Anotācija (ex-ante)

Spēkā esošais regulējums KPI nosaka pienākumus, kurus tās nevar izpildīt, jo tas nav šo iestāžu kompetencē.
 

Tiek svītrots Noteikumu Nr.169 7.3. apakšpunkts, kas uzliek par pienākumu KPI nodrošināt Latvijas standartu tiešsaistes lasītavas pieejamību. Latvijas standartu tiešsaistes lasītavas pieejamību nodrošina Nacionālajai standartizācijas institūcija. Līdz ar to šis pienākums tiek noteikts noteikumi 45.punktā, kurā noteikti nacionālās standartizācijas institūcijas pienākumi, nosakot pienākumu slēgt līgumu ar KPI par Latvijas standartu tiešsaistes lasītavas abonēšanu būvspeciālistiem un nodrošināt tās  pieejamību.

Svītrots Noteikumu Nr.169 7.13. apakšpunkts, jo tajā minēto atzinumu par būvspeciālista rīcības atbilstību labai profesionālai praksei Noteikumu Nr.169  50.2. apakšpunktā minētajā gadījumā, KPI jau ietver pieņemtā lēmuma par brīdinājuma izteikšanu aprakstošajā daļā, līdz ar to atsevišķs atzinums netiek gatavots.

Noteikumu Nr.169 15.punkts nosaka to, ka KPI atzīst ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju reglamentētajās profesijās būvniecības, elektroenerģētikas un arhitektūras jomās un piešķir tiesības īslaicīgo profesionālo pakalpojumu sniegšanai. Latvijā būvniecības nozarē vēlas strādāt gan Eiropas Savienības pilsoņi ar Eiropas Savienībā iegūtām kvalifikācijā uz kuriem attiecas Eiropas Padomes direktīvas, gan trešo valstu pilsoņi. Līdz ar to Latvijā uz ārvalstu speciālistiem attiecas ne tikai būvniecības regulējums, bet arī regulējumi, kas attiecas uz ārvalstu speciālistu darbību kopumā, kā arī kvalifikāciju atzīšanu reglamentētajās sfērās. Tāpat pastāv atšķirības būvspeciālistu kvalifikācijas atzīšanā starp īslaicīgo pakalpojumu sniedzējiem un tiem, kas vēlas uzsākt patstāvīgu profesionālo darbību attiecīgajā darbības sfērā.

Lai precizētu KPI pienākumus un tiesības attiecībā uz ārvalstu būvspeciālistiem un nošķirtu īslaicīgo pakalpojumu sniedzējus no tiem ārvalstu būvspeciālistiem, kas vēlas veikt patstāvīgu profesionālo darbību attiecīgajā darbības sfērā, tiek precizēts 15. punkts norādot normatīvo regulējumu, pamatojoties uz kuru KPI atzīst ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju reglamentētajās profesijās būvniecības, elektroenerģētikas un arhitektūras jomās.  
 

Šobrīd spēkā esošais regulējums nosaka, ka būvspeciālistu kompetenču pārbaudi veic vismaz divi KPI norīkoti eksperti. Praksē pārbaudes sastāv no BIS ievadītās informācijas pārbaudes un kompetences pārbaudes eksāmena. 

Lai izveidotu vienotu praksi un ietaupītu KPI finanšu līdzekļus, tiek veikti grozījumi Noteikumu Nr.169 20. un 43.punktā nosakot, ka dokumentu un BIS ievadītās informācijas pārbaudi veic viens KPI norīkots eksperts, bet būvspeciālista kompetences pārbaudi veic vismaz divi KPI norīkoti eksperti (attiecībā uz kompetences pārbaudi līdzšinējā prakse netiek mainīta, bet tiek noteikts, ka informācijas pārbaudi BIS var veikt viens KPI norīkots eksperts).
 

Visa informācija, kas saistīta ar būvspeciālistu profesionālo darbību un profesionālo pilnveidi tiek ievadīta BIS, tāpēc Noteikumos Nr.169 noteiktais termiņš “līdz kārtējā gada 1. aprīlim”, vairs nav aktuāls, bet vienlaikus neuzliek par pienākumu būvspeciālistam regulāri ievadīt aktuālos datus par savu profesionālo darbību un profesionālo pilnveidi, kas apgrūtina KPI darbu veicot deleģēšanas līgumā noteiktās pārbaudes.

Noteikumu Nr.169 44.5.  un 44.6. apakšpunkti tiek izteikti jaunā redakcijā nosakot, ka  būvspeciālista pienākums ir pastāvīgi uzturēt būvspeciālistu reģistrā aktuālu informāciju par apgūtajām profesionālās pilnveides programmām un veikto patstāvīgo praksi.

Kompetences pārbaudes iestādes, veicot būvspeciālistu kompetences pārbaudes ir konstatējuši ka ir būvspeciālisti, kas nepārvalda valsts valodu savai profesionālajai darbībai nepieciešamā apjomā. Šobrīd spēkā esošais regulējums neļauj KPI apturēt būvspeciālista patstāvīgās prakses sertifikāta darbību uz laiku par valodas zināšanu neatbilstību normatīvajos aktos noteiktam valsts valodas zināšanu un prasmju apjomam.

Noteikumu Nr.169 51.punkts, kas nosaka par kādiem būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumiem KPI drīkst apturēt arhitekta vai būvprakses sertifikāta darbību uz laiku, ir papildināts ar 51.4.¹ apakšpunktu, kurš ļauj apturēt sertifikātu, par valsts valodas nezināšanu atbilstošā līmenī. Vienlaikus tiek papildināts Noteikumu Nr.169 56.punkts ar 56.6.apakšpunktu, kas nosaka uz kādiem nosacījumiem KPI var pieņemt lēmumu par arhitekta prakses sertifikāta vai būvprakses sertifikātā norādītās darbības sfēras atjaunošanu. Noteikumu projekta 51.4.¹ apakšpunktā noteiktie ierobežojumi attiecas uz Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem. Prasība neattiecas uz ārvalstu speciālistiem, kuri atbilstoši Valsts valodas likuma 6.panta ceturtajai daļai var veikt profesionālo darbību Latvijas republikā pašiem nodrošinot tulkojumu valsts valodā.

Tika identificēti vairāki gadījumi, ka neatrisināti ugunsdrošības jautājumi kavē būvju nodošanu ekspluatācijā, tā paildzinot un sadārdzinot būvniecības procesu un radot zaudējumus investoriem. Kā viens no iemesliem tam tiek minēts kļūdas būvprojektā. Ņemot vērā minēto būves neatbilstība ugunsdrošības prasībām tiek konstatēta pārāk vēlu, tikai pie būves nodošanas ekspluatācijā, kad atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam Valsts ugundzēsības un glābšanas dienests (turpmāk - VUGD) vērtē 3.grupas būvju atbilstību ugunsdrošības prasībām. VUGD nav būvniecības procesa dalībnieks un nepiedalās būves tapšanā un VUGD nav noteikta atbildība par pieņemtajiem lēmumiem būvniecības procesā. Par ugunsdrošības risinājumiem atbild projektētājs, kurš normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izstrādā būves ugunsdrošības risinājumu, ugunsdrošības pasākumu pārskata un darbu organizēšanas projektu.

Ņemot vērā, ka šis ir starpnozaru jautājums, tad pie Latvijas Būvniecības padomes tika izveidota darba grupa “Ugunsdrošība”, kurā piedalījās gan būvniecības, gan ugunsdzēsības nozaru pārstāvju, kā arī valsts iestāžu (Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Būvniecības valsts kontroles biroja, VUGD) amatpersonas.  
Darba grupā panākto vienošanos un priekšlikumus Iekšlietu ministrijas ietvēra informatīvajā ziņojumā ”Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta īstenoto ugunsdrošības uzraudzību būvniecības jomā” (turpmāk – Informatīvais ziņojums), atsakoties no ēku pieņemšanas ekspluatācijā, ja tiks pastiprināta ugunsdrošības sfēra būvniecībā, ieviešot ugunsdrošības būvspeciālistu.
Ugunsdrošības sfēra tiek veidota esošās būvspeciālistu reglamentācijas ietvaros izdalot ugunsdrošību, kā atsevišķu sfēru pie projektēšanas. Tiek papildināts Noteikumu Nr.169 1. pielikums "Kompetences novērtēšanas jomas, specialitātes un darbības sfēras" ar 2.2.17.apakšpunktu projektēšanas jomā darbības sfēra ugunsdrošība. Šeit piezīmēs tiek precizēti arī arhitektu un būvspeciālistu veicamie darbi pēc ugunsdrošības sfēras speciālista ieviešanas, kā arī noteikti darbi, kurus varēs darīt ugunsdrošības speciālists.

19.piezīmē tiek noteikti ugunsdrošības speciālista pienākumi: izstrādāt būvobjekta ugunsdrošības risinājumus, ugunsdrošības pasākumu pārskata un darbu organizēšanas projekta sagatavošana.

Noslēguma jautājumu daļā tiek noteikts pārejas posms, ugunsdrošības būvspeciālistu sagatavošanai, darbības uzsākšanai būvju projektēšanā.
Noteikumu projektā noteikts termiņš 2026.gada 31.decembris, līdz kuram piemēroti pārejas noteikumi no šobrīd spēkā esošā pienākumu sadalījuma projektu izstrādes procesā ugunsdrošības sfērā, līdz tam brīdim, kad būs sertificēts pietiekams skaits ugunsdrošības būvspeciālistu un tie varēs uzņemties atbildību par ugunsdrošības pasākumu pārskatu izstrādi būvprojektā. Līdz šī termiņa beigām ugunsdrošības pasākumu pārskatu varēs izstrādāt arhitekta prakses un projektēšanas specialitātē sertifikātā norādītās darbības sfēras ietvaros. Pēc šī termiņa beigām būvniecības iecerēs, kas uzsāktas no 2027.gada 1.janvāra ugunsdrošības pasākumu pārskatu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izstrādāt būs tiesīgs tikai ugunsdrošības sfēras būvspeciālists.

Ņemot vērā to, ka šobrīd nav atbilstošas sfēras sertificētu ugunsdrošības speciālistu, bet šo funkciju veic arhitekta prakses un projektēšanas specialitātē sertifikātā norādītās darbības sfēras būvspeciālisti, kas atbilstoši normatīvajam regulējumam izstrādā ugunsdrošības risinājumus un ugunsdrošības pasākumu pārskatus, noteikumos tiek noteikts pārejas laika posmā līdz 2030.gada 31.decembrim.
 Tiek noteikts kā būvspeciālists, kas vēlēsies iegūt patstāvīgās prakses tiesības ugunsdrošības sfērā, varēs iegūt Noteikumu Nr.169. 12.2. apakšpunktā noteikto praktiskā darba pieredzi šajā laika posmā.
Ir noteikts kuri būvspeciālistiā šajā pārejas laika posmā tiks pieaicināti KPI veidotajās ekspertu komisijās, lai veiktu Būvniecības likuma 13. panta 9.¹ daļā minēto pārbaudi un Noteikumu Nr.169 43.punktā minēto pārbaudi būvspeciālista kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai un profesionālās pilnveides pārbaudi ugunsdrošības jomā.
 

Noteikumos noteikts, ka arhitekta prakses būvspeciālists var veikt arī visas ēkas tehnisko apsekošanu atbilstoši tehniskās apsekošanas uzdevumam, ja atsevišķu ēkas daļu tehniskajai apsekošanai netiek piesaistīti būvspeciālisti, kuriem piešķirti sertifikāti citās darbības sfērās. Atbilstoši Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21, tehniskā apsekošana – būves vai tās daļas konstrukciju, tajā iebūvēto būvizstrādājumu, to savienojumu vietu faktiskā tehniskā stāvokļa novērtēšana, kas neatbilst arhitekta kompetencei.

No Noteikumu Nr.169 1.pielikuma 1. piezīmes attiecībā uz ēkas tehnisko apsekošanu tiek svītrots arhitekts, jo arhitektam nav kompetences novērtēt ēkas būvkonstrukciju tehnisko stāvokli. 

Deleģēšanas līgumus par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību ar visām KPI Ekonomikas ministrija drīkst slēgt uz laiku līdz pieciem gadiem. Gadu gaitā ir izveidojušās KPI, kas stabili un profesionāli nodrošina būvspeciālistu kompetences pārbaudi un uzraudzību. Vienlaikus tirgū nav atbilstošu iestāžu, kas varētu konkurēt ar šim KPI.  Deleģēšanas līgumu slēgšana tik īsam laika periodam, prasa lielus administratīvos resursus gan ministrijai, gan KPI veicot visas dokumentācijas sagatavošanu un pārbaudi. 

Deleģēšanas līgumu par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību slēgšanas perioda pagarināšana līdz desmit gadiem, dotu iespēju slēgt deleģēšanas līgumu uz ilgāku laiku, tā samazināt administratīvo slogu.  

Pēc pārejas perioda beigām, trīs gadus, kad darbu pilnvērtīgi veikuši speciālisti ugunsdrošības jomā, tiks vērtēta izsniegto negatīvo atzinumu par būves gatavību ekspluatācijā skaita dinamiku un to izsniegšanas iemesli. Tiks vērtēt vai ugunsdrošības būvspeciālista ieviešana būs devusi gaidītos rezultātus. Pēc rezultātu izvērtēšanas tiks lemts par VUGD tālāku piedalīšanos būvobjektu pieņemšanā ekspluatācijā. Līdz sasniedzamā mērķa izvērtēšanai, būvniecības procesa kontrole ugunsdrošības sfērā saglabāsies kā līdz šim.

Šobrīd vidēji 25% gadījumos tiek konstatētas neatbilstības normatīvo aktu prasībām ugunsdrošībā pie būves nodošanas ekspluatācijā. Negatīvo atzinumu skaita samazināšanās kopumā, un negatīvo atzinumu skaita samazināšanās projektētāju vainas dēļ līdz 5% no kopējā negatīvo atzinumu skaita.