Anotācija

Dobeles novada pašvaldībai nepieciešami finanšu līdzekļi 48 434 euro apmērā no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā cietušā Dobeles pilsdrupu promenādes gājēju celiņa Brīvības ielā 2C, Dobelē, Dobeles novadā, atjaunošanai.

Vispārējā kārtība

Naktī uz 2024. gada 28. jūliju reģionā virs Vācijas un Polijas robežas sāka veidoties ciklons, kas ļoti strauji pieņēmās spēkā un virzījās uz ziemeļaustrumiem, šķērsojot Poliju un Lietuvu, un 29. jūlijā no rīta ciklona centrs atradās virs Latvijas dienvidaustrumu rajoniem (Sēlijas un Latgales). Latvijā šis ciklons atnesa ļoti stipras ziemeļu, ziemeļrietumu vēja brāzmas, kā arī ekstremāli stipras lietavas. Visintensīvākās lietusgāzes 28. un 29. jūlijā novērotas Latvijas centrālajos rajonos. Kalnciema novērojumu stacijā šajās divās dienās kopumā nokrišņu daudzums sasniedza 199,6 mm, kas ir vislielākā novērotā divu diennakšu nokrišņu summa novērojumu vēsturē un pārsniedz stacijas jūlija normu par vairāk nekā divām reizēm. Ekstremālas lietusgāzes, kuru kopējais divu dienu nokrišņu daudzums pārsniedza stacijas jūlija normu, novērotas arī citviet Latvijas vidienē – Rīgā, Jelgavā un Dobelē, kur šīs bija divas mitrākās dienas staciju novērojumu vēsturē. Atsevišķās stacijās Kurzemē un Vidzemē (Mērsragā, Saldū, Rūjienā un Skultē) divu diennakšu nokrišņu daudzums arī pārsniedza stacijas jūlija normu, taču tās nebija mitrākās divas dienas staciju novērojumu vēsturē.
Vienlaikus, izvērtējot datus kopš 1966. gada, Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē nav atrodami gadījumi, kad vasaras mēnešos tik plašā teritorijā būtu novērotas vētras spēka vēja brāzmas, kuras izraisa aktīvs ciklons, nevis pērkona negaisa mākoņi. Līdz ar to var apgalvot, ka 28. un 29. jūlija ciklona izraisītā vētra ir bijusi spēcīgākā Latvijā vasaras sezonā. Vētras stipruma (vismaz 20,8 m/s)^[1] vēja brāzmas 28. vai 29. jūlijā novērotas Mērsragā, Rīgā, Daugavgrīvā, Bauskā, Jelgavā, Dobelē, Ventspilī un Liepājas piekrastē. Visstiprākās ziemeļu, ziemeļrietumu vēja brāzmas novērotas Rīgā (27,4 m/s), taču visilgāk vētras stipruma brāzmas tika novērotas Daugavgrīvā – kopā 13 stundas pēc kārtas laikā no 28. jūlija plkst.: 23:00 līdz 29. jūlija plkst.: 12:00, kas ir tas pats laika posms, kad arī pārējās stacijās vismaz divas stundas brāzmas sasniegušas vismaz 20,8 m/s. Līdz ar to šī noteikti ir viena no stiprākajām ciklonu nestajām vētrām Latvijā vasaras mēnešos.^[2]

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) 2024. gada 30. jūlijā visām pašvaldībām izsūtīja vēstuli, kurā lūdza pašvaldības apzināt zaudējumus savā teritorijā un nepieciešamā darba apjomus, lai novērstu vētras un spēcīgo lietavu radītās sekas. Vienlaikus 2024. gada 5. augustā tika nosūtīts atkārtots pieprasījums atsevišķām pašvaldībām, kuras saskaņā ar MK noteikumu Nr. 421 46. punktu nebija sniegušas informāciju par vētras skartajām teritorijām.

Krīzes vadības padomes 2024. gada 30. jūlija sēdē tika noteikts termiņš pašvaldību pieteikumu iesniegšanai^[3] (līdz 2024. gada 30. augustam), lai kompensētu vētras radītos zaudējumus no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Taču, ņemot vērā, ka vētras laikā radītie postījumi starp pašvaldībām ievērojami atšķiras, kas ietekmē pašvaldību iespējas apsekot visus vētras skartos objektus, pašvaldības pieprasījumus līdzekļu piešķiršanai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” var iesniegt arī pēc Krīzes vadības padomes sēdē noteiktā termiņa, informējot par to VARAM.
Atbilstoši Krīzes vadības padomes 2024. gada 30. jūlija sēdes protokola 2.1. apakšpunktam (prot. Nr.2 2.§), 2024. gada 27. augustā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par situāciju pašvaldībās pēc vētras naktī uz 2024. gada 29. jūliju un turpmāko rīcību seku likvidācijai”, kas paredz priekšlikumus turpmākai rīcībai.
Proti, balstoties uz 2023. gada 10. augusta informatīvo ziņojumu (Nr.39/1.§) “Par priekšlikumiem atbalsta mehānisma izveidei pašvaldībās vētras seku likvidācijai dzīvojamām mājām” un 2023. gada 5. septembra informatīvo ziņojumu (Nr.43/44.§) “Aktuālā situācija par 2023. gada 7. augusta vētras radītājiem zaudējumiem pašvaldībās”, pašvaldībām sniedzot atbalstu 2024.gada 29.jūlija vētras seku likvidācijai piemērot pieeju, ka atbalsts ārkārtas situācijas seku likvidēšanai būtu piešķirams gan pašvaldību īpašumā esošajiem infrastruktūras objektiem, gan dzīvojamo māju atjaunošanai (individuālās dzīvojamās mājas un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas), kuras attiecīgā vētra (tai skaitā plūdi) ir skārusi, ievērojot sekojošus nosacījumus:
1) individuālām dzīvojamām mājām, piešķirot vienreizēju atbalstu līdz 3 000 euro apmērā ar papildu nosacījumu, ka atbalsta apmērs nepārsniedz 20 euro par vienu kvadrātmetru atjaunojamās platības;
2) daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, piešķirot vienreizēju atbalstu, kas nepārsniedz 20 euro par vienu kvadrātmetru atjaunojamās platības;
3) atbalsts var tikt izmantots gan kā pagaidu risinājums ēkas sakārtošanai un pasargāšanai no bojāejas, gan arī lai atjaunotu iepriekšējo stāvokli;
4) atbalsta ietvaros veicamie pasākumi vērsti uz dabas katastrofu seku likvidāciju.

Ministru kabineta 2024. gada 29. oktobra sēdē pieņemts VARAM pirmais sagatavotais Ministru kabineta rīkojums Nr. 901 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, kas paredz piecām pašvaldībām no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt finanšu līdzekļus 2 559 228 euro apmērā, lai segtu izdevumus saistībā ar 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanu pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem un kompensētu pašvaldību izdevumus par iedzīvotājiem izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā, tai skaitā:
1. Alūksnes novada pašvaldībai - 57 840 euro,
2. Dobeles novada pašvaldībai - 23 852 euro,
3. Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai – 2 260 407 euro,
4. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai - 6 656 euro,
5. Rīgas valstspilsētas pašvaldībai - 210 473 euro.

2024. gada 29. oktobra Ministru kabineta protokollēmuma “Rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem""” (prot. Nr. 46 52. §) 4. punktā, noteikts, ka Dobeles novada pašvaldības pieprasījums 2024. gada 28. un 29. jūlija vētras un spēcīgu lietavu laikā cietušā Dobeles pilsdrupu promenādes gājēju celiņa Brīvības ielā 2C, Dobelē, Dobeles novadā, atjaunošanai no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” atbilstoši normatīvo aktu prasībām izskatīšanai Ministru kabinetā tiks virzīts 2025. gadā, pēc Dobeles novada pašvaldības attiecīgu finansiālā pamatojuma dokumentu iesniegšanas VARAM.

Ministru kabineta 2024. gada 3. decembra sēdē pieņemts VARAM otrais sagatavotais Ministru kabineta rīkojums Nr. 1047 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, kas paredz četrām pašvaldībām no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt finanšu līdzekļus 1 063 315 euro apmērā pārskaitīšanai pašvaldībām, lai segtu izdevumus saistībā ar 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanu pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem un kompensētu pašvaldību izdevumus par iedzīvotājiem izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā, tai skaitā:
1. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai – 923 953 euro,
2. Ogres novada pašvaldībai – 38 820 euro,
3. Olaines novada pašvaldībai – 42 888 euro,
4. Tukuma novada pašvaldībai – 57 654 euro.

Ministru kabineta 2024. gada 10. decembra sēdē pieņemts VARAM trešais sagatavotais Ministru kabineta rīkojums Nr. 1088 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, kas paredz divām pašvaldībām no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt finanšu līdzekļus 839 913 euro apmērā pārskaitīšanai pašvaldībām, lai segtu izdevumus saistībā ar 2024. gada 28. un 29. jūlijā vētras un spēcīgu lietavu laikā radīto postījumu novēršanu pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem un kompensētu pašvaldību izdevumus par iedzīvotājiem izmaksāto atbalstu mājokļu atjaunošanai, tai skaitā:
1. Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai – 803 031 euro,
2. Saldus novada pašvaldībai – 36 882 euro.




^[1] Boforta skala – vēja stiprums. Pieejams: https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/boforta-skala

^[2] Naktī uz 29. jūliju Latvijā piedzīvojām meteoroloģisko novērojumu vēsturē intensīvākās lietavas un stiprāko vētru vasaras mēnešos, LVĢMC mājaslapa. Pieejams: https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/292065023

^[3] Pašvaldībām viena mēneša laikā atbilstoši normatīvajiem aktiem sagatavot aprēķinus par vētras, lietus un ar tiem saistīto plūdu (arī vējuzplūdu) radītajiem zaudējumiem un iesniegt tos apkopošanai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram pēc izvērtēšanas un saskaņošanas ar Finanšu ministriju iesniegt attiecīgu tiesību akta projektu izskatīšanai Ministru kabinetā.

Nē

Nē

D0beles novada pašvaldībai jāatjauno dabas stihijas laikā cietušais infrastruktūras objekts.

Nē

Nē

Nē

Nē

-