25-TA-520: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts “Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” (turpmāk – likumprojekts) ir sagatavots pēc Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta (turpmāk – Krasta apsardze) iniciatīvas, lai noteiktu efektīvāku tiesisko regulējumu niršanai jūrā un ierobežotu nirēju piekļuvi zemūdens infrastruktūrai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir pilnveidot esošo regulējumu, paplašinot niršanai aizliegto teritoriju loku, atsakoties no niršanai ierobežotajām teritorijām, niršanas atļaujām un paredzot nirējam pienākumu par jebkuru niršanu jūrā ziņot Krasta apsardzei, kā rezultātā tiek mazināts administratīvais slogs un uzlabota Latvijas ūdeņu kontrole.
Spēkā stāšanās termiņš
01.12.2026.
Pamatojums
Ar likumprojektu Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19.1 pants tiek izteikts jaunā redakcijā, kurā deleģējums Ministru kabinetam noteikt niršanai aizliegtās teritorijas noteikts 19.1 panta piektās daļas 1. punktā. Ministru kabineta 2010. gada 21. decembra noteikumi Nr. 1171 "Noteikumi par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos" (turpmāk - Noteikumi Nr. 1171) ir izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 7. panta otro daļu un Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19.1 panta sestās daļas 1. punktu, kurā Ministru kabinetam dots deleģējums noteikt niršanai ierobežotās teritorijas un niršanai aizliegtās teritorijas. Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz 19.1 pantu izteikt jaunā redakcijā, likumprojektā tiek noteikts pārejas posms grozījumu Noteikumos Nr. 1171 izstrādāšanai, nosakot, ka likumprojekts stāsies spēkā 2026. gada 1. decembrī.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2016. gada 1. martā stājās spēkā grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā, paredzot, ka Latvijas valsts jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos tiek noteiktas teritorijas, kurās atrodas kuģu vraki un nogrimuši priekšmeti (kas ir sprādzienbīstami, satur kultūrvēsturiskās vērtības vai rada paaugstinātu vides piesārņojuma risku) un šajās teritorijās darbība (niršana) personām ir aizliegta vai ierobežota, vai tam ir nepieciešama oficiāla atļauja. Lai to īstenotu, tika noteiktas niršanai aizliegtās teritorijas, kurās atrodas kuģu vraki vai nogrimuši priekšmeti, kas rada vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai vai cilvēka veselībai un dzīvībai (turpmāk – aizliegtās teritorijas), kā arī ierobežotās teritorijas, kurās atrodas kuģu vraki vai nogrimuši priekšmeti, kas rada vai var radīt apdraudējumu jūras videi vai kultūrvēsturiskām vērtībām (turpmāk – ierobežotās teritorijas). Niršanu ierobežotajās teritorijās var veikt tikai ar Krasta apsardzes atļauju. Regulējums paredz atļauju saskaņošanas un izsniegšanas kārtību, kā arī šo atļauju nosacījumu izpildes kontroles mehānismu.
Krasta apsardze kopš 2016. gada kopumā izsniedza 121 atļauju niršanai ierobežotās teritorijās un trīs gadījumos atteica niršanas atļaujas izsniegšanu.
2025. gadā tika izsniegtas četras niršanas atļaujas.
2024. gadā netika izsniegtas niršanas atļaujas.
2023. gadā tika izsniegtas četras niršanas atļaujas, visi nirēji veica izpētes darbus Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes uzdevumā.
2022. gadā netika izsniegtas niršanas atļaujas.
2021. gadā tika izsniegtas 35 niršanas atļaujas.
2020. gadā tika izsniegtas 33 niršanas atļaujas, divos gadījumos niršanas atļaujas izsniegšana tika atteikta.
2019. gadā tika izsniegtas 37 niršanas atļaujas, vienā gadījumā niršanas atļaujas izsniegšana tika atteikta.
2018. gadā tika izsniegtas 11 niršanas atļaujas.
2017. gadā netika izsniegtas niršanas atļaujas.
2016. gadā tika izsniegta viena niršanas atļauja.
Krasta apsardze, veicot niršanai ierobežoto teritoriju kontroli, konstatēja, ka atļauju saņēmēji izteikti nira uz kreisera "Bremen" vraku (Valsts nozīmes kultūras piemineklis), kas līdz 2021. gadam bija noteikta kā niršanai ierobežota teritorija Nr. 9.
2021. gadā, apsekojot kreisera "Bremen" vraku, Jūras spēki secināja, ka tas atbilst niršanai aizliegtai teritorijai, jo tur atrodas sprādzienbīstami priekšmeti. Krasta apsardze noteica pagaidu liegumu nirt šajā teritorijā, kas līdz tam bija niršanai ierobežotā teritorija. Ar Ministru kabineta 2022. gada 3. maija noteikumiem Nr. 263 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. decembra noteikumos Nr. 1171 "Noteikumi par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos"" niršanai ierobežotā teritorija Nr. 9 kreisera "Bremen" vraks tika noteikts par niršanai aizliegto teritoriju. Jūras spēki uzsāka apsekot pārējās niršanai ierobežotās teritorijas, kā arī vrakus, kuri nav ne niršanai ierobežotajās, ne niršanai aizliegtajās teritorijās. Jūras spēki ir konstatējuši vairākus vrakus ārpus niršanai ierobežotajām vai aizliegtajām teritorijām, kuros atrodas sprādzienbīstami priekšmeti un kurus noteiks par niršanai aizliegtajām teritorijām, veicot grozījumus 2010. gada 21. decembra noteikumos Nr. 1171 "Noteikumi par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos".
Jūras spēki, apsekojot atsevišķas niršanai ierobežotās teritorijas, nekonstatēja nekādus nogrimušus priekšmetus vai vrakus, līdz ar to secināms, ka nav pilnīgas informācijas, kas atrodas niršanai ierobežotajās teritorijās un vai vispār tur vēl ir palikuši kādi vraki vai priekšmeti, ko vajadzētu īpaši aizsargāt.
Minētie piemēri parāda, ka esošais regulējums nav pietiekoši efektīvs, jo pēc kreisera "Bremen" vraka noteikšanas par aizliegto rajonu niršanas aktivitātes ierobežotajās teritorijās būtiski samazinājās.
Jūrā ārpus ierobežotajām un aizliegtajām teritorijām ir vraki, kur var atrasties sprādzienbīstami priekšmeti un kultūras vērtības.
Likumdevējs ir definējis niršanai aizliegtās teritorijas, lai nodrošinātu valstij svarīgu interešu aizsardzību, taču esošā definīcija neparedz niršanas ierobežošanu zemūdens infrastruktūras tuvumā, lai nodrošinātu tās aizsardzību jūrā. Svarīgas zemūdens infrastruktūras funkcionēšana ir būtiska valsts darbībai.
Krasta apsardze kopš 2016. gada kopumā izsniedza 121 atļauju niršanai ierobežotās teritorijās un trīs gadījumos atteica niršanas atļaujas izsniegšanu.
2025. gadā tika izsniegtas četras niršanas atļaujas.
2024. gadā netika izsniegtas niršanas atļaujas.
2023. gadā tika izsniegtas četras niršanas atļaujas, visi nirēji veica izpētes darbus Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes uzdevumā.
2022. gadā netika izsniegtas niršanas atļaujas.
2021. gadā tika izsniegtas 35 niršanas atļaujas.
2020. gadā tika izsniegtas 33 niršanas atļaujas, divos gadījumos niršanas atļaujas izsniegšana tika atteikta.
2019. gadā tika izsniegtas 37 niršanas atļaujas, vienā gadījumā niršanas atļaujas izsniegšana tika atteikta.
2018. gadā tika izsniegtas 11 niršanas atļaujas.
2017. gadā netika izsniegtas niršanas atļaujas.
2016. gadā tika izsniegta viena niršanas atļauja.
Krasta apsardze, veicot niršanai ierobežoto teritoriju kontroli, konstatēja, ka atļauju saņēmēji izteikti nira uz kreisera "Bremen" vraku (Valsts nozīmes kultūras piemineklis), kas līdz 2021. gadam bija noteikta kā niršanai ierobežota teritorija Nr. 9.
2021. gadā, apsekojot kreisera "Bremen" vraku, Jūras spēki secināja, ka tas atbilst niršanai aizliegtai teritorijai, jo tur atrodas sprādzienbīstami priekšmeti. Krasta apsardze noteica pagaidu liegumu nirt šajā teritorijā, kas līdz tam bija niršanai ierobežotā teritorija. Ar Ministru kabineta 2022. gada 3. maija noteikumiem Nr. 263 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. decembra noteikumos Nr. 1171 "Noteikumi par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos"" niršanai ierobežotā teritorija Nr. 9 kreisera "Bremen" vraks tika noteikts par niršanai aizliegto teritoriju. Jūras spēki uzsāka apsekot pārējās niršanai ierobežotās teritorijas, kā arī vrakus, kuri nav ne niršanai ierobežotajās, ne niršanai aizliegtajās teritorijās. Jūras spēki ir konstatējuši vairākus vrakus ārpus niršanai ierobežotajām vai aizliegtajām teritorijām, kuros atrodas sprādzienbīstami priekšmeti un kurus noteiks par niršanai aizliegtajām teritorijām, veicot grozījumus 2010. gada 21. decembra noteikumos Nr. 1171 "Noteikumi par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos".
Jūras spēki, apsekojot atsevišķas niršanai ierobežotās teritorijas, nekonstatēja nekādus nogrimušus priekšmetus vai vrakus, līdz ar to secināms, ka nav pilnīgas informācijas, kas atrodas niršanai ierobežotajās teritorijās un vai vispār tur vēl ir palikuši kādi vraki vai priekšmeti, ko vajadzētu īpaši aizsargāt.
Minētie piemēri parāda, ka esošais regulējums nav pietiekoši efektīvs, jo pēc kreisera "Bremen" vraka noteikšanas par aizliegto rajonu niršanas aktivitātes ierobežotajās teritorijās būtiski samazinājās.
Jūrā ārpus ierobežotajām un aizliegtajām teritorijām ir vraki, kur var atrasties sprādzienbīstami priekšmeti un kultūras vērtības.
Likumdevējs ir definējis niršanai aizliegtās teritorijas, lai nodrošinātu valstij svarīgu interešu aizsardzību, taču esošā definīcija neparedz niršanas ierobežošanu zemūdens infrastruktūras tuvumā, lai nodrošinātu tās aizsardzību jūrā. Svarīgas zemūdens infrastruktūras funkcionēšana ir būtiska valsts darbībai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Krasta apsardze, izsniedzot niršanas atļaujas saskarās ar esošā regulējuma nepilnībām, kas saistītas ar Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumu Nr. 133 “Noteikumi par niršanu jūrā ierobežotās teritorijās” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 133) 3.2. apakšpunktu, kas tiek interpretēts dažādi, jo nav skaidri noteikts, ka atļaujas netiek izsniegtas neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Arī no tiesu prakses ir secināms, ka ierobežojuma gadījumā speciālajā tiesību normā ir tiešā tekstā jāparedz, ka ierobežojums pastāv neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Konkrētajā gadījumā MK noteikumu Nr. 133 3.2. apakšpunkta normā tas tiešā tekstā nav minēts. Līdz ar to Aizsardzības ministrija virzīja likumprojektu “Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” (Nr. 107/Lp14). Saeimas Juridiskais birojs norādīja, ka likumprojekta anotācijā nav veikts izvērtējums, kādu Satversmes tiesa veic gadījumos, kad skata lietas par absolūto aizliegumu, proti, nav minēti kritēriji, kā arī nav vērtētas alternatīvās iespējas problēmas risināšanai. Vērtējot jautājumu par likumprojekta “Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” (Nr. 107/Lp14) virzību, sanāksmēs ar iesaistītajām institūcijām tika vērtēti arī citi iespējamie priekšlikumi jautājuma risināšanai un normatīvā regulējuma precizēšanai, kā rezultātā ir izstrādāts esošais likumprojekts. Plānotie grozījumi ir alternatīvais risinājums likumprojektam "Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā" (Nr. 107/Lp14), pastāvošajai kārtībai un ar to saistītās problemātikas risināšanai.
Esošais regulējums paredz personām izsniegt niršanas atļaujas tikai niršanai ierobežotajās teritorijās, taču jūrā atrodas nogrimuši objekti un vraki, kas nav iekļauti niršanai aizliegtajās vai ierobežotajās teritorijās, jo nav informācijas par to esamību. Līdz ar to nav zināms, ja personas nirst ārpus ierobežotajām teritorijām, kur var atrasties vraki un sprādzienbīstami priekšmeti.
Esošais regulējums uzliek administratīvo slogu gan Krasta apsardzei, gan nirējiem, jo, lai saņemtu niršanas atļauju, vismaz 30 dienas pirms plānotās niršanas ir jāiesniedz pieteikums Krasta apsardzei. Krasta apsardzei jāpieprasa informācija no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija", pēc kā tiek pieņemts lēmums par niršanas atļaujas piešķiršanu vai atteikumu. Nirējam, lai saņemtu atļauju, ir jāmaksā 30 euro valsts nodeva.
Konstatētie zemūdens infrastruktūras bojājumu gadījumi Baltijas jūrā liecina, ka pastāvošajā hibrīdapdraudējumu situācijā ir nepieciešams noteikt aizliegumu personām nirt Latvijas valstij svarīgās zemūdens kritiskās infrastruktūras tuvumā. Latvijas ūdeņos atrodas zemūdens infrastruktūra (vairāki komunikācijas kabeļi), kuras tuvumā pašlaik nav noteikti ierobežojumi nirt. Plānots, ka zemūdens infrastruktūras apjoms Latvijas ūdeņos pieaugs, attīstot jūras vēja parkus un elektroenerģijas starpsavienojumus ar kaimiņvalstīm. Attīstoties jūras izmantošanai elektroapgādes jomā un ņemot vērā esošo zemūdens infrastruktūru, ir būtiski paredzēt mehānismu, kā ierobežot personu piekļuvi valstij svarīgiem zemūdens infrastruktūras objektiem, kā arī nodrošināt kontrolētu piekļuvi zemūdens infrastruktūrai, lai garantētu tās aizsardzību.
Esošais regulējums paredz personām izsniegt niršanas atļaujas tikai niršanai ierobežotajās teritorijās, taču jūrā atrodas nogrimuši objekti un vraki, kas nav iekļauti niršanai aizliegtajās vai ierobežotajās teritorijās, jo nav informācijas par to esamību. Līdz ar to nav zināms, ja personas nirst ārpus ierobežotajām teritorijām, kur var atrasties vraki un sprādzienbīstami priekšmeti.
Esošais regulējums uzliek administratīvo slogu gan Krasta apsardzei, gan nirējiem, jo, lai saņemtu niršanas atļauju, vismaz 30 dienas pirms plānotās niršanas ir jāiesniedz pieteikums Krasta apsardzei. Krasta apsardzei jāpieprasa informācija no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija", pēc kā tiek pieņemts lēmums par niršanas atļaujas piešķiršanu vai atteikumu. Nirējam, lai saņemtu atļauju, ir jāmaksā 30 euro valsts nodeva.
Konstatētie zemūdens infrastruktūras bojājumu gadījumi Baltijas jūrā liecina, ka pastāvošajā hibrīdapdraudējumu situācijā ir nepieciešams noteikt aizliegumu personām nirt Latvijas valstij svarīgās zemūdens kritiskās infrastruktūras tuvumā. Latvijas ūdeņos atrodas zemūdens infrastruktūra (vairāki komunikācijas kabeļi), kuras tuvumā pašlaik nav noteikti ierobežojumi nirt. Plānots, ka zemūdens infrastruktūras apjoms Latvijas ūdeņos pieaugs, attīstot jūras vēja parkus un elektroenerģijas starpsavienojumus ar kaimiņvalstīm. Attīstoties jūras izmantošanai elektroapgādes jomā un ņemot vērā esošo zemūdens infrastruktūru, ir būtiski paredzēt mehānismu, kā ierobežot personu piekļuvi valstij svarīgiem zemūdens infrastruktūras objektiem, kā arī nodrošināt kontrolētu piekļuvi zemūdens infrastruktūrai, lai garantētu tās aizsardzību.
Risinājuma apraksts
Veicot grozījumus Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19.1 pantā, paredzēts atteikties no niršanai ierobežotajām teritorijām un niršanas atļaujām, saglabājot kontroli niršanai jūrā un uzliekot pienākumu jebkurai personai vismaz 24 stundas pirms niršanas jūrā paziņot Krasta apsardzei par niršanu ārpus aizliegtajām teritorijām. 24 stundu laika periods noteikts, lai Krasta apsardze varētu izvērtēt, vai plānotajā niršanas vietā nenotiek vai nav plānoti paaugstinātas bīstamības manevri (piemēram, militārās mācības), kuru laikā attiecīgais rajons varētu tikt uz laiku slēgts kuģošanai.
Paziņošanas kārtība tiks noteikta Noteikumos Nr. 1171. Paziņošanas kārtībā tiks noteikta Krasta apsardzes dienesta kontaktinformācija, kur jāziņo par niršanu jūrā, kā arī informācijas apjoms, kas jāiesniedz par kuģošanas līdzekli, tā vadītāju un personām uz klāja, no kura tiks veikta niršana, precīza niršanas vieta un informācija par personu, kas veiks niršanu jūrā. Ar likumprojekta spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumi Nr. 133 "Noteikumi par niršanu jūrā ierobežotās teritorijās".
Pienākums nirējiem ziņot Krasta apsardzei par niršanu jūrā uzlabos Latvijas ūdeņu kontroli un kuģošanas drošību.
Noteikumi Nr. 1171 ir izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 7. panta otro daļu un Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19.1 panta sestās daļas 1. punktu, kurā Ministru kabinetam dots deleģējums noteikt niršanai ierobežotās teritorijas un niršanai aizliegtās teritorijas. Ņemot vērā, ka ar likumprojektu Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19.1 pants tiek izteikts jaunā redakcijā, kurā deleģējums Ministru kabinetam noteikt niršanai aizliegtās teritorijas noteikts 19.1 panta piektās daļas 1. punktā, likumprojektā tiek noteikts pārejas posms grozījumu Noteikumos Nr. 1171 izstrādāšanai. Tādējādi likumprojektā tiek paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2026. gada 1. decembrī.
Tiek precizēts Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 21. panta nosaukums, kas tiks attiecināms tikai uz niršanu aizliegtās teritorijās, līdz ar to tiek svītrota attiecīgā panta pirmā daļa, kas noteica atbildību par niršanu bez atļaujas.
Atbildība par 19.1 panta pirmajā daļā noteikto paziņošanas pienākuma nepildīšanu “Persona vismaz 24 stundas pirms niršanas jūrā paziņo par to Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam (turpmāk – Krasta apsardze)” ir noteikta Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. panta pirmajā daļā.
Atbilstoši Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 29. panta pirmajai daļai, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests tiesīgs veikt administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 3. panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu.
Administratīvā atbildība iestātos gadījumā, ja persona veiktu niršanas darbus jūrā, par to iepriekš nepaziņojot Krasta apsardzes dienestam, paziņotu nepatiesu vai nepilnīgu informāciju par niršanu jūrā. Administratīvā atbildība par neziņošanu Krasta apsardzei tiek noteikta, jo ziņošana ir būtiska, lai kontrolētu personas, kas nirst Baltijas jūrā uz kuģu vrakiem, kas satur kultūrvēsturiskas vērtības. Krasta apsardze, kontrolējot kuģošanas drošību Baltijas jūrā, zinātu par peldlīdzekļiem ar ierobežotu manevrētspēju, kā arī par paaugstinātas bīstamības darbībām. Negadījuma gadījumā uzlabojas ūdenslīdēju glābšana, jo ir pieejama informācija par niršanas darbiem.
Likumprojekts paredz paplašināt niršanai aizliegtās teritorijas, nosakot tās ne tikai vietās, kur atrodas kuģu vraki vai nogrimuši priekšmeti, kas rada vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai vai cilvēka veselībai un dzīvībai, bet arī virs zemūdens infrastruktūras objektiem. Niršanai aizliegtās teritorijas virs valstij svarīgas zemūdens infrastruktūras noteiks Ministru kabinets.
Paziņošanas kārtība tiks noteikta Noteikumos Nr. 1171. Paziņošanas kārtībā tiks noteikta Krasta apsardzes dienesta kontaktinformācija, kur jāziņo par niršanu jūrā, kā arī informācijas apjoms, kas jāiesniedz par kuģošanas līdzekli, tā vadītāju un personām uz klāja, no kura tiks veikta niršana, precīza niršanas vieta un informācija par personu, kas veiks niršanu jūrā. Ar likumprojekta spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumi Nr. 133 "Noteikumi par niršanu jūrā ierobežotās teritorijās".
Pienākums nirējiem ziņot Krasta apsardzei par niršanu jūrā uzlabos Latvijas ūdeņu kontroli un kuģošanas drošību.
Noteikumi Nr. 1171 ir izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 7. panta otro daļu un Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19.1 panta sestās daļas 1. punktu, kurā Ministru kabinetam dots deleģējums noteikt niršanai ierobežotās teritorijas un niršanai aizliegtās teritorijas. Ņemot vērā, ka ar likumprojektu Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19.1 pants tiek izteikts jaunā redakcijā, kurā deleģējums Ministru kabinetam noteikt niršanai aizliegtās teritorijas noteikts 19.1 panta piektās daļas 1. punktā, likumprojektā tiek noteikts pārejas posms grozījumu Noteikumos Nr. 1171 izstrādāšanai. Tādējādi likumprojektā tiek paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2026. gada 1. decembrī.
Tiek precizēts Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 21. panta nosaukums, kas tiks attiecināms tikai uz niršanu aizliegtās teritorijās, līdz ar to tiek svītrota attiecīgā panta pirmā daļa, kas noteica atbildību par niršanu bez atļaujas.
Atbildība par 19.1 panta pirmajā daļā noteikto paziņošanas pienākuma nepildīšanu “Persona vismaz 24 stundas pirms niršanas jūrā paziņo par to Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam (turpmāk – Krasta apsardze)” ir noteikta Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. panta pirmajā daļā.
Atbilstoši Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 29. panta pirmajai daļai, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests tiesīgs veikt administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 3. panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu.
Administratīvā atbildība iestātos gadījumā, ja persona veiktu niršanas darbus jūrā, par to iepriekš nepaziņojot Krasta apsardzes dienestam, paziņotu nepatiesu vai nepilnīgu informāciju par niršanu jūrā. Administratīvā atbildība par neziņošanu Krasta apsardzei tiek noteikta, jo ziņošana ir būtiska, lai kontrolētu personas, kas nirst Baltijas jūrā uz kuģu vrakiem, kas satur kultūrvēsturiskas vērtības. Krasta apsardze, kontrolējot kuģošanas drošību Baltijas jūrā, zinātu par peldlīdzekļiem ar ierobežotu manevrētspēju, kā arī par paaugstinātas bīstamības darbībām. Negadījuma gadījumā uzlabojas ūdenslīdēju glābšana, jo ir pieejama informācija par niršanas darbiem.
Likumprojekts paredz paplašināt niršanai aizliegtās teritorijas, nosakot tās ne tikai vietās, kur atrodas kuģu vraki vai nogrimuši priekšmeti, kas rada vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai vai cilvēka veselībai un dzīvībai, bet arī virs zemūdens infrastruktūras objektiem. Niršanai aizliegtās teritorijas virs valstij svarīgas zemūdens infrastruktūras noteiks Ministru kabinets.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Aizsardzības ministrija virzīja likumprojektu “Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” (Nr. 107/Lp14). Saeimas Juridiskais birojs norādīja, ka likumprojekta anotācijā nav veikts izvērtējums, kādu Satversmes tiesa veic gadījumos, kad skata lietas par absolūto aizliegumu, proti, nav minēti kritēriji, kā arī nav vērtētas alternatīvās iespējas problēmas risināšanai, līdz ar to neatbalstīja likumprojekta “Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” (Nr. 107/Lp14) virzību. Vērtējot jautājumu par likumprojekta “Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” (Nr. 107/Lp14) virzību, sanāksmēs ar iesaistītajām institūcijām tika vērtēti arī citi iespējamie priekšlikumi jautājuma risināšanai un normatīvā regulējuma precizēšanai, kā rezultātā ir izstrādāts esošais likumprojekts. Plānotie grozījumi ir alternatīvais risinājums likumprojektam “Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” (Nr. 107/Lp14).
Par niršanu uz vrakiem jūrā niršanai ierobežotās teritorijās jāsaņem Krasta apsardzes dienesta atļauja atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumiem Nr. 133 "Noteikumi par niršanu jūrā ierobežotās teritorijās". Esošais regulējums uzliek administratīvo slogu gan Krasta apsardzei, gan nirējiem, jo, lai saņemtu niršanas atļauju, vismaz 30 dienas pirms plānotās niršanas ir jāiesniedz pieteikums Krasta apsardzei. Krasta apsardzei jāpieprasa informācija no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija", pēc kā tiek pieņemts lēmums par niršanas atļaujas piešķiršanu vai atteikumu. Nirējam, lai saņemtu atļauju, ir jāmaksā 30 euro valsts nodeva.
Plānoto grozījumu mērķis ir pilnveidot esošo regulējumu, atsakoties no niršanai ierobežotajām teritorijām, niršanas atļaujām un paredzot nirējam pienākumu par jebkuru niršanu jūrā ziņot Krasta apsardzei, kā rezultātā tiek mazināts administratīvais slogs un uzlabota Latvijas ūdeņu kontrole.
Par niršanu uz vrakiem jūrā niršanai ierobežotās teritorijās jāsaņem Krasta apsardzes dienesta atļauja atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumiem Nr. 133 "Noteikumi par niršanu jūrā ierobežotās teritorijās". Esošais regulējums uzliek administratīvo slogu gan Krasta apsardzei, gan nirējiem, jo, lai saņemtu niršanas atļauju, vismaz 30 dienas pirms plānotās niršanas ir jāiesniedz pieteikums Krasta apsardzei. Krasta apsardzei jāpieprasa informācija no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija", pēc kā tiek pieņemts lēmums par niršanas atļaujas piešķiršanu vai atteikumu. Nirējam, lai saņemtu atļauju, ir jāmaksā 30 euro valsts nodeva.
Plānoto grozījumu mērķis ir pilnveidot esošo regulējumu, atsakoties no niršanai ierobežotajām teritorijām, niršanas atļaujām un paredzot nirējam pienākumu par jebkuru niršanu jūrā ziņot Krasta apsardzei, kā rezultātā tiek mazināts administratīvais slogs un uzlabota Latvijas ūdeņu kontrole.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Fiziskām personām nebūs jāmaksā valsts nodeva, jo turpmāk vairs netiks izsniegtas niršanas atļaujas.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Nirēji
Ietekmes apraksts
Nirējiem, kas vēlas nirt jūrā, samazināsies administratīvais slogs, nebūs jāpilda pieteikumi un jāmaksā valsts nodevas. Vienlaikus Ministru kabineta noteiktā kārtībā būs jāiesniedz informācija Krasta apsardzei par vēlmi nirt konkrētā vietā un laikā no atbilstoši aprīkota kuģa.
Juridiskās personas
- Nirēju biedrības
Ietekmes apraksts
Nirējiem būs pienākums paziņot Krasta apsardzei par plānoto niršanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumi Nr. 133 "Noteikumi par niršanu jūrā ierobežotās teritorijās".
Pamatojums un apraksts
Spēku zaudēs Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumi Nr. 133 "Noteikumi par niršanu jūrā ierobežotās teritorijās".
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2010. gada 21. decembra noteikumi Nr. 1171 "Noteikumi par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos".
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta 2010. gada 21. decembra noteikumos Nr. 1171 "Noteikumi par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos" paredzēts precizēt deleģējumu, noteikt paziņošanas kārtību par plānoto niršanu. Paziņošanas kārtībā tiks noteikta Krasta apsardzes dienesta kontaktinformācija, kur jāziņo par niršanu jūrā, kā arī informācijas apjoms, kas jāiesniedz par kuģošanas līdzekli, tā vadītāju un personām uz klāja, no kura tiks veikta niršana, precīza niršanas vieta un informācija par personu, kas veiks niršanu jūrā, kā arī no noteikumiem tiks svītrots regulējums, kas nosaka niršanai ierobežotās teritorijas.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Likumprojekts Tiesību aktu portālā no 2025. gada 19. marta līdz 2025. gada 2. aprīlim tika nodots sabiedrības līdzdalībai Publiskai apspriešanai. Publiskās apspriešanas laikā viedokļi par likumprojektu nav saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Jūras spēku Krasta apsardzes dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam samazināsies administratīvais slogs, vairs neveicot niršanas atļauju izsniegšanu.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Jūras spēki un Valsts robežsardze turpinās uzraudzīt niršanai jūrā noteikto prasību un aizliegumu ievērošanu.
Krasta apsardze neizsniegs niršanas atļaujas, bet saņems un administrēs informāciju par niršanu jūrā.
Krasta apsardze neizsniegs niršanas atļaujas, bet saņems un administrēs informāciju par niršanu jūrā.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi