Anotācija

Lai paplašinātu iespējas un nodrošinātu atbalstu studējošajiem, veicinātu inovatīvu ideju attīstību un jauno līderu un uzņēmēju radīšanu, kas sniegtu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmē un sabiedrības vajadzību risināšanā, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda ietvaros tika īstenots 1.1.1.3. pasākums “Inovāciju granti studentiem” (turpmāk – 1.1.1.3. pasākums), kas noslēdzās 2023. gada 30. novembrī.

Pasākums tika īstenots divās kārtās - pirmajā kārtā tika iesniegti 7 projektu iesniegumi, no kuriem 5 tika apstiprināti (1 tika pārtraukts pirms projekta uzsākšanas), otrajā kārtā 9 projektu iesniegumi, no kuriem 7 tika apstiprināti. Atbalsts tika piešķirts 11 projektiem abās kārtās kopā. Studenti, kas ir nākamie pētnieki un uzņēmēji, ir saņēmuši praktiskas organizatoriskās un mārketinga iemaņas, izstrādājot jaunus vai uzlabotus produktus, procesus, pakalpojumus, tehnoloģijas, prototipus un metodes inovāciju sistēmas attīstībā. 1.1.1.3. pasākuma ietvaros atbalstīti 6142 studenti jeb 8% no kopējā studentu skaita Latvijā (2022. gadā – 75368 studenti)¹, kas deva iespēju studentiem pilnveidot inovāciju un uzņēmējdarbības kompetences. Minētās investīcijas veicinājušas vienu no Eiropas Pētniecības telpas mērķiem sasniegšanu – vairāk iesaistīt iedzīvotājus un pētniecības un inovācijas organizācijas.

Par nepieciešamību investēt inovāciju ekosistēmā norāda Latvijas Inovācijas reitings, kas ir 52.5 % no ES vidējā līmeņa, tādējādi 2023. gadā Latvija ierindojās starp valstīm, kurās inovācija ir agrīnā attīstības līmenī². Jāņem vērā, ka Latvijas zemie rādītāji ietekmē arī ES vidējos rādītājus, līdz ar to inovāciju ekosistēmas attīstība ir viens no prioritāriem jautājumiem. 1.1.1.3. pasākums ir bijis viens no nozīmīgākajiem atbalsta pasākumiem, kas paredzēts agrīnās inovācijas veicināšanai. Tas ļāva investēt studentu kapacitātes un zināšanu paaugstināšanā, kā arī veicināt sadarbību ar uzņēmumiem. Augstākās izglītības institūcijas projektu ietvaros veiksmīgi sadarbojās arī savā starpā, tādējādi apvienojot zināšanas un tehnoloģijas inovācijas veidošanai. Studenti ļoti aktīvi piedalījās 1.1.1.3. pasākuma projektos, par motivējošiem faktoriem minot gan iespēju apgūt jaunas zināšanas un prasmes, gan iespēju ģenerēt jaunas un noderīgas idejas sadarbībā ar citiem studentiem, gan arī stipendijas, kuras varēja saņemt projekta laikā.

Augstāk minēto apliecina Jaunākais Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) veidotais globālais inovāciju indekss “Global Innovation Index 2023”, kur Latvija ierindojas 37. vietā, kas ir par četrām pozīcijām augstāk nekā gadu iepriekš.

Latvija P&A intensitātes ziņā joprojām atrodas zemā pozīcijā ES, 27 valstu vidū ieņemot 25. vietu³. P&A ir galvenais inovāciju virzītājspēks, līdz ar to, lai nodrošinātu arī turpmāku atbalstu studentu inovāciju atbalstam, ir nepieciešams īstenot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1. politikas mērķa “Konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību” 1.1. prioritātes “Pētniecība un prasmes” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.7. pasākumu "Inovāciju granti studentiem” (turpmāk – 1.1.1.7.pasākums).

¹ https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__IG__IGA/IGA080/table/tableViewLayout1/
² https://ec.europa.eu/assets/rtd/eis/2023/ec_rtd_eis-country-profile-lv.pdf
³ https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=R%26D_expenditure&oldid=551418#Gross_domestic_expenditure_on_R.26D
 

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.7. pasākuma "Inovāciju granti studentiem” ietvaros paredzēts paplašināt iespējas un nodrošināt atbalstu studējošajiem, lai veicinātu inovatīvu ideju attīstību un jauno līderu un uzņēmēju radīšanu, kas sniegtu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmē un sabiedrības vajadzību risināšanā.

1.1.1.7. pasākuma mērķi ir:
1) sekmēt studējošo inovāciju pieteikumu īstenošanu, kas attīsta studējošo inovācijas spēju un uzņēmīgumu, t. sk. uzņēmējspēju, risina nozarei, sabiedrībai vai tās daļai nozīmīgas problēmas;
2) stiprināt augstskolu un studējošo sadarbību ar komersantiem.

Pasākuma ietvaros tiek finansētas Latvijas augstākās izglītības institūciju (augstskolu) Studentu inovāciju programmas, kas sniedz ieguldījumu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā un specializācijas jomu attīstībā, tostarp sniedzot ieguldījumu cilvēkkapitāla pieauguma nodrošināšanā. 

1.1.1.7. pasākuma mērķa grupa ir:
1) bakalaura, profesionālo studiju, maģistra, doktora vai rezidentūras studiju programmās studējošie;
2) Latvijas augstskolas.

1.1.1.7. pasākumam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 16 500 000 euro (tostarp elastības finansējuma apmērs 2 602 468 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 14 025 000 euro (tostarp elastības finansējums – 2 212 098 euro), valsts budžeta līdzfinansējums 825 000 (tostarp elastības finansējums – 390 370) un privātais līdzfinansējums –  1 650 000 euro.

Pasākuma īstenošanai kopējo pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 13 897 532 euro apmērā, ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 11 812 902 euro apmērā, valsts budžeta līdzfinansējums 434 630 euro apmērā un privātais līdzfinansējums 1 650 000 euro apmērā, bet kuru atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt palielināt līdz 1.1.1.7. pasākumam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma apmēram. Saņemot elastības finansējumu, tiks finansēti projektu iesniegumi, kas projektu iesniegumu atlases kārtā tika noraidīti finansējuma nepietiekamības dēļ.

Maksimālais attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. Privātais līdzfinansējums veido 10 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.

Pasākuma ietvaros Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums tiek piešķirts granta veidā.

1.1.1.7. pasākums tiks īstenots atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.

Projekta iesniedzēji 1.1.1.7. pasākuma ietvaros var būt Latvijā akreditētas valsts vai privātās augstskolas, kas atklātā projektu iesniegumu atlasē var iesniegt vienu projekta iesniegumu. Projektus var īstenot sadarbībā ar vienu vai vairākiem šādiem sadarbības partneriem: 1) citu augstskolu, 2) koledžu, 3) zinātnisko institūciju, 4) vispārējās izglītības iestādi, 5) profesionālās izglītības kompetences centru, 6) komersantu, 7) biedrību vai nodibinājumu, 8) valsts vai pašvaldības institūciju.

Ja finansējuma saņēmējs vienlaikus ir vai plāno būt sadarbības partneris citam finansējuma saņēmējam, tas ir jānorāda projekta iesniegumā, pamatojot resursu pietiekamību visos saistītajos projektos plānoto darbību īstenošanai, kā arī ir jānodrošina katra projekta finanšu plūsmas nodalīšana.

Papildus projekta iesniegumam finansējuma saņēmējs pievieno de minimis atbalsta piešķiršanas kārtību.

Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas projekta iesniedzējs un sadarbības partneris noslēdz sadarbības līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.-2027.gada plānošanas periodā, tostarp plānojot, ka sadarbības partneris iesaistās projekta īstenošanā ar tā valdījumā vai īpašumā esošu mantu, intelektuālo īpašumu, finansējumu vai cilvēkresursiem, un šādu ieguldījumu rezultātā finansējuma saņēmējam ar sadarbības partneri nevar rasties tādas tiesiskās attiecības, no kurām izrietētu, ka šis darījums atbilst publiska iepirkuma līguma pazīmēm atbilstoši Publisko iepirkumu likumam vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam, vai ka darījumam jāpiemēro normatīvie akti par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem. Sadarbības partneriem tiek segtas tikai faktiskās izmaksas, tādejādi neradot tiem ekonomiskas priekšrocības. 

1.1.1.7. pasākuma ietvaros sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji līdz 2029. gada 31. decembrim:
1. rezultāta rādītājs - publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā granti, finanšu instrumenti) – 1 650 000 euro;
2. nacionālie rādītāji:
2.1. radīto inovāciju skaits, tostarp izstrādāti jauni produkti, procesi, pakalpojumi, izstrādātas tehnoloģiju, organizatoriskās vai mārketinga inovācijas, izveidoti prototipi vai jaunas vai būtiski uzlabotas metodes;
2.2. studējošo un doktora grāda pretendentu skaits, kuriem pilnveidotas inovāciju un uzņēmējspēju kompetences - vismaz 4000;
2.3. studējošo un doktora grāda pretendentu skaits, kuri piedalījušies studentu inovāciju programmas pasākumos - vismaz 5060;
2.3. komersantu skaits, kuri sadarbojas ar augstskolām, kas iesaistās studentu inovāciju grantu programmu īstenošanā;
2.4. studējošo skaits, kas ieguvuši prakses vietas vai tikuši nodarbināti uzņēmumos, kas īsteno P&A aktivitātes, vai zinātniskajās institūcijās - vismaz 10% no studējošajiem, kuriem ir pilnveidotas inovāciju un uzņēmējspēju kompetences;
2.5. zinātnisko rakstu skaits, kas radīti Studentu inovāciju pieteikuma īstenošanas ietvaros;
2.6. vismaz 30 procenti no studentu inovāciju pieteikumiem ir saistīti ar mākslīgā intelekta tehnoloģijām, iekšējo un ārējo drošību vai izglītības tehnoloģijām;
2.7. ne mazāk kā 40 procenti no studentu inovāciju pieteikumiem ir īstenoti starpdisciplinārās komandās, kurās piedalās vismaz divu Latvijas izglītības tematisko grupu pārstāvji. 

Nacionālajā rādītājā "studējošo un doktora grāda pretendentu skaits, kuriem pilnveidotas inovāciju un uzņēmējspēju kompetences" ieskaita tos studējošos, kuri ir sekmīgi īstenojuši studentu inovāciju pieteikumus (grantus). Rādītajā skaita unikālās personas. 

Nacionālajā rādītājā "studējošo un doktora grāda pretendentu skaits, kuri piedalījušies studentu inovāciju programmas pasākumos" ieskaita kopējo projekta ietvaros rīkoto studentu inovāciju programmas pasākumu dalībnieku skaitu. Rādītājs aptver kopējo pasākumu apmeklējuma plūsmu. 

Nacionālajā rādītājā "ne mazāk kā 40 procenti no studentu inovāciju pieteikumiem ir starpdisciplināri pieteikumi" ar starpdisciplinārs pieteikums tiek saprasts tāds pieteikums, kas ietver vairākas no definētajām Latvijas viedās specializācijas jomām vai vismaz vienu no definētajām Latvijas viedās specializācijas jomām un vismaz vienu jomu vai nozari, kas nav noteikta kā Latvijas viedās specializācijas joma.

Noteikumu projekts paredz šādas atbalstāmās darbības:
1. projekta īstenošana:
1.1. Studentu inovāciju programmas īstenošana, kas var ietvert tādus pasākumus kā studentu komandu veidošana, inovāciju konkursi un sacensības, studentu inovāciju pieteikumi, inovāciju darbnīcas, kuru ietvaros tiek īstenoti studentu inovāciju pieteikumi, specializētās mācības, kas tieši saistītas ar studentu inovāciju pieteikumu īstenošanu;
1.2. studentu inovāciju pieteikumu vērtēšana, atlase, izpildes uzraudzība un rezultātu novērtēšana;
1.3. komunikācijas un publicitātes pasākumi par Studentu inovāciju programmas īstenošanu un tās rezultātiem;
2. projekta vadība;
3. informācijas un vizuālās identitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

Projektus īsteno ne ilgāk kā četrus gadus no dienas, kad projekta iesniedzējs noslēdzis līgumu ar sadarbības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 2029.gada 30.novembrim. Stipendijas apjoms, ilgums un pretendēšanas reižu skaits tiek noteikts atbilstoši projekta iesniedzēja izstrādātai kārtībai, taču  Studentu inovāciju programmas ietvaros vidējais stipendijas saņemšanas periods vienam studējošajam ir 6 mēneši.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu un objektīvu 1.1.1.7.pasākuma ietvaros iesniegto projektu iesniegumu novērtējumu, to saturiskās kvalitātes vērtēšanai tiks piesaistīti ne mazāk kā divi ārvalstu eksperti, kuru kvalifikācija, līdzšinējā vērtēšanas kompetence un darba pieredze atbilst projekta iesnieguma zinātnes nozarei un tematikai. Starptautisko zinātnisko ekspertīzi projektu iesniegumu atlasē sadarbības iestāde nodrošina sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi. Eksperti tiks piesaistīti, izmantojot šādus atlases kritērijus:
‒ ārvalstu ekspertam ir zinātnes doktora grāds;
‒ ārvalstu eksperta zinātniskā kvalifikācija atbilst konkrētā projekta iesnieguma zinātnes nozarei un tematikai;
‒ ārvalstu eksperta līdzšinējā vērtēšanas kompetence un darba pieredze atbilst konkrētā projekta iesnieguma zinātnes nozarei un tematikai;
‒ ārvalstu eksperts vērtējumu veic neatkarīgi un nepārstāv projekta iesnieguma iesniedzēja institūciju, viņa darbībā nav tādu apstākļu, kas izraisa interešu konfliktu, tai skaitā nerada un neradīs ārvalstu ekspertam personisku vai mantisku ieinteresētību.

Ne vēlāk kā līdz vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu noslēgšanai projekta iesniedzējs izveido Inovāciju fondu. Inovāciju fonds ir finanšu resursu kopums Studentu inovāciju programmas īstenošanai, kas ir no citām finansējuma saņēmēja darbībām skaidri nodalīta finanšu plūsma. Inovāciju fonds cita starpā var būt projekta iesniedzēja eksistējošs vai projekta vajadzībām izveidots nodibinājums, kam var būt piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss un kas nodrošina skaidru ar Studentu inovāciju programmas īstenošanu saistītās finanšu plūsmas nodalīšanu no citām nodibinājuma darbībām. Projekta īstenošanai nepieciešams piesaistīt vai dibināt biedrību/nodibinājumu, ja finansējuma saņēmējs vēlas ziedojumu piesaistīšanai veidot organizāciju ar Sabiedriskā labuma organizācijas statusu un piedāvāt iespējas izmantot Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu ziedotājiem.
Pirms  vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas sadarbības iestāde pārliecinās par Inovāciju fonda izveidi (Inovāciju fonda izveide ir pierādāma ar pamatotiem dokumentiem).

Pasākuma ietvaros tiek finansēti ar saimniecisko darbību nesaistīti projektu iesniegumi (izņemot noteikumu projekta V nodaļā aprakstītos gadījumus), kuru ietvaros tiek paredzētas šādas darbības:
1. tiek plānots finansēt ar saimniecisku darbību nesaistītus projektus, kuri paredz praktisko mācību un prasmju apguves pasākumu īstenošanu, kas vērsti uz studējošo inovāciju kompetenču, uzņēmējspējas un uzņēmīguma attīstību formālās izglītības sistēmas ietvaros, kā arī personāla skaita un kvalifikācijas pieaugumu. Projekta ietvaros tiek nodrošināta studējošo uzņēmējspēju attīstība caur dažādiem inovatīvās uzņēmējdarbības kompetenču attīstības pasākumiem, tai skaitā īstenojot studentu inovāciju pieteikumus, kurus realizējot studējošie mācās reālai situācijai pietuvinātos apstākļos;
2. tiek paredzēta Studentu inovāciju pieteikumu rezultātu izplatīšana bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, rezultāti ir publiski pieejami atbilstoši projekta iesniedzēja intelektuālā īpašuma politikai tiktāl, ciktāl netiek skartas komercintereses (ja attiecināms);
3. ja Studentu inovāciju programmas mācību pasākumu īstenošanas rezultātā veidojas intelektuālais īpašums, tad, atbilstoši projekta iesniedzēja intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldības un izmantošanas kārtībai, projekta iesniedzējs nodrošina studējošo radīto zināšanu un tehnoloģiju pārnesi bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas. Slēdzot intelektuālā īpašuma atsavināšanas līgumus vai licences līgumus ar licenciātu, par visām licenciātam nodotajām ekonomiskajām priekšrocībām tiek saņemta tāda atlīdzība, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai par intelektuālā īpašuma tiesībām; 
4. ienākumi, ko finansējuma saņēmējs gūst par tādu studentu inovāciju pieteikumu komercializāciju, kuri līdzfinansēti no Inovāciju fonda, ir jāiegulda augstākās izglītības institūcijas pamatdarbībā.

1.1.1.7. pasākuma ietvaros plānots atbalstīt pirmsinkubācijas posma studējošo sektoru, paredzot ieguldījumus no idejas izstrādes fāzes līdz minimālā produkta prototipa validācijas un pielāgošanas fāzei.

Noteikumu projekts paredz, ka viena projekta iesnieguma minimālais attiecināmais publiskais finansējums ir 210 000 euro. Ņemot vērā to, ka potenciālajiem projekta iesniedzējiem ir ļoti atšķirīgs pilna laika studējošo skaits, vienlaikus projekta finansējums būtu sasaistāms ar pilna laika studējošo skaitu, noteikumu projekts paredz, ka maksimālais projekta kopējais attiecināmais finansējums ir atkarīgs no projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) kopējā pilna laika studējošo skaita:
1) 2 500 000 euro, ja projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) augstskolā kopējais pilna laika studējošo skaits pārsniedz 5 000;
2) 510 000 euro, ja projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) augstskolā kopējais pilna laika studējošo skaits ir no 1 000 līdz 5 000;
3) 210 000 euro, ja projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) augstskolā kopējais pilna laika studējošo skaits ir no 500 līdz 1 000.

Noteikumu projektā noteikto mērķstipendiju izmaksu ierobežojums noteikts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumu Nr. 740 “Noteikumi par stipendijām” 4.3. apakšpunktu, kas nosaka, ka paaugstinātās stipendijas apmērs nepārsniedz minimālās stipendijas divkāršu apmēru.

Atlīdzība par projekta īstenošanas personāla veikto darbu var būt:
1) bez atlīdzības (mentori);
2) pamatojoties uz darba līgumu vai rīkojumu par iecelšanu amatā,  atbilstoši projekta iesniedzēja iekšējai darba samaksas noteikšanas kārtībai, ievērojot publisko iepirkumu likuma normas;
3) pamatojoties uz pakalpojuma līgumu atbilstoši pakalpojuma sniedzēja faktiski sniegtajam ieguldījumam, nodrošinot, ka izmaksas ir pamatotas un pierādāmas.

Ar studentu inovāciju pieteikumu īstenošanu saistītās materiālu un pakalpojumu tiešās attiecināmās izmaksas ietver:
1) laboratoriju, testēšanas aprīkojuma, projektēšanas iekārtu izmantošana, analīžu veikšana un citu pamatotu pakalpojumu izmaksas;
2) materiālu nodrošinājuma izmaksas – fizikālie, bioloģiskie, ķīmiskie un citi materiāli, izmēģinājuma dzīvnieki, reaktīvi, ķimikālijas, laboratorijas trauki, medikamenti pētniecībai, zemes platības, elektronikas komponentes un moduļi, un citu pamatotu materiālu izmaksas.

Ar Studentu inovāciju programmas īstenošanu, kas var ietvert tādus pasākumus kā inovāciju konkursi un sacensības, studentu inovāciju pieteikumi, inovāciju darbnīcas, kuru ietvaros tiek īstenoti studentu inovāciju pieteikumi, specializētās mācības, kas tieši saistītas ar studentu inovāciju pieteikumu īstenošanu saistītās tiešās attiecināmās izmaksas ietver:
1. projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas (t.sk. nodrošinot komandu veidošanas un specializēto mācību īstenošanu, kas nepieciešama studentu inovāciju pieteikumu uzsākšanai vai realizēšanai):
1.1. ekspertu atlīdzības izmaksas. Finansējuma saņēmējs ekspertu piesaisti var plānot trīs veidos: (a) uz darba līguma pamata, atlīdzību nosakot saskaņā ar finansējuma saņēmēja iekšējiem noteikumiem par atlīdzību; (b) sadarbības partneru deleģētie eksperti, atlīdzību nosakot atbilstoši faktiskajām izmaksām, kas ir pamatotas, pierādāmas (ir apkopoti un izanalizēti statistikas dati vai citi objektīvi pārbaudāmi dati par vidējām ekspertu atlīdzības izmaksām atbilstoši sadarbības partnera darbības jomai un eksperta specifikai) un ir minētas sadarbības līgumā, tādējādi nodrošinot, ka sadarbības partnera izmaksas netiek pārkompensētas un neatbilst pakalpojuma līguma pazīmēm; (c) uz iepirkuma līguma pamata;
1.2. cita projekta īstenošanas personāla izmaksas;
2. mērķstipendiju izmaksas studējošajiem;
3. inovāciju konkursu, sacensību un inovāciju darbnīcu organizēšanas izmaksas, tostarp telpu īres maksa (ja finansējuma saņēmēja projekta aktivitāšu īstenošanai nepieciešams īrēt telpas ārpus finansējuma saņēmēja juridiskās un faktiskās uzturēšanās adreses);
4. inovāciju konkursu, sacensību un inovāciju darbnīcu organizēšanas materiālu nodrošinājuma izmaksas;
5. studējošo mobilitātes izmaksas Latvijā un ārvalstīs, kas tieši saistītas ar konkrētu studentu inovāciju pieteikumu īstenošanu.

Ar studentu inovāciju pieteikumu vērtēšanu, atlasi, izpildes uzraudzību un rezultātu novērtēšanu saistītās tiešās attiecināmās izmaksas ietver:
1. cita projekta īstenošanas personāla izmaksas.

Netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksām uz darba līguma pamata, kuru ietvaros tai skaitā var segt:
1) iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021-2027 īstenošanai";
2) transporta pakalpojumu izmaksas (maksa par degvielu, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu) atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam  īstenošanai";
3) transporta pakalpojumu iegādes izmaksas (transportlīdzekļu noma, transporta pakalpojumu pirkšana) projekta vadības un īstenošanas personālam;
4) citas izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam Studentu inovāciju programmas un pārējo noteikumu projektā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai.

Finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas.

Noteikumu projekts paredz, ja projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējam ir paredzēts avanss, to var izmaksāt pa daļām. Viens avansa maksājums nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā kopējā finansējuma. Vienlaikus avansa maksājuma un starpposmu maksājumu summa var būt 100 procenti no projektam piešķirtā kopējā finansējuma saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 205 "Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 17. punktā ietverto regulējumu. Saskaņā ar Augstskolu likuma 7. pantu un 78. pantu šie finansējuma saņēmēji ir no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas. Tās īsteno projektu tām deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros. To darbības tiesiskais pamats ir Augstskolu likums, Zinātniskās darbības likums, augstskolu satversmes un citi normatīvie akti. Šāds regulējums ir noteikts, lai valsts dibinātās augstskolas varētu nodrošināt nepārtrauktu finanšu plūsmu un mazinātu finanšu riskus, ņemot vērā to, ka laika posmā no 2023.-2027. gadam tās vienlaikus īstenos vairākus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.-2027. gada plānošanas perioda projektus. Finansējuma saņēmējiem, kas ir privātpersonu dibinātas augstākās izglītības institūcijas, avansa un starpposma maksājumu kopsumma var būt 90 procenti no projektam piešķirtā kopējā finansējuma.
Noteikumu projekts paredz, ka sadarbības iestāde var pieņemt lēmumu par nākamā avansa piešķiršanu pēc tam, kad iepriekšējais avansa maksājums ir apgūts pilnā apmērā.

Pasākuma ietvaros paredzēts, ka finansējuma saņēmējs Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk - KPVIS) uzkrāj šādus RIS3 rādītājus sadalījumā pa gala labuma guvējiem:
1) jaunradītās tehnoloģijas (skaits);
2) jaunradītie produkti (preces un pakalpojumi, kas nav tehnoloģijas, skaits);
3) iesaistītais zinātniskais personāls (jaunie zinātnieki, maģistranti, doktoranti un doktora grāda pretendenti, skaits).
4) publikācijas – WoS un SCOPUS (kopā).

Finansējuma saņēmējs uzkrāj un pēc nepieciešamības sniedz atbildīgajai un sadarbības iestādei informāciju par Studentu inovāciju programmā iesaistīto studējošo un citu iesaistīto pušu un veikto darbību skaitu un citiem raksturojošiem parametriem, kā arī par projekta īstenošanas laikā sasniegtajiem rezultātiem, tai skaitā par:
1) projekta ietvaros piesaistīto privāto finansējumu, neskaitot augstskolas pašas ieņēmumus, kas tiek novirzīti projekta līdzfinansēšanai;
2) komersantiem, kas pasākuma ietvaros: 
a) piešķir finansējumu programmas īstenošanai;
b) deleģē uzņēmuma speciālistus kā mentorus  vai darbu vadītājus projekta īstenošanas nodrošināšanai vai kā ekspertus studentu inovāciju pieteikumu atlasē un novērtēšanā;
c) nodrošina piekļuvi studējošajiem uzņēmuma infrastruktūrai studentu inovāciju pieteikumu īstenošanai.
3) horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītāju “Sieviešu skaits atbalsta saņēmēju vidū”;
4) informāciju par ilgstspējas rādītāja izpildi.

Noteikumu 53. punktā minētais nosacījums par studējošo prasmju un attieksmes novērtēšanu saistīts ar kvalitātes vērtēšanas kritēriju nr. 3.1.

Finansējuma saņēmējs nodrošina projektā paredzēto rezultātu ilgtspēju vismaz vienu gadu pēc noslēguma maksājuma veikšanas, šajā laika periodā paredzot:
1) studentu inovāciju pieteikumu rezultātu publisku pieejamību saskaņā ar projekta iesniedzēja intelektuālā īpašuma politiku (tiktāl, ciktāl netiek skartas komercintereses, ja attiecināms);
2) Studentu inovāciju programmas īstenošanu vai uz studējošo inovācijas kompetenču un uzņēmīguma attīstību vērstu integrētu pasākumu sistēmisku īstenošanu.

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs novērš dubultā finansējuma risku un nodrošina sinerģiju un demarkāciju ar citiem līdzīgiem vai saistītiem projektiem, kā, piemēram, 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.3. pasākums "Praktiskas ievirzes pētījumi"; 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.9. pasākums "Pēcdoktorantūras pētījumi”; Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti".

Finansējuma saņēmēja un projekta sadarbības partnera iestādē izveidojamā kontroles sistēma aptver Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK), likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", Komisijas paziņojuma Nr. C/2021/2119 Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu 2021/C 121/01 un Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumu Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā" prasības:
- preventīvus pasākumus un konstatēšanas pasākumus interešu konflikta riska kontrolei, t. sk. paziņošanas procedūru, labošanas pasākumus;
- pasākumus aizliegtās vienošanās riska kontrolei.

Ja inovāciju pieteikumu īstenošanas ietvaros/rezultātā tiek konstatēts atbalsts saimnieciskās darbības veikšanai, proti, inovāciju pieteikuma īstenotājs uzsāk saimniecisku darbību, dibina jaunuzņēmumu, un atbalsts saimnieciskās darbības veikšanai ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs lemj par de minimis atbalsta piešķiršanu inovāciju pieteikuma īstenotājam saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831 un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem.

Atbalsts tiek piešķirts ar finansējuma saņēmēja lēmumu un ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu inovāciju pieteikuma īstenotājam. Lēmuma pieņemšanas diena ir uzskatāma par komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdi.

Inovāciju pieteikuma īstenotājs kā atbalsta pretendents, kas pretendē uz minēto atbalstu, piesakās atbalstam, iesniedzot de minimis atbalsta uzskaites sistēmā (turpmāk – sistēma) sagatavoto veidlapas izdruku vai norāda sistēmā izveidotās un apstiprinātās pretendenta veidlapas identifikācijas numuru. Finansējuma saņēmējs kā atbalsta sniedzējs uzskaita atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831, ievērojot prasības normatīvajos aktos par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību.

1.1.1.7. pasākuma ERAF investīcijām piemērots 8. intervences kods (ERAF finansējums 3 155 625 euro),  11. intervences kods (ERAF finansējums 3 155 625 euro), 12. intervences kods (ERAF finansējums 3 155 625 euro), 28. intervences kods (ERAF finansējums 3 155 625 euro) un 29. intervences kods (ERAF finansējums 1 402 500 euro) atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam.