Anotācija (ex-ante)

Paredzētā darbība: piebraucamā ceļa un stāvvietas izbūves vieta daļēji ietilpst Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā.

Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 7. punkts paredz, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasa kāpu aizsargjoslā (turpmāk – krasta kāpu aizsargjosla) ir atļauta ielu un autoceļu būvniecība vai pārbūve, lai nodrošinātu piekļuvi esošām dzīvojamām ēkām vai šajā pantā atļautās apbūves (ja tur bijusi iepriekšējā apbūve) vajadzībām, ja nepastāv citas piekļuves iespējas, vienlaikus Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punkts paredz, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā mežā ir aizliegts veikt būvniecību, kuras rezultātā platība tiek atmežota, bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma.

Plānotā piebraucamā ceļa (platums: 3 m; segums: grants) būvniecība iedalāma divos posmos: ~288 m posms ārpus kāpu aizsargjoslas un līdz ~265 m posms krasta kāpu aizsargjoslā (gan meža zemē, gan lauksaimniecībā izmantojamā teritorijā). Piebraucamā ceļa rietumu galā plānota automašīnu stāvvietas izbūve ~80 m² platībā (10 m x 8 m).
Piebraucamā ceļa būvniecībai ārpus kāpu aizsargjoslas 145 m garumā un 4,5 m platumā ir nostiprināts ceļa servitūts (atbilstoši Vidzemes rajona tiesas Liepupes pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 80 I daļas 1. iedaļas 3.1. punktam “Kalpojošs nekustams īpašums “Aļņi”, Liepupes pagasts, Limbažu novads (Liepupes pagasta zemesgrāmata nodalījuma Nr. 25). Pamats: 2016. gada 25. aprīļa Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedums, lieta Nr. C21029914 CA0005-16/07”)

Piebraucamā ceļa posmam meža zemē iesniedzējs ir sniedzis divus variantus:
1. variantā atmežojamā platība ir ~1170 m² (zeme zem ceļiem kopā 1386 m²);
2. variantā – ~498,9 m² (zeme zem ceļiem kopā 914 m²). Saskaņā ar iesniedzēja sniegto informāciju plānotais elektrolīnijas kabelis tiks ierīkots blakus piebraucamam ceļam.

Piebraucamā ceļa būvniecībai tika izvēlēts 2. variants, kura būvniecības rezultātā atmežojamā platība ir ~498,9 m². Piebraucamā ceļa trase 2. variantā krasta kāpu aizsargjoslu šķērso, iespējami mazāk skarot meža zemi, un atbilstoši iesniegtajam ģenerālplānam pielāgota teritorijā esošo meliorācijas objektu izvietojumam.

Atmežojamās meža zemes izvietojuma plāns un piebraucamā ceļa un stāvvietas ģenerālplāns pievienots anotācijas pielikumā.

Plānotā piebraucamā ceļa trase neatrodas īpaši aizsargājamu biotopu, īpaši aizsargājamu sugu atradņu vai citu dabas vērtību tiešā tuvumā, kā tas minēts 2021. gada 3. decembra Valsts vides dienesta Valmieras reģionālā vides pārvaldes izsniegtā ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējumā Nr. VI21SI0106, kur norādīta atsauksme uz 2021. gada 5. jūlija Nr. 54/21 sertificētas sugu un biotopu aizsardzības ekspertes Egitas Grolles (sertifikāta Nr. 003; specializācija: jūras piekraste, meži un virsāji, zālāji un vaskulārie augi) par paredzētās darbības vietā esošajām dabas vērtībām un paredzētās darbības ietekmi - atzinumu.
Piebraucamaā ceļa būvniecība un stāvvietas izbūve kopumā iesniegumā norādītajā apjomā nav tāda, kas varētu radīt neatgriezenisku un būtiski negatīvu ietekmi uz krasta kāpu aizsargjoslu un tās izveidošanas mērķu ievērošanu (atbilstoši Aizsargjoslu likuma 6. panta pirmajai daļai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu). Ceļa būvniecība zināmā mērā palielinās meža masīva fragmentāciju, tomēr jānorāda, ka ceļa novietojums 2. variantā kāpu aizsargjoslā esošajā meža zemē lielā mērā ved paralēli esošajai koplietošanas ūdensnotekai – tās 10 m ekspluatācijas aizsargjoslā. Līdz ar to faktiski netiks radīts plaša apjoma pilnīgi jauns lineārs atvērums neskartā meža masīvā, bet gan par ~3 m paplašināts esošais. Koku ciršana un atmežošana kāpu aizsargjoslā ir stingti ierobežota ar Aizsargjoslu likumu, līdz ar nav sagaidāms, ka ceļa būvniecības rezultātā varētu tikt veicināta mežsaimnieciskā darbība vai cita veida saimnieciskā darbība kāpu aizsargjoslā. Ārpus krasta kāpu aizsargjoslas plānotais ceļa posms, kā norādījusi sugu un biotopu eksperte un kā tas redzams ortofotokartēs, lielā mērā tiks būvēts gar esošu izcirtumu, līdz ar to papildu ietekmes uz vidi, ko varētu radīt ceļa būvniecība, šajā ceļa daļā nav vērtējamas kā ļoti būtiskas. Jauna ceļa būvniecība Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, ārpus kāpu aizsargjoslas, nav aizliegta ar Aizsargjoslu likumu vai citiem normatīvajiem aktiem. Ietekme, ko radīs troksnis, vibrācijas un putekļi ceļa būvniecības laikā, kopumā vērtējama kā īslaicīga un maznozīmīga. Ņemot vērā to, ka ceļa būvniecības vietu lielā mērā ieskauj meža teritorijas, tad iepriekš minētās ietekmes neradīs traucējumus apkārtnes iedzīvotājiem un tiks absorbētas apkārtējā vidē.

Paredzētajai darbībai Limbažu novada Būvvalde 2023. gada 24. aprīlī ir saskaņojusi būvprojektu minimālā sastāvā "Piebraucamā ceļa un stāvvietas izbūve "Stiliņi", Liepupes pagasts, Salacgrīvas novads" un 2023. gada 24. aprīlī izsniegta būvatļauja Nr. BIS-BV-4.5-2023-101 ar projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem.

Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi 2022. gada 15. martā izsniegusi tehniskos noteikumus Nr. V-1-18/134 (spēkā līdz 2024. gada 15. februārim), nosakot vides aizsardzības un būvdarbu prasības.

Paredzētajai darbībai 2021. gada 3. decembrī Valsts vides dienesta Valmieras reģionālā vides pārvalde ir veikusi ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu Nr. VI21SI0106 saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasībām, kurā vērtēta paredzētās darbības ietekme uz vidi, un pieņēma lēmumu nepiemērot paredzētajai darbībai ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, jo iespējamās nelabvēlīgās ietekmes ir identificētas un to novēršanai vai mazināšanai ir iespējams noteikt un projekta tehniskajos risinājumos iestrādāt atbilstīgus pasākumus, lai novērstu būtiski negatīvu ietekmi uz vidi. Tehniskajos noteikumos noteiktie nosacījumi ir izvirzīti, pamatojoties uz ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma secinājumiem un identificētajām ietekmēm.

Paredzētajai darbībai 2021. gada 15. decembrī Valsts vides dienesta Vidzemes reģionālā vides pārvalde ir izdevusi tehniskos noteikumus Nr. VI21TN0513 (pievienots anotācijas pielikumā), kā arī pieņemts lēmums Nr. AP22VL0099 "Par grozījumiem tehniskajos noteikumos Nr. VI21TN0513" (pievienots anotācijas pielikumā). Valsts vides dienests izvērtējis lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un secina, ka ir iespējams veikt grozījumus tehniskajos noteikumos Nr.VI21TN0513, sašaurinot prasījumu piebraucamā ceļa izbūvei: paredzot piebraucamā ceļa būvniecību tikai pa nodibināto servitūtu īpašumos ar kadastra apzīmējumiem 6660 013 0004 un 6660 0130 063.

Piebraucamā ceļa un stāvvietas izbūve zemes vienībās ar kadastra apzīmējumiem 66600130226, 66600130004, 66600130063, Liepupes pagastā, Limbažu novadā, un darbībai nav paredzama būtiska negatīva ietekme uz īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un dabas vērtībām, ja plānotā darbība nenonāk pretrunā ar Aizsargjoslu likuma 6. panta pirmajā daļa noteikto Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas izveidošanas mērķi un Aizsargjoslu likuma 35. un 36. pantā noteiktajiem aprobežojumiem.