25-TA-879: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par valsts zinātnisko institūciju zinātības, tehnoloģiju un izgudrojumu saimniecisko izmantošanu, ieguldījumu novērtēšanu, risku toleranci un atlīdzības noteikšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Zinātniskās darbības likuma:
a) 32.1 panta septītā daļa uzdod Ministru kabinetam uzdevumu noteikt:
1) nosacījumus un kārtību valsts zinātnisko institūciju ieguldījumu novērtēšanai — pieļaujamo risku līmeni (risku tolerance) veikto ieguldījumu attiecībai pret iespējamiem zaudējumiem, laika periodu, kādā mēra risku toleranci, prasības pieļaujamā riska līmeņa nodrošināšanai un uzraudzībai, rīcību gadījumos, kad konstatē, ka noteiktais risku līmenis ir pārsniegts;
2) nosacījumus un kārtību, kādā saimnieciski izmantojamas (komercializējamas) valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas personas finansētu valsts zinātnisko institūciju zinātnisko pētījumu rezultātā radītās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni;
3) kārtību, kādā nosaka atlīdzību par tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni saimniecisko izmantošanu (komercializāciju) pret atlīdzību vai bez atlīdzības, atlīdzības veidus, kā arī to noteikšanas kritērijus;
b) 39.3 panta ceturtā daļa uzdod Ministru kabinetam uzdevumu noteikt:
1) nosacījumus un kārtību, kādā valsts zinātniskās institūcijas darbinieks informē valsts zinātnisko institūciju par jaunu zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni;
2) kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) potenciālu un īstenošanu;
3) gadījumus un kritērijus, atbilstoši kuriem valsts zinātniskā institūcija var pieņemt lēmumu par atteikšanos no tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas);
c) 39.6 pants uzdod Ministru kabinetam uzdevumu noteikt valsts zinātniskās institūcijas darbiniekam, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību no mantisko tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem. Valsts zinātniskās institūcijas darbinieka tiesību uz taisnīgu atlīdzību noteikšanas principus, nosacījumus un kārtību nosaka Ministru kabinets.
a) 32.1 panta septītā daļa uzdod Ministru kabinetam uzdevumu noteikt:
1) nosacījumus un kārtību valsts zinātnisko institūciju ieguldījumu novērtēšanai — pieļaujamo risku līmeni (risku tolerance) veikto ieguldījumu attiecībai pret iespējamiem zaudējumiem, laika periodu, kādā mēra risku toleranci, prasības pieļaujamā riska līmeņa nodrošināšanai un uzraudzībai, rīcību gadījumos, kad konstatē, ka noteiktais risku līmenis ir pārsniegts;
2) nosacījumus un kārtību, kādā saimnieciski izmantojamas (komercializējamas) valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas personas finansētu valsts zinātnisko institūciju zinātnisko pētījumu rezultātā radītās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni;
3) kārtību, kādā nosaka atlīdzību par tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni saimniecisko izmantošanu (komercializāciju) pret atlīdzību vai bez atlīdzības, atlīdzības veidus, kā arī to noteikšanas kritērijus;
b) 39.3 panta ceturtā daļa uzdod Ministru kabinetam uzdevumu noteikt:
1) nosacījumus un kārtību, kādā valsts zinātniskās institūcijas darbinieks informē valsts zinātnisko institūciju par jaunu zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni;
2) kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) potenciālu un īstenošanu;
3) gadījumus un kritērijus, atbilstoši kuriem valsts zinātniskā institūcija var pieņemt lēmumu par atteikšanos no tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas);
c) 39.6 pants uzdod Ministru kabinetam uzdevumu noteikt valsts zinātniskās institūcijas darbiniekam, kas ir radījis zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību no mantisko tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem. Valsts zinātniskās institūcijas darbinieka tiesību uz taisnīgu atlīdzību noteikšanas principus, nosacījumus un kārtību nosaka Ministru kabinets.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nodrošināt valsts zinātniskām institūcijām iespējas komercializēt publiskas personas finansētu zinātnisko pētījumu rezultātā radīto intelektuālo īpašumu, nosakot institūcijām pienākumu izvērtēt intelektuālā īpašuma komercializācijas potenciālu, riska toleranci un nepieciešamos ieguldījumu, kā arī noteikt atlīdzību par radīto intelektuālo īpašumu un darbinieku tiesības uz taisnīgu atlīdzību no komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
30.06.2025.
Pamatojums
Zinātniskās darbības likuma Pārejas noteikumu 45.punkts - Ministru kabinets līdz 2025. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 32.1 panta septītajā daļā, 39.3 panta ceturtajā daļā un 39.6 pantā minētos noteikumus.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašreizējā situācijā Latvijā nav normatīvais regulējums, kas nosaka:
1) nosacījumus un kārtību, kādā saimnieciski izmantojamas (komercializējamas) valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas personas finansētu valsts zinātnisko institūciju zinātnisko pētījumu rezultātā radītās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni;
2) nosacījumus un kārtību, kādā nosaka atlīdzību par tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni saimniecisko izmantošanu (komercializāciju) pret atlīdzību vai bez atlīdzības, atlīdzības veidus, kā arī to noteikšanas kritērijus;
3) kārtību, kādā valsts zinātniskās institūcijas darbinieks informē valsts zinātnisko institūciju par jaunu zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni;
2) kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) potenciālu un īstenošanu;
3) gadījumus un kritērijus, atbilstoši kuriem valsts zinātniskā institūcija var pieņemt lēmumu par atteikšanos no tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas);
4) valsts zinātniskās institūcijas darbinieka tiesību uz taisnīgu atlīdzību noteikšanas principus, nosacījumus un kārtību;
5) nosacījumus un kārtību valsts zinātnisko institūciju ieguldījumu novērtēšanai — pieļaujamo risku līmeni (risku tolerance) veikto ieguldījumu attiecībai pret iespējamiem zaudējumiem, laika periodu, kādā mēra risku toleranci, prasības pieļaujamā riska līmeņa nodrošināšanai un uzraudzībai, rīcību gadījumos, kad konstatē, ka noteiktais risku līmenis ir pārsniegts.
1) nosacījumus un kārtību, kādā saimnieciski izmantojamas (komercializējamas) valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas personas finansētu valsts zinātnisko institūciju zinātnisko pētījumu rezultātā radītās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni;
2) nosacījumus un kārtību, kādā nosaka atlīdzību par tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni saimniecisko izmantošanu (komercializāciju) pret atlīdzību vai bez atlīdzības, atlīdzības veidus, kā arī to noteikšanas kritērijus;
3) kārtību, kādā valsts zinātniskās institūcijas darbinieks informē valsts zinātnisko institūciju par jaunu zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni;
2) kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) potenciālu un īstenošanu;
3) gadījumus un kritērijus, atbilstoši kuriem valsts zinātniskā institūcija var pieņemt lēmumu par atteikšanos no tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas);
4) valsts zinātniskās institūcijas darbinieka tiesību uz taisnīgu atlīdzību noteikšanas principus, nosacījumus un kārtību;
5) nosacījumus un kārtību valsts zinātnisko institūciju ieguldījumu novērtēšanai — pieļaujamo risku līmeni (risku tolerance) veikto ieguldījumu attiecībai pret iespējamiem zaudējumiem, laika periodu, kādā mēra risku toleranci, prasības pieļaujamā riska līmeņa nodrošināšanai un uzraudzībai, rīcību gadījumos, kad konstatē, ka noteiktais risku līmenis ir pārsniegts.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nepieciešams jauns normatīvais regulējums, kas ir būtisks, lai nodrošinātu efektīvu, caurskatāmu un taisnīgu intelektuālā īpašuma komercializācijas procesu, kas veicina inovācijas, tehnoloģiju attīstību un sabiedrības labklājību.
Risinājuma apraksts
Šis noteikumu projekts ir par valsts zinātnisko institūciju intelektuālā īpašuma komercializāciju. Tas nosaka, kā zinātniskās institūcijas var izmantot un komercializēt zinātnisko pētījumu rezultātā radīto intelektuālo īpašumu, piemēram, izgudrojumus, tehnoloģijas un augu šķirnes. Projekts ir sadalīts vairākās nodaļās, katra no tām skaidro dažādus aspektus.
Noteikumu mērķis ir noteikt nosacījumus un kārtību, kādā valsts zinātniskās institūcijas komercializē publiskas personas finansētu zinātnisko pētījumu rezultātā radīto intelektuālo īpašumu. Tas ietver intelektuālā īpašuma komercializācijas potenciāla izvērtēšanu, atlīdzības noteikšanu, riska tolerances un ieguldījumu novērtēšanu, kā arī darbinieku tiesības uz taisnīgu atlīdzību no komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem. Projekts arī nosaka, kā informēt par jauniem intelektuālajiem īpašumiem un kā pārvaldīt komercializācijas procesus efektīvi un caurskatāmi.
Valsts zinātniskās institūcijas komercializē publiskas personas finansētu zinātnisko pētījumu rezultātā radīto intelektuālo īpašumu, ja šāda pētījuma rezultātā ir radīts vai reģistrēts intelektuālais īpašums, kas ir pieraksta formā fiksēta zinātība, patents, preču zīme, dizainparaugs vai augu šķirne. Komercializācija var notikt caur licencēšanu, atsavināšanu vai ieguldīšanu pamatkapitālā. Institūcijām ir jāsaņem atlīdzība, kas atbilst tirgus cenai.
Valsts zinātniskās institūcijas izvērtē intelektuālā īpašuma komercializācijas potenciālu, ņemot vērā ekonomisko ietekmi, tehnoloģisko inovāciju, ilgtspējību un sabiedrības labklājību. Ieguldījumus veic atbilstoši ieguldījumu stratēģijai, ar nosacījumu, ka ir pierādīts skaidrs ekonomiskais un zinātniskais pamatojums, kas pierāda ieguldījuma lietderību. Ieguldījumi jāveic tikai tādos uzņēmumos vai fondos, kas veicina inovācijas un zinātnisko rezultātu komercializāciju. Ieguldījumu apjoms nedrīkst pārsniegt ieguldījumu stratēģijā noteikto komercializācijas procentuālo apmēru no valsts zinātniskās institūcijas kopējā budžeta vai finanšu resursiem. Tiek piemērots interešu konflikta novēršanas princips – ieguldījumi nevar būt saistīti ar valsts zinātniskās institūcijas darbinieku vai vadības personiskajām un biznesa interesēm.
Valsts zinātniskajai institūcijai ir tiesības atteikties no intelektuālā īpašuma komercializācijas, ja komercializācija neatbilst zinātniskas institūcijas darbības stratēģijai un pieejamiem resursiem, nav ekonomiski izdevīga, nav tehnoloģiski iespējama vai negatīvi ietekmē sabiedrību. Institūcija var pārskatīt lēmumu par atteikšanos no intelektuālā īpašuma komercializācijas, ja mainās būtiski apstākļi, kas var ietekmēt intelektuālā īpašuma komercializācijas ekonomisko, tehnoloģisko vai stratēģisko dzīvotspēju.
Atlīdzība par intelektuālā īpašuma komercializāciju ir jānosaka, pamatojoties uz tirgus cenu, un to var noteikt caur izsolēm, pārrunām vai neatkarīgu ekspertu vērtējumiem. Valsts zinātniskās institūcijas darbiniekiem ir jāziņo par jaunu intelektuālo īpašumu viena mēneša laikā no tā radīšanas brīža. Darbiniekiem, kas ir radījuši intelektuālo īpašumu, ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību no komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem. Atlīdzība ir proporcionāla komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem.
Valsts zinātniskās institūcijas novērtē savus ieguldījumus un nosaka pieļaujamo riska līmeni. Institūcijām ir jāizvērtē riska tolerance vismaz reizi gadā, un maksimālais pieļaujamais riska līmenis nepārsniedz 10 procentus no veiktajiem ieguldījumiem. Institūcija nosaka pieļaujamo riska līmeni valsts zinātniskās institūcijas veikto ieguldījumu attiecībai pret iespējamiem zaudējumiem intelektuālā īpašuma komercializācijā, izstrādājot riska tolerances politiku, kurā nosaka, kā tiks veikta riska tolerances mērīšana un uzraudzība. Institūcija ieguldījumu novērtē, ņemot vērā potenciālo ekonomisko ieguvumu, ieguldījuma potenciālu tehnoloģiskās attīstības veicināšanā un inovācijās, kā arī ieguldījumu ilgtspējību un to atbilstību valsts zinātniskās institūcijas stratēģiskajiem mērķiem.
Šis noteikumu projekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu efektīvu un caurskatāmu intelektuālā īpašuma komercializācijas procesu valsts zinātniskajās institūcijās.
Noteikumu mērķis ir noteikt nosacījumus un kārtību, kādā valsts zinātniskās institūcijas komercializē publiskas personas finansētu zinātnisko pētījumu rezultātā radīto intelektuālo īpašumu. Tas ietver intelektuālā īpašuma komercializācijas potenciāla izvērtēšanu, atlīdzības noteikšanu, riska tolerances un ieguldījumu novērtēšanu, kā arī darbinieku tiesības uz taisnīgu atlīdzību no komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem. Projekts arī nosaka, kā informēt par jauniem intelektuālajiem īpašumiem un kā pārvaldīt komercializācijas procesus efektīvi un caurskatāmi.
Valsts zinātniskās institūcijas komercializē publiskas personas finansētu zinātnisko pētījumu rezultātā radīto intelektuālo īpašumu, ja šāda pētījuma rezultātā ir radīts vai reģistrēts intelektuālais īpašums, kas ir pieraksta formā fiksēta zinātība, patents, preču zīme, dizainparaugs vai augu šķirne. Komercializācija var notikt caur licencēšanu, atsavināšanu vai ieguldīšanu pamatkapitālā. Institūcijām ir jāsaņem atlīdzība, kas atbilst tirgus cenai.
Valsts zinātniskās institūcijas izvērtē intelektuālā īpašuma komercializācijas potenciālu, ņemot vērā ekonomisko ietekmi, tehnoloģisko inovāciju, ilgtspējību un sabiedrības labklājību. Ieguldījumus veic atbilstoši ieguldījumu stratēģijai, ar nosacījumu, ka ir pierādīts skaidrs ekonomiskais un zinātniskais pamatojums, kas pierāda ieguldījuma lietderību. Ieguldījumi jāveic tikai tādos uzņēmumos vai fondos, kas veicina inovācijas un zinātnisko rezultātu komercializāciju. Ieguldījumu apjoms nedrīkst pārsniegt ieguldījumu stratēģijā noteikto komercializācijas procentuālo apmēru no valsts zinātniskās institūcijas kopējā budžeta vai finanšu resursiem. Tiek piemērots interešu konflikta novēršanas princips – ieguldījumi nevar būt saistīti ar valsts zinātniskās institūcijas darbinieku vai vadības personiskajām un biznesa interesēm.
Valsts zinātniskajai institūcijai ir tiesības atteikties no intelektuālā īpašuma komercializācijas, ja komercializācija neatbilst zinātniskas institūcijas darbības stratēģijai un pieejamiem resursiem, nav ekonomiski izdevīga, nav tehnoloģiski iespējama vai negatīvi ietekmē sabiedrību. Institūcija var pārskatīt lēmumu par atteikšanos no intelektuālā īpašuma komercializācijas, ja mainās būtiski apstākļi, kas var ietekmēt intelektuālā īpašuma komercializācijas ekonomisko, tehnoloģisko vai stratēģisko dzīvotspēju.
Atlīdzība par intelektuālā īpašuma komercializāciju ir jānosaka, pamatojoties uz tirgus cenu, un to var noteikt caur izsolēm, pārrunām vai neatkarīgu ekspertu vērtējumiem. Valsts zinātniskās institūcijas darbiniekiem ir jāziņo par jaunu intelektuālo īpašumu viena mēneša laikā no tā radīšanas brīža. Darbiniekiem, kas ir radījuši intelektuālo īpašumu, ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību no komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem. Atlīdzība ir proporcionāla komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem.
Valsts zinātniskās institūcijas novērtē savus ieguldījumus un nosaka pieļaujamo riska līmeni. Institūcijām ir jāizvērtē riska tolerance vismaz reizi gadā, un maksimālais pieļaujamais riska līmenis nepārsniedz 10 procentus no veiktajiem ieguldījumiem. Institūcija nosaka pieļaujamo riska līmeni valsts zinātniskās institūcijas veikto ieguldījumu attiecībai pret iespējamiem zaudējumiem intelektuālā īpašuma komercializācijā, izstrādājot riska tolerances politiku, kurā nosaka, kā tiks veikta riska tolerances mērīšana un uzraudzība. Institūcija ieguldījumu novērtē, ņemot vērā potenciālo ekonomisko ieguvumu, ieguldījuma potenciālu tehnoloģiskās attīstības veicināšanā un inovācijās, kā arī ieguldījumu ilgtspējību un to atbilstību valsts zinātniskās institūcijas stratēģiskajiem mērķiem.
Šis noteikumu projekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu efektīvu un caurskatāmu intelektuālā īpašuma komercializācijas procesu valsts zinātniskajās institūcijās.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ja nebūs regulējuma par valsts zinātnisko institūciju intelektuālā īpašuma komercializāciju, var rasties vairākas negatīvas sekas:
1) neefektīva intelektuālā īpašuma izmantošana: Bez skaidriem noteikumiem zinātniskās institūcijas var neefektīvi izmantot radīto intelektuālo īpašumu, kas var novest pie inovāciju un tehnoloģiju attīstības stagnācijas;
2) finansiālie zaudējumi: Institūcijas var zaudēt potenciālos ienākumus no intelektuālā īpašuma komercializācijas, jo nav skaidri noteikta atlīdzības kārtība un tirgus cenas noteikšanas mehānismi;
3)darbinieku motivācijas trūkums: Zinātnisko institūciju darbinieki var būt mazāk motivēti radīt jaunu intelektuālo īpašumu, ja nav skaidri noteiktas viņu tiesības uz taisnīgu atlīdzību no komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem.
3) riska pārvaldības problēmas: Bez regulējuma institūcijas var nepareizi novērtēt ieguldījumu riskus, kas var novest pie finansiāliem zaudējumiem un neefektīvas resursu izmantošanas.
4) konkurences kropļojumi: Institūcijas var radīt konkurences kropļojumus tirgū, ja nav skaidri noteikumi par valsts atbalsta pieļaujamību un godīgas konkurences nodrošināšanu.
5) nepietiekama caurskatāmība: Bez regulējuma komercializācijas procesi var būt mazāk caurskatāmi, kas var radīt uzticības problēmas starp zinātniskajām institūcijām, darbiniekiem un sabiedrību.
1) neefektīva intelektuālā īpašuma izmantošana: Bez skaidriem noteikumiem zinātniskās institūcijas var neefektīvi izmantot radīto intelektuālo īpašumu, kas var novest pie inovāciju un tehnoloģiju attīstības stagnācijas;
2) finansiālie zaudējumi: Institūcijas var zaudēt potenciālos ienākumus no intelektuālā īpašuma komercializācijas, jo nav skaidri noteikta atlīdzības kārtība un tirgus cenas noteikšanas mehānismi;
3)darbinieku motivācijas trūkums: Zinātnisko institūciju darbinieki var būt mazāk motivēti radīt jaunu intelektuālo īpašumu, ja nav skaidri noteiktas viņu tiesības uz taisnīgu atlīdzību no komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem.
3) riska pārvaldības problēmas: Bez regulējuma institūcijas var nepareizi novērtēt ieguldījumu riskus, kas var novest pie finansiāliem zaudējumiem un neefektīvas resursu izmantošanas.
4) konkurences kropļojumi: Institūcijas var radīt konkurences kropļojumus tirgū, ja nav skaidri noteikumi par valsts atbalsta pieļaujamību un godīgas konkurences nodrošināšanu.
5) nepietiekama caurskatāmība: Bez regulējuma komercializācijas procesi var būt mazāk caurskatāmi, kas var radīt uzticības problēmas starp zinātniskajām institūcijām, darbiniekiem un sabiedrību.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Tirgus pētījums: Tehnoloģiju pārnese uz spin-off uzņēmumu
Apraksts
Secināts, ka inovāciju un uzņēmējdarbības vidē zinātniski ietilpīgu spin-off uzņēmumu izveide kalpo kā viens no stūrakmeņiem, lai pārietu no pētījumiem uz tirgum gataviem tehnoloģiskiem risinājumiem. Neskatoties uz to būtisko lomu, spin-off uzņēmumu attīstība Latvijā saskaras ar izaicinājumiem, kas atstāj ietekmi gan uz pašu uzņēmumu attīstības progresu kā arī uz to radīto ietekmi uz ekonomiku. Pētījumā norādīts, ka spin-off uzņēmumu attīstība Latvijā virzās lēnā tempā. Iepazīstoties ar situāciju, ir skaidrs, ka tikai nedaudzi, iespējams, nedaudz vairāk nekā desmit jaunu uzņēmumu pēdējo gadu laikā ir efektīvi realizējuši tehnoloģiju pārneses (turpmāk – TP) procesu saistībā ar zinātniskajām institūcijām, lai uzsāktu savu darbību, nodrošinot investīcijas un publisko finansējumu. Plašāk skatīt likumprojekta "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" (ID:24-TA-2118) anotācijā (https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/295d0dee-d212-430d-9c47-fecb689ea5d7).
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- valsts zinātnisko institūciju nodarbinātie
Ietekmes apraksts
Nodrošina taisnīgu atlīdzību par radīto intelektuālo īpašumu, veicinot darbinieku iesaisti pētniecībā un inovācijās.
Piedāvā skaidrus noteikumus par intelektuālā īpašuma radīšanu, ziņošanu un komercializāciju.
Veicina caurskatāmību komercializācijas procesos, palielinot uzticību starp darbiniekiem un institūcijām.
Piedāvā skaidrus noteikumus par intelektuālā īpašuma radīšanu, ziņošanu un komercializāciju.
Veicina caurskatāmību komercializācijas procesos, palielinot uzticību starp darbiniekiem un institūcijām.
Juridiskās personas
- jaunuzņēmumi
- lielie uzņēmumi
- mazie uzņēmumi
- vidējie uzņēmumi
- investīciju fondi;
- Akadēmiskās un pētniecības organizācijas
Ietekmes apraksts
Šīs juridiskās personas var būt iesaistītas intelektuālā īpašuma komercializācijas procesos, piemēram, licencēšanā, atsavināšanā vai ieguldīšanā pamatkapitālā, un tām būs jāievēro noteikumi un procedūras, kas var radīt papildu administratīvo slogu un izmaksas.
Nozare
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, Informācijas un komunikācijas pakalpojumi, Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, Izglītība, Veselība un sociālā aprūpe
Nozaru ietekmes apraksts
Veicina inovācijas un tehnoloģiju attīstību tehnoloģiju, izglītības, lauksaimniecības, biotehnoloģiju, farmācijas un IKT nozarēs, uzlabojot konkurētspēju un ekonomisko izaugsmi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Veicina inovācijas un tehnoloģiju attīstību, kas pozitīvi ietekmē makroekonomisko vidi.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Uzlabo zinātnisko institūciju spēju komercializēt intelektuālo īpašumu, palielinot nozaru konkurētspēju.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Skaidri noteikumi par intelektuālā īpašuma komercializāciju veicina uzņēmējdarbības attīstību.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Atbalsta MVU, nodrošinot piekļuvi zinātniskajiem izgudrojumiem un tehnoloģijām.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Atbalsta MVU, nodrošinot piekļuvi zinātniskajiem izgudrojumiem un tehnoloģijām.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Motivē zinātniskos darbiniekus radīt jaunu intelektuālo īpašumu, veicinot nodarbinātību pētniecības un inovāciju jomā.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
jaunuzņēmumi
lielie uzņēmumi
mazie uzņēmumi
vidējie uzņēmumi
investīciju fondi;
Akadēmiskās un pētniecības organizācijas
Kopā
0,00
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Patērētais laiks - stundās
Aprēķinu skaidrojums
valsts zinātnisko institūciju nodarbinātie
Uz projekta izstrādes bridi to nav iespējams noteikt.
Kopā
0,00
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme vai dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas izdevumi - euro
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Izlietotie naudas līdzekļi - euro
Aprēķinu skaidrojums
valsts zinātnisko institūciju nodarbinātie
Uz projekta izstrādes bridi to nav iespējams noteikt,jo tas noskaidrosies tikai tad, kad regulējumu piemēros praksē.
Kopā
0,00
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
0,00
valsts zinātnisko institūciju nodarbinātie
Jā
Vērtības nozīme:
Projekts ietekmē valsts zinātnisko institūciju nodarbinātos, jo tas nosaka skaidrus noteikumus par intelektuālā īpašuma komercializāciju, kas var radīt papildu izmaksas saistībā ar atbilstības nodrošināšanu. Taču uz projekta izstrādes bridi to nav iespējams noteikt, jo tas noskaidrosies tikai tad, kad regulējumu piemēros praksē.
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
jaunuzņēmumi
lielie uzņēmumi
mazie uzņēmumi
vidējie uzņēmumi
investīciju fondi;
Akadēmiskās un pētniecības organizācijas
Kopā
0,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
valsts zinātniskās institūcijasNevalstiskās organizācijas
Valsts zinātnisko institūciju asociācija, Latvijas Universitāšu apvienībaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Diskusija/apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
tiks papildināts
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
tiks papildināts
6.4. Cita informācija
Projekta izstrādes laikā ir notikušas 3 tiešsaistes tikšanās ar akadēmiskā un zinātniskā sektora pārstāvjiem. ir saņemti priekšlikumi saturam. Sadarbība ar minēto sektoru turpināsies projekta sabiedriskās apspriešanas laikā TAP ietvaros.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Ekonomikas ministrija
- Valsts zinātniskās institūcijas
- nozaru ministrijas, kuru padotībā ir valsts zinātniskās institūcijas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
tiks paplašināti vai sašaurināti, lai labāk atbilstu jaunajām prasībām un mērķiem
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
lai uzlabotu institūcijas darbības efektivitāti un samazinātu izmaksas
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
lai uzlabotu datu pārvaldību un procesu automatizāciju
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
lai palielinātu institūcijas darbības efektivitāti un produktivitāti
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Veicina publisku pakalpojumu attīstību, nodrošinot efektīvu zinātnisko pētījumu komercializāciju.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Atbalsta IKT attīstību, veicinot inovācijas un tehnoloģiju pārnesi.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Veicina informācijas sabiedrības politikas īstenošanu, uzlabojot piekļuvi zinātniskajiem pētījumiem un tehnoloģijām
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Veicina plāna rādītāju īstenošanu par zinātnisko inovāciju un ekonomisko izaugsmi.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Inovācijas reģionos.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzlabo iedzīvotāju sociālo situāciju, veicinot zinātnisko pētījumu komercializāciju un radot jaunas darba vietas.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Veicina vienlīdzīgas iespējas un tiesības, nodrošinot piekļuvi zinātniskajiem pētījumiem un tehnoloģijām.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Veicina vienlīdzīgas iespējas zinātniskajā pētniecībā un inovācijās.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Veicina veselības tehnoloģiju un inovāciju attīstību.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Veicina cilvēktiesības un demokrātiskas vērtības, nodrošinot piekļuvi zinātniskajiem pētījumiem un inovācijām.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nodrošina datu aizsardzību, ievērojot konfidencialitātes un drošības prasības zinātniskajos pētījumos.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Veicina diasporas iesaisti zinātniskajos pētījumos un inovācijās, stiprinot saikni ar dzimteni.
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Veicina bērna labākās intereses, uzlabojot izglītības un zinātnes pieejamību.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
