Anotācija (ex-ante)

1. Ievērojot Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvās padomes (turpmāk – padome) 26.10.2021. sēdē nolemto, Zemkopības ministrija (turpmāk – ZM) 2021., 2022. un 2023. gadā rīkoja vairākas attālinātas tematiskās sanāksmes par aktualizētiem jautājumiem saistībā ar nepieciešamajiem grozījumiem noteikumos Nr. 800. Sanāksmēs, kurās piedalījās padomes, tās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību interešu grupas, ar zivsaimniecību saistīto valsts iestāžu pārstāvji un citi interesenti, kā arī padomes 10.11.2023. un 21.02.2024. (apspriežot publiskajā apspriešanā saņemtos priekšlikumus) sēdē tika konstatēta nepieciešamība noteikumos Nr. 800 izdarīt grozījumus, 6. punktā nosakot, ka makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību sacensību nolikumu sacensību organizētājs saskaņo ar vietējo pašvaldību, Valsts vides dienestu (turpmāk – VVD), bet īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – arī ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Tā kā zivis iespējams iegūt ne tikai profesionālo makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību sacensību laikā, ir jāprecizē termini, lai prasība attiektos uz jebkuriem publiskiem pasākumiem, kuru laikā tiek iegūtas zivis, – festivāliem, svētkiem, kausa izcīņu utt. Saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 1. pantu publisks pasākums ir fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības.

Lai risinātu tematiskajās sanāksmēs, kā arī padomē identificētās un apspriestās problēmas, noteikumu projekts paredz noteikumu Nr. 800 6. punktu apvienot ar 6.¹ punktu, precizējot, ka nolikums (zivju ieguves nosacījumi), ko organizētājs saskaņo ar attiecīgajām institūcijām, attiecas uz publiskiem pasākumiem, tostarp sporta pasākumiem, kuros tiek iegūtas zivis.

2. Nepieciešams precizēt 15.3. apakšpunktu, kurā noteikts aizliegums makšķerēšanā izmantot ēsmai šo noteikumu 16. punktā minēto sugu zivis (izņemot asarus), kā arī vēžus un nēģu kāpurus (ņurņikus). Turklāt 16. punktā noteiktas ne tikai tās sugas, kurām ir skaita un svara ierobežojums, bet tā 16.8. apakšpunktā minētas arī pārējo sugu zivis – bez skaita un svara ierobežojuma. No tā izriet, ka makšķerēšanā aizliegts ēsmai iegūt pārējo sugu zivis.
Ēsmai būtu jāaizliedz iegūt tās zivis, kurām ir noteikts svara un skaita ierobežojums. Spēkā esošajos noteikumos izņēmums 15.3. apakšpunktā attiecināts tikai uz asariem, bet tādas populārās ēsmas sugas kā mailīte, karūsa nevar iegūt un izmantot ēsmai. 

2. Noteikumu 15.3. apakšpunkts precizēts, paredzot, ka ēsmai aizliegts izmantot šo noteikumu 16. punktā minēto sugu zivis, izņemot asarus un pārējās zivis bez svara un skaita ierobežojuma, kā arī vēžus un nēģu kāpurus (ņurņikus).

3. Lai nodrošinātu zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu un mazinātu makšķerēšanas spiedienu uz plēsīgo zivju populācijām, 16. punktā būtu nosakāms, ka viena persona lomā var paturēt piecas mencas. Tāpat būtu pārskatāms (palielināms) lomā paturamo vimbu skaits. Savukārt zušu resursu aizsardzības nolūkos būtu samazināms vienai personai atļautais lomā paturamais zušu skaits no trīs līdz vienam, izņemot ūdeņos, kuriem nav izejas uz jūru un kuros ar valsts atbalstu nav papildināti zušu resursi. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" (turmpāk – BIOR) savā atzinumā (anotācijas 1. pielikums) norāda, ka vimbu krājums ir stabils un, ievērojot piesardzīgas pieejas principu, rekomendē palielināt vienai personai atļauto lomā paturamo vimbu skaitu no piecām līdz septiņām. Tāpat BIOR atzinumā norāda, ka pēdējos gados aizvien pieejamākas kļūst tehniskās ierīces (eholotes), kas spēj atrast un atvieglot zivju noķeršanu makšķerniekiem, kas mērķē uz trofejas izmēra līdakām un zandartiem. Lielie plēsēji ir svarīga ekosistēmas sastāvdaļa, un uzskaites rezultāti liecina to krājuma strauju samazināšanos. Lai saudzētu lielo zivju krājumus, BIOR iesaka vienai personai no lomā atļautajām piecām līdakām un pieciem zandartiem atļaut paturēt lomā vienu līdaku un zandartu, kura lielums pārsniedz 75 centimetrus.
Tā kā mencu krājums (Baltijas jūras 24.–32. apakšrajonā) ir sliktā stāvoklī un krājuma nākotnes attīstības prognozes joprojām nav labvēlīgas, BIOR savā atzinumā rekomendē samazināt vienai personai atļauto lomā paturamo mencu skaitu.
Ievērojot zušu krājumu aizsardzībai nepieciešamo pasākumu īstenošanu, BIOR atzinumā rekomendē samazināt vienai personai atļauto lomā paturamo zušu skaitu.

3. 16. punktā mainīts loma lielums (skaits) mencai no 10 uz piecām, vimbai no piecām uz septiņām un zutim no trim uz vienam (trīs atļauti tikai atsevišķos ezeros, no kuriem zušiem nav iespējama brīva lejupmigrācija uz jūru), kā arī noteikts, ka no piecām atļautajām līdakām vai zandartiem lomā var paturēt tikai vienu, kura izmērs ir garāks par 75 centimetriem. Savukārt labākai pārskatāmībai 16. punkts ar tā apakšpunktiem sakārtots alfabētiskā secībā pēc zivju nosaukumiem.

4. Noteikumu normu labākai piemērošanai 26.1.1. apakšpunktā jānoteic rādiusa noteikšanas princips pie upju grīvām, tāpat kā jūras ūdeņu zvejas noteikumos, proti, ka rādiusu mēra riņķa sektorā jūras pusē visos virzienos no tās  līnijas viduspunkta, kura savieno upju un kanālu pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus (ostās – to pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko vai citu būvju vistālāk jūrā izvirzītos punktus).

4. 26.1.1.apakšpunkts papildināts ar normu par to, kā mērāms rādiuss pie upju grīvām un ostu rajonos.

5. Lai 26.1.2. apakšpunktā paredzētu izņēmumu par zivju ieguves aizliegumu jūrā ietekošo upju un kanālu grīvas rajonā, noteikt, ka šī norma neattiecas uz makšķerēšanu no mola iekšpusē starp Ziemeļu molu un Dienvidu molu Liepājā.

5. 26.1.2. apakšpunkts papildināts ar makšķerēšanas aizlieguma izņēmumu no mola iekšpusē starp Ziemeļu molu un Dienvidu molu Liepājā.

6. 42. punktā noteikt, ka zemūdens medniekiem ir jāievēro viss noteikumu 3. pielikumā noteiktais, nevis tikai tā 6. un 7. punkts.

6. 42. punktā precizēts, ka zemūdens medniekiem ir jāievēro viss noteikumu 3. pielikumā noteiktais, nevis tikai tā 6. un 7. punkts.

7. Nepieciešams mainīt 3. pielikuma nosaukumu no "Makšķerēšanas aizlieguma periodi atsevišķās upēs un ezeru daļās" uz "Makšķerēšanas un zemūdens medību aizlieguma periodi atsevišķās upēs un ezeru daļās", lai tas attiektos arī uz zemūdens medībām.
Būtu svītrojams 3. pielikuma 7.3. apakšpunkts par makšķerēšanas liegumu Sarkandaugavā no 01.05. līdz 31.05., jo 2. pielikumā jau ir noteikts makšķerēšanas liegums Sarkandaugavā no 01.03. līdz 30.04. Vajadzētu atstāt liegumu no 01.03. līdz 30.04., jo no 01.05. Mīlgrāvī un Daugavas posmā, kur sākas Sarkandaugava, makšķerēšana ir atļauta.
3. pielikuma saraksts papildināms ar Bārtas upi no Lietuvas–Latvijas robežas līdz ietekai Liepājas ezerā. Šajā posmā periodā no 1. oktobra līdz 30. novembrim ir aizliegta makšķerēšanu ar mākslīgo ēsmu, bet Bārtas upē ir konstatēta lašveidīgo zivju – lašu un taimiņu – migrācija uz nārsta vietām. Saskaņā ar BIOR atzinumu (anotācijas 1. pielikums) Bārtas upe ir iekļauta dabisko lašupju sarakstā un tajā, kā arī tās pietekās periodiski novērojams veiksmīgs taimiņu nārsts. Netraucētas taimiņu nārsta migrācijas nodrošināšanai un vienotam saudzējošajam regulējumam Latvijas lašupēs BIOR iesaka aizliegt makšķerēšanu ar mākslīgo ēsmu Bārtā periodā no 1. oktobra līdz 31. decembrim.
Tāpat 3. pielikums papildināms ar makšķerēšanas un zemūdens medību aizliegumu no 1. oktobra līdz 31. decembrim Gaujas upē posmā no Strenču tilta līdz Paideru HES aizsprostam. Iepriekš, pamatojoties uz biedrības "Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība" ierosinājumu un BIOR atzinumu, tas tika noteikts ar Zemkopības ministrijas 2023. gada 22. septembra lēmumu (https://likumi.lv/ta/id/345772-par-makskeresanas-papildu-regulejumu-2023-gada-gaujas-upes-posma-no-strencu-tilta-lidz-paideru-hes-aizsprostam). Papildus no 3. pielikuma svītrojama Šķēdes upe, jo Ēdas upes daļa tiek saukta arī par Šķēdi, bet īstā Šķēde ir upe, kas ietek Engures ezerā. Tomēr īstā Šķēdes upe nav saistīta ar lašveidīgo zivju migrāciju, tāpēc šai upei nav nosakāms lieguma periods. Saskaņā ar BIOR atzinumu (anotācijas 2. pielikums) Šķēdes upe no 3. pielikuma saraksta svītrojama.
Vienlaikus BIOR rekomendē (anotācijas 2. pielikums) makšķerēšanas aizlieguma periodu no 1. oktobra līdz 30. novembrim piemērot papildus 31 upē vai to posmos, jo to nozīme un vienvasaras taimiņu (strauta foreļu) produktivitāte ir līdzvērtīga vai lielāka nekā 3. pielikuma sarakstā pašlaik minētajās upēs.

7. Noteikumu Nr. 800 3. pielikums ir izstrādāts jaunā redakcijā:
- mainīts 3. pielikuma nosaukums, to attiecinot arī uz zemūdens medībām;
- svītrots 3. pielikuma 7.3. apakšpunkts par makšķerēšanas liegumu Sarkandaugavā no 01.05. līdz 31.05.;
- 3.pielikums papildināts ar zivju ieguves aizliegumu Bārtā no Lietuvas–Latvijas robežas līdz ietekai Liepājas ezerā no 1. oktobra līdz 31. decembrim;
- 3.pielikums papildināts ar zivju ieguves aizliegumu ar mākslīgo ēsmu Gaujā no Strenču tilta līdz Paideru HES aizsprostam no 1. oktobra līdz 31.decembrim;
- no 3 .pielikuma svītrota Šķēdes upe (iepriekš – 81. punkts);
- papildus 3.pielikumā iekļauta 31 upe vai to posms, attiecīgi precizējot visu pielikumā ietverto ūdeņu numerāciju.

8. 46. punktā pašvaldībām jādod iespēja paplašināt 4. pielikumā noteikto to ūdeņu sarakstu, kas pieejami invazīvo vēžu sugu vēžošanai. BIOR atbalsta (anotācijas 1. pielikums) pašvaldību tiesības papildus šo noteikumu 4. pielikumā noteiktajam paplašināt šaurspīļu vēžu, dzeloņvaigu vēžu un signālvēžu ieguves iespējas to administratīvās teritorijas ūdeņos, ja ir saņemts BIOR saskaņojums un – pēc nepieciešamības – BIOR nosacījumi vēžu ieguves regulēšanai attiecīgajos ūdeņos.

8. Izveidots 46.2.6. apakšpunkts, kas pašvaldībām dod tiesības to administratīvās teritorijas ūdeņos papildus šo noteikumu 4. pielikumā noteiktajam paplašināt šaurspīļu vēžu, dzeloņvaigu vēžu un signālvēžu ieguves iespējas, ja ir saņemts BIOR saskaņojums un – pēc nepieciešamības – BIOR nosacījumi vēžu resursu ieguvei.

9. BIOR rekomendē (anotācijas 1. pielikums) grozīt 4. pielikumu, ņemot vērā to, ka Daugavas augštecē arī ir konstatēts dzeloņvaigu vēzis.

9. 4. pielikumā 2. rindā vārdi ''Daugava līdz Rīgas HES'' aizstāti ar vārdiem ''Daugava (Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas HES ūdenskrātuves) un atbilstoši precizēts 3. rindā minēto pašvaldību saraksts.

10. Latvijas Zemūdens medību federācija (turpmāk – LZMF) ierosināja paplašināt 7. pielikumā to ūdeņu sarakstu, kas pieejami zemūdens medībām. Lai to varētu īstenot, ir jākonsultējas ar pašvaldībām, kuru teritorijās un pārvaldībā ietilpst attiecīgie ūdeņi. LZMF priekšlikumu Zemkopības ministrija nosūtīja izvērtēšanai Latvijas Pašvaldību savienībai, kas tālāk iepazīstināja pašvaldības ar LZMF priekšlikumu un kopīgi ar SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" rīkoja semināru pašvaldību speciālistiem, lai apspriestu publisko ūdeņu apsaimniekošanas jautājumus, tostarp par zemūdens medībām.
Kopumā pašvaldības atbalsta taisnīgu un pret dažādām ūdeņu izmantotāju grupām vienlīdzīgu attieksmi publiskajos ūdeņos esošo resursu izmantošanā zvejniekiem, makšķerniekiem, zemūdens medniekiem vai vēžotājiem. Pašvaldības nav pret zemūdens medībām, bet tās ir jāsaskaņo ar katru konkrēto pašvaldību. Visu pašvaldību sniegtie viedokļi tika apkopoti (pieejami Zemkopības ministrijā) un atbalstīto ūdeņu saraksts ietverts 7. pielikumā.
Pašvaldības saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu ir publisko ūdeņu valdītājas, tām uzdots rūpēties par publisko ūdeņu apsaimniekošanu un zivju resursu saglabāšanu, tāpēc pašvaldības pakāpeniski gatavo apsaimniekošanas plānus un ekspluatācijas noteikumus, regulāri papildina zivju resursus un rūpējas par to saglabāšanu. Izvērtējot pētījumu rezultātus pašvaldībās, kopā ar atbildīgām institūcijām (BIOR) ir jādod iespēja izvērtēt, kurās ūdenstilpēs un ar kādām metodēm, tostarp zemūdens medībām, ļaut organizēt resursu ieguvi. Pamatojoties uz pašvaldību sniegtajiem viedokļiem par zemūdens medību iespējām to administratīvajās teritorijās esošajos ūdeņos, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes norādījumiem par to, kuri ūdeņi dabas aizsardzības nolūkos nebūtu brīvi pieejami zemūdens medībām, ir jāsagatavo grozījumi noteikumu Nr. 800 7. pielikumā.

10. Ievērojot pašvaldību sniegtos viedokļus, kas apkopoti un pieejami Zemkopības ministrijā, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes norādījumus, kas apkopoti un pieejami Zemkopības ministrijā, pilnveidots 7. pielikums, kurā dots zemūdens medībām pieejamo ūdeņu vai to daļu saraksts.

11. Ievērojot Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2022. gada 28. jūnija lēmumu Nr. 1-15.1/1, nolemts atzīt, ka pareizāks ģeogrāfiskā objekta nosaukums ir Baltijas jūras Rīgas līcis, nevis iepriekš lietotais Rīgas jūras līcis, tāpēc noteikumos Nr. 1375 vārdi "Rīgas jūras līcis" jāaizstāj ar vārdiem "Rīgas līcis".

11. Noteikumos Nr. 800 ģeogrāfiskais nosaukums "Rīgas jūras līcis" ir aizstāts ar nosaukumu "Rīgas līcis", grozot noteikumu Nr. 800 7. punktu, 13.2., 18.7., 23.2.2. un 24.1.apakšpunktu un 25., 37. un 41. punktu.

12. Publiskajā apspriešanā tika saņemts priekšlikums precizēt noteikumu Nr. 800 7. punktu, t. i., to papildināt ar normu, ka, makšķerējot tauvas joslā, tas iepriekš nav jāsaskaņo ar zemes īpašnieku. Pašreizējā redakcijā ir precīzi noteiktas tiesības to darīt bez maksas, taču saskaņošana nav nepārprotami traktējama. Zvejniecības likuma 9. panta sestajā daļā noteiktās tiesības tauvas joslu izmantot bez maksas un saskaņojuma ar zemes īpašnieku minētais termins "kājāmgājējiem" nav viennozīmīgi attiecināms uz makšķerniekiem u.c., kas tauvas joslā pavada laiku nepārvietojoties. Tādējādi noteikumu norma būtu papildināma atbilstoši Zvejniecības likumā kājāmgājējiem paredzētajām tiesībām bez maksas un iepriekšējas saskaņošanas izmantot tauvas joslu, jo makšķernieki, vēžotāji un zemūdens mednieki par tādiem ir uzskatāmi līdz brīdim, kamēr tauvas joslā neīsteno darbības, kurām saskaņā ar Zvejniecības likuma 9. panta septīto daļu ir nepieciešams saskaņojums no zemes īpašnieka.

12. Precizēts 7. punkts, lai makšķerēšanā, vēžošanā un zemūdens medībās tauvas josla varētu tikt izmantota atbilstoši Zvejniecības likuma 9. panta sestajā daļā kājāmgājējiem dotajām tiesībām.

13. No VVD tika saņemts priekšlikums precizēt noteikumu Nr. 800 15.5. apakšpunktu, jo zemledus makšķernieki no kontrolējošo iestāžu puses reizēm tiek sodīti par to, ka ziemas laikā izmanto ūdas, bet tas ar noteikumiem nav aizliegts, jo noteikumi paredz, ka nevar izmantot tikai brīvi peldošus makšķerēšanas rīkus.

13. No 15.5. apakšpunkta svītrots vārds "ūdas", jo makšķerēšanā atļauto rīku skaits noteikumos Nr. 800 ir noteikts un tas atrisinās minēto problēmu.

14. Publiskajā apspriešanā saņemts priekšlikums atļaut ķidāt ieguves vietā un laikā visas zivis, arī tās, kurām ir svara ierobežojums, piemēram, asarus, jo siltā laikā visas neķidātas zivis bojājas. Zivīm ar svara ierobežojumu ķidāšana būtiski nesamazina to svaru.

14. Noteikumu Nr. 800 9. punkts precizēts, un tajā paredzēts, ka zivis līdz to ieguves beigām aizliegts sadalīt vai citādā veidā mainīt to veselumu, izņemot zivju ķidāšanu (iekšējo orgānu izņemšanu).
Zivju loma apjoms kilogramos paliek nemainīgs, jo tas, ka zivis tiks ķidātas un pēc svara attiecīgi iegūtas nedaudz vairāk kā līdz šim, būtiski neietekmēs šo zivju resursus.

15. Publiskajā apspriešanā saņemts priekšlikums ierobežot lomā paturamo vējzivju (Belone belone) loma apjomu vienai personai. Tā kā zivis ar makšķeri vai spiningu tiek iegūtas gandrīz tikai minēto zivju nārsta periodā un relatīvi nelielā akvatorijā, turklāt vējzivis šajā laikposmā ir relatīvi viegli iegūstams loms, nepieciešams limitēt nozvejoto zivju daudzumu.
Saskaņā ar BIOR atzinumu (pieejams Zemkopības ministrijā) vējzivis Baltijas jūras piekrastes ūdeņos no laivām un moliem tiek makšķerētas pavasarī un vasaras sākumā salīdzinoši neilgu periodu. Noteicošie faktori ir vējzivs nārsta migrācijas un hidroloģiskie apstākļi. BIOR ierosina vienai personai atļaut lomā paturēt 10 kg vējzivju.

15. Noteikumi Nr. 800 papildināti ar 16.20. apakšpunktu, kas nosaka vējzivs loma daudzumu – 10 kilogramu.

16. Publiskajā apspriešanā saņemts priekšlikums pārskatīt noteikumu Nr. 800 26.2. apakšpunkta terminu "citām cilvēka darbības rezultātā radītām gultni aizsprostojošām ietaisēm", kas rada ļoti plašu interpretācijas iespēju.

16. Lai izvairītos no 26.2. apakšpunktā noteiktā interpretācijas iespējas, pēc konsultācijām ar BIOR ekspertu, ievērojot arī hidrotehniskos terminus, ir sagatavota apakšpunkta redakcija, kurā noteikts, ka makšķerēt aizliegts 100 metru posmā lejup pa straumi no ūdenskritumiem (arī pārgāznēm), aizsprostiem, slūžām un dambjiem.