Anotācija (ex-ante)

Viens no nozīmīgākiem lauksaimniecības nozares trūkumiem ir mazā lauku saimniecību efektivitāte un produktivitāte. Turklāt mazās un vidējās saimniecības joprojām nav pietiekami nodrošinātas ar mūsdienīgu tehniku un būvēm ražošanas vajadzībām un tajās ir mazi ilgtermiņa ieguldījumi, tāpēc jo īpaši ir jāstiprina un jāveicina šo saimniecību konkurētspēja. Tādējādi ir svarīgi sniegt atbalstu saimniecību konkurētspējas veicināšanai ar tādām investīcijām, kas saistītas ar lauku saimniecību pārstrukturēšanu, efektīvas ražošanas attīstību un nozaru dažādošanu (lauksaimniecības produktu ražošanai nepieciešamo pamatlīdzekļu iegādē – lauksaimniecības agregāti, visa veida tehnika, iekārtas un aprīkojums, kā arī lauksaimniecības produktu ražošanas būvju būvniecība). Tā tiks nodrošināta ražošanas produktivitātes palielināšanās un samazināts risks, kas saistīts ar atsevišķu vadošo nozaru tirgus svārstību negatīvo ietekmi, vienlaikus palīdzot sasniegt vides un klimata mērķus (piemēram, samazinot SEG emisiju un palielinot CO₂ piesaisti augsnei un mežaudzēm). Atbalsts kooperatīviem stiprinās to kapacitāti, lai nodrošinātu biedru saražotās produkcijas pirmapstrādi un pārdošanas apjomu, tā lauku saimniecībām dodot piekļuvi tirgum un nodrošinot produkcijas cenas stabilitāti.

Mazo un vidējo saimniecību konkurētspējas un produktivitātes palielināšanas nolūkā tiek ieviesta intervence LA 4.1.1. "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējai".
  
Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās ir paredzēts juridiskām vai fiziskām personām, kuras veic lauksaimniecisko darbību (tostarp lauksaimniecības nozares valsts zinātniskām institūcijām, ja tās veic lauksaimniecisko darbību) un kuru kopējais apgrozījums gadā ir no 15 000 līdz 350 000 euro, jeb mazām un vidējām lauku saimniecībām. Intervencē atbalsts paredzēts arī lauksaimniecības pakalpojumu atbilstīgām kooperatīvām sabiedrībām, lai stiprinātu to attīstību un veicinātu lauksaimnieku kooperāciju, izmantojot tās iespējas, ko sniedz kooperatīvās sabiedrībās, kā, piemēram, pirmapstrādi, uzglabāšanu, tehnikas nomu, kopējo produkcijas realizāciju, jaunu noieta tirgu meklēšanu u. tml. Tā kā KLP stratēģiskajā plānā ir iekļauta arī intervence LA 5 "Atbalsts ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās", lai atbalstītu mazās lauku saimniecības, kuru ražošanas apgrozījums nepārsniedz 15 000 euro, intervencē LA 4.1.1. "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējai" tika ieviests ierobežojums atbalsta pretendenta apgrozījuma lielumam – no 15 000 euro, tādējādi nošķirot šajā noteikumu projektā paredzēto atbalstu un atbalstu mazajām saimniecībām ar apgrozījumu līdz 15 000 euro saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 13. jūnija noteikumiem Nr. 306 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē LA 5 "Atbalsts ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās" 2023.–2027. gadam".
 
Lai lauku saimniecībām dažādos Latvijas reģionos dotu līdzvērtīgu iespēju pretendēt uz atbalstu ieguldījumiem, publiskais finansējums tiks piešķirts gan pēc reģionalizācijas principa, gan pēc saimniecību apgrozījuma lieluma, sadalot saimniecības grupās, t. i., mazās un vidējās. Pirms Lauku atbalsta dienests izsludina projektu iesniegumu pieņemšanas kārtu, Zemkopības ministrija nosaka attiecīgās atbalstāmās intervences vai intervencē atbalstāmās darbības un, ņemot vērā intervencē pieejamo publisko finansējumu,  pieņem lēmumu par paredzētā publiskā finansējuma izsludināšanu, ievērojot saimniecību grupu sadalījumu un reģionalizācijas principu. Nosakot finansējumu mazo saimniecību grupai, tiek ņemta vērā reģionā deklarētā platība ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstam saimniecībās ar lauksaimniecības zemi līdz 100 hektāriem, tā nodrošinot, ka ir ņemts vērā mazo saimniecību atbalstam deklarēto platību īpatsvars konkrētajā reģionā. Ja pieejamais publiskais finansējums intervencē ir nepietiekams jēgpilnai reģionalizācijas principa piemērošanai, tad publisko finansējumu izsludina bez reģionalizācijas principa piemērošanas.

Intervencē uz atbalstu var pretendēt atbilstīgas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kuras atbilstoši normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstības noteikumiem ir ieguvušas atbilstību, kā arī otrā līmeņa kooperatīvās sabiedrības, t. i., tādas kooperatīvās sabiedrības, kuru biedri ir citas kooperatīvās sabiedrības biedri. Atbalsts kooperācijai tiek sniegts, nepiemērojot reģionalizācijas principu, bet nosakot atsevišķu publiskā finansējuma apmēru, no kura kooperatīvās sabiedrības var īstenot ieguldījumus atbilstoši šajos noteikumos paredzētajām atbalsta intervencēm LA 4.1.1., LA 4.1.2., LA 4.1.4. un LA 4.2. Atbalsta intervencē LA 4.1.1. atbilstīgas kooperatīvās sabiedrības var īstenot ieguldījumus būvniecībā, būvmateriālu iegādē, pievedceļu, tostarp dzelzceļa pievedceļu, būvniecībā vai pārbūvē pie ražošanas objektiem, kā arī ieguldījumus kravu celšanas un kraušanas tehnikas, kravas automašīnu, piekabju un puspiekabju,  produkcijas pārvadāšanai paredzētu specializēto transportlīdzekļu iegādei. Lai nodrošinātu atbalsta pieejamību plašākam saņēmēju lokam, atbalsts tiek sniegts ne vairāk kā divu tehnikas vienību iegādei. Savukārt, tā kā ir daudz tādu konvencionālās piena nozares un laukkopības nozares kooperatīvo sabiedrību, kurās ir maz biedru, lai gan šīs ir dominējošās lauksaimniecības nozares, diskusijās ar Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociāciju, kā arī vērtējot biedru skaitu iepriekšminēto nozaru kooperatīvās sabiedrībās, noteikumu projektā iestrādāts nosacījums, ka atbalsts paredzēts tādām kooperatīvajām sabiedrībām konvencionālā piena nozarē un laukkopības nozarē, kuru biedru skaits pārsniedz 60, tādejādi atbalstu mērķtiecīgi novirzot tādām kooperatīvām sabiedrībām, kas aptver lielāku biedru skaitu..

Intervencē uz atbalstu savas saimniecības tālākai attīstībai var pretendēt arī gados jauni lauksaimnieki, kuru ieguldījumiem tiks piešķirta papildu atbalsta intensitāte piecu gadu periodā pēc saimniecības dibināšanas vai pārņemšanas brīža. Gados jauni lauksaimnieki intervences atbalstu var izmantot, lai nodrošinātu saimniecības atbilstību noteiktiem standartiem. Gados jauns lauksaimnieks atbilstoši regulas (ES) Nr.  2021/2115 54. panta 6. punktā dotajai definīcijai ir fiziska vai juridiska persona (uz juridisku personu attiecināmos nosacījumus piemēro fiziskai personai – saimniecības īpašniekam vai personai, kurai uzņēmumā pieder ne mazāk kā 51 procents kapitāldaļu un Uzņēmumu reģistrā ir reģistrētas atsevišķas paraksta tiesības), kas projekta iesnieguma iesniegšanas dienā nav vecāka par 40 gadiem un ir apguvusi lauksaimniecības pamatkursus (vismaz 160 stundu) vai ir ieguvusi vai līdz projekta īstenošanas beigām apņemas iegūt augstāko vai vidējo profesionālo lauksaimniecības izglītību. Zemkopības ministrijas definētajiem mācību priekšmetiem lauksaimniecības izglītības atbilstības izvērtēšanai, kas ir publiski pieejamas (https://www.zm.gov.lv/lv/media/11103/download?attachment). Izglītību apliecinoša dokumenta kopiju vai mācību iestādes izziņu par atbilstošas lauksaimniecības izglītības iegūšanu atbalsta pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienestam, lai tas gūtu pārliecību par atbilstību jaunā lauksaimnieka definīcijai. Lauku atbalsta dienests atbilstoši normatīvajiem aktiem par personas datu aizsardzību apstrādā šo informāciju un glabā to pie pārējiem atbalsta pretendenta iesniegtās lietas.

Intervencē LA 4.1.1. "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējai" tiek atbalstītas: 
1) investīcijas tādu jaunu iekārtu, tehnikas, tās aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmnodrošinājuma iegādei un uzstādīšanai, kas paredzēti nepārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanai,  iepakošanai un pirmapstrādei, kā arī ilggadīgo augļkopības kultūraugu (izņemot zemeņu) stādu, dzērveņu pavairojamā materiāla (stīgu) iegādei, stādījumu balstu sistēmu, žogu, žogu balstu iegādei, uzstādīšanai un stādījumu ierīkošanai; 
2) investīcijas nepārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanai, ar to saistītai iepakošanai un pirmapstrādei paredzētu būvju būvniecībai un esošo būvju pārbūvei, būvju ierīkošanai, būvdarbiem inženierbūves montāžai, ieguldīšanai vai novietošanai pamatnē vai būvē,  būvju novietošanai, būvju atjaunošanai, ja būves tiek tehniski vai funkcionāli uzlabotas, telpu pārveidošanai un pielāgošanai ražošanas vajadzībām, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju, laukumu būvniecībai vai pārbūvei pie ražošanas objektiem, tādu preventīvo darbību īstenošanai kā žogu izveide, tehnikas un iekārtu papildaprīkojuma iegāde, lai aizsargātu kultūraugus un lauksaimniecības dzīvniekus pret lielajiem plēsējiem, kā arī mazinātu savvaļas dzīvnieku bojāeju, un aitkopības saimniecībām apmācītu sargsuņu iegādei, lai aizsargātu ganāmpulku pret lielajiem plēsējiem. 

Lai pretendētu uz atbalstu, atbalsta pretendents pēc savas izvēles nosaka projekta sasniedzamo rādītāju, kas ir saistīts ar saimniecības ekonomisko izaugsmi vai efektivitāti, piemēram, apgrozījuma pieaugums, saražotās produkcijas apjoma pieaugums, izmaksu samazinājums u. tml. Izvēlētajiem rādītājiem jābūt pārbaudāmiem un auditējamiem, kā arī samērīgiem pret paredzēto ieguldījumu apmēru.
 
Saimnieciskās darbības rādītāji nav jānosaka, ja atbalsta pretendenta ieguldījumi paredzēti preventīvā pasākuma īstenošanai, lai mazinātu dzīvnieku postījumus vai dzīvnieku un putnu bojāeju, atbilstoši šiem noteikumiem, kā arī pretsalnu laistīšanas sistēmām un aizsardzības sistēmām dārzkopībā.
 
Minētos saimnieciskās darbības rādītājus atbalsta saņēmējs sasniedz ne vēlāk kā trešajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas un nepazemina tos visā turpmākajā uzraudzības periodā. Ja projektu īsteno augļkopības nozarē, kur tiek ierīkoti ilggadīgie augļkopības kultūru stādījumi, attiecīgais rādītājs jāsasniedz ne vēlāk kā sestajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas.
 
Atbalsta pretendenti var īstenot kopprojektu atbilstoši kopprojekta īstenošanas nosacījumiem. 

Atbalsts saskaņā ar šiem noteikumiem netiek piešķirts par lauksaimniecībā izmantojamu traktoru iegādi, kā arī tādu pamatlīdzekļu iegādi, kas saimniecībā aizvieto esošos pamatlīdzekļus. Atbilstoši noteikumos noteiktajām attiecināmajām izmaksām ir iespējama tāda pamatlīdzekļa iegāde projektā, kas maina ražošanas vai tehnoloģiju raksturu, lai uzlabotu lauku saimniecības vai uzņēmuma efektivitāti, produktivitāti un konkurētspēju.

Atbalstu nepiešķir par esošu pamatlīdzekļu aizvietošanu saimniecībā. Par pamatlīdzekļu aizvietošanu neuzskata:
1) papildu investīcijas esošajos pamatlīdzekļos, kas vecāki par 10 gadiem. Papildinot esošos pamatlīdzekļus, kas jaunāki par 10 gadiem, tie jāsaglabā projekta īstenošanas vietā vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas vai līdz pamatlīdzekļa nolietojuma 10 gadiem; 
2) tādu pamatlīdzekļu iegādi, kuru jauda, ražība, celtspēja ir vismaz par 25 procentiem lielāka nekā saimniecības vai saimnieciskās darbības veicēja esošā pamatlīdzekļa ražošanas jauda;
3) tāda pamatlīdzekļa iegādi, kurš būtiski maina ražošanas vai tehnoloģiju raksturu; 
4) jaunbūvi, pārbūvi un būves atjaunošanu, ja būve tiek tehniski uzlabota.
 
Atbalsta saņēmējs var izlemt iegādāties jaunu ražošanas iekārtu vai modernizēt esošo tehnoloģisko bāzi, kas ir nepieciešama jaunu produktu ražošanai. Piemēram, ja uzņēmums pāriet uz automatizētu ražošanas līniju, tas var iegādāties jaunus robotus vai citus automatizācijas risinājumus kā pamatlīdzekļus.
 
Atbalsta saņēmējs ir produktu ražotājs, un viņa iecere ir iegādāties videi saudzīgus ražošanas iekārtu modeļus, kas darbojas ar zemākajiem enerģijas patēriņa rādītājiem un samazina emisijas. Tas var mainīt ražošanas procesa ietekmi uz vidi. 
 
Uzņēmums iegādājas jaunas ražošanas iekārtas, lai palielinātu savu ražošanas kapacitāti, ļaujot nodrošināt pieaugošo pieprasījumu pēc tā saražotā produkta. 

Lai īstenotu projektu, atbalsta pretendentam pirms projekta uzsākšanas ir jānodrošina finanšu līdzekļi projekta īstenošanai, jo atbalsts tiek izmaksāts pēc projekta īstenošanas. Situācijās, kad Lauku atbalsta dienests negūs pārliecību par plānotajiem ieguldījumiem pieejamajiem līdzekļiem, Lauku atbalsta dienests var atcelt lēmumu ar nosacījumu, par projekta iesnieguma apstiprināšanu.
 
Iesniegtie projektu iesniegumi tiek sarindoti dilstošā secībā atbilstoši pieškirtajiem projektu atlases kritēriju punktiem. Projektu atlases kritēriju mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret pieteikuma iesniedzējiem, finanšu resursu labāku izmantošanu un atbalsta orientēšanu uz intervences mērķi. Intervencē LA 4.1.1. "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējai" prioritāte projektu iesniegumu rindošanā tiek piešķirta ilgtermiņa ieguldījumiem – būvniecībai, atbalsta saņēmējiem, kas iepriekš nav saņēmuši atbalstu, augstāks nomaksāto nodokļu apmēram pret nodarbināto, bioloģiskajiem lauksaimniekiem un integrētās dārzkopības produktu ražotājiem, mazākam attiecināmo izmaksu apmēram, augļkopības, dārzkopības, lopkopības, sēklkopības nozarēm, jo šo nozaru stiprināšana ir veicināma sekmējot pašnodrošinājumu, preventīviem ieguldījumiem aitkopības saimniecībās, mazinot vilku postījumu riskus, savukārt dārzkopībā klimata radīto postījumu riskus, kā arī par dalību kooperatīvos vai kopprojektu īstenošanu.

2023.–2027. gada plānošanas periodā pieejamo maksimālo attiecināmo izmaksu apmērs tiek noteikts atsevišķi katram pretendentam, ņemot vērā tā saistītās personas. Savukārt atbalsta intensitāte ir diferencēta atbilstoši atbalsta saņēmējam un ieguldījumu veidam.
 
Maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs atbalsta pretendentam ir noteikts atkarībā no tā lieluma (mazā, vidējā vai lielā lauku saimniecība), kā arī vērtējot kopā pieprasīto atbalstu vairākās šo noteikumu intervencēs un ņemot vērā atbalsta pretendenta ieņēmumus no lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstrādes vidēji pēdējos trīs noslēgtajos gados,  tādējādi: 
1) mazo saimniecību grupā noteikumu LA 4.1.1. , LA 4.1.2. , LA 4.1.3. un LA 4.1.4.  minētajās intervencēs attiecināmo izmaksu summa kopā nepārsniedz 250 000 euro; 
2) vidējo saimniecību grupā šo noteikumu LA 4.1.1. , LA 4.1.2. , LA 4.1.3. un LA 4.1.4. minētajās intervencēs attiecināmo izmaksu summa kopā nepārsniedz 500 000 euro; 
3) lielo saimniecību grupā šo noteikumu LA 4.1.2. , LA 4.1.3. un LA 4.1.4. minētajās intervencēs kopā attiecināmo izmaksu summa kopā nepārsniedz 700 000 euro.
  
Vienlaikus tiek ņemts vērā atbalsta pretendenta (un tā saistīto personu) saņemtais atbalsts pārejas periodā, par kuru tiek samazināta noteiktā attiecināmo izmaksu summa.
 
Lauku saimniecībām ir pieejams konsultatīvs atbalsts saimniecības izaugsmes ilgtermiņa plāna izstrādei, kad lauksaimnieks sadarbībā ar konsultāciju dienestu ir izstrādājis uz datu analīzi balstītu un ekonomiski pamatotu saimniecības attīstības turpmāko ilgtermiņa plānu, kas nodrošinātu saimniecības izaugsmi un konkurētspēju. Šāds plāns aptver arī nepieciešamos ieguldījumus saimniecībā, kas var tikt atbalstīti noteikumu projektā minētajās intervencēs. Šādā gadījumā vispārīgi noteiktais ierobežojums par maksimāli attiecināmo izmaksu apmēru vienai saimniecībai var būt nepietiekams paredzētajiem ieguldījumiem, tāpēc ir nepieciešama atkāpe no noteiktā maksimālo attiecināmo izmaksu apmēra saimniecību grupai. Attiecīgā atkāpe tiek piemērota, ja pirms projekta īstenošanas arī kredītdiestāde ir izvērtējusi saimniecības paredzētos ieguldījumus un piešķīrusi finanšu resursus. Tā kā Latvijā graudkopības nozare ir attīstīta un konkurētspējīga, tā nav ietverta šajā punktā.  
 
Atbalsta saņēmējs pēc projekta īstenošanas nodrošina bioloģiskās lauksaimniecības kontroles institūciju izsniegtu atzinumu par esošo bioloģisku lauksaimniecības primāro produktu pārstrādes atbilstību bioloģiskās lauksaimniecības shēmai, ja šis nosacījums uz viņu attiecas, vai ja ir bijuši ieguldījumi pārejai uz bioloģisko piena lopkopību. Minētais attiecas uz atbalsta saņēmēju, kas atbilstoši projektu iesniegumu atlases kritērijiem ieguvis papildu punktus par to, ka tas atbilst kādai shēmai (piemēram, ir ietverts bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā), vai kas īsteno ieguldījumus pārejai uz bioloģisko piena lopkopību. Atbalsta saņēmējam visu projekta uzraudzības termiņu ir jānodrošina atbilstība minētajam kritērijam, jo par to ir iegūti papildu punkti projektu iesniegumu atlasē.
   
Intervencē tiks atbalstīta tādu preventīvo darbību īstenošana, kā žogu izveide, tehnikas, iekārtu un papildaprīkojuma iegāde,  lai aizsargātu kultūraugus un lauksaimniecības dzīvniekus pret lielajiem plēsējiem, kā arī mazinātu savvaļas dzīvnieku bojāeju. Aitkopības saimniecībām tiks sniegts atbalsts apmācītu sargsuņu iegādei, lai aizsargātu ganāmpulku pret lielajiem plēsējiem. Šādi ieguldījumi ieteicami atbilstoši Valsts meža dienesta apkopotajiem ieteikumiem preventīvajiem pasākumiem, kas var novērst vilku un citu lielo plēsēju uzbrukumus mājlopiem (https://www.vmd.gov.lv/lv/lielo-pleseju-postijumi).  

Atbalsts intervencē tiek piešķirts saskaņā ar regulas (ES) Nr. 2021/2115 73. pantu. Intervencei netiek piemērotas komercdarbības regulējuma normas, jo tā atbilstoši  regulas (ES) Nr. 2021/2115 145. pantam aptver lauksaimniecības produktu ražošanu.

Lauksaimniecība ir otrs lielākais emisiju sektors Latvijas SEG inventarizācijā. Būtiskākie SEG emisiju avoti lauksaimniecības augšņu apstrādē ir organisko augšņu apsaimniekošana un slāpekļa minerālmēslu izmantošana. Ievērojot Latvijā turēto lauksaimniecības dzīvnieku daudzumu, ir jārēķinās ar zarnu fermentācijas un kūtsmēslu apsaimniekošanas radītajām SEG emisijām. Lopkopība un lopu turēšana ir cieši saistīta ar katra dzīvnieka fizioloģiskajiem gremošanas procesiem. To radītais SEG emisijas apjoms ir ļoti grūti un dārgi samazināms, piemēram, zarnu fermentācijas procesos radītā SEG emisija, kas rodas gremošanas laikā, tāpēc ir nepieciešami uzlabojumi tieši dzīvnieku ēdināšanas jomā, kā arī kūtsmēslu atbilstošā apsaimniekošanā.

Intervences LA 4.1.2. "Atbalsts ieguldījumiem SEG un amonjaka emisijas samazinošajiem pasākumiem un klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās" mērķis ir rosināt lauksaimniekus uz klimata pārmaiņas mazinošiem ieguldījumiem, kā arī atbalstīt ieguldījumus, kas nepieciešami, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, īpaši dārzkopībā, tā veicinot lauksaimnieciskās darbības pārkārtošanu uz ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi un mazinot lauksaimniecības ietekmi uz vidi. Atbalsts intervencē paredzēts ieguldījumiem, kas sekmē SEG un amonjaka emisijas, kā arī klimata pārmaiņu samazināšanu, un pielāgošanās pasākumiem jeb jaunu tehnoloģiju un paņēmienu ieviešanai lauku saimniecībā, t. i., precīzām tehnoloģijām laukkopībā (precīzām tehnoloģijām ar precīzu izpildes kontroli, kas ir diferencēta atkarībā no agrotehnoloģiskajiem un ekoloģiskajiem apstākļiem un ļauj reaģēt uz iepriekš konstatētām un izanalizētām zemes platības nogabalu kvalitatīvajām īpašībām), lopkopībā (precīzām tehnoloģijām barības kvalitātes uzlabošanai, barības devu plānošanai un nodrošināšanai, izmantojot precīzu datu uzskaiti, analīzi un kontroli, kā arī informāciju par lauksaimniecības dzīvnieku identificēšanu un produktivitātes un reprodukcijas iespējām), dārzkopībā (ieguldījumiem jaunu augļu dārzu izveidei, tostarp vēsturiskās kūdras ieguves vietās, kā arī klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumiem dārzkopības nozarē – tehnikai un iekārtām virszemes pretsalnu aizsadzībai un laistīšanai, krusas aizsargtīkliem, lietus aizsargpārklājiem (mobilajiem jumtiem) u. c.), atbilstošai kūtsmēslu apsaimniekošanai (kūtsmēslu krātuvju un starpkrātuvju būvniecībai, pārbūvei vai nosegšanai, tiešai šķidrā organiskā mēslojuma iestrādei, kā arī lagūnas tipa kūtsmēslu krātuvju aizstāšanai ar cilindriskām kūtsmēslu krātuvēm vai jaunākajām tehnoloģijām atbilstošu kūtsmēslu krātuvju būvniecībai) un ieguldījumiem ūdens resursu efektīvai un atkārtotai izmantošanai, tostarp notekūdeņu attīrīšanai. 

Atbalsta pretendents ir: 
1) lauku saimniecība; 
2) kooperatīvā sabiedrība vai  kooperatīvo sabiedrību apvienība; 
3) lauksaimniecības nozares zinātniskā institūcija, kas veic lauksaimniecisko darbību. 

Intervencē ir atbalstāmi šādi ieguldījumi: 
1) laukkopībā – precīzo tehnoloģiju ieviešanai ar precīzu izpildes kontroli, kas ir diferencēta atkarībā no agrotehnoloģiskajiem un ekoloģiskajiem apstākļiem un ļauj reaģēt uz iepriekš konstatētām un izanalizētām zemes platības nogabalu kvalitatīvajām īpašībām; 
2) lopkopībā – precīzo tehnoloģiju ieviešanai, lai uzlabotu barības kvalitāti, plānotu un nodrošinātu barības devas, izmantojot precīzu datu uzskaiti, analīzi un kontroli, kā arī informāciju par lauksaimniecības dzīvnieku identificēšanu, produktivitātes un reprodukcijas iespējām; 
3) kūtsmēslu apsaimniekošanai – kūtsmēslu krātuvju un starpkrātuvju būvniecībai, pārbūvei vai nosegšanai, tiešai šķidrā organiskā mēslojuma iestrādei un lagūnas tipa kūtsmēslu krātuvju aizstāšanai ar cilindriskām kūtsmēslu krātuvēm vai jaunākajām tehnoloģijām atbilstošu kūtsmēslu krātuvju būvniecībai; 
4) ieguldījumiem jaunu ilggadīgo augļkopības kultūraugu (izņemot zemeņu) stādījumu  izveidei, tostarp vēsturiskās  kūdras ieguves vietas rekultivācijai; 
5) pretsalnu aizsardzības sistēmu būvniecībā dārzkopības nozarē; 
6) investīcijām iekārtās un aprīkojumā ūdens resursu efektīvai un atkārtotai izmantošanai, kā arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. 

Atbilstoši minētajiem ieguldījumu viediem ir noteiktas arī attiecināmas izmaksas, turklāt  tiks attiecinātas arī tādu iekārtu un aprīkojuma iegādes izmaksas, kas paredzētas kūtsmēslu apsaimniekošanai, un mašīnas organiskā mēslojuma (šķidrmēslu) iestrādei, piemēram, šķidrmēslu izkliedes cisternas, kas aprīkotas ar kādu no  tādām izkliedēšanas sistēmām kā izkliedēšanas sistēma ar inžektoru tipa iestrādes lemesīšiem, izkliedēšanas sistēma, kas uzmontēta uz augsnes apstrādes mašīnas, izkliedēšanas sistēma ar nokarenām caurulēm un izkliedēšanas sistēma ar kūtsmēslu skābināšanas iespējām. Vienlaikus šīs šķidrmēslu izkliedes cisternas var pirkt tikai kopā ar izkliedēšanas sistēmu, bet izkliedēšanas sistēmas var pirkt arī bez šķidrmēslu izkliedes cisternas (atsevišķi). 

Atbalsta pretendenti ir tiesīgi īstenot kopprojektu atbilstoši noteikumu projektā noteiktajiem nosacījumiem.

Maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs atbalsta pretendentam (ņemot vērā tā saistītās personas) kopumā vairākās intervencēs ir noteikts atbilstoši lauku saimniecības lielumam un konkrētā atbalsta pretendenta ieņēmumiem no lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstrādes. Atbalstu intervencē piešķir saskaņā ar regulas (ES) Nr. 2021/2115 73. pantu. Intervencei nepiemēro komercdarbības regulējuma normas, jo tā atbilstoši  regulas (ES) Nr. 2021/2115 145. pantam aptver lauksaimniecības produktu ražošanu.

Dzīvnieku labturība ir ilgtspējas pamatā, jo labs dzīvnieku labturības līmenis ir saistīts ar mazāku antibiotiku lietošanu, veselīgāku dzīvnieku nonākšanu pārtikas ķēdē un samazinātu slimību pārnešanu no dzīvniekiem uz cilvēkiem. Savukārt biodrošības pasākumi ir labas dzīvnieku veselības pārvaldības sastāvdaļa, kas samazina slimību un infekciju risku dzīvnieku novietnēs, kā arī veicina izpratni par antimikrobiālo rezistenci (AMR) un antimikrobiālo līdzekļu (AML) atbildīgu un piesardzīgu lietošanu. 

Ievērojot visā ES pastāvošās problēmas dzīvnieku labturības jomā attiecībā uz cūku astu ierasto nogriešanu, dējējvistu turēšanu sprostos, kā arī citu lauksaimniecības dzīvnieku turēšanu, lauksaimniekiem tiek dota iespēja brīvprātīgi pieteikties uz atbalstu investīcijām lauksaimniecības dzīvnieku novietņu uzlabošanai, lai īstenotu ieguldījumus paaugstinātu labturības prasību ieviešanai, izvēloties labāko pieeju dzīvnieku labturības un audzēšanas uzlabošanai saimniecībās, piemēram, nodrošinot palielinātu platību, kas atbilst dzīvnieku daudzumam, mītnes tīrību, novietnes gaisa kvalitāti, siltumkomforta apstākļus, mazinot dzīvnieku konkurenci uz barību, dzīvnieku konkurenci uz telpu, kā arī pārejot uz dējējvistu turēšanu bez būriem. 
Atbalsts biodrošības prasību un pasākumu īstenošanai ir paredzēts, lai ierobežotu dzīvniekiem sevišķi bīstamo infekcijas slimību (epizootiju) izplatību, tā mazinot potenciālo slimību risku. Lauksaimniecības dzīvnieku sevišķi bīstamajām infekcijas slimībām (epizootijām) ir raksturīga strauja izplatība un dzīvnieku masveida saslimšana, un atsevišķos gadījumos konkrētajā saimniecībā ir piespiedu kārtā jānogalē saslimušie dzīvnieki vai pat viss ganāmpulks, kā arī jāizcīna un jāutilizē blakusprodukti.  

Intervences LA 4.1.3. "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības dzīvnieku labturības uzlabošanai un biodrošības pasākumu īstenošanai" mērķis ir uzlabot dzīvnieku turēšanas apstākļus – labturību dzīvnieku novietnēs, vienlaikus uzlabojot arī dzīvnieku veselību un samazinot antimikrobiālo līdzekļu lietošanu, kā arī īstenot biodrošības pasākumus.
 
Atbalsts labturības uzlabošanai dzīvnieku novietnēs paredzēts tādiem ieguldījumiem, kas pārsniedz nacionālajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, ar kurām tiek īstenotas ES direktīvas par dzīvnieku labturību un noteiktas labturības pamatprasības. Konkrētie normatīvie akti ir Dzīvnieku aizsardzības likums, Ministru kabineta 2008. gada 2. janvāra  noteikumi Nr. 5 “Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības”, Ministru kabineta noteikumi 2009. gada 7. jūlija  Nr. 744 “Noteikumi par dējējvistu labturības prasībām un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību”, Ministru kabineta  2010. gada 2. februāra noteikumi Nr. 98 “Labturības prasības cāļu turēšanai un izmantošanai gaļas ražošanai”, Ministru kabineta 2011. gada 2. augusta noteikumi Nr. 599 “Labturības prasības skrējējputnu turēšanai”, Ministru kabineta 2010. gada 6. jūlija noteikumi Nr. 611 “Labturības prasības zosu, pīļu un muskuspīļu turēšanai” un Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumi Nr. 743 “Cūku labturības prasības”. Šie normatīvie akti ietver lauksaimniecības dzīvnieku labturības prasības to audzēšanai, turēšanai un kopšanai, kā arī dzīvnieku aizsardzībai pārvadāšanas un kaušanas laikā. 

Uz atbalstu varēs pretendēt, ja Pārtikas un veterinārais dienests sniegs atzinumu, ka saimniecība ievēro labturības obligātās prasības un plānotās investīcijas uzlabos dzīvnieku labturības apstākļus, pārsniedzot obligātās prasības. Īpaši nosacījumi ir paredzēti cūkkopības un putnkopības saimniecībās.
  
Cūkkopības saimniecībai, pretendējot uz atbalstu jaunas novietnes būvniecībai vai esošās novietnes pārbūvei, ir jānodrošina vismaz par 20 procentiem lielāka dzīvniekam paredzētā platība atkarībā no tā svara virs normatīvajos aktos par cūku labturības prasībām noteiktajām prasībām attiecībā uz dzīvniekam paredzēto platību, un to apliecina Pārtikas un veterinārais dienesta atzinums. 

Putnkopības saimniecībai, pretendējot uz atbalstu, ir jāievieš dējējvistu turēšana bez sprostiem, t. i., turēšana kūtī vai brīvā turēšana (tostarp bioloģiskā lauksaimniecība). Turot dējējvistas kūtī jeb dziļo pakaišu sistēmā, ir jāparedz vismaz par 20 procentiem samazināts dējējvistu blīvums uz 1 m2, nekā noteikts normatīvajos aktos par dējējvistu labturības prasībām un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību.

Viens no atbalsta mērķiem ir sniegt atbalstu dzīvnieku sevišķi bīstamo infekcijas slimību – epizootiju (tādu kā Āfrikas cūku mēris, putnu grupa) – riska mazināšanai, paredzot biodrošības prasību un pasākumu ieviešanu saimniecībās, kurās slimība vēl nav konstatēta, un saimniecībās, kuras atrodas slimību skartajās teritorijās un kurām ir noteikti darbību ierobežojošie pasākumi. Atbalstu varēs saņemt, ja atbalsta pretendents būs sagatavojis biodrošības pasākumu ieviešanas plānu, lai nodrošinātu normatīvajos aktos par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietās noteikto prasību izpildi un to saskaņojis ar Pārtikas un veterināro dienestu. 

Biodrošības prasības attiecībā uz sevišķi bīstamajām infekcijas slimībām atbilst Veterinārmedicīnas likuma 35. pantā noteiktajam un attiecas uz Ministru kabineta 2021. gada 1. aprīļa noteikumos Nr. 199 “Valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā radušos zaudējumu kompensācijas noteikumi” minētajām epizootijām.

Intervencē paredzēts atbalstīt investīcijas:
1) lauksaimniecības dzīvnieku jaunas novietnes būvniecībai vai esošas novietnes pārbūvei ar ieguldījumiem paaugstinātu labturības prasību ieviešanai, pārsniedzot normatīvos aktos noteiktās vispārīgās un specifiskās labturības prasības lauksaimniecības dzīvniekiem; 
2) tehnikā un iekārtās, kas paredzētas lauksaimniecības dzīvnieku labturības uzlabošanai; 
3) biodrošības prasību ieviešanai un pasākumu īstenošanai, lai ierobežotu dzīvniekiem sevišķi bīstamo infekcijas slimību (epizootiju) izplatību, tādējādi mazinot potenciālo slimību risku.
 
Paredzēts, ka ir attiecināmas minēto ieguldījumu izmaksas, tostarp citas biodrošības veicināšanas darbību izmaksas, kuras būtiski uzlabo biodošības apstākļus un nav minētas šo noteikumu attiecināmo izmaksu sarakstā, bet kuras nākotnē var tikt piemērotas, lai ievērojami uzlabotu biodrošības apstākļus.  
Intervencē atbalsts netiek piešķirts par epizootijas dēļ zaudētiem ienākumiem. 

Intervencē nav pieļaujama pārkompensācija, apvienojot šo intervenci ar citiem valsts un vai Eiropas Savienības atbalsta instrumentiem vai privātām apdrošināšanas shēmām. 
Maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs atbalsta pretendentam (ņemot vērā tā saistītās personas) kopumā vairākās intervencēs ir noteikts atbilstoši lauku saimniecības lielumam un konkrētā atbalsta pretendenta ieņēmumiem no lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstrādes. Atbalsts intervencē tiek piešķirts saskaņā ar regulas (ES) Nr. 2021/2115 73. pantu. Intervencei netiek piemērotas komercdarbības regulējuma normas, jo tā atbilstoši  regulas (ES) Nr. 2021/2115 145. pantam aptver lauksaimniecības produktu ražošanu.

Intervences ietvaros netiek atbalstīta kopprojekta īstenošana, jo intervences ietvaros atbalstāmās investīcijas nav kopīgi īstenojamas un ir attiecināmas tikai konkrētajā lauku saimniecībā.

Latvijas Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā 2021.–2030. gadam (turpmāk – NEKP) izvirzīts mērķis līdz 2030. gadam līdz 50 % palielināt AER enerģijas īpatsvaru enerģijas bruto gala patēriņā.
Saskaņā ar Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam pāreja uz klimatneitralitāti īstenojama arī ar visaptverošu energoefektivitāti, tostarp nomainot iekārtas, savukārt saskaņā ar NEKP ir jāveicina iekārtu nomaiņa uz efektīvākām, vienlaikus uzstādot dažādas AER tehnoloģijas un uzsvaru liekot uz neemisiju tehnoloģijām.

Intervences LA 4.1.4. "Atbalsts ieguldījumiem AER izmantošanai vai energoefektivitātes palielināšanai" mērķis ir sniegt atbalstu lauksaimniecības nozares uzņēmumu ieguldījumiem atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju attīstībā pašpatēriņam un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos. Investīcijas veicinās saules, vēja, biomasas, biogāzes un citu AER ražojošo iekārtu iegādi, uzstādīšanu un izmantošanu, līdz ar to radot arī netiešu pozitīvu ietekmi uz klimatu. Saražotā AER daļēji aizstās iepirkto elektroenerģiju ar paša atbalsta saņēmēja saražoto no atjaunojamiem energoresursiem. Investīcijas veicinās energoresursu diversifikāciju, fosilo energoresursu izmantošanas un iepirktā enerģijas apjoma samazināšanos, tā veicinot SEG emisijas samazināšanos. Atbalsts ir plānots neliela apjoma saules, vēja, biomasas un biogāzes projektiem, kā arī iekārtu iegādes, uzstādīšanas, pieslēgumu izveides un dokumentācijas izmaksām.
 
Demarkācija ar Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam un Atveseļošanas fonda paredzētajiem pasākumiem un investīcijām tiks nodrošināta atbalsta saņēmēju līmenī vai projektu līmenī, sadarbojoties Lauku atbalsta dienestam un Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai. Ieguldījumi energoefektivitātes palielināšanā veicinās energoresursu racionālu izmantošanu, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, kā arī uzņēmumu izdevumus. Investīcijas tieši veicinās ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstību. Intervencē tiks uzlabota ražošanas iekārtu energoefektivitāte, tā samazinot ikgadējo primārās enerģijas patēriņu un nodrošinot enerģijas ietaupījumu un SEG emisijas samazinājumu. 

Atbalsta pretendents ir: 
1) lauku saimniecība; 
2) juridiska persona, kas pārstrādā lauksaimniecības produktus, ražojot Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minētu produktu; 
3) kooperatīvā sabiedrība vai kooperatīvo sabiedrību apvienība; 
4) lauksaimniecības nozares zinātniskā institūcija, kas veic lauksaimniecisko darbību.

Pēc projekta īstenošanas atbalsta saņēmējs sasniedz vismaz vienu no šādiem mērķiem: 
1)  atjaunīgās enerģijas ražošana pašpatēriņam, vismaz 80 procenti no saražotās enerģijas izmantoti saimniecībā vai uzņēmumā; 
2) enerģijas patēriņa samazinājums par 20 procentiem salīdzinājumā ar situāciju pirms projekta iesnieguma iesniegšanas konkrētajā enerģijas patērētāja grupā, kurā īstenoti energoefektivitātes palielināšanas ieguldījumi; 
3) alternatīvās enerģijas izmantošana pārbūvētā tehnikas vienībā.

Intervencē ir atbalstāmi ieguldījumi, kas paredz: 
1) ieviest tehnoloģijas atjaunīgās enerģijas ražošanai pašpatēriņam; 
2) īstenot ieguldījumus energoefektivitātē: 
a) atjaunojot esošu būvi un tā palielinot norobežojošo konstrukciju siltumnoturību, kā arī palienot ēku apkures, karstā ūdens, dzesēšanas, apgaismojuma un ventilācijas sistēmu energoefektivitāti; 
b) uzstādot energoefektīvas iekārtas vai ražošanas līnijas vai nomainot esošās; 
c) pārbūvējot esošo tehniku, lai nodrošinātu alternatīvās enerģijas izmantošanu. 

Ja tiek nomainīta esošā graudu kalte vai iegādāta un uzstādīta jauna graudu kalte, tās  īpatnējam enerģijas patēriņam jābūt ne vairāk kā 1,2 kWh/kg iztvaicētā ūdens. 

Netiek atbalstīti šādi ieguldījumi: 
1) jaunu būvju būvniecība; 
2) tādas esošas būves atjaunošana vai pārbūve, kurā projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī nav patērēta enerģija tajā enerģijas patērētāju grupā, kurā plānoti energoefektivitātes pasākumi; 
3) jaunas ražošanas iekārtas vai ražošana līnijas uzstādīšana, ja netiek aizstāta esoša ražošanas iekārta vai ražošanas līnija (izņemot graudu kaltes); 
4) esošas ražošanas iekārtas vai ražošanas līnijas energoefektivitātes palielināšana, ja šajā ražošanas iekārtā vai ražošanas līnijā projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī nav patērēta enerģija.

Maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs atbalsta pretendentam (ņemot vērā tā saistītās personas) kopumā vairākās intervencēs ir noteikts atbilstoši lauku saimniecības lielumam un konkrētā atbalsta pretendenta ieņēmumiem no lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstrādes.
 
Atbalsts intervencē tiek piešķirts saskaņā ar regulas (ES) Nr. 2021/2115 73. pantu. Intervencei nepiemēro komercdarbības regulējuma normas, jo tā atbilstoši  regulas (ES) Nr. 2021/2115 145. pantam aptver lauksaimniecības produktu ražošanu, tāpēc ka saražotā enerģija tiek izmantota atbalsta saņēmēja pašpatēriņam.

Intervences ietvaros netiek atbalstīta kopprojekta īstenošana, jo intervences ietvaros atbalstāmās investīcijas nav kopīgi īstenojamas un ir attiecināmas tikai konkrētajā lauku saimniecībā.

Latvijas pārtikas pārstrādes uzņēmumu ražošanas un konkurētspēja ES vienotajā un trešo valstu tirgos ir ievērojami mazāka salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni.  
Lai gan lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozare pēdējos gados ir ievērojami kāpinājusi ražošanas un eksporta apjomu, jo graudaugu eksporta apjoms ir vērā ņemams, tie pārsvarā tiek eksportēti bez pievienotās vērtības un pašlaik eksporta struktūrā pārsvarā papildina primāro jeb nepārstrādāto produktu īpatsvaru, tāpēc ir nepieciešams veicināt pievienotās vērtības radīšanu primārajam lauksaimniecības produktam.
 
Salīdzinoši zems pārtikas nozares konkurētspējas līmenis ir saistīts ar lielu izmaksu slogu, ko rada lielas enerģijas un darbaspēka izmaksas, maz inovāciju, kā arī energoefektīvu iekārtu un jaunu tehnoloģiju trūkums. Lai sekmīgi konkurētu tirgū, uzņēmumiem ir jāorientējas uz eksportspējīgu, inovatīvu augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, jo iekšējā tirgus pieprasījums ir ļoti ierobežots. Tas nozīmē, ka ražošanas efektivitātes palielināšanai un augstas pievienotās vērības produktu ražošanai un attīstībai nākotnē varētu būt izšķiroša nozīme, bet tam ir nepieciešamas investīcijas jaunās iekārtās (piemēram, lai ražotu produkciju ar ilgāku realizācijas termiņu, atšķirīgu iepakojumu, atsevišķas līnijas bioloģiskās produkcijas ražošanai u.c.). 

Tādējādi ir vitāli svarīgi sniegt atbalstu lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumiem tādos pasākumos, kas ļaus kāpināt ražotnes efektivitāti un produktivitāti, tas ir, ieguldījumos, kuri saistīti ar jaunu tehnoloģiju (un ar to saistīto aprīkojuma, tehnikas, ierīču) lietošanu ražošanā, jo tas mazinās uzņēmumā izmantoto ražošanas resursu apjomu, ļaus aizstāt trūkstošo darbaspēku ar modernām tehnoloģijām un kāpinās ražotnes efektivitāti un produktivitāti. 

Latvijas pārtikas nozares uzņēmumu spēks ārējā tirgū ir salīdzinoši neliels. Pārtikas patēriņš ir diezgan neelastīgs, un iekšējā tirgus palielināšanas iespējas ir ierobežotas un atkarīgas no kopējām norisēm tautsaimniecībā. Pārtikas nozares attīstībai Latvijā ir divi virzieni. Viens ir saistīts ar eksporta vērtības palielināšanu, otrs – ar vietējo pārtikas produktu īpatsvaru palielināšanu patēriņā. Eksporta tirgus iekarošanā svarīga ir pārtikas ražotāju piedāvājuma koncentrēšana, veidojot kopīgas piegādes. 

Intervences LA 4.2. "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" mērķis ir radīt pievienoto vērtību Latvijā saražotam lauksaimniecības primārajam produktam, tā veicinot lauksaimniecības nozares konkurētspēju un radot lielāku pievienoto vērtību valstī. Atbalsts ir paredzēts eksportspējīgiem uzņēmumiem, lai īstenotu ieguldījumus šo uzņēmumu produktivitātes celšanā – būvniecībā, tehnikas un aprīkojuma iegādē, jo tas ļauj palielināt ražošanas apjomus, pārstrādājot lauksaimniecības produktus.

Intervencē atbalstāmie ieguldījumi atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija regulas Nr. 651/2014 (turpmāk - regula (ES) Nr. 651/2014) 2. panta 10. punkta definīcijai. Atbalsts nav saistīts ar eksporta apjomu. 

Intervencē atbalsta pretendents ir:
1) juridiska persona, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi;  
2) juridiska persona, kas ražo primāro lauksaimniecības produkciju un plāno uzsākt lauksaimniecības produktu pārstrādi, pārstrādājot vismaz 70 procentu no saražotā primāro lauksaimniecības produktu apjoma (turpmāk – jauns pārstrādes saimnieciskās darbības veicējs). Jauna pārstrādes saimnieciskās darbības veicēja pārstrādes jauda nav lielāka par atbalsta pretendenta saražoto primāro lauksaimniecības produktu apjomu, ko plānots pārstrādāt; 
3) juridiska persona, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos, kuru kopējais apgrozījums nepārsniedz 200 000 euro; 
4) kooperatīvā sabiedrība un kooperatīvo sabiedrību apvienība, kura lauksaimniecības produktu pārstrādes saimnieciskās darbības veicēja statusā nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi vai plāno to uzsākt. 

Intervencē ir atbalstāmas investīcijas 
1) tādu jaunu iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmnodrošinājuma iegādei un uzstādīšanai, kas paredzēti lauksaimniecības produktu pārstrādei un ar to saistītai iepakošanai un pirmapstrādei; 
2) lauksaimniecības produktu pārstrādei, ar to saistītai iepakošanai un pirmapstrādei, kad paredzēta:
a) jaunu būvju būvniecība un esošo būvju pārbūve; 
b) būvju ierīkošana; 
c) būvju novietošana; 
d) būvju atjaunošana, ja būves tiek tehniski vai funkcionāli uzlabotas, piemēram, ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, telpu pārveidošanai un pielāgošanai ražošanas vajadzībām, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju, ieguldījumiem gaisa vai ūdens piesārņojuma samazināšanas tehnoloģijās. Pēc projekta īstenošanas būves atjaunošanas izmaksas iekļauj pamatlīdzekļa vērtībā (kapitalizē). 

Projekta īstenošanā izmantotās pamatizejvielas ir lauksaimniecības produkti. Noteikumu projektā atbalsts paredzēts projektiem, kuru plānotais galaprodukts ir minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā, kā arī tādiem galaproduktiem, kas nav minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā (kas atbilst noteiktajiem Eiropas Savienības kombinētās nomenklatūras kodiem). Ja projektā paredzamais galaprodukts nav minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā, atbalstu sniedz dotāciju veidā saskaņā ar  regulas (ES) Nr.  651/2014 14. pantu, ievērojot  regulas (ES) Nr. 651/2014 5. panta 2. punkta "a" apakšpunkta nosacījumus. 

Intervencē maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs ir diferencēts pēc projekta mērķa un atbalsta pretendenta. Eksportspējīgam saimnieciskās darbības veicējam bioloģisko lauksaimniecības primāro produktu pārstrādes attīstībai un ieviešanai un piena pārstrādes nozares saimniecisko darbības veicēju sadarbībai kopīgu eksporta mērķu īstenošanai atvēlēti 3 000 000 euro. 

Savukārt atbalsta pretendentiem, kas ir vietējā tirgus saimnieciskās darbības veicējs, kurš nodarbojas ar lauksaimniecisko produktu pārstrādi, vai jaunais saimnieciskās darbības veicējs, kas plāno uzsākt lauksaimniecisko produktu pārstrādi, maksimālās attiecināmās izmaksas apmērs noteiktas 1 500 000 euro apmērā.

Ražotājs mājas apstākļos var pretendēt uz atbalstu par attiecināmām izmaksām līdz 200 000 euro.

Pārtikas pārstrādes uzņēmumi, kas ražo Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā  minētos produktus, papildus atbalstam ieguldījumiem pārstrādē var pretendēt uz atbalstu intervencē LA 4.1.4. "Atbalsts ieguldījumiem AER izmantošanai vai energoefektivitātes palielināšanai", un šīs intervences attiecināmās izmaksas netiek ņemtas vērā intervences LA 4.2. "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" attiecināmo izmaksu maksimālajā summā.

Paredzēts, ka noteiktais maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs vairāk kā piecas reizes nepārsniedz atbalsta pretendenta  Neto apgrozījumu no lauksaimniecības produktu pārstrādes un ražošanas vidēji pēdējos trīs noslēgtajos gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas. 

Lai veicinātu vietējo lauksaimniecības primāro produktu pārstrādi, tā radot pievienoto vērtību, noteikumu projekts paredz iespēju saimnieciskās darbības veicējam piešķirt atbalstu, ja tas pārstrādā vietējo izejvielu vismaz šādā apmērā no kopējās komersanta iepirktās pamatizejvielas apjoma: 
1) 40 procentu gaļas pārstrādes sektorā; 
2) 30 procentu augļu un dārzeņu pārstrādes sektorā; 
3) 50 procentu maizes, miltu konditorejas, sausiņu, cepumu vai augu eļļu un proteīnus saturošas dzīvnieku barības ražošanas sektorā; 
4) 70 procentu pārējos sektoros.

Šim īpatsvaram jābūt palielinātam vismaz par 10 procentiem trešajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas, ja vien vietējās izcelsmes pamatizejvielu īpatsvars jau sākumā nepārsniedz 70 procentu, un to nedrīkst samazināt visā turpmākajā uzraudzības periodā. Ja atbalsta saņēmējs iesniedz vairākus projektus, vietējās izcelsmes pamatizejvielas palielinājums vērtējams salīdzinājumā ar pēdējā īstenošanā esošā projekta rādītājiem, ja vien vietējās izcelsmes pamatizejvielu īpatsvars jau sākumā nepārsniedz 80 procentu.
 
Atbalstu intervencē nepiešķir alkoholisko dzērienu ražošanai, izņemot tādu dabiski raudzētu dzērienu ražošanai, kuros spirta saturs nepārsniedz 12 procentu, ja projekts tiek īstenots teritorijā ārpus valsts pilsētām.

Latvijā ir daudz tādu piena pārstrādes uzņēmumu, kas ir nelieli un ražo produkciju vietējam Latvijas tirgum, tāpēc tos ievērojami ietekmē vietējo iedzīvotāju pirktspēja. Salīdzinot šo uzņēmumu ekonomiskos rādītājus, ir redzams, ka piena produktu ražotāji ar lielākiem eksporta tirgiem ir labākā finansiālā situācijā. Turklāt viens mazais piena pārstrādes uzņēmums nespēj nodrošināt pietiekamu produkcijas apjomu eksportam. Tāpēc, lai veicinātu mazo piena pārstrādes uzņēmumu sadarbību nepieciešamā produkcijas apjoma nodrošināšanai eksporta tirgiem, tā uzlabojot šo uzņēmumu finansiālo stabilitāti ilgtermiņā, piena pārstrādes nozares saimnieciskās darbības veicēji atbalsta saņemšanai ir tiesīgi īstenot kopprojektu, lai veidotu sadarbību kopīgu eksporta mērķu sasniegšanai.

Noteikumu projekts paredz, ka minētajā intervencē atbalsta pretendents var būt juridiska persona, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos. Piešķirtais atbalsts izmantojams saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulas (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulas (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku prasībām atbilstošas ražošanas telpas, iekārtas un aprīkojumu (būvniecība, pārbūve vai atjaunošana, iekārtu un tehnikas iegāde, kas paredzēta ražošanai), prasībām. Tas ļaus personai, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos, kļūt par pārtikas apritē iesaistītu ražošanas uzņēmumu, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi. Pēc projekta īstenošanas Pārtikas un veterinārais dienests šādus uzņēmumus reģistrēs kā augu izcelsmes pārtikas aprites uzņēmumu vai atzīs par  dzīvnieku izcelsmes pārtikas aprites uzņēmumu. Tādējādi minētais atbalsta saņēmējs varēs izplatīt saražoto pārtiku bez ierobežojumiem, piemēram, attāluma un apjoma ierobežojumiem dzīvnieku izcelsmes produktiem.

Ja projektā paredzamais galaprodukts nav minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā, atbalstu sniedz dotāciju veidā saskaņā ar  regulas (ES) Nr. 651/2014 14. pantu. 

Atbalsta intensitāte tiek noteikta atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra noteikumiem Nr. 729 "Noteikumi par reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā līdz 2027. gadam" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 729). Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija regulā (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (turpmāk – regula (EK) Nr. 1059/2003). Grozījumi paredz, ka turpmāk Latvijā būs pieci statistiskie reģioni – Kurzemes statistiskais reģions, Latgales statistiskais reģions, Rīgas statistiskais reģions, Vidzemes statistiskais reģions un Zemgales statistiskais reģions. Regulas (EK) Nr. 1059/2003 grozījumi būs piemērojami no 2024. gada 1. janvāra. Pēc iepriekšminēto regulas (EK) Nr. 1059/2003 grozījumu spēkā stāšanās, pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 07. decembra rīkojuma Nr. 911 Pierīgas statistiskajam reģionam piekritīgās administratīvās vienības Limbažu novads, Ogres novads, Saulkrastu novads un Tukuma novads būs attiecīgi piekritīgi Vidzemes statistiskajam reģionam un Kurzemes statistiskajam reģionam. Taču Latvijas Republikas reģionālā atbalsta karte – MK noteikumi Nr. 729  5. punkts neparedz reģionālā atbalsta intensitātes palielināšanu par 10 % Pierīgas statistiskajam reģionam. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vēršas pie  Eiropas Komisijas Konkurences Ģenerāldirektorātam ar lūgumu sniegt viedokli un norādījumus kā šādā situācijā korekti un juridiski pareizi rīkoties, lemjot par reģionālā atbalsta piešķiršanu, kur tika saņemta atbilde, ka dalībvalstis savas reģionālā atbalsta kartes laikposmam no 2022. gada līdz 2027. gadam izstrādāja, pamatojoties uz NUTS un statistiku, kas bija pieejama dalībvalstu reģionālā atbalsta karšu pieņemšanas brīdī, t.i. 2021. gada nomenklatūru un attiecīgi iepriekšminētās NUTS robežas un saistītās atbalsta intensitātes paliks spēkā visu reģionālā atbalsta karšu darbības laiku neatkarīgi no jebkādām administratīvajām izmaiņām, kas var notikt NUTS vai pašvaldību līmenī. Līdz ar to visas izmaiņas NUTS un ar to saistītajā statistikā tiks atspoguļotas tikai nākamajā kartēšanas periodā. Tāpēc NUTS robežas un no tā izrietošās reģionālā atbalsta intensitātes, kādas tās bija dalībvalsts reģionālā atbalsta kartes apstiprināšanas brīdī, būs spēkā līdz 2027. gada 31. decembrim.  Ņemot vērā iepriekšminēto Eiropas Komisijas Konkurences Ģenerāldirektorāta skaidrojumu izstrādājot atbalsta programmas, jāņem vērā, ka MK noteikumu Nr. 729 5. un 6. punktu nepiemēro Limbažu novadam, Ogres novadam, Saulkrastu novadam un Tukuma novadam, tādēļ Ministru kabineta noteikumu projekts tiek papildināts ar punktu, kas nosaka, ka Administratīvām vienībām Limbažu novadā, Ogres novadā, Saulkrastu novadā un Tukuma novadā piemēro 30% lielajiem komersantiem vai 40% vidējiem komersantiem.

Ņemot vērā, ka reģionālā atbalsta karte atsevišķos gadījumos atkarībā no atbalsta pretendenta lieluma un atrašanās vietas paredz augstāku atbalsta intensitāti salīdzinot ar ELFLA jeb saskaņā ar regulas (ES) Nr. 2021/2115 73. pantu noteikto atbalsta intensitāti, vērtējot konkrēto atbalsta pretendentu, tiek piešķirta zemākā pieļaujamā atbalsta intensitāte, t.i. Rīgas statistiskā reģionā esošs lielajam komersantam maksimālā atbalsta intensitāte ir 30%, neskatoties uz to, ka šo noteikumu 2. pielikumā ir paredzētas vairākas iespējas papildu atbalsta intensitātei. Tādējādi tiek piešķirta zemākā no reģionālā atbalsta un noteikumu 2. pielikumā noteiktās maksimālās atbalsta intensitātes.

LA 4.2. "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs vienam atbalsta pretendentam visā periodā ir 3 milj. euro, kas nepārsniedz regulas (ES) Nr. 651/2014 4. panta 1. punkta ''a'' apakšpunktā noteiktajām robežvērtības. Kopējais pieejamais finansējums intervences īstenošanai ir 38,1 miljoni euro. Attiecīgi nepārsniedz  regulas (ES) Nr. 651/2014 4. panta 1. punkta ''a'' apakšpunktā noteiktās robežvērtības. Noteikumu projektā tiek noteiktas maksimālo attiecināmo izmaksu apmēri vienam atbalsta pretendentam.

Attiecināmās izmaksas ir atbilstošas regulas (ES) Nr. 651/2014 14.panta nosacījumiem, t.sk. ieguldījumi pirmapstrādē, jo tā ir daļa no uzņēmuma tehnoloģiskā procesa un šādi ieguldījumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu tālāko produktu pārstrādi, kā piemēram, piena pārstrādes uzņēmumam būtu nepieciešamas iekārtas īslaicīgai uzglabāšanai pirms piena tālākas pārstrādes, vai gaļas pārstrādes uzņēmumam, kurš uzsāk gaļas pārstrādi ar gaļas sadalīšanu tālākai uzglabāšanai un pārstrādei, būtu nepieciešami ieguldījumi šādu specifisku iekārtu iegādei. Šajā  gadījumā pirmapstrāde nav primārā lauksaimniecības produkta ražošana. Līdzīgi arī situācijā, kad uzņēmums iepērk kartupeļus no zemnieka, veic darbības (mazgāšana, griešana, fasēšana) sagatavošanai pārdošanai nav uzskatāma par primāro primāro lauksaimniecības produktu ražošanu. Tādējādi šādas izmaksas ir atbilstošas un attiecināmas saskaņā ar regulas (ES) Nr. 651/2014 14. pantu.

Atbalsts saskaņā ar regulas (ES) Nr. 651/2014 14. panta 6. punktu tiek piešķirts jaunu materiālo aktīvu iegādei, tas ir jaunām iekārtām, tehnikai un aprīkojumam, kā arī jaunu ēku būvniecībai un esošu būvju pārbūvei, izmantojot jaunus materiālos aktīvus. Tādējādi esošas uzņēmējdarbības vietas pārveidošana ar jauniem materiālajiem aktīviem, kas tiks iegādāti projekta ietvaros, nav pretrunā ar regulas (ES) Nr.651/2014 14. panta 6. punktu.

Minētajā intervencē atbalsts nav paredzēts lielu projektu īstenošanai.

Projektu iesniegumu kārtā iesniegtie projektu iesniegumi tiek sarindoti dilstošā secībā atbilstoši piešķirtajiem projektu atlases kritēriju punktiem. Publiskais finansējums tiek piešķirts tiem projekta iesniegumiem, kas ieguvuši lielāku punktu skaitu projekta atlases kritērijos. Ja pēc projektu iesniegumu sarindošanas punktu skaits ir vienāds, tad priekšroka saņemt publisko finansējumu ir atbalsta pretendentam, kas iepriekšējos periodos nav saņēmis publisko finansējumu. Ja ir vienāds punktu skaits un atbalsta pretendents no 2014. gada nav saņēmis publisko finansējumu vai saņēmis mazāko publisko finansējumu, priekšroka saņemt publisko finansējumu ir  atbalsta pretendentam, kam ir lielāks koeficients kritēriju grupā par iemaksātajiem nodokļiem.

Lauku atbalsta dienests vērtē plānoto ieguldījumu atbilstību sasniedzamajiem mērķiem, kā arī sasniedzamo mērķu samērīgumu ar kopējo attiecināmo izmaksu apmēru. Ja Lauku atbalsta dienests negūs pārliecību par pieejamajiem līdzekļiem plānoto ieguldījumu īstenošanai, tas var atcelt lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījuma atcelšanu.

Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā un meža zeme kopumā ir meliorēta 2,4 milj. ha platībā: 1,6 milj. ha jeb 68 % ir meliorētā lauksaimniecībā izmantojamā zeme un 0,8 milj. ha jeb 23 % – meliorētā meža zeme. Turklāt 71 % meliorācijas sistēmu ir nodots zemes īpašniekiem, uzliekot tiem tiesisku atbildību par to ekspluatāciju un uzturēšanu. Šim nolūkam lauksaimniekiem ir nepieciešami līdzekļi – gan finanšu, gan darba, lai meliorācijas sistēmas uzturētu darba kārtībā. Bieži vien meliorācijas sistēmas pieder dažādiem īpašniekiem (privātiem un valstij), un meliorācijas sistēmu funkcionalitāte būs atkarīga no īpašnieku saskaņotas rīcības, galu galā dodot iespēju ražot lauksaimniecības produkciju. Īpaši svarīga ir valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošana un uzturēšana, jo tās novada ūdeni no visām meliorētajām platībām, tā mazinot apdraudējumus, ko rada klimata pārmaiņas un to izraisītie spēcīgu nokrišņu periodi, kā arī veicinot produktivitātes kāpināšanu un CO₂ piesaistes palielināšanos mežos.

Augsnes auglības uzlabošanas pasākumi galvenokārt ir saistīti ar barības vielu izskalošanās samazināšanu. Uzlabota augsnes struktūra nodrošina labāku mēslojuma uzņemšanu un rada mazāku slāpekļa noteci. Meliorācijas sistēmu uzturēšanai ir kompleksa ietekme uz augsni un tās auglību. Kultūraugu audzēšanai nav piemērota ne pārmitra, ne pārāk sausa augsne. Kad ir pieejams optimāls ūdens daudzums, augu saknēm piekļūst daudz vairāk skābekļa un netiek ietekmēta augsnē dzīvojošo organismu bioloģiskā daudzveidība. Viens no augsnes kvalitāti ietekmējošajiem faktoriem ir augsnes mitrums. Lielākā daļa meliorācijas grāvju, kas vecāki par 25 gadiem, ir pilnībā vai daļēji zaudējuši savu funkcionalitāti. 

Meliorācija sistēmu ierīkošana palielina meža produktivitāti. Ievērojot arvien spēcīgākos nokrišņus, plānā par Latvijas pielāgošanos klimata pārmaiņām laikposmam līdz 2030. gadam paredzēts, ka viena no nepieciešamajām darbībām ir meliorācijas sistēmu atjaunošana un pielāgošana, lai, cik vien iespējams, novērstu klimata pārmaiņu veicinātus (sevišķu spēcīgu lietusgāžu palielināšanās izraisītus) plūdus.

Intervences LA 4.3. "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā" atbalsta pretendents ir:
1) valsts vai valsts nozīmes meliorācijas sistēmu apsaimniekotājs vai tiesiskais valdītājs, kas plāno īstenot projektu lauksaimniecības vai meža zemē; 
2) pašvaldība, arī pašvaldības kapitālsabiedrība, kas īsteno pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju pārbūvi vai atjaunošanu lauksaimniecības vai meža zemē; 
3) valsts zinātniskā institūcija, kas veic lauksaimniecisko darbību.

Atbalsts intervencē tiek sniegts, ja atbalsta pretendenta īpašumā, nomā vai tiesiskajā valdījumā ir:
1) meliorācijas kadastrā reģistrēta pārbūvējama vai atjaunojama meliorācijas sistēma; 
2) zeme, uz kuras plānota meliorācijas sistēmas pārbūve vai atjaunošana.
 
Ja attiecīgais objekts tiek nomāts, nomas līgumā ir jāparedz meliorācijas sistēmas pārbūve vai atjaunošana. 

Atbalstu meliorācijas sistēmas atjaunošanai un pārbūvei piešķir, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: 
1) būvdarbi meliorācijas sistēmā notikuši vairāk nekā pirms 15 gadiem no projekta iesniegšanas dienas; 
2) projektā paredzētajos meliorācijas sistēmas atjaunošanas darbos izrokamās grunts apjoms, rēķinot tikai vaļējo meliorācijas sistēmu izbūvē izraktās grunts apjomu, ir vismaz 30 procentu no atjaunojamās meliorācijas sistēmas izbūvē izraktās grunts apjoma (kubikmetros). 

Normatīvajos aktos par riska ūdensobjektiem noteiktajos riska ūdensobjektu sateces baseinos noteikts, ka atbalstu par meliorācijas sistēmu pārbūvi un atjaunošanu var saņemt tikai par videi saudzīgu meliorācijas sistēmu izveidi. Lauku atbalsta dienestam ir nodoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sagatavotie aktuālie dati par lauksaimniecības izkliedētā piesārņojuma būtiski ietekmētajiem ūdens objektiem un par LIFE Goodwater IP teritorijām. Šie dati tiek izmantoti arī citu lauku attīstības pasākumu administrēšanā, piemēram, atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa  noteikumiem Nr. 197 "Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai" 112. punktam.

Atbalstu nepiešķir meliorācijas sistēmas pārbūvei vai atjaunošanai: 
1) īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (arī Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (Natura 2000)) vai ES nozīmes zālāju biotopos, ja meliorācijas sistēmu pārbūvi vai atjaunošanu nepieļauj īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumi vai dabas aizsardzības plāns, kā arī mikroliegumos, kuru saskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi; 
2) dabiskās ūdenstecēs un ūdenstecēs, kas atzītas par Eiropas Savienības nozīmes saldūdens biotopiem.

Intervencē netiek ierobežots maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs valsts nozīmes meliorācijas sistēmu apsaimniekotājam, ieguldījumiem paredzot atbalsta intensitāti 100 % apmērā, bet pārējiem atbalsta saņēmējiem – 90 % apmērā.

Tā kā intervencē uz atbalstu (arī meža zemē) var pretendēt valsts nozīmes meliorācijas sistēmas apsaimniekotājs un pašvaldības, netiek piemērots komercdarbības atbalsta regulējums. Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. panta 1. punktam: "Ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm." Tas nozīmē, ka atbalsta pasākums nav vērtējams kā valsts atbalsts, jo pasākumā nav selektivitātes, t. i., ieguvumu no meliorācijas sistēmu atjaunošanas un uzturēšanas negūst konkrēti uzņēmumi. Atbalsts paredzēts, lai uzlabotu valsts nozīmes un pašvaldību koplietošanas meliorācijas sistēmas, kas ir publiski infrastruktūras objekti un kalpo visas sabiedrības interesēs. Projektu īstenotājs ir valsts kapitālsabiedrība, kas saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem ekspluatē un uztur valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas Latvijas lauku teritorijā. Pašvaldības līdzvērtīgi valsts kapitālsabiedrībai arī publiskas infrastruktūras uzturēšanu.