Anotācija

Elektronisko sakaru likuma 30. panta ceturtā daļa nosaka pienākumu nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam nodrošināt elektronisko sakaru komersantam iespēju piekļūt pie attiecīgajā īpašumā, arī liegumzonā, slēgtā teritorijā, ēkā, tai skaitā daudzdzīvokļu ēkā esošajiem elektronisko sakaru tīkliem un to infrastruktūras inženierbūvēm, lai veiktu ar šo tīklu un attiecīgo infrastruktūras inženierbūvju nodrošināšanu saistītus darbus.

Informatīvā ziņojuma izstrādes laikā Ekonomikas ministrija ir norādījusi, ka Elektroniskajā sakaru likumā noteiktais piekļuves nodrošināšanas pienākums attiecināms uz visiem  daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekiem, kas sarežģī šī pienākuma izpildi. Ir nepieciešams noteikt vienu personu, pie kuras varētu vērsties elektronisko sakaru komersants un kurai būtu pienākums nodrošināt piekļuvi attiecīgajā nekustamajā īpašumā esošajam elektronisko sakaru tīklam. Līdz ar to praktisks veids, kā to izdarīt, ir paredzot, ka šis pienākums kā obligātā pārvaldīšanas darbība gulstas uz personu, kura ir dzīvojamās mājas pārvaldītājs un kurai ir uzdots veikt attiecīgo pārvaldīšanas darbību. 

Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 4. punktā ietvertais regulējums paredz, ka tikai un vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība nosaka to darbību apjomu, kuru tā pilnvaro pārvaldnieku veikt. Tātad piekļuvi elektronisko sakaru tīklam nodrošina vai nu dzīvokļu īpašnieki vai – uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata – to nodrošina pārvaldnieks.
Projektā jēdziens „pārvaldītājs“ atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktajam, nozīmē- dzīvojamās mājas īpašnieks vai pārvaldnieks. Tādējādi no projekta izriet, ka piekļuvi elektronisko sakaru tīklam nodrošina vai nu īpašnieks vai pārvaldnieks, ja īpašnieks ir deleģējis veikt šādu pārvaldes funkciju pārvaldniekam.

Atbilstoši MK noteikumu Nr.907 7. punktam, ja dzīvojamajā mājā atrodas citām personām piederošas iekārtas un inženiertīkli, dzīvojamās mājas pārvaldītājs nedrīkst liegt attiecīgā inženiertīkla īpašniekam nodrošināt tā tehnisko apkopi, vizuālo apskati un tehnisko apsekošanu.

Lai nodrošinātu regulējumu, kas noteic, ka tieši dzīvojamās mājas pārvaldītājs nedrīkst ne tikai liegt attiecīgā inženiertīkla īpašniekam piekļūt tam piederošajiem inženiertīkliem, lai veiktu ar šo inženiertīklu un iekārtu nodrošināšanu saistītus darbus, bet arī dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir jānodrošina  inženiertīkla īpašniekam piekļuve dzīvojamā mājā esošajiem inženiertīkliem minēto darbu veikšanai, ir precizējams MK noteikumu Nr. 907 7. punkts,  nosakot dzīvojamās mājas pārvaldītājam pienākumu nodrošināt piekļuvi  inženiertīkla īpašniekam mājā esošajām iekārtām un inženiertīkliem, lai veiktu ar šo inženiertīklu un iekārtu nodrošināšanu saistītus darbus, tai skaitā, lai nodrošinātu to tehnisko apkopi, vizuālo apskati un tehnisko apsekošanu.

Lai nodrošinātu Elektronisko sakaru likuma 30. pantā ietverto uz dzīvojamās mājas īpašnieku vai valdītāju gulstošo pienākumu nodrošināt elektronisko sakaru komersantam piekļuvi tam piederošajiem inženiertīkliem, MK noteikumos Nr.907 II. sadaļā paredzētā pārvaldīšanas darbība “Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženiertīklu tehniskās apkopes intervāli un apsekošana” tiek papildināta ar  jaunu pienākumu, nosakot MK noteikumu Nr.907 7. punktā dzīvojamās mājas pārvaldītājam pienākumu nodrošināt piekļuvi attiecīgā inženiertīkla īpašniekam  tam piederošajiem inženiertīkliem, lai veiktu ar šo inženiertīklu un iekārtu nodrošināšanu saistītus darbus, tai skaitā, lai nodrošinātu to tehnisko apkopi, vizuālo apskati un tehnisko apsekošanu.

Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma tiesiskajam regulējumam dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums. Ar dzīvojamās mājas īpašnieku ir saprotami visi mājas dzīvokļu īpašnieki. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības var veikt vai nu paši dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki vai tās uzdodamas ar līgumu pārvaldniekam. Uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir nodrošināt šā uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu. Līdz ar to, ja dzīvojamās mājas īpašnieks tam obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību, kas minēta Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas 1. punkta “d” apakšpunktā, ir uzdevis veikt pārvaldniekam, dzīvojamās mājas īpašniekam ir jānodrošina arī attiecīgais finansējums šīs darbības veikšanai, lai segtu izdevumus, kas radušies nodrošinot attiecīgo darbību.

Satiksmes ministrijas 2026. gada 2. aprīlī organizētajā starpinstitūciju sanāksmē, kurā piedalījās namu pārvaldnieku asociāciju, elektronisko sakaru asociāciju un Ekonomikas ministrijas pārstāvji, namu apsaimniekošanas asociāciju pārstāvji norādīja, ka praksē pastāv problēma, ka dzīvojamās mājās atrodas arī nelegāli ierīkotas iekārtas un inženiertīkli. Namu pārvaldnieku asociāciju pārstāvji norādīja, ka pastāv iespēja, ka piekļuves nodrošināšanai varētu pieteikties liels elektronisko pakalpojumu sniedzēju skaits, kuru iekārtas un inženiertīkli daudzdzīvokļu mājā izvietoti nelegāli vai to vispār nav, tādējādi palielinot pārvaldītāju administratīvo slogu un izmaksas. Lai novērstu minēto, tika panākta vienošanās, precizēt projektu, iekļaujot prasību, ka pārvaldītājam jānodrošina piekļuvi tikai tiem dzīvojamā mājā esošajām iekārtām un inženiertīkliem, kas tur izvietoti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.