Anotācija (ex-ante)

Spēkā esošā normatīvā regulējumā noteiktais akreditācijas eksperta stundas atalgojums ir piesaistīts pedagogu zemākajai mēneša darba algas likmei 680 euro, bet no 2021. gada 1. septembra pedagogu zemākā mēneša darba algas likme ir 830 euro. Spēkā esošā normatīvā regulējumā noteiktais akreditācijas eksperta stundas atalgojums kopā ar darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi vidēji ir 7,01 euro stundā (akreditācijas eksperta stundas likme bez darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes ir 5,67 euro stundā).
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumiem Nr. 498 “Grozījums Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” no 2021. gada 1. septembra pedagoga zemākā mēneša darba algas likme ir 830 euro (1. pielikums, 4. tabula), savukārt pedagoga darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem, profesionālās ievirzes izglītības iestāžu pedagogiem un interešu izglītības pedagogiem, ir 30 darba stundas nedēļā (Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” 32.1. punkts), t.i., 120 darba stundas mēnesī. Pedagoga stundas atalgojums kopā ar darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (23,59 procenti) likmi no 2021. gada 1. septembra ir 8,55 euro stundā.

MK noteikumi projekta pielikumā norādīta maksas pakalpojuma cena par izglītības iestādes, eksaminācijas centra, izglītības programmu akreditāciju un izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanu.
Ja vispārējās izglītības programmu vai kvalifikāciju skaits ir līdz 10 vienībām, pakalpojuma cena ir norādīta aprēķinātā veidā, jo vairumā gadījumu izglītības iestādes, eksaminācijas centri akreditācijai piesaka ne vairāk par 10 izglītības programmām vai kvalifikācijām. Ja izglītības programmu vai kvalifikāciju skaits ir lielāks par 10 vienībām, MK noteikumu projekta pielikuma 2. piezīmē ir norādīta formula P x (24 x L x h) + 1,2 x (24 x L x h) cenas par izglītības iestādes, eksaminācijas centra un izglītības programmu akreditācijas aprēķināšanai, kur P ir izglītības programmu skaits, 24 ir akreditācijas ekspertu komisijas eksperta darba stundu skaits, L ir stundas likme kopā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (euro), 1,2 ir koeficients, kuru piemēro akreditācijas ekspertu komisijas vadītāja stundas likmei, un h ir darba apjoma pieauguma koeficients akreditācijas ekspertu komisijas eksperta stundas likmei atkarībā no izglītojamo skaita izglītības iestādē.
MK noteikumu projekta pielikuma 12. punktā noteiktajai izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanai MK noteikumu projekta 2. piezīmē dotā formula netiek pielietota, jo aprēķinātā cena nav atkarīga no izglītības programmu skaita. Mainīgais lielums ir tikai izglītojamo skaits izglītības iestādē. Maksa par izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanu jau norādīta tabulā aprēķinātā veidā pēc formulas (24 x L x h) + 1,2 x (24 x L x h), kur 24 ir akreditācijas ekspertu komisijas eksperta darba stundu skaits, L ir stundas likme kopā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (euro), 1,2 ir koeficients, kuru piemēro akreditācijas ekspertu komisijas vadītāja stundas likmei, un h ir darba apjoma pieauguma koeficients akreditācijas ekspertu komisijas eksperta stundas likmei atkarībā no izglītojamo skaita izglītības iestādē.
MK noteikumu projekta pielikumā noteiktā maksas pakalpojuma cenu tieši ietekmē valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes lielums.
Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu, lai nodrošinātu profesionālās izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanu, ekspertu komisijas sastāvā ir iekļauts vēl viens vispārējās izglītības eksperts, kurš vērtē profesionālās izglītības iestādes darbības kvalitāti un izglītības iestādes vadītāja profesionālo darbību, jo pašreiz atbilstoši akreditācijai pieteiktai profesionālās izglītības programmai darbībai ekspertu komisijā tiek uzaicināts nozares eksperts, kuram var nebūt pedagoģiskā izglītība vai zināšanas izglītības iestādes vadībā. Ja profesionālās izglītības programmu, profesionālās ievirzes izglītības programmu, profesionālās pilnveides izglītības programmu vai kvalifikāciju skaits ir lielāks par 10 vienībām, tad pašlaik tiek izmantota MK noteikumos Nr. 541 paredzētā formula, kas paredzēta vispārējās izglītības programmu akreditācijai, kurā ekspertu skaits atbilst akreditējamo izglītības programmu skaitam. Tas rada nevienlīdzīgus pakalpojuma apmaksas nosacījumus atkarībā no akreditējamo  profesionālās izglītības programmu, profesionālās ievirzes izglītības programmu, profesionālās pilnveides izglītības programmu vai kvalifikāciju skaita un pazemina akreditācijas kvalitāti gadījumos, ja profesionālās izglītības programmu, profesionālās ievirzes izglītības programmu, profesionālās pilnveides izglītības programmu vai kvalifikāciju skaits ir lielāks par 10 vienībām. Tādējādi MK noteikumu projektā ir paredzētas diferencētas formulas vispārējās izglītības programmu un profesionālās izglītības programmu akreditācijai.
Ja profesionālās izglītības programmu, profesionālās ievirzes izglītības programmu, profesionālās pilnveides izglītības programmu vai kvalifikāciju skaits ir līdz 10 vienībām, pakalpojuma cena ir norādīta aprēķinātā veidā, jo vairumā gadījumu izglītības iestādes, eksaminācijas centri akreditācijai piesaka ne vairāk par 10 izglītības programmām vai kvalifikācijām. Ja izglītības programmu vai kvalifikāciju skaits ir lielāks par 10 vienībām, MK noteikumu projekta pielikuma 2. piezīmē ir norādīta formula (P +1) x (24 x L x h) + 1,2 x (24 x L x h) cenas par izglītības iestādes, eksaminācijas centra un izglītības programmu akreditācijas aprēķināšanai, kur P ir izglītības programmu vai kvalifikāciju skaits un viens vispārējās izglītības eksperts, 24 ir akreditācijas ekspertu komisijas eksperta darba stundu skaits, L ir stundas likme kopā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (euro), 1,2 ir koeficients, kuru piemēro akreditācijas ekspertu komisijas vadītāja stundas likmei, un h ir darba apjoma pieauguma koeficients akreditācijas ekspertu komisijas eksperta stundas likmei atkarībā no izglītojamo skaita izglītības iestādē.
Atbilstoši likuma “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” 18. panta pirmajai daļai no 2021. gada 1. janvāra obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 34,09 procenti, no kuriem 23,59 procentus maksā darba devējs un 10,50 procentus – darba ņēmējs. Lai nodrošinātu MK noteikumu Nr. 541 atbilstību likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajam, MK noteikumu projektā paredzēts iekļaut dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenā darba devēja obligāto iemaksu likmi 23,59 procentu apmērā. Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumos Nr. 541 “Izglītības kvalitātes valsts dienesta maksas pakalpojumu cenrādis” dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenā darba devēja obligāto iemaksu likme ir 24,09 procenti, bet no 2021. gada 1. janvāra darba devēja obligāto iemaksu likme ir 23,59 procenti.
MK noteikumu projektā tāpat kā līdz šim izglītības iestādes vai to dibinātāji finansēs vienīgi akreditācijas ekspertu darbību. Akreditācijas izdevumos ietilpst akreditācijas ekspertu atlīdzība, ko aprēķina atbilstoši izglītojamo skaitam izglītības iestādē, akreditējamo izglītības programmu skaitam un veidam, kvalifikāciju skaitam, kā arī komandējuma (darba brauciena) izdevumi. Akreditācijas izmaksu pieaugums katrai izglītības iestādei ir atšķirīgs atkarībā no akreditāciju skaita un apjoma, tādējādi tas var radīt ietekmi uz budžetu valsts dibinātām izglītības iestādēm, bet jautājumu par akreditācijas izmaksu segšanai nepieciešamo papildu finansējumu iespējams risināt budžeta pārskatīšanas procesā, pārdalot finansējumu attiecīgā resora budžeta ietvaros, vai nākamā gada budžeta sagatavošanas procesā iesniegt Finanšu ministrijā priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem un to īstenošanai nepieciešamo finansējumu, saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumiem Nr. 867 "Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam".