23-TA-2069: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" (turpmāk – rīkojuma projekts) sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" 41. un 43. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Piešķirt Iekšlietu ministrijai finansējumu 182 438 euro apmērā, lai segtu izdevumus laikposmam no 2023. gada 1. jūlija (atsevišķus izdevumus no 2023. gada 1. maija) līdz 31. jūlijam, kas radušies Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm saistībā ar Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojuma Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk - rīkojums Nr. 518) izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu, tai skaitā izdevumus nodarbināto atlīdzībai, komandējumiem, degvielas iegādei, kā arī vidējās izpeļņas pieauguma kompensēšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši rīkojumam Nr. 518, ņemot vērā Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaita straujo pieaugumu, kā arī ievērojot kaimiņvalstī Lietuvā fiksēto lielo Lietuvas Republikas –Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu, tika izsludināta ārkārtējā situācija Ludzas novada pašvaldībā, Krāslavas novada pašvaldībā, Augšdaugavas novada pašvaldībā un Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā no 2021. gada 11. augusta līdz 2023. gada 10. augustam.
Lai mazinātu nelegālās imigrācijas riskus un apdraudējumu, kā arī liktu šķēršļus nelegālās imigrācijas plānotāju, organizētāju un izpildītāju aktivitātēm uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas, Valsts robežsardzes robežapsardzības nodaļās ir palielināts norīkojumu blīvums, kā arī tiek nodrošināti atbalsta pasākumi. Savukārt uz Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežas ir ieviests pastiprināts robežuzraudzības režīms, lai nodrošinātu intensīvāku valsts robežas uzraudzību un kontroli. Papildus atbalsta sniegšanā iesaistīti arī Valsts policijas struktūrvienību personāls un resursi, kā arī Valsts drošības dienests.
Lai nodrošinātu pasākumus, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu: Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk – amatpersonas) un darbiniekiem, kas organizē un īsteno robežuzraudzības pasākumus uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežas, veic darbības ar personām, kuras tika konstatētas pēc nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas un vēlāk tika aizturētas Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, vai kuras ir izteikušas vēlmi saņemt bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijas Republikā, kā arī nodrošina šo personu izmitināšanu, ir palielinājusies darba slodze.
Valsts robežsardzes amatpersonas un darbinieki veica šādus pasākumus:
1. nepārtraukta Valsts robežsardzes struktūrvienību vadīšana un uzdevumu izpildes koordinēšana atbilstoši situācijas izmaiņām uz valsts robežas;
2. Nacionālo bruņoto spēku / Zemessardzes vienību un Valsts policijas struktūrvienību darbības koordinēšana uz valsts robežas;
3. intensīva patrulēšana/apsekošana pie valsts robežas un pierobežas joslas, uzraudzība gan uz zemes, gan no gaisa;
4. atturēšanas pasākumu veikšana, konstatējot nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas pazīmes;
5. informācijas apmaiņa starp iesaistītajām Valsts robežsardzes struktūrvienībām un ar sadarbības partneriem (Valsts policija, Nacionālie bruņotie spēki, pašvaldības), reaģējot uz situācijas izmaiņām uz valsts robežas attiecībā uz nelegālo migrāciju;
6. administratīvā pārkāpuma procesa un kriminālprocesuālo darbību nodrošināšana attiecībā uz personām, kuras nelikumīgi šķērsojušas valsts robežu;
7. patvēruma meklētāju pieteikumu pieņemšana, procesuālo darbību veikšana un materiālu noformēšana;
8. pastiprināta drošības, kārtības un pret epidemioloģisko pasākumu nodrošināšana aizturēto ārzemnieku izmitināšanas telpās;
9. intensīva sadarbība ar valsts mēroga, starptautiskajiem un reģionālajiem masu mēdijiem, skaidrojot situāciju uz valsts robežas;
10. aktīva sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām un privātpersonām atbalsta un palīdzības sniegšanas jautājumos.
Valsts robežsardze laika posmā no 2023. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. jūlijam uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas ir atturējusi no nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas 899 personas un ir aizturējusi 55 personas.
Valsts policija sniedza atbalstu Valsts robežsardzei robežuzraudzības nodrošināšanā uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas robežas, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu.
Ievērojot situāciju uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas robežas, būtiski pieauga personu, kuras iesniedza iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu (turpmāk - patvēruma meklētāji) skaits.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – PMLP) Patvēruma lietu nodaļā uz 2023.gada 31. jūliju izskatīšanā bija 260 personu iesniegumi par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā. Pieņemtie lēmumi līdz 2023.gada 31. jūlijam: par bēgļa statusa piešķiršanu 62 personām, par alternatīvā statusa piešķiršanu 23 personām, par pieņemšanu izskatīšanā – 365 personām, kā arī citi lēmumi, veiktas 229 intervijas ar patvēruma meklētājiem;
PMLP darbiniekiem un valsts civildienesta ierēdņiem, kuri izskata patvēruma meklētāja lietas un nodrošina patvēruma meklētāju izmitināšanu, tika noteikts tāds virsstundu darba laiks, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu darba laiku, jo tika konstatēts, ka tas nepieciešams operatīvai patvēruma meklētāja lietu izskatīšanai un patvēruma meklētāju izmitināšanai. PMLP patvēruma meklētāju izmitināšanu un patvēruma procedūru nodrošina esošo resursu ietvaros, papildus piesaistot arī Eiropas Savienības finansējumu.
Lielākā daļa no patvēruma meklētājiem tika izmitināti Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki" (turpmāk - Centrs) telpās, kā arī Nodrošinājuma valsts aģentūras dienesta viesnīcas "Dzintari" (turpmāk - Dzintari) telpās. Centrā 2023.gada jūlijā uzturējās 210 patvēruma meklētājs un pieņemti lēmumi par dienas uzturnaudas piešķiršanu 86 personām.
Ņemot vērā kraso patvēruma meklētāju pieaugumu, strauji palielinājās darba intensitāte un apjoms, kas bija jāveic PMLP Patvēruma meklētāju izmitināšanas nodaļai saistībā ar patvēruma meklētāju izmitināšanu. Lai nodrošinātu atbalstu Centram, tika piesaistīti papildus PMLP darbinieki, kuri papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem veica šādus pienākumus:
1. atbalsta sniegšana patvēruma meklētājiem ēdiena, pirmās nepieciešamības preču un inventāra izsniegšanā;
2. atlīdzība organizēt darbus, kas saistīti ar patvēruma meklētāju dokumentācijas sakārtošanu (reģistrēt, uzskaitīt patvēruma meklētājus, sagatavot patvēruma meklētāju lietas, iesniegumus par dienas naudas izmaksu u.tml.);
3. palīdzība risināt ar patvēruma meklētāju uzturēšanos Centrā saistītās problēmas;
4. palīdzība koordinēt, kontrolēt un reģistrēt patvēruma meklētāju apmeklētāju ierašanos Centrā;
5. atbalsta sniegšana Centra loģistikā;
6. atbalsta sniegšana Centra medicīnas personālam;
8. patvēruma meklētāju vajadzību apzināšana un informācijas nodošana PMLP attiecīgajām struktūrvienībām;
9. palīdzība aizpildīt atskaites un pieprasījumus par patvēruma meklētājiem;
10. atbalsta sniegšana sadarbībā ar citām valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām patvēruma meklētāju uzņemšanas jautājumu risināšanā.
Lai nodrošinātu drošu epidemioloģiskās vides organizēšanu, Centrā un Dzintaros veidojas papildu noslodze PMLP cilvēkresursiem.
Lai nodrošinātu patvēruma iesniegumu izskatīšanu situācijā, kad būtiski pieaudzis patvēruma meklētāju skaits, PMLP Patvēruma lietu nodaļas darbinieki, kas ir īpaši apmācīti darbā ar patvēruma jautājumiem, turpina strādāt paaugstinātas intensitātes režīmā, veicot patvēruma meklētāju intervēšanu un gatavojot lēmumus patvēruma procedūras ietvaros.
Lai mazinātu nelegālās imigrācijas riskus un apdraudējumu, kā arī liktu šķēršļus nelegālās imigrācijas plānotāju, organizētāju un izpildītāju aktivitātēm uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas, Valsts robežsardzes robežapsardzības nodaļās ir palielināts norīkojumu blīvums, kā arī tiek nodrošināti atbalsta pasākumi. Savukārt uz Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežas ir ieviests pastiprināts robežuzraudzības režīms, lai nodrošinātu intensīvāku valsts robežas uzraudzību un kontroli. Papildus atbalsta sniegšanā iesaistīti arī Valsts policijas struktūrvienību personāls un resursi, kā arī Valsts drošības dienests.
Lai nodrošinātu pasākumus, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu: Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk – amatpersonas) un darbiniekiem, kas organizē un īsteno robežuzraudzības pasākumus uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežas, veic darbības ar personām, kuras tika konstatētas pēc nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas un vēlāk tika aizturētas Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, vai kuras ir izteikušas vēlmi saņemt bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijas Republikā, kā arī nodrošina šo personu izmitināšanu, ir palielinājusies darba slodze.
Valsts robežsardzes amatpersonas un darbinieki veica šādus pasākumus:
1. nepārtraukta Valsts robežsardzes struktūrvienību vadīšana un uzdevumu izpildes koordinēšana atbilstoši situācijas izmaiņām uz valsts robežas;
2. Nacionālo bruņoto spēku / Zemessardzes vienību un Valsts policijas struktūrvienību darbības koordinēšana uz valsts robežas;
3. intensīva patrulēšana/apsekošana pie valsts robežas un pierobežas joslas, uzraudzība gan uz zemes, gan no gaisa;
4. atturēšanas pasākumu veikšana, konstatējot nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas pazīmes;
5. informācijas apmaiņa starp iesaistītajām Valsts robežsardzes struktūrvienībām un ar sadarbības partneriem (Valsts policija, Nacionālie bruņotie spēki, pašvaldības), reaģējot uz situācijas izmaiņām uz valsts robežas attiecībā uz nelegālo migrāciju;
6. administratīvā pārkāpuma procesa un kriminālprocesuālo darbību nodrošināšana attiecībā uz personām, kuras nelikumīgi šķērsojušas valsts robežu;
7. patvēruma meklētāju pieteikumu pieņemšana, procesuālo darbību veikšana un materiālu noformēšana;
8. pastiprināta drošības, kārtības un pret epidemioloģisko pasākumu nodrošināšana aizturēto ārzemnieku izmitināšanas telpās;
9. intensīva sadarbība ar valsts mēroga, starptautiskajiem un reģionālajiem masu mēdijiem, skaidrojot situāciju uz valsts robežas;
10. aktīva sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām un privātpersonām atbalsta un palīdzības sniegšanas jautājumos.
Valsts robežsardze laika posmā no 2023. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. jūlijam uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas ir atturējusi no nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas 899 personas un ir aizturējusi 55 personas.
Valsts policija sniedza atbalstu Valsts robežsardzei robežuzraudzības nodrošināšanā uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas robežas, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu.
Ievērojot situāciju uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas robežas, būtiski pieauga personu, kuras iesniedza iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu (turpmāk - patvēruma meklētāji) skaits.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – PMLP) Patvēruma lietu nodaļā uz 2023.gada 31. jūliju izskatīšanā bija 260 personu iesniegumi par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā. Pieņemtie lēmumi līdz 2023.gada 31. jūlijam: par bēgļa statusa piešķiršanu 62 personām, par alternatīvā statusa piešķiršanu 23 personām, par pieņemšanu izskatīšanā – 365 personām, kā arī citi lēmumi, veiktas 229 intervijas ar patvēruma meklētājiem;
PMLP darbiniekiem un valsts civildienesta ierēdņiem, kuri izskata patvēruma meklētāja lietas un nodrošina patvēruma meklētāju izmitināšanu, tika noteikts tāds virsstundu darba laiks, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu darba laiku, jo tika konstatēts, ka tas nepieciešams operatīvai patvēruma meklētāja lietu izskatīšanai un patvēruma meklētāju izmitināšanai. PMLP patvēruma meklētāju izmitināšanu un patvēruma procedūru nodrošina esošo resursu ietvaros, papildus piesaistot arī Eiropas Savienības finansējumu.
Lielākā daļa no patvēruma meklētājiem tika izmitināti Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki" (turpmāk - Centrs) telpās, kā arī Nodrošinājuma valsts aģentūras dienesta viesnīcas "Dzintari" (turpmāk - Dzintari) telpās. Centrā 2023.gada jūlijā uzturējās 210 patvēruma meklētājs un pieņemti lēmumi par dienas uzturnaudas piešķiršanu 86 personām.
Ņemot vērā kraso patvēruma meklētāju pieaugumu, strauji palielinājās darba intensitāte un apjoms, kas bija jāveic PMLP Patvēruma meklētāju izmitināšanas nodaļai saistībā ar patvēruma meklētāju izmitināšanu. Lai nodrošinātu atbalstu Centram, tika piesaistīti papildus PMLP darbinieki, kuri papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem veica šādus pienākumus:
1. atbalsta sniegšana patvēruma meklētājiem ēdiena, pirmās nepieciešamības preču un inventāra izsniegšanā;
2. atlīdzība organizēt darbus, kas saistīti ar patvēruma meklētāju dokumentācijas sakārtošanu (reģistrēt, uzskaitīt patvēruma meklētājus, sagatavot patvēruma meklētāju lietas, iesniegumus par dienas naudas izmaksu u.tml.);
3. palīdzība risināt ar patvēruma meklētāju uzturēšanos Centrā saistītās problēmas;
4. palīdzība koordinēt, kontrolēt un reģistrēt patvēruma meklētāju apmeklētāju ierašanos Centrā;
5. atbalsta sniegšana Centra loģistikā;
6. atbalsta sniegšana Centra medicīnas personālam;
8. patvēruma meklētāju vajadzību apzināšana un informācijas nodošana PMLP attiecīgajām struktūrvienībām;
9. palīdzība aizpildīt atskaites un pieprasījumus par patvēruma meklētājiem;
10. atbalsta sniegšana sadarbībā ar citām valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām patvēruma meklētāju uzņemšanas jautājumu risināšanā.
Lai nodrošinātu drošu epidemioloģiskās vides organizēšanu, Centrā un Dzintaros veidojas papildu noslodze PMLP cilvēkresursiem.
Lai nodrošinātu patvēruma iesniegumu izskatīšanu situācijā, kad būtiski pieaudzis patvēruma meklētāju skaits, PMLP Patvēruma lietu nodaļas darbinieki, kas ir īpaši apmācīti darbā ar patvēruma jautājumiem, turpina strādāt paaugstinātas intensitātes režīmā, veicot patvēruma meklētāju intervēšanu un gatavojot lēmumus patvēruma procedūras ietvaros.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Par veiktajiem dienesta (darba) pienākumiem uz Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ierobežošanai, kā arī saistībā ar patvēruma meklētāju skaita pieaugumu tika veikti aprēķini par Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm faktiski nepieciešamo finansējumu laika periodam no 2023. gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam, lai nodrošinātu:
1) samaksu par virsstundu darbu (dienesta (amata, darba) pienākumu izpilde virs noteiktā dienesta (amata, darba) pienākumu izpildes laika) ārkārtas uzdevumu veikšanai atbilstoši faktiskajam virsstundu apjomam. Ievērojot rīkojuma Nr. 518 8.2 un 8.3 punktā noteikto, Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs nodarbinātos var iesaistīt virsstundu darbā, lai nodrošinātu šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei aprēķins veikts, ņemot vērā normālā darba laika organizāciju, atbilstoši kurai virsstundu darbu aprēķins tiek veikts par katru kalendāra mēnesi. Valsts policijai aprēķins veikts, jo 2023.gada jūlijā tika izbeigtas dienesta attiecības ar divām amatpersonām, aprēķins veikts par laikposmu no 2023. gada 1. maija līdz 31. jūlijam. Vēršam uzmanību, ka Valsts policijas amatpersonām, ņemot vērā summētā darba laika organizāciju, virsstundu darba un attiecīgi samaksas par virsstundu darbu aprēķins tiek veikts par četru mēnešu atskaites periodu;
2) piemaksu par darbu (dienesta pienākumu pildīšanu) svētku dienās
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta daļa piemaksu par darbu (dienesta pienākumu pildīšanu) svētku dienās nosaka 100 procentu apmērā no stundas algas likmes. Aprēķins veikts Valsts policijai;
3) piemaksu par dienesta (darba) pienākumu izpildi nakts laikā, ja izpildījās Darba likuma 138. panta pirmajā daļā noteiktie nosacījumi (nakts darbs ir ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas. Ar nakts laiku saprotams laikposms no pulksten 22.00 līdz 6.00). Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta ceturtā daļa piemaksu par nakts darbu nosaka 50 procentu apmērā no stundas algas likmes. Aprēķins veikts Valsts policijai;
3) piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos (turpmāk – riska piemaksa).
Atbilstoši rīkojuma Nr. 518 8.6 punktam riska piemaksa noteikta līdz 50% apmēram no nodarbinātajam noteiktās stundas algas likmes. Rīkojuma Nr. 518 8.6 punkts nosaka, ka piemaksas piešķiršanas nosacījumus un kārtību nosaka iekšlietu ministrs. Iekšlietu ministrijas 2023. gada 27. februāra rīkojums Nr. 1-2/283 “Par piemaksām, samaksu par virsstundu darbu un amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm ēdināšanu saistībā ar ārkārtējo situāciju uz Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas” nosaka konkrētu riska piemaksas apmēru no nodarbinātajam noteiktās stundas algas likmes, ņemot vērā viņa veicamos pienākumus, kā arī faktisko riska un slodzes līmeni attiecīgajā laika periodā. Riska piemaksa tiek noteikta:
- 50% apmērā - par laiku, kad attiecīgais nodarbinātais ir tieši iesaistīts personu vajāšanā, atturēšanā no Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas vai aizturēšanā;
- 20% apmērā - par laiku, kad attiecīgais nodarbinātais veic tiešus un uzskaitāmi pierādāmus dienesta (darba) pienākumus Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas robežuzraudzības nodrošināšanā, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu tajos valsts robežas posmos, kur faktiskais riska un slodzes līmenis attiecīgajā laika periodā ir salīdzinoši augsts (nelegālās imigrācijas riski, atturēto no Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas un aizturēto personu skaits);
- 10% apmērā – nosacījumi, kas minēti 20% piemaksai, ja faktiskais riska un slodzes līmenis attiecīgajā laika periodā ir salīdzinoši zems.
Aprēķins veikts Valsts policijai, Valsts robežsardzei un Valsts robežsardzes koledžai.
4) piemaksu par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta 12. daļa paredz iespēju motivēt amatpersonas (darbiniekus) par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā, nosakot piemaksu, kuras apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 30 procentus no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas. Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu nodarbinātajiem, ņemot vērā veiktos dienesta (amata, darba) pienākumus, lai nodrošinātu rīkojuma Nr. 518 izpildei nepieciešamos pasākumus, kā arī šo pasākumu nozīmīgumu, tika piešķirtas minētās piemaksas. Aprēķins veikts Valsts robežsardzei un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei;
5) nodarbināto komandējumu izdevumus (dienas nauda) un izdevumus par degvielas iegādi. Aprēķins veikts Valsts policijai.
6) izdevumu segšanu Valsts drošības dienestam.
Saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm papildu nepieciešamā finansējuma apmērs samaksai par virsstundu darbu, piemaksām un citiem izdevumiem saistībā ar rīkojuma Nr. 518 izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu ir 170 223 euro.
Ievērojot to, ka samaksa par virsstundu darbu un piemaksas tiek iekļautas vidējās izpeļņas aprēķinā, ievērojami palielinās izdevumi atlīdzībai (atvaļinājuma nauda, slimības nauda, pabalsti), kas tiek aprēķināti, pamatojoties uz vidējo izpeļņu. Vidējās izpeļņas pieauguma kompensēšanai aprēķināts finansējums 8,33% no piešķirtā finansējuma atlīdzībai (ievērojot matemātiski aprēķinātu viena kalendāra mēneša ietekmi: 100%:12 mēn.). Saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Valsts robežsardzes koledžai un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei papildu nepieciešamais finansējums vidējās izpeļņas pieauguma kompensēšanai ir 12 215 euro.
Kopā papildu nepieciešamais finansējums samaksai par virsstundu darbu, piemaksām un citiem izdevumiem saistībā ar rīkojuma Nr. 518 izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu un vidējās izpeļņas pieauguma kompensēšanai ir 182 438 euro.
1) samaksu par virsstundu darbu (dienesta (amata, darba) pienākumu izpilde virs noteiktā dienesta (amata, darba) pienākumu izpildes laika) ārkārtas uzdevumu veikšanai atbilstoši faktiskajam virsstundu apjomam. Ievērojot rīkojuma Nr. 518 8.2 un 8.3 punktā noteikto, Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs nodarbinātos var iesaistīt virsstundu darbā, lai nodrošinātu šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei aprēķins veikts, ņemot vērā normālā darba laika organizāciju, atbilstoši kurai virsstundu darbu aprēķins tiek veikts par katru kalendāra mēnesi. Valsts policijai aprēķins veikts, jo 2023.gada jūlijā tika izbeigtas dienesta attiecības ar divām amatpersonām, aprēķins veikts par laikposmu no 2023. gada 1. maija līdz 31. jūlijam. Vēršam uzmanību, ka Valsts policijas amatpersonām, ņemot vērā summētā darba laika organizāciju, virsstundu darba un attiecīgi samaksas par virsstundu darbu aprēķins tiek veikts par četru mēnešu atskaites periodu;
2) piemaksu par darbu (dienesta pienākumu pildīšanu) svētku dienās
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta daļa piemaksu par darbu (dienesta pienākumu pildīšanu) svētku dienās nosaka 100 procentu apmērā no stundas algas likmes. Aprēķins veikts Valsts policijai;
3) piemaksu par dienesta (darba) pienākumu izpildi nakts laikā, ja izpildījās Darba likuma 138. panta pirmajā daļā noteiktie nosacījumi (nakts darbs ir ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas. Ar nakts laiku saprotams laikposms no pulksten 22.00 līdz 6.00). Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta ceturtā daļa piemaksu par nakts darbu nosaka 50 procentu apmērā no stundas algas likmes. Aprēķins veikts Valsts policijai;
3) piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos (turpmāk – riska piemaksa).
Atbilstoši rīkojuma Nr. 518 8.6 punktam riska piemaksa noteikta līdz 50% apmēram no nodarbinātajam noteiktās stundas algas likmes. Rīkojuma Nr. 518 8.6 punkts nosaka, ka piemaksas piešķiršanas nosacījumus un kārtību nosaka iekšlietu ministrs. Iekšlietu ministrijas 2023. gada 27. februāra rīkojums Nr. 1-2/283 “Par piemaksām, samaksu par virsstundu darbu un amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm ēdināšanu saistībā ar ārkārtējo situāciju uz Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas” nosaka konkrētu riska piemaksas apmēru no nodarbinātajam noteiktās stundas algas likmes, ņemot vērā viņa veicamos pienākumus, kā arī faktisko riska un slodzes līmeni attiecīgajā laika periodā. Riska piemaksa tiek noteikta:
- 50% apmērā - par laiku, kad attiecīgais nodarbinātais ir tieši iesaistīts personu vajāšanā, atturēšanā no Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas vai aizturēšanā;
- 20% apmērā - par laiku, kad attiecīgais nodarbinātais veic tiešus un uzskaitāmi pierādāmus dienesta (darba) pienākumus Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas robežuzraudzības nodrošināšanā, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu tajos valsts robežas posmos, kur faktiskais riska un slodzes līmenis attiecīgajā laika periodā ir salīdzinoši augsts (nelegālās imigrācijas riski, atturēto no Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas un aizturēto personu skaits);
- 10% apmērā – nosacījumi, kas minēti 20% piemaksai, ja faktiskais riska un slodzes līmenis attiecīgajā laika periodā ir salīdzinoši zems.
Aprēķins veikts Valsts policijai, Valsts robežsardzei un Valsts robežsardzes koledžai.
4) piemaksu par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta 12. daļa paredz iespēju motivēt amatpersonas (darbiniekus) par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā, nosakot piemaksu, kuras apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 30 procentus no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas. Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu nodarbinātajiem, ņemot vērā veiktos dienesta (amata, darba) pienākumus, lai nodrošinātu rīkojuma Nr. 518 izpildei nepieciešamos pasākumus, kā arī šo pasākumu nozīmīgumu, tika piešķirtas minētās piemaksas. Aprēķins veikts Valsts robežsardzei un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei;
5) nodarbināto komandējumu izdevumus (dienas nauda) un izdevumus par degvielas iegādi. Aprēķins veikts Valsts policijai.
6) izdevumu segšanu Valsts drošības dienestam.
Saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm papildu nepieciešamā finansējuma apmērs samaksai par virsstundu darbu, piemaksām un citiem izdevumiem saistībā ar rīkojuma Nr. 518 izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu ir 170 223 euro.
Ievērojot to, ka samaksa par virsstundu darbu un piemaksas tiek iekļautas vidējās izpeļņas aprēķinā, ievērojami palielinās izdevumi atlīdzībai (atvaļinājuma nauda, slimības nauda, pabalsti), kas tiek aprēķināti, pamatojoties uz vidējo izpeļņu. Vidējās izpeļņas pieauguma kompensēšanai aprēķināts finansējums 8,33% no piešķirtā finansējuma atlīdzībai (ievērojot matemātiski aprēķinātu viena kalendāra mēneša ietekmi: 100%:12 mēn.). Saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Valsts robežsardzes koledžai un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei papildu nepieciešamais finansējums vidējās izpeļņas pieauguma kompensēšanai ir 12 215 euro.
Kopā papildu nepieciešamais finansējums samaksai par virsstundu darbu, piemaksām un citiem izdevumiem saistībā ar rīkojuma Nr. 518 izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu un vidējās izpeļņas pieauguma kompensēšanai ir 182 438 euro.
Risinājuma apraksts
Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi rīkojuma projektu, kas paredz:
1. Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Iekšlietu ministrijai finansējumu 182 438 euro apmērā, tai skaitā:
1.1. 170 223 euro, lai segtu izdevumus laikposmam no 2023. gada 1. jūlija (atsevišķus izdevumus no 2023. gada 1. maija) līdz 2023. gada 31. jūlijam saistībā ar Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojuma Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (turpmāk – rīkojums Nr. 518) izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu, tai skaitā, lai Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs nodarbinātajiem samaksātu par virsstundu darbu, izmaksātu piemaksas par nakts darbu, par darbu svētku dienās, par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā, segtu izdevumus par komandējumiem (atbilstoši komandējumu laikam), kā arī izdevumus par degvielas iegādi, no tiem:
1.1.1. Valsts policijai - 80 584 euro;
1.1.2. Valsts robežsardzei – 54 433 euro;
1.1.3. Valsts robežsardzes koledžai – 350 euro;
1.1.4. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei - 22 810 euro;
1.1.5. Valsts drošības dienestam - 12 046 euro;
1.2. 12 215 euro, lai Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm kompensētu papildu izdevumus (vidējās izpeļņas pieaugums), kas rodas, nosakot samaksu par virsstundu darbu un piemaksas saistībā ar rīkojuma Nr. 518 izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu, no tiem:
1.2.1. Valsts policijai - 5751 euro;
1.2.2. Valsts robežsardzei – 4534 euro;
1.2.3. Valsts robežsardzes koledžai – 29 euro;
1.2.4. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei - 1901 euro.
2. Iekšlietu ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu par šā rīkojuma 1. punktā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
1. Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Iekšlietu ministrijai finansējumu 182 438 euro apmērā, tai skaitā:
1.1. 170 223 euro, lai segtu izdevumus laikposmam no 2023. gada 1. jūlija (atsevišķus izdevumus no 2023. gada 1. maija) līdz 2023. gada 31. jūlijam saistībā ar Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojuma Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (turpmāk – rīkojums Nr. 518) izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu, tai skaitā, lai Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs nodarbinātajiem samaksātu par virsstundu darbu, izmaksātu piemaksas par nakts darbu, par darbu svētku dienās, par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā, segtu izdevumus par komandējumiem (atbilstoši komandējumu laikam), kā arī izdevumus par degvielas iegādi, no tiem:
1.1.1. Valsts policijai - 80 584 euro;
1.1.2. Valsts robežsardzei – 54 433 euro;
1.1.3. Valsts robežsardzes koledžai – 350 euro;
1.1.4. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei - 22 810 euro;
1.1.5. Valsts drošības dienestam - 12 046 euro;
1.2. 12 215 euro, lai Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm kompensētu papildu izdevumus (vidējās izpeļņas pieaugums), kas rodas, nosakot samaksu par virsstundu darbu un piemaksas saistībā ar rīkojuma Nr. 518 izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu, no tiem:
1.2.1. Valsts policijai - 5751 euro;
1.2.2. Valsts robežsardzei – 4534 euro;
1.2.3. Valsts robežsardzes koledžai – 29 euro;
1.2.4. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei - 1901 euro.
2. Iekšlietu ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu par šā rīkojuma 1. punktā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu: Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts robežsardzes koledžas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts drošības dienesta nodarbinātie
Ietekmes apraksts
Tiks nodrošināta taisnīga un tiesību aktu prasībām atbilstoša atlīdzība par dienesta (amata, darba) pienākumu izpildi, nodrošinot pasākumu īstenošanu ārkārtējās situācijas laikā, kā arī segti citi izdevumi dienesta (amata, darba) pienākumu sekmīgai izpildei.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
182 438
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
182 438
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-182 438
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-182 438
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
182 438
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Papildu nepieciešamā finansējuma aprēķins Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm veikts par laika periodu no 2023. gada 1. jūlija (atsevišķiem izdevumiem no 2023.gada 1. maija) līdz 31.jūlijam.
Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm papildu nepieciešamais finansējums saistībā ar rīkojuma Nr. 518 izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu ir 170 223 euro, bet vidējās izpeļņas pieauguma kompensēšanai - 12 215 euro. Kopā papildu nepieciešamais finansējums ir 182 438 euro, tai skaitā:
1. Valsts policijai - 86 335 euro;
2. Valsts robežsardzei – 58 967 euro;
3. Valsts robežsardzes koledžai – 379 euro;
4. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei – 24 711 euro;
5. Valsts drošības dienestam - 12 046 euro.
Aprēķina kopsavilkumu un detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas pielikumos.
Aprēķini par izdevumiem, kas plānoti EKK 2271 "Izdevumi, kas saistīti ar operatīvo darbību" tiks iesniegti Finanšu ministrijā ar atsevišķu vēstuli (informācija klasificēta).
Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm papildu nepieciešamais finansējums saistībā ar rīkojuma Nr. 518 izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu ir 170 223 euro, bet vidējās izpeļņas pieauguma kompensēšanai - 12 215 euro. Kopā papildu nepieciešamais finansējums ir 182 438 euro, tai skaitā:
1. Valsts policijai - 86 335 euro;
2. Valsts robežsardzei – 58 967 euro;
3. Valsts robežsardzes koledžai – 379 euro;
4. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei – 24 711 euro;
5. Valsts drošības dienestam - 12 046 euro.
Aprēķina kopsavilkumu un detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas pielikumos.
Aprēķini par izdevumiem, kas plānoti EKK 2271 "Izdevumi, kas saistīti ar operatīvo darbību" tiks iesniegti Finanšu ministrijā ar atsevišķu vēstuli (informācija klasificēta).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaita izmaiņas nav.
Cita informācija
Izdevumi tiks segti Iekšlietu ministrijas budžeta programmas 99.00.00 “Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums” ietvaros, līdzekļus pārdalot no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts robežsardzes koledža, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Valsts drošības dienests ir atbildīgi par sniegtās informācijas patiesumu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību budžeta finansētu institūciju vadītāji ir atbildīgi par Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.
Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts robežsardzes koledža, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Valsts drošības dienests ir atbildīgi par sniegtās informācijas patiesumu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību budžeta finansētu institūciju vadītāji ir atbildīgi par Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts drošības dienests, Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts robežsardzes koledžaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Iekšlietu ministrija
- Valsts policija
- Valsts robežsardze
- Valsts robežsardzes koledža
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
- Valsts drošības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Kopsavilkums par papildu nepieciešamo finansējumu Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm laikposmam no 2023. gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam saistībā ar situāciju uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas - valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaita straujo pieaugumu
2. pielikums
Nosaukums
Valsts policijai papildu nepieciešamais finansējums saistībā ar situāciju uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas laikposmā no 2023.gada 1.jūlija līdz 31.jūlijam
3. pielikums
Nosaukums
Valsts robežsardzei papildu nepieciešamais finansējums laikposmam no 2023. gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam saistībā ar situāciju uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas
4. pielikums
Nosaukums
Valsts robežsardzes koledžai papildu nepieciešamais finansējums laikposmam no 2023. gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam saistībā ar situāciju uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas
5. pielikums
Nosaukums
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei papildu nepieciešamais finansējums laikposmam no 2023.gada 1.jūlija līdz 31.jūlijam, nodrošinot patvēruma procedūras efektīvu norisi, būtiski pieaugot patvēruma meklētāju skaitam saistībā ar situāciju uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas