22-TA-1118: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” izstrādāts, pamatojoties uz:
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 24. un 25.pantu.
Ministru kabineta 2021. gada 20.oktobra protokollēmuma Nr. 71 4§ "Informatīvais ziņojums "Par paveikto veselības aprūpes sistēmas kapacitātes stiprināšanai Covid-19 pacientu ārstēšanas nodrošināšanai un priekšlikumiem neizlietotā finansējuma apguvei"" 6. punktu;
Ministru kabineta 2021. gada 26.oktobra protokollēmuma Nr. 72 60§ "Informatīvais ziņojums “Par gultu izvēršanu Covid-19 pacientiem”" 3.punktu;
2021. gada 2.novembra Ministru kabineta protokola Nr. 73 47§ "Informatīvais ziņojums "Par papildu gultu izvēršanu un resursiem Covid-19 pacientu ārstēšanai"" 3.punktu;
Ministru kabineta 2021. gada 23.novembra protokollēmuma Nr. 76 40§ "Par papildu slimnīcu kapacitātes celšanu Covid-19 pacientu ārstēšanas nodrošināšanai"" 5.punktu.
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 24. un 25.pantu.
Ministru kabineta 2021. gada 20.oktobra protokollēmuma Nr. 71 4§ "Informatīvais ziņojums "Par paveikto veselības aprūpes sistēmas kapacitātes stiprināšanai Covid-19 pacientu ārstēšanas nodrošināšanai un priekšlikumiem neizlietotā finansējuma apguvei"" 6. punktu;
Ministru kabineta 2021. gada 26.oktobra protokollēmuma Nr. 72 60§ "Informatīvais ziņojums “Par gultu izvēršanu Covid-19 pacientiem”" 3.punktu;
2021. gada 2.novembra Ministru kabineta protokola Nr. 73 47§ "Informatīvais ziņojums "Par papildu gultu izvēršanu un resursiem Covid-19 pacientu ārstēšanai"" 3.punktu;
Ministru kabineta 2021. gada 23.novembra protokollēmuma Nr. 76 40§ "Par papildu slimnīcu kapacitātes celšanu Covid-19 pacientu ārstēšanas nodrošināšanai"" 5.punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Lai 2022.gadā nodrošinātu faktiski apgūtā finansējuma apmaksu, kā arī veiktu norēķinus ar ārstniecības iestādēm par gultu izvēršanu un atbilstošu materiāltehnisko nodrošinājumu un slimnīcu infrastruktūras uzlabošanas darbiem no 2021.gada decembra līdz 2022. gada aprīlim kopā papildus ārstniecības iestādēm nepieciešami 3 255 493 euro.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pasaules Veselības organizācija 2020.gadā pasludināja Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Veselības ministrija sadarbībā ar padotības iestādēm un nozares ekspertiem jau 2020. gada vasarā, ņemot vērā Latvijas ekspertu un Pasaules Veselības organizācijas speciālistu prognozēto atkārtoto Covid-19 uzliesmojumu 2020. gada rudenī, kā arī, pamatojoties uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra informāciju par novērotām tendencēm Covid-19 pandēmijas laikā un kumulatīvās incidences rādītājiem Eiropas valstīs, aprēķināja epidemioloģiskās situācijas iespējamo attīstību un izstrādāja informatīvo ziņojumu “Veselības nozares kapacitātes celšana un noturības stiprināšana Covid-19 apstākļos Latvijā” (apstiprināts Ministru kabineta 2020. gada 8. decembra sēdē (TA-1738)). Minētajā ziņojumā tika paredzēta rīcība, ja atkārtotā Covid-19 uzliesmojuma gadījumā valstī saslimtu 0,5% iedzīvotāju (0,5% scenārijs) un kopējais saslimušo skaits būtu 10 416, un no visiem saslimušajiem 20% (2 083) ārstētos slimnīcās, no kuriem – 15% gadījumu (312 pacientiem) būtu smaga klīniskā norise.
Realitātē, izvērtējot epidemioloģisko situāciju, saslimstības ar Covid-19 infekciju un stacionēto Covid-19 pacientu skaitu 2020. gada rudenī, tika secināts, ka minētie rādītāji ir lielāki par iepriekš prognozēto, tāpēc tika veikti slimnīcu kapacitātes celšanas pasākumi, pieprasot nepieciešamo finansējumu slimnīcām par kuriem ministrija ziņoja 20.oktobrī informatīvā ziņojumā “Par paveikto veselības aprūpes sistēmas kapacitātes stiprināšanai Covid-19 pacientu ārstēšanas nodrošināšanai un priekšlikumiem neizlietotā finansējuma apguvei”, lūdzot papildu finansējumu papildu Covid-19 gultu atvēršanai esošajā infrastruktūrā un reorganizētajā infrastruktūrā.
Reaģējot uz reālajiem Covid-19 saslimstības datiem un stacionēto Covid-19 pacientu skaita pieaugumu, Veselības ministrija veica pasākumus, lai stiprinātu veselības nozares, tai skaitā slimnīcu, kas veic Covid-19 pacientu ārstēšanu, kapacitāti un nodrošinātu nepieciešamo materiāltehnisko nodrošinājumu, kā arī medicīniskā aprīkojuma un medicīnisko ierīču pieejamību, pieprasot nepieciešamo finansējumu slimnīcām.
Finansējums tika pieprasīts ar mērķi palielināt slimnīcu kapacitāti, lai nodrošinātu visu pacientu, tai skaitā neatliekamo, akūto un Covid-19 pacientu ārstēšanu, pēc iespējas neierobežojot citu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Plānojot finansējuma apjomu, tika vērtētas saslimstības prognozes un hospitalizācijas prognozes.
Realitātē, izvērtējot epidemioloģisko situāciju, saslimstības ar Covid-19 infekciju un stacionēto Covid-19 pacientu skaitu 2020. gada rudenī, tika secināts, ka minētie rādītāji ir lielāki par iepriekš prognozēto, tāpēc tika veikti slimnīcu kapacitātes celšanas pasākumi, pieprasot nepieciešamo finansējumu slimnīcām par kuriem ministrija ziņoja 20.oktobrī informatīvā ziņojumā “Par paveikto veselības aprūpes sistēmas kapacitātes stiprināšanai Covid-19 pacientu ārstēšanas nodrošināšanai un priekšlikumiem neizlietotā finansējuma apguvei”, lūdzot papildu finansējumu papildu Covid-19 gultu atvēršanai esošajā infrastruktūrā un reorganizētajā infrastruktūrā.
Reaģējot uz reālajiem Covid-19 saslimstības datiem un stacionēto Covid-19 pacientu skaita pieaugumu, Veselības ministrija veica pasākumus, lai stiprinātu veselības nozares, tai skaitā slimnīcu, kas veic Covid-19 pacientu ārstēšanu, kapacitāti un nodrošinātu nepieciešamo materiāltehnisko nodrošinājumu, kā arī medicīniskā aprīkojuma un medicīnisko ierīču pieejamību, pieprasot nepieciešamo finansējumu slimnīcām.
Finansējums tika pieprasīts ar mērķi palielināt slimnīcu kapacitāti, lai nodrošinātu visu pacientu, tai skaitā neatliekamo, akūto un Covid-19 pacientu ārstēšanu, pēc iespējas neierobežojot citu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Plānojot finansējuma apjomu, tika vērtētas saslimstības prognozes un hospitalizācijas prognozes.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai, atbilstoši epidemioloģiskās situācijas attīstībai 2020.gada rudenī un gada nogalē, kā arī 2021.gada pavasarī, rudenī un ziemā, nodrošinātu visa strauji pieaugušā stacionēto Covid-19 pacientu skaita veselības aprūpi, tai skaitā nepieciešamības gadījumā sniedzot augsta skābekļa terapiju un ārstēšanu veicot intensīvās terapijas (turpmāk – IT) nodaļās, Veselības ministrija iesniedza papildu finansējuma pieprasījumus. Minētajos pieprasījumos papildu finansējums tika lūgts slimnīcām papildu gultu, tai skaitā IT gultu, izvēršanai (gan esošo pārprofilēšanai, gan jaunu gultu iegādei) un aprīkošanai ar nepieciešamo aprīkojumu, ārstēšanas nodrošināšanai nepieciešamo medicīnisko iekārtu un ierīču iegādei, skābekļa sistēmu izbūvei un atjaunošanai (lai nodrošinātu augsta skābekļa terapijas pieejamību), aprīkojumam pacientu aprūpes veikšanai, kā arī iekārtām un līdzekļiem dezinfekcijas pasākumu īstenošanai, kas ļautu ierobežot Covid-19 infekcijas izplatīšanos slimnīcās. Tāpat epidemioloģiskajai situācijai būtiski pasliktinoties, lūgta starptautiskā palīdzība, kuras ietvaros saņemtās medicīniskās ierīces tika izmantotas slimnīcu gultu aprīkošanai, lai varētu sniegt nepieciešamo veselības aprūpi pacientiem.
Vienlaikus, ņemot vērā pieredzi ar gultu izvēršanu Covid-19 pandēmijas laikā tika secināts, ka Covid-19 gultu izvēršanai ir nepieciešams laiks un slimnīcās nav brīvu aprīkotu gultu rezervju, lai, attīstoties situācijai ar lielu stacionēto pacientu skaitu (gan Covid-19, gan citu profilu pacientu), slimnīcas varētu operatīvi izvērst gultas. Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu operatīvu veselības aprūpes sistēmas gatavību situācijām ar lielu saslimušo vai cietušo skaitu, Veselības ministrija sagatavoja informatīvo ziņojumu “Par medicīniskā skābekļa pieejamības nodrošināšanu un slimnīcu rezervju, kā arī valsts gultu rezervju veidošanu” (turpmāk – Ziņojums), kas paredz izveidot slimnīcu rezerves un gultu rezerves saskaņā ar jau no valsts budžeta finanšu līdzekļiem iegādāto iekārtu un no starptautiskās palīdzības dāvinājumā saņemto medicīnisko iekārtu sarakstu (izskatīts un atbalstīts Ministru kabineta 2022.gada 15.februāra sēdē (prot. Nr. 8. 76§)).
Izvērtējot slimnīcu sniegto informāciju par papildus piešķirtā finansējuma apguvi, secināms, ka daļa no kapacitātes celšanas pasākumiem vēl ir izpildes procesā, atsevišķas slimnīcas ir iegādājušās medicīniskās iekārtas par zemāku cenu kā bija prognozēts. Tāpat atzīmējams, ka atsevišķas slimnīcas ir informējušas, ka neplāno realizēt pasākumus, atbilstoši sākotnēji plānotajam un sasniedzamajam mērķim. (skat.1.1.pielikumā).
Ņemot vērā minēto, nepieciešams veikt pasākumus, lai nodrošinātu veselības nozares un slimnīcu gatavību gan pandēmijām (tai skaitā izplatoties jauniem Covid-19 vīrusa celmiem), vienlaicīgi iespēju robežās nesamazinot citu profilu pacientu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Vienlaikus, ņemot vērā pieredzi ar gultu izvēršanu Covid-19 pandēmijas laikā tika secināts, ka Covid-19 gultu izvēršanai ir nepieciešams laiks un slimnīcās nav brīvu aprīkotu gultu rezervju, lai, attīstoties situācijai ar lielu stacionēto pacientu skaitu (gan Covid-19, gan citu profilu pacientu), slimnīcas varētu operatīvi izvērst gultas. Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu operatīvu veselības aprūpes sistēmas gatavību situācijām ar lielu saslimušo vai cietušo skaitu, Veselības ministrija sagatavoja informatīvo ziņojumu “Par medicīniskā skābekļa pieejamības nodrošināšanu un slimnīcu rezervju, kā arī valsts gultu rezervju veidošanu” (turpmāk – Ziņojums), kas paredz izveidot slimnīcu rezerves un gultu rezerves saskaņā ar jau no valsts budžeta finanšu līdzekļiem iegādāto iekārtu un no starptautiskās palīdzības dāvinājumā saņemto medicīnisko iekārtu sarakstu (izskatīts un atbalstīts Ministru kabineta 2022.gada 15.februāra sēdē (prot. Nr. 8. 76§)).
Izvērtējot slimnīcu sniegto informāciju par papildus piešķirtā finansējuma apguvi, secināms, ka daļa no kapacitātes celšanas pasākumiem vēl ir izpildes procesā, atsevišķas slimnīcas ir iegādājušās medicīniskās iekārtas par zemāku cenu kā bija prognozēts. Tāpat atzīmējams, ka atsevišķas slimnīcas ir informējušas, ka neplāno realizēt pasākumus, atbilstoši sākotnēji plānotajam un sasniedzamajam mērķim. (skat.1.1.pielikumā).
Ņemot vērā minēto, nepieciešams veikt pasākumus, lai nodrošinātu veselības nozares un slimnīcu gatavību gan pandēmijām (tai skaitā izplatoties jauniem Covid-19 vīrusa celmiem), vienlaicīgi iespēju robežās nesamazinot citu profilu pacientu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu veselības nozares un slimnīcu gatavību un ļautu iespēju robežās nodrošināt visu profilu pacientu nepārtrauktu veselības aprūpi, nepieciešams izveidot Ziņojumā minētās slimnīcu rezerves un gultu rezerves. Līdz ar to ir būtiski pabeigt slimnīcu 2021.gadā uzsāktās aktivitātes kapacitātes stiprināšanā un veidot racionālas slimnīcu rezerves.
Atbilstoši slimnīcu sniegtajai informācijai veicot gultu izvēršanu un atbilstošu materiāltehniskā nodrošinājuma iegādi un slimnīcu infrastruktūras uzlabošanas darbiem no 2021.gada decembra līdz 2022. gada aprīlim kopā papildus nepieciešami 3 255 493 euro, tai skaitā:
1. 3 776 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas 1. slimnīca";
2. 844 067 euro – sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas 2. slimnīca”;
3. 585 579 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rēzeknes slimnīca";
4. 1 102 805 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Jelgavas pilsētas slimnīca";
5. 53 586 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca".
6. 122 682 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Vidzemes slimnīca";
7. 147 073 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Jēkabpils reģionālā slimnīca";
8. 4 146 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Priekules slimnīca";
9. 49 838 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Dobeles un apkārtnes slimnīca";
10. 25 193 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Alūksnes slimnīca";
11. 71 577 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Bauskas slimnīca";
12. 17 010 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Cēsu klīnika";
13. 70 050 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Madonas slimnīca";
14. 23 850 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Limbažu slimnīca";
15. 46 214 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Sanare - KRC Jaunķemeri";
16. 56 072 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Tukuma slimnīca";
17. 10 618 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību SIA "Saldus medicīnas centrs";
18. 17 666 euro - akciju sabiedrībai "Latvijas Jūras Medicīnas centrs";
19. 3 691 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Aizkraukles medicīnas centrs".
Atbilstoši slimnīcu sniegtajai informācijai veicot gultu izvēršanu un atbilstošu materiāltehniskā nodrošinājuma iegādi un slimnīcu infrastruktūras uzlabošanas darbiem no 2021.gada decembra līdz 2022. gada aprīlim kopā papildus nepieciešami 3 255 493 euro, tai skaitā:
1. 3 776 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas 1. slimnīca";
2. 844 067 euro – sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas 2. slimnīca”;
3. 585 579 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rēzeknes slimnīca";
4. 1 102 805 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Jelgavas pilsētas slimnīca";
5. 53 586 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca".
6. 122 682 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Vidzemes slimnīca";
7. 147 073 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Jēkabpils reģionālā slimnīca";
8. 4 146 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Priekules slimnīca";
9. 49 838 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Dobeles un apkārtnes slimnīca";
10. 25 193 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Alūksnes slimnīca";
11. 71 577 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Bauskas slimnīca";
12. 17 010 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Cēsu klīnika";
13. 70 050 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Madonas slimnīca";
14. 23 850 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Limbažu slimnīca";
15. 46 214 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Sanare - KRC Jaunķemeri";
16. 56 072 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Tukuma slimnīca";
17. 10 618 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību SIA "Saldus medicīnas centrs";
18. 17 666 euro - akciju sabiedrībai "Latvijas Jūras Medicīnas centrs";
19. 3 691 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Aizkraukles medicīnas centrs".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
3 255 493
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
3 255 493
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-3 255 493
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-3 255 493
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
3 255 493
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Lai ārstniecības iestādes savlaicīgi varētu norēķināties par piegādātajām iekārtām, veiktajiem infrastruktūras uzlabošanas darbiem ir nepieciešams Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam) piešķirt finansējumu, lai Nacionālais veselības dienests lai segtu izdevumus par 2021.gada decembrī un 2022. gadā uzsākto medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādi. Saņemot finansējumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem” tiktu nodrošināta nepārtraukta naudas plūsma un savlaicīgi tiktu veikti norēķini ar ārstniecības iestādēm.
Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 20.oktobra protokollēmuma Nr. 71 4§ "Informatīvais ziņojums "Par paveikto veselības aprūpes sistēmas kapacitātes stiprināšanai Covid-19 pacientu ārstēšanas nodrošināšanai un priekšlikumiem neizlietotā finansējuma apguvei"" 6. punktam tika iezīmēts finansējums 3 074 062 euro, lai segtu izdevumus par medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādi (1.1 pielikums).
Atbilstoši ārstniecības iestāžu iesniegtajiem faktiskajiem izdevumiem par medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādi laika periodā no 2021.gada decembra līdz 2022.gada aprīlim faktiski ir izlietoti 1 696 237 euro (1.1. pielikums).
Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 26.oktobra protokollēmuma Nr. 72 60§ "Informatīvais ziņojums “Par gultu izvēršanu Covid-19 pacientiem”" 3.punktam tika iezīmēts finansējums 1 516 839 euro, lai segtu izdevumus par medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādi (1.1 pielikums).
Atbilstoši ārstniecības iestāžu iesniegtajiem faktiskajiem izdevumiem par medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādi laika periodā no 2021.gada decembra līdz 2022.gada aprīlim faktiski ir izlietoti 757 024 euro (1.1. pielikums).
Atbilstoši 2021. gada 2.novembra Ministru kabineta protokola Nr. 73 47§ "Informatīvais ziņojums "Par papildu gultu izvēršanu un resursiem Covid-19 pacientu ārstēšanai"" 3.punktam tika iezīmēts finansējums 1 976 769 euro, lai segtu izdevumus par medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādi (1.1 pielikums).
Atbilstoši ārstniecības iestāžu iesniegtajiem faktiskajiem izdevumiem par medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādi laika periodā no 2021.gada decembra līdz 2022.gada aprīlim faktiski ir izlietoti 770 257 euro (1.1. pielikums).
Ministru kabineta 2021. gada 23.novembra protokollēmuma Nr. 76 40§ "Par papildu slimnīcu kapacitātes celšanu Covid-19 pacientu ārstēšanas nodrošināšanai"" 5.punktam tika iezīmēts finansējums 120 338 euro, lai segtu izdevumus par medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādi (1.1 pielikums).
Atbilstoši ārstniecības iestāžu iesniegtajiem faktiskajiem izdevumiem par medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādi laika periodā no 2021.gada decembra līdz 2022.gada aprīlim faktiski ir izlietoti 31 975 euro (1.1. pielikums).
MK rīkojums 1.punkts paredz piešķirt finansējumu 3 255 493 euro apmērā, lai segtu izdevumus, kas radušies medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādei, 2021. gada decembrī un 2022. gada janvārī, februārī, martā un aprīlī (skatīt detalizēti 1.1. - 1.24. pielikumus).
Rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Veselības ministrijai finansējumu 3 255 493 euro apmērā, lai segtu izdevumus, kas radušies no 2021.gada decembra līdz 2022. gada aprīlim saistībā ar medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādi, tai skaitā:
3 776 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas 1. slimnīca";
844 067 euro – sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas 2. slimnīca”;
585 579 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rēzeknes slimnīca";
1 102 805 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Jelgavas pilsētas slimnīca";
53 586 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca".
122 682 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Vidzemes slimnīca";
147 073 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Jēkabpils reģionālā slimnīca";
4 146 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Priekules slimnīca";
49 838 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Dobeles un apkārtnes slimnīca";
25 193 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Alūksnes slimnīca";
71 577 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Bauskas slimnīca";
17 010 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Cēsu klīnika";
70 050 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Madonas slimnīca";
23 850 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Limbažu slimnīca";
46 214 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Sanare - KRC Jaunķemeri";
56 072 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Tukuma slimnīca";
10 618 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību SIA "Saldus medicīnas centrs";
17 666 euro - akciju sabiedrībai "Latvijas Jūras Medicīnas centrs";
3 691 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Aizkraukles medicīnas centrs".
Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu par šā rīkojuma 1.punktā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma 1.punktā minētajām apropriācijas izmaiņām un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nebūs iebildusi pret apropriācijas izmaiņām, veiks apropriācijas izmaiņas.
Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 20.oktobra protokollēmuma Nr. 71 4§ "Informatīvais ziņojums "Par paveikto veselības aprūpes sistēmas kapacitātes stiprināšanai Covid-19 pacientu ārstēšanas nodrošināšanai un priekšlikumiem neizlietotā finansējuma apguvei"" 6. punktam tika iezīmēts finansējums 3 074 062 euro, lai segtu izdevumus par medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādi (1.1 pielikums).
Atbilstoši ārstniecības iestāžu iesniegtajiem faktiskajiem izdevumiem par medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādi laika periodā no 2021.gada decembra līdz 2022.gada aprīlim faktiski ir izlietoti 1 696 237 euro (1.1. pielikums).
Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 26.oktobra protokollēmuma Nr. 72 60§ "Informatīvais ziņojums “Par gultu izvēršanu Covid-19 pacientiem”" 3.punktam tika iezīmēts finansējums 1 516 839 euro, lai segtu izdevumus par medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādi (1.1 pielikums).
Atbilstoši ārstniecības iestāžu iesniegtajiem faktiskajiem izdevumiem par medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādi laika periodā no 2021.gada decembra līdz 2022.gada aprīlim faktiski ir izlietoti 757 024 euro (1.1. pielikums).
Atbilstoši 2021. gada 2.novembra Ministru kabineta protokola Nr. 73 47§ "Informatīvais ziņojums "Par papildu gultu izvēršanu un resursiem Covid-19 pacientu ārstēšanai"" 3.punktam tika iezīmēts finansējums 1 976 769 euro, lai segtu izdevumus par medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādi (1.1 pielikums).
Atbilstoši ārstniecības iestāžu iesniegtajiem faktiskajiem izdevumiem par medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādi laika periodā no 2021.gada decembra līdz 2022.gada aprīlim faktiski ir izlietoti 770 257 euro (1.1. pielikums).
Ministru kabineta 2021. gada 23.novembra protokollēmuma Nr. 76 40§ "Par papildu slimnīcu kapacitātes celšanu Covid-19 pacientu ārstēšanas nodrošināšanai"" 5.punktam tika iezīmēts finansējums 120 338 euro, lai segtu izdevumus par medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādi (1.1 pielikums).
Atbilstoši ārstniecības iestāžu iesniegtajiem faktiskajiem izdevumiem par medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādi laika periodā no 2021.gada decembra līdz 2022.gada aprīlim faktiski ir izlietoti 31 975 euro (1.1. pielikums).
MK rīkojums 1.punkts paredz piešķirt finansējumu 3 255 493 euro apmērā, lai segtu izdevumus, kas radušies medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādei, 2021. gada decembrī un 2022. gada janvārī, februārī, martā un aprīlī (skatīt detalizēti 1.1. - 1.24. pielikumus).
Rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Veselības ministrijai finansējumu 3 255 493 euro apmērā, lai segtu izdevumus, kas radušies no 2021.gada decembra līdz 2022. gada aprīlim saistībā ar medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādi, tai skaitā:
3 776 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas 1. slimnīca";
844 067 euro – sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas 2. slimnīca”;
585 579 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rēzeknes slimnīca";
1 102 805 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Jelgavas pilsētas slimnīca";
53 586 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca".
122 682 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Vidzemes slimnīca";
147 073 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Jēkabpils reģionālā slimnīca";
4 146 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Priekules slimnīca";
49 838 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Dobeles un apkārtnes slimnīca";
25 193 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Alūksnes slimnīca";
71 577 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Bauskas slimnīca";
17 010 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Cēsu klīnika";
70 050 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Madonas slimnīca";
23 850 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Limbažu slimnīca";
46 214 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Sanare - KRC Jaunķemeri";
56 072 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Tukuma slimnīca";
10 618 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību SIA "Saldus medicīnas centrs";
17 666 euro - akciju sabiedrībai "Latvijas Jūras Medicīnas centrs";
3 691 euro - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Aizkraukles medicīnas centrs".
Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu par šā rīkojuma 1.punktā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma 1.punktā minētajām apropriācijas izmaiņām un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nebūs iebildusi pret apropriācijas izmaiņām, veiks apropriācijas izmaiņas.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumi tiks veikti Veselības ministrijas budžeta programmas 99.00.00 “Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums” ietvaros, līdzekļus pārdalot no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Publisko resursu ieguldījums valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai tiks sniegts, ievērojot Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmuma "Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi" (2012/21/ES) nosacījumus. Rīkojuma projektā atbalsts intensīvo terapijas gultu uzturēšanai noteikts NVD, kas ir galvenais vispārējās tautsaimniecības nozīmes pakalpojumu (turpmāk - VTNP) deleģētājs. Atbilstoši VTNP lēmumam, NVD slēdz (vai papildina esošos līgumus) ar slimnīcām, un šie līgumi atbildīs VTNP lēmumā noteiktajam.
Publisko resursu ieguldījums valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai tiks sniegts, ievērojot Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmuma "Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi" (2012/21/ES) nosacījumus. Rīkojuma projektā atbalsts intensīvo terapijas gultu uzturēšanai noteikts NVD, kas ir galvenais vispārējās tautsaimniecības nozīmes pakalpojumu (turpmāk - VTNP) deleģētājs. Atbilstoši VTNP lēmumam, NVD slēdz (vai papildina esošos līgumus) ar slimnīcām, un šie līgumi atbildīs VTNP lēmumā noteiktajam.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
-
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi