1.1. Pamatojums
Projekts sagatavots, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta septīto daļu un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk – Likums) 4. un 7.pantu.
1.2. Mērķis
Projekta mērķis ir saglabāt valsts līdzdalību valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" un noteikt kapitālsabiedrības vispārējo stratēģisko mērķi.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” (turpmāk – Kapitālsabiedrība) ir valstij piederošā kapitālsabiedrība, kurā 100 procentu kapitāla daļu turētāja ir Veselības ministrija (turpmāk - Ministrija). Kapitālsabiedrība ir reģistrēta komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.50003342481, juridiskā adrese: Tvaika iela 2, Rīga, LV-1005.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk – VPIL) 88.panta septītā daļa paredz, ka publiska persona, kas dibinājusi kapitālsabiedrību vai ieguvusi līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, pārvērtē līdzdalību tajā saskaņā ar šo pantu un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu.
Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk – Likums) 7.panta otro daļu lēmumu par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija.
Atbilstoši Likuma 1.panta pirmās daļas 14.punkta a) apakšpunktam publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību ir Ministru kabinets.
Lēmumā par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās ietver vērtējumu attiecībā uz atbilstību Likuma 4.panta nosacījumiem un vispārējo stratēģisko mērķi.
Atbilstoši Ministru kabineta 2019.gada 17.jūlija rīkojumam Nr.368 "Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" vispārējo stratēģisko mērķi" kapitālsabiedrībai spēkā ir vispārējais stratēģiskais mērķis – saglabāt, uzlabot un atjaunot iedzīvotāju psihisko veselību, nodrošinot kvalitatīvu, efektīvu, uz pacientu vērstu neatliekamās un plānveida psihiatrijas un narkoloģijas pakalpojumu sniegšanu Latvijas iedzīvotājiem, kā arī nodrošināt tiesu ekspertīzes psihiatrijas, psiholoģijas un narkoloģijas jomā un visu veidu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, vienlaikus uzturot klīnisko bāzi ārstniecības personu izglītībai un veicinot zinātnes un pētniecības attīstību.
Kapitālsabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis atspoguļo kapitālsabiedrības dalību Veselības ministrijas misijas “Uzlabot cilvēku veselību, izglītojot sabiedrību par veselīga dzīvesveida nozīmi veselības saglabāšanā, īstenojot mērķtiecīgus slimību profilakses pasākumus, nodrošinot augstas kvalitātes veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību atbilstoši katra indivīda vajadzībām, kā arī sekmējot medicīnas izglītības un zinātnes attīstību” īstenošanā.
Valsts tiešā pārvaldībā ir jautājumi, kas skar visu sabiedrību. Satversmes 111.pants - valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu, iedibina šo cilvēka veselības aizsardzības pienākumu no valsts puses. Konstitucionālās funkcijas ir pamatvirzieni un pamatprincipi, kas nosaka valsts pienākumus pret sabiedrību. Saglabājot valsts tiešu līdzdalību kapitālsabiedrībā, valsts atzīst savu lomu sabiedrības veselības aizsardzībā, un kapitālsabiedrība ar stratēģisko mērķi ir daļa no valsts konstitūcijā iekļautajām cilvēka pamattiesībām.
Vienlaikus Kapitālsabiedrībai un tajā strādājošām ārstniecības personām ir nozīmīga loma Veselības ministrijas izstrādāto nozares politikas plānošanas dokumentu izstrādē un iekļauto aktivitāšu realizēšanā:
- psihiskās veselības komponentes būtiskā nozīme labas indivīda un sabiedrības veselības nodrošināšanā ir uzsvērta Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam, kas apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022.gada 26.maija rīkojumu Nr.359.;
- Ar Ministru kabineta 2022.gada 13.decembra rīkojumu Nr.939 tika apstiprināts Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plāns 2023.–2025. gadam (turpmāk – Plāns)
Plānā ir noteikti atsevišķi rīcības virzieni mērķa sasniegšanai:
- profilakses, agrīnās diagnostikas un ambulatorās ārstēšanas attīstība bērniem un pusaudžiem;
- profilakses, agrīnās diagnostikas un ambulatorās ārstēšanas attīstība pieaugušajiem;
- stacionārās psihiskās veselības aprūpes attīstība;
- kvalitātes noteikšana un izlīdzināšana valsts psihiskās veselības aprūpes pakalpojumos;
- medikamentozās ārstēšanas attīstība;
- nozares cilvēkresursu attīstība.
Ministrijas ieskatā kapitālsabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis saglabājams spēkā esošajā redakcijā.
Kapitālsabiedrība atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumiem Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.555) ir specializētā ārstniecības iestāde un saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumiem Nr.60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” tās darbība atbilst specializētās slimnīcas statusam.
Kapitālsabiedrība ir vienīgā specializētā ārstniecības iestāde Latvijā, kura veic medicīniskās pārbaudes – personas izpēti alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes noteikšanai – kas notiek pēc Valsts policijas, Valsts robežsardzes, pašvaldības policijas vai probācijas dienesta pieteikuma.
Kapitālsabiedrība sniedz stratēģiski svarīgus pakalpojumus psihiatrijā, narkoloģijā un ilgstošās sociālās aprūpes jomā.
Kapitālsabiedrība ir vienīgā ārstniecības iestāde, kas nodrošina medicīniska rakstura piespiedu līdzekli nepilngadīgām personām (16 līdz 17 gadi), nodrošinot ārstēšanu specializētā psihiatriskā slimnīcā ar apsardzi, vienīgā psihiatriskā ārstniecības iestāde valstī, kurā tiek realizēti visi medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu veidi pēc tiesas lēmuma: ambulatorā ārstēšana, ārstēšana vispārēja tipa psihiatriskajā nodaļā, ārstēšana specializētā psihiatriskā nodaļā ar apsardzi. Kapitālsabiedrība sniedz ambulatoros, stacionāros, ka arī dienas stacionāra pakalpojumus psihiatrijas un narkoloģijas jomās, sniedzot arī izglītojošo, informatīvo un konsultatīvo atbalstu, kā arī nodrošina sociālos pakalpojumus un ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumus cilvēkiem ar smagiem garīgiem traucējumiem.
Ievērojot VPIL 88.panta pirmajā daļā noteikto, publiska persona var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību jau esošā kapitālsabiedrībā, ja izpildās vismaz viens no VPIL 88.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, t.i.:
1) tiek novērsta tirgus nepilnība – situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
2) publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;
3) tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
Kapitālsabiedrība sniedz būtiskus specializētos veselības aprūpes pakalpojumus psihiatrijas un narkoloģijas jomā, un ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, nodrošinot to pieejamību Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no to sociālās un ekonomiskās situācijas, ņemot vērā, ka Kapitālsabiedrība galvenokārt nodrošina valsts apmaksātus pakalpojumus. Galvenais risks, nodot pakalpojuma sniegšanu privātā sektora tirgus dalībniekiem būtu pakalpojuma nepieejamība nepieciešamajā apmērā un laikā, jo tiešā veidā valsts nespētu ietekmēt privātas institūcijas darbību un tās rīcībā pieejamos resursus, nosakot nodrošināt konkrētos pakalpojumus psihiatrijā, narkoloģijā un ilgstošajā sociālajā aprūpē.
Līdz ar to pastāv risks, ka potenciāli varētu veidoties situācija, ka Latvijā kompleksa veida pakalpojumi psihiatrijā un narkoloģijā būtu pieejami ierobežotā apmērā vai pat nebūtu pieejami pavisam, ņemot vērā, ka šobrīd līdzvērtīgu citu pakalpojuma sniedzēju, kas spētu pakalpojumu nodrošināt tādā apmērā, nav.
Tāpat riski varētu būt saistīti ar ierobežotu piekļuvi valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, jo ne vienmēr valsts finansējums spēj nosegt pakalpojumu faktiskās izmaksas, kā rezultātā privātā sektora tirgus dalībniekam iespējams potenciāli lielāka interese būtu nodrošināt maksas pakalpojumus, samazinot valsts apmaksāto pakalpojumu apjomu.
Kā vēl viena aktuāla nozares problēma, kas ietekmē valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ir kvalificēta ārstniecības personāla nepietiekamība, ko ir izraisījis zemais ārstniecības personu atalgojuma līmenis nepietiekamā nozares finansējuma dēļ, kas rada nopietnu konkurenci ar privāto sektoru par nepieciešamajiem cilvēkresursiem.
Konkurenci stacionāro psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu tirgū veido publisku personu ārstniecības iestādes, jo atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumu Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" (turpmāk - Noteikumi) 95.punktam valsts apmaksātus stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus var sniegt tikai šo noteikumu 6. pielikumā minētās specializētās stacionārās ārstniecības iestādes, kas šobrīd psihiatrijas profilā ir tikai valsts slimnīcas. Gadījumā, ja noteikumu 6.pielikumā tiktu iekļautas arī privātās ārstniecības iestādes, šobrīd valsts piešķirtais finansējums nenodrošinātu stacionāro psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu rentabilitāti, un tas iespējams atturētu privātos tirgus dalībniekus no valsts apmaksāto stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas psihiatrijā nepieciešamajā apmērā.
Kopš 2009.gada samazinātais valsts budžeta finansējums veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, kas ārstniecības iestādēm tiek maksāts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem tarifiem un kas pēdējos gados galvenokārt palielināts, lai nodrošinātu ārstniecības personu darba samaksas palielinājumu, pilnībā nekompensē pakalpojumu sniegšanas faktiskās izmaksas, t.sk., preču un pakalpojumu cenu pieaugumu, infrastruktūras uzturēšanas, attīstības un amortizācijas izdevumus un neļauj veidot uzkrājumus, lai nodrošinātu infrastruktūras uzlabošanas pasākumus nepieciešamajā apjomā.
Līdz 2009.gada 1.jūlijam, kad bija spēkā Ministru kabineta 2007.gada 1.janvāra noteikumu Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” 177.punkts pamata redakcijā, veselības pakalpojumu tarifu aprēķinā izmantoja šādu formulu, proti, C (veselības aprūpes pakalpojumu tarifs) = TC + P, kur TC - pakalpojuma sniegšanas kopējās izmaksas un P - peļņa (attīstības izdevumi), savukārt TC (pakalpojuma sniegšanas kopējās izmaksas), aprēķināja pēc sekojošas formulas, proti, TC = VC (D + S + M + E) + FC (U + A + N), kur VC - mainīgās izmaksas (tiešās izmaksas), t.sk. D - darba samaksa (lati par stundu), S - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, M - medikamenti (ārstniecības līdzekļi), E - izdevumi, saistīti ar pacientu ēdināšanu, un FC - pastāvīgās izmaksas (netiešās izmaksas), t.sk. U - pieskaitāmās un netiešās ražošanas izmaksas, ieskaitot izdevumus mīkstā un pārējā inventāra iegādei, ēku un būvju kārtējam remontam, A - administratīvie izdevumi un N - amortizācija. Kopš 2009.gada, kad no veselības pakalpojumu tarifa aprēķina formulas tika izņemts P elements, valsts nevar nodrošināt ārstniecības iestādēm valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu rentabilitāti, kā arī spēkā esošais veselības pakalpojumu tarifa aprēķins nenodrošina pakalpojumu sniegšanas faktisko izmaksu kompensēšanu, jo tarifa aprēķinā izmantotie M, E, U, A un N elementi galvenokārt balstās uz iepriekšējo periodu datiem, kas var būtiski atšķirties no reālās situācijas preču un pakalpojumu tirgū.
Kapitālsabiedrības darbība tirgū pašlaik nodrošina valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību kompleksu ārstniecības un sociālās aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai psihiatrijas un narkoloģijas jomā, kur nodrošināto pakalpojumu apjoma un daudzveidības ziņā citu līdzvērtīgu pakalpojuma sniedzēju nav. Savukārt maksas pakalpojumus Kapitālsabiedrība nodrošina gadījumos, kad tie netiek apmaksāti no valsts budžeta. Kopumā, vērtējot maksas pakalpojumus, tie tiek nodrošināti atbilstoši vidējajai cenai tirgū, līdz ar to Kapitālsabiedrība būtiski neietekmē konkurenci, piemēram, pakalpojumu piedāvājot par nepamatoti zemu cenu.
Kapitālsabiedrības darbība tirgū ir pamatota, nodrošinot valsts apmaksātos stacionāros un ambulatoros psihiatrijas un narkoloģijas pakalpojumus, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī kopumā veicinot iedzīvotāju, neatkarīgi no to sociālās vai ekonomiskās situācijas, pieejamību medicīniskajiem pakalpojumiem.
Ņemot vērā visu augstāk minēto, valsts līdzdalības saglabāšana Kapitālsabiedrībā ir nepieciešama, lai novērstu veselības aprūpes pakalpojumu tirgū pastāvošu nepilnību - situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā. Vienlaikus Kapitālsabiedrība ir vienīgā ārstniecības un tiesu ekspertīžu iestāde Latvijā, kas veic visa veida tiesu ekspertīzes psihiatrijas, psiholoģijas un narkoloģijas jomā, kā arī veic valsts apmaksātos stacionāros un ambulatoros psihiatrijas un narkoloģijas pakalpojumus, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, līdz ar to tā sniedz valstij stratēģiski svarīgus pakalpojumus.
Pamatojoties uz Likuma 4. un 7.pantu un VPIL 88.panta pirmās daļas 1., 2.punktu, pārvērtējot valsts līdzdalību Kapitālsabiedrībā, secināms, ka valsts līdzdalība Kapitālsabiedrībās ir saglabājama (detalizēta informācija anotācijas pielikumā).
Izvērtējums par valsts līdzdalības saglabāšanu VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” tika nosūtīts saskaņošanai Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai un Konkurences padomei. Minētās organizācijas neiebilst pret valsts līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībā (detalizētāka informācija pielikumā).
Kapitālsabiedrību darbības tiesiskie un faktiskie apstākļi, juridiskais izvērtējums un ekonomiskais izvērtējums katrā no attiecīgās Kapitālsabiedrības darbības jomām, kurā ir izvērtēts, gan pakalpojumu tirgus, kurā darbojas Kapitālsabiedrība, gan arī Kapitālsabiedrības darbības ietekme uz citiem tirgus dalībniekiem un konkurences procesu kopumā, pievienots anotācijas pielikumā.
Izvērtējumā par valsts līdzdalības saglabāšanu Kapitālsabiedrībā tika izskatītas iespējamās alternatīvas kapitālsabiedrības īstenoto funkciju nodrošināšanai.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
4.2. Cita informācija
5.3. Cita informācija
6.4. Cita informācija
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Veselības ministrija
- VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs"