.
Uzraudzības līgumā tiks noteikti pārtikas rezervju veidošanas pamatprincipi, jo pārtikas produktu derīguma termiņš ir ievērojami īsāks nekā rūpniecības precēm un to uzglabāšanai bieži vien ir nepieciešami noteikti apstākļi, tostarp noteikts temperatūras režīms.
Vienlaikus Possessor, izstrādājot detalizētu pārtikas rezervju veidošanas un uzturēšanas plānu, ņems vērā arī tādus būtiskus aspektus, kā piemēram, pārtikas rezervju loģistika, tai skaitā pārtikas rezervju transportēšanas organizēšana no uzglabāšanas vietām līdz pašvaldību izsniegšanas punktiem, kā arī tiks meklēti risinājumi optimālai pārtikas sadalei (izvērtējot iespējas tās iepriekš komplektēt standartizētās piegādes vienībās vai nodrošināt to ātru komplektēšanu krīzes situācijā) atbilstoši vienas dienas normai.
Tāpat Possessor plāno pārtikas rezervju iepirkšanai piešķirtā finansējuma izmantošanu, lai sasniegtu atsevišķu produktu noteiktu nodrošinājuma līmeni. Papildus Possessor aprēķina nepieciešamo finansējumu pārtikas rezervju atjaunošanai, ja tās ir izmantotas vai ir nepieciešams tās papildināt ar jauniem produktiem no noteikumu 2.pielikuma. 

Paredzēts, ka pārtikas rezerves galvenokārt tiks veidotas un uzglabātas pārtikas ražošanas uzņēmumos. Ievērojot pārtikas produktu uzglabāšanas nosacījumu specifiku, paredzēts, ka pārtikas uzņēmumiem, tostarp ražotājiem, konkrētā periodā būtu pienākums nodrošināt pārtikas rezervēs iepirkto produktu apriti atbilstoši to derīguma termiņam. Savukārt Possessor iespējams varētu nodrošināt tikai atsevišķu pārtikas, piemēram, liofilizētās pārtikas, rezervju uzglabāšanu, proti, tādu produktu uzglabāšanu, kuriem ir salīdzinoši ilgs uzglabāšanas termiņš un kuri uzglabājami vienkāršos apstākļos.
Atbilstoši  Zemkopības ministrijas sagatavotajam un Ministru kabinetā atbalstītajam informatīvajam ziņojumam "Par finansējumu pārtikas rezervju izveidei" projektam (IP, MK sēdes 30.06.2026. protokols Nr.35, 94.§.) tiek plānota sekojoša secīga pārtikas rezervju ieviešanas shēma.
1. Pārtikas rezervju izveides un apsaimniekošanas juridiskā ietvara nostiprināšana;
1.1. Zemkopības ministrijas un Possessor līguma noslēgšana,  kurā tostarp tiek paredzēti pārtikas rezervju izveides nosacījumi un kurā Possessor tiek uzticēts veikt šādas darbības:
 1.1.1. pārtikas rezervju izveides un uzturēšanas plāna (turpmāk – plāns) izstrāde  un saskaņošana ar Zemkopības ministriju;
1.1.2. līgumu slēgšana ar piegādātājiem par pārtikas rezervju izveidošanu, transportēšanu uz uzglabāšanas vietu, uzglabāšanu un apriti (turpmāk – līgumi ar pārtikas ražotājiem) atbilstoši saskaņotajam plānam un normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā;
1.1.3. uzskaites un pārbaužu veikšana pārtikas rezervju uzglabāšanas vietās vismaz reizi gadā, izvērtējot:
- pārtikas rezervju uzglabāšanas atbilstību uzglabāšanas nosacījumiem un to derīguma termiņam;
-  pārtikas rezervju atbilstību uzskaites datiem;
1.1.4. pārtikas rezervju atjaunošanu;
1.1.5. lēmuma pieņemšanu par pārtikas rezervju izsniegšanu valsts apdraudējuma gadījumā;
1.1.6. finanšu līdzekļu plānošanu pārtikas rezervju iegādei.
2. Iesaistīto institūciju un komersantu pienākumi un atbildība līguma darbības laikā:
2.1. Zemkopības ministrija veic Possessor darbības uzraudzību attiecībā uz pārtikas rezervju izveidošanu;
2.2. Possessor veic deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma - izveidot pārtikas rezerves – izpildi atbilstoši noslēgtajam līgumam, kā arī atskaišu iesniegšanu Zemkopības ministrijai;
2.3. pārtikas ražotāji (primāri D kategorijas kritiskās infrastruktūras pārtikas uzņēmumi) veic pārtikas uzglabāšanu un apriti saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.

Saskaņā ar izdarītajiem grozījumiem Mobilizācijas likumā (grozījumi stājās spēkā 18.06.2025.) pārtikas preces, kas iegādātas iedzīvotāju nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā, citu uzdevumu izpildei turpmāk varēs nodot ar Ministru kabineta lēmumu, vienlaikus nosakot arī pārtikas preču rezervju atjaunošanas finansēšanas avotu.  Tādējādi tas ļaus steidzami iedzīvotājus nodrošināt ar pirmās nepieciešamības precēm un pārtiku arī tādās krīzes situācijās, kas neatbilst valsts apdraudējuma raksturam, kā piemēram, plūdi, ārvalstu bēgļu uzņemšana u. c.

Pārtikas rezerves tiks iepirktas ar nosacījumu, ka pārtikas ražotājiem būs jānodrošina pārtikas rezervēs iepirkto preču uzglabāšana un aprite atbilstoši to derīguma termiņam noteiktam laika periodam. Tā kā uzņēmumiem būs pienākums nodrošināt pārtikas preču apriti atbilstoši to derīguma termiņam, tad neveidosies situācija, kad valsts iegādātās pārtikas rezerves ir tuvu to derīguma termiņa beigām un steidzamības kārtā būtu jārisina jautājums par to realizācijas iespējām.
Iepirktās pārtikas preces gan tās, kas tiks uzglabātas pārtikas uzņēmumu noliktavās, gan tās, kas tiks uzglabātas Possessor noliktavās, būs valsts īpašumā.
Iestājoties valsts apdraudējuma situācijai, pārtikas piegādes ķēdes varētu būt būtiski traucētas. Šādos gadījumos pārtikas piegāde no uzņēmumiem, kas neatrodas Latvijas teritorijā, var nebūt iespējama, jo ir apgrūtināta transportēšana. Tāpat pastāv liela varbūtība, ka pārtika no šiem uzņēmumiem var tikt mobilizēta tās valsts vajadzībām, kurā tie atrodas. Līdzīgs risks pastāv arī attiecībā uz vairumtirdzniecības uzņēmumiem, t. i., uz tiem varētu būt apgrūtināta pārtikas piegāde vai pārtika varētu būt nepieejama, ja to piegādātāji atrodas ārpus Latvijas, kā arī tiktu palielināts pārtikas piegādes ķēdes garums. Turklāt vairumtirdzniecības uzņēmumiem varētu būt grūtības nodrošināt pārtikas rezervju atbilstību derīguma termiņiem, jo šie uzņēmumi neražo pārtiku. Tādējādi ir svarīgi, lai pārtikas rezerves tiek veidotas no Latvijā ražotiem produktiem primāri D kategorijas kritiskajā infrastruktūras kopumā ietvertajos pārtikas uzņēmumos. Šāda pieeja saīsinātu pārtikas piegādes ķēdi un ļautu nodrošināt pārtikas ražošanas nepārtrauktību, kā arī rezervju atjaunošanu, uzlabojot iedzīvotāju apgādi ar pārtiku krīzes vai apdraudējuma situācijās un tā sekmējot arī tautsaimniecības noturību pret krīzēm, kas ir svarīgs nacionālas drošības apsvērums.

3. Ar noteikumu projektu tiek papildināts ieteicamo vienas dienas normai paredzēto pārtikas produktu saraksts, lai pilnvērtīgāk nodrošinātu iedzīvotājus ar pārtikas produktiem un dotu iespēju pašvaldībām izvēlēties pārtikas produktus no plašāka produktu klāsta.
Pārtikas produktu saraksts tiek papildināts ar tādiem produktiem kā, piemēram, olas, siers, sviests, kurus noteiktos apstākļos ir iespējams ilgāk uzglabāt un vienlaikus tie ir viegli un ātri pagatavojami. Turklāt, tā kā potenciālās krīzes situācijās varētu būt sarežģīti pagatavot siltu maltīti ārkārtas apstākļos, pārtikas produktu saraksts tiek papildināts arī ar gataviem ēdieniem un to sagatavēm, piemēram, gatavo ēdienu (angļu val. Meals Ready to Eat jeb MRE) pakām, liofilizētu pārtiku, kas ir viegli pagatavojama un ar ievērojami ilgāku derīguma termiņu (piemēram, liofilizētai ēdienreizes devai derīguma termiņš ir vismaz septiņi gadi). Šo produktu iekļaušana ļautu operatīvāk reaģēt situācijās, kad nav iespējams pagatavot siltu ēdienu, piemēram, evakuētie cilvēki tiek pārvietoti un vēl nav nonākuši paredzētajā galamērķī.
Produkti, ar kuriem tiek papildināts noteikumu Nr. 147 2. pielikums, tiek ražoti uz vietas Latvijā, un to krājumus ir iespējams pietiekami ātri atjaunot, ņemot vērā pieejamās lauksaimniecības izejvielas. Izvēlētie produkti nodrošinātu valsts iekšienē pārvietotos (evakuētos) civiliedzīvotājus un pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā esošu iestāžu iedzīvotājus un šo iestāžu personālu, kā arī personālu, kas īsteno valsts apdraudējuma seku likvidēšanas pasākumus, ar  minimālo uzturdevu un apmierinātu to fizioloģiskās vajadzības, tostarp nepieciešamību pēc olbaltumvielām.   

4. Lai turpmāk nodrošinātu pārtikas apjoma plānošanu, kas pēc iespējas  precīzāk atbilstu faktiskajai situācijai un  iedzīvotāju skaita dinamikai,  ir nepieciešams veikt grozījumus noteikumu Nr. 147 3.punktā un 1.pielikumā. Turklāt jāņem vērā, ka līdzīga pieeja turpmāk tiks izmantota arī pirmās nepieciešamības preču apjoma aprēķināšanā, kuru veic Possessor.

5.Vienlaikus ar noteikumu projektu izdarīti arī atsevišķi tehniski precizējumi. 
Precizēta noteikumu Nr. 147 9.1. apakšpunkta redakcija, lai dotu iespēju pašvaldībai pašai izvēlēties, kuri informēšanas līdzekļi (ne tikai plašsaziņas), konkrētajā brīdī ir visefektīvāk izmantojami, lai paziņotu iedzīvotājiem par pārtikas izsniegšanas kārtību un punktiem.
Tā kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija no 2024. gada 1. jūlija ir pārdēvēta par Viedās administrācijas  un reģionālās attīstības ministriju, noteikumu projektā ir precizēts šīs ministrijas nosaukums.
Tāpat ar noteikumu projektu tiek precizēts Pašvaldību likuma nosaukums.