23-TA-2489: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumos Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
1) 2022. gada 27. oktobrī Saeima pieņēma likumu "Grozījums Darba likumā", ar kuru minimālā mēneša darba alga no 2024. gada 1. janvāra tiek noteikta ne mazāka par 700 euro.
Personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzība par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu (iekļaujot visus nodokļus, kas saistīti ar minēto pakalpojumu sniegšanu) ir noteikta ne mazāk kā 5,11 euro apmērā, savukārt aprūpes pakalpojuma nepilngadīgām personām ar invaliditāti vienas pakalpojuma stundas minimālās izmaksas ir noteiktas ne mazāk kā 4,79 euro apmērā par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu, iekļaujot visus nodokļus, kas saistīti ar minēto pakalpojumu sniegšanu. Personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmērs par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu ir pielīdzināts valsts sociālajos aprūpes centros strādājošo aprūpētāju mēnešalgai (aprūpētāju mēnešalgas intervāla viduspunkts 2023. gadā - 690 euro), savukārt aprūpes pakalpojuma nepilngadīgām personām ar invaliditāti vienas pakalpojuma stundas minimālās izmaksas pielīdzinātas 2023. gada februāra un aprīļa mēneša minimālajai stundas tarifa likmei (3,875 euro + darba devēja VSAOI=4,79 euro), kas ir lielākā minimālā stundas tarifa likme 2023.gadā.
Līdz ar to šobrīd Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumos Nr.316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti" (turpmāk - MK noteikumi Nr.316) noteiktais atlīdzības apmērs no 2024.gada 1.janvāra nesasniedz minimālās algas apmēru.
Saeima 2023.gada 9.decembrī otrajā galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam".
Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumos Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti"" (turpmāk - noteikumu projekts) ir izstrādāti, lai paaugstinātu asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēru, kā arī nepilngadīgu personu ar invaliditāti aprūpētāju samaksa par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu no 2024. gada 1. janvāra nav mazāka par minimālo stundas tarifa likmi normāla darba laikam ietvaros.
Personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzība par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu (iekļaujot visus nodokļus, kas saistīti ar minēto pakalpojumu sniegšanu) ir noteikta ne mazāk kā 5,11 euro apmērā, savukārt aprūpes pakalpojuma nepilngadīgām personām ar invaliditāti vienas pakalpojuma stundas minimālās izmaksas ir noteiktas ne mazāk kā 4,79 euro apmērā par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu, iekļaujot visus nodokļus, kas saistīti ar minēto pakalpojumu sniegšanu. Personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmērs par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu ir pielīdzināts valsts sociālajos aprūpes centros strādājošo aprūpētāju mēnešalgai (aprūpētāju mēnešalgas intervāla viduspunkts 2023. gadā - 690 euro), savukārt aprūpes pakalpojuma nepilngadīgām personām ar invaliditāti vienas pakalpojuma stundas minimālās izmaksas pielīdzinātas 2023. gada februāra un aprīļa mēneša minimālajai stundas tarifa likmei (3,875 euro + darba devēja VSAOI=4,79 euro), kas ir lielākā minimālā stundas tarifa likme 2023.gadā.
Līdz ar to šobrīd Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumos Nr.316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti" (turpmāk - MK noteikumi Nr.316) noteiktais atlīdzības apmērs no 2024.gada 1.janvāra nesasniedz minimālās algas apmēru.
Saeima 2023.gada 9.decembrī otrajā galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam".
Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumos Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti"" (turpmāk - noteikumu projekts) ir izstrādāti, lai paaugstinātu asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēru, kā arī nepilngadīgu personu ar invaliditāti aprūpētāju samaksa par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu no 2024. gada 1. janvāra nav mazāka par minimālo stundas tarifa likmi normāla darba laikam ietvaros.
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
2) Saeima 2023. gada 7. decembrī otrajā galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" (400/Lp14), kas paredz valsts budžeta līdzfinansējumu aprūpes mājās pakalpojumam bērniem ar invaliditāti, kuriem ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk - VDEĀVK) atzinums par īpašo kopšanu un kuri nav sasnieguši 24 gadu vecumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir:
1) paaugstināt personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzību, lai inflācijas apstākļos saglabātu profesijas konkurētspēju un nepasliktinātu iespējas piesaistīt vajadzībām atbilstošu asistentu vai pavadoni, kā arī nodrošināt, lai asistentu, pavadoņu un nepilngadīgu personu ar invaliditāti aprūpētāju samaksa par vienu pakalpojuma stundu no 2024. gada 1. janvāra nav mazāka par minimālo stundas tarifa likmi;
2) noteikt valsts līdzfinansējuma kārtību pašvaldībām, kuras nodrošina aprūpes mājās pakalpojumu īpaši kopjamiem bērniem.
1) paaugstināt personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzību, lai inflācijas apstākļos saglabātu profesijas konkurētspēju un nepasliktinātu iespējas piesaistīt vajadzībām atbilstošu asistentu vai pavadoni, kā arī nodrošināt, lai asistentu, pavadoņu un nepilngadīgu personu ar invaliditāti aprūpētāju samaksa par vienu pakalpojuma stundu no 2024. gada 1. janvāra nav mazāka par minimālo stundas tarifa likmi;
2) noteikt valsts līdzfinansējuma kārtību pašvaldībām, kuras nodrošina aprūpes mājās pakalpojumu īpaši kopjamiem bērniem.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2024.
Pamatojums
1) Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumu Nr.656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" 2.punktu (redakcijā, kas būs spēkā no 2024.gada 1.janvāra) minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2024.gada 1.janvāra ir 700 euro.
Atbilstoši Darba likuma 61. panta pirmajā daļā noteiktajam minimālā mēneša darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, līdz ar to minimālās atlīdzības apmērs par stundu, kas noteikts ar MK noteikumiem Nr.316, asistentiem, pavadoņiem un nepilngadīgu personu ar invaliditāti aprūpētājiem ir jāpalielina sākot ar 2024.gada 1.janvāri, kad stājās spēkā jaunais minimālās mēneša darba algas apmērs.
Ar Ministru kabineta 2023.gada 26.septembra sēdes protokollēmuma Nr.47 43.§ "Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.-2026. gadam" 2.punktu tika atbalstīts prioritārais pasākums "Personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra paaugstināšana" 4 722 842 euro apmērā.
2) Saeima 2023. gada 9. decembrī pieņēma likumu “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” un pavadošo likumu paketē iekļauts arī likums “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (400/Lp14, pieņemts Saeimā 2023. gada 7. decembrī), kas paredz:
- valsts budžeta līdzfinansējumu aprūpes mājās pakalpojumam bērniem, kuriem ir VDEĀVK atzinums par īpašo kopšanu un kuri nav sasnieguši 24 gadu vecumu;
- līdzfinansējuma apjomu un tā piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
3) Ar Ministru kabineta 2023. gada 28. novembra sēdes protokollēmuma Nr.59 65.§ “Par priekšlikumiem likumprojekta "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā” (23-TA-3025) 2. punktu tika atbalstīts tiesību aktam pievienotā dokumenta “Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumi likumprojektam „Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” (430/Lp14) izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā” 33. punkts, t.i., atbalstīta līdzfinansējuma noteikšana pašvaldībām par aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanu bērniem ar īpašas kopšanas nepieciešamību 5 542 020 euro apmērā.
Atbilstoši Darba likuma 61. panta pirmajā daļā noteiktajam minimālā mēneša darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, līdz ar to minimālās atlīdzības apmērs par stundu, kas noteikts ar MK noteikumiem Nr.316, asistentiem, pavadoņiem un nepilngadīgu personu ar invaliditāti aprūpētājiem ir jāpalielina sākot ar 2024.gada 1.janvāri, kad stājās spēkā jaunais minimālās mēneša darba algas apmērs.
Ar Ministru kabineta 2023.gada 26.septembra sēdes protokollēmuma Nr.47 43.§ "Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.-2026. gadam" 2.punktu tika atbalstīts prioritārais pasākums "Personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra paaugstināšana" 4 722 842 euro apmērā.
2) Saeima 2023. gada 9. decembrī pieņēma likumu “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” un pavadošo likumu paketē iekļauts arī likums “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (400/Lp14, pieņemts Saeimā 2023. gada 7. decembrī), kas paredz:
- valsts budžeta līdzfinansējumu aprūpes mājās pakalpojumam bērniem, kuriem ir VDEĀVK atzinums par īpašo kopšanu un kuri nav sasnieguši 24 gadu vecumu;
- līdzfinansējuma apjomu un tā piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
3) Ar Ministru kabineta 2023. gada 28. novembra sēdes protokollēmuma Nr.59 65.§ “Par priekšlikumiem likumprojekta "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā” (23-TA-3025) 2. punktu tika atbalstīts tiesību aktam pievienotā dokumenta “Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumi likumprojektam „Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” (430/Lp14) izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā” 33. punkts, t.i., atbalstīta līdzfinansējuma noteikšana pašvaldībām par aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanu bērniem ar īpašas kopšanas nepieciešamību 5 542 020 euro apmērā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Darba likuma pārejas noteikumu 27. punkts nosaka, ka Ministru kabinets nosaka to, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2023. gada 1. janvāra nav mazāka par 700 euro. MK noteikumu Nr.316 35.1. apakšpunkts nosaka, ka asistenta un pavadoņa atlīdzība par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu ir ne mazāka kā 5,11 euro, iekļaujot visus nodokļus, kas saistīti ar asistenta pakalpojuma un pavadoņa pakalpojuma sniegšanu, savukārt 45. punkts nosaka, ka vienas aprūpes pakalpojuma stundas izmaksas, iekļaujot visus nodokļus, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu, nevar būt mazākas par 4,79 euro stundā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmērs par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu ir pielīdzināts valsts sociālajos aprūpes centros strādājošo aprūpētāju mēnešalgai (aprūpētāju mēnešalgas intervāla viduspunkts 2023. gadā - 690 euro), savukārt aprūpes pakalpojuma nepilngadīgām personām ar invaliditāti vienas pakalpojuma stundas minimālās izmaksas pielīdzinātas 2023. gada februāra un aprīļa mēneša minimālajai stundas tarifa likmei (3,875 euro + darba devēja VSAOI = 4,79 euro), kas ir lielākā minimālā stundas tarifa likme 2023.gadā. Tā kā minimālā mēneša darba alga no 2024.gada 1.janvāru būs 700 euro, tad asistentu, pavadoņu un nepilngadīgu personu ar invaliditāti aprūpētāju minimālais atlīdzības apmērs no 2024. gada 1. janvāra nesasniegs minimālās mēneša darba algas apmēru.
Asistentu un pavadoņu atlīdzība atbilstoši MK noteikumu Nr.316 35. punktā noteiktajam pilnībā tiek finansēta no valsts pamatbudžeta, savukārt aprūpes pakalpojums nepilngadīgām personām ar invaliditāti saskaņā ar Invaliditātes likuma 12. panta pirmās daļas 4.2 punktu tiek finansēts no pašvaldību budžeta.
Asistentu un pavadoņu atlīdzība atbilstoši MK noteikumu Nr.316 35. punktā noteiktajam pilnībā tiek finansēta no valsts pamatbudžeta, savukārt aprūpes pakalpojums nepilngadīgām personām ar invaliditāti saskaņā ar Invaliditātes likuma 12. panta pirmās daļas 4.2 punktu tiek finansēts no pašvaldību budžeta.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēru par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu paaugstināt, nosakot to 5,42 euro apmērā. Mēnešalgu skala valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem 2024.gadam ir paaugstināta par 6%. Lai saglabātu profesijas konkurētspēju un nepasliktinātu personu ar invaliditāti iespējas piesaistīt savām vajadzībām atbilstošu asistentu vai pavadoni, Noteikumu projekts paredz asistentu un pavadoņu atlīdzības pieaugumu proporcionāli mēnešalgu skalas pieaugumam valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem. Atlīdzības apmērs par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu - 5,42 euro atbilst mēnešalgai 732 euro.
Attiecīgi pakalpojuma cena ar administrēšanas izmaksām plānota 5,69 euro (aprēķinā saglabāta 5% proporcija pašvaldības administrēšanas izdevumiem). Ņemot vērā minēto, plānots noteikt, ka administrēšanas izdevumi nepārsniedz 0,27 euro par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu.
Noteikumu projekts paredz, ka aprūpes mājās pakalpojuma nepilngadīgām personām ar invaliditāti minimālās vienas stundas izmaksas nevar būt mazākas par 5,24 euro stundā. Minimālās vienas aprūpes mājās pakalpojuma stundas izmaksas pielīdzinātas 2024. gada jūnija minimālajai stundas tarifa likmei (4,24 euro + darba devēja VSAOI =5,24 euro), kas ir lielākā minimālā stundas tarifa likme 2024.gadā. Pašvaldība ir tiesīga noteikt arī lielākas vienas pakalpojuma stundas izmaksas.
Noteikumu projekta 2.punkts nosaka, ka tiesiskais regulējums stājas spēkā 2024. gada 1.janvārī, līdz ar to arī jaunais asistentu un pavadoņu atlīdzības apmērs ir piemērojams par pakalpojuma sniegšanas periodu no 2024. gada 1. janvāra.
Attiecīgi pakalpojuma cena ar administrēšanas izmaksām plānota 5,69 euro (aprēķinā saglabāta 5% proporcija pašvaldības administrēšanas izdevumiem). Ņemot vērā minēto, plānots noteikt, ka administrēšanas izdevumi nepārsniedz 0,27 euro par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu.
Noteikumu projekts paredz, ka aprūpes mājās pakalpojuma nepilngadīgām personām ar invaliditāti minimālās vienas stundas izmaksas nevar būt mazākas par 5,24 euro stundā. Minimālās vienas aprūpes mājās pakalpojuma stundas izmaksas pielīdzinātas 2024. gada jūnija minimālajai stundas tarifa likmei (4,24 euro + darba devēja VSAOI =5,24 euro), kas ir lielākā minimālā stundas tarifa likme 2024.gadā. Pašvaldība ir tiesīga noteikt arī lielākas vienas pakalpojuma stundas izmaksas.
Noteikumu projekta 2.punkts nosaka, ka tiesiskais regulējums stājas spēkā 2024. gada 1.janvārī, līdz ar to arī jaunais asistentu un pavadoņu atlīdzības apmērs ir piemērojams par pakalpojuma sniegšanas periodu no 2024. gada 1. janvāra.
Problēmas apraksts
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk - likums) normas (1.panta 1.punkts, 23.pants, 17.panta pirmā daļa) un MK 2017. gada 13. jūnija noteikumi Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” (IV nodaļa) nosaka aprūpes mājās pakalpojumu un tā piešķiršanas kārtību. Tādējādi saskaņā ar likumu aprūpe mājās ir pakalpojumi mājās pamatvajadzību (ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība) apmierināšanai personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt. Savukārt Invaliditātes likumā ir normas par aprūpes pakalpojumu bērniem no 5-18 gadu vecumam, kuriem ir VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību (1. panta 12. punkts, 12.panta pirmās daļas 4.2punkts un 6.2 daļa). Aprūpe mājās ir pasākumu kopums personai no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti un izteiktiem un smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem. Šis pakalpojums ietver aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstību un saturīgu brīvā laika pavadīšanu personas dzīvesvietā.
MK noteikumu 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” 16. punkts nosaka, ka pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina sociālo aprūpi mājās (turpmāk – aprūpe mājās), klientiem, kuri objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt, sniedz šādus pakalpojumus pamatvajadzību apmierināšanai:
16.1. palīdzību personīgās higiēnas nodrošināšanā (piemēram, mazgāšanās, inkontinences līdzekļu nomaiņa, ķemmēšanās, skūšanās, protēžu kopšana), izņemot podologa pakalpojumus;
16.2. palīdzību apģērbties un noģērbties, gultas veļas nomaiņu;
16.3. palīdzību iekļūt gultā un izkļūt no tās, pozicionēšanu un pārvietošanos;
16.4. ēdiena gatavošanu un palīdzību paēst;
16.5. pārtikas produktu, medikamentu un citu sīkpreču piegādi;
16.6. palīdzību mājvietas uzkopšanā (piemēram, trauku mazgāšana, telpu mitrā uzkopšana, sadzīves atkritumu iznešana);
16.7. ārstniecības personas izsaukšanu, atbalstu medikamentu lietošanā, palīdzību sadarbībā ar dažādām institūcijām (piemēram, samaksāt rēķinus);
16.8. kurināmā piegādi telpās, krāsns kurināšanu;
16.8.1 bērna pieskatīšanu, uzraudzību un saturīgu laika pavadīšanu, ja pakalpojuma sniedzējs nodrošina aprūpes mājās pakalpojumu bērnam;
16.9. citus pakalpojumus atbilstoši šo noteikumu 6.2.5. apakšpunktā minētajam līgumam, kas noslēgts starp klientu un pakalpojuma sniedzēju, kas nodrošina aprūpi mājās, vai atbilstoši sociālā dienesta noteiktajam veicamo darbu apjomam.
Tādējādi abos minētajos likumos pēc satura viens pakalpojums ir nosaukts atšķirīgi: aprūpes mājās pakalpojums un aprūpes pakalpojums.
Invaliditātes likumā noteiktais “aprūpes pakalpojums” un arī Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros noteiktais “sociālās aprūpes pakalpojums vai aprūpes mājās pakalpojums” pēc abu šo pakalpojumu satura iekļaujas likumā noteiktajā “aprūpes mājās pakalpojumā”.
Atšķirīgie pakalpojumi savulaik tiesību aktos ir noteikti tādēļ, ka tiem ir bijis atšķirīgs finansējuma avots un sākotnēji arī nelielas atšķirības pakalpojuma saturā, pie tam tiesības uz tiem noteiktas ierobežotai mērķa grupai, tādēļ bija nepieciešamība tiesību aktos tos definēt kā atsevišķus pakalpojumus (aprūpes pakalpojums un sociālās aprūpes pakalpojums), lai tos nošķirtu no aprūpes mājās pakalpojuma. Atšķirības saturā šobrīd vairs nepastāv, jo 2023. gada 31. janvārī ir pieņemti grozījumi MK 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”, kas nosaka, ka aprūpes mājās pakalpojums bērniem ietver arī pieskatīšanu, uzraudzību un saturīgu laika pavadīšanu. Savukārt Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros noteiktais sociālās aprūpes vai aprūpes mājās pakalpojums (noteikts MK noteikumos Nr.313 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" īstenošanas noteikumi”) beigs pastāvēt līdz ar deinstitucionalizācijas projektu beigām š.g. decembrī.
Lēmums par līdzfinansējuma piešķiršanu ir pieņemts tikai 2023. gada 20. oktobrī, Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības Domes sēdē, attiecīgi likumprojekta “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam” pavadošo likumprojektu paketē iekļaujot arī likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" (23-TA-2679, pieņemts Saeimā 2023. gada 7. decembrī, Nr.400/Lp14), un diskusijas ar pašvaldību sociālajiem dienestiem par sagatavoto noteikumu projektu par līdzfinansējuma piešķiršanas kārtību notika novembra mēnesī, kur arī tika secināts, ka pašvaldībās praksē ir izveidojusies situācija, ka virknē gadījumu aprūpe mājās bērniem tiek nodrošināta, pamatojoties uz pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas ir izdoti uz Invaliditātes likuma pamata.
Ņemot vērā minēto, ka pēc būtības tas ir likumā noteiktajā “aprūpes mājās pakalpojumā” ietilpstošs pakalpojums un lai sniegtu iespējas saņemt valsts budžeta līdzfinansējumu un veicinātu pašvaldības iespējas nodrošināt ģimenēm, kurās aug bērns ar smagu invaliditāti, aprūpes mājās pakalpojumu, ir samērīgi, ka tiek veikti grozījumi MK noteikumos Nr.316, paredzot, ka līdzfinansējums attiecas uz abos likumos ietvertajiem pakalpojumiem un protokollēmumā tiek noteikts uzdevums Labklājības ministrijai sagatavot grozījumus Invaliditātes likumā un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, lai nodrošinātu vienveidīgu regulējumu jautājumā par aprūpes mājās pakalpojumu bērniem ar invaliditāti.
No 2024. gada 1. janvāra likuma 13. panta vienpadsmitā daļa nosaka, ka, lai bērniem ar invaliditāti, kuriem ir izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, nodrošinātu aprūpi mājās, valsts piedalās ar līdzfinansējumu. Valsts turpina piedalīties ar līdzfinansējumu minētā pakalpojuma nodrošināšanā bērnam arī pēc pilngadības sasniegšanas līdz persona sasniedz 24 gadu vecumu. Līdzfinansējuma apjomu un tā piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Šobrīd, nosakot, ka valsts līdzfinansē šo aprūpes mājās pakalpojumu bērniem, ir nepieciešams sakārtot normatīvo regulējumu, lai līdzfinansējums tiktu piešķirts pašvaldībām, kuras nodrošina aprūpes mājās pakalpojumu bērniem, kuriem ir VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību. Līdzfinansējuma piešķiršana tiek turpināta, minētajiem bērniem pārsniedzot 18 gadu vecumu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam (neatkarīgi no noteiktās invaliditātes grupas).
Līdz ar to nepieciešams precizēt MK noteikumus Nr.316, papildinot ar normām par līdzfinansējuma apjomu un piešķiršanas kārtību pašvaldībām, kuras var uz to pretendēt, kā arī vienlaikus precizēt normas par aprūpes (aprūpes mājā) pakalpojumu bērniem. Ja netiek precizētas aprūpes (aprūpes mājā) pakalpojuma normas, tad par bērniem vecumā no 5-18 gadu vecumam nodrošināto aprūpes pakalpojumu netiks nodrošināts valsts līdzfinansējums.
MK noteikumu 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” 16. punkts nosaka, ka pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina sociālo aprūpi mājās (turpmāk – aprūpe mājās), klientiem, kuri objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt, sniedz šādus pakalpojumus pamatvajadzību apmierināšanai:
16.1. palīdzību personīgās higiēnas nodrošināšanā (piemēram, mazgāšanās, inkontinences līdzekļu nomaiņa, ķemmēšanās, skūšanās, protēžu kopšana), izņemot podologa pakalpojumus;
16.2. palīdzību apģērbties un noģērbties, gultas veļas nomaiņu;
16.3. palīdzību iekļūt gultā un izkļūt no tās, pozicionēšanu un pārvietošanos;
16.4. ēdiena gatavošanu un palīdzību paēst;
16.5. pārtikas produktu, medikamentu un citu sīkpreču piegādi;
16.6. palīdzību mājvietas uzkopšanā (piemēram, trauku mazgāšana, telpu mitrā uzkopšana, sadzīves atkritumu iznešana);
16.7. ārstniecības personas izsaukšanu, atbalstu medikamentu lietošanā, palīdzību sadarbībā ar dažādām institūcijām (piemēram, samaksāt rēķinus);
16.8. kurināmā piegādi telpās, krāsns kurināšanu;
16.8.1 bērna pieskatīšanu, uzraudzību un saturīgu laika pavadīšanu, ja pakalpojuma sniedzējs nodrošina aprūpes mājās pakalpojumu bērnam;
16.9. citus pakalpojumus atbilstoši šo noteikumu 6.2.5. apakšpunktā minētajam līgumam, kas noslēgts starp klientu un pakalpojuma sniedzēju, kas nodrošina aprūpi mājās, vai atbilstoši sociālā dienesta noteiktajam veicamo darbu apjomam.
Tādējādi abos minētajos likumos pēc satura viens pakalpojums ir nosaukts atšķirīgi: aprūpes mājās pakalpojums un aprūpes pakalpojums.
Invaliditātes likumā noteiktais “aprūpes pakalpojums” un arī Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros noteiktais “sociālās aprūpes pakalpojums vai aprūpes mājās pakalpojums” pēc abu šo pakalpojumu satura iekļaujas likumā noteiktajā “aprūpes mājās pakalpojumā”.
Atšķirīgie pakalpojumi savulaik tiesību aktos ir noteikti tādēļ, ka tiem ir bijis atšķirīgs finansējuma avots un sākotnēji arī nelielas atšķirības pakalpojuma saturā, pie tam tiesības uz tiem noteiktas ierobežotai mērķa grupai, tādēļ bija nepieciešamība tiesību aktos tos definēt kā atsevišķus pakalpojumus (aprūpes pakalpojums un sociālās aprūpes pakalpojums), lai tos nošķirtu no aprūpes mājās pakalpojuma. Atšķirības saturā šobrīd vairs nepastāv, jo 2023. gada 31. janvārī ir pieņemti grozījumi MK 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”, kas nosaka, ka aprūpes mājās pakalpojums bērniem ietver arī pieskatīšanu, uzraudzību un saturīgu laika pavadīšanu. Savukārt Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros noteiktais sociālās aprūpes vai aprūpes mājās pakalpojums (noteikts MK noteikumos Nr.313 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" īstenošanas noteikumi”) beigs pastāvēt līdz ar deinstitucionalizācijas projektu beigām š.g. decembrī.
Lēmums par līdzfinansējuma piešķiršanu ir pieņemts tikai 2023. gada 20. oktobrī, Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības Domes sēdē, attiecīgi likumprojekta “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam” pavadošo likumprojektu paketē iekļaujot arī likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" (23-TA-2679, pieņemts Saeimā 2023. gada 7. decembrī, Nr.400/Lp14), un diskusijas ar pašvaldību sociālajiem dienestiem par sagatavoto noteikumu projektu par līdzfinansējuma piešķiršanas kārtību notika novembra mēnesī, kur arī tika secināts, ka pašvaldībās praksē ir izveidojusies situācija, ka virknē gadījumu aprūpe mājās bērniem tiek nodrošināta, pamatojoties uz pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas ir izdoti uz Invaliditātes likuma pamata.
Ņemot vērā minēto, ka pēc būtības tas ir likumā noteiktajā “aprūpes mājās pakalpojumā” ietilpstošs pakalpojums un lai sniegtu iespējas saņemt valsts budžeta līdzfinansējumu un veicinātu pašvaldības iespējas nodrošināt ģimenēm, kurās aug bērns ar smagu invaliditāti, aprūpes mājās pakalpojumu, ir samērīgi, ka tiek veikti grozījumi MK noteikumos Nr.316, paredzot, ka līdzfinansējums attiecas uz abos likumos ietvertajiem pakalpojumiem un protokollēmumā tiek noteikts uzdevums Labklājības ministrijai sagatavot grozījumus Invaliditātes likumā un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, lai nodrošinātu vienveidīgu regulējumu jautājumā par aprūpes mājās pakalpojumu bērniem ar invaliditāti.
No 2024. gada 1. janvāra likuma 13. panta vienpadsmitā daļa nosaka, ka, lai bērniem ar invaliditāti, kuriem ir izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, nodrošinātu aprūpi mājās, valsts piedalās ar līdzfinansējumu. Valsts turpina piedalīties ar līdzfinansējumu minētā pakalpojuma nodrošināšanā bērnam arī pēc pilngadības sasniegšanas līdz persona sasniedz 24 gadu vecumu. Līdzfinansējuma apjomu un tā piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Šobrīd, nosakot, ka valsts līdzfinansē šo aprūpes mājās pakalpojumu bērniem, ir nepieciešams sakārtot normatīvo regulējumu, lai līdzfinansējums tiktu piešķirts pašvaldībām, kuras nodrošina aprūpes mājās pakalpojumu bērniem, kuriem ir VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību. Līdzfinansējuma piešķiršana tiek turpināta, minētajiem bērniem pārsniedzot 18 gadu vecumu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam (neatkarīgi no noteiktās invaliditātes grupas).
Līdz ar to nepieciešams precizēt MK noteikumus Nr.316, papildinot ar normām par līdzfinansējuma apjomu un piešķiršanas kārtību pašvaldībām, kuras var uz to pretendēt, kā arī vienlaikus precizēt normas par aprūpes (aprūpes mājā) pakalpojumu bērniem. Ja netiek precizētas aprūpes (aprūpes mājā) pakalpojuma normas, tad par bērniem vecumā no 5-18 gadu vecumam nodrošināto aprūpes pakalpojumu netiks nodrošināts valsts līdzfinansējums.
Risinājuma apraksts
Lai risinātu iepriekš minēto problēmu, ir veikti grozījumi MK noteikumu Nr.316 nosaukumā, izdošanas pamatojumā, precizēts 1.punkts un atsevišķas normas juridiskās skaidrības nodrošināšanai, precizēts VI nodaļas nosaukums un šī nodaļa attiecīgi papildināta ar normām par līdzfinansējuma apjomu un piešķiršanas kārtību, kā arī noteikumi papildināti ar 3.pielikumu (pārskatu līdzfinansējuma saņemšanai).
Likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā iesniegtajos Ministru kabineta priekšlikumos (430/Lp14) paredzētā finansējuma 5 542 020 euro apmērā novirzīšanai pašvaldībām par aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanu bērniem ar īpašas kopšanas nepieciešamību tika veikts indikatīvs aprēķins, paredzot 30% līdzfinansējumu. Noteikumu projekta izstrādes laikā notikušajās sarunās ar pašvaldību sociālajiem dienestiem ir secināts, ka Labklājības ministrijas veiktie aprēķini par aprūpes mājās pakalpojuma saņēmēju skaitu ir pamatoti, taču no sociālo dienestu sniegtās informācijas secināms, ka bērnam vai jaunietim piešķirtā aprūpes mājās pakalpojuma apjoms nepārsniegs 160 stundas mēnesī, kas arī ir ietverts noteikumu projektā. Vienlaikus pašvaldībām aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanā jārēķinās ar lielāku pakalpojuma cenu nekā minimālās vienas stundas izmaksas, lai spētu piesaistīt aprūpētājus. Ņemot vērā minēto, lai bērnu ar smagu invaliditāti aprūpes mājās pakalpojumam piešķirtais finansējums sasniegtu mērķi un bērniem patiešām tiktu nodrošināts nepieciešamais pakalpojums, un ģimenēm, kurām bērna ar invaliditāti audzināšana nozīmē papildu psiho emocionālu, fizisku un finansiālu slogu, tiktu sniegts vajadzīgais atbalsts, kā arī to, ka likums "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" (pieņemts Saeimā 2023. gada 7. decembrī, 400/Lp14) līdzfinansējuma apjomu un piešķiršanas kārtību deleģē Ministru kabinetam, noteikumu projekta 45.1 punktā līdzfinansējuma apjoms tiek noteikts 50 % no pašvaldības faktiskajām izmaksām par bērnam sniegto aprūpes mājās pakalpojumu.
Likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā iesniegtajos Ministru kabineta priekšlikumos (430/Lp14) paredzētā finansējuma 5 542 020 euro apmērā novirzīšanai pašvaldībām par aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanu bērniem ar īpašas kopšanas nepieciešamību tika veikts indikatīvs aprēķins, paredzot 30% līdzfinansējumu. Noteikumu projekta izstrādes laikā notikušajās sarunās ar pašvaldību sociālajiem dienestiem ir secināts, ka Labklājības ministrijas veiktie aprēķini par aprūpes mājās pakalpojuma saņēmēju skaitu ir pamatoti, taču no sociālo dienestu sniegtās informācijas secināms, ka bērnam vai jaunietim piešķirtā aprūpes mājās pakalpojuma apjoms nepārsniegs 160 stundas mēnesī, kas arī ir ietverts noteikumu projektā. Vienlaikus pašvaldībām aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanā jārēķinās ar lielāku pakalpojuma cenu nekā minimālās vienas stundas izmaksas, lai spētu piesaistīt aprūpētājus. Ņemot vērā minēto, lai bērnu ar smagu invaliditāti aprūpes mājās pakalpojumam piešķirtais finansējums sasniegtu mērķi un bērniem patiešām tiktu nodrošināts nepieciešamais pakalpojums, un ģimenēm, kurām bērna ar invaliditāti audzināšana nozīmē papildu psiho emocionālu, fizisku un finansiālu slogu, tiktu sniegts vajadzīgais atbalsts, kā arī to, ka likums "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" (pieņemts Saeimā 2023. gada 7. decembrī, 400/Lp14) līdzfinansējuma apjomu un piešķiršanas kārtību deleģē Ministru kabinetam, noteikumu projekta 45.1 punktā līdzfinansējuma apjoms tiek noteikts 50 % no pašvaldības faktiskajām izmaksām par bērnam sniegto aprūpes mājās pakalpojumu.
Problēmas apraksts
Aprūpes pakalpojumu saskaņā ar Invaliditātes likumu atsevišķos gadījumos nodrošina bērna tuvākie radinieki. Tādējādi aprūpes pakalpojums pēc būtības ir gan vecāku un vecvecāku saskaņā ar Civillikuma normām tiešais bērna aprūpes pienākuma nodrošinājums, par ko (papildus piemaksai pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti un īpašās kopšanas pabalstam) tiek saņemta atlīdzība kā par aprūpes pakalpojumu. Līdz ar to šajos gadījumos netiek sasniegts pakalpojuma mērķis - atvieglot vecākiem un tuviniekiem ikdienu, jo aprūpi nodrošina tuvinieki. Tādējādi arī saņemtā samaksa par aprūpes pakalpojuma nodrošināšanu faktiski ir kā vēl viens pabalsts par bērnu.
Lai sasniegtu mērķi, ka bērns saņem kvalitatīvu aprūpes mājās pakalpojumu un vecāki tiktu atslogoti, varētu socializēties un atgriezties darba tirgū, kā arī valsts maksātu pašvaldībām līdzfinansējumu par nodrošināto pakalpojumu, nepieciešams ievērot arī likuma 17. panta pirmajā daļā noteikto, ka sociālo pakalpojumu (t.sk. aprūpes mājās pakalpojumu) sniedz Sociālo pakalpojumu reģistrā reģistrēts pakalpojuma sniedzējs.
Invaliditātes likuma 1. panta 1. punkts nosaka, ka asistents — fiziskā persona, kas sniedz atbalstu personai ar ļoti smagas vai smagas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumu tādu darbību veikšanai ārpus mājokļa, kuras tā invaliditātes dēļ nevar veikt patstāvīgi, — nokļūt vietā, kur tā mācās, strādā, saņem pakalpojumus, pārvietoties un aprūpēt sevi izglītības iestādē, algota darba vietā, būt saskarsmē ar citām fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī palīdz personai ar redzes invaliditāti apgūt profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības vai augstākās izglītības programmu. Praksē asistenta pakalpojums tiek piešķirts uz invaliditātes laiku (bet ne ilgāk kā uz trim gadiem), pakalpojums tiek sniegts, piemēram, katru dienu pavadot bērnu uz un no skolas vai dienas aprūpes centra.
MK 2017. gada 13.jūnija noteikumu Nr.338 "Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem" 76. punkts nosaka, ka atelpas brīža pakalpojuma sniedzējs nodrošina personām ar funkcionāliem traucējumiem īslaicīgu sociālo aprūpi līdz 30 diennaktīm gadā, aizstājot aprūpes procesā mājsaimniecības locekļus. Saskaņā ar šo noteikumu 78. punktu atelpas brīža pakalpojums tiek nodrošināts ne mazāk kā diennakti (24 stundas). Praksē atelpas brīža pakalpojums tiek piešķirts uz gadu un piešķirtās 30 diennaktis var izmantot tad, kad ir nepieciešamība.
Ņemot vērā iepriekš minēto, bērnam var būt piešķirti vairāki pakalpojumi vienlaikus, bet pēc pakalpojumu jēgas un būtības tie nevar tikt nodrošināti vienlaicīgi (piemēram, mācību stundu laikā bērnu nav iespējams aprūpēt mājās vai asistenta pakalpojumu nesniedz aprūpes mājās pakalpojuma saņemšanas laikā).
No likuma 4. panta pirmās daļas un 23. panta pirmās un trešās daļas un Invaliditātes likuma 12. panta 2.4 daļas izriet, ka, vērtējot aprūpes mājās pakalpojuma nepieciešamību bērnam un piešķiramo pakalpojuma apjomu, ņem vērā turpmāk minēto:
- VDEĀVK atzinuma par īpašas kopšanas nepieciešamības esamību,
- personas likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes nodarbinātību (t.sk. atrašanos bērna kopšanas atvaļinājumā ar kopjamo bērnu, nodarbinātību maiņu darbā u.c.);
- ģimenes locekļu iespēju nodrošināt aprūpi;
- citus objektīvus iemeslus, kuru dēļ nevar nodrošināt aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā (piemēram, citu bērnu esamību ģimenē, kopjamu senioru esamību ģimenē, u.c.);
- laiku, ko bērns pavada izglītības iestādē vai dienas aprūpes centrā;
- citu sociālo pakalpojumu vai atbalsta pasākumu esamību, kas pamatoti izslēdz vai samazina aprūpes mājās pakalpojuma nepieciešamību (piemēram, vai ir piešķirts asistenta pakalpojums, atelpas brīža pakalpojums, u.c. );
- funkcionālo traucējumu smagumu (nepiemērojot likuma 20.panta trešo daļu un MK 2019. gada 2. aprīļa noteikumos Nr.138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu" noteiktās prasības piemērojot tiktāl, cik tās attiecināmas uz bērniem).
Noteikumu projekta izstrādes laikā sociālo dienestu sniegtā informācija apliecina, ka pašvaldības pārsvarā piešķir noteikumos līdz šim noteikto maksimālo aprūpes pakalpojuma apjomu 80 stundas. Tomēr atsevišķas pašvaldības nodrošina arī lielāku aprūpes pakalpojuma apjomu, kas nepārsniedz 160 stundas mēnesī. Pašvaldības nodrošina lielāku aprūpes stundu skaitu, jo, piemēram, vecāki strādā pilnu darba laiku normālā darba laika ietvaros (160 stundas jeb 40 stundas nedēļā x 4 nedēļas mēnesī) vai bērna aprūpi ikdienā nodrošina tikai viens vecāks.
Lai nodrošinātu iespējami lielāku atbalstu un vecāki varētu atgriezties darba tirgū, kā arī valsts maksātu pašvaldībām līdzfinansējumu par nodrošināto pakalpojumu, nepieciešams noteikt, ka pašvaldība var piešķirt arī lielāku aprūpes mājās pakalpojuma apjomu nekā līdz šim noteiktās – 80 stundas mēnesī.
Ņemot vērā Invaliditātes likuma 12. panta 6.2 daļā noteikto, pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka aprūpes mājās pakalpojuma piešķiršanas, atteikšanas, izbeigšanas un pārtraukšanas nosacījumus un kārtību, kritērijus aprūpes pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanai un prasības aprūpes pakalpojuma sniedzējam.
Vienlaikus Labklājības ministrija papildinās vadlīnijas par aprūpes mājās pakalpojuma piešķiršanu bērniem.
Ņemot vērā, ka bērns izglītību iegūst līdz 24 gadu vecumam (piemēram, vidējo vai augstāko izglītību līdz 24 gadu vecumam, speciālās programmas pamatizglītību līdz 24 gadu vecumam), kā arī to, ka nepieciešama saudzējošāka pāreja uz pilngadīgai personai pienākošos atbalstu, vecums, līdz kuram valsts nodrošina līdzfinansējumu aprūpes mājās pakalpojumam, likumā tika noteikts 24 gadu vecums.
Lai sasniegtu mērķi, ka bērns saņem kvalitatīvu aprūpes mājās pakalpojumu un vecāki tiktu atslogoti, varētu socializēties un atgriezties darba tirgū, kā arī valsts maksātu pašvaldībām līdzfinansējumu par nodrošināto pakalpojumu, nepieciešams ievērot arī likuma 17. panta pirmajā daļā noteikto, ka sociālo pakalpojumu (t.sk. aprūpes mājās pakalpojumu) sniedz Sociālo pakalpojumu reģistrā reģistrēts pakalpojuma sniedzējs.
Invaliditātes likuma 1. panta 1. punkts nosaka, ka asistents — fiziskā persona, kas sniedz atbalstu personai ar ļoti smagas vai smagas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumu tādu darbību veikšanai ārpus mājokļa, kuras tā invaliditātes dēļ nevar veikt patstāvīgi, — nokļūt vietā, kur tā mācās, strādā, saņem pakalpojumus, pārvietoties un aprūpēt sevi izglītības iestādē, algota darba vietā, būt saskarsmē ar citām fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī palīdz personai ar redzes invaliditāti apgūt profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības vai augstākās izglītības programmu. Praksē asistenta pakalpojums tiek piešķirts uz invaliditātes laiku (bet ne ilgāk kā uz trim gadiem), pakalpojums tiek sniegts, piemēram, katru dienu pavadot bērnu uz un no skolas vai dienas aprūpes centra.
MK 2017. gada 13.jūnija noteikumu Nr.338 "Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem" 76. punkts nosaka, ka atelpas brīža pakalpojuma sniedzējs nodrošina personām ar funkcionāliem traucējumiem īslaicīgu sociālo aprūpi līdz 30 diennaktīm gadā, aizstājot aprūpes procesā mājsaimniecības locekļus. Saskaņā ar šo noteikumu 78. punktu atelpas brīža pakalpojums tiek nodrošināts ne mazāk kā diennakti (24 stundas). Praksē atelpas brīža pakalpojums tiek piešķirts uz gadu un piešķirtās 30 diennaktis var izmantot tad, kad ir nepieciešamība.
Ņemot vērā iepriekš minēto, bērnam var būt piešķirti vairāki pakalpojumi vienlaikus, bet pēc pakalpojumu jēgas un būtības tie nevar tikt nodrošināti vienlaicīgi (piemēram, mācību stundu laikā bērnu nav iespējams aprūpēt mājās vai asistenta pakalpojumu nesniedz aprūpes mājās pakalpojuma saņemšanas laikā).
No likuma 4. panta pirmās daļas un 23. panta pirmās un trešās daļas un Invaliditātes likuma 12. panta 2.4 daļas izriet, ka, vērtējot aprūpes mājās pakalpojuma nepieciešamību bērnam un piešķiramo pakalpojuma apjomu, ņem vērā turpmāk minēto:
- VDEĀVK atzinuma par īpašas kopšanas nepieciešamības esamību,
- personas likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes nodarbinātību (t.sk. atrašanos bērna kopšanas atvaļinājumā ar kopjamo bērnu, nodarbinātību maiņu darbā u.c.);
- ģimenes locekļu iespēju nodrošināt aprūpi;
- citus objektīvus iemeslus, kuru dēļ nevar nodrošināt aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā (piemēram, citu bērnu esamību ģimenē, kopjamu senioru esamību ģimenē, u.c.);
- laiku, ko bērns pavada izglītības iestādē vai dienas aprūpes centrā;
- citu sociālo pakalpojumu vai atbalsta pasākumu esamību, kas pamatoti izslēdz vai samazina aprūpes mājās pakalpojuma nepieciešamību (piemēram, vai ir piešķirts asistenta pakalpojums, atelpas brīža pakalpojums, u.c. );
- funkcionālo traucējumu smagumu (nepiemērojot likuma 20.panta trešo daļu un MK 2019. gada 2. aprīļa noteikumos Nr.138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu" noteiktās prasības piemērojot tiktāl, cik tās attiecināmas uz bērniem).
Noteikumu projekta izstrādes laikā sociālo dienestu sniegtā informācija apliecina, ka pašvaldības pārsvarā piešķir noteikumos līdz šim noteikto maksimālo aprūpes pakalpojuma apjomu 80 stundas. Tomēr atsevišķas pašvaldības nodrošina arī lielāku aprūpes pakalpojuma apjomu, kas nepārsniedz 160 stundas mēnesī. Pašvaldības nodrošina lielāku aprūpes stundu skaitu, jo, piemēram, vecāki strādā pilnu darba laiku normālā darba laika ietvaros (160 stundas jeb 40 stundas nedēļā x 4 nedēļas mēnesī) vai bērna aprūpi ikdienā nodrošina tikai viens vecāks.
Lai nodrošinātu iespējami lielāku atbalstu un vecāki varētu atgriezties darba tirgū, kā arī valsts maksātu pašvaldībām līdzfinansējumu par nodrošināto pakalpojumu, nepieciešams noteikt, ka pašvaldība var piešķirt arī lielāku aprūpes mājās pakalpojuma apjomu nekā līdz šim noteiktās – 80 stundas mēnesī.
Ņemot vērā Invaliditātes likuma 12. panta 6.2 daļā noteikto, pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka aprūpes mājās pakalpojuma piešķiršanas, atteikšanas, izbeigšanas un pārtraukšanas nosacījumus un kārtību, kritērijus aprūpes pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanai un prasības aprūpes pakalpojuma sniedzējam.
Vienlaikus Labklājības ministrija papildinās vadlīnijas par aprūpes mājās pakalpojuma piešķiršanu bērniem.
Ņemot vērā, ka bērns izglītību iegūst līdz 24 gadu vecumam (piemēram, vidējo vai augstāko izglītību līdz 24 gadu vecumam, speciālās programmas pamatizglītību līdz 24 gadu vecumam), kā arī to, ka nepieciešama saudzējošāka pāreja uz pilngadīgai personai pienākošos atbalstu, vecums, līdz kuram valsts nodrošina līdzfinansējumu aprūpes mājās pakalpojumam, likumā tika noteikts 24 gadu vecums.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 1.8. apakšpunkts precizē noteikumu 44. punktu un papildus nosaka, ka pašvaldības var piešķirt aprūpes mājās pakalpojumu līdz 160 stundām mēnesī.
Problēmas apraksts
Normatīvie akti neparedz, kā pašvaldība var saņemt līdzfinansējumu. Līdz ar to nepieciešams noteikt, ka pašvaldība iesniedz pārskatu "Valsts līdzfinansējuma pieprasījums aprūpes mājās pakalpojumam", kā arī pārskata iesniegšanas termiņu.
Sarunās ar Latvijas Pašvaldību savienību un sociālajiem dienestiem konstatēts, ka nākotnē nepieciešamas izmaiņas informāciju sistēmās, lai līdzfinansējuma pieprasījums tiktu sagatavots pašvaldību ikdienā lietotajā tehniskajā risinājumā un iesniegts valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā (SPOLIS).
Sarunās ar Latvijas Pašvaldību savienību un sociālajiem dienestiem konstatēts, ka nākotnē nepieciešamas izmaiņas informāciju sistēmās, lai līdzfinansējuma pieprasījums tiktu sagatavots pašvaldību ikdienā lietotajā tehniskajā risinājumā un iesniegts valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā (SPOLIS).
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 45.3 punkts paredz, ka pašvaldībai līdz kārtējā mēneša 15. datumam jāiesniedz pārskats - līdzfinansējuma pieprasījums (3.pielikums).
Problēmas apraksts
Normatīvie akti neparedz kārtību, kā un kādā termiņā Labklājības ministrija nodrošinās līdzfinansējumu. Nepieciešams arī noteikt kontroles kārtību.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 45.4 punkts paredz Labklājības ministrijas tiesības un pienākumus līdzfinansējuma nodrošināšanā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Lai nodrošinātu, ka līdzfinansējums tiek piešķirts arī tajos gadījumos, kad 2024. gada 1. janvārī ir spēkā līgums par aprūpes pakalpojuma sniegšanu, ko sniedz Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā nereģistrēts aprūpes mājās pakalpojumu sniedzējs, nepieciešams pārejas periods. Pārejas periodā līdz 2024. gada 30. jūnijam aprūpes pakalpojuma sniedzējam nepieciešams noslēgt līgumu (nosaka Civillikuma Saistību tiesību daļa) ar Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētu aprūpes mājās pakalpojuma sniedzēju.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Personu ar invaliditāti asistenti, pavadoņi un aprūpētāji nepilngadīgām personām ar invaliditāti.
- Asistenta un pavadoņa pakalpojumu saņēmēji - personas ar invaliditāti.
Ietekmes apraksts
Tiesiskais regulējums ietekmēs personu ar invaliditāti asistentus un pavadoņus, kuriem atlīdzības apmērs ir 5.11 euro par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu (kas ietver darba samaksu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (darba devēja un darba ņēmēja daļu personām, kurām nodokļu samaksu veic darba devējs) un iedzīvotāju ienākuma nodokli). No 2024.gada 1.javāra atlīdzības apmērs asistentiem un pavadoņiem būs ne mazāks kā 5.42 euro par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu. Savukārt nepilngadīgu personu ar invaliditāti aprūpes mājās pakalpojuma vienas pakalpojuma stundas izmaksas nevarēs būt mazākas par 5.24 euro par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu. Asistentu un pavadoņu atlīdzības pieaugums no 2024.gada 1.janvāra būs 0.31 euro apmērā par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu.
Precīzu datu par nepilngadīgo personu ar invaliditāti aprūpētāju skaitu, kurus tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt, nav Labklājības ministrijas rīcībā, jo minētā pakalpojuma nodrošināšana ir pašvaldības kompetencē. Arī atlīdzības apmēru aprūpētājiem nosaka pašvaldības atbilstoši saviem ieskatiem un budžeta iespējām, savukārt MK noteikumu Nr. 316 45. punkts nosaka tikai minimālās vienas stundas izmaksas.
Asistenta un pavadoņa pakalpojumu saņēmējus tiesiskais regulējums ietekmēs netieši, jo tiks palielināts atlīdzības apmērs personām, kuras viņiem sniedz attiecīgo pakalpojumu. Ņemot vērā, ka atlīdzības apmēra pieaugums nav būtisks, ietekme uz personu ar invaliditāti iespējām piesaistīt savām vajadzībām atbilstošu pakalpojuma sniedzēju būtiski nemainīsies. 2023.gada oktobrī asistenta pakalpojumu pašvaldībā saņēma 16 247 personas ar invaliditāti, bet pavadoņa pakalpojumu 112 personas.
Precīzu datu par nepilngadīgo personu ar invaliditāti aprūpētāju skaitu, kurus tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt, nav Labklājības ministrijas rīcībā, jo minētā pakalpojuma nodrošināšana ir pašvaldības kompetencē. Arī atlīdzības apmēru aprūpētājiem nosaka pašvaldības atbilstoši saviem ieskatiem un budžeta iespējām, savukārt MK noteikumu Nr. 316 45. punkts nosaka tikai minimālās vienas stundas izmaksas.
Asistenta un pavadoņa pakalpojumu saņēmējus tiesiskais regulējums ietekmēs netieši, jo tiks palielināts atlīdzības apmērs personām, kuras viņiem sniedz attiecīgo pakalpojumu. Ņemot vērā, ka atlīdzības apmēra pieaugums nav būtisks, ietekme uz personu ar invaliditāti iespējām piesaistīt savām vajadzībām atbilstošu pakalpojuma sniedzēju būtiski nemainīsies. 2023.gada oktobrī asistenta pakalpojumu pašvaldībā saņēma 16 247 personas ar invaliditāti, bet pavadoņa pakalpojumu 112 personas.
Juridiskās personas
- Pašvaldību sociālie dienesti.
- Asistenta pakalpojuma sniedzēji - juridiskas personas.
- Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētie aprūpes mājās pakalpojuma sniedzēji.
Ietekmes apraksts
Pašvaldību sociālajiem dienestiem un asistenta pakalpojuma sniedzējiem - juridiskām personām no 2024.gada 1.javāra būs jānodrošina atbilstoša samaksa personu ar invaliditāti asistentiem, pavadoņiem un aprūpētājiem, kuri sniedz aprūpes pakalpojumu nepilngadīgām personām ar invaliditāti.
2023.gada oktobrī asistenta pakalpojuma sniegšanā bija iesaistītas astoņas juridiskās personas.
2023.gada oktobrī asistenta pakalpojuma sniegšanā bija iesaistītas astoņas juridiskās personas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
52 240 361
0
57 833 977
0
57 833 977
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
49 030 966
0
54 624 582
0
54 624 582
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
3 209 395
0
3 209 395
0
3 209 395
0
0
2. Budžeta izdevumi
52 240 361
0
57 833 977
12 597 487
57 833 977
12 597 487
12 597 487
2.1. valsts pamatbudžets
49 030 966
0
54 624 582
10 264 862
54 624 582
10 264 862
10 264 862
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
3 209 395
0
3 209 395
2 332 625
3 209 395
2 332 625
2 332 625
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-12 597 487
0
-12 597 487
-12 597 487
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-10 264 862
0
-10 264 862
-10 264 862
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
-2 332 625
0
-2 332 625
-2 332 625
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-12 597 487
-12 597 487
-12 597 487
5.1. valsts pamatbudžets
0
-10 264 862
-10 264 862
-10 264 862
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
-2 332 625
-2 332 625
-2 332 625
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Tabulas 2.kolonā "saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam" (2023.gads), t.sk. papildus piešķirtais finansējums 2023. gadā 1 213 636 euro saskaņā ar Finanšu ministrijas 15.11.2023. rīkojumu Nr.415 "Par apropriācijas pārdali", 4.kolonā "saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru" (2024. gads) un 6.kolonnā "saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru" (2025. gads) norādīts Asistenta un pavadoņa pakalpojumam plānotā finansējuma ietvars valsts budžeta apakšprogrammā 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas", saskaņā ar likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" un papildus piešķirtais finansējums 2024. gadam un turpmāk ik gadu 6 873 850 euro (palielināti resursi un izdevumi valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem pašvaldībām noteiktam mērķim 2024. – 2026.gadam un turpmāk ik gadu, lai nodrošinātu asistenta pakalpojumus saistībā ar prognozēto pakalpojuma saņēmēju skaita palielināšanos).
1. Personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu pakalpojums
1.1. Ietekme uz valsts budžetu
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Labklājības ministrijas prioritāro pasākumu 18_01_H "Personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra paaugstināšana", kas ietverts Ministru kabineta 26.09.2023. sēdē pieņemtajā informatīvajā ziņojumā "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.–2026. gadam". Minētā prioritārā pasākuma ietvaros Labklājības ministrijai atbalstīts papildu finansējums 2024. gadam un turpmāk ik gadu 4 722 842 euro apmērā asistentu un pavadoņu pakalpojumu cenas pārskatīšanai (personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības pieaugums pret 2023. gada atlīdzību 6%).
Personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmērs par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu šobrīd ir noteikts 5,11 euro apmērā, iekļaujot darba samaksu, iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Projekts paredz no 2024. gada 1.janvāra palielināt atlīdzības apmēru par vienu pakalpojuma stundu līdz 5,42 euro.
Vienlaikus ir paredzēts pašvaldību administrēšanas izdevumiem novirzīt ne vairāk kā 5% no pakalpojuma izmaksām, saglabājot administrēšanas izdevumu proporciju no kopējiem pakalpojuma izdevumiem kāda tā ir līdz 2023. gada 31. decembrim. Ņemot vērā minēto, plānots noteikt, ka administrēšanas izdevumi nepārsniedz 0,27 euro par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu.
1.tabula. Asistenta pakalpojumam plānotie rezultatīvie rādītāji 2024. gadā un turpmāk ik gadu
2.tabula Aprēķins Asistenta pakalpojuma izdevumiem 2024. gadā un turpmāk ik gadu, euro
*Labklājības ministrijas prioritārais pasākums 18_01_H "Personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra paaugstināšana"
1.2. Ietekme uz pašvaldību budžetu
1) Aprūpes pakalpojuma vienas stundas minimālā cena. Noteikumu projekts paredz noteikt, ka aprūpes pakalpojuma (Invaliditātes likums nosaka, ka personām no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām ir izteikti un smagi funkcionēšanas ierobežojumi, izņemot personas, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā, nodrošinot tiesības pašvaldībā pēc to deklarētās dzīvesvietas saņemt no pašvaldības budžeta apmaksātu aprūpes pakalpojumu) vienas stundas izmaksas, iekļaujot visus nodokļus, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu, nevar būt mazākas par 5.24 (šobrīd 4.79) euro stundā.
Atbilstoši Ministru kabineta 09.10.2020. rīkojumam Nr. 592 "Par konceptuālo ziņojumu "Par asistenta pakalpojuma pašvaldībā pilnveidošanu"", indikatīvais aprūpes pakalpojuma saņēmēju skaits ir pielīdzināts 35% no bērnu skaita, kas saņem valsts finansētu asistenta pakalpojumu. Prognozējot ietekmi uz pašvaldību budžetu izteikts pieņēmums, ka aprūpes pakalpojuma saņēmēju skaits būs 35 % no asistenta pakalpojuma saņēmēju skaita, t.i. vidēji 638 personas mēnesī (35% no 1 824).
Pašvaldību plānotais budžets aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai bērniem gadā aprēķināts:
638 bērni x 80h* x 5.24 euro x 12 mēn = 3 209 395 euro.
*aprūpes pakalpojuma maksimālais apjoms ir 80 stundas mēnesī (saskaņā ar Invaliditātes likumā noteikto apjomu).
Ietekme uz pašvaldību budžetu 2024. gadā attiecībā uz asistenta pakalpojumu netiek aprēķināta, jo noteikumu projekts par izmaiņām Asistenta pakalpojumā neatstāj ietekmi uz pašvaldību budžetu 2024. gadā un turpmāk, jo Darba likums nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2024. gada 1. janvāra nav mazāka par 700 euro, lai nodrošinātu to, ka pakalpojuma sniedzēju līgumos likme nav noteikta mazāka kā minimālā stundas likme nevienu mēnesi 2024. gadā, stundas likmei jābūt ne mazākai kā 5,24 euro, kas veidojas 4,24 euro + darba devēja VSAOI =5,24 euro (minimālās stundas tarifa likmes apmērs darbiniekiem, kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā (saskaņā ar Darba likuma 131. panta pirmo daļu, 133. panta otro un trešo daļu), 2024. gada jūnijā ir 4,24 euro, https://www.lm.gov.lv/lv/minimala-darba-alga).
Anotācijas pielikumā: Asistenta un pavadoņa pakalpojuma cenas kalkulācija.
2. Aprūpes mājās pakalpojums bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem
Noteikumu projekts nosaka līdzfinansējumu aprūpes mājās pakalpojumam bērniem ar invaliditāti, kuriem ir izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību. Valsts nodrošina līdzfinansējumu minētā pakalpojuma nodrošināšanā bērnam līdz tas sasniedz 24 gadu vecumu.
Lai novērstu bērnu ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un nodrošinātu uz bērna individuālajām vajadzībām vērstus sociālos pakalpojumus un atbalstu dzīvesvietā, plānots valsts līdzfinansējums 50% apmērā no faktiskajām pašvaldību izmaksām par sniegto aprūpes mājās pakalpojumu bērniem.
3.tabula Plānotais aprūpes mājās pakalpojuma bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem saņēmēju skaits gadā
*dati uz 31.12.2022.;
**Dati no LabIS, 12.2022., dati atjaunoti ar 03.2023;
***Plānotais aprūpes mājās pakalpojuma bērniem rezultatīvais rādītājs - vidēji gadā 855 bērni. Faktiski pakalpojumu saņems vairāk personu, jo ne visiem pakalpojums tiks nodrošināts plānotajā maksimālajā apjomā.
Šobrīd, atbilstoši pašvaldību ievadītajiem datiem IS SPOLIS par aprūpes mājās pakalpojuma (bērnu) saņēmēju skaitu redzams, ka pakalpojums tiek nodrošināts vidēji mēnesī 615 bērniem (vecums līdz 18 gadiem). Ņemot vērā minēto informāciju prognozēts, ka vidējais bērnu skaits vecumā līdz 18 gadiem sasniegs 684 personas (20% no mērķa grupas 3421). Prognozējot, ka daļa jauniešu, sasniedzot 18 gadu vecumu, vairāk laika tomēr pavadīs mājās (vairs neapmeklēs izglītības iestādi), vecuma posmam no 18 līdz 24 gadi, piemērots lielāks procentuālais īpatsvars, t.i., 30% no mērķa grupas (30% no mērķa grupas 571).
4.tabula Plānotais aprūpes mājās pakalpojuma bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem izdevumi gadā
*Faktiski izdevumi par sniegto pakalpojumu par 1 h var atšķirties no aprēķinā izmantotā apmēra. Faktiskie izdevumi atbildīs katras pašvaldības individuāli noslēgtajiem līgumiem (attiecīgi - faktiskajām izmaksām) ar pakalpojuma sniedzējiem un/vai aprūpētājiem; Aptaujājot aprūpes mājās pakalpojuma sniedzējus, konstatēts, ka pakalpojuma faktiskās izmaksas svārstās no 6,52 euro līdz 10 euro/1 h (vidēji 8,26 euro/1h). Pašvaldībās situācija ir dažāda - pakalpojums tiek nodrošināts gan slēdzot līgumu ar pakalpojumu sniedzēju, gan ar aprūpētājiem. Vidējā pakalpojuma cena aprēķināta: 5,24 euro (MK noteikumu 45.punktā noteiktā zemākā cena stundā ) + 8,26 euro (aptaujāto pakalpojuma sniedzēju vidējā cena) = 13,50 euro :2 = 6,75 euro;
** Aprēķins balstīts uz maksimālo stundu skaitu uz vienu pakalpojuma saņēmēju mēnesī, t.i., 160h. Faktiskais pakalpojuma saņēmēju skaits vidēji mēnesī var būt lielāks, jo ne visiem pakalpojuma saņēmējiem tiks noteikts maksimālais pakalpojuma apjoms.
Lēmums par līdzfinansējuma apmēra maiņu no 30% uz 50% neradīs negatīvu ietekmi uz valsts budžetu 2024. gadā un turpmākajos gados.
Pasākums tiks īstenots Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" ietvaros (pārējie valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti pašvaldībām).
1. Personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu pakalpojums
1.1. Ietekme uz valsts budžetu
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Labklājības ministrijas prioritāro pasākumu 18_01_H "Personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra paaugstināšana", kas ietverts Ministru kabineta 26.09.2023. sēdē pieņemtajā informatīvajā ziņojumā "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.–2026. gadam". Minētā prioritārā pasākuma ietvaros Labklājības ministrijai atbalstīts papildu finansējums 2024. gadam un turpmāk ik gadu 4 722 842 euro apmērā asistentu un pavadoņu pakalpojumu cenas pārskatīšanai (personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības pieaugums pret 2023. gada atlīdzību 6%).
Personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmērs par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu šobrīd ir noteikts 5,11 euro apmērā, iekļaujot darba samaksu, iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Projekts paredz no 2024. gada 1.janvāra palielināt atlīdzības apmēru par vienu pakalpojuma stundu līdz 5,42 euro.
Vienlaikus ir paredzēts pašvaldību administrēšanas izdevumiem novirzīt ne vairāk kā 5% no pakalpojuma izmaksām, saglabājot administrēšanas izdevumu proporciju no kopējiem pakalpojuma izdevumiem kāda tā ir līdz 2023. gada 31. decembrim. Ņemot vērā minēto, plānots noteikt, ka administrēšanas izdevumi nepārsniedz 0,27 euro par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu.
1.tabula. Asistenta pakalpojumam plānotie rezultatīvie rādītāji 2024. gadā un turpmāk ik gadu
x | pakalpojumu saņēmēju skaits vidēji gadā, personas | Pakalpojums KOPĀ, h | Pakalpojuma apjoms vidēji uz 1 pers. mēnesī, h |
1 | 2 | 3 | 4=3/2/12mēn |
Pakalpojums KOPĀ , t.sk. | 15 468 | 10 337 874 | 55.7 |
Pakalpojums pilngadīgām personām | 13 349 | 8 162 843 | 51.0 |
Pakalpojums bērniem | 2 119 | 2 175 031 | 85.5 |
Asistenta pakalpojuma KOPĀ, t.sk. | 15 345 | 10 252 437 | 55.7 |
Asistenta pakalpojums pilngadīgām personām | 13 349 | 8 162 843 | 51.0 |
Asistenta pakalpojums bērniem | 1 996 | 2 089 594 | 87.2 |
Pavadoņa pakalpojuma KOPĀ, t.sk. | 123 | 85 437 | 57.9 |
Pavadoņa pakalpojums pilngadīgām personām | 0 | 0 | 0.0 |
Pavadoņa pakalpojums bērniem | 123 | 85 437 | 57.9 |
2.tabula Aprēķins Asistenta pakalpojuma izdevumiem 2024. gadā un turpmāk ik gadu, euro
Pakalpojums KOPĀ ,h | 1 | 10 337 874 |
Pakalpojuma 1 h cena, t.sk. administrēšana, euro | 2 | 5.69 |
Pakalpojuma izdevumi KOPĀ, euro | 3=1x2 | 58 822 503 |
Transporta izdevumu kompensācija, t.sk. administrēšana, euro | 4 | 524 921 |
Izdevumi KOPĀ, euro | 5=3+4 | 59 347 424 |
Pakalpojumam pieejamais finansējums, euro | 6 | 54 624 582 |
Starpība, euro* | 7=5-6 | 4 722 842 |
1.2. Ietekme uz pašvaldību budžetu
1) Aprūpes pakalpojuma vienas stundas minimālā cena. Noteikumu projekts paredz noteikt, ka aprūpes pakalpojuma (Invaliditātes likums nosaka, ka personām no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām ir izteikti un smagi funkcionēšanas ierobežojumi, izņemot personas, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā, nodrošinot tiesības pašvaldībā pēc to deklarētās dzīvesvietas saņemt no pašvaldības budžeta apmaksātu aprūpes pakalpojumu) vienas stundas izmaksas, iekļaujot visus nodokļus, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu, nevar būt mazākas par 5.24 (šobrīd 4.79) euro stundā.
Atbilstoši Ministru kabineta 09.10.2020. rīkojumam Nr. 592 "Par konceptuālo ziņojumu "Par asistenta pakalpojuma pašvaldībā pilnveidošanu"", indikatīvais aprūpes pakalpojuma saņēmēju skaits ir pielīdzināts 35% no bērnu skaita, kas saņem valsts finansētu asistenta pakalpojumu. Prognozējot ietekmi uz pašvaldību budžetu izteikts pieņēmums, ka aprūpes pakalpojuma saņēmēju skaits būs 35 % no asistenta pakalpojuma saņēmēju skaita, t.i. vidēji 638 personas mēnesī (35% no 1 824).
Pašvaldību plānotais budžets aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai bērniem gadā aprēķināts:
638 bērni x 80h* x 5.24 euro x 12 mēn = 3 209 395 euro.
*aprūpes pakalpojuma maksimālais apjoms ir 80 stundas mēnesī (saskaņā ar Invaliditātes likumā noteikto apjomu).
Ietekme uz pašvaldību budžetu 2024. gadā attiecībā uz asistenta pakalpojumu netiek aprēķināta, jo noteikumu projekts par izmaiņām Asistenta pakalpojumā neatstāj ietekmi uz pašvaldību budžetu 2024. gadā un turpmāk, jo Darba likums nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2024. gada 1. janvāra nav mazāka par 700 euro, lai nodrošinātu to, ka pakalpojuma sniedzēju līgumos likme nav noteikta mazāka kā minimālā stundas likme nevienu mēnesi 2024. gadā, stundas likmei jābūt ne mazākai kā 5,24 euro, kas veidojas 4,24 euro + darba devēja VSAOI =5,24 euro (minimālās stundas tarifa likmes apmērs darbiniekiem, kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā (saskaņā ar Darba likuma 131. panta pirmo daļu, 133. panta otro un trešo daļu), 2024. gada jūnijā ir 4,24 euro, https://www.lm.gov.lv/lv/minimala-darba-alga).
Anotācijas pielikumā: Asistenta un pavadoņa pakalpojuma cenas kalkulācija.
2. Aprūpes mājās pakalpojums bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem
Noteikumu projekts nosaka līdzfinansējumu aprūpes mājās pakalpojumam bērniem ar invaliditāti, kuriem ir izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību. Valsts nodrošina līdzfinansējumu minētā pakalpojuma nodrošināšanā bērnam līdz tas sasniedz 24 gadu vecumu.
Lai novērstu bērnu ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un nodrošinātu uz bērna individuālajām vajadzībām vērstus sociālos pakalpojumus un atbalstu dzīvesvietā, plānots valsts līdzfinansējums 50% apmērā no faktiskajām pašvaldību izmaksām par sniegto aprūpes mājās pakalpojumu bērniem.
3.tabula Plānotais aprūpes mājās pakalpojuma bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem saņēmēju skaits gadā
X | Personu skaits | Pakalpojuma saņēmēju mērķa grupa |
Bērni ar invaliditāti, kuriem ir izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību | 3421* |
684 (20% no 3 421) |
Jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuriem ir noteikta I grupas invaliditāte ar VDEĀVK atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību. | 571** |
171 (30% no 571) |
KOPĀ | 3 992 | 855*** |
**Dati no LabIS, 12.2022., dati atjaunoti ar 03.2023;
***Plānotais aprūpes mājās pakalpojuma bērniem rezultatīvais rādītājs - vidēji gadā 855 bērni. Faktiski pakalpojumu saņems vairāk personu, jo ne visiem pakalpojums tiks nodrošināts plānotajā maksimālajā apjomā.
Šobrīd, atbilstoši pašvaldību ievadītajiem datiem IS SPOLIS par aprūpes mājās pakalpojuma (bērnu) saņēmēju skaitu redzams, ka pakalpojums tiek nodrošināts vidēji mēnesī 615 bērniem (vecums līdz 18 gadiem). Ņemot vērā minēto informāciju prognozēts, ka vidējais bērnu skaits vecumā līdz 18 gadiem sasniegs 684 personas (20% no mērķa grupas 3421). Prognozējot, ka daļa jauniešu, sasniedzot 18 gadu vecumu, vairāk laika tomēr pavadīs mājās (vairs neapmeklēs izglītības iestādi), vecuma posmam no 18 līdz 24 gadi, piemērots lielāks procentuālais īpatsvars, t.i., 30% no mērķa grupas (30% no mērķa grupas 571).
4.tabula Plānotais aprūpes mājās pakalpojuma bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem izdevumi gadā
Pakalpojuma plānotā cena par 1h, euro* | Pakalpojuma indikatīvais stundu skaits gadā, h | Plānotais pakalpojuma saņēmēju skaits vidēji mēnesī, personas | Stundu skaits mēnesī uz 1 personu, h | Izdevumi KOPĀ, euro | Valsts līdzfinansējums (50%) gadā,euro | Pašvaldības finansējums gadā, euro |
1 | 2 | 3 | 4=2/3/12mēn | 5=1x2 | 6 = 50% no 5 | 7 = 5-6 |
6,75 | 1 642 080** | 855** | 160 | 11 084 040 | 5 542 020 | 5 542 020 Ietekme uz pašvaldību budžetu: 2 332 625 = 5 542 020 - 3 209 395 |
** Aprēķins balstīts uz maksimālo stundu skaitu uz vienu pakalpojuma saņēmēju mēnesī, t.i., 160h. Faktiskais pakalpojuma saņēmēju skaits vidēji mēnesī var būt lielāks, jo ne visiem pakalpojuma saņēmējiem tiks noteikts maksimālais pakalpojuma apjoms.
Lēmums par līdzfinansējuma apmēra maiņu no 30% uz 50% neradīs negatīvu ietekmi uz valsts budžetu 2024. gadā un turpmākajos gados.
Pasākums tiks īstenots Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" ietvaros (pārējie valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti pašvaldībām).
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar:
1) Labklājības ministrijas prioritāro pasākumu 18_01_H "Personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra paaugstināšana", kas ietverts Ministru kabineta 26.09.2023. sēdē pieņemtajā informatīvajā ziņojumā "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.–2026. gadam". Minētā prioritārā pasākuma ietvaros Labklājības ministrijai atbalstīts papildu finansējums 2024. gadam un turpmāk ik gadu 4 722 842 euro apmērā asistentu un pavadoņu pakalpojumu cenas pārskatīšanai (personu ar invaliditāti asistentu un
pavadoņu atlīdzības pieaugums pret 2023. gada atlīdzību 6%);
2) Saeimā 2023. gada 7.decembrī pieņemto likumu "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā", kas paredz:
- valsts budžeta līdzfinansējumu aprūpes mājās pakalpojumam bērniem, kuriem ir VDEĀVK atzinums par īpašo kopšanu un kuri nav sasnieguši 24 gadu vecumu;
3) Ministru kabineta 2023. gada 28. novembra sēdē tika atbalstīts Labklājības ministrijas priekšlikums likumprojektam "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" II lasījumam Saeimā par papildu finansējuma piešķiršanu 2024.gadā un turpmāk ik gadu, kas paredz līdzfinansējuma noteikšanu pašvaldībām par aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanu bērniem ar īpašas kopšanas nepieciešamību 5 542 020 euro apmērā.
Finansējums noteikumu projekta ieviešanai ir iestrādāts 2023. gada 9.decembrī Saeimā pieņemtajā likumā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam”.
1) Labklājības ministrijas prioritāro pasākumu 18_01_H "Personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra paaugstināšana", kas ietverts Ministru kabineta 26.09.2023. sēdē pieņemtajā informatīvajā ziņojumā "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.–2026. gadam". Minētā prioritārā pasākuma ietvaros Labklājības ministrijai atbalstīts papildu finansējums 2024. gadam un turpmāk ik gadu 4 722 842 euro apmērā asistentu un pavadoņu pakalpojumu cenas pārskatīšanai (personu ar invaliditāti asistentu un
pavadoņu atlīdzības pieaugums pret 2023. gada atlīdzību 6%);
2) Saeimā 2023. gada 7.decembrī pieņemto likumu "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā", kas paredz:
- valsts budžeta līdzfinansējumu aprūpes mājās pakalpojumam bērniem, kuriem ir VDEĀVK atzinums par īpašo kopšanu un kuri nav sasnieguši 24 gadu vecumu;
3) Ministru kabineta 2023. gada 28. novembra sēdē tika atbalstīts Labklājības ministrijas priekšlikums likumprojektam "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" II lasījumam Saeimā par papildu finansējuma piešķiršanu 2024.gadā un turpmāk ik gadu, kas paredz līdzfinansējuma noteikšanu pašvaldībām par aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanu bērniem ar īpašas kopšanas nepieciešamību 5 542 020 euro apmērā.
Finansējums noteikumu projekta ieviešanai ir iestrādāts 2023. gada 9.decembrī Saeimā pieņemtajā likumā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Invaliditātes likums
Pamatojums un apraksts
No likuma nepieciešams izslēgt normas par aprūpes pakalpojumu bērniem vecumā no 5-18 gadiem, kuriem ir VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, attiecīgo regulējumu salāgojot ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, kur ir noteikts aprūpes mājās pakalpojums. Tas ļaus nodrošināt, ka tiesību aktos ir novērsta neskaidrība attiecībā uz jēdzieniem aprūpes pakalpojums un aprūpes mājās pakalpojums un ir skaidrs regulējums, un līdzfinansējums tiek nodrošināts par aprūpes mājās pakalpojumu saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu.
Attiecīgs uzdevums iekļauts noteikumu projektam pievienotajā Ministru kabineta protokollēmumā.
Attiecīgs uzdevums iekļauts noteikumu projektam pievienotajā Ministru kabineta protokollēmumā.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.2. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums
Pamatojums un apraksts
Likumā nepieciešams precizēt normas par aprūpes mājās pakalpojumu, lai skaidri noteiktu aprūpes mājās pakalpojumu bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem. Tas ļaus nodrošināt, ka tiesību aktos ir novērsta neskaidrība attiecībā uz jēdzieniem aprūpes pakalpojums un aprūpes mājās pakalpojums un ir skaidrs regulējums, un līdzfinansējums tiek nodrošināts par aprūpes mājās pakalpojumu saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu.
Attiecīgs uzdevums iekļauts noteikumu projektam pievienotajā Ministru kabineta protokollēmumā.
Attiecīgs uzdevums iekļauts noteikumu projektam pievienotajā Ministru kabineta protokollēmumā.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība neattiecas, jo Noteikumu projekts izstrādāts atbilstoši likumprojektam “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam”.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Pašvaldību sociālie dienesti
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Pašvaldību sociālajiem dienestiem būs jānodrošina, ka asistentu un pavadoņu atlīdzība tiek nodrošināta vismaz 5.42 euro apmērā par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu. Tāpat pašvaldību sociālajiem dienestiem jānodrošina, ka aprūpes pakalpojuma nepilngadīgām personām ar invaliditāti vienas pakalpojuma stundas izmaksas, iekļaujot visus nodokļus, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu, nav mazākas par 5.24 euro.
Aprūpes pakalpojuma nodrošināšana ir pašvaldības autonomā funkcija un pašvaldības pašas nosaka aprūpes pakalpojuma izmaksas, savukārt Noteikumu projekts nosaka tikai minimālās vienas stundas izmaksas.
Aprūpes pakalpojuma nodrošināšana ir pašvaldības autonomā funkcija un pašvaldības pašas nosaka aprūpes pakalpojuma izmaksas, savukārt Noteikumu projekts nosaka tikai minimālās vienas stundas izmaksas.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nepieciešamas izmaiņas IT, lai nodrošinātu 3.pielikuma - Valsts līdzfinansējuma pieprasījums aprūpes mājās pakalpojumam bērniem, iesniegšanu.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Palielinot personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēru no 5,11 euro uz 5,42 euro par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu, tiesiskā regulējuma ietekme uz iedzīvotāju sociālo situāciju nebūs būtiska.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Personām ar invaliditāti, kuras saņem asistenta un pavadoņa pakalpojumu, tiks saglabāta iespēja piesaistīt savām vajadzībām atbilstošu asistentu vai pavadoni.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Bērniem ar invaliditāti, kuriem ir izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, tiks nodrošināts aprūpes mājās pakalpojums līdz laikam, kad bērns sasniedz 24 gadu vecumu.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Asistenta un pavadoņa pakalpojuma cenas kalkulācija