Anotācija

Spēkā esošā regulējuma redakcija prasību par atbilstību precīzo tehnoloģiju izmantošanas iekārtām attiecina tikai uz jauna miglotāja, smidzinātāja, izkliedētāja vai kūtsmēslu un digestāta iestrādes aprīkojuma iegādi, taču intervencē ir pieļaujama gan jaunas, gan lietotas tehnikas iegāde. Tādējādi vārda "jauns" lietojums var radīt atšķirīgu regulējuma interpretāciju un nevienlīdzīgu prasību piemērošanu atkarībā no iegādājamās tehnikas statusa.

Ar noteikumu projektu precizēts noteikumu Nr. 303 18.1.3. apakšpunkts, svītrojot vārdu "jauns", lai prasība par atbilstību precīzo tehnoloģiju izmantošanas iekārtām tiktu vienlīdzīgi piemērota gan jaunai, gan lietotai tehnikai. Grozījums novērš atšķirīgas regulējuma interpretācijas iespēju un nodrošina vienveidīgu prasību attiecināšanu uz visām atbilstošajām tehnikas vienībām.

Spēkā esošie nosacījumi atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju iegādei un uzstādīšanai nosaka maksimālo attiecināmo izmaksu apmēru – 890 euro par vienu uzstādītās jaudas kilovatu, izņemot ieguldījumus biogāzes ražošanas tehnoloģijās. Saules paneļu sistēmu un elektroenerģiju akumulējošo iekārtu izmaksu pamatotība tiek izvērtēta, izmantojot Tehnikas un iekārtu kataloga pieeju.
Ņemot vērā uzkrātos datus par īstenoto projektu faktiskajām izmaksām, ir iespējams pāriet uz vienkāršoto izmaksu piemērošanu, nosakot vienas vienības izmaksu likmes. Šāda pieeja ļauj standartizēt izmaksu noteikšanu un vienkāršot projektu administrēšanu.

Noteikumu projekts paredz saules paneļu sistēmu un elektroenerģiju akumulējošo iekārtu izmaksu noteikšanai pāriet no Tehnikas un iekārtu kataloga pieejas uz vienkāršoto izmaksu piemērošanu. Attiecināmās izmaksas tiks noteiktas, piemērojot Zemkopības ministrijas izstrādātajā metodikā noteiktās vienas vienības izmaksu likmes. Šāda pieeja nodrošinās vienotu un ekonomiski pamatotu izmaksu noteikšanu, vienlaikus vienkāršojot un paātrinot atbalsta administrēšanu.

Spēkā esošais regulējums nosaka maksimālos attiecināmo izmaksu apmēru atkarībā no saimniecības lieluma kopā LA 4.1.1., LA 4.1.2., LA 4.1.3. un LA 4.1.4. intervencē. Tas nozīmē, ka atbalsta pretendenta iepriekšējie ieguldījumi minētajās intervencēs samazina pieejamo maksimālo attiecināmo izmaksu apmēru turpmāk īstenojamiem projektiem. Tā kā biogāzes ražošanas tehnoloģiju izveide ir kapitālietilpīgs ieguldījums ar ievērojami lielākām investīciju izmaksām nekā citiem intervencēs atbalstāmajiem ieguldījumiem, esošais regulējums var būtiski ierobežot iespēju īstenot biogāzes projektus situācijās, kad atbalsta pretendents iepriekš ir izmantojis atbalstu citās intervencēs, kurās konkrētajā attīstības posmā ieguldījumi bijuši prioritāri.

Ar noteikumu projektu precizēts noteikumu Nr. 303 107. punkts, nodalot intervences LA 4.1.4. maksimālo attiecināmo izmaksu apmēru no pārējām investīciju intervencēm un nosakot tai atsevišķu maksimālo attiecināmo izmaksu apmēru – 700 000 euro šo noteikumu 47. punktā. Šāda pieeja nodrošina to, ka iepriekšējie ieguldījumi LA 4.1.1., LA 4.1.2. un LA 4.1.3. intervencē neierobežo iespēju atbalsta pretendentam īstenot biogāzes ražošanas tehnoloģiju projektu, un vienlaikus saglabā skaidru un nepārprotamu maksimālo attiecināmo izmaksu regulējumu katrai intervencei.

Spēkā esošais regulējums paredz Tehnikas un iekārtu kataloga piemērošanu tehnikas un iekārtu iegādes attiecināmo izmaksu noteikšanai. Savukārt ar noteikumu projektu paredzēta vienkāršoto izmaksu piemērošana saules paneļu sistēmām un elektroenerģiju akumulējošām iekārtām, nosakot attiecināmās izmaksas atbilstoši Zemkopības ministrijas izstrādātajai vienas vienības izmaksu metodikai. Tas nozīmē, ka nav lietderīgi šo ieguldījumu vienlaicīga vērtēšanai izmantot vēl arī Tehnikas un iekārtu katalogu. Savukārt biogāzes ražošanas tehnoloģiju projekti ir individuāli, un to tehniskais risinājums, jauda, izmantotās izejvielas, tehnoloģiskais process un būvniecības risinājumi katrā saimniecībā ievērojami atšķiras, tādēļ biogāzes ražošanas tehnoloģiju iekļaušana Tehnikas un iekārtu katalogā nebūtu samērīga un nedotu iespēju objektīvi noteikt attiecināmās izmaksas.

Ar noteikumu projektu noteikumi Nr. 303 papildināti ar jaunu 135.3. apakšpunktu, nosakot, ka Tehnikas un iekārtu katalogu nepiemēro šo noteikumu 45.1. apakšpunktā minētajām saules enerģijas ražošanai paredzēto un elektroenerģiju akumulējošo iekārtu tehnoloģijām, kā arī 45.4. apakšpunktā minētajām biogāzes ražošanas tehnoloģijām. Saules paneļu sistēmu un elektroenerģiju akumulējošo iekārtu attiecināmās izmaksas nosaka atbilstoši vienas vienības izmaksu metodikai, savukārt biogāzes ražošanas tehnoloģiju izmaksas tiek noteiktas, organizējot publisko iepirkuma procedūru, lai tās tiktu izvērtētas individuāli atkarībā no katra projekta specifikas.

Spēkā esošais regulējums paredz 60 procentu publiskā atbalsta intensitāti ieguldījumiem biogāzes ražošanas tehnoloģiju izveidē, tomēr, ievērojot biogāzes projektu lielās investīciju izmaksas, tehnoloģisko sarežģītību un ilgo investīciju atmaksāšanās periodu, esošā atbalsta intensitāte neveicina pietiekamu interesi par šādu projektu īstenošanu. Sagatavojot noteikumu projektu, Zemkopības ministrija aptaujāja potenciālos atbalsta pretendentus par mazo biogāzes staciju attīstības iespējām lauksaimniecībā. Aptaujas rezultāti liecina, ka viens no nozīmīgākajiem šķēršļiem biogāzes projektu īstenošanai ir nepietiekama publiskā atbalsta intensitāte un lielās sākotnējās investīciju izmaksas. Respondenti norādīja, ka esošie atbalsta nosacījumi daudzās situācijās nenodrošina ekonomiski pamatotu projektu īstenošanu, tādēļ nepieciešams pārskatīt publiskā atbalsta intensitāti.

Lai veicinātu ieguldījumus biogāzes ražošanas tehnoloģiju izveidē un nodrošinātu ekonomiski pamatotu projektu īstenošanu, noteikumu projekts paredz palielināt publiskā atbalsta intensitāti no 60 līdz 65 procentiem. Vienlaikus, lai veicinātu paaudžu nomaiņu lauksaimniecībā un gados jauno lauksaimnieku ieguldījumus atjaunīgo energoresursu izmantošanā, tiek noteikta papildu piecu procentpunktu publiskā atbalsta intensitāte gados jaunajiem lauksaimniekiem. Grozījumi sagatavoti, ievērojot Zemkopības ministrijas potenciālo atbalsta pretendentu aptaujas rezultātus par mazo biogāzes staciju attīstības iespējām lauksaimniecībā. Aptaujas dalībnieki atzina, ka viens no nozīmīgākajiem šķēršļiem biogāzes projektu īstenošanai ir lielās investīciju izmaksas un nepietiekamā publiskā atbalsta intensitāte.
Demarkācija ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam investīcijām energoefektivitātes un enerģētikas jomā tiek nodrošināta projektos, nodalot atbalsta saņēmēju loku, atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. LA 4.1.4. intervences mērogs un atbalsta saņēmēji ir noteikti noteikumu Nr. 303 41.–46. punktā. Lai Lauku atbalsta dienests varētu pārliecināties par projekta atbilstību un novērst vienu un to pašu izmaksu dubultu finansēšanu, atbalsta pretendents saskaņā ar šo noteikumu 113.1. un 113.2. apakšpunktu iesniedz projekta iesniegumu un atbalsta pretendenta deklarāciju un saistībā ar LA 4.1.4. intervenci – 113.13.1.–113.13.5. apakšpunktā noteiktos energoefektivitāti un enerģijas patēriņu pamatojošos dokumentus. Atbalsta pretendenta deklarācijā pretendents apliecina, ka projektam nav saņemts vai pieprasīts finansējums no citiem Eiropas Savienības fondiem vai valsts atbalsta programmām, bet maksājuma pieprasījumā apliecina, ka tajā nav iekļautas citos atbalsta pasākumos vai projektos pieteiktas izmaksas. Tādējādi Lauku atbalsta dienests pārbaudi veic gan projekta iesnieguma vērtēšanas, gan maksājuma pieprasījuma izskatīšanas posmā.