Anotācija

Šobrīd MK noteikumi Nr. 323 neparedz iespēju segt licenču iegādes izmaksas izglītības programmu īstenošanai, lai NVA varētu sniegt mērķa grupas personām iespēju bez maksas apgūt piedāvātās programmas, piemēram, starptautiskā atvērto tiešsaistes kursu platformā “Coursera” (turpmāk – platforma “Coursera”). MK noteikumi Nr. 323 paredz, ka mērķa grupas persona sākotnēji mācību izmaksas sedz, ieguldot savus finanšu līdzekļus. Ierobežota ir to mērķa grupas personu dalība mācībās, kuriem nav mācību izmaksu segšanai nepieciešamais finansējums. Arī MK  25.01.2011. noteikumu Nr. 75 “Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 75) 43.10. apakšpunkts paredz, ka bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot ne tikai izdevumu kompensācijai, bet arī izdevumu segšanai, īstenojot atvērto tiešsaistes kursu platformu mācības.

Licenču pieejas izdevīguma pamatojums:
- mērķa grupas persona var izvēlēties mācības nevis sev pieejamā budžeta ietvaros, jo līdzšinējā pieeja paredz, ka sākotnēji jāveic privātie finanšu ieguldījumi un mācības pabeidzot var saņemt to kompensāciju, bet iekļaujoties MK noteikumos Nr. 75 noteiktajā izmaksu apjomā. Proti, MK noteikumu Nr. 75 33.³ punkts nosaka, ka mērķa grupas personu var iesaistīt atvērto tiešsaistes kursu platformā piedāvāto mācību programmu apguvē, par mācību programmu apguvi kopā nepārsniedzot 500 euro;
- mērķa grupas persona mācās to, kas viņam nepieciešams, nevis tikai to, ko var atļauties, iegūstot augstākas zināšanas un apgūstot plašāku kursu klāstu. Īstenojot mācības ar licences starpniecību, personai neiestājas finansiāls risks, un ir pieejami pasaules līmeņa mācību kursi vienuviet ar plašu izglītības iestāžu, uzņēmumu klāstu un mācību kursu daudzveidību atbalstāmajās jomās;
- nepieciešams mazāks finansējuma apmērs, nekā tas būtu nepieciešams, lai nodrošinātu līdzvērtīgu pakalpojumu,  kompensējot  atsevišķi iegādātus kursus. Mērķa grupas personai par vienu cenu tiek nodrošināta piekļuve plašam kursu klāstam;
- ievērojami samazinās administratīvais slogs, jo nav nepieciešams veikt norēķinus par katru atsevišķo gadījumu.  Pieeja sniedz iespēju efektīvāk un ātrāk pārvaldīt mācību procesu, samazinot nepieciešamos cilvēkresursus.
Attiecīgi arī MK noteikumu Nr. 323 16.3.5. apakšpunktā nav paredzēts, ka iepirkumu līgumu ietvaros var plānot  licenču iegādes izmaksas atvērto tiešsaistes kursu platformā piedāvātu augstākās izglītības iestādes vai nozares uzņēmuma izstrādātu izglītības programmu apguves nodrošināšanai.

Tāpat, šobrīd MK noteikumi Nr. 323 neparedz elastīgas personāla piesaistes iespējas, t. i.,  neparedz iespēju projekta personālu piesaistīt arī uz uzņēmuma līguma pamata, kas atsevišķos gadījumos ir kritiski nepieciešams projekta darbību īstenošanas nodrošināšanai (piemēram, iepirkumu speciālista, jurista piesaiste uz uzņēmuma līguma pamata).

MK noteikumu Nr. 323 23.3. un 26.1.1.2. apakšpunktā ir atsauce uz regulu Nr. 2018/1046, taču ir stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) (turpmāk – Komisijas regula 2024/2509), kuras 279. pants nosaka, ka tā atceļ Komisijas regulu Nr. 2018/1046.

Lai arī nebūtiski, bet MK noteikumu Nr. 323 36.5. apakšpunktā un 37. punktā ietvertie nosacījumi redakcionāli atšķiras no MK noteikumu Nr. 75 192.16 un 192.19 punktā ietvertajām nosacījumu redakcijām. Papildus MK noteikumu Nr. 323  37. punkts paredz atsauci uz MK 21.11.2018. noteikumiem Nr. 715 “De minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 715), taču pēdējie šo noteikumu grozījumi paredz izmaiņas MK noteikumu Nr. 715 nosaukumā, izslēdzot no tā tekstu “un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem”.

Noteikumu projekts paredz:
- precizēt 16.3.5. apakšpunkta redakciju, papildinot ar nosacījumu, ka 15.7. apakšpunktā noteiktās atbalstāmās darbības (atvērto tiešsaistes kursu platformā piedāvātu augstākās izglītības iestādes vai nozares uzņēmuma izstrādātu izglītības programmu apguve) nodrošināšanai var paredzēt licenču iegādes (iegāde uz noteiktu termiņu, licenču abonēšana) izmaksas izglītības programmu nodrošināšanai. Tādējādi gadījumā, kad mērķa grupas persona izvēlēsies mācības NVA iepirkto licenču ietvaros, piemēram, platformā “Coursera”, tai uz noteiktu laiku tiks piešķirta piekļuve platformai. Savukārt, ja mērķa grupas persona izvēlēsies mācības citā platformā, piemēram, platformā “EdX”, “FutureLearn”, tai tiks segti mācību izdevumi, uzrādot iegūto apliecību (kā tas ir paredzēts pašreiz MK noteikumos Nr. 323). Noteikumu projekts paredz mērķa grupas personām plašākas iespējas piedalīties atvērto tiešsaistes kursu platformā piedāvātu augstākās izglītības iestādes vai nozares uzņēmuma izstrādātu izglītības programmu apguvē, kā arī plašāku šo mācību pieejamību, jo mērķa grupai nebūs jāinvestē savs finansējums. Atvērto tiešsaistes kursu platformās NVA klientiem tiek piedāvāts attīstīt prasmju grupas, kuras ir pieprasītas darba tirgū (atbilstoši LM Apmācību komisijas apstiprinātajam sarakstam. Turpmāk lēmumus par sarakstiem pieņems 2024. gada jūlijā izveidotā Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) Apvienotā pieaugušo izglītības koordinācijas komisija (turpmāk – APIKK)): valsts un svešvalodu apguve, uzņēmējdarbība, datorzinības, datu zinātne, IT prasmes, projektu vadība, kiberdrošība, pārvaldība/mārketings/e-komercija, caurviju prasmes, piemēram, komunikācijas un pilsoniskās prasmes u. c. APIKK ir EM izveidota starpnozaru koleģiāla ekspertu institūcija, kuras izveides mērķis ir nodrošināt saskaņotu mācību piedāvājumu pieaugušo izglītības jomā, īstenot saskaņotu iesaistīto institūciju darbību un pārvaldības koordināciju pieaugušo izglītības jomā cilvēkkapitāla attīstības stratēģisko mērķu sasniegšanai. Lai pieņemtu lēmumu par noteiktās izglītības/apmācību programmas pievienošanu vai svītrošanu no izglītības un apmācību programmu saraksta, APIKK analizē informāciju par darba tirgus ilgtermiņa, vidējā un īstermiņa prognozēm (pieejamas https://prognozes.em.gov.lv,  https://prognozes.nva.gov.lv), NVA reģistrēto bezdarbnieku skaitu noteiktajās profesijās, reģistrēto brīvo darba vietu skaitu noteiktajās profesionālajās jomās, NVA klientu iesaisti izglītības programmās, ilgstoši neaizpildīto darba vietu profilu, klientu vēlmēm apgūt noteiktās prasmes un kompetences, darba iekārtošanās rādītājiem pēc dalības apmācību pasākumos u.c. faktorus. Priekšlikumus apmācību programmu saraksta papildināšanai var iesniegt gan APIKK dalībnieki, gan citas institūcijas vai civilsabiedrība, piemēram, eksperti no nozaru ekspertu padomēm (https://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-ekspertu-padomes), kuras tajā skaitā sekmē un regulāri izskata jautājumus, kas ir saistīti ar tautsaimniecības nozaru profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu. Mācību vajadzību noteikšanā būtiska ir NVA klientu profilēšana, kura tiek veikta katram reģistrētajam bezdarbniekam. NVA klientu profilēšanas metode izstrādāta, lai noskaidrotu darba atrašanu kavējošos faktorus, noteiktu katra klienta darba atrašanas iespējas, nodrošinot mērķtiecīgu NVA piedāvāto pakalpojumu piemērošanu klienta ātrākai atgriešanai darba tirgū. Profilēšana tiek veikta gan intervējot klientu, gan izmantojot datus no Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmas, tā rezultātā NVA klientus klasificējot četrās grupās: klienti ar augstām, vidējām, zemām un ļoti zemām darba atrašanas iespējām. 3.1.2.5.i. investīcijas ietvaros izstrādātais digitālais rīks papildina jau esošo klientu profilēšanas metodi, ļaujot padziļinātāk izvērtēt katra klienta darba atrašanas iespējas un tā kavējošos faktorus, pamatojoties uz klienta prasmju pašvērtējumu. Attiecīgi digitālais rīks sniedz iespēju mērķtiecīgāk piemērot 3.1.2.5.i. investīcijas ietvaros paredzētos mācību pasākumus, attīstot prasmes, tostarp digitālās prasmes, kuras klientam pietrūkst ātrākai tā atgriešanai darba tirgū.  Digitālo rīku un tā ietvaros izstrādāto testu rezultātus savā darbā izmanto NVA karjeras konsultanti, konsultējot klientus par mācību vajadzībām, nosakot klientu stiprās puses, kā arī prasmes, kuras nepieciešams uzlabot, palīdzot klientiem veikt izvēles karjeras attīstībā. Tāpat digitālo rīku izmanto NVA nodarbinātības aģenti un nodarbinātības organizatori, nosakot klienta profilēšanas grupu. Mācības tiek piedāvātas klientiem, kuru prasmju līmenis dažādu iemeslu dēl vairs neatbilst darba tirgum (personai ir zems izglītības līmenis, iepriekšējā kvalifikācija vairs neatbilst darba tirgus prasībām, personai ir vājas valodas, IT prasmju zināšanas un tml. – to nosaka, piemēram, MK noteikumu Nr. 75  26., 31. punkts);
- precizēt 17. punkta redakciju, paredzot, ka projekta MK noteikumu Nr. 323 16.1.1. apakšpunktā noteiktās personāla izmaksas un 16.3.5. apakšpunktā noteiktās atvērto tiešsaistes kursu platformā piedāvāto augstākās izglītības iestādes vai nozares uzņēmuma izstrādāto izglītības programmu apguves izmaksas var plānot iepirkumu līgumu ietvaros. Paredzot, ka projekta personāls var tikt piesaistīts arī iepirkumu līgumu ietvaros, tiek nodrošinātas plašākas projekta personāla piesaistes iespējas;
- precizēt 23.3. un 26.1.1.2. apakšpunktu, atsaucoties uz Komisijas regulu 2024/2509;
- precizēt 36.5. apakšpunkta un 37. punkta redakcijas, salāgojot ar MK noteikumu Nr. 75 192.¹⁶ un 192.¹⁹ punkta redakciju un MK noteikumu Nr. 715 nosaukumu.