Anotācija

Projekta mērķis ir saglabāt valsts līdzdalību sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”, valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” un noteikt kapitālsabiedrību vispārējo stratēģisko mērķi.

Vispārējā kārtība

Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk arī – VPIL) 88.panta septītā daļa paredz, ka publiska persona, kas dibinājusi vai ieguvusi līdzdalību kapitālsabiedrībā, pārvērtē līdzdalību tajā. No Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk – Likums) 7.panta otrās daļas izriet, ka lēmumu par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībā pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija, kas valsts līdzdalības gadījumā ir Ministru kabinets. Savukārt no Likuma 25.panta trešās daļas izriet, ka valsts kapitāla daļu turētājam ir pienākums izstrādāt un iesniegt līdzdalības vērtējumu Ministru kabinetā.
Likuma 7.pantā noteikts pienākumu Veselības ministrijai  kā valsts kapitālu daļu turētājai pārvērtēt tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībā un vērtēt atbilstību Likuma 4.panta nosacījumiem, attiecīgi vērtējot atbilstību VPIL 88.panta nosacījumiem, šādās kapitālsabiedrībās:
SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” (reģistrācijas Nr.40003951628, valsts līdzdalības apmērs 100%) (turpmāk arī – RAKUS);
VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” (reģistrācijas Nr.40003457109, valsts līdzdalības apmērs 100%) (turpmāk arī – PSKUS) ;
VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” (reģistrācijas Nr.40003457128, valsts līdzdalības apmērs 100%) (turpmāk arī – BKUS).
Valsts kapitāla daļu turētājs RAKUS, PSKUS un BKUS (turpmāk arī - kapitālsabiedrības) ir Veselības ministrija. Pēdējais Veselības ministrijas izstrādātais līdzdalības saglabāšanas izvērtējums[1] tika apstiprināts Ministru kabinetā 2015. gada 22. decembrī.[2]
Ministru kabinetā 2020. gada 3. decembrī tika iesniegts (izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē) jauns izvērtējums par valsts līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās.[3]
Ņemot vērā saņemtos atzinumus (priekšlikumus un iebildumus) par augstāk minēto izvērtējumu, RAKUS, PSKUS un BKUS valsts kapitāla daļu turētājs pieņēma lēmumu izstrādāt jaunu izvērtējumu par līdzdalības saglabāšanu klīniskajās universitātes slimnīcās, to strukturējot atbilstoši Konkurences padomes sniegtajam skaidrojumam par priekšnoteikumiem publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā un tās izvērtēšanu, kā arī atbilstoši Konkurences padomes izstrādātajām  Konkurences neitralitātes izvērtēšanas vadlīnijām (turpmāk – Līdzdalības izvērtējums).

Latvijas sabiedrība ir ieinteresēta efektīvā un paredzamā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību un tām piederošo kapitāla daļu pārvaldībā un attīstībā. Sabiedrībai ir jāgūst maksimāls labums no tai piederošajiem aktīviem un to izmantošanai jābūt saskanīgai ar valsts noteiktajiem mērķiem[4].
Saskaņā ar VPIL 88.pantā noteikto, publiska persona var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību jau esošā kapitālsabiedrībā, ja izpildās vismaz viens no VPIL 88.pantā minētajiem nosacījumiem, t.i.:
tiek novērsta tirgus nepilnība – situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;
tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.

VPIL 88.panta piemērošana līdzdalības saglabāšanas izvērtējumā skaidrota Konkurences padomes informatīvajā materiālā “Priekšnoteikumi publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā un tās izvērtēšana”[5].
Līdzdalības izvērtējums strukturēts atbilstoši Konkurences padomes sniegtajiem norādījumiem:
- tiek apzināti pastāvošie tiesiskie un faktiskie apstākļi;
- tiek veikts ekonomiskais izvērtējums atbilstoši Konkurences padomes izvirzītajiem 14 faktoriem;
- tiek veikts juridiskais izvērtējums atbilstoši Konkurences padomes formulētajiem jautājumiem.
Savukārt kritēriji publiskas personas tieši vai netieši veiktai darbībai tādā tirgū, kurā pastāv konkurence, formulēti Konkurences padomes sagatavotajās “Konkurences neitralitātes izvērtēšanas vadlīnijās” (turpmāk - Konkurences neitralitātes vadlīnijas)[6].
Atbilstoši Konkurences neitralitātes vadlīnijām, jāizvērtē 4 principi:
- saimnieciskās darbības un publisko funkciju nodalīšana;
- cenu noteikšana, balstoties uz izmaksām;
- vienlīdzīga regulējuma nodrošināšana;
- konkurenci veicinoša publisko iepirkumu organizēšana.

Valsts līdzdalība veselības aprūpes sistēmā ir integrējoša funkcija, proti, kompleksa sabiedrības un valsts pamatu regulēšana, tādējādi nosakot dažādu sociālo grupu mijiedarbības svarīgākos noteikumus, saglabājot iedzīvotājus teritorijas vienotībā. Valsts līdzdalība kapitālsabiedrībās nodrošina atbildību par sabiedrības veselību, kas ietver politisko funkciju, ar to saprotot, ka valsts kā publiskās varas organizācija ietver veselības aprūpes pamatprincipu noteikšanu caur tiešu līdzdalību kapitālsabiedrībās un saglabājot atbildību un regulējošo funkciju par veselības nozari, proti:
- veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu;
- atbilstošas  veselības infrastruktūras nodrošināšanu;
- veselīgu kopienu un veselības uzvedības veicināšanu;
- infekciju slimību izplatīšanas novēršanu;
- aizsardzību pret vides veselības apdraudējumiem;
- sagatavošanos ārkārtas situācijām un reaģēšanu uz tām.

Savukārt privātā sektora ieinteresētība ir galvenokārt saistīta ar tādu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu par kuriem var gūt ienākumus un privātā sektora potenciālu neieinteresētību veikt šīs  funkcijas, ja tām nav finansiāla atdeve.
Privātās infrastruktūras ieguldījums veselības aprūpē ir ar mērķi atgūt ieguldītos līdzekļus. Bet valstij jānodrošina veselības aprūpe ikvienam cilvēkam neatkarīgi no vietas vai mājsaimniecības lieluma. Privātais sektors koncentrējoties jau uz individualizētu veselības aprūpi un koncentrētu iedzīvotāju skaitu, nenosegtu visu veselības tirgus laukumu valstī. Valsts caur kapitālsabiedrībām nodrošina tiesības uz veselību un  piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem ikvienam iedzīvotājam
Saglabājot valsts līdzdalību kapitālsabiedrībās, pirmkārt, veselības aprūpes sistēmas saimniecisko īpašību un akadēmisko uzdevumu dēļ tiek veidotas integrētas, multidisciplināras ārstniecības iestādes, kurās vienkopus tiek sniegti gan komercpakalpojumi, gan arī mazrentabli pakalpojumi.
Otrkārt, tiek nodrošinātas konstitucionāli garantētās tiesības uz veselības aprūpi, kas attaisno valsts izvēli klīniskajās universitātes slimnīcās ieguldītā kapitāla izlietojumu optimizēt par labu nevis kapitāla ienesīgumam, bet pakalpojumu apjomam un daudzējādībai. Tādējādi nodrošinot, ka arī turpmāk iedzīvotājiem tiks sniegti nepieciešamie valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi saskaņā ar Nacionālo veselības dienestu noslēgtajiem līgumiem, neskatoties uz iespējamo darbības nerentabilitāti, kā arī sniedzot iespēju piedalīties Ministrijas izstrādāto nozares politikas plānošanas dokumentu aktivitāšu realizēšanā.

Laba veselība ir būtiska ilgstošai ekonomiskajai un sociālajai attīstībai un nabadzības mazināšanai. Piekļuve nepieciešamajiem veselības pakalpojumiem ir izšķiroša, lai saglabātu un uzlabotu veselību. Tajā pašā laikā cilvēki ir jāaizsargā no nonākšanas nabadzībā veselības aprūpes izmaksu dēļ. Lai nodrošinātu iedzīvotāju veselības saglabāšanu un uzlabošanu visaptverošs (universāls) veselības pārklājums ir kļuvis par galveno veselības reformas mērķi daudzās valstīs un par Pasaules veselības organizācijas (turpmāk – PVO) prioritāru mērķi. Visaptverošs (universālais) veselības pārklājums tiek definēts kā visiem cilvēkiem pieejami nepieciešamie veselības pakalpojumi (tostarp profilakse, veselības veicināšana, ārstēšana, rehabilitācija un paliācija) pietiekamā kvalitātē, lai tie būtu efektīvi, vienlaikus nodrošinot, ka šo pakalpojumu izmantošana nerada lietotājam finansiālas grūtības[7].
2015.gadā tika panākta vienošanās par Apvienoto Nāciju organizācijas 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem (turpmāk – IAM), un tie nosaka vispārēju pamatu rīcībai līdz 2030.gadam. Daudzi no šiem mērķiem ir saistīti ar veselību, it īpaši trešais IAM "nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību visu vecumu iedzīvotājiem". Šis mērķis saskan  ar Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022.gada 26.maija rīkojumu Nr.359), ar kurām izvirzīti tādi Sabiedrības veselības politikas mērķi un rīcības virzieni kā veselīgs un aktīvs dzīvesveids, infekciju izplatības mazināšana, uz cilvēku centrēta un integrēta veselības aprūpe, cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide, veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana. Vienlaikus šīs pamatnostādnes iezīmē arī galvenās prioritātes nākamajiem septiņiem gadiem, gan, lai aizsargātu indivīda veselību, gan arī palīdzētu indivīdam ilgāk dzīvot ar labu veselību. Izvirzītas šādas prioritārās veselības jomas – sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija, psihiskā veselība, mātes un bērna veselības (perinatālais un neonatālais periods) aprūpe, retās slimības, paliatīvā aprūpe, medicīniskā rehabilitācija[8]. 
Arī Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) visaptverošais (universālais) veselības pārklājums ir galvenais IAM, uz ko Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) publicētā izdevuma “Health at a Glance: Europe 2018. State of Health in the EU Cycle”[9] (turpmāk – Health at Glance) priekšvārdā norāda iepriekšējais ES veselības un pārtikas drošības komisārs Vītenis Andrjukaitis (Vytenis Andriukaitis) un OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurría):
"Mums ir jāuzlabo piekļuve veselības aprūpei. Visaptverošam (universālam) veselības pārklājumam – galvenajam Eiropas Savienības Ilgtspējīgas attīstības mērķim – un savlaicīgai piekļuvei pieejamai, profilaktiskai un ārstnieciskai veselības aprūpei – Eiropas sociālo tiesību pīlāra pamatprincipam – joprojām vajadzētu būt politikas darbības galvenajam mērķim. Jaunākie dati par neapmierinātajām veselības aprūpes vajadzībām ir iepriecinoši; mazāk ES pilsoņu ziņo par aprūpes pārtraukšanu finansiālu iemeslu dēļ, attāluma no pakalpojumiem vai gaidīšanas laika dēļ. Tomēr plaisa starp nabadzīgajiem un turīgajiem joprojām ir pārāk liela. Nabadzīgajiem eiropiešiem vidēji piecas reizes biežāk ir problēmas ar piekļuvi veselības aprūpei nekā bagātākiem, un politikā par prioritāti jāizvirza finansiālā aizsardzība nelabvēlīgā situācijā esošām grupām".
Saskaņā ar iepriekš minēto un Latvijas Republikas Satversmes 111.pantu, kas nosaka, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu, visaptverošs (universāls) veselības pārklājums ir arī Latvijas veselības nozares mērķis, ko pamato šādi valsts stratēģiskās plānošanas dokumenti:
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam, kuras  viens no noteiktajiem prioritārajiem ilgtermiņa rīcības virzieniem – veselības un sociālo pakalpojumu kvalitāte un pieejamība – nosaka politikas virzienus ilgtspējīgai veselības nozares attīstībai, ieguldot veselības aprūpē, ar to saistītās zināšanās un tehnoloģijās un veselīga dzīvesveida veicināšanā visās paaudzēs;
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam, īpaši prioritāte "stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki", rīcības virziens "uz cilvēku centrēta veselības aprūpe" un rīcības virziens  "psiholoģiskā un emocionālā labklājība". Tāpat uzdevumi, kas skar veselības nozares jautājumus, ir iekļauti arī citos rīcības virzienos.

Ņemot vērā šā brīža izaicinājumus veselības aprūpes nozarē un personāla kapacitāti, šā izvērtējuma ietvaros Veselības ministrija  neredz iespēju veikt tirgus izvērtējumu specifiskā sadalījumā ambulatorajā un stacionārajā tirgus sektorā, jo šis ir ļoti apjomīgus resursus patērējošs uzdevums. Vienlaikus jāvērš uzmanība, ka Konkurences padome (turpmāk - KP) plāno uzsākt tirgus uzraudzību veselības aprūpes nozarē, t.sk., apkopojot informāciju par publiskajam un privātajam sektoram pieejamiem un saņemtajiem, kā arī plānotajiem atbalsta instrumentiem turpmākajā plānošanas periodā. Tāpat KP plāno apkopot informāciju par publiskā sektora veselības aprūpes iestādēm piešķirto finansējumu (ieguldījumiem), kā arī pašu publiskā sektora veselības aprūpes iestāžu veiktajiem ieguldījumiem, t.sk. infrastruktūras attīstībai un iekārtu iegādei (KP 02.06.2023. vēstule Nr. 2.2-2/629, kas adresēta Veselības ministrijai).
Veselības ministrija cer, ka KP veiktā tirgus uzraudzība palīdzēs turpmākajā konkurences neitralitātes izvērtējumā attiecībā uz specifiskiem stacionāriem veselības aprūpes pakalpojumiem (turpmāk - SVAP) un ambulatoriem veselības aprūpes pakalpojumiem (turpmāk - AVAP).
 Vienlaikus Veselības ministrija informē, ka ir uzsākts pētījums Atveseļošanas fonda  4.3.1.1.i. investīcijas “Atbalsts sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības novērtēšanai un uzlabošanai” ietvaros, kurā Nacionālais veselības dienests īsteno projektu Nr.4.3.1.1.i.0/1/22/I/VM/001, kas paredz, ka uz izstrādātas metodoloģijas pamata tiks veikts pētījums par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes (SAVA) kvalitāti un pieejamību.
Kā galvenie pētījuma mērķi ir - konstatēt vājos posmus SAVA pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā; novērtēt SAVA kvalitāti un pieejamību dažādos griezumos (pēc nodrošināto pakalpojumu apjoma, veida, rindu garuma, teritoriālās pieejamības, sociāli demogrāfiskā profila u.c.); veikt SAVA pakalpojumu kartējumu, lai konstatētu izmaiņas, ko rada administratīvi teritoriālā reforma (iedzīvotāju skaita izmaiņas, apdzīvotības blīvums, pārvietošanās ieradumiem, mobilitātes izmaiņām u.c.); sniegt rekomendācijas politikas izmaiņām.
Pētījums nodrošinās iespēju par nozari atbildīgajām iestādēm plānot un īstenot jaunu, uzlabotu politiku SAVA pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem, lemt par jaunu SAVA pakalpojumu finansēšanu no valsts budžeta un plānot pieprasījumam atbilstošu veselības aprūpes cilvēkresursu un tehnoloģiju noslodzi īstermiņā un ilgtermiņā.
Plānots, ka pētījuma īstenošanā tiks izmantotas daudzveidīgas metodes – lielo datu analīze par SAVA aspektiem, ārvalstu pieredzes izpēte un Latvijas situācijas salīdzinājums ar citām valstīm, kvalitatīvās un kvantitatīvās socioloģijas metodes, un citas piemērojamās metodes.
Šobrīd noris pētījuma metodoloģijas izstrāde, secīgi tiks sludināts iepirkums par paša pētījuma ieviešanu. Pētījuma faktiskais gala termiņš provizoriski plānojas uz 2024.gada beigām. 


 

Nē

-