Anotācija (ex-ante)

Lai nodrošinātu Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2021.-2027. gadam (turpmāk - Programma) projekta iesniegšanu apstiprināšanai Eiropas Komisijā (turpmāk - EK), Programmā iesaistītajām partnervalstīm nepieciešams apstiprināt Programmas dokumenta projektu un parakstīt piekrišanu programmas saturam un nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai atbilstoši Interreg regulas 16.panta 5.punktam.
 

2019.gadā tika uzsākts Programmas sagatavošanas process, šim uzdevumam izveidojot Apvienoto Programmēšanas komiteju (turpmāk – APK), kuras sastāvā tika nominēti par Interreg programmu sagatavošanu atbildīgie nacionālo atbildīgo iestāžu pārstāvji no Latvijas, Somijas, Igaunijas, Zviedrijas, Dānijas, Lietuvas, Vācijas, Polijas, Norvēģijas, Krievijas un Baltkrievijas. APK konsultatīvu funkciju veica EK pārstāvis. Laikā no 2019.gada līdz 2021.gada septembrim notikušas astoņas APK sanāksmes, kurās tika diskutēts un pieņemti lēmumi par Programmas saturu un Programmas ieviešanas aspektiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 8.oktobra sēdes Protokollēmuma  Nr.46  37.§ 3.punktu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) ir noteikta par nacionālo atbildīgo iestādi (turpmāk – NAI) par Kohēzijas politikas mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" 2021.-2027.gadam politikas izstrādi un koordinēšanu Latvijā.

Lai nodrošinātu ES Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” 2021.-2027.gadam investīciju programmu izstrādes uzraudzību, kā arī koordināciju un sinerģiju starp ES programmām un atbilstību Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (turpmāk – NAP2027) noteiktajām prioritātēm un mērķiem, kā arī Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam (turpmāk –pamatnostādnes), tika izveidota un darbojas Latvijas Konsultatīvā programmēšanas darba grupa, kuras sastāvā ir Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Finanšu ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latgales, Vidzemes, Rīgas, Kurzemes un Zemgales plānošanas reģionu, Pārresoru koordinācijas centra (turpmāk – PKC) pārstāvji.
 
Izstrādājot Programmas dokumenta projektu Programmas partnervalstis izmantojušas augstākās hierarhijas nacionālos attīstības plānošanas dokumentus, Latvijas gadījumā tas ir NAP2027 un pamatnostādnes. Lai nodrošinātu Latvijas attīstības mērķu sasniegšanu, Programmas izstrāde ir balstīta uz NAP2027 rīcības virziena “Līdzsvarota reģionālā attīstība” izvirzītajā mērķa – “reģionu potenciāla attīstība un ekonomisko atšķirību mazināšana, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un dzīves vides attīstībai”. Kā pamatuzdevums izvirzītā rīcības virziena mērķa un rādītāju sasniegšanai, uz ko tiks koncentrēts Interreg programmu atbalsts, ir Nr.334 “Plānošanas reģionu, pašvaldību un citu teritorijas attīstībā iesaistīto pušu kapacitātes, zināšanu un administratīvo procesu uzlabošana, lai palielinātu pašvaldību sadarbību un spēju nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti, investīcijām labvēlīgu vidi un augstu pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti un izmaksu efektivitāti”. Turklāt Programma sniedz ieguldījumu pamatnostādņu B. apakšmērķī “Pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionos”, kas atbalsta risinājumus gan pakalpojumu nodrošināšanai atbilstoši demogrāfijas izaicinājumiem, gan sasniedzamības un dzīves vides uzlabošanai atbilstoši teritorijas specifikai un pakalpojumu sasniegšanai, kā arī veicina plānošanas reģionu un pašvaldību kapacitāti.

Latvijas puses īstenoto projektu novērtēšanu attiecībā uz Latvijas attīstības mērķu rādītāju sasniegšanu VARAM veiks vēlākā Programmas īstenošanas posmā, veicot izpēti/analīzi par Latvijas partneru piesaistīto Programmas finansējumu un īstenoto projektu sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši PKC informācijas pieprasījumam NAP 2027 izvērtēšanai.

2021.gada martā APK apstiprināja Programmas dokumenta projektu, kas tika nodots publiskajai apspriešanai. Latvijā publiskā apspriešana tika organizēta laikā no 2021. gada 12.aprīļa līdz 2021. gada 14.maijam. Balstoties uz publiskajās konsultācijās visās partnervalstīs saņemtajiem komentāriem, Programmas dokumenta projekts precizēts, un 2021.gada 29.-30.septembrī APK apstiprināts, uzsākot nacionālas apstiprināšanas procedūras.

Programma tiks īstenota izmantojot šādu pārvaldības struktūru:
 - Vadošā iestāde/Kopīgais sekretariāts (izvietots Vācijā);
 - Revīzijas iestāde (izvietota Vācijā);
 - Revidentu pārstāvju grupa (no visām dalībvalstīm)                                                                   - Uzraudzības komiteja (partnervalstu koleģiāla programmas institūcija, kas pilda Interreg Regulas 22.pantā un 30.pantā noteiktās funkcijas un kuras sastāvu izveido saskaņā ar Interreg Regulas 29. pantu, un kuras lēmumi tiek pieņemti starpvalstu līmenī).).

Programmas īstenošanas noteikumi, tai skaitā informācija par Programmas institūcijām, saistību sadalījumu starp iesaistītajām partnervalstīm finanšu korekciju gadījumā, ko ievieš Vadošā iestāde vai EK sniegta Programmas 7.sadaļā “Noteikumu īstenošana”.

Papildus Programmai tiks izstrādāts Programmas īstenošanas nolikums, kas ir galvenais vadlīniju dokuments projektu izstrādātājiem un ieviesējiem. Programmas īstenošanas nolikumu izstrādā Programmas Kopīgais sekretariāts un apstiprina Programmas Uzraudzības komiteja. Programmas īstenošanas nolikums sniedz detalizētu informāciju par projektu iesniegumu sagatavošanu, vērtēšanu un atlasi, īstenošanu, uzraudzību, atskaitīšanos un projektu noslēgšanu attiecīgās Programmas ietvaros.

Programmā valsts atbalstu piešķirs saskaņā ar Komisijas 2014.gada 17.jūnija regulas Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – GBER regula), 20.pantu un 20.a pantu.

Izņēmuma gadījumos projektu partneri var saņemt Programmas līdzfinansējumu atbilstoši Komisijas 2013.gada 18.decembra regulu Nr.1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – de minimis regula).

Programmas īstenošanas nolikumā tiks noteikta programmas Vadošā iestāde (Vācijā) kā atbildīgā iestāde par valsts atbalsta, saskaņā ar GBER regulu un de minimis regulu, izvērtēšanu, piešķiršanu un uzskaiti.

Savukārt līdzko Uzraudzības komiteja veic projektu iesniegumu atlasi, tiek slēgts līgums starp Programmas Vadošo iestādi un projekta Vadošo partneri, kas nosaka pušu tiesības un pienākumus, kā arī veicamās aktivitātes, finansēšanas nosacījumus, atskaitīšanās kārtību utt.

Interreg programmu vadības institucionālā sistēma Latvijā tiks noteikta likumā, kas regulās Interreg programmu vadību.

Plānots, ka, lai nodrošinātu sinerģiju starp ES programmām un nacionālajām interesēm, NAI darbu arī turpmāk atbalstīs nacionālā apakškomiteja (turpmāk – NAK). NAK ir Latvijas Republikā izveidota koleģiāla institūcija, kas nodrošina padomdevēja funkciju nacionālajai atbildīgajai iestādei attiecībā uz Interreg programmu vadību un kontroli.

NAK ir pienākums konsultēt nacionālo atbildīgo iestādi, sniedzot viedokli par Latvijas Republikā reģistrēto potenciālo finansējuma saņēmēju programmas ietvaros iesniegto projektu iesniegumu atbilstību nacionālajiem un reģionālajiem plānošanas dokumentiem un to prioritātēm, kā arī par projektu plānoto aktivitāšu pārklāšanos risku vai papildinātību ar citu finanšu instrumentu finansēto projektu aktivitātēm. 

Ir paredzēts, ka NAK sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta.

Koordināciju starp Interreg Baltijas jūras reģiona programmu 2021.-2027.gadam, ES finansētajām, kā arī ES kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam un Atveseļošanās un noturības mehānismā paredzētajiem pasākumiem un investīcijām turpmāk nodrošinās Programmas Uzraudzības komitejā un/vai dalībvalstu nacionālajās apakškomitejās pārstāvētās iestādes. Šo iestāžu pārstāvji novērtēs Programmas projektu pieteikumu stratēģisko nozīmi un darbību papildinātību ar citiem šo nozaru ministriju un valsts pārvaldes iestāžu pārziņā esošiem atbalsta mehānismiem, ko finansē nacionālajā līmenī.

Lai nodrošinātu Latvijas dalību Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmā 2021.-2027.gadam, saskaņā ar Interreg regulas 16.panta 5.punktu pirms sadarbības programmas iesniegšanas EK iesaistītajām dalībvalstīm rakstiski jāapstiprina sava piekrišana Programmas saturam. Šī piekrišana aptver arī visu iesaistīto dalībvalstu saistības nodrošināt Programmas administrēšanai (Tehniskās palīdzības budžetam) nepieciešamo nacionālo līdzfinansējumu.

Rīkojuma projekts izstrādāts, lai nacionāli atbalstītu Programmas projekta turpmāku virzību apstiprināšanai EK. Papildus tiek dots deleģējums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram parakstīt piekrišanu Programmas saturam un valsts līdzfinansējuma nodrošināšanai, kā arī deleģējums VARAM 2021.-2027. gadā veikt ikgadējos maksājumus Programmas Tehniskās palīdzības budžetā nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai saskaņā ar Piekrišanā noteikto, nepārsniedzot kopējo nacionālā līdzfinansējuma summu.

Programmas darba valoda ir angļu valoda. Visu dokumentu oriģināli, kas nepieciešami Programmas iesniegšanai EK, tai skaitā Programmas dokuments, ir angļu valodā.