22-TA-1394: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts, pamatojoties uz valdību veidojošo partiju koalīcijas Sadarbības sanāksmes 2022.gada 19.aprīļa vienošanos par atbalsta sniegšanu mājsaimniecībām, tostarp atbalstot pensiju saņēmējus, 2022.gadā valsts pensijas indeksējot vienu mēnesi agrāk - 1.septembrī.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta izstrādes mērķis ir sakarā ar straujo inflācijas kāpumu valsts pensijas 2022.gadā indeksēt no agrāka datuma - 1.septembrī, nekā tas ir vispārējā kārtībā - 1.oktobrī.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Valdību veidojošo partiju koalīcijas Sadarbības sanāksmes 2022.gada 19.aprīļa vienošanās par atbalsta sniegšanu mājsaimniecībām, lai mazinātu straujās inflācijas negatīvo ietekmi, valsts pensijas 2022.gadā indeksējot no agrāka datuma - 1.septembrī. Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – VSAA) 2022.gadā varētu nodrošināt valsts pensiju indeksāciju 1.septembrī, likumprojektam jāstājas spēkā nākamā dienā pēc izsludināšanas, bet ne vēlāk kā līdz 2022.gada 1.augustam.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likuma “Par valsts pensijām” 26.pants paredz, ka valsts pensiju vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī (noapaļotu līdz veseliem euro), pārskata reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem (turpmāk – iemaksu algas indekss), ievērojot šādus nosacījumus:
1) ja kopējais faktisko patēriņa cenu indekss un iemaksu algas indekss ir mazāks par skaitli “1”, valsts pensiju nepārskata;
2) ja apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procenti ir lielāki par 15%, iemaksu algas indeksa noteikšanai piemēro 15%;
3) ja pensijas pārskatīšanai kārtējā gadā aprēķinātais pensijas apmērs ir mazāks par iepriekšējā gadā pārskatīšanai noteikto pensijas apmēru, pensiju pārskata līdz iepriekšējā gadā noteiktajam pensijas apmēram.
Politiski represētajām personām, personām ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem pensiju pārskata neatkarīgi no tās apmēra.
Vecuma pensiju pārskatīšanai atkarībā no personas apdrošināšanas stāža, par kuru ir piešķirta (pārrēķināta) pensija, piemēro nevis 50%, bet gan šādus procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma:
1) 60% - ja stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem vai ja vecuma pensija piešķirta par darbu kaitīgos, smagos vai sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos darba apstākļos;
2) 70% - ja stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem;
3) 80% - ja stāžs ir 45 gadi un vairāk.
Ja vecuma pensijas apmēra pārskatīšanai iespējams piemērot vairākus nosacījumus, pensijas pārskatīšanai piemēro lielākos procentus no iemaksu algas pieauguma.
Ar pensiju indeksāciju saistīts arī likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 41.5punkts, regulējot to, ka katra gada 1.oktobrī nosaka apmēru piemaksai pie pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995.gada 31.decembrim (turpmāk – piemaksa pie pensijas), iepriekš noteiktajam piemaksas apmēram piemērojot faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem, kas noteikti atbilstoši Ministru kabineta paredzētajai kārtībai, kādā pārskata valsts pensijas apmēru. Ja kopējais faktisko patēriņa cenu indekss un iemaksu algas indekss ir mazāks par skaitli “1”, piemaksas pie pensijas apmēru konkrētajā gadā nepārskata.
Indeksācijā bez valsts pensijām, kas piešķirtas saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, tiek pārskatītas arī izdienas pensijas, kas tiek izmaksātas no valsts pamatbudžeta saskaņā ar speciālajiem izdienu pensiju likumiem, atlīdzības par darbspēju zaudējumu (piešķirama apdrošinātai personai, ja tā cietusi nelaimes gadījumā darbā vai viņai konstatēta arodslimība) un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu (piešķirama darba nespējīgajiem apdrošinātās personas ģimenes locekļiem, kas bijuši tās apgādībā) (turpmāk abas kopā – atlīdzības), kas pārskatāmas atbilstoši vispārējai valsts pensiju pārskatīšanas kārtībai.
1) ja kopējais faktisko patēriņa cenu indekss un iemaksu algas indekss ir mazāks par skaitli “1”, valsts pensiju nepārskata;
2) ja apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procenti ir lielāki par 15%, iemaksu algas indeksa noteikšanai piemēro 15%;
3) ja pensijas pārskatīšanai kārtējā gadā aprēķinātais pensijas apmērs ir mazāks par iepriekšējā gadā pārskatīšanai noteikto pensijas apmēru, pensiju pārskata līdz iepriekšējā gadā noteiktajam pensijas apmēram.
Politiski represētajām personām, personām ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem pensiju pārskata neatkarīgi no tās apmēra.
Vecuma pensiju pārskatīšanai atkarībā no personas apdrošināšanas stāža, par kuru ir piešķirta (pārrēķināta) pensija, piemēro nevis 50%, bet gan šādus procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma:
1) 60% - ja stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem vai ja vecuma pensija piešķirta par darbu kaitīgos, smagos vai sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos darba apstākļos;
2) 70% - ja stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem;
3) 80% - ja stāžs ir 45 gadi un vairāk.
Ja vecuma pensijas apmēra pārskatīšanai iespējams piemērot vairākus nosacījumus, pensijas pārskatīšanai piemēro lielākos procentus no iemaksu algas pieauguma.
Ar pensiju indeksāciju saistīts arī likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 41.5punkts, regulējot to, ka katra gada 1.oktobrī nosaka apmēru piemaksai pie pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995.gada 31.decembrim (turpmāk – piemaksa pie pensijas), iepriekš noteiktajam piemaksas apmēram piemērojot faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem, kas noteikti atbilstoši Ministru kabineta paredzētajai kārtībai, kādā pārskata valsts pensijas apmēru. Ja kopējais faktisko patēriņa cenu indekss un iemaksu algas indekss ir mazāks par skaitli “1”, piemaksas pie pensijas apmēru konkrētajā gadā nepārskata.
Indeksācijā bez valsts pensijām, kas piešķirtas saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, tiek pārskatītas arī izdienas pensijas, kas tiek izmaksātas no valsts pamatbudžeta saskaņā ar speciālajiem izdienu pensiju likumiem, atlīdzības par darbspēju zaudējumu (piešķirama apdrošinātai personai, ja tā cietusi nelaimes gadījumā darbā vai viņai konstatēta arodslimība) un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu (piešķirama darba nespējīgajiem apdrošinātās personas ģimenes locekļiem, kas bijuši tās apgādībā) (turpmāk abas kopā – atlīdzības), kas pārskatāmas atbilstoši vispārējai valsts pensiju pārskatīšanas kārtībai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2022.gada martā, salīdzinot ar 2021.gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 11,5%. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada martā, salīdzinot ar 2021.gada martu, bija cenu kāpumam pārtikai (cenu līmenis gada laikā pieauga par 14,7%), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (cenu līmenis gada laikā pieauga par 22,9%), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (cenu līmenis gada laikā pieauga par 14,5%), dažādu preču un pakalpojumu grupai (cenu līmenis gada laikā pieauga par 8,5%), veselības aprūpei (cenu līmenis gada laikā pieauga par 5,5%), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (cenu līmenis gada laikā pieauga par 4,2%).
Centrālās statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2022.gada martā, salīdzinot ar februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 3,3%. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (9,4%), pārtikai (2,6%), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (2,8%), apģērbam un apaviem (7,0%), dažādu preču un pakalpojumu grupai (4,7%), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (1,0%).
Vidējie valsts pensiju apmēri Latvijā ir salīdzinoši zemi. Piemēram, pēc VSAA datiem 2022.gada martā vidējais valsts pensijas apmērs ar piemaksu pie pensijas bija 404,61 euro, vidējais vecuma pensijas apmērs ar piemaksu pie pensijas bija 433,44 euro, invaliditātes pensijas apmērs ar piemaksu pie pensijas - 236,94 euro, bet apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs - 246,24 euro. Ņemot vērā, ka, pie esošo pensiju apmēriem, strauji pieaug pārtikas, preču un pakalpojumu cenas, pensijas saņēmēji saskaras ar problēmām veikt visus obligātos maksājumus un grūtībām nodrošināt savas pamatvajadzības. Savukārt valsts pienākums šādā situācijā ir valsts finansiālo iespēju robežās sniegt atbalstu valsts pensiju saņēmējiem.
Centrālās statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2022.gada martā, salīdzinot ar februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 3,3%. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (9,4%), pārtikai (2,6%), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (2,8%), apģērbam un apaviem (7,0%), dažādu preču un pakalpojumu grupai (4,7%), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (1,0%).
Vidējie valsts pensiju apmēri Latvijā ir salīdzinoši zemi. Piemēram, pēc VSAA datiem 2022.gada martā vidējais valsts pensijas apmērs ar piemaksu pie pensijas bija 404,61 euro, vidējais vecuma pensijas apmērs ar piemaksu pie pensijas bija 433,44 euro, invaliditātes pensijas apmērs ar piemaksu pie pensijas - 236,94 euro, bet apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs - 246,24 euro. Ņemot vērā, ka, pie esošo pensiju apmēriem, strauji pieaug pārtikas, preču un pakalpojumu cenas, pensijas saņēmēji saskaras ar problēmām veikt visus obligātos maksājumus un grūtībām nodrošināt savas pamatvajadzības. Savukārt valsts pienākums šādā situācijā ir valsts finansiālo iespēju robežās sniegt atbalstu valsts pensiju saņēmējiem.
Risinājuma apraksts
Indeksācijas mērķis ir mazināt cenu pieauguma (inflācijas) ietekmi uz valsts pensijas apmēru. Saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” 26.pantu un pārejas noteikumu 41.5punktu valsts pensiju un piemaksu pie pensijas indeksācija šobrīd ir noteikta reizi gadā 1.oktobrī.
Lai varētu atbalstīt valsts pensiju saņēmējus ātrāk pirms 1.oktobra, likumprojekts paredz 2022.gadā valsts pensiju vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, un piemaksas pie pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, apmēru pārskatīt 1.septembrī, ievērojot likumā “Par valsts pensijām” jau noteiktos valsts pensiju indeksācijas nosacījumus.
Ņemot vērā līdz šim piemēroto vispārējo kārtību, 2022.gadā valsts pensiju indeksācijā 1.septembrī izmantos indeksu, ko veidos:
- faktiskais patēriņa cenu indekss (jeb inflācija) par laikposmu no 2021.gada 1.augusta līdz 2022.gada 31.jūlijam (kopumā 12 mēneši), un
- daļa no apdrošināšanas iemaksu algu summas (kas ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas) reālā pieauguma procentiem.
Centrālā statistikas pārvalde informāciju par faktisko patēriņa cenu indeksu (jeb inflāciju) laikposmā no 2021.gada 1.augusta līdz 2022.gada 31.jūlijam sniedz VSAA, un informācija par jūliju tiek publicēta arī Centrālās statistikas pārvalde tīmekļa vietnē. Atbilstoši Centrālā statistikas pārvaldes datu publicēšanas kalendāram, šie dati būs pieejami 2022.gada 8.augustā. Pēc Centrālā statistikas pārvaldes datu saņemšanas VSAA aprēķina indeksācijā piemērojamos indeksus, kurus apstiprina ar rīkojumu.
Tāpat likumprojekts atrunā, ka politiski represētajām personām, I grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem valsts pensiju neatkarīgi no tās apmēra 2022.gadā pārskata 1.septembrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un iemaksu algu indeksu un piemērojot citus līdz šim likuma “Par valsts pensijām” 26.pantā noteiktos indeksācijas nosacījumus.
Lai varētu atbalstīt valsts pensiju saņēmējus ātrāk pirms 1.oktobra, likumprojekts paredz 2022.gadā valsts pensiju vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, un piemaksas pie pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, apmēru pārskatīt 1.septembrī, ievērojot likumā “Par valsts pensijām” jau noteiktos valsts pensiju indeksācijas nosacījumus.
Ņemot vērā līdz šim piemēroto vispārējo kārtību, 2022.gadā valsts pensiju indeksācijā 1.septembrī izmantos indeksu, ko veidos:
- faktiskais patēriņa cenu indekss (jeb inflācija) par laikposmu no 2021.gada 1.augusta līdz 2022.gada 31.jūlijam (kopumā 12 mēneši), un
- daļa no apdrošināšanas iemaksu algu summas (kas ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas) reālā pieauguma procentiem.
Centrālā statistikas pārvalde informāciju par faktisko patēriņa cenu indeksu (jeb inflāciju) laikposmā no 2021.gada 1.augusta līdz 2022.gada 31.jūlijam sniedz VSAA, un informācija par jūliju tiek publicēta arī Centrālās statistikas pārvalde tīmekļa vietnē. Atbilstoši Centrālā statistikas pārvaldes datu publicēšanas kalendāram, šie dati būs pieejami 2022.gada 8.augustā. Pēc Centrālā statistikas pārvaldes datu saņemšanas VSAA aprēķina indeksācijā piemērojamos indeksus, kurus apstiprina ar rīkojumu.
Tāpat likumprojekts atrunā, ka politiski represētajām personām, I grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem valsts pensiju neatkarīgi no tās apmēra 2022.gadā pārskata 1.septembrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un iemaksu algu indeksu un piemērojot citus līdz šim likuma “Par valsts pensijām” 26.pantā noteiktos indeksācijas nosacījumus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Lai VSAA 2022.gadā varētu nodrošināt valsts pensiju un piemaksas pie pensijas indeksāciju 1.septembrī likumprojektam Saeimā jābūt pieņemtam līdz 2022.gada 1.augustam.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- valsts pensiju saņēmēji
- izdienas pensiju saņēmēji
- atlīdzību saņēmēji
Ietekmes apraksts
Pensiju, piemaksas pie pensijas, kā arī atlīdzību indeksācija no agrāka datuma - 1.septembrī būs zināms atbalsts laikā, kad strauji ir pieaugušas cenas, īpaši pārtikai, ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, transportam, kā arī apģērbam un veselības aprūpei. Saskaņā ar VSAA datiem 2022.gada martā VSAA uzskaitē bija 534 tūks. pensiju saņēmēji, no tiem vecuma pensiju saņēmēju bija 434 tūkst., invaliditātes pensiju saņēmēji - 75,3 tūkst., apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji - 15,5 tūkst., izdienas pensiju saņēmēji - 11 tūkst., bet atlīdzību saņēmēji bija 14 tūkst. Aizsardzības ministrijas uzskaitē 2021.gadā bija 1 981 izdienas pensiju saņēmēju.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
16 682 964
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
394 311
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
16 288 653
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
16 682 964
26 077 164
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
394 311
637 199
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
16 288 653
25 439 965
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-26 077 164
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-637 199
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
-25 439 965
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
648 997
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-25 428 167
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
-25 428 167
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Kolonā “saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam”:
- pamatbudžeta ieņēmumi ir vienādi ar izdevumiem, kas veidojas kā summa no likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” plānotās indeksācijas no 2022.gada 1.oktobra no Aizsardzības ministrijas programmā 31.00.00 “Militārpersonu pensiju fonds” 90 000 euro un Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā 20.02.00 “Izdienas pensijas” 304 311 euro;
- speciālā budžeta ieņēmumi ir vienādi ar izdevumiem, kas veidojās kā summa no likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” plānotās indeksācijas speciālajā budžetā no 2022.gada 1.oktobra 13 957 747 euro un speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” izdevumiem pamatkapitāla veidošanai 2 330 906 euro.
- pamatbudžeta ieņēmumi ir vienādi ar izdevumiem, kas veidojas kā summa no likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” plānotās indeksācijas no 2022.gada 1.oktobra no Aizsardzības ministrijas programmā 31.00.00 “Militārpersonu pensiju fonds” 90 000 euro un Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā 20.02.00 “Izdienas pensijas” 304 311 euro;
- speciālā budžeta ieņēmumi ir vienādi ar izdevumiem, kas veidojās kā summa no likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” plānotās indeksācijas speciālajā budžetā no 2022.gada 1.oktobra 13 957 747 euro un speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” izdevumiem pamatkapitāla veidošanai 2 330 906 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Labklājības ministrijas aprēķini pamatojas uz 24.03.2022. atjaunotajām prognozēm Latvijas Stabilitātes programmai 2022.-2024.gadam (marta scenārijs).
Prognozētie izdevumi 2022.gada pensiju, piemaksu, kā arī atlīdzību (turpmāk – pakalpojumu) indeksācijām 2022.gada septembrī – 25 428 167 euro, pamatbudžetā – 637 199 euro (detalizēti aprēķini pielikumā).
Papildus, lai nodrošinātu pakalpojumu indeksāciju ar 2022.gada 1.septembri, nepieciešamas izmaiņas VSAA IT sistēmās, veicot sistēmas pielāgošanu, izmantojot ārējo izstrādātāju pakalpojumus provizoriski 25 cilvēkdienu apmērā. Papildu izdevumi (pamatkapitāla veidošanai) šo pakalpojumu apmaksai tiek prognozēti 11 798 euro (25 c/d * 471,90 euro (noapaļots līdz pilniem euro)). Izmaksās ietilpst mainītā indeksācijas datuma iestrāde un masveida procesa pilna pārtestēšana visiem indeksējamiem un ar tiem saistītajiem pakalpojumiem un nepieciešamo pielāgojumu veikšana, ņemot vērā kopš iepriekšējās indeksācijas veiktās izmaiņas pakalpojumu datos. Papildus līdzekļi VSAA IT sistēmu izmaiņām 11 798 euro apmērā tiks nodrošināti likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apakšprogrammai 04.05.00 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” apstiprināto līdzekļu ietvaros.
Līdz ar to likumprojekta kopējā ietekme uz valsts budžeta izdevumiem 2022.gadā tiek prognozēta 26 077 164 euro apmērā, t.sk. valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā 25 439 965 euro apmērā un valsts pamatbudžetā 637 199 euro apmērā.
Aprēķinos nav ņemta vērā informācija par Satversmes aizsardzības biroja un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta informācija par nepieciešamo finansējumu minēto iestāžu pensiju indeksācijas nodrošināšanai 2022.gada septembrī, ņemot vērā informācijas slepenības pakāpi. Satversmes aizsardzības birojs un Militārās izlūkošanas un drošības dienests ir sniedzis informāciju, ka pensiju indeksāciju 2022.gada septembrī nodrošinās to apstiprinātā budžeta ietvaros.
Prognozētie izdevumi 2022.gada pensiju, piemaksu, kā arī atlīdzību (turpmāk – pakalpojumu) indeksācijām 2022.gada septembrī – 25 428 167 euro, pamatbudžetā – 637 199 euro (detalizēti aprēķini pielikumā).
| Nosaukums | Izdevumi indeksācijai 2022.gada septembrī (euro) |
| valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, t.sk. | 25 428 167 |
| apakšprogrammā 04.01.00 “Valsts pensiju speciālais budžets” | 23 139 654 |
| apakšprogrammā 04.03.00 “Darba negadījumu speciālais budžets” | 507 084 |
| apakšprogrammā 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” | 1 781 429 |
| pamatbudžetā (izdienas pensijas), t.sk. | 637 199 |
| Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā 20.02.00 “Izdienas pensijas" | 507 860 |
| Aizsardzības ministrijas budžeta programmā 31.00.00 “Militārpersonu pensiju fonds” | 129 339 |
| Kopā | 26 065 366 |
Papildus, lai nodrošinātu pakalpojumu indeksāciju ar 2022.gada 1.septembri, nepieciešamas izmaiņas VSAA IT sistēmās, veicot sistēmas pielāgošanu, izmantojot ārējo izstrādātāju pakalpojumus provizoriski 25 cilvēkdienu apmērā. Papildu izdevumi (pamatkapitāla veidošanai) šo pakalpojumu apmaksai tiek prognozēti 11 798 euro (25 c/d * 471,90 euro (noapaļots līdz pilniem euro)). Izmaksās ietilpst mainītā indeksācijas datuma iestrāde un masveida procesa pilna pārtestēšana visiem indeksējamiem un ar tiem saistītajiem pakalpojumiem un nepieciešamo pielāgojumu veikšana, ņemot vērā kopš iepriekšējās indeksācijas veiktās izmaiņas pakalpojumu datos. Papildus līdzekļi VSAA IT sistēmu izmaiņām 11 798 euro apmērā tiks nodrošināti likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apakšprogrammai 04.05.00 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” apstiprināto līdzekļu ietvaros.
Līdz ar to likumprojekta kopējā ietekme uz valsts budžeta izdevumiem 2022.gadā tiek prognozēta 26 077 164 euro apmērā, t.sk. valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā 25 439 965 euro apmērā un valsts pamatbudžetā 637 199 euro apmērā.
Aprēķinos nav ņemta vērā informācija par Satversmes aizsardzības biroja un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta informācija par nepieciešamo finansējumu minēto iestāžu pensiju indeksācijas nodrošināšanai 2022.gada septembrī, ņemot vērā informācijas slepenības pakāpi. Satversmes aizsardzības birojs un Militārās izlūkošanas un drošības dienests ir sniedzis informāciju, ka pensiju indeksāciju 2022.gada septembrī nodrošinās to apstiprinātā budžeta ietvaros.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Labklājības ministrijas prognozes par izdevumiem pakalpojumu indeksācijai pamatojas uz 24.03.2022. atjaunotajām prognozēm Latvijas Stabilitātes programmai 2022.-2024.gadam (marta scenārijs). Prognozes precizēsies 2022.gada augustā, kad būs zināmi faktiskie indeksācijā piemērojamie indeksi, līdz ar to attiecīgi var precizēties anotācijā norādītās ietekmes uz valsts budžetu.
Likumprojekta īstenošanai nepieciešamos papildus izdevumus valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžetā Labklājības ministrija pieprasīs atbilstoši “Likuma par budžetu un finanšu vadību” 9.panta 14.daļas 6.punktam, kas nosaka, ka finanšu ministram ir tiesības palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju normatīvajos aktos noteikto speciālā budžeta izdevumu segšanai, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu. Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apropriācijas palielinājums tiks nodrošināts par atbilstošo summu samazinot speciālā budžeta atlikumu uz 2022.gada 1.janvāri. Līdz ar to Labklājības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu apropriācijas palielināšanai, finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas palielinājumu un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nebūs iebildusi pret apropriācijas palielinājumu, veiks apropriācijas palielinājumu.
Vienlaikus, atbilstoši Labklājības ministrijas prognozēm uz Latvijas Stabilitātes programmu 2022.-2024.gadam (marta scenārijs), izdevumi valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta pakalpojumu indeksācijai no 1.oktobra tiek prognozēti 76,3 milj. euro apmērā, t.i., par 62,3 milj. euro vairāk nekā plānots likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam”. Labklājības ministrija izvērtēs ar valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta pakalpojumu indeksāciju saistīto izdevumu pieaugumu daļēji nodrošināt Labklājības ministrijas sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta piešķirto līdzekļu ietvaros, nepieciešamības gadījumā veicot apropriācijas pārdali starp apakšprogrammām. Savukārt, papildu finansējumu, kuru nebūs iespējams nodrošināt sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta piešķirto līdzekļu ietvaros, Labklājības ministrija pieprasīs atbilstoši “Likuma par budžetu un finanšu vadību” 9.panta 14.daļas 6.punktam.
Saistībā ar nepieciešamo finansējumu likumprojektā paredzētās izdienas pensiju indeksācijas nodrošināšanai no Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas 20.02.00 “Izdienas pensijas”, Labklājības ministrija izvērtēs ar izdienas pensiju saistīto izdevumu pieaugumu nodrošināt Labklājības ministrijas pamatbudžeta programmas 20.00.00 “Valsts sociālie pabalsti un izdienas pensijas” ietvaros, veicot apropriācijas pārdali starp apakšprogrammām. Ja Labklājības ministrijai nebūs iespējams pensiju indeksāciju nodrošināt pamatbudžeta programmas 20.00.00 “Valsts sociālie pabalsti un izdienas pensijas” ietvaros, Labklājības ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju jautājumu par papildu finansējuma piešķiršanu pamatbudžeta izdienas pensiju nodrošināšanai risinās valsts budžeta izpildes procesā.
Vienlaikus, atbilstoši Labklājības ministrijas prognozēm uz Latvijas Stabilitātes programmu 2022.-2024.gadam (marta scenārijs), LM pamatbudžeta apakšprogrammā 20.02.00 “Izdienas pensijas” izdevumi izdienas pensiju indeksācijai no 1.oktobra tiek prognozēti 1,5 milj. euro apmērā, t.i., par 1,2 milj. euro vairāk nekā plānots likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam”. Labklājības ministrija izvērtēs ar izdienas pensiju saistīto izdevumu pieaugumu nodrošināt Labklājības ministrijas pamatbudžeta programmas 20.00.00 “Valsts sociālie pabalsti un izdienas pensijas” ietvaros, veicot apropriācijas pārdali starp apakšprogrammām. Ja Labklājības ministrijai nebūs iespējams pensiju indeksāciju nodrošināt pamatbudžeta programmas 20.00.00 “Valsts sociālie pabalsti un izdienas pensijas” ietvaros, Labklājības ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju jautājumu par papildu finansējuma piešķiršanu pamatbudžeta izdienas pensiju nodrošināšanai risinās valsts budžeta izpildes procesā.
Aizsardzības ministrija nepieciešamo finansējumu izdienas pensiju indeksācijai 2022.gada septembrī nodrošinās tai budžeta programmā 31.00.00 “Militārpersonu pensiju fonds” piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, nepieciešamības gadījumā veicot apropriācijas pārdali starp budžeta programmām.
Likumprojekta īstenošanai nepieciešamos papildus izdevumus valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžetā Labklājības ministrija pieprasīs atbilstoši “Likuma par budžetu un finanšu vadību” 9.panta 14.daļas 6.punktam, kas nosaka, ka finanšu ministram ir tiesības palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju normatīvajos aktos noteikto speciālā budžeta izdevumu segšanai, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu. Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apropriācijas palielinājums tiks nodrošināts par atbilstošo summu samazinot speciālā budžeta atlikumu uz 2022.gada 1.janvāri. Līdz ar to Labklājības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu apropriācijas palielināšanai, finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas palielinājumu un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nebūs iebildusi pret apropriācijas palielinājumu, veiks apropriācijas palielinājumu.
Vienlaikus, atbilstoši Labklājības ministrijas prognozēm uz Latvijas Stabilitātes programmu 2022.-2024.gadam (marta scenārijs), izdevumi valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta pakalpojumu indeksācijai no 1.oktobra tiek prognozēti 76,3 milj. euro apmērā, t.i., par 62,3 milj. euro vairāk nekā plānots likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam”. Labklājības ministrija izvērtēs ar valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta pakalpojumu indeksāciju saistīto izdevumu pieaugumu daļēji nodrošināt Labklājības ministrijas sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta piešķirto līdzekļu ietvaros, nepieciešamības gadījumā veicot apropriācijas pārdali starp apakšprogrammām. Savukārt, papildu finansējumu, kuru nebūs iespējams nodrošināt sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta piešķirto līdzekļu ietvaros, Labklājības ministrija pieprasīs atbilstoši “Likuma par budžetu un finanšu vadību” 9.panta 14.daļas 6.punktam.
Saistībā ar nepieciešamo finansējumu likumprojektā paredzētās izdienas pensiju indeksācijas nodrošināšanai no Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas 20.02.00 “Izdienas pensijas”, Labklājības ministrija izvērtēs ar izdienas pensiju saistīto izdevumu pieaugumu nodrošināt Labklājības ministrijas pamatbudžeta programmas 20.00.00 “Valsts sociālie pabalsti un izdienas pensijas” ietvaros, veicot apropriācijas pārdali starp apakšprogrammām. Ja Labklājības ministrijai nebūs iespējams pensiju indeksāciju nodrošināt pamatbudžeta programmas 20.00.00 “Valsts sociālie pabalsti un izdienas pensijas” ietvaros, Labklājības ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju jautājumu par papildu finansējuma piešķiršanu pamatbudžeta izdienas pensiju nodrošināšanai risinās valsts budžeta izpildes procesā.
Vienlaikus, atbilstoši Labklājības ministrijas prognozēm uz Latvijas Stabilitātes programmu 2022.-2024.gadam (marta scenārijs), LM pamatbudžeta apakšprogrammā 20.02.00 “Izdienas pensijas” izdevumi izdienas pensiju indeksācijai no 1.oktobra tiek prognozēti 1,5 milj. euro apmērā, t.i., par 1,2 milj. euro vairāk nekā plānots likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam”. Labklājības ministrija izvērtēs ar izdienas pensiju saistīto izdevumu pieaugumu nodrošināt Labklājības ministrijas pamatbudžeta programmas 20.00.00 “Valsts sociālie pabalsti un izdienas pensijas” ietvaros, veicot apropriācijas pārdali starp apakšprogrammām. Ja Labklājības ministrijai nebūs iespējams pensiju indeksāciju nodrošināt pamatbudžeta programmas 20.00.00 “Valsts sociālie pabalsti un izdienas pensijas” ietvaros, Labklājības ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju jautājumu par papildu finansējuma piešķiršanu pamatbudžeta izdienas pensiju nodrošināšanai risinās valsts budžeta izpildes procesā.
Aizsardzības ministrija nepieciešamo finansējumu izdienas pensiju indeksācijai 2022.gada septembrī nodrošinās tai budžeta programmā 31.00.00 “Militārpersonu pensiju fonds” piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, nepieciešamības gadījumā veicot apropriācijas pārdali starp budžeta programmām.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atsevišķa sabiedrības līdzdalība un komunikācija par likumprojektu nav paredzēta. Stājoties spēkā likumprojektam, sabiedrība kompleksi tiks informēta par izmaiņām normatīvajā regulējumā un tā ietekmi uz ikdienu, gan izmantojot valsts iestāžu tīmekļa vietnes, gan medijus.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
- Aizsardzības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Kopumā ietekmē pozitīvi, jo pensiju, piemaksas pie pensijas un atlīdzību indeksācija no agrāka datuma - 1.septembrī būs zināms atbalsts laikā, kad strauji ir pieaugušas cenas, īpaši pārtikai, ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, transportam, kā arī apģērbam un veselības aprūpei.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Kopumā ietekmē pozitīvi, jo pensiju, piemaksas pie pensijas un atlīdzību indeksācija no agrāka datuma - 1.septembrī būs zināms atbalsts laikā, kad strauji ir pieaugušas cenas, īpaši pārtikai, ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, transportam, kā arī apģērbam un veselības aprūpei.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Kopumā ietekmē pozitīvi, jo ar pensiju, piemaksas pie pensijas un atlīdzību indeksāciju no agrāka datuma - 1.septembrī tiks atbalstītas visas personas, kuras saņem minētos pakalpojumus, tādējādi nodrošinot dzimumu līdztiesību.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Indeksācija no agrāka datuma - 1.septembrī tiks attiecināta arī uz tiem, kuri dzīvo ārvalstīs un saņem Latvijā piešķiro pensiju, piemaksu pie pensijas vai atlīdzību, ja šie pakalpojumi saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu tiek izmaksāti ārvalstīs.
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi