Anotācija (ex-ante)

Civillikums nosaka pamatprincipu un konceptuālu pieeju jūras piekrastes jeb jūras piekrastes sauszemes daļas, līdz augstākās bangas robežai, piederības regulējumu. Civillikumā noteiktais, ka jūras piekraste pieder valstij līdz ABR, ir vispārīga norma, bet tam ir tiesiskas sekas – mainās privātīpašumā esošo zemes vienību robežas un zemes vienību piederība, līdz ar ko tas skar gan privātpersonu, gan arī valsts intereses. Tādējādi ir nepieciešams speciālās tiesību normās noteikt kārtību, kādā tiek īstenots Civillikumā noteiktais par jūras piekrastes piederību. Pēc iespējas precīzāk fiksējot konkrētu vietu, kura definējama kā "ABR". Vienlaikus, definējot termiņu, kādos ietvaros vai nosacījumos, pie kuriem attiecīgi fiksētā ABR jāpārskata tās mainīgās iezīmes dēļ. Tiktu skaidri noteikts jūra piekrastes joslā esošo zemes vienību robežas un zemes vienību piederība.

I. Vispārīgie jautājumi

Noteikumu projekts nosaka kārtību kādā tiek noteikta ABR, nosaka kārtību tās apstiprināšanai, lai tā iegūtu tiesisku raksturu, kā arī nosaka datu par apstiprinātās ABR nodošanu valsts informācijas sistēmām, lai tiktu nodrošināta šīs informācijas lietojamība un pieejamība visai sabiedrībai. Jūras krasta līnija, ABR un buferjosla tiek noteikta šo noteikumu pielikumos un publicētas Valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portālā, kur tās attiecīgi tiks uzturētas. Apzinoties Latvijas jūras piekrastes garumu un tās attēlošanas iespējamību Noteikumu projektā ABR tiek attēlota pa vairākiem posmiem šo noteikumu projekta pielikumā Latvijas ģeodēziskajā koordinātu sistēmā (turpmāk – LKS–92):
1. Visa Latvijas teritorija;
2. Lietuvas robeža – Ziemupe;
3. Ziemupe – Ošvalki;
4. Sārnate – Oviši;
5. Lūžņa – Melnsils
6. Melnsils – Abragciems
7. Engure – Rīga
8. Rīga – Lauči
9. Saulkrasti – Igaunijas robeža.

II. Jūras krasta līnijas noteikšana, aktualizēšana un apstiprināšana

Ar noteikumu projektu tiek noteikta atbildīgā institūcija jūras krasta līnijas noteikšanā un aktualizēšanā – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (turpmāk – LVĢMC). Lai taupītu cilvēkresursus jūras krasta līniju nosaka kamerāli LKS–92 par pamatu ņemot aktuālo LVĢMC metodoloģiju jūras krasta līnijas noteikšanai, izmantojot jaunākās attālināto novērojumu datu kopas.

Tādējādi jūras krasta līnija tiek noteikta, izmantojot Eiropas Kosmosa Aģentūras Sentinel-2 misijas (https://sentinels.copernicus.eu/web/sentinel/missions/sentinel-2) brīvpieejas tālizpētes datu palīdzību. Aktivitātes gaitā tiek apkopoti visi tekošajā gadā pieejamie satelītattēli Latvijas piekrastes reģionos. Momentānās ūdens līnijas noteikšana tiek veikta, izmantojot radiometriskos tālizpētes datu indeksus, kas tiek iegūti, kombinējot Sentinel-2 trešo (vidējais atstarojošo viļņu garums 559,8 nm), ceturto (664,6 nm) un astoto (832,8 nm) joslu. Iegūtās indeksu vērtības ļauj atdalīt ūdens un zemes virsmas pikseļus, pielietojot pudurošanu pēc vidējām vērtībām, kā arī Otsu robežvērtības noteikšanas paņēmienu [Otsu, N., 1979. A Threshold Selection Method from Gray-Level Histograms. IEEE Transactions on Systems, Man, and Cybernetics, 9(1), 62–66]. Iegūtās ūdens līnijas tālāk tiek statistiski apkopotas un analizētas, izmantojot ASV ģeoloģijas dienesta izstrādāto programmatūru DSAS [Himmelstoss, E. A., Henderson, R. E., Kratzmann, M. G., Farris, A. S., 2021. Digital Shoreline Analysis System (DSAS) version 5.1 user guide (Report No. 2021–1091; Open-File Report, p. 104). USGS Publications Warehouse]. Veicot krasta līniju analīzi, tiek izmantoti tikai tie tālizpētes mērījumi, kas iegūti mierīgos un normai pietuvinātos jūras viļņošanās un ūdens līmeņa apstākļos.

III. Augstākās bangas robežas un tās buferjoslas noteikšana, aktualizēšana un apstiprināšana

Arī ABR nosaka kamerāli LKS–92 LVĢMC, bet par pamatu izmantojot aktuālo jūras piekrastes apvidus digitālā reljefa modeli (turpmāk – DRM) ar horizontālo izšķirtspēju 1×1 m, kas iegūts par pamatu ņemot lāzerskenēšanas (turpmāk – LiDAR) datus.

Ar Noteikumu projektu ABR nosaka 2,5 m augstumā (jūras piekrastes applūstošajās atbilstoši reljefa augstumam 1,5 vai 2,0 m) kā vienu (pirmo no jūras krasta līnijas) nepārtrauktu līniju ar ģeneralizācijas soli (vidējo attālumu starp robežu raksturojošajiem punktiem) 20 m (izņemot upju grīvas, zemos krastus jūras piekrastes applūstošās teritorijas un ostu teritorijās esošās hidrotehniskās būves vai konstrukcijas), kas atbilst vietai krasta nogāzē, kur notiek pāreja no pludmales uz primāro kāpu reljefu vai no pludmales uz stāvkrasta nogāzi un, kas daudzviet sakrīt arī ar daudzgadīgās veģetācijas izplatības robežu. Savukārt tajos jūras piekrastes posmos, kurus šķērso upju grīvas, ABR nosaka, savienojot pretējos upes krastos esošo savstarpēji pēdējo tuvāko un upes ūdenslīnijai tuvāko 2,5 m augstuma atzīmi kā taisnu līniju. Šāds zināmā mēra vienkāršots ABR savienojums nepieciešams, lai ABR zemo upju krastu dēļ nestieptos pārāk dziļi uz iekšzemes pusi.

Lielākajā daļā Latvijas jūras piekrastes robežas, līdz kurai krasta reljefa formēšanā vislielākā nozīme ir jūras viļņu darbībai, atrodas aptuveni 1,8 m līdz 3,0 m augstumā virs jūras līmeņa. Lielākā augstumā, kur arī ir iespējama reljefa pārveidošanās, galvenā nozīme ir vēja ģeoloģiskajai darbībai. Ir iespējami reti un ekstrēmi apstākļi, kuros viļņu iedarbība uz krasta reljefu notiek arī lielākā par 3,0 m augstumā, tomēr robežas definēšana pie maksimālās ekstrēmu "gadsimta" vētras viļņu sasniedzamās augstuma robežas nav uzskatāma par pamatotu. Daudzviet piekrastē krasta reljefa elementi šādu augstumu vispār nesasniedz, lielākajā daļā Latvijas piekrastes viļņošanās ar tādu intensitāti, kas ietekmē krasta nogāzi virs 2,5-3,0 m augstuma, ir novērojama ļoti reti - varbūtība <2%/gadā. Jūras piekrastē ir sastopami arī tādi iecirkņi, kuros pludmales augstums nepārsniedz 1,0 m, bet vētras viļņu uzskalošanās ļoti reti pārsniedz 1,5 m augstumu, tomēr robežas definēšana pie zemākās Latvijā iespējamās vētras viļņu robežas arī nav uzskatāma par pamatotu.

Latvijas jūras piekrastē izteikti dominē samērā labi izveidota viļņu dominēta pludmale, kuras augstums neatkarīgi no krasta morfodinamiskā tipa pārsniedz 2,0 m. Nosakot ABR uzskalošanās robežu atbilstoši zemākajai Latvijā iespējamajai vērtībai, lielākajā daļā pārējo krasta posmu tiktu iegūts rezultāts, kas ļoti būtiski pārvietotu ABR jūras virzienā un dramatiski neatbilstu reālajai situācijai dabā. Tas radītu gan ar krasta erozijas nevēlamajām sekām saistītus riskus, gan apgrūtinātu piekrastes apsaimniekošanu. Tādējādi lai sagatavotu līniju, kuru izmantot kā pamatu ABR noteikšanai pārbaudīti vairāki līnijas vienkāršošanas veidi pēc iespējas samazinot cilvēka laika patēriņu un pietuvinot iegūto līniju ekspertu ieteiktajai ABR dabā.

Izmantotie dati
Par pamatu augstumlīniju (izolīniju, horizontāļu) izveidei tika izmantots Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (turpmāk - LU ĢZZF) izveidotais DRM ar 1×1 m izšķirtspēju. Šis modelis tika ģenerēts no Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (turpmāk - LĢIA) klasificēto aerolāzerskenēšanas punktu kopuma, LiDAR datiem. Lai arī DRM pamatdati tiek izplatīti ar atvērto datu licenci, no aerolāzerskenēšanas datiem sagatavotais DRM ar izšķirtspēju 1 m tiek izplatīts par maksu.  Tādēļ katrā situācijā ir jāizvērtē izdevīgākais un piemērotākais DRM ieguves veids. LiDAR skenēšanas dati par visu jūras piekrasti kļuva pieejami tikai 2021. gadā. Tādēļ DRM modeļa izveidi veica vairākas organizācijas. Uz šo brīdi ir zināms, ka bez LU ĢZZF un LĢIA piedāvātā, šādu modeli ir izveidojusi arī AS „Latvijas valsts meži”.

Krasta līnija un lielo upju (Lielupe, Daugava un Gauja) grīvas tika iegūtas no LĢIA topogrāfiskās kartes mērogā 1:10 000 (3. versijas). Šīs kartes nav brīvi pieejamas. Kartes vektorformāta versijā nav atsevišķi izdalīta jūras krasta līnija. Tā tika izveidota par pamatu ņemot slāni „hidro_A”. Izmantotas LĢIA veidotās krāsainās 6. cikla ortofotokartes. Ortofotogrāfijas iegūtas laika posmā no 2016. līdz 2018. gadam. Līdzīgi kā LiDAR pamatdati, ortofotogrāfijas tiek izplatītas ar atvērto datu licenci. Kopskata kartēm tika izmantotas LĢIA sagatavotā topogrāfiskā karte mērogā 1 : 50 000, 2. izdevums un Valsts Zemes dienesta Adrešu reģistra sagatavotā Latvijas Republikas administratīvo teritoriju karte uz 2021. gada 1. jūliju. Abas šīs kartes ir pieejamas ar atvērto datu licenci.

Izmantotā programmatūra
Datu apstrādei un vizualizācijai tika izmantotas tikai atvērtā pirmkoda brīvi lietojama programmatūra, pēc iespējas izvēloties tādu, kas ir pieejama dažādās operētājsistēmās. Procesu automatizācijai tika izmantota komandrindas vide “Bash”. Veikto darbību apraksts ir veidots tā, lai tās, veidojot nākamas ABR versijas, būtu iespējams pielāgot darba veicēja pieejamiem resursiem.

Katra uzdevuma veikšanai tika izvēlēts pēc iespējas vienkāršāks un savietojamāks rīks. Datu apstrādei tika izmantots “gdal”  komandrindas rīki (“gdaladdo”, “gdalbuildvrt”, “gdal_contour”, “gdal_translate”) un “saga_cmd” . Grafiskajā darba vidē tika izmantots “QGIS” . Jaunu datu apstrādes rīka prototipa izveidei tika izmantota skriptēšanas valoda “perl”. Lai arī lielākajā daļā ar datorkartogrāfiju saistītajās programmatūrās kā makrovaloda kalpo “python”, “perl” tika izvēlēts tāpēc, ka:
•     ar to ir iespējas radīt darbināmu kodu, kas līdzinās pseidokodam;
•     tas ir pieejama daudzās operētājsistēmās;
•     kods ir saprotams arī izdrukāta formā, nezaudējot programmas struktūru;
•     pastāv ļoti maza varbūtība, ka uzrakstītais kods varētu nestrādāt valodas dažādo versiju dēļ.
Datu glabāšanai tika lietots “geopackage” datņu formāts. Šajā formātā vienā datnē iespējams veidot vairākus slāņus, pietam, slāņu ģeometrijas veidi var savstarpēji atšķirties, piemēram, vienā datnē var būt slānis, kurā ir līnijas, gan slānis kurā ir daudzstūri. Viena slāņa ietvaros var būt tikai viena ģeometrijas veida vienumi. Ja plānots izveidoto datni lietot ESRI (Environmental Systems Research Institute,Inc.) produktos, ir jāpievērš uzmanība slāņu nosaukumiem. Pašam “geopackage” formātam ir ļoti nelieli ierobežojumi slāņu nosaukumu veidošanā. Toties ļoti strikti ierobežojumi ir ESRI produktos: slāņa nosaukumam jāsākas ar atļautu burtu. Atļauti ir mazie latīņu alfabēta burti. Tālāk ir pieļaujams lietot arī ciparus un pasvītrojošo svītru. Pilnīgi noteikti slānis nebūs ielasāms, ja tā nosaukumā būs mīnuszīme, punkts vai atstarpe.

“Geopackage” formāta datnē, katram slānim atribūdatu tabulā viens no laukiem saucas „fid”. Šajā laukā katram vienumam glabājas, no pārējiem vienumiem šajā slānī atšķirīga, vērtība. Strādājot ar “QGIS”, pārveidojot vektordatus, rezultātus iespējams saglabāt pagaidu slāņos. Pagaidu slāņos var izveidoties vairāki vienumi ar vienādu „fid” lauka vērtību. Šādos gadījumos visiem vienumiem būtu jāveido jauna, katram vienumam sava, „fid” lauka vērtība. Pats vienkāršākais risinājums – „fid” laukos ierakstīt atbilstošā ieraksta atribūtdatu tabulas rindas numuru.

Sākotnēji augstumlīnijas vektorformātā tika izvilktas uz neapstrādāta DRM, kuras izmantot tālākajā atlasē un vienkāršošanā. Nav vienota ieteikuma, kā iegūt augstumlīnijas, kuras būtu pietiekoši nogludinātas, lai neizceltu nelielas vai nenozīmīgas reljefa formas un vienlaikus atbilstu reljefam dabā. Vienīgais ieteikums veidot līnijas uz, atbilstoši pētāmās teritorijas apstākļiem un sasniedzamajiem mērķim, nogludināta DRM. Tādēļ ABR automatizēto izveidi var sadalīt trijos posmos:
1.   augstumlīniju izvilkšanai piemērota DRM izveide;
2.   augstumlīniju izvilkšana;
3.   uz augstumlīnijām bāzēta ABR izveide.

DRM apstrāde un augstumlīniju ieguve.
Noteikumu projektā izmantots DRM, kura telpiskā izšķirtspēja ir 1×1 m. Šī modeļa fiziskais dalījums datnēs atbilst 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmas (TKS-93) nomenklatūras mēroga 1:50 000 karšu lapām. Iekšzemes ūdensteces un tilpnes modelī veido "caurumus" – atbilstošajos pikseļos nav datu. Ja pieejamais DRM ir ar šādiem "caurumiem", tie jāaizpilda. Ņemot vērā nelielās platības un zemo atrašanās vietu, nav būtiski tieši kāda metode tiek izmantota caurumu aizpildīšanai. Noteikumu projekta vajadzībām tika izmantots "saga_cmd" rīks “Close Gaps”. Virsmas nogludināšana tika veikta gan samazinot telpisko izšķirtspēju, gan pielietojot nogludināšanas filtrus. Tika izveidoti un apskatīti dažādu telpisko izšķirtspēju reljefa modeļi (1×1m, 3×3m, 5×5m, 10×10m, 20×20m). Visi samazinājumi tika iegūti no 1×1 m DRM modeļa. Lai iegūtu šādus modeļus, iespējams izmantot jebkuru programmatūru, kura ļauj mainīt rastrkaršu telpisko izšķirtspēju. Noteikumu projekta ietvaros DRM samazināšanai tika izmantota "gdal" paketē iekļautā komandrindas programma “gdal_translate”. Pamatā šī programma ir paredzēta rastrkaršu (attēla faila formāta karte) pārveidei no vien formāta citā. Pārvēršanas procesā iespējams gan manīt telpisko izšķirtspēju (parametrs-tr), gan uzdot veidojamās datnes formātu un projekciju (parametri-of, a, co). Programmatūra “QGIS” ļauj izmantot “gdal_translate” no grafiskās lietotāja saskarnes (Izvēlne: Rastrs/Konvertēšana/Pārveidot (konvertēt) formātu, vai, ja lieto anglisko saskarni: Raster/Conversion/Translate(Convert format)). Komandrindas piemērs, lai iegūtu DRM ar 10×10 m telpisko izšķirtspēju:

gdal_translate \
      -of GTiff -b 1 -tr 10 10 -r cubic-a_srs EPSG:3059 \
      -co "COMPRESS=DEFLATE" \
      -co "PREDICTOR=3" \
      -co "NUM_THREADS=ALL_CPUS" \
      1x1_DRM.tiff 10x10_DRM.tiff.

Tālāk no visiem pieciem iegūtajiem modeļiem (1×1m, 3×3m, 5×5m, 10×10m, 20×20m) tika veidoti vairāki jauni, kuriem neliela izmēra nelīdzenumus nogludināja ar Gausa filtru izmantojot dažādus rādiusus (R) un standartnovirzes (S). Gausa filtrs pieder izlīdzināšanas filtru grupai, kurus izmanto, lai izpludinātu vai mīkstinātu rastrformāta datus, tai skaitā digitālās fotogrāfijas. Tas ir radiāli simetrisks – izpludinājums ir vienmērīgs visos virzienos. Ar šī filtra palīdzību noņem sīkas detaļas un „troksni”. Izlīdzināšanas pakāpi nosaka standartnovirze. Meklēšanas rādiusam jābūt saskaņotam ar standartnovirzi. Filtru virsmas nogludināšanai piedāvā daudzas programmatūras. Noteikumu projekta ietvaros tika izmantota programmatūras “saga_cmd” rīks „Gaussian Filter”. Filtrēšanas rādiusu izsaka pikseļos. Tātad, ja izmanto DRM ar telpisko izšķirtspēju 3×3 m, rādiusa vērtība 5 atbilst 15 m dabā. Standartnovirzes vērtība šai programmai ir izteikta procentos no pielietotā rādiusa. Programma ir arī pieejama gan no “SAGA” grafiskās saskarnes (Geoprocessing / Grid / Filter / Gaussian filter), gan “QGIS” (Apstrāde / Rīkkopa / SAGA / Raster Filter / Gaussian Filter ) (Processing / Toolbox / SAGA / Raster Filter / Gaussian Filter). Piemērs DRM nogludināšanai ar R=20 un S=50 izmantojot apļveida filtru (KERNEL_TYPE 1):

saga_cmd grid_filter 1 \
      -INPUT 10x10_DRM.tiff \
      -RESULT 10x10_DRM_S50D20.tiff \
      -SIGMA 50 -KERNEL_TYPE 1 -KERNEL_RADIUS 20.

Virsmas modeļa „nogludinātā” variantam tiek pārbaudīta izšķirtspējas samazinājuma ietekme un lietderība. Izmantojot katru no iegūtajiem DRM, ik pa pusmetram (no 0 m līdz 4 m) tika ģenerētas augstumlīniju kopas. Projekta ietvaros līnijas tika veidotas ar “gdal” paketē iekļauto komandrindas programmu “gdal_contour”. Komandas “gdal_contour” parametrs „ a” nosaka lauku, kurā ieraksta līnijas vērtību (augstumu), nosaukums. Parametram „ fl” ir divas nozīmes. Ar to tiek pateikts, ka tiks izmantota tikai viena augstuma horizontāle, kuras augstumu nosaka šī parametra vērtība. Parametra nosaukums ir atvasināts no angļu valodas vārdiem „fixed level”. Piemērs 2,5 m horizontāles iegūšanai izmantojot virtuālu rastra karti, kura ietver piekrastes DRM:

gdal_contour -a ELEV -fl 2.5 \
      DRM_visa_piekraste.vrt \
      augstums_2.5m.shp

Par piemērotākām ABR noteikšanai, tika atzītas līnijas, kuras tika iegūtas no diviem DRM modeļiem:
1.   DRM ar telpisko izšķirtspēju 1×1 m, nogludināts ar S=50 un R=20;
2.   DRM ar telpisko izšķirtspēju 5×5 m, nogludināts ar S=10 un R=10.
Augstumlīnijas, kuras iegūtas izmantojot abus šos modeļus, vizuāli ir līdzīgas. Izvērtējot, kuru no šiem modeļiem labāk izvēlēties, jāņem vērā vēl citi rādītāji. Ja salīdzina cik darbietilpīga ir šo modeļu iegūšana, tad labāk ir izvēlēties otro, tādēļ ka:
•     5×5 m modelis ir mazāks par 1×1 m modeli;
•     jo lielāka S un R, jo laikietilpīgāki aprēķini.
Izvēlēto procesu nevar pielietot katrai karšu lapai (datnei) atsevišķi. Ir jāņem vērā kaimiņos esošās kartes. Veidot vienu lielu fiziku rastrkarti, kura aptvertu visu Latvijas jūras piekrasti, nav parocīgi – teritorija ir liela (~230 000×210 000) un lielu daļu no šādas kartes aizņemtu pikseļi bez nozīmes. No pieejamām rastrkaršu lapām iespējams izveidot virtuālo rastrkarti, gan visai pētāmajai teritorijai, gan atsevišķi katrai rastrkartei ar tai kaimiņos esošajām kartēm. Katrai karšu lapai jāizveido virtuālā karte, kura sastāv no četrām (ja interesējošā karte ir pašā stūrī) līdz deviņām kartēm. Kad virtuāla karte apstrādāta un rezultāts saglabāts kā jauna rastrkarte, no tās jāizgriež gabals, kurš atbilst interesējošās kartes robežām. Šādi rīkojoties, malu pikseļu vērtību aprēķiniem tiek ņemti vērā kaimiņu karšu pikseļi. Ja tas netiek darīts, karšu malējo pikseļu jaunās vērtības netiek pareizi aprēķinātas. Pastāv iespēja, ka saliekot karšu gabaliņus kopā, būs pat ieraugāmas rūtis, kuras atbilst karšu lapu malām. Tā kā atsevišķo karšu lapu skaits ir pietiekoši liels, tika izveidoti dažādi skripti procesa automatizācijai. Skripti un to apraksti doti anotācijas pielikumos.

No DRM iegūto vektordatu pielāgošana ABr izveides vajadzībām
Tālākai ABR apstrādei tika izmantots tikai daudzstūru slānis. Daudzstūru slāni no DRM ieguva izmantojot “gdal_contour” ar parametru „ -p”. Parametri „-amin” un „-amax” nosaka lauku, kuros ieraksta daudzstūrī ietvertās teritorijas zemāko un augstāko vērtību, nosaukumus. Parametram „-fl” ir divas nozīmes. Ar to tiek pateikts, ka tiks izmantota tikai viena augstuma horizontāle, kuras augstumu nosaka šī parametra vērtība. Piemērs izmantotai komandai:

gdal_contour \
      -amin H_MIN -amax H_MAX -fl 2.5 -p \
      DRM_5x5_G.vrt DRM_5x5_G_D_2.5_tikai.gpkg

Iegūtais daudzstūra slānis sastāv no diviem saliktiem daudzstūriem. Viens daudzstūris nosedza teritorijas, kuras ir zemākas par 2,5 m, bet otrs – kuras ir augstākas par 2,5 m. Tā kā daudzstūru slānis tika izveidots visai Latvijas teritorijai, ir iespējams redzēt cik dziļi iekšzemē iesniedzas teritorijas, kuras ir zemākas par 2,5 m. Gan viens, gan otrs daudzstūris saturēja daudz „salu”.  Vienlaidus teritorijā virs 2,5 m salas atbilda padziļinājumiem. Līdzīgi tika iegūti izņēmumteritorijām vajadzīgie augstumu daudzstūri 1,5 un 2,0 metriem.

Ostu teritorijās ABR robežu noteica vadoties no hidrotehniskajām būvēm, nevis izrēķinātajiem augstumiem. Šādi dalījumi tika izveidoti Daugavas grīvā, Engures, Kuivižu, Liepājas, Mērsraga, Pāvilostas Rojas Salacgrīvas, Skultes un Ventspils ostās. Lielo upju krastus, kurus neieskāva hidrotehniskās būves, savienoja „ar roku”. Šādi dalījumu tika izveidoti Gaujas, Irbes, Lielupes un Papes kanāla grīvās. Sadalot pētāmo teritoriju posmos un apstrādājot katru no tiem atsevišķi tiek samazināts kopējais aprēķinu patērētais laiks, pie tam, nepieciešamības gadījumu, aprēķinus vienkārši sadalīt pa dažādiem procesoru kodoliem vai pat atsevišķiem datoriem. Sadalīšanai posmos tika izveidots atbilstošs masku slānis. Telpisko datu atlasei var izmantot dažādas maskas. Vektorkaršu masku slāni parasti veido kā daudzstūru slāni. Šajā slānī esošos daudzstūrus var izmantot telpisko datu atlasei, nosakot, piemēram, ka jāatlasa, visi objekti no cita slāņa, kurus nosedz maskas slānī esošie daudzstūri. To var izmantotas arī lai izgrieztu daļu no cita slāņa, kuru nosedz maska. Ņemot par pamatu no topogrāfiskās kartes iegūto krasta līniju ar bufera komandas palīdzību, tika izveidots 200 m plats daudzstūris 800 m attālumā no krasta līnijas. Ar šo daudzstūru palīdzība tika savienoti katra krasta posmu pārrāvumi, kurus pārsvarā veidoja mazo upju ielejas. Jaunveidotie daudzstūri tika papildināti ar izvirzījumiem posmu galos, lai tie veidotos noslēgti noslēgti, bez, piemēram, „vaļējām” starpkāpu ieplakām. Katrs posms tika apstrādāts atsevišķi izmantojot vienotus apstrādes algoritmus.

Vajadzīgo daļu atlase
Vajadzīgo daudzstūru atlasei tika veikta virkne darbību, kur daļu no tām iespēlējams automatizēt. Šim nolūkam tika izveidots «QGIS» vidē darbināms modelis. Palaižot modeli, norāda apstrādājamo posmu. Vēlākai atribūtdatu tabulas aizpildīšanai, ieraksta kāda augstuma daudzstūris tiek izmantots. Iespējams norādīt mazāko platību, kuru ņemt vēra, atlasot atsevišķos paugurus. ABR izveidei tika atlasīti visi pauguri, kuru laukums ir lielāks vai vienāds ar 50 m². Izņēmumteritorijām tika atlasīti visi pauguri, uz kuriem atrodas būves, kuras nav ostu teritorijās. Tādēļ apstrādājot šos posmus, papildus jānorāda atbilstošo būvju slānis, kas reģistrēts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

Izmantotā modeļa darbības apraksts.
1.Izvēlētais posms tiek apvienots ar atbilstošo noslēdzošo daudzstūri. Izvēlētais posms kalpo arī kā maska, lai atlasītu atbilstošo noslēdzošo daudzstūri. Tiek izmantots procesi 'selectbylocation', 'saveselectedfeatures' un 'union'.
2.Apvienotos daudzstūrus sapludina. Veidojas viens salikts daudzstūris, kura ir gan atsevišķas daļas, gan caurumi, gan salas caurumos. Tiek izmantots process 'dissolve'.
3.«QGIS» vidē ir pieejams caurumu dzēšanas rīks. Šī rīka darbības rezultātā caurumi gan tiek izmesti, bet paliek caurumos esošās salas. Tiek izmantots process 'deleteholes'.
4.Lai tiktu vaļa no salām, vispirms palikušais saliktais daudzstūris tiek sadalīts atsevišķos vienkāršos daudzstūros. Tiek izmantots process 'multiparttosingleparts'.
5.Lai tiktu vaļā no salām, slāni atkal sapludina iegūstot atkal vienu saliktu daudzstūri. Tiek izmantots process 'dissolve'.
6.Ja izveidotais augstuma daudzstūris sniedzas ārpus Latvijas robežām, tad kaimiņu teritorijā esošo daļu nogriež ar iepriekš sagatavotu daudzstūri-masku. Tiek izmantots process 'difference'.
7.Atlikušo salikto daudzstūri sadala vienkāršos daudzstūros. Tiek izmantots process 'multiparttosingleparts'.
8.Iepriekšējo darbību rezultātā atribūtdatu tabula ir ieguvusi daudzus laukus, no kuriem lielākā daļa nav vajadzīgi. Tādēļ tiek izveidota jauna atribūtdatu tabulas struktūra. Tiek izveidota tabula tikai ar četriem laukiem:
•„fid” (vesels skaitlis) ar vērtību „$id”;
•„H_MIN” (decimālskaitlis), kurā ieraksta modeļa sākumlogā ievadīto augstumu;
•„Laukums” (decimālskaitlis), kura ieraksta katra daudzstūra platību ($area);
•„LL” (decimālskaitlis), kurā ieraksta lielāko platību (maximum( $area )).
Tiek izmantots process 'refactorfields'.
9.Tiek atlasīts lielākais daudzstūris salīdzinot laukus [Laukums] un [LL]. Tiek izmantots process 'extractbyexpression'. Tālāk veidojas divi atzari.
10.Vienā no atzariem tālākā darbība notiek ar iepriekšējā punktā neatlasītiem daudzstūriem. Ja ir norādīts būvju slānis, tiks atlasīti tikai tie nepamatkrasta daudzstūri, uz kuriem atrodas būves. Tiek izmantots process 'extractbylocation'.
Ja būvju slānis nav norādīts, tiks atlasīti tie daudzstūri, kuru laukums ir lielāks vai vienāds ar modeļa sākumekrānā ievadīto mazākā paugura laukuma vērtību. Tiek izmantots process 'extractbyattribute'. No šajā atzarā atlasītiem pauguriem tiek izveidots pagaidu slānis «_Pauguri».
11.Otrā atzarā vispirms lielākais daudzstūris tiek saglabāts pagaidu slānī «_Pamatkrasts».
12.Tad daudzstūris tiek pārveidots par līniju. Tiek izmantots process 'polygonstolines'.
13.Līniju slānim tiek pārveidota attribūtdatu tabulas struktūra:
•„fid” (vesels skaitlis) ar vērtību „$id”;
•„H_MIN” (decimālskaitlis), kurā ieraksta modeļa sākumlogā ievadīto augstumu;
•„Garums” (decimālskaitlis), kura ieraksta katra daudzstūra platību ($length). Tiek izmantots process 'refactorfields'.
14.Izveidotā līnija tiek saglabāta pagaidu slānī «_Pamatkrasta līnijas».

Atsevišķi sagatavo pamatkrasta līniju. Apstrādes rezultātā tika iegūta noslēgta līnija ar nenoteiktiem gala punktiem. Savukārt pauguru pievienošanas algoritms paredz noteikt pauguru atrašanās vietu attiecībā pret līniju sākuma un beigu punktu. Lai būtu noteikts pamatkrasta līnijas galapunktus, no noslēgtās līnijas tika izgriezts tikai vajadzīgais krasta posms ņemot vērā posmu savienojumus – hidrotehniskās būves un lielo upju grīvas. Ja galapunkti iegadījās izgrieztajā posmā, daļas savieno vienotā līnijā. Nākošā apstrādes soli tiek izmantots "perl" valodā veidots skripts. Lai vieglāk būtu atrast skripta nepilnības un kļūdas, par ieejas un izejas datņu formātiem tika izvēlēts tāds, kuru viegli caurskatīt ar vienkāršu teksta redaktoru. Šādai izvēlei atbilst MIF (MapInfo Interchange Format) datnes. Tādēļ tālākai apstrādei iegūtie pauguru daudzstūru un krasta līniju slāņi jāsaglabā šajā formātā.

Atsevišķo pauguru pievienošana pamatkrastam
Ir izveidots skripts, ar kura palīdzību tiek izveidots viens līniju slānis un viens daudzstūru slānis. Ar šo slāņu palīdzību pauguri tiek pievienoti pamatkrasta daudzstūrim. Skripta kods pievienots anotācijas pielikumā -  Pauguru savienošana (perl skripts «savieno.pl»). Līniju slānī tiek ierakstīti taisnes nogriežņi, kuri savieno dotajā krasta posma esošos paugurus, kuri atrodas ne tālāk par noteiktu attālumu viens no otra. Tika pieņemts, ka pauguri nedrīkst atrasties tālāk par 150 metriem. Taisnes nogriežņi savieno pauguru abu pauguru tuvākos punktus. Netiek ņemta vērā ne pamatkrasta līnija, ne nogriežņi, kuri savieno citus pauguru pārus. Daudzstūru slānis veido savienojumu starp katru pauguru un pamatkrastu, ja paugurs neatrodas tālāk par izvēlēto attālumu. Tika pieņemts, ka paugurs no pamatkrasta nedrīkst atrasties tālāk par 150 metriem. Vispirms paugura daudzstūrim tiek atrasta garākā ass. No ass galapunktiem tiek meklēts tuvākā pamatkrasta līnijas virsotne. Ja no abiem galapunktiem tuvākā virsotne ir pamatkrasta līnijas galapunkti, tad tādu pauguru neņem vērā un savienojošo daudzstūri neveido. Ja abi ass galapunkti atrodas tālāk no pamatkrasta līnijas, tiek pārbaudīts, vai kāds punkts paugura daudzstūrī līnijai nav tuvāk. Ja šāds punkts netiek atrasts, tad tādu pauguru neņem vērā un savienojošo daudzstūri neveido. Ja šādu punktu atrod, tiek meklēta jauna paugura daudzstūra ass, kurai viens no galapunktiem ir atrastais punkts. Tālāk tiek noteikts, cik ļoti paugura novietojums ir sagriezies attiecībā pret pamatkrasta līniju. To nosaka pēc attāluma starp līnijām, kuras savieno paugura daudzstūra ass galapunktus ar krasta virsotnēm. Dotajā skriptā attālumu nosaka mainīgais $vide{m_attaalums} un tas ir 2 m. Ja attālums ir pārāk niecīgs, tiek pieņemts, ka paugura novietojums ir stipri sagriezts attiecībā pret pamatkrasta līniju un tiek meklēti jauni savienojuma punkti. To atrašanai ap pauguru daudzstūri tiek konstruēts apvilkts taisnstūris. Par jaunajiem galapunktiem tiek pieņemti daudzstūra virsotnes, kuras pieskaras taisnstūra sānu malām. Savienojošais daudzstūris tiek konstruēts lai kaut daļēji ietvertu paugura daudzstūri. Lai savienojot vēlāk visu kopā, skaitļu noapaļošanas rezultātā nerastos spraugas, savienojošo daudzstūru malas tiek nedaudz pārvilktas pāri pamatkrasta līnijai. Katram pauguram tika veidots savs savienojošais daudzstūris. Nav ņemti vērā ne citi pauguri, ne to savienojošie daudzstūri. Lai izveidotu pamatkrastu un paugurus apvienojošu daudzstūri, tika izmantos «QGIS» vidē darbināms modelis. Darbības secību shematisks attēlojums pievienots anotācijas pielikumos.

Palaižot modeli, norāda šādus apstrādājamā posma slāņus:
•pamatkrasta daudzstūris;
•pauguru daudzstūri;
•pauguru savienojošās līnijas (var izpalikt, ja ir tikai viens paugurs vai arī tie ir pārāk tālu viens no otra);
•paugurus un pamatkrastu savienojošie daudzstūri.
Vēlākai atribūtdatu tabulas aizpildīšanai, ieraksta kāda augstuma daudzstūris tiek izmantots.

Izmantotā modeļa darbības apraksts.
1.Jāpārliecinās, ka savienojošo daudzstūru ģeometrija ir bez kļūdām. Tam tiek izmantots process 'fixgeometries'.
2.Jāpārbauda, vai tiek izmantots pauguru savienojošo nogriežņu slānis. Tam tiek izmantots process 'condition'.
3.Taisnes nogriežņi, lai arī to galapunkti ir uzdoti divdimensionālā telpā, pēc savas būtības viendimensionāli vienumi, kuriem ir garums, bet nav platuma. Tādēļ, lai tos savienotu ar daudzstūriem, ap tiem jāizveido daudzstūris. Tam tiek izmantots process 'buffer'. Bufera izmēri nav nepieciešami lieli, piemēram, pietiek ar 10 cm, bet var izmantot arī mazāku.
4.«QGIS» vidē izmntotā vektoru apvienošanas process 'union' vienlaicīgi apvieno tikai divus slāņus. Tādāļ to jāizmanto vairākkārtīgi, lai apvienotu modelī ievadītos slāņus.
5.Apvienotos daudzstūrus sapludina. Veidojas viens salikts daudzstūris, kura ir gan atsevišķas daļas, gan caurumi, gan "salas" caurumos. Tiek izmantots process 'dissolve'.
6.«QGIS» vidē ir pieejams caurumu dzēšanas rīks. Šī rīka darbības rezultātā caurumi gan tiek izmesti, bet paliek caurumos esošās "salas". Tiek izmantots process 'deleteholes'.
7.Lai tiktu vaļa no "salām", vispirms palikušais saliktais daudzstūris tiek sadalīts atsevišķos vienkāršos daudzstūros. Tiek izmantots process 'multiparttosingleparts'.
8.Lai tiktu vaļā no "salām", slāni atkal sapludina iegūstot atkal vienu saliktu daudzstūri. Tiek izmantots process 'dissolve'.
9.Atlikušo salikto daudzstūri sadala vienkāršos daudzstūros. Tiek izmantots process 'multiparttosingleparts'.
10.Ja kādam no izmantotajiem slāņiem nav bijusi noteikta pareiza koordinātu sistēma, tad, visticamāk, iegūtais rezultātam arī tādas nav. Tādēļ tam jāpiešķir pareiza koordinātu sistēma. Tiek izmantots process 'assignprojection'.
11.Iepriekšējo darbību rezultātā atribūtdatu tabula ir ieguvusi daudzus laukus, no kuriem lielākā daļa nav vajadzīgi. Tādēļ tiek izveidota jauna atribūtdatu tabulas struktūra. Tiek izveidota tabula tikai ar pieciem laukiem:
•„fid” (vesels skaitlis) ar vērtību „$id”;
•„H_MIN” (decimālskaitlis), kurā ieraksta modeļa sākumlogā ievadīto augstumu;
•„Datums” (teksts), kurā ieraksta patreizējo laiku (now());
•„Garums (decimālskaitlis), kura ieraksta katra daudzstūra apkārtmēru ($perimeter);
•„Laukums” (decimālskaitlis), kura ieraksta katra daudzstūra platību ($area);
•„LL” (decimālskaitlis), kurā ieraksta lielāko platību (maximum( $area )).
Tiek izmantots process 'refactorfields'.
12.Nākošajā solī tiek atlasīts lielākais daudzstūris salīdzinot laukus [Laukums] un [LL]. Tiek izmantots process 'extractbyexpression'. Tādējādi tiek atsijāti visi pamatkrastam nepievienotie pauguri. Rezultāts pieejams kā pagaidu slānis "_Apvienotais daudzstūris"
13.Iegūtais daudzstūris tiek pārvērst par noslēgtu līniju. Tiek izmantots process 'polygonstolines'. Rezultāts pieejams kā pagaidu slānis «_Apvienotās līnijas».
Līdzīgi, ka jau tas tika darīts iepriekš, iegūto noslēgto līniju nepieciešams sadalīt krasta līnijā un iekšzemes līnijā. Savstarpēji jāapvieno tās daļas, kur ir ietrāpījies noslēgtās līnijas galapunkti. Šoreiz iekšzemes līnija ir nepieciešams saglabāt, lai varētu veikt krasta līnijas izlīdzināšanu. Katru no iegūtām līnijām saglabā savā MIF formāta datnē.

Augstuma līnijas izlīdzināšana
Augstuma līniju iespējams izlīdzināt, ja to apskata ka daudzstūra daļu, tādēļ bez pašas izlīdzināmās līnijas, jābūt iekšzemes līnijai. Abām kopā ir jāveido vienkāršs daudzstūris. Tādējādi var viegli noteikt kurā pusē līnijai ir jūra, bet kurā – sauszeme. Līnijas izlīdzināšanai ir izveidots skripts. Tā saturs pievienots anotācijas pielikumos - ABR izveide (perl skripts "iztaisno.pl"). Skripts tika veidots, lai pārbaudītu krasta līnijas izlīdzināšanas algoritmu, nemēģinot to integrēt vienā vai citā telpisko datu apstrādes programmatūrā. Izveidotajam daudzstūrim bija ļoti daudz virsotņu. Daļa virsotņu atradās cieši kopā – attālums starp tām bija mazāks par 1 m. Lieko punktu izmešanai izmantots bieži pielietots Ramer–Douglas–Peucker (sauktu arī par Douglas–Peucker) algoritms. Algoritma sīkāks apraksts pievienots anotācijas pielikumos -  Ramer–Douglas–Peucker algoritms un tā izmantošana. Salīdzinot ar situāciju dabā, par pieņemamu vienkāršošanas pielaidi tika atzīta ±5 m. Patreizēja skripta versijā tiek izmantots perpendikulārais attālums nevis tuvākais attālums līdz nogrieznim. Ja tiek izmantota neliela pielaide, piemēram ±2 m, tas nerada būtisku rezultātu atšķirību. Izmantojot ±5 m pielaidi, atšķirības starp skripta vienkāršoto līniju un dažādās ĢIS programmatūrās veikto vienkāršošanu palielinās. Virsotņu skaita atšķirība ir neliela – mazāk kā 5%. Būtiska ir virsotņu atrašanās vieta, jo ieloču un izvirzījumu dzēšanai attālumi tiek meklēti no virsotnēm, tādējādi ietekmējot gala rezultātu. Noteikumu projektā pirmējai vienkāršošanai tika izmantots skriptā esošais algoritms.

Līnijas izlīdzināšanas skripta apraksts
Apstrādei izmantotā skripta darbības parametri glabājas pašā skriptā, kas pievienots anotācijas pielikumos. Komandrindas parametri dotajā versijā netiek atpazīti. Ir iespējams manīt virkni parametru, kuri ietekmē tā darbību un iegūto rezultātu. Skripts pielikumā ievietots saglabājot tās parametru vērtības, ar kādām tika rēķināta izlīdzinātā līnija.
Ar skriptu iespējams līniju vienkāršot un „apcirpt” izlocījumus. Skriptā veicamo darbu secība:
1.vienkāršo līniju;
2.apcērp izlocījumus;
3.sabiezina punktu skaitu;
4.apcērp izlocījumus;
5.vienkāršo līniju;
6.apcērp izlocījumus;
7.vienkāršo līniju.
Mainot skripta parametrus, iespējams kādu no posmiem izlaist. Ar parametru palīdzību var noteikt, vai apcērpot izlocījumus, tiek izgriezti tikai tie, kuri ir uz iekšu, vai arī tikai izvirzījumi uz āru, vai arī abi.

Izlīdzinātās krasta līnijas pēcapstrāde.
Nav izveidots automatizēts process, kas apvienotu atsevišķo posmu izlīdzinātās līnijas. Pamataugstums, kas tika izmantots ABR izveidei, ir 2,5 m. Posmu savstarpējai savienošanai izmantoja hidrotehniskās būvju līnijas vai lielo upju krastu savienojošos nogriežņus. Dažādās nogludinātās augstumlīnijas tika savienotas ar taisnes nogriežņiem, kuri tika veidoti vai nu perpendikulāri krastam, vai sekojot dabā atpazīstamai robežai. Šie nogriežņi ir daļa no līnijām.

Izņēmuma krasta iecirkņiem Rīgas līča Vidzemes piekrastē (no Latvijas-Igaunijas robežas līdz Kuivižu ostas ziemeļu molam un no Salacgrīvas D mola līdz Šķīsteru raga virsotnei) ABR automātiskai noteikšanai izmantojama digitālā virsmas modeļa augstuma vērtība 2,0 m vjl. Izņēmuma krasta iecirkņiem Rīgas līča Kurzemes piekrastē (no Bērzciema auto stāvlaukuma līdz Roņraga virsotnei; no Mērsraga ostas Z mola līdz Mērsraga raga D virsotnei; 500 m gari iecirkņi abās pusēs Grīvas upes moliem Upesgrīvā) ABR automātiskai noteikšanai izmantojama digitālā virsmas modeļa augstuma vērtība 1,5 m vjl.

Par izņēmuma statusam atbilstošie posmi noteikti:
1.       no Latvijas-Igaunijas robežas līdz Kuivižu ostas Z molam (9900 m);
2.       no Salacgrīvas D mola līdz Šķīsteru raga virsotnei (11900 m);
3.       no Bērzciema auto stāvlaukuma līdz Roņraga virsotnei (2600 m);
4.       no Mērsraga ostas Z mola līdz Mērsraga raga D virsotnei (4895 m);
5.       500 m gari posmi abās pusēs Grīvas upes moliem Upesgrīvā (1000 m).

Nepieciešamību pēc atšķirīgu augstuma vērtību izmantošanas ABR novietojuma aprēķināšanā nosaka tur pastāvošie īpašie fizioģeogrāfiskie apstākļi. Galvenās apstākļu atšķirības ietver: krasta nogāzes mazais slīpums un tās ģeoloģiskā uzbūve, kas nodrošina vētras viļņu enerģijas tērēšanu lielākā attālumā no krasta zonas, kā arī kopumā raksturīgais zemākas intensitātes vēja viļņu režīms. Ar šo saistītie sekundārie apstākļi, kas atšķir izņēmuma iecirkņus no citiem Latvijas piekrastei tipiskiem krasta iecirkņiem ir krasta nogāzes reljefa vājā artikulācija – ļoti šaura uz zema krasta subaerālā daļa (pludmale un primārās kāpas). Šajos iecirkņos vētras apstākļos ir iespējama applūšana, bet viļņu ārdošā darbība uz krasta reljefu ir mazāk izteikta. Nosaukto specifisko dabas apstākļu kopums izteiktāk ir novērojams Rīgas līča Kurzemes puses izņēmuma iecirkņos, kas ir skaidrojams ar krasta līnijas orientāciju (vērsumu) – krasta iecirkņi ir daļēji pasargāti no Latvijai raksturīgo dienvidrietumu un rietumu virziena vētru iedarbības. Šajos krasta iecirkņos to vērsuma dēļ arī ļoti reti pastāv tādi vēja apstākļi, kuros notiek pludmales smilšu pārpūšana primārajās kāpās un tā rezultātā primārās kāpas valnis, kas citos krasta iecirkņos nodrošina automatizētā algoritma darbībai nepieciešamās augstumu vērtības >2,0 vjl., šeit nav izveidojies vai ir izveidojies ļoti vāji.

Latvijas apstākļos jārēķinās ar ciklisku vētru un starpvētru kluso periodu miju. Vidējā vēja stipruma un „vētrainības” attīstības nākotnes prognozes pagaidām gan nespēj sniegt viennozīmīgi interpretējamus rezultātus, tomēr lielākā daļa aprēķinu liecina, ka ziemā, kas ir Latvijai raksturīgā vētru sezona, vidējais vēja ātrums var pieaugt par 18%. Nākotnē tiek prognozētas par 5–20% biežākas ziemas un pavasara vētras. Iepriekš aprakstītā mainība un sagaidāmais izmaiņu intensitātes pieaugums nosaka nepieciešamību ABR noteikšanas metodiku papildināt ar „buferjoslas” ideju. Ņemot vērā tipiskas („desmitgades”) vētras laikā iespējamo krasta erozijas izplatības „dziļumu” iekšzemē (mērot no 2,5 m augstuma atzīmes), kas atklātas Baltijas jūras krastā var sasniegt 5–10 m, bet Rīgas līča krastā var sasniegt 2 m – 7 m, par optimālu ABR pievienojamo buferjoslas platumu var uzskatīt 20 m. Tādējādi buferjoslu nosaka 20 metru platumā no ABR uz iekšzemes pusi kā nepārtrauktu līniju, un kas ir jūras krasta erozijas paaugstināta riska zona.

Vējuzplūdu robežvērtības pārsnieguma izmantošana par kritēriju ārpuskārtas ABR aktualizēšanai ir uzskatāma par labāk piemērotu un drošāku nekā tādas iespējamās alternatīvas, kā vēja ātrums vai viļņu augstums. Vējuzplūdu kritērija izmantošana nav saistīta ar specifisku papildus datu ieguves nepieciešamību, lauka mērījumiem un apsekojumiem.

Ja starp ABR aktualizācijas periodiem, kādā no Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumu stacijām, kurās tiek veikti jūras ūdens līmeņa mērījumi, tiek sasniegts vai pārsniegts 2 % varbūtības ūdens līmenis (vējuzplūdi), ir jāveic ABR ārkārtas aktualizācija visā Latvijas piekrastes kopgarumā. 

Ūdenslīmeņa paaugstināšanās piekrastē ir ļoti raksturīga dabas norise aktīvo virzienu vētru laikā. Parasti vētras Latvijas piekrasti skar rudens un ziemas mēnešos, kad virs Atlantijas okeāna izveidojušies dziļi cikloni šķērso Baltijas jūras reģionu virzienā no rietumiem uz austrumiem. Dziļu ciklonu laikā pazeminoties atmosfēras spiedienam ir vērojama ūdenslīmeņa lokāla paaugstināšanās jūrā, bet stipra vēja iekustinātās ūdens krasta tuvumā veido specifiku īslaicīgu un lokālu ūdenslīmeņa kāpumu, kuru parasti sauc par vējuzplūdiem vai vēja sadzinumu. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās kombinācijā ar intensīvu viļņošanos ir tiešais krasta reljefa katastrofālas pārveides (erozijas) dzinējspēks.

Tas nozīmē, ka ūdenslīmeņa ievērojama paaugstināšanās kādā no piekrastes novērojumu stacijām, var tikt uzskatīta par samērā drošu krasta erozijas indikāciju. Piemēram, krasta erozija tādā apmērā, kā tā tika novērota 2005. gada janvāra vētrā pārveido virspludmales reljefu tik nozīmīgi, ka iepriekš noteiktās augstākās bangas robežas novietojums arī var izmainīties. 

ABR tiek aktualizētas noteiktā kārtībā pēc ģeotelpisko pamatdatu aktualizācijas, kas nozīmē līdz ar pieejamību jaunākajiem LIDAR datiem, bet ne retāk kā reizi 10 gados.

Lai ABR un buferjosla iegūtu juridisku spēku tā tiek attēlota Noteikumu projekta pielikumos un to gan pirmreizēji nosakot, gan aktualizējot apstiprina Ministru kabinets. Papildus tam aktuālos datus par ABR buferjoslu attēlo Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā.

IV.  Iesaistīto institūciju kompetence

Ņemot vērā, ka LĢIA darbības mērķis ir valsts politikas īstenošana ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā tās kompetencē atbilstoši Noteikumu projektā ietvertajam regulējumam būtu nodrošināt LVĢMC šo noteikumu 21. punktā minētos datus par digitālo reljefa modeli un 1,5; 2,0 un 2,5 m augstumlīknēm, jo LVĢMC šādi dati varētu arī nebūt pieejami. Savukārt datus par Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem kadastra objektiem iespējams iegūt no Atvērto datu portāla.

Attiecīgi LVĢMC nodrošinot šos datus tā varētu veikt šo datu apstrādi un ģeneralizēšanu, lai sagatavotu līniju, kuru izmantot kā pamatu ABR noteikšanai. Ņemot vērā, ka atsevišķos jūras piekrastes posmos varētu arī nebūt pieejami aktuālie LĢIA LiDAR dati, tad LVĢMC pēc nepieciešamības var pati nodrošināt šos datus.

LVĢMC kompetencē ietilptu ABR precizēšana arī tajos gadījumos, kad kādā no jūras piekrastes teritorijas novērojumu stacijām tiktu novērots 2 % ūdens līmeņa kāpums, kas attiecīgi varētu izmainīt ABR atrašanās vietu dabā.

V. Kārtība datu uzturēšanai un nodošanai reģistrācijai valsts informācijas sistēmās

LVĢMC nodrošina datu par jūras krasta līnijas un datu par ABR un tās buferjoslas publicēšanu geoportālā, lai dati būtu pieejami citām valsts informācijas sistēmām un plašam sabiedrības lokam, izmantojot ģeoportāla lejupielādes un skatīšanās pakalpes. Minētās datu kopas visiem to lietotājiem ir pieejamas bez maksas. Lai nodrošinātu ABR un tās buferjoslas nemainīguma ticamību starp aktualizācijas periodiem LVĢMC nodrošina aktuālo datu par ABR un tās buferjoslas datu kopas un metadatu pieejamību.