Anotācija

3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas projektu uzraudzības procesā ir secināts, ka:
1) vēl nav noslēgti iepirkumu līgumi vai ir pārtraukti būvdarbi par aptuveni 40 personu mājokļu pielāgošanu. Tas savukārt nozīmē, ka aptuveni 40 personu mājokļu pielāgošanai jeb 16 procentiem no sasniedzamā 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas mērķrādītāja skaita, kas noteikts MK noteikumu Nr. 512 7.2. apakšpunktā (250 pielāgotiem personu mājokļiem) (turpmāk – mērķrādītājs), ir augsts risks, ka tos nevarēs pabeigt noteiktajā laikā (līdz 2026. gada 31. augustam) un ieskaitīt kopējā 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas mērķrādītājā.
Šī riska pārvaldīšanai Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kopā ar Labklājības ministriju pastiprināti uzrauga tos pašvaldību projektus, kuros ir konstatēti augsti riski nesasniegt attiecīgajā projektā noteikto 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas mērķrādītāju. Uzraudzības ietvaros tiek rīkotas individuālas tikšanās ar pašvaldībām, noteiktas konkrētas rīcības un termiņi veicamajiem darbiem, informācijas apmaiņai utt.
Kā vēl vienu risinājumu 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas mērķrādītāja nesasniegšanas riska mazināšanai, Labklājības ministrija saskata rezerves mērķa grupas personu iesaisti to pašvaldību projektos, kuru redzeslokā ir MK noteikumu Nr. 512 nosacījumiem atbilstošas mērķa grupas personas un kurām mājokļa pielāgojumus ir iespējams pabeigt MK noteikumu Nr. 512 7.2. apakšpunktā noteiktajā termiņā – līdz 2026. gada 31. augustam. Rezerves mērķa grupas personu iesaisti pieļauj MK noteikumu Nr. 512 19. un 19.¹ punkta nosacījumi, kas paredz iespēju piešķirt papildu kvotas pašvaldībām, ja 3.1.2.1.i. investīcijas otrajā kārtā ir pieejams AF finansējums. Par šādu risinājumu Labklājības ministrija jau ir sniegusi informāciju iepriekšējo MK noteikumu Nr. 512 grozījumu anotācijā 1.6. sadaļā “Cita informācija” (https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/65028659-5c0c-48cf-a6f0-6dd776353f8f). Proti, ka gadījumā, ja kāda pašvaldība pieteiks Labklājības ministrijā interesi projektā iekļaut papildu personas, kā tai šobrīd piešķirtā kvota, Labklājības ministrija piešķirs papildu kvotu (-as) un, ja nepieciešams, finansējumu papildu personu atbalstam. Tādējādi tiks veidots “drošības spilvens” 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas mērķrādītāja sasniegšanai.
Tāpēc Labklājības ministrija apzināja pašvaldību iespējas pieteikt papildu kvotas mērķa grupas personu dalībai 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas projektos. Kopumā 7 pašvaldības (Gulbenes, Jēkabpils, Ventspils, Madonas, Ludzas, Ogres un Tukuma novada pašvaldības) pieteica papildu 12 kvotas, pieprasot papildu AF finansējumu 188 890 euro apmērā (ne visas pašvaldības mājokļu pielāgošanai pieprasīja maksimālo MK noteikumu Nr. 512 11. punktā noteikto viena mājokļa pielāgošanai noteikto AF finansējumu). 
Attiecībā uz AF finansējuma pieejamību Labklājības ministrija atbilstoši Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (turpmāk – KP VIS) datiem secina, ka šobrīd 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas projektos ir izveidojies AF finansējuma atlikums 100 685 euro un valsts budžeta finansējuma atlikums 14 340 euro apmērā. Tāpat redzams, ka, tuvojoties 3.1.2.1.i. investīcijas projektu īstenošanas noslēguma fāzei, veidojas AF finansējuma atlikumi, ko būtu iespējams novirzīt papildu mērķa grupas personu iesaistei. Taču ne visus AF finansējuma atlikumus projekti formāli ir atbrīvojuši un faktiskās (samazinātās) līgumsaistības ir nostiprinātas ar atbilstošiem vienošanās, kas noslēgti ar Centrālo un finanšu un līgumu aģentūru par projektu īstenošanu, grozījumiem. Uz šo brīdi visām pieprasītajām kvotām pietrūkst AF finansējums 88 205 euro apmērā un valsts budžeta finansējums PVN segšanai 25 327 euro apmērā;
2) Bauskas novada pašvaldības īstenotajā projektā ir iestājies risks līdz 2026. gada 31. augustam (ieskaitot) sasniegt mērķrādītāju projektā noteiktajā apmērā. Proti, no Bauskas novada pašvaldības projektā paredzētajiem 11 personu mājokļiem līdz minētajam termiņam ir iespējams pielāgot tikai trīs mājokļus. Pārējos 8 mājokļus nav iespējams pielāgot, jo iepirkumā par mājokļu pielāgošanu iesniegtie piedāvājumi būtiski pārsniedz projektam pieejamo AF finansējumu (šie mājokļi arī ir iepriekš minētajos 40 mājokļos, kuros vēl nav noslēgti iepirkumu līgumi vai ir pārtraukti būvdarbu līgumi). Bauskas novada pašvaldībai nav iespējas investēt papildu pašvaldības finansējumu privātpersonu mājokļos. Tāpēc šobrīd vienīgā iespēja ir pārskatīt katrā mājoklī veicamos pielāgošanas darbus, samazināt to apjomus un īstenot jaunu iepirkumu procedūru. To ir iespējams īstenot un mājokļus pielāgot līdz 2026. gada 15. novembrim (ieskaitot).
Ņemot vērā, ka ar papildu 12 kvotām tiek veidota mērķa grupas rezerve, ir iespējams saskaņot Bauskas novada pašvaldībai šo noteikumu Nr. 512 7.2. apakšpunktā noteikto mērķrādītāju sasniegt (turpināt mērķa grupas personu mājokļu pielāgošanu) līdz 2026. gada 15. novembrim (ieskaitot). Taču šādu iespēju šobrīd neparedz spēkā esošā MK noteikumu Nr. 512 redakcija.

Ņemot vērā minēto, nepieciešams:
1) nodrošināt AF un valsts budžeta finansējuma pieejamību visām 3.1.2.1.i. otrās kārtas pašvaldību pieprasītajām papildu kvotām. Saskaņā ar Ministru kabineta 2026. gada 7. aprīļa sēdē izskatīto informatīvo ziņojumu “Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6.2.1.3.i. investīcijas “Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide” īstenošanas finansējuma samazināšanu un kustamās mantas nodošanu Tieslietu akadēmijai” (prot. Nr. 18, 25. §) 6.2.1.3.i. investīcijā “Mācību centra izveide” (turpmāk – 6.2.1.3.i. investīcija) ir finansējuma atlikums 738 320 euro, tai skaitā AF finansējums – 609 079 euro un valsts budžeta finansējums – 129 241 euro, ko iespējams pārdalīt citām AF plāna investīcijām. Noteikumu projekta saskaņošanas laikā ar Finanšu ministriju kā AF plāna koordinējošo iestādi panākta vienošanās par 6.2.1.3.i. investīcijas daļas (AF finansējuma ir 88 205 euro un valsts budžeta finansējuma 25 327 euro apmērā) pārdalīšanu uz 3.1.2.1.i. investīcijas otro kārtu.
Līdz ar to ir nepieciešami grozījumi MK noteikumu Nr. 512 10. punktā, palielinot 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas AF finansējumu par 88 205 euro, un noteikt to 5 322 717 euro apmērā. Papildus nepieciešams palielināt arī valsts budžeta finansējumu par 25 327 euro, jo atbilstoši MK noteikumu Nr. 512 10. punkta nosacījumiem pašvaldības mājokļu pielāgošanai PVN segšanu paredz no valsts budžeta finansējuma, un noteikt to ne vairāk kā 973 097 euro apmērā. Ņemot vērā ierosinātās AF finansējuma un valsts budžeta finansējuma pārdales no 6.2.1.3.i. investīcijas uz 3.1.2.1.i. investīcijas otro kārtu, noteikumu projektam pievienots attiecīgs Ministru kabineta protokollēmums.
Papildus jāatzīmē pozitīvā ietekme uz 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas mērķa grupas personām, jo tiks atbalstīta iespēja vēl 12 personām nodrošināt vides pieejamību viņas mājoklī, kas uzlabos šo cilvēku dzīves kvalitāti un iespējas iekļauties sabiedrībā.
2) noteikt iespēju, ka pēc tam, kad Labklājības ministrija  konstatēs un gūs pārliecību par MK noteikumu Nr. 512 7.2. apakšpunktā noteiktā mērķrādītāja sasniegšanu pilnā apmērā (šobrīd 117. mērķrādītāja vērtība ir pielāgoti 250 personu mājokļi, bet saskaņā ar ierosinātajiem AF plāna grozījumiem Nr. 4 – pielāgoti 228 personu mājokļi), Labklājības ministrija var saskaņot jebkurai no pašvaldībām sasniegt tās 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas projekta mērķrādītāju daļēji vai pilnā apmērā pagarinātā termiņā – līdz 2026. gada 15. novembrim (ieskaitot), proti, saskaņot MK noteikumu Nr. 512 4. punktā minēto personu mājokļu pielāgošanas turpināšanu līdz 2026. gada 15. novembrim (ieskaitot). Papildus tiks piemērots nosacījums, ka mājokļu skaits, kam pielāgojumu veikšanu iespējams veikt pagarinātā termiņā, nevar pārsniegt 3.1.2.1.i. investīcijas otrajā kārtā (kopā visos projektos) Labklājības ministrijas piešķirto papildu kvotu pašvaldībām skaitu (uz 2026. gada 12. maiju piešķirtas 18 papildu kvotas, kopā visos 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas projektos paredzot 268 personu mājokļu pielāgošanu). Lai konstatētu MK noteikumu Nr. 512 7.2. apakšpunktā noteiktā mērķrādītāja sasniegšanas progresu un pārvaldītu iespējamos riskus, Labklājības ministrija sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru veic regulāru 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas projektu īstenošanas gaitas un mērķrādītāja izpildes uzraudzību. Labklājības ministrija nepieciešamības gadījumā var saskaņot sasniegt MK noteikumu Nr. 512 7.2. apakšpunktā noteikto rādītāju līdz 2026. gada 15. novembrim (ieskaitot), kad tiks gūta pārliecība, ka nav risku MK noteikumu Nr. 512 7.2. apakšpunktā noteiktā mērķrādītāja sasniegšanai (ir noslēgts nepieciešamais skaits iepirkumu līgumu pielāgojumu nodrošināšanai un saņemti apliecinājumi par pielāgojumu veikšanas darbu izpildi līdz 2026. gada 14. augustam vai saņemti finansējuma saņēmēju iesniegtie starpposma vai noslēguma maksājuma pieprasījumi, kurā pamatota MK noteikumu Nr. 512 7.2. apakšpunktā noteiktā mērķrādītāja sasniegšana), vienlaikus nodrošinot, lai publiskie līdzekļi tiktu izlietoti samērīgi un atbilstoši mērķim saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības, efektivitātes, lietderības un saimnieciskuma principiem Tā kā Bauskas novada pašvaldība 2026. gada 9. aprīļa sanāksmē ir informējusi, ka tā ne pie kādiem nosacījumiem nevar pielāgot mājokļus 8 personām līdz 2026. gada 31. augustam, Labklājības ministrija pēc tam, kad tiks gūta pārliecība par iepriekš minēto nosacījumu izpildi plāno informēt Bauskas novada pašvaldību par iespēju mērķrādītāju sasniegt līdz 2026. gada 15. novembrim (ieskaitot). Šobrīd arī no Liepājas valstpilsētas pašvaldības ir saņemta informācija, ka pastāv risks nesasniegt mērķrādītāju projektā noteiktajā apmērā līdz 2026. gada 14. augustam (ieskaitot) un arī citu pašvaldību gadījumā šāds risks nav izslēdzams. Attiecīgi katru šādu gadījumu Labklājības ministrija vērtēs atsevišķi un, ja tas būs kritiski nepieciešams un nepārsniegs piešķirto papildu kvotu skaitu, informēs pašvaldību par saskaņojumu mērķrādītāju sasniegt līdz 2026. gada 15. novembrim (ieskaitot). Piemēram, šobrīd Labklājības ministrija ir piešķīrusi 18 rezerves kvotas un attiecīgi sasniegt mērķrādītāju līdz 2026. gada 15. novembrim (ieskaitot) Labklājības ministrija varēs saskaņot tikai par 18 personu mājokļu pielāgošanu. Papildus jāatzīmē, ka pēc AF plāna grozījumu Nr. 4  apstiprināšanas papildu mērķa grupas personu pielāgoto mājokļu skaits būs 40 (268 (šobrīd paredzēto pielāgoto mājokļu skaits) – 228 (AF plāna grozījumos Nr. 4 paredzētais 3.1.2.1.i. investīcijas 2.kārtas mērķrādītājs) = 40).
Vienlaikus jāņem vērā, mērķa grupas personu skaits, t.sk. piešķirto papildu kvotu ietvaros ir mainīgs, jo mērķa grupas personas pārtrauc dalību projektā objektīvu iemeslu dēļ (tiek ievietotas ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, maina dzīvesvietu, nomirst u.c.).
Mērķa grupas personas, kas ir pieteikušas dalību 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas projektos un saņēmušas akceptu, ka mājoklis tiks pielāgots, ļoti gaida mājokļu pielāgojumus, jo tie uzlabos viņu dzīves kvalitāti un iespējas iekļauties sabiedrībā. Šāda iespēja mērķa grupas personām faktiski ir unikāla, jo turpmāk šādi ieguldījumi būs atkarīgi no pašvaldību budžeta iespējām, jo līdzīgas investīcijas, lai arī nepieciešamas, Labklājības ministrija tuvākajā laika posmā vairs neplāno. Ņemot vērā, ka apstākļi, kas iestājušies attiecīgu pašvaldību projektos, nav atkarīgi ne no mērķa grupas personām, ne arī pašvaldības, Labklājības ministrijas ieskatā ir jādod iespēja pašvaldībām nodrošināt mērķa grupas personu mājokļu pielāgošanu.
Ņemot vērā, ka noteikumu projekts paredz iespēju mērķrādītāju sasniegt līdz 2026. gada 15. novembrim (ieskaitot), nepieciešams atbilstoši precizēt arī starpposma un noslēguma maksājumu pieprasījumu iesniegšanas un noslēguma maksājuma veikšanas nosacījumus. Proti, nepieciešams paredzēt, ka gadījumā, ja projektā noteiktajā apmērā mērķrādītāju sasniedz līdz 2026. gada 15. novembrim (ieskaitot), tā sasniegšanu pamato noslēguma maksājumu pieprasījumā (pilnā apmērā, ja visu mērķrādītāju sasniedz līdz 2026. gada 15. novembrim (ieskaitot) vai daļējā apmērā par to mērķrādītāja daļu, ko sasniedz līdz 2026. gada 15. novembrim (ieskaitot). Savukārt starpposma maksājumā būs jāpamato mērķrādītāja apmērs, kas būs sasniegts līdz 2026. gada 14. augustam (ieskaitot). Papildus precizēts, ka gadījumā, ja projektā ir paredzēta MK noteikumu Nr. 512 20.7. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbības īstenošana vai Labklājības ministrijas saskaņota mērķrādītāja sasniegšana pēc 2026. gada 14. augusta (ieskaitot), noslēguma progresa pārskata iesniegšanai datus uzkrāj un ievada KP VIS vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā, bet ne vēlāk kā līdz 2026. gada 15. novembrim (ieskaitot). 2026. gada 15. novembris noslēgumu maksājumu pieprasījumu iesniegšanai noteikts, lai Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai būtu laiks (pusotrs mēnesis) noslēguma pārskata izskatīšanai un apstiprināšanai, kā arī noslēguma maksājuma veikšanai, kā arī nepieciešamo pārbaužu veikšanai (līdz 2026. gada 31. decembrim).