Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS: Nākamā kārtējā Ministru kabineta sēde plānota š.g. 5. jūlijā.
22-TA-232: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ekonomikas ministrija iniciatīva normatīvā regulējuma pilnveidei. 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Nodrošināt normatīvo regulējumu, lai ieviestu valsts kompensācijas mehānismu- gadījumus, kad sistēmas operatoriem vai publiskajam tirgotājam tiek kompensēti par sistēmas pakalpojumiem vai obligātā iepirkuma komponentēm negūtie ieņēmumi, piemērojot ar citu normatīvo aktu noteiktu abu iepriekšminēto maksas samazinājumu galalietotājiem. 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2021. gadā visi būtiskākie energoresursi (ogles, nafta, dabasgāze, elektroenerģija) ir  uzrādījuši strauju cenu kāpumu. Cenu pieaugums visiem energoresursiem tieši pēdējos mēnešos ir bijis ārkārtējs un iepriekš grūti prognozējams. Tādi energoresursi kā dabasgāze un elektroenerģija ir sasnieguši arī vēsturiskos cenu rekordus. Cenu rekordus ir sasniegušas arī emisijas kvotu cenas, vēl vairāk sadārdzinot elektroenerģijas ražošanu. Šī tendence turpinās arī  2022. gada janvārī, un cenu prognozes liecina, ka energonesēju cenas saglabāsies augstā līmenī vai pat palielināsies.

Lai mazinātu elektroenerģijas cenu pieauguma sekas mājsaimniecībām, kuras ir vismazāk aizsargātas no lielām elektroenerģijas cenu svārstībām (aizsargātie lietotāji), Ministru kabinets 2021.gada 19. oktobrī atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinātos grozījumus Ministru kabineta 2021.gada 1.jūnija noteikumos Nr. 345 “Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi” līdz ar kuriem jau no 2021.gada 1. novembra visām aizsargāto lietotāja grupām (trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām (personām); ģimenēm (personām), kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti;  personām ar I invaliditātes grupu vai viņu aizgādņiem; daudzbērnu ģimenēm) par 10 euro tiek palielināts atbalsts norēķiniem par elektroenerģiju saistībā ar straujo elektroenerģijas cenu kāpumu. 

Savukārt attiecībā uz izmaiņām, kas skar visus elektroenerģijas lietotājus, Ministru kabinets 2021.gada 30.novembrī apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu par obligātā iepirkuma komponenšu (turpmāk -OIK) strauju mazināšanu kā papildu instrumentu elektroenerģijas cenas pieauguma ierobežošanai 2022.gadā. Tajā piedāvāts risinājums OIK samazināšanai 2022.gadā līdz tās zemākajam apmēram, kāds tas bija paredzēts līdzšinējās likmes prognozēs. Savukārt pēc Ministru kabineta lēmuma Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - Regulators) apstiprinājusi SIA “Enerģijas publiskais tirgotājs” iesniegtās aprēķinātās elektroenerģijas OIK, kas stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī. Apstiprinātā obligātā iepirkuma  un jaudas komponentes vidējā vērtība ir 7,55 euro/MWh jeb 0,00755 euro/kWh, kas ir par 57% zemāka, kā 2021.gadā piemērotā - 17,51 euro/MWh.

Tāpat Ministru kabinets 2021.gada 21.decembrī pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" (turpmāk - MKN Nr. 50), ar kuriem no 2021.gada 1.decembra tika noteikta sistēmas pakalpojumu maksas galalietotājiem kompensēšanu 50% apmērā no valsts budžeta līdzekļiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai gan 2021.gada 4. ceturksnī stājies spēkā regulējums aizsargāto lietotāju atbalsta apmēra palielināšanai, kā arī sistēmas pakalpojumu maksas kompensācijai visiem galalietotājiem 50% apmērā, kā arī, lai mazinātu energopakalpojumu augstu izmaksu radītus ar enerģētisko nabadzību saistītus riskus arī mājsaimniecībām, kuras šobrīd nav klasificējamas kā aizsargātie lietotāji, (t.i. tādu apstākļu iestāšanos, kad mājsaimniecībām ir ne tikai grūtības mājoklī uzturēt atbilstošu temperatūru, bet arī norēķināties par energoapgādes komersantu sniegtajiem pakalpojumiem augstu energopakalpojumu izmaksu dēļ),  kā arī mazinātu potenciālo ietekmi uz tautsaimniecību, t.sk. ņemot vērā  globālās pandēmijas un ar to saistīto ierobežojumu ekonomisko ietekmi uz uzņēmējdarbību un nodarbinātību, ir nepieciešami papildinoši pasākumi Ekonomikas ministrijas jau aizsāktajām iniciatīvām, kas attiektos uz visu sabiedrību un tautsaimniecību (gan mājsaimniecībām, gan juridiskajām personām). 2021.gada 21.decembrī apstiprinātie grozījumi MKN Nr. 50,ar kuriem no 2021.gada 1.decembra ieviesta sistēmas pakalpojumu maksas kompensēšanu 50% apmērā no valsts budžeta līdzekļiem visiem galalietotājiem, nemainīgi augsto elektroenerģijas cenu apstākļos nav spējuši atstāt pietiekami mazinošu ietekmi uz elektroenerģijas izmaksām lietotājiem.  Tomēr pašreizējā normatīvā regulējuma ietvaros nepastāv pastāvīgs mehānisms aprakstītā problemātikas risināšana īstenošanai. 
 
Tā piemēram, OIK izmaksu samazināšanai ir jāveido jauns atbalsta process. Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK) padomes 2021. gada 29. novembra  lēmumu Nr. 137, no 2022. gada 1. janvāra obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu vidējā vērtība ir 7,55 EUR/MWh, tai skaitā OIK no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā ir 0,00020 EUR/kWh jeb 0,20 EUR/MWh; un OIK no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo izmantojot atjaunojamos energoresursus ir 0,00176 EUR/kWh jeb 1,76 EUR/MWh.  
 
SPRK lēmums Nr. 137 tika pieņemts, pamatojoties uz  Elektroenerģijas tirgus likuma 28.panta piekto daļu, 28.1 panta ceturto daļu, 30.panta trešo daļu, 30.2 panta trešo daļu un pārejas noteikumu 53.punktu, likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 9.panta otro daļu un Administratīvā procesa likuma 55.panta 1.punktu un 63.panta pirmās daļas 1.punktu, kā arī SPRK padomes 2017.gada 14.septembra lēmumu Nr. 1/24.  
 
Ņemot vērā pastāvošo normatīvo regulējumu, lēmumu par obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu vērtību pieņem SPRK saskaņā ar SPRK padomes 2017. gada 14. septembra lēmumu Nr. 1/24.  
 
Minētais process ir laikietilpīgs un būtu atkarīgs no vairāku iesaistītu iestāžu operatīvas rīcības. Ņemot vērā nepieciešamību iespējami ātri risināt Latvijas tautsaimniecību ārkārtīgi negatīvi ietekmējošā energonesēju cenu straujā pieauguma problemātiku, OIK samazinājums elektroenerģijas lietotāju rēķinos  varētu tikt daudz ātrāk ieviests, ja, valsts paredzētu operatīvu kompensācijas īstenošanas mehānismu šādu gadījumu risināšanai. 
Risinājuma apraksts
Situācijā, kad ir strauji pieaugušas energoresursu cenas, lai mazinātu cenu pieauguma sekas, valsts atbalstu nepieciešams sniegt pēc iespējas plašam elektroenerģijas lietotāju lokam, piemērojot sistēmisku , kā arī atkārtoti pielietojamu risinājumu  energoresursu izmaksu mazināšanai. 
 
Ar grozījumiem MKN Nr. 50 tiek ieviests valsts kompensācijas jēdziens. Valsts kompensācija ir īslaicīgs (terminēts) mehānisms ar mērķi no valsts budžeta segt sistēmas operatora negūtos ieņēmumus par sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem, un enerģijas publiskā tirgotāja negūtos ieņēmumus  par obligātā iepirkuma komponentēm, kas sistēmas operatoram vai publiskajam tirgotājam rastos gadījumā, ja ar normatīvo aktu par īslaicīgiem (terminētiem) elektroenerģijas galalietotāju atbalsta pasākumiem sistēmas operatoram vai publiskajam tirgotājam uzlikts pienākums piemērot maksas samazinājumu par sistēmas pakalpojumiem un obligātā iepirkuma komponentēm. Paredzēts MKN Nr. 50 iekļaut pastāvīgu tiesisko regulējumu par valsts kompensācijas izmaksas mehānismu. Savukārt gadījumi, kādos piemēro valsts kompensāciju, kādā apmērā, cik ilgi, kā arī kādiem tiesību subjektiem, tiek noteikta ar atsevišķu normatīvo aktu katrā konkrētā gadījumā.  
 
Tāpat grozījumi MKN Nr. 50 nosaka, ka no valsts budžeta līdzekļiem par sniegtajiem sistēmas pakalpojumiem un OIK ar visiem sistēmas operatoriem (10 sadales sistēmas operatori un 1 pārvades sistēmas operators) un publisko tirgotāju (SIA „Enerģijas publiskais tirgotājs”) norēķināsies Ekonomikas ministrija, tāpat grozījumos noteikta valsts kompensācijas aprēķināšanas un attiecīga rēķina sastādīšanas un precizēšanas kārtība, kā arī kārtība, kādā risina rēķinos un kompensāciju aprēķinos konstatētās neatbilstības. 
 
SIA "Enerģijas publiskais tirgotājs'' minēto rēķinu izrakstītu nevis kā līdz šim - sistēmas operatoriem, bet ar ārējo tiesību aktu noteiktajā periodā izrakstītu to tieši Ekonomikas ministrijai – balstoties uz sistēmas operatoru sniegto informāciju. 
 
OIK maksas samazinājums attiektos uz visiem galalietotājiem, kas OIK administrēšanas un piemērošanas kārtības ietvaros ir galalietotāji, tai skaitā elektroenerģijas ražotāji, pārvades sistēmas operators un sadales sistēmas operatori. 
 
Lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju visiem lietotājiem, MKN Nr.50 grozījumi nosaka, ka arī lietotājam, tai skaitā sistēmas operatoram, kurš pa savā īpašumā vai valdījumā esošajiem elektrotīkliem piegādā elektroenerģiju apakšlietotājiem, operatora piemēroto sistēmas pakalpojuma maksājuma samazinājumu jāattiecina uz saviem apakšlietotājiem. Apakšlietotājam ir līgums ar lietotāju, šajā situācijā juridiskā persona, kas ir arī sistēmas operators, pēc tirgus lomām ir jāuzskata par lietotāju. Maksas par sistēmas pakalpojumiem samazināšanas kārtība neietekmē MKN Nr. 50 noteikumu 71.punktā paredzētās lietotāja tiesības iekasēt no apakšlietotājiem pamatotas elektrotīklu uzturēšanas izmaksas, kas nepārsniedz 10 % no tā sistēmas operatora noteiktā elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifa (kas attiecīgajā periodā netiek mainīts), tomēr lietotājam sistēmas operatora sniegtā pakalpojuma maksas samazinājums pilnā apmērā samērīgi būtu jāattiecina pret visiem saviem apakšlietotājiem. 
 
Vienlaikus MKN Nr. 50 grozījumi noteikumi paredz, ka tirgotājam ir pienākums attiecināt elektroenerģijas galalietotājam maksas par sistēmas pakalpojumiem un OIK maksājuma kompensāciju pilnā apmērā, t.sk. arī tiem galalietotājiem, kas norēķiniem par elektroenerģiju izmanto izlīdzināto maksājumu. 
 
Ņemot vērā, ka līdzšinējā MKN Nr. 50 redakcija, kurā nostiprināts terminēts mehānisms sistēmas pakalpojuma maksas samazinājuma un attiecīgai kompensācijai sistēmas operatoriem, ir radījusi atsevišķas neskaidrības specifiskos gadījumos par to, uz kuriem no dažādajiem sistēmas pakalpojumiem ir piemērojams sistēmas pakalpojuma maksas samazinājums, precizētajā noteikumu redakcijā, pēc būtības nemainot līdzšinējo noteikumu ietvaru, ar mērķi nodrošināt labāku izpratni par noteikumu praktisku piemērošanu, izslēdzoša saraksta veidā tiek uzskaitīti visi specifiskie gadījumi, kuriem maksas kompensācija netiek piemērots. 
  
Sistēmas operatori, nodrošinot sistēmas pakalpojumus, saskaras ar gadījumiem, kad saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem ir piemērojami citi pakalpojuma maksas apmēru ietekmējoši koeficienti, piemēram, ja lietotāja objektā nav nodrošināta atbilstoša sprieguma kvalitāte (koeficients 0,5), ja lietotāja objektam tiek piemēroti efektīvās slodzes izmantošanas nosacījumi pieslēguma maksas atgūšanai (koeficients 0,5), ja pārsniegta atļautā slodze (3). Sistēmas pakalpojumu maksas samazinājuma mehānisma samazinošais koeficients tajos gadījumos, kad jau saskaņā ar esošajiem normatīvajiem aktiem ir piemērojami citi pakalpojuma maksu mainoši koeficienti, ir piemērojams kā sekundārs koeficients. Primāri sistēmas pakalpojuma maksa nosakāma jau saskaņā ar visiem normatīvajos aktos noteiktajiem pakalpojuma maksas apmēru ietekmējošiem koeficientiem. Turpmākajos piemēros izskaidrota vairāku pakalpojuma maksu ietekmējošo koeficientu vienlaicīga piemērošana. 
 
Sistēmas operators sistēmas pakalpojuma maksai (mainīgajai un fiksētajai komponentei pilnā apmērā, saskaņā ar tarifu) piemēro samazinājuma koeficientu, saskaņā ar efektīvās slodzes piemērošanas kārtību. Aprēķinātajai pakalpojumu maksai pēc efektīvās slodzes koeficienta piemērošanas sistēmas operators papildus piemēro maksas par sistēmas pakalpojumiem samazinājuma koeficientu, iegūstot lietotāja maksas par sistēmas pakalpojumiem apmēru. Valsts kompensētā sistēmas pakalpojumu maksas daļa ir sistēmas pakalpojumu maksas papildu samazinājums, kas neietekmē efektīvās slodzes piemērošanas nosacījumus. Par attiecīgajā norēķinu periodā atgūto pieslēguma maksas summu efektīvās slodzes nosacījumu piemērošanas rezultātā ir uzskatāma summa pirms maksājuma samazinājuma mehānisma piemērošanas. Vairāk informācijas skatīt pielikumā. 
 
Grozījumi MKN Nr. 50 nosaka, ka sistēmas operators un publiskais tirgotājs, aprēķinot valsts kompensāciju, piemēro PVN saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto regulējumu, lai nodrošinātu taisnīgu pieeju maksājuma segšanai . Ievērojot to, ka no valsts kompensācijas sistēmas operators un publiskais tirgotājs veiks PVN atmaksu valsts budžetā, ir secināms, ka kopējā PVN ietekme uz valsts budžetu ietekme būs neitrāla. 
 
Valsts kompensācija par sistēmas pakalpojumiem un OIK –  nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, tajā skaitā, piemērojot kompensāciju neviens netiek diskriminēts. 
 
Izņēmumi sistēmas pakalpojumu maksas piemērošanā ir atsevišķi galalietotāji, kad vienlaikus kompensējot maksu par sistēmas pakalpojumiem, netiek kompensēta jaudas maksa (ražotājiem), sistēmas pakalpojuma maksa sistēmas operatoriem, kā arī sistēmas pakalpojuma maksas komponente, saistībā ar tīklā nodoto vai no tīkla patērēto reaktīvo enerģiju. Sistēmas operatoriem sistēmas pakalpojuma maksa netiek kompensēta, jo to izmaksas, kas saistītas ar operatoru darbības nodrošināšanai nepieciešamo pieslēgumu jaudas nodrošināšanu (sistēmas pakalpojums) jau ir iekļautas galalietotājiem attiecināmajā sistēmas pakalpojuma maksā. Jaudas maksa (tikai elektroenerģijas ražotājiem), kas netiek kompensēta kā sistēmas pakalpojuma maksa daļa ir sistēmas pakalpojums pretējā virzienā- par tīkla nodrošinājumu uzņemt saražoto elektroenerģiju. Savukārt, ar MKN Nr. 50 grozījumos noteikto sistēmas pakalpojuma kompensāciju saprotams sistēmas pakalpojums ar iespēju saņemt elektroenerģiju patēriņam, kas attiecas uz visiem galalietotājiem, kā fiziskām personām, tā saimnieciskās darbības veicējiem. Jaudas maksas kompensēšana ražotājiem būtu selektīvs atbalsta pasākums. Arī reaktīvās enerģijas nodošanu un patērēšanu no tīkla attiecas uz atsevišķiem galalietotājiem un ir atsevišķs sistēmas pakalpojuma process tīkla atbilstošu kvalitātes tehnisko  un drošības rādītāju nodrošināšanai, ņemot vērā konkrētu galalietotāju darbības raksturu, kas piemērošanas gadījumā kvalificētos kā selektīvs atbalsts. Tāpat sistēmas pakalpojuma maksas samazinājums netiek piemērots pārrēķiniem, kuri tiek veikti sistēmas lietotāju tiesību un pienākumu pārkāpumu gadījumos (atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumu Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" 65.9. apakšpunktā, 67.punktā, 112. un 113. punktā minētajiem gadījumiem). 
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Visas fiziskās personas, kas ir elektroenerģijas galalietotāji, saņems rēķinu, kurā no valsts budžeta līdzekļiem segta maksa par sistēmas pakalpojumiem un OIK, kā rezultātā personu elektroenerģijas rēķina summu sastādīs elektroenerģijas cena, elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma izmaksas un attiecināmais PVN.  Elektroenerģijas galalietotājiem maksas samazinājums ir jāattiecina arī pret saviem apakšlietotājiem, ja tādi ir. 
Juridiskās personas
  • Sistēmas operatori
  • Elektroenerģijas tirgotāji
  • SIA ''Enerģijas publiskais tirgotājs''
  • saimnieciskās darbības veicēji
Ietekmes apraksts
Visas juridiskās personas, izņemot sistēmas operatorus, kas ir elektroenerģijas lietotāji, saņems rēķinu ar no valsts budžeta segtām izmaksām par sistēmas pakalpojumiem un OIK.  
Sistēmas operatoriem jānodrošina maksas par sistēmas pakalpojumiem un OIK maksas samazinājuma piemērošana lietotājiem un tirgotājiem izrakstītajos rēķinos. Savukārt elektroenerģijas tirgotājiem maksas samazinājums pilnā apmērā jāattiecina mājsaimniecības galalietotājiem izrakstītajos rēķinos. Sistēmas operatoriem jāsagatavo sistēmas pakalpojumu maksas valsts kompensācijas aprēķins, rēķins un noteiktā kārtībā jāiesniedz Ekonomikas ministrijā. 
Ekonomikas ministrija pilnā apmērā tieši, bez sistēmas operatoru starpniecības, norēķināsies ar SIA ''Enerģijas publiskais tirgotājs''. SIA "Enerģijas publiskais tirgotājs'' rēķinu izrakstītu nevis kā līdz šim -sistēmas operatoriem, bet noteikumos noteiktajā periodā - Ekonomikas ministrijai, balstoties uz sistēmas operatoru sniegto informāciju. 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija

MKN Nr. 50 grozījumi neskar budžetu, jo apraksta normas, kas iestājas, ja ar ārējo tiesību aktu tiek noteikta valsts kompensācijas mehānisma palaišana, tas ir, noteikts no valsts budžeta līdzekļiem subsidējamās sistēmas pakalpojuma un OIK maksas apmērs un laika periods, kad tiek īstenota valsts kompensācija. 

4.1.1. Energoresursu cenu pieauguma mazinošo pasākumu likums

Pamatojums un apraksts
Likuma mērķis ir novērst sociāli ekonomiskos riskus un tautsaimniecības izaugsmi negatīvi ietekmējošos faktorus, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.
 Likums nosaka terminētu atbalsta pasākumus, kas mazina strauji pieaugušo energoresursu cenu izraisīto negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un mājsaimniecībām.  
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Noteikumu projektam noteikta steidzamība.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Efektīvās slodzes piemērošanas apraksts.