Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
Atcelta Valsts sekretāru 10.10.2024. sanāksme. Nākamā kārtējā Valsts sekretāru sanāksme plānota š.g. 17.oktobrī.
22-TA-2899: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumos Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts  "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumos Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi"" (turpmāk - Noteikumu projekts) izstrādāts, lai izpildītu informatīvajā ziņojumā ”Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta īstenoto ugunsdrošības uzraudzību būvniecības jomā” noteikto uzdevumu Ekonomikas ministrijai 2023.gada 1.decembrim ieviest jaunu būvspeciālistu darbības sfēru ugunsdrošības jomā - ugunsdrošības būvspeciālists (Ministru kabineta 2022.gada 30.augusta protokols Nr.43, 33.§), noteikumu projektā paredzētas tiesības kompetences pārbaudes iestādēm apturēt būvprakses sertifikātu, ja būvspeciālistu valsts valodas zināšanas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī novērstas vairākas nepilnības, kas atklātas šo noteikumu piemērošanas laikā.


 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai veicinātu būvprojektēšanas kvalitāti ugunsdrošības jomā, nosakot vienu atbildīgo par ugunsdrošības prasību izstrādi un ievērošanu, kā arī lai sekmētu valsts valodas zināšanas būvspeciālistiem atbilstoši to profesijai un ieņemamajam amatam.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
1. Noteikumu projektā tiek veikti gan redakcionāla rakstura grozījumi, precizējot normas, kas pieļauj atšķirīgu interpretāciju dažādām pusēm, gan precizēts regulējums attiecībā uz ārvalstu būvspeciālistiem, kā arī tiek veikti būtiski jauni grozījumi ieviešot nosacījumus valsts valodas lietošanai, kā arī papildinot noteikumus ar jaunu reglamentēto sfēru ugunsdrošībā.
2. Ņemot vērā to, ka šobrīd visa informācija par būvspeciālistiem tiek ievadīta elektroniski Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk - BIS), vairākas normas ir novecojušas un nav vairs aktuālas.
3. Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumu Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr.169)  15.punkts nosaka to, ka kompetences pārbaudes iestāde (turpmāk – KPI) atzīst ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju reglamentētajās profesijās būvniecības, elektroenerģētikas un arhitektūras jomās un piešķir tiesības īslaicīgo profesionālo pakalpojumu sniegšanai. Latvijā būvniecības nozarē vēlas strādāt gan Eiropas Savienības pilsoņi ar Eiropas Savienībā iegūtām kvalifikācijā uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu , gan trešo valstu pilsoņi. Līdz ar to Latvijā uz ārvalstu speciālistiem attiecas ne tikai būvniecības regulējums, bet arī regulējumi, kas attiecas uz ārvalstu speciālistu darbību kopumā, kā arī kvalifikāciju atzīšanu reglamentētajās sfērās. Tāpat pastāv atšķirības būvspeciālistu kvalifikācijas atzīšanā starp īslaicīgo pakalpojumu sniedzējiem un tiem, kas vēlas uzsākt patstāvīgu profesionālo darbību attiecīgajā darbības sfērā.
4. Šobrīd spēkā esošais regulējums nosaka, ka būvspeciālistu kompetenču pārbaudi veic vismaz divi KPI norīkoti eksperti. Praksē pārbaudes sastāv no BIS ievadītās informācijas pārbaudes un kompetences pārbaudes eksāmena. Noteikumu projektā precizēts, ka informācijas pārbaudi BIS var veikt viens KPI norīkots eksperts.
5. Kompetences pārbaudes iestādes, veicot būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzību konstatējuši ka ir būvspeciālisti, kas nepārvalda valsts valodu savai profesionālajai darbībai nepieciešamā apjomā. Šobrīd spēkā esošais regulējums neļauj KPI apturēt būvspeciālista patstāvīgās prakses sertifikāta darbību uz laiku par valodas zināšanu neatbilstību normatīvajos aktos noteiktam valsts valodas zināšanu un prasmju apjomam.
6. Visa informācija, kas saistīta ar būvspeciālistu profesionālo darbību un profesionālo pilnveidi tiek ievadīta BIS, tāpēc Noteikumos noteiktais termiņš “līdz kārtējā gada 1. aprīlim”, vairs nav aktuāls, bet vienlaikus neuzliek par pienākumu būvspeciālistam regulāri ievadīt aktuālos datus par savu profesionālo darbību un profesionālo pilnveidi, kas apgrūtina KPI darbu veicot deleģēšanas līgumā noteiktās pārbaudes.
7. Lai samazinātu administratīvo slogu, tiek noteikts garāks deleģēšanas līgumu slēgšanas termiņš. 
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Spēkā esošais regulējums KPI nosaka pienākumus, kurus tās nevar izpildīt, jo tas nav šo iestāžu kompetencē.
 
Risinājuma apraksts
Tiek svītrots Noteikumu Nr.169 7.3. apakšpunkts, kas uzliek par pienākumu KPI nodrošināt Latvijas standartu tiešsaistes lasītavas pieejamību. Latvijas standartu tiešsaistes lasītavas pieejamību nodrošina Nacionālajai standartizācijas institūcija. Līdz ar to šis pienākums tiek noteikts noteikumi 45.punktā, kurā noteikti nacionālās standartizācijas institūcijas pienākumi, nosakot pienākumu slēgt līgumu ar KPI par Latvijas standartu tiešsaistes lasītavas abonēšanu būvspeciālistiem un nodrošināt tās  pieejamību.

Svītrots Noteikumu Nr.169 7.13. apakšpunkts, jo tajā minēto atzinumu par būvspeciālista rīcības atbilstību labai profesionālai praksei Noteikumu Nr.169  50.2. apakšpunktā minētajā gadījumā, KPI jau ietver pieņemtā lēmuma par brīdinājuma izteikšanu aprakstošajā daļā, līdz ar to atsevišķs atzinums netiek gatavots.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr.169 15.punkts nosaka to, ka KPI atzīst ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju reglamentētajās profesijās būvniecības, elektroenerģētikas un arhitektūras jomās un piešķir tiesības īslaicīgo profesionālo pakalpojumu sniegšanai. Latvijā būvniecības nozarē vēlas strādāt gan Eiropas Savienības pilsoņi ar Eiropas Savienībā iegūtām kvalifikācijā uz kuriem attiecas Eiropas Padomes direktīvas, gan trešo valstu pilsoņi. Līdz ar to Latvijā uz ārvalstu speciālistiem attiecas ne tikai būvniecības regulējums, bet arī regulējumi, kas attiecas uz ārvalstu speciālistu darbību kopumā, kā arī kvalifikāciju atzīšanu reglamentētajās sfērās. Tāpat pastāv atšķirības būvspeciālistu kvalifikācijas atzīšanā starp īslaicīgo pakalpojumu sniedzējiem un tiem, kas vēlas uzsākt patstāvīgu profesionālo darbību attiecīgajā darbības sfērā.
Risinājuma apraksts
Lai precizētu KPI pienākumus un tiesības attiecībā uz ārvalstu būvspeciālistiem un nošķirtu īslaicīgo pakalpojumu sniedzējus no tiem ārvalstu būvspeciālistiem, kas vēlas veikt patstāvīgu profesionālo darbību attiecīgajā darbības sfērā, tiek precizēts 15. punkts norādot normatīvo regulējumu, pamatojoties uz kuru KPI atzīst ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju reglamentētajās profesijās būvniecības, elektroenerģētikas un arhitektūras jomās.  
 
Problēmas apraksts
Šobrīd spēkā esošais regulējums nosaka, ka būvspeciālistu kompetenču pārbaudi veic vismaz divi KPI norīkoti eksperti. Praksē pārbaudes sastāv no BIS ievadītās informācijas pārbaudes un kompetences pārbaudes eksāmena. 
Risinājuma apraksts
Lai izveidotu vienotu praksi un ietaupītu KPI finanšu līdzekļus, tiek veikti grozījumi Noteikumu Nr.169 20. un 43.punktā nosakot, ka dokumentu un BIS ievadītās informācijas pārbaudi veic viens KPI norīkots eksperts, bet būvspeciālista kompetences pārbaudi veic vismaz divi KPI norīkoti eksperti (attiecībā uz kompetences pārbaudi līdzšinējā prakse netiek mainīta, bet tiek noteikts, ka informācijas pārbaudi BIS var veikt viens KPI norīkots eksperts).
 
Problēmas apraksts
Visa informācija, kas saistīta ar būvspeciālistu profesionālo darbību un profesionālo pilnveidi tiek ievadīta BIS, tāpēc Noteikumos Nr.169 noteiktais termiņš “līdz kārtējā gada 1. aprīlim”, vairs nav aktuāls, bet vienlaikus neuzliek par pienākumu būvspeciālistam regulāri ievadīt aktuālos datus par savu profesionālo darbību un profesionālo pilnveidi, kas apgrūtina KPI darbu veicot deleģēšanas līgumā noteiktās pārbaudes.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr.169 44.5.  un 44.6. apakšpunkti tiek izteikti jaunā redakcijā nosakot, ka  būvspeciālista pienākums ir pastāvīgi uzturēt būvspeciālistu reģistrā aktuālu informāciju par apgūtajām profesionālās pilnveides programmām un veikto patstāvīgo praksi.
Problēmas apraksts
Kompetences pārbaudes iestādes, veicot būvspeciālistu kompetences pārbaudes ir konstatējuši ka ir būvspeciālisti, kas nepārvalda valsts valodu savai profesionālajai darbībai nepieciešamā apjomā. Šobrīd spēkā esošais regulējums neļauj KPI apturēt būvspeciālista patstāvīgās prakses sertifikāta darbību uz laiku par valodas zināšanu neatbilstību normatīvajos aktos noteiktam valsts valodas zināšanu un prasmju apjomam.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr.169 51.punkts, kas nosaka par kādiem būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumiem KPI drīkst apturēt arhitekta vai būvprakses sertifikāta darbību uz laiku, ir papildināts ar 51.4.1 apakšpunktu, kurš ļauj apturēt sertifikātu, par valsts valodas nezināšanu atbilstošā līmenī. Vienlaikus tiek papildināts Noteikumu Nr.169 56.punkts ar 56.6.apakšpunktu, kas nosaka uz kādiem nosacījumiem KPI var pieņemt lēmumu par arhitekta prakses sertifikāta vai būvprakses sertifikātā norādītās darbības sfēras atjaunošanu. Noteikumu projekta 51.4.1 apakšpunktā noteiktie ierobežojumi attiecas uz Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem. Prasība neattiecas uz ārvalstu speciālistiem, kuri atbilstoši Valsts valodas likuma 6.panta ceturtajai daļai var veikt profesionālo darbību Latvijas republikā pašiem nodrošinot tulkojumu valsts valodā.
Problēmas apraksts
Tika identificēti vairāki gadījumi, ka neatrisināti ugunsdrošības jautājumi kavē būvju nodošanu ekspluatācijā, tā paildzinot un sadārdzinot būvniecības procesu un radot zaudējumus investoriem. Kā viens no iemesliem tam tiek minēts kļūdas būvprojektā. Ņemot vērā minēto būves neatbilstība ugunsdrošības prasībām tiek konstatēta pārāk vēlu, tikai pie būves nodošanas ekspluatācijā, kad atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam Valsts ugundzēsības un glābšanas dienests (turpmāk - VUGD) vērtē 3.grupas būvju atbilstību ugunsdrošības prasībām. VUGD nav būvniecības procesa dalībnieks un nepiedalās būves tapšanā un VUGD nav noteikta atbildība par pieņemtajiem lēmumiem būvniecības procesā. Par ugunsdrošības risinājumiem atbild projektētājs, kurš normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izstrādā būves ugunsdrošības risinājumu, ugunsdrošības pasākumu pārskata un darbu organizēšanas projektu.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka šis ir starpnozaru jautājums, tad pie Latvijas Būvniecības padomes tika izveidota darba grupa “Ugunsdrošība”, kurā piedalījās gan būvniecības, gan ugunsdzēsības nozaru pārstāvju, kā arī valsts iestāžu (Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Būvniecības valsts kontroles biroja, VUGD) amatpersonas.  
Darba grupā panākto vienošanos un priekšlikumus Iekšlietu ministrijas ietvēra informatīvajā ziņojumā ”Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta īstenoto ugunsdrošības uzraudzību būvniecības jomā” (turpmāk – Informatīvais ziņojums), atsakoties no ēku pieņemšanas ekspluatācijā, ja tiks pastiprināta ugunsdrošības sfēra būvniecībā, ieviešot ugunsdrošības būvspeciālistu.
Ugunsdrošības sfēra tiek veidota esošās būvspeciālistu reglamentācijas ietvaros izdalot ugunsdrošību, kā atsevišķu sfēru pie projektēšanas. Tiek papildināts Noteikumu Nr.169 1. pielikums "Kompetences novērtēšanas jomas, specialitātes un darbības sfēras" ar 2.2.17.apakšpunktu projektēšanas jomā darbības sfēra ugunsdrošība. Šeit piezīmēs tiek precizēti arī arhitektu un būvspeciālistu veicamie darbi pēc ugunsdrošības sfēras speciālista ieviešanas, kā arī noteikti darbi, kurus varēs darīt ugunsdrošības speciālists.

19.piezīmē tiek noteikti ugunsdrošības speciālista pienākumi: izstrādāt būvobjekta ugunsdrošības risinājumus, ugunsdrošības pasākumu pārskata un darbu organizēšanas projekta sagatavošana.

Noslēguma jautājumu daļā tiek noteikts pārejas posms, ugunsdrošības būvspeciālistu sagatavošanai, darbības uzsākšanai būvju projektēšanā.
Noteikumu projektā noteikts termiņš 2026.gada 31.decembris, līdz kuram piemēroti pārejas noteikumi no šobrīd spēkā esošā pienākumu sadalījuma projektu izstrādes procesā ugunsdrošības sfērā, līdz tam brīdim, kad būs sertificēts pietiekams skaits ugunsdrošības būvspeciālistu un tie varēs uzņemties atbildību par ugunsdrošības pasākumu pārskatu izstrādi būvprojektā. Līdz šī termiņa beigām ugunsdrošības pasākumu pārskatu varēs izstrādāt arhitekta prakses un projektēšanas specialitātē sertifikātā norādītās darbības sfēras ietvaros. Pēc šī termiņa beigām būvniecības iecerēs, kas uzsāktas no 2027.gada 1.janvāra ugunsdrošības pasākumu pārskatu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izstrādāt būs tiesīgs tikai ugunsdrošības sfēras būvspeciālists.

Ņemot vērā to, ka šobrīd nav atbilstošas sfēras sertificētu ugunsdrošības speciālistu, bet šo funkciju veic arhitekta prakses un projektēšanas specialitātē sertifikātā norādītās darbības sfēras būvspeciālisti, kas atbilstoši normatīvajam regulējumam izstrādā ugunsdrošības risinājumus un ugunsdrošības pasākumu pārskatus, noteikumos tiek noteikts pārejas laika posmā līdz 2030.gada 31.decembrim.
 Tiek noteikts kā būvspeciālists, kas vēlēsies iegūt patstāvīgās prakses tiesības ugunsdrošības sfērā, varēs iegūt Noteikumu Nr.169. 12.2. apakšpunktā noteikto praktiskā darba pieredzi šajā laika posmā.
Ir noteikts kuri būvspeciālistiā šajā pārejas laika posmā tiks pieaicināti KPI veidotajās ekspertu komisijās, lai veiktu Būvniecības likuma 13. panta 9.1 daļā minēto pārbaudi un Noteikumu Nr.169 43.punktā minēto pārbaudi būvspeciālista kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai un profesionālās pilnveides pārbaudi ugunsdrošības jomā.
 
Problēmas apraksts
Noteikumos noteikts, ka arhitekta prakses būvspeciālists var veikt arī visas ēkas tehnisko apsekošanu atbilstoši tehniskās apsekošanas uzdevumam, ja atsevišķu ēkas daļu tehniskajai apsekošanai netiek piesaistīti būvspeciālisti, kuriem piešķirti sertifikāti citās darbības sfērās. Atbilstoši Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21, tehniskā apsekošana – būves vai tās daļas konstrukciju, tajā iebūvēto būvizstrādājumu, to savienojumu vietu faktiskā tehniskā stāvokļa novērtēšana, kas neatbilst arhitekta kompetencei.
Risinājuma apraksts
No Noteikumu Nr.169 1.pielikuma 1. piezīmes attiecībā uz ēkas tehnisko apsekošanu tiek svītrots arhitekts, jo arhitektam nav kompetences novērtēt ēkas būvkonstrukciju tehnisko stāvokli. 
Problēmas apraksts
Deleģēšanas līgumus par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību ar visām KPI Ekonomikas ministrija drīkst slēgt uz laiku līdz pieciem gadiem. Gadu gaitā ir izveidojušās KPI, kas stabili un profesionāli nodrošina būvspeciālistu kompetences pārbaudi un uzraudzību. Vienlaikus tirgū nav atbilstošu iestāžu, kas varētu konkurēt ar šim KPI.  Deleģēšanas līgumu slēgšana tik īsam laika periodam, prasa lielus administratīvos resursus gan ministrijai, gan KPI veicot visas dokumentācijas sagatavošanu un pārbaudi. 
Risinājuma apraksts
Deleģēšanas līgumu par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību slēgšanas perioda pagarināšana līdz desmit gadiem, dotu iespēju slēgt deleģēšanas līgumu uz ilgāku laiku, tā samazināt administratīvo slogu.  
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

Nosaukums
Iekšlietu ministrijas informatīvais ziņojums ”Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta īstenoto ugunsdrošības uzraudzību būvniecības jomā” (MK 30.08.2022. sēdes prot. Nr. 43, 33. §)
 
Apraksts
Informatīvajā ziņojumā tika vērtēta VUGD iesaistes lietderība būvniecības procesā. Informatīvajā ziņojumā publicētie VUGD statistikas dati par trešās grupas būvju pieņemšanu ekspluatācijā norādīja uz problēmām ugunsdrošības sfērā, tajā skaitā uz kļūdām, kas pieļautas jau projektēšanas stadijā.  
Rezumējot informatīvajā ziņojumā sniegto informāciju VUGD varētu atteikties no dalības būvniecības procesā pie būves pieņemšanas ekspluatācijā, ja būvniecības procesā ievērojami tiktu pastiprināta ugunsdrošības sfēra ieviešot ugunsdrošības speciālistu. 
Ministru kabinets izvērtējot Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu, uzdeva Ekonomikas ministrijai Ieviest jaunu būvspeciālistu darbības sfēru ugunsdrošības jomā - ugunsdrošības būvspeciālists līdz 2023.gada 1.decembrim. Lai izvērtētu vai būvprojektu un būvniecības kvalitāte ugunsdrošības sfērā uzlabojas, Iekšlietu ministrijai tika uzdots sagatavot informatīvo ziņojumu ar lietderības izvērtējumu par turpmāku VUGD ugunsdrošības uzraudzību būvniecības jomā līdz 2027.gada 30.novembrim.
Nosaukums
Pētījums par citu valstu praksi būvspeciālistu iesaistē būvprojektu izstrādes, būvniecības un pārbaudes procesos (http://petijumi.mk.gov.lv/ ).
Apraksts
Lai rastu ieskatu, kā ugunsdrošības jautājumi tiek risināti citās Eiropas valstīs un kā tas tiek saistīts ar citiem būvspeciālistiem, tika izpētīta citu valstu (Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Igaunijas, Lietuvas, Francijas, Vācijas, Austrijas, Šveices) prakse  attiecībā uz būvspeciālistu iesaisti (tai skaitā pienākumiem, kvalifikāciju, sertifikāciju un atbildību) būvprojekta izstrādes, būvniecības un pārbaudes procesā ar uzsvaru uz ugunsdrošības sfēru.
Pētījums parādīja, ka visās pētītajās valstīs ugunsdrošības speciālistu iesaiste būvniecības procesā ir atšķirīga, prasības reglamentācijai ir atkarīgas no pienākumiem un prasībām ugunsdrošības speciālistam, kā arī būvju veida un klasifikācijas. Kopumā katrai valstij ir sava pieeja, kā tiek nodrošināta būvju ugunsdrošība, līdz ar to tieši pārņemt kādas valsts pieredzi nav iespējams, jo būvniecības procesi un to kontrole ir atšķirīgi.
Nosaukums
Pie Latvijas Būvniecības padomes izveidotās Darba grupas “Ugunsdrošība” ziņojums par konceptuālām izmaiņām iesaistīto pušu (ugunsdrošības jomā) atbildību būvniecības procesā. (LBP 14.01.2021. sēdes prot.Nr.1, 1.pielikums)
https://www.em.gov.lv/lv/lbp-padomes-sezu-darba-kartiba-protokoli
Apraksts
Darba grupas “Ugunsdrošība” sastāvā strādāja būvniecības un ugunsdrošības nozaru pārstāvji, kā arī Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas , VUGD un Būvniecības valsts kontrpoles biroja pārstāvji. Darba grupa tika izveidota, lai risinātu jautājumu par trešās grupas būvju, lielu investīciju projektu nodošanu ekspluatācijā, kur līdzīgos gadījumos VUGD speciālisti sniedz gan pozitīvus, gan negatīvus atzinumus. Strīdu risināšana paildzina un ievērojami sadārdzina būvniecības procesu, par ko ir neapmierināti investori. Darba grupa secināja, ka būvspeciālistiem trūkst pietiekamas zināšanas attiecībā uz ugunsdrošības sfēru, bet VUGD darbiniekiem nav kapacitātes un trūkst zināšanu būvniecībā, lai iesaistītos būvniecības procesā no projektēšanas stadijas. Pēc vairāku iespējamo risinājumu izvērtēšanas Darba grupa prezentēja Latvijas Būvniecības padomē priekšlikumu par VUGD izslēgšanu no būvniecības procesa, gan projektēšanas, gan ekspluatācijā pieņemšanas un jauna sertificēta speciālista (jauna reglamentēta sfēra – ugunsdrošība)  iekļaušanu būvniecības procesā ar atbildības uzņemšanos par ugunsdrošības risinājumiem būvēs. Latvijas Būvniecības padome šo priekšlikumu atbalstīja un iesniedz  priekšlikumus Ekonomikas ministrijai par grozījumiem būvniecības procesa normatīvajā regulējumā ugunsdrošības jomā.
 

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Skaidrojums
Atbilstoši MK 30.08.2022. sēdes protokola Nr. 43, 33. §
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Iekšlietu ministrija sadarbībā ar VUGD
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
30.11.2027.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Pēc pārejas perioda beigām, trīs gadus, kad darbu pilnvērtīgi veikuši speciālisti ugunsdrošības jomā, tiks vērtēta izsniegto negatīvo atzinumu par būves gatavību ekspluatācijā skaita dinamiku un to izsniegšanas iemesli. Tiks vērtēt vai ugunsdrošības būvspeciālista ieviešana būs devusi gaidītos rezultātus. Pēc rezultātu izvērtēšanas tiks lemts par VUGD tālāku piedalīšanos būvobjektu pieņemšanā ekspluatācijā. Līdz sasniedzamā mērķa izvērtēšanai, būvniecības procesa kontrole ugunsdrošības sfērā saglabāsies kā līdz šim.
Rādītājs
Šobrīd vidēji 25% gadījumos tiek konstatētas neatbilstības normatīvo aktu prasībām ugunsdrošībā pie būves nodošanas ekspluatācijā. Negatīvo atzinumu skaita samazināšanās kopumā, un negatīvo atzinumu skaita samazināšanās projektētāju vainas dēļ līdz 5% no kopējā negatīvo atzinumu skaita.

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Būvspeciālisti
Ietekmes apraksts
Tiks pārdalīti pienākumi un atbildības attiecībā uz ugunsdrošības risinājumu projektēšanu
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Pēc izmaksu izvērtēšanas

4.1.1. Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumi Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr.500)

Pamatojums un apraksts
Noteikumi Nr.500 tiks papildināti ar ugunsdrošības darbības sfēras būvspeciālista pienākumiem un atbildību.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Būvniecības valsts kontroles birojs, Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
Nevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Būvuzņēmēju apvienība", Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcija, Biedrība "Latvijas Arhitektu savienība", Biedrība "Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība"
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
uzlabos būvprojekta kvalitāti ugunsdrošības jomā

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Tiks pārdalīti pienākumi būvju projektēšanā iesaistīto reglamentēto profesiju starpā, nosakot vienu atbildīgo par ugunsdrošības risinājuiem būvē kopumā

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Profesionālās darbības reglamentētajā profesijā uzsākšanas vai veikšanas prasību samērīguma novērtējums