Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar biedrības “Centrs Marta” (turpmāk – Centrs Marta) sniegtajām ziņām, vidēji gadā Centrā Marta vēršas ap 8 vardarbībā cietušo ārvalstnieku, kuriem nav tiesības saņemt valsts finansēto pakalpojumu kā vardarbībā cietušai pilngadīgai personai, un ir ierobežoti līdzekļi pakalpojumu saņemšanai. Lielākā daļā gadījumu vardarbība notiek ģimenē, ģimenē ir bērni, un upuri ir sociāli izolēti, ar ierobežotām iespējām saņemt palīdzību. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvas 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI (turpmāk – direktīva 2012/29/ES) 8. panta 1. punktu, dalībvalstis nodrošina, lai cietušajiem saskaņā ar viņu vajadzībām pirms kriminālprocesa, tā laikā un atbilstīgu laikposmu pēc tā, būtu bez maksas pieejami konfidenciāli cietušo atbalsta dienesti, kas rīkojas viņu interesēs. Ģimenes locekļiem ir pieejami cietušo atbalsta dienesti saskaņā ar viņu vajadzībām un kaitējuma apmēru, kas tiem radies pret cietušo vērstā noziedzīgā nodarījuma rezultātā. Saskaņā ar direktīvas 2012/29/ES preambulas 10. apsvērumu dalībvalstīm ir jāveic vajadzīgie pasākumi, ar kuriem nodrošina, lai šajā direktīvā noteiktās tiesības netiktu piemērotas nosacīti – atkarībā no cietušās personas uzturēšanās statusa attiecīgās dalībvalsts teritorijā vai no cietušās personas pilsonības vai valstspiederības. Situācija saasinājās Covid -19 pandēmijas ārkārtējās situācija laikā, kad tika konstatēts, ka noteiktas personu grupas, kurām nav iespēju pašām finansēt pakalpojumu, nevar saņemt pakalpojumu, kaut arī ir konstatēta tāda nepieciešamība. Situācija tika risināta ar ārkārtējo situāciju regulējošām normām, tomēr, lai līdzīgās situācijās personas varētu saņemt pakalpojumu, tika izstrādāti un Saeima 2022. gada 10. martā apstiprināja grozījumus SPSPL. SPSPL 3. pants tika papildināts ar astoto daļu, kas nosaka, ka tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju kā vardarbībā cietušām pilngadīgām personām par valsts budžeta līdzekļiem ir vardarbībā cietušām personām, kuras uzturas Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju, kā arī personām, kuras ir trešās valsts valstspiederīgie vai bezvalstnieki, kuriem nav likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā un kuri ir aizturēti (līdz izraidīšanas vai izceļošanas brīdim), kuriem ir piemērots aizturēšanai alternatīvs līdzeklis, vai ārzemnieki, kuriem atgriešanas lēmuma darbība ir apturēta vai kuriem ir noteikts laikposms brīvprātīgai izceļošanai. Tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju kā vardarbībā cietušām pilngadīgām personām ir arī personām, kas nepieder pie SPSL 3. pantā uzskaitītajām grupām, ja atbildīgās institūcijas sniegušas atzinumu par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nepieciešamību. Grozījumi SPSPL paredzēja, ka pakalpojums nodrošināms esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Minētie grozījumi SPSPL  stājās spēkā 2022. gada 1.aprīlī un grozījumu anotācijā ir noteikts, ka pēc grozījumu SPSPL spēkā stāšanās, grozāmi MK noteikumi Nr. 790, t.sk. pārskatot pakalpojuma saturu, izmaksas un citu pakalpojuma sniegšanas nosacījumus.

Projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 790 ar pakalpojuma saturu un apjomu ārvalstniekiem, balstoties uz Centra Marta pieredzi, sniedzot pakalpojumus ārvalstniekiem, kas cietuši no vardarbības. Pakalpojumu sniegšanas laikā tika identificēti nepieciešamie speciālisti un atbalsts, kuri netiek finansēti pakalpojuma saturā, bet kurus nepieciešams piesaistīt, sniedzot pakalpojumu tieši ārvalstnieku mērķa grupai, piemēram, ārstniecības personas, uzticības personas atbalsts. Pakalpojuma apjoms (līdz 10 stundām uzticības personu atbalsts un 5 ārstniecības personu konsultācijas) vidēji noteikts atbilstoši pakalpojuma sniedzēja (Centrs Marta) līdzšinējai pieredzei atbalsta apjoma nepieciešamībā darbā ar šo mērķa grupu.
Tādējādi projektā iekļauti vardarbībā cietušo personu atbalsta pasākumi, kas vērsti tieši uz pakalpojuma nodrošināšanu ārvalstniekiem, papildinot pakalpojuma saturu ar uzticības personas atbalstu ikdienas situāciju risināšanai, ārstniecības personas konsultācijām un tulku pakalpojumu nodrošināšanu pakalpojuma sniegšanas laikā. Vienlaikus mērķa grupai tiek radīta iespēja piekļūt ārstniecības personas pakalpojumiem, jo var būt situācija, ka ārvalstniekam Latvijā atbilstoši normatīvajiem aktiem ir pieejami tikai maksas ārstniecības pakalpojumi, bet personai nav iztikas līdzekļu un līdz ar to iespēju apmaksāt ārstnieciskās procedūras.
Apzinoties, ka vienmēr nebūs iespējams nodrošināt personas ar speciālistu - tulku valodās, kas ārvalstniekiem ir dzimtā valoda, tāpēc projektā paredzēta elastīga pieeja, proti, ka jānodrošina pakalpojuma sniegšana valodā, kādā ar personu ir iespējams sazināties, un tulks var nebūt persona ar tulka izglītību. Papildus jāatzīmē, ka termins “uzticības persona” lietots tikai šo noteikumu kontekstā, apzīmējot personu, kurai ārvalstnieks uzticas un kura var atbalstīt personu sadzīvisku jautājumu noskaidrošanā un sakārtošanā, līdz ar to projektā uzticības personai nav izvirzītas īpašas prasības attiecībā par darba pieredzi vai izglītību. Projekts paredz, ka uzticības personas atbalstu ārvalstniekiem nodrošina pilngadīga persona. Cietušo rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs slēdz līgumu par uzticības personas pakalpojuma nodrošināšanu ar personu, kas nodrošinās uzticības personas atbalstu vardarbībā cietušiem ārvalstniekiem.

Latvijas nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam 87. uzdevums paredz veikt pasākumus vardarbības mazināšanai un profilaksei, t.sk., veicot savlaicīgu intervenci dažādās krīzes situācijas, stiprinot cilvēku psiholoģisko un emocionālo noturību, un spēju rast labvēlīgu risinājumu. Pakalpojuma sniegšanas laikā NVO sektors kā būtisku jautājumu ir identificējis krīzes dzīvokļu nepieciešamību. Krīzes dzīvokļa pakalpojums nepieciešams personām, kuras individuāli izvērtējamu iemeslu dēļ nevar uzturēties ne krīzes centrā, ne savā dzīvesvietā. Atsevišķos augsta vardarbības riska gadījumos vardarbībā cietušai personai ir būtiski nodrošināt anonīmu patvērumu, ņemot vērā to, ka informācija par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ar izmitināšanu sniedzējiem ir publiski pieejama interneta vidē, ko var iegūt arī vardarbības veicējs. Vienlaikus praksē ir situācijas, ka krīzes dzīvoklis ir vienīgais atbalsta pakalpojums, kas personai ir nepieciešams. Labklājības ministrija (turpmāk - LM) par plānoto pasākumu – nodrošināt vardarbībā cietušas personas ar krīzes dzīvokļa pakalpojumu -  informēja zemāk minētās institūcijas jau 2021. gada 22. janvāra vēstulē Nr. 1-13/298, kurā sniegta atbilde uz Ministru prezidenta 2021. gada 6.janvāra rezolūciju Tieslietu ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Veselības ministrijai, LM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izvērtēt labdarības maratona "Dod pieci" 2020. gada 23.decembra kolektīvajā vēstulē minēto par identificētajām problēmām vardarbības novēršanas pasākumu īstenošanā, tomēr ierobežotu valsts budžeta līdzekļu pieejamības dēļ līdz šim krīzes dzīvokļa pakalpojums nav ieviests.

Ar 2023. gadu 1. jūliju kā atsevišķu valsts apmaksātu pakalpojumu paredzēts ieviest krīzes dzīvokļa pakalpojumu visā valsts teritorijā (šobrīd šādu pakalpojumu nodrošina tikai atsevišķas pašvaldības no saviem līdzekļiem). Šādu valsts līmeņa krīzes dzīvokļu nepieciešamību pakalpojuma nodrošināšanai ir atbalstījuši arī pašvaldību sociālo dienestu pārstāvji diskusijās par krīzes dzīvokļa pakalpojuma ieviešanas iespējām un modeļiem, nolemjot, ka visracionālāk ir valsts līmenī segt izdevumus pakalpojuma sniedzējiem atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, ja pakalpojuma piešķiršanas vai sniegšanas laikā rodas nepieciešamība pēc krīzes dzīvokļa.
Projekts paredz, ka valsts sedz krīzes dzīvokļa izmaksas līdzīgās izmaksu pozīcijās kā SPSPL 35.panta trešajā daļā tiek noteikts mājokļa pabalsta apmērs, proti, ņemot vērā šādus izdevumus:
1) par dzīvojamās telpas lietošanu (īres maksa, izdevumi par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām);
2) par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (siltumenerģija apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, elektroenerģija, ūdens, dabasgāze, kanalizācijas vai asenizācijas nodrošināšana, sadzīves atkritumu apsaimniekošana), ja tie nav ietverti īres maksā vai nepieciešamajos izdevumos par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām;
3) ar telekomunikāciju pakalpojumiem un internetu saistītos izdevumus, kā arī izdevumus par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju u.c. ar pakalpojuma nodrošināšanu saistītās izmaksas.
Krīzes dzīvokļa pakalpojumu organizē cietušo rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs, kas pakalpojuma sniegšanas laikā ir identificējis šāda pakalpojuma nepieciešamību. Līdz ar to pakalpojuma sniedzējs atbild par krīzes dzīvokļa ekspluatāciju un tehnisko stāvokli, lai tas būtu lietošanai atbilstošs. Krīzes dzīvokļa pakalpojumu nodrošina cietušo rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja īpašumā, valdījumā, lietošanā esošās telpās, nodrošinot, ka telpas ir dzīvošanai derīgas, vai citās izmitināšanas vietās. Pakalpojuma sniedzējs var vienoties par telpu ekspluatāciju ar telpu īpašnieku, piemēram, slēdzot īres līgumu vai organizējot to atbilstoši pakalpojuma nodrošināšanai pieejamajam finansējuma apjomam (nodrošinot pakalpojumu arī viesnīcas tipa izmitināšanas vietās, izsniedzot garantijas vēstuli par faktiskā izmitināšanas laika apmaksu). Krīzes dzīvokļa pakalpojumu persona var saņemt kopā ar saviem nepilngadīgajiem bērniem vai citām personām, ar kurām tā pirms pakalpojuma saņemšanas ir dzīvojusi nedalītā mājsaimniecībā, ar to saprotot, ka iepriekš vienā mājsaimniecībā dzīvojušām personām, ja iespējams, nodrošina krīzes dzīvokļa pakalpojumu vienā kopīgā dzīvesvietā, ja personas ir cietušus no vardarbības un tām ir konstatēts augsts vardarbības risks, kas norāda uz dzīvības un veselības apdraudējumu.  Ja nepieciešams, pakalpojuma sniedzējs nodrošina atbalstu krīzes dzīvokļa pakalpojuma sniedzējam izdevumu segšanai par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (īres maksai, siltumenerģijai apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, elektroenerģijas, ūdens, dabasgāzes, kanalizācijas vai asenizācijas nodrošināšanai, sadzīves atkritumu apsaimniekošanai), par telekomunikāciju pakalpojumiem un ar internetu saistīto izdevumu, maksājumu un citu pakalpojuma saņēmēja sadzīvei nepieciešamo izdevumu segšanai individuāli izvērtējot nepieciešamā atbalsta apjomu. Projektā paredzēts, ka krīzes dzīvokļa pakalpojumā var tikt segti arī citi sadzīvei nepieciešamie izdevumi, individuāli izvērtējot to nepieciešamību konkrētajā gadījumā (piemēram, papildus gultas nepieciešamība dzīvoklī vairākiem bērniem, ārkārtas izdevumiem (piemēram, nelielu bojājumu novēršanai), kas rodas krīzes dzīvokļa ekspluatācijas laikā u.c.).
Vienlaikus projektā paredzēts, ka krīzes dzīvokļa pakalpojuma saņemšanas laikā persona var saņemt arī speciālistu (jurista, psihologa vai sociālā darbinieka) individuālas konsultācijas. Ja personai šādas konsultācijas nav nepieciešamas, bet ir nepieciešams neliels atbalsts ar ikdienas dzīves jautājumiem saistītu problēmu risināšanā, persona var lūgt piešķirt uzticības personas atbalstu līdz 50 stundām krīzes dzīvokļa pakalpojuma saņemšanas laikā. Uzticības personas atbalstu krīzes dzīvokļa pakalpojuma saņēmējiem nodrošina pilngadīga persona. Cietušo rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs slēdz līgumu par uzticības personas pakalpojuma nodrošināšanu ar personu, kas nodrošinās uzticības personas atbalstu vardarbībā cietušām pilngadīgām personām.
Personai, saņemot krīzes dzīvokļa pakalpojumu, nepieciešamības gadījumā  nodrošina transporta izdevumu segšanu (degviela, sabiedriskā transporta mēnešbiļete vai biļete u.c.), piemēram, lai nodrošinātu bērna nogādāšanu bērnudārzā, skolā, nokļūšanu līdz darba vietai, pie ģimenes ārsta u.c. Gadījumā, ja persona, saņemot krīzes dzīvokļa pakalpojumu, saņem arī MK noteikumu Nr.790 4.2. apakšpunktā minēto pakalpojumu (speciālistu konsultācijas dzīvesvietā), personai var tikt kompensēti papildus transporta izdevumi nokļūšanai uz konsultācijām pie speciālista (saskaņā ar MK noteikumu Nr.790 19.1. apakšpunktu). Piemēram, ja persona atrodas krīzes dzīvoklī pilsētā, kurā var nodrošināt mēnešbiļeti (brīvu pārvietošanos pilsētas teritorijā), tad personai papildu transporta izdevumu kompensāciju saskaņā ar noteikumu 19.1. apakšpunktu nepiešķir (nepastāv dubultā finansējuma risks).
Ja pašvaldības sociālais dienests vai Pakalpojuma sniedzējs konstatē, ka vardarbībā cietušai pilngadīgai personai nepieciešams krīzes dzīvokļa pakalpojums pirms Projekta spēkā stāšanās 2023. gada 1. jūlijā, tā var uzsākt krīzes pakalpojuma sniegšanu. Ar krīzes dzīvokļa pakalpojuma saistītie izdevumi, kas radušies no 2023. gada 12. jūnija tiek segti pakalpojumam plānotā finansējuma apakšprogrammā 05.01.00 “Sociālās rehabilitācijas valsts programmas” ietvaros.
Jāatzīmē, ka par krīzes dzīvokļa pakalpojumu un par augsta vardarbības riska pakalpojumu šo pakalpojumu sniedzējs atskaites iesniedz un līdz ar to arī finansējumu saņem nevis pēc pakalpojuma kursa pabeigšanas, bet mēneša griezumā. Paredzēts, ka 2023. gada 2. pusgadā valsts varētu segt izdevumus krīzes dzīvokļa pakalpojuma nodrošināšanai 50 personām, bet, sākot ar 2024. gadu (un turpmāk ik gadu), valsts finansētu krīzes dzīvokļu pakalpojumu aptuveni 100 personām gadā. Minētais apjoms prognozēts, ņemot vērā vardarbībā cietušu personu pakalpojumu ar izmitināšanu saņēmēju vidējo skaitu iepriekšējos gados un pieņemot, ka pakalpojuma saņēmēji turpmāk līdzīgā apjomā saņems pakalpojumu institūcijā līdzšinējā kārtībā un daļa izvēlēsies arī iespēju saņemt krīzes dzīvokļa pakalpojumu.

Sadarbībā ar Centru Marta, citiem pakalpojumu sniedzējiem un pašvaldībām ir apzināti priekšlikumi pakalpojuma satura pilnveidošanai, ņemot vērā, ka atsevišķos, sarežģītos vardarbības gadījumos MK noteikumos Nr.790 paredzētais atbalsta apjoms ir nepietiekams. Identificēta nepieciešamība pagarināt pakalpojuma sniegšanas ilgumu institūcijā ar izmitināšanu vai krīzes dzīvoklī līdz sešiem mēnešiem vai 180 dienām (šobrīd maksimāli iespējamais pakalpojuma sniegšanas termiņš institūcijā ar izmitināšanu ir divi mēneši) vai palielināt speciālistu konsultāciju skaitu līdz 120 konsultācijām, katra 45 minūšu ilga (šobrīd iespējams saņemt 20 konsultācijas, katra 45 minūšu ilga). Jāatzīmē, ka saglabājas nosacījumi iespējai pagarināt pakalpojumu arī līdz 20 konsultācijām un 60 dienām institūcijā, kā līdz šim to paredzēja MK noteikumi Nr.790.

Projektā paredzēts ar 2023.gada 1.jūliju ieviest pakalpojuma apjoma palielināšanas iespēju - pakalpojumu augsta vardarbības riska gadījumos. Minēto pakalpojumu varēs saņemt, ja šādu nepieciešamību būs identificējis sociālā dienesta vai pakalpojuma sniedzēja speciālists (psihologs vai sociālais darbinieks ar profesionālo pieredzi darbā ar vardarbībā cietušajām personām), kas sniedz personas veselībai un dzīvībai bīstamo faktoru novērtējumu, kurā konstatēts augsts vardarbības risks.
Lai nodrošinātu skaidru un vienveidīgu novērtējuma sagatavošanu, LM sagatavos vadlīnijas sociālajiem dienestiem un pakalpojuma sniedzējiem, kurās noteiks, kā veicams veselībai un dzīvībai bīstamo faktoru novērtējums. Veselībai un dzīvībai bīstamo faktoru novērtējuma veidlapas (turpmāk – veidlapa) kā attiecīga pielikuma iekļaušana MK noteikumos Nr. 790 nākotnē tiks vērtēta pēc saskaņošanas ar pakalpojuma sniedzējiem un tās aprobācijas, nepieciešamības gadījumā veicot attiecīgus grozījumus MK noteikumos Nr.790.
Projekts paredz augsta vardarbības riska konstatēšanu divos veidos:
1) speciālists, sarunājoties ar pakalpojuma pieprasītāju un sagatavojot atzinumu, identificē veselībai un dzīvībai bīstamo faktoru kopumu, kas norāda uz augstu vardarbības risku;
 2) veselībai un dzīvībai bīstamo faktoru kopumu, kas norāda uz augstu vardarbības risku, speciālists konstatē jau pakalpojuma sniegšanas laikā, un pakalpojums tiek pagarināts ne tikai ar 10 konsultācijām vai 30 dienām, bet uz ilgāku laiku.
Augsta vardarbības riska gadījumā cietusī persona var saņemt lielāku atbalsta apjomu, un paredzams, ka tas palīdzēs diversificēt atbalstu, īpašu vērību veltot sarežģītajiem gadījumiem un sniedzot vairāk atbalstu cilvēkiem, kam nepieciešams lielāks atbalsta apjoms. Lai operatīvi sniegtu atbalstu cietušajam, veselībai un dzīvībai bīstamo faktoru novērtējuma veikšanai un veselībai un dzīvībai bīstamo faktoru identificēšanai nav nepieciešams tieši konstatēt notikušu vardarbību (policijas, sociālā dienesta izsaukums u.c.), veselībai un dzīvībai bīstamo faktoru novērtējumā var identificēt arī augstu vardarbības risku. 
Jāatzīmē, ka jau šobrīd MK noteikumi Nr.790 paredz nepieciešamību vērtēt iesaistīto speciālistu pieredzi, tomēr, balstoties uz pašvaldību sociālo dienestu ieteikumiem un problēmām piesaistīt kvalificētus speciālistus, no MK noteikumiem Nr.790 svītrota 3 gadu pieredzes nepieciešamība, dodot iespēju pieredzi vērtēt individuāli, piemēram, vērtējot personas  darba pieredzi bāriņtiesā, policijā, kas nesasniedz 3 gadu periodu.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta direktīva (ES) 2017/541  par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (turpmāk – direktīva (ES) 2017/541) 24. panta 2. punkts nosaka, ka dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar Direktīvu 2012/29/ES ir nodrošināti atbalsta dienesti, kas pievēršas terorismā cietušo konkrētajām vajadzībām, un ka tie ir pieejami terorismā cietušajiem tūlīt pēc teroristu uzbrukuma un cik vien ilgi nepieciešams pēc tam. Pašreizējā MK noteikumu Nr. 790 redakcija paredz, ka terorismā cietušām personām  pakalpojumu sniedz nekavējoties pēc terora akta, un pakalpojuma kursa ilgums un apjoms var pārsniegt noteikumos Nr. 790. noteikto maksimālo pakalpojuma kursa ilgumu un apjomu, ar to saprotot, ka terorismā cietušās personas var vērsties sociālajā dienestā vai pie pakalpojuma sniedzēja, lai saņemtu pakalpojumu ilgtermiņā (pakalpojuma apjoms ir neierobežots, atbilstoši katra terorismā cietušās personas individuālajām vajadzībām, kā arī pakalpojumu var saņemt atkārtoti, neievērojot 12 mēnešu periodu, kas vispārējā gadījumā noteikts MK noteikumos Nr. 790.), savukārt tūlītējā psiholoģiskā un emocionālā palīdzība pēc terora akta terorismā cietušām personām tiks nodrošināta saskaņā ar Valsts katastrofu medicīnas plānu (turpmāk – plāns), kas apstiprināts ar Veselības ministrijas 2020. gada 22. decembrī ar rīkojumu Nr.225 „ Par Valsts katastrofu medicīnas plāna apstiprināšanu”.    Katastrofu medicīnas sistēmas gatavību ārkārtas situācijās plāno atbilstoši valstī noteiktiem apdraudējumu veidiem. Plāna 31. punkts nosaka, ka terora akti, ieskaitot bioloģiskā un radiācijas terorisma aktus, ir iespējamais apdraudējuma veids. Psiholoģiskās palīdzības nodrošināšana ārkārtas situācijās tiek organizēta atbilstoši Plāna pielikumam Nr. 19., kas nosaka, ka par ārkārtas situācijas/katastrofas pārvaldīšanu atbildīgā ministrija vai pašvaldība, izmantojot civilās aizsardzības mehānismu, ārkārtas situācijas nepieciešamības gadījumā iesaista psihologus psiholoģiskās pirmās palīdzības sniegšanai notikuma vietā. Psihologi strādā ārpus riska zonas notikuma pārvaldītāja norādītā vietā un: 1) rīkojas saskaņā ar notikuma pārvaldītāja norādījumiem atbilstoši savai kompetencei, 2) nodrošina pirmās psiholoģiskās palīdzības sniegšanu cietušajiem un to tuviniekiem notikuma vietā, 3) kā arī nepieciešamības gadījumā aktivizē psihologu iesaisti, pēc vajadzības mobilizē un piesaista papildus psihologus. Valsts drošības dienests, saskaņā ar 2022. gada 9. augustā apstiprināto Ministru kabineta instrukciju Nr. 3. “Kārtība, kādā sniedz atbalstu terora aktā cietušajiem”, papildus Kriminālprocesa likumā paredzētajai informācijai sniedz terora aktā cietušajiem informāciju par:
1) bezmaksas informatīvo tālruni 116006, pa kuru var saņemt emocionālo, psiholoģisko atbalstu un informāciju par tiesībām kriminālprocesā, tiesībām uz kaitējuma atlīdzību un valsts kompensāciju;
2) tīmekļa vietni www.cietusajiem.lv.
MK noteikumu Nr. 790 pašreizējā redakcija paredz, ka pakalpojumu var saņemt  persona, ja tā ir atzīta par cietušo ar vardarbību saistīta administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros vai ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu saistīta kriminālprocesa ietvaros. Tā kā terorisms ir noziedzīgs nodarījums, un cietušais kriminālprocesā ir persona, kurai noziedzīgā nodarījuma rezultātā radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums, lai veidotu skaidrāku regulējumu attiecībā uz terorismā cietušām personām, nepieciešams MK noteikumu Nr. 790. redakciju papildināt ar nosacījumu, ka pakalpojumu var saņemt persona, kas atzīta par cietušo ar terorismu saistīta kriminālprocesa ietvaros.

Projekts paredz pilnveidot regulējumu attiecībā uz terorismā cietušām personām, paredzot, ka persona var pieprasīt cietušo rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, kas reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā (piemēram, krīzes centrā, ģimenes atbalsta centrā), vai sociālajā dienestā, ja tā atzīta par cietušo ar terorismu saistīta kriminālprocesa ietvaros.

Apmēram 700 personas katru gadu saņem pakalpojumu. 75% gadījumu vardarbības veicējs attiecībā pret cietušo personu ir cietušās personas laulātais, partneris vai cita persona, ar kuru cietusī persona dzīvo vai dzīvoja vienā mājsaimniecībā, līdz ar to, tas apliecina, ka vardarbība visbiežāk notiek ģimenē. Savukārt 708 vardarbības veicēji 2022. gadā saņēma vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu, kas tiek nodrošināts saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 790. No tiem apmēram 200 vardarbības veicējiem vardarbīgas uzvedības pakalpojums bija jāsaņem, pamatojoties uz tiesas vai tieneša lēmumu. Vairāk kā 50% gadījumu, no vardarbības veicēju vardarbības cietuši laulātie, partneri un bērni. Tikai 66 personas 2022. gadā vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu saņēmušas pēc paša vardarbības veicēja iniciatīvas. Visbiežāk pakalpojuma sniedzēji neskata vardarbību kompleksi, vērojams fragmentārisms un problēmas ar vardarbības mazināšanas pasākumu efektīvu nodrošināšanu un pēctecību. Dažkārt atbalsts tiek piedāvāts tikai vienam ģimenes loceklim (visbiežāk bērnam, jo saskaņā ar LM statistikas datiem no vardarbības ir gadu cieš ap 2000 bērnu, no tiem 80% gadījumu vardarbības veicējs ir ģimenes loceklis), savukārt pilngadīgas personas vardarbībā cietušo pakalpojumu saņem daudz retāk, kaut gan no vardarbības ģimenē cieš kā bērni, tā pieaugušie. Vēl retāk izdodas mainīt vardarbības veicēju vardarbīgo uzvedību. Lai problēmas ģimenē identificētu  un veiksmīgi risinātu, nepieciešams atbalsts visiem ģimenes locekļiem. Nepieciešams strādāt kompleksi gan ar vardarbības veicēju, gan cietušām personām (bērniem un pieaugušajiem), lai mērķtiecīgi risinātu problēmas ģimenē un palielinātu iespēju, ka ģimene var atjaunot sociālo funkcionēšanu.

Projektā iekļauta norma, ka gadījumā, ja vardarbība notikusi ģimenē, pakalpojumu iespēju robežās organizē tā, lai sniegtu ģimenei kompleksu atbalstu, nodrošinot pakalpojumu vienlaicīgi vardarbībā cietušajam bērnam vai pilngadīgajam ģimenes loceklim un ģimenes loceklim, kas ir vardarbības veicējs.

CPL 250.⁵⁹ panta 4.¹ daļas trešajā punktā ir noteikts, ka personai ir pienākums līdz sociālās rehabilitācijas kursa vardarbīgas uzvedības mazināšanai pabeigšanai segt kursa izmaksas daļēji (10% apmērā)  vai pilnā apjomā, ņemot vērā vai persona uzsāk pakalpojuma saņemšanu līdz 6  mēnešiem vai pēc 6 mēnešiem no tiesas vai tiesneša lēmuma saņemšanas, kurā atbildētājam noteikts pienākums apgūt kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai. Saskaņā ar CPL 250.^62A panta otro daļu, ja tiesa vai tiesnesis, saņemot no vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzēja izziņu par to, ka atbildētājs līdz sociālās rehabilitācijas kursa vardarbīgas uzvedības mazināšanai pabeigšanai nav sedzis šā kursa izmaksas, tā nosūta izpildu rakstu tiesu izpildītājam pēc parādnieka deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc parādnieka dzīvesvietas. MK noteikumu Nr. 790 pašreizējā redakcija paredz, ka vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzējs informē tiesu vai tiesnesi, kas pieņēma lēmumu par pienākumu personai apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai, pēc gada no tiesas vai tiesneša lēmuma saņemšanas dienas par to, ka persona sociālās rehabilitācijas kursu ir vai nav apguvusi, ir vai nav veikusi samaksu par sociālās rehabilitācijas kursu apgūšanu līdz sociālās rehabilitācijas kursa pabeigšanai. Lai atvieglotu un paātrinātu dokumentu un informācijas apmaiņu gadījumos, kad persona sociālās rehabilitācijas kursu ir apguvusi, bet samaksu par sociālās rehabilitācijas kursa apguvi nav veikusi, nepieciešami grozījumi MK noteikumos Nr. 790., paredzot, ka vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzējs informāciju tiesai vai tiesnesim nosūta ātrāk nekā gada laikā no tiesas vai tiesneša lēmuma saņemšanas dienas.

Projekts paredz izteikt MK noteikumu Nr. 790. 33.¹¹ punktu jaunā redakcijā, papildinot to ar apakšpunktiem, kas paredz, ka vardarbīgas uzvedības pakalpojuma sniedzējs informē tiesu vai tiesnesi, kas pieņēma lēmumu par pienākumu personai apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai par to, ka persona apguvusi sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai ātrāk nekā gada laikā un/vai nav segusi sociālās rehabilitācijas kursa izmaksas līdz sociālās rehabilitācijas kursa pabeigšanai.

Tā kā projekts paredz MK noteikumus Nr.790 papildināt ar jauniem pakalpojumu veidiem un ilgumiem – krīzes dzīvokļa pakalpojumu, pakalpojuma pagarināšanu augstas vardarbības riska gadījumos, uzticības personas atbalstu, ārstniecības personas konsultācijām, tad nepieciešams precizēt pakalpojumu finansēšanas kārtībā iekļauto izmaksu apjomu, kas tiks kompensēts pakalpojumu sniedzējiem un pašvaldību sociālajiem dienestiem, un atskaišu saturu par pakalpojumu nodrošināšanu.

Projekts paredz papildināt atskaišu formas un tajās iekļautās informācijas saturu, MK noteikumu Nr.790 50. punktu ar izmaksu pozīcijām, kas saistītas ar pakalpojuma nodrošināšanu (sīkāk izmaksu pozīciju pamatojošie aprēķini iekļauti anotācijas 3.sadaļā), kā arī  pašvaldības sociālo dienestu iesniedzamo atskaišu saturu. Par krīzes dzīvokļa pakalpojumu, kas nodrošināts no 2023. gada 12. jūnija līdz 2023. gada 30. jūnijam, pašvaldību sociālie dienesti atskaiti iesniedz un samaksu saņem 2023. gada augustā.

Nepieciešams pārejas periods, lai personas, kas uzsākušas saņemt pakalpojumu atbilstoši pašreiz spēkā esošajiem nosacījumiem,   varētu pabeigt pakalpojumu saņemšanu. Vienlaikus nepieciešams laiks,  lai nodrošinātu informācijas apriti starp LM un pašvaldību sociālajiem dienestiem jauno pakalpojuma veidu iekļaušanai valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā (turpmāk - SPOLIS).

Lai sagatavotos izmaiņu ieviešanai - informētu klientus, pašvaldību sociālos dienestus un pakalpojumu sniedzējus, kā arī izstrādātu projekta ieviešanai nepieciešamos tehniskos risinājumus, projektā noteikts spēkā stāšanās laiks – 2023.gada 1.jūlijs un iekļauti pārejas nosacījumi, kas nosaka pakalpojuma saņemšanas finansēšanas kārtību personām, kas līdz 2023.gada 30.jūnijam uzsākušas pakalpojuma saņemšanu. Pakalpojumiem, kas faktiski sniegti līdz 2023. gada 30. jūnijam,  piemērojami šo noteikumu 50. punktā minētie nosacījumi, kas bija spēkā līdz 2023. gada 30. jūnijam. Pakalpojumiem, kas faktiski sniegti, sākot ar 2023. gada 1.  jūliju,  piemērojami šo noteikumu 50. punktā minētie nosacījumi, kas stāsies spēkā ar 2023. gada 1. jūliju.