Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā Valsts robežsardzes funkciju nodrošināt valsts robežas neaizskaramību, šī Projekta izpratnē:
1) kuģošanas līdzeklis tiek saprasts pēc Jūras kodeksa 1.1 panta definējuma.
2) kompetenta institūcija ir Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 3. punktā definēta iestāde, kā arī privāta struktūrvienība valsts deleģējuma ietvaros.

Pašreiz spēkā esošais tiesiskais regulējums nepilnīgi paredz Valsts robežsardzei tiesības patstāvīgi veikt kādas kontroles darbības, arī uzsākt attiecīgā kuģa vajāšanu, ja Valsts robežsardzes rīcībā ir informācija, ka ar Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā esošu kuģošanas līdzekli (uz tā esošā persona) pārkāptas Imigrācijas likuma, Latvijas Republikas valsts robežas likuma vai citas normatīvajos aktos noteiktās prasības, kas nosaka Latvijas Republikas ūdeņu izmantošanas kārtību.

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (apstiprināta ar likumu „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un Līgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas XI daļas piemērošanu”) (turpmāk – Konvencija) 111. panta 1. punktu ārvalstu kuģošanas līdzekļa vajāšanu drīkst uzsākt, ja piekrastes valsts kompetentajām iestādēm ir pietiekošs pamats uzskatīt, ka kuģošanas līdzeklis ir pārkāpis šīs valsts likumus un noteikumus un šādai vajāšanai jāsākas tad, kad ārvalstu kuģis vai viena no tā laivām atrodas valsts, kura veic vajāšanu, iekšējos ūdeņos, arhipelāga ūdeņos, teritoriālajā jūrā vai pieguļošajā zonā, un var turpināties aiz teritoriālās jūras vai pieguļošās zonas tad, ja vajāšana nav tikusi pārtraukta. Minētā kārtība attiecināma arī uz Latvijā reģistrējamiem, t.sk. brīvprātīgi reģistrējamiem kuģošanas līdzekļiem.

Iekšējos ūdeņos šādas tiesības paredzētas Ministru kabineta 2016. gada 9. februāra noteikumu Nr. 92 „Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos” (turpmāk – Noteikumi Nr. 92) 90. un 91. pantā.
Pirms kuģošanas līdzekļa vajāšanas uzsākšanas Valsts robežsardzes kuģa kapteinim vai citai Valsts robežsardzes pilnvarotai amatpersonai būs jānodrošina redzama vai dzirdama signāla vai nepieciešamības gadījumā starptautiskā kodu signālu došana no tāda attāluma, kas vajātajam kuģošanas līdzeklim dod iespēju redzēt vai dzirdēt šo signālu. Ja iespējams, minētajai personai vienlaikus būtu jāizmanto pieejamais radiosakaru kanāls, brīdinot jeb informējot par nepieciešamību apstāties.
Ņemot vērā, ka gadījumā, ja kuģošanas līdzeklis ticis apturēts vai aizturēts ārpus teritoriālās jūras apstākļos, kuri neattaisno realizētās tiesības uz vajāšanu, ir atlīdzināms jebkāds tā rezultātā ciestais zaudējums vai kaitējums, lēmumu par kuģošanas līdzekļa vajāšanu var pieņemt tikai Valsts robežsardzes kuģošanas līdzekļa kapteinis vai Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvarota amatpersona, izvērtējot visus apstākļus un pieejamo informāciju.
Jebkurā gadījumā, Valsts robežsardze, veicot kuģošanas līdzekļa vajāšanu, apturēšanu, pārbaudi un nepieciešamības gadījumā aizturēšanu, nerada apdraudējumu kuģošanas līdzeklim un citiem ūdens satiksmes dalībniekiem, atbilstoši Konvencijā noteiktajiem vispārējiem principiem.

Ministru kabineta 2012. gada 15. maija noteikumos Nr. 339 “Noteikumi par ostas formalitātēm” (turpmāk – Noteikumi Nr. 339) noteiktas īpašas prasības kuģiem, kuriem tiek veikta robežpārbaude, kā arī atpūtas kuģiem (ievērojot tostarp Šengenas Robežu kodeksa VI pielikumā noteikto) un zvejas kuģiem. Atbilstoši Šengenas robežu kodeksam, Valsts robežsardzes likumam, Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 41.1 panta otrajai daļai un Noteikumos Nr. 339 noteiktajam, personām ir pienākums sniegt Valsts robežsardzei tādu informāciju, kuras pārbaude ir Valsts robežsardzes kompetencē. Attiecīgi, nesniedzot pieprasīto informāciju vai dokumentāciju, sniedzot nepilnīgu vai nepatiesu informāciju vai dokumentāciju, Valsts robežsardzei ir tiesības veikt kuģošanas līdzekļa pārbaudi. Vienlaikus Noteikumu Nr. 92 saturā paredzēta kuģošanas līdzekļu, kuri reģistrēti CSDD, kā arī uz airu laivām, kas nav reģistrētas CSDD reģistrā, aprīkojuma atbilstības pārbaude.

Atsevišķi Projekta 6.3. apakšpunktā minētie normatīvie akti un to vienības, kuros paredzēta Valsts robežsardzes kompetence, kura nav tikusi ietverta Valsts robežsardzes likuma tvērumā ir, piemēram, Zvejniecības likuma 18. panta trešā daļa un 19. panta piektā daļa, 31. panta piektā un sestā daļa, Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19.1 panta piektā daļa, kā arī Noteikumu Nr. 92 22., 23., 89. un 90. punkts. Ņemot vērā minēto, Projekta 7. punktā konkrēti norādīts tvērums, ko tieši pārbaudes laikā nepieciešamības gadījumā Valsts robežsardzes amatpersonas ir tiesīgas pārbaudīt.
 
Jāņem vērā, ka kuģošanas līdzekļa pārbaudes laikā Valsts robežsardze var konstatēt pārkāpumus, kas nav Valsts robežsardzes kompetencē. Šādos gadījumos Valsts robežsardzes amatpersonas veic saziņu ar kompetento institūciju, piemēram, Valsts policiju, Valsts ieņēmumu dienestu, Pārtikas un veterināro dienestu, Valsts vides dienestu, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, VSIA “Latvijas Jūras administrācija”, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroju, Valsts drošības dienestu, kā arī ostu pārvaldēm. Sadarbības ietvaros ar kompetento institūciju kuģošanas līdzekļa apturēšana veicama līdz brīdim, kad to turpmākām darbībām pārņem kompetentā institūcija. Pārņemšanas fakts fiksējams Kuģošanas līdzekļa pārbaudes protokolā.
Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 115. pantā norādītajām Valsts robežsardzes amatpersonas tiesībām  nepieciešamības gadījumā, kompetences ietvaros veikt administratīvā pārkāpuma procesu, kā arī Kriminālprocesa likuma 386. pantā un 387. panta astotajā daļā noteiktajam, izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai vai nelikumīgu uzturēšanos valstī, Valsts robežsardzes amatpersonas ir tiesīgas izvērtēt un pēctecīgi pēc konstatētā pieņemt lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa vai kriminālprocesa uzsākšanu.

     Ņemot vērā, ka Valsts robežsardze ir daļa no Eiropas Robežu un krasta apsardzes, Valsts robežsardzes tehnisko nodrošinājumu (kuģi un kuteri), robežsargu profesionālo sagatavotību un pieredzi citu Latvijas Republikas ūdeņu kontrolē, nepieciešams konkretizēt tiesības Valsts robežsardzei veikt noteiktas darbības (savu funkciju un uzdevumu ietvaros) arī Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā.
Projekta 10. punkts noteic, ka gadījumā, ja kuģošanas līdzekļa pārbaudes laikā tiks konstatēts valsts robežas režīma pārkāpums vai nelegālā migrācija, pilnvērtīgas notikuma vietas apskates un pierādījumu iegūšanas nolūkā Valsts robežsardzes amatpersonas, var veikt kuģošanas līdzekļa aizturēšanu. Kuģošanas līdzekļa aizturēšanas faktu fiksē Kuģošanas līdzekļa aizturēšanas protokolā, līdz tiks pieņemts lēmums par attiecīga procesa uzsākšanu un procesuāls lēmums par kuģošanas līdzekli, vai arī atteikšanos  uzsākt procesu un kuģošanas līdzekļa atbrīvošanu.
Valsts robežsardzes attiecīgo lēmumu vai faktiskās rīcības apstrīdēšanas iespēja un kārtība īstenojama atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos.

Ja kuģošanas līdzekļa aizturēšanas gadījumā veicamas darbības, kuru īstenošana uz kuģošanas līdzekļa nav iespējama, var tikt pieņemts lēmums par nepieciešamību aizturēto kuģošanas līdzekli Valsts robežsardzes pavadībā nogādāt tuvākajā piemērotajā Latvijas Republikas ostā vai Valsts robežsardzes struktūrvienībā.
Valsts robežsardze neveic aizturētā kuģošanas līdzekļa (tā apkalpes un pasažieru) apsardzi, izņemot gadījumus, ja kuģošanas līdzeklis ir aizturēts par pārkāpumiem robežas režīma vai nelegālās imigrācijas jomā, līdz lēmuma pieņemšanas brīdim.
Kuģošanas līdzekļa kapteiņa vai vadītāja, apkalpes vai pasažieru aizturēšana var notikt administratīvā pārkāpuma procesa vai kriminālprocesa ietvaros un kārtībā.

Kuģošanas līdzekļa aizturēšanas gadījumā Valsts robežsardze par aizturēšanas apstākļiem rakstiski informē attiecīgā kuģošanas līdzekļa karoga valsts administrāciju vai tuvāko valsts diplomātisko pārstāvi. Par Latvijas Kuģu reģistrā reģistrēta kuģošanas līdzekļa aizturēšanu Valsts robežsardze rakstiski informē valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Latvijas Jūras administrācija”.

Aizturētā kuģošanas līdzekļa atbrīvošanas kārtība un termiņi nosakāmi atkarībā no uzsāktā procesa veida, atklātajiem faktiem un apstākļiem, kā arī lietas tālākas virzības vai izskatīšanas procesa. Attiecīgie procesi varētu būt administratīvais process, administratīvā pārkāpuma process vai kriminālprocess. Kuģošanas līdzekli nav paredzēts aizturēt ilgāk, kā tas nepieciešams konkrētu uzdevumu veikšanai.

     Veicot kuģošanas līdzekļa pārbaudi un aizturēšanu, Valsts robežsardzes amatpersonām (atrodoties uz pārbaudāmā vai aizturamā kuģošanas līdzekļa) ir tiesības pielietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus un dienesta šaujamieročus Valsts robežsardzes likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Risinājums ir Ministru kabineta noteikumu izdošana, precizējot darbības.