22-TA-379: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Stūra ielā 3, Daugavpilī, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā un otrā daļa, 5.panta pirmā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā un, kurš nav nepieciešams publisku personu funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Izstrādātais rīkojuma projekts “Par valsts nekustamā īpašuma Stūra ielā 3, Daugavpilī, pārdošanu” (turpmāk – projekts) paredz atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) pārdot izsolē:
nekustamo īpašumu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 038 0806) 0,0961 ha platībā un būvi (būves kadastra apzīmējums 0500 038 0806 001) – Stūra ielā 3, Daugavpilī (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0500 038 0806), kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Daugavpils tiesas Daugavpils pilsētas nodalījumā Nr.100000602334 kopā ar Finanšu minisrijas valdījumā esošo būvi (būves kadastra apzīmējums 0500 038 0806 005) - Stūra ielā 3, Daugavpilī (turpmāk – valsts nekustamais īpašums). Īpašumtiesības uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā reģistrētas 2020.gada 14.jūlijā uz nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0500 038 0806) sastāvā esošo zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 0500 038 0806 un īpašumtiesības uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā reģistrētas 2021.gada 16.augustā uz nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0500 038 0806) sastāvā esošo būvi (būves kadastra apzīmējums 0500 038 0806 001).
Zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 038 0806) Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) noteikts statuss – nekustamais īpašums; zemes vienības lietošanas mērķis: 0601- individuālo dzīvojamo māju apbūve; kadastrālā vērtība uz 01.01.2021. noteikta 1882 euro.
Zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 038 0806) saskaņā ar NĪVKIS reģistrēti šādi apgrūtinājumu veidi:
zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa (0,0125 ha);
sanitārās aizsargjoslas teritorija ap kapsētu (0,0961 ha);
pierobeža (0,0961 ha);
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu – sarkanā līnija (0,0007 ha).
Valsts nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0500 038 0806) nav iznomāts.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem uz zemes vienības atrodas divas būves (būvju kadastra apzīmējumi 0500 038 0806 001 un 0500 038 0806 005).
Būve (būves kadastra apzīmējums 0500 038 0806 001) ir dzīvojamā māja ar kopējo platību 98,6 kv.m., galvenais lietošanas veids – divu dzīvokļu mājas (kods 1121). Būves kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 3030 euro. Atbilstoši NĪVKIS datiem būves nolietojums ir 70%.
Saskaņā ar 2021.gada 21.janvāra nekustamā īpašuma pārņemšanas akta Nr.52/2020 pielikumu valsts nekustamā īpašuma apsekošanas brīdī konstatēts, ka valsts nekustamais īpašums netiek lietots, no dzīvojamās ēkas (būves kadastra apzīmējums 0500 038 0806 001) un šķūņa (būves kadastra apzīmējums 0500 038 0806 005) dabā saglabājušies tikai pamatu paliekas.
Būve (būves kadastra apzīmējums 0500 038 0806 005) ir šķūnis ar kopējo platību 19,0 kv.m., galvenais lietošanas veids – citas, iepriekš neklasificētas, ēkas (kods 1274). Būves kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 73 euro. Atbilstoši NĪVKIS datiem būves nolietojums ir 70%. Īpašuma tiesības uz būvi (būves kadastra apzīmējums 0500 038 0806 005) nav nostiprinātas zemesgrāmatā. Atbilstoši NĪVKIS datiem būve (būves kadastra apzīmējums 0500 038 0806 005) atrodas Finanšu ministrijas valdījumā.
Ievērojot minēto, kā arī to, ka būvei ar kadastra apzīmējumu 0500 038 0806 005 ir saglabājušies tikai pamatu fragmenti, turklāt minētā būve ir klasificējama kā mazēka un ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā publiskām personām uzlikto pienākumu lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, nebūtu samērīgi tērēt finanšu un administratīvos resursus, kas pārsniegtu minētās būves kadastrālo vērtību, lai veiktu visas nepieciešamās darbības būves demontāžai vai reģistrēšanai zemesgrāmatā.
Atbilstoši Civillikuma 853.pantam, visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām, līdz ar to Rīkojuma projekts paredz kopā ar valsts nekustamo īpašumu Stūra ielā 3, Daugavpilī, pārdot arī uz zemes vienības Finanšu ministrijas tiesiskajā valdījumā esošās būves, kas ir nesaraujami saistītas ar nekustamo īpašumu un tiks atsavinātas kopā ar galveno lietu. Minētā informācija tiks iekļauta valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumos.
Būves pārņemtas valsts īpašumā un Finanšu ministrijas valdījumā, pamatojoties uz Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumu Nr.364 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieka mantu” (turpmāk MK noteikumi Nr.364) 14.1. punktu un Latgales apgabaltiesas iecirkņa Nr.19 zvērināta tiesu izpildītāja Ingara Osipova 2021.gada 21.janvāra Bezmantinieka mantas nodošanas - pieņemšanas aktu Nr.52/2020. Saskaņā ar Latgales apgabaltiesas iecirkņa Nr.19 zvērināta tiesu izpildītāja Ingara Osipova 2021.gada 21.janvāra Bezmantinieka mantas nodošanas - pieņemšanas aktu Nr.52/2020 neviens no kreditoriem nav lūdzis rīkot izsoli, noteiktā termiņā nav iemaksājis drošības naudu, nav izmantojis tiesības paturēt nekustamo īpašumu sev par īpašuma kadastrālo vērtību.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 45.panta pirmo daļu Palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajos gadījumos valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā valsts dzīvojamā māja vai dzīvokļa īpašums. Ja pašvaldības dome pieņem lēmumu par valsts dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma pārņemšanu pašvaldības īpašumā, to nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā saskaņā ar šā likuma 42. vai 42.1 panta nosacījumiem. Ja mēneša laikā attiecīgā pašvaldības dome nav pieņēmusi lēmumu vai atsakās pārņemt valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu savā īpašumā, to atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Ievērojot Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 12.punktā minēto kārtību, ievietojot rīkojuma projektu vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, informācija par tā ievietošanu tika nosūtīta Daugavpils pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas atsavināmā nekustamā īpašuma sastāvā esošā būve, vienlaikus lūdzot sniegt viedokli par Finanšu ministrijas izstrādāto tiesību aktu “Par nekustamā īpašuma Stūra ielā 3, Daugavpilī, pārdošanu”.
2022.gada 10.februārī saņemta elektroniskā pasta vēstule no Daugavpils pašvaldības, kurā norādīts, ka tiesību akts “Par nekustamā īpašuma Stūra ielā 3, Daugavpilī, pārdošanu” tiek saskaņots bez iebildumiem.
VNĪ saņemta Daugavpils pilsētas pašvaldības 2021.gada 16.jūlija vēstule Nr. 1.2.-8/1139, ar kuru Daugavpils pilsētas pašvaldība informēja:
uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 038 0806) Stūra ielā 3, Daugavpilī, atsavināšanu neattiecas likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21.panta otrajā daļā minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem;
zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 038 0806) neatrodas degradētā teritorijā;
zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 038 0806) nav uzskatāma par starpgabalu Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 1.panta 11.daļas izpratnē;
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 038 0806) plānotā (atļautā) - izmantošana noteikta kā savrupmāju apbūves teritorija (DzS) – funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir vasarnīcu apbūve;
zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 038 0806) ir pieslēgums Stūra ielai – zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 05000380814.
Valsts nekustamā īpašuma rentabilitāte par 2021.gada deviņiem mēnešiem (janvāris – septembris) ir negatīva (-202,68 euro).
nekustamo īpašumu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 038 0806) 0,0961 ha platībā un būvi (būves kadastra apzīmējums 0500 038 0806 001) – Stūra ielā 3, Daugavpilī (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0500 038 0806), kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Daugavpils tiesas Daugavpils pilsētas nodalījumā Nr.100000602334 kopā ar Finanšu minisrijas valdījumā esošo būvi (būves kadastra apzīmējums 0500 038 0806 005) - Stūra ielā 3, Daugavpilī (turpmāk – valsts nekustamais īpašums). Īpašumtiesības uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā reģistrētas 2020.gada 14.jūlijā uz nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0500 038 0806) sastāvā esošo zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 0500 038 0806 un īpašumtiesības uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā reģistrētas 2021.gada 16.augustā uz nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0500 038 0806) sastāvā esošo būvi (būves kadastra apzīmējums 0500 038 0806 001).
Zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 038 0806) Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) noteikts statuss – nekustamais īpašums; zemes vienības lietošanas mērķis: 0601- individuālo dzīvojamo māju apbūve; kadastrālā vērtība uz 01.01.2021. noteikta 1882 euro.
Zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 038 0806) saskaņā ar NĪVKIS reģistrēti šādi apgrūtinājumu veidi:
zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa (0,0125 ha);
sanitārās aizsargjoslas teritorija ap kapsētu (0,0961 ha);
pierobeža (0,0961 ha);
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu – sarkanā līnija (0,0007 ha).
Valsts nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0500 038 0806) nav iznomāts.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem uz zemes vienības atrodas divas būves (būvju kadastra apzīmējumi 0500 038 0806 001 un 0500 038 0806 005).
Būve (būves kadastra apzīmējums 0500 038 0806 001) ir dzīvojamā māja ar kopējo platību 98,6 kv.m., galvenais lietošanas veids – divu dzīvokļu mājas (kods 1121). Būves kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 3030 euro. Atbilstoši NĪVKIS datiem būves nolietojums ir 70%.
Saskaņā ar 2021.gada 21.janvāra nekustamā īpašuma pārņemšanas akta Nr.52/2020 pielikumu valsts nekustamā īpašuma apsekošanas brīdī konstatēts, ka valsts nekustamais īpašums netiek lietots, no dzīvojamās ēkas (būves kadastra apzīmējums 0500 038 0806 001) un šķūņa (būves kadastra apzīmējums 0500 038 0806 005) dabā saglabājušies tikai pamatu paliekas.
Būve (būves kadastra apzīmējums 0500 038 0806 005) ir šķūnis ar kopējo platību 19,0 kv.m., galvenais lietošanas veids – citas, iepriekš neklasificētas, ēkas (kods 1274). Būves kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 73 euro. Atbilstoši NĪVKIS datiem būves nolietojums ir 70%. Īpašuma tiesības uz būvi (būves kadastra apzīmējums 0500 038 0806 005) nav nostiprinātas zemesgrāmatā. Atbilstoši NĪVKIS datiem būve (būves kadastra apzīmējums 0500 038 0806 005) atrodas Finanšu ministrijas valdījumā.
Ievērojot minēto, kā arī to, ka būvei ar kadastra apzīmējumu 0500 038 0806 005 ir saglabājušies tikai pamatu fragmenti, turklāt minētā būve ir klasificējama kā mazēka un ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā publiskām personām uzlikto pienākumu lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, nebūtu samērīgi tērēt finanšu un administratīvos resursus, kas pārsniegtu minētās būves kadastrālo vērtību, lai veiktu visas nepieciešamās darbības būves demontāžai vai reģistrēšanai zemesgrāmatā.
Atbilstoši Civillikuma 853.pantam, visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām, līdz ar to Rīkojuma projekts paredz kopā ar valsts nekustamo īpašumu Stūra ielā 3, Daugavpilī, pārdot arī uz zemes vienības Finanšu ministrijas tiesiskajā valdījumā esošās būves, kas ir nesaraujami saistītas ar nekustamo īpašumu un tiks atsavinātas kopā ar galveno lietu. Minētā informācija tiks iekļauta valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumos.
Būves pārņemtas valsts īpašumā un Finanšu ministrijas valdījumā, pamatojoties uz Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumu Nr.364 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieka mantu” (turpmāk MK noteikumi Nr.364) 14.1. punktu un Latgales apgabaltiesas iecirkņa Nr.19 zvērināta tiesu izpildītāja Ingara Osipova 2021.gada 21.janvāra Bezmantinieka mantas nodošanas - pieņemšanas aktu Nr.52/2020. Saskaņā ar Latgales apgabaltiesas iecirkņa Nr.19 zvērināta tiesu izpildītāja Ingara Osipova 2021.gada 21.janvāra Bezmantinieka mantas nodošanas - pieņemšanas aktu Nr.52/2020 neviens no kreditoriem nav lūdzis rīkot izsoli, noteiktā termiņā nav iemaksājis drošības naudu, nav izmantojis tiesības paturēt nekustamo īpašumu sev par īpašuma kadastrālo vērtību.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 45.panta pirmo daļu Palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajos gadījumos valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā valsts dzīvojamā māja vai dzīvokļa īpašums. Ja pašvaldības dome pieņem lēmumu par valsts dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma pārņemšanu pašvaldības īpašumā, to nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā saskaņā ar šā likuma 42. vai 42.1 panta nosacījumiem. Ja mēneša laikā attiecīgā pašvaldības dome nav pieņēmusi lēmumu vai atsakās pārņemt valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu savā īpašumā, to atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Ievērojot Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 12.punktā minēto kārtību, ievietojot rīkojuma projektu vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, informācija par tā ievietošanu tika nosūtīta Daugavpils pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas atsavināmā nekustamā īpašuma sastāvā esošā būve, vienlaikus lūdzot sniegt viedokli par Finanšu ministrijas izstrādāto tiesību aktu “Par nekustamā īpašuma Stūra ielā 3, Daugavpilī, pārdošanu”.
2022.gada 10.februārī saņemta elektroniskā pasta vēstule no Daugavpils pašvaldības, kurā norādīts, ka tiesību akts “Par nekustamā īpašuma Stūra ielā 3, Daugavpilī, pārdošanu” tiek saskaņots bez iebildumiem.
VNĪ saņemta Daugavpils pilsētas pašvaldības 2021.gada 16.jūlija vēstule Nr. 1.2.-8/1139, ar kuru Daugavpils pilsētas pašvaldība informēja:
uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 038 0806) Stūra ielā 3, Daugavpilī, atsavināšanu neattiecas likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21.panta otrajā daļā minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem;
zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 038 0806) neatrodas degradētā teritorijā;
zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 038 0806) nav uzskatāma par starpgabalu Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 1.panta 11.daļas izpratnē;
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 038 0806) plānotā (atļautā) - izmantošana noteikta kā savrupmāju apbūves teritorija (DzS) – funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir vasarnīcu apbūve;
zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 038 0806) ir pieslēgums Stūra ielai – zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 05000380814.
Valsts nekustamā īpašuma rentabilitāte par 2021.gada deviņiem mēnešiem (janvāris – septembris) ir negatīva (-202,68 euro).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā iepriekš minēto un valsts nekustamā īpašuma tehnisko stāvokli - nekustamais īpašums nav perspektīvs VNĪ saimnieciskās darbības veikšanai, kā arī VNĪ rīcībā nav informācijas, ka tas būtu nepieciešams citu valsts pārvaldes iestāžu funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, līdz ar to optimālākais risinājums ir to virzīt atsavināšanai.
Nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Finanšu ministrija.
Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajai daļai valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ, izņemot šā panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā minētos gadījumus.
Projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atsavināšanas likuma 30.pantā ir noteikts, ka izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Finanšu ministrija.
Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajai daļai valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ, izņemot šā panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā minētos gadījumus.
Projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atsavināšanas likuma 30.pantā ir noteikts, ka izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja nekustamais īpašums tiks atsavināts 2022.gadā, tad atsavināšanā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu segšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2022.gadam” 40.panta septīto daļu izlietojami valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tai skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai un vidi degradējošo objektu sakārtošanai. VNĪ ir tiesības atsavināšanas izdevumu segšanai paredzētos valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtos līdzekļus izlietot arī tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un šajā daļā noteikto pārvaldīšanas darbību, kas tiek segtas no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, priekšfinansēšanai.
Līdzekļi, kas 2022. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2022. gada 31. decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašuma pārdošanas vērtību, jo tā atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
Līdzekļi, kas 2022. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2022. gada 31. decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašuma pārdošanas vērtību, jo tā atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VNĪNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VNĪ
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi