Anotācija (ex-ante)

Vairāki jēdzieni, kā piemēram, meža ugunsdrošības infrastruktūras objekts, meža ugunsdzēsības stacija, meža ugunsnedrošais laika posms iepriekš normatīvajos aktos nav lietoti un skaidroti. Valsts ugunsdrošības uzraudzību meža objektā nodrošina Valsts meža dienests (turpmāk – VMD). Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (turpmāk – Likums) nav iekļauts termins un definīcija – meža objekts. Tā ir iekļauta Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumos Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi” (turpmāk – Ugunsdrošības noteikumi)  2.7.apakšpunktā: “meža objekts – Meža likuma 3. panta pirmajā daļā noteiktais objekts”. Normatīvajos aktos nav noteikti kritēriji meža ugunsdrošības infrastruktūras objektu ierīkošanai un uzturēšanai meža zemēs, kā arī to reģistrēšanai Meža valsts reģistrā. Saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumu 412.punktu, VMD katru gadu nosaka meža ugunsnedrošo laikposmu un izsludina tā sākumu un beigas visā Latvijas teritorijā. Ugunsdrošības noteikumu 423.punktā ir noteiktas aizliegtās darbības ugunsnedrošajā laikposmā, kas ir saistošas jebkurai fiziskai personai. 95 % no meža ugunsgrēkiem izceļas cilvēku rīcības rezultātā. Statistika par ugunsgrēkiem norāda, ka ugunsbīstamība mežos iestājas no 1.aprīļa, tādējādi būtu svarīgi, lai sabiedrība zinātu, ka ir jāievēro ugunsdrošības prasības mežā.

Likumprojektā lietotie jēdzieni – meža ugunsdrošības infrastruktūras objekts, meža ugunsdzēsības stacija, meža ugunsnedrošais laika posms, meža objekts attiecīgi ir skaidroti Likumprojekta 1.panta 3., 4.punktā, 19.panta pirmajā daļā un 20.panta pirmajā daļā.

Likumprojekts nosaka, ka meža objekts ir zeme, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā mežs, citas zemes lietošanas kategorijas zeme 0,5 ha un lielākā platībā, uz kuras ir izveidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz pieci metri un kur mežaudzes šķērslaukums ir vienāds ar vai lielāks par mežaudzes minimālo šķērslaukumu, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi un lauces, tam piegulošie un tajā ietilpstošie meža infrastruktūras objekti un purvi.
Valsts meža dienesta funkciju īstenošana aptver Meža likuma 3.panta pirmajā daļā minēto objektu, kas šī Likumprojekta izpratnē ir meža objekts. Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 21.jūnija noteikumu Nr. 384 “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi” 2.pielikumu “Meža zemes veidi meža apsaimniekošanā un to atbilstība zemes lietošanas veidam” meža zemes grupā ietilpst mežs, lauces, pārplūstoši klajumi, stigas, dabiskas brauktuves, meža meliorācijas un infrastruktūras objekti, autoceļš, kas veido vienotu objektu. Atsevišķas meža zemes grupas var būt bez augošiem kokiem, kā piemēram lauces, kuru sastāvā  ietilpst virsāji un smiltāji, kas arī ir meža zemes veids meža apsaimniekošanā. Virsājs ir mežā ietilpstoša atklāta platība, kuras veģetācijā dominē virši. Smiltājs ir mežā ietilpstoša atklāta platība ar neizteiktu augsnes organiskās daļas slāni un veģetāciju, nepietiekamu mitruma un barības vielu daudzumu.
Ugunsnedrošā laika posma noteikšana noteiktā periodā paaugstinātu personu atbildību par ugunsdrošības prasību ievērošanu mežā.
Likumprojekta 1.pantā ir skaidroti Likumprojektā lietotie termini – glābšanas darbi, objekts, brīvprātīgais ugunsdzēsējs, ugunsdrošība, ugunsdzēsība, ugunsgrēks, ugunsdrošības prevencija un citi. Piemēram, ugunsdrošības prevencija ir pasākumi, kas veicina ugunsdrošības prasību ievērošanu un pareizu rīcību ugunsgrēka gadījumā, proti, attiecīgie pasākumi ir gan sabiedrības informēšana, gan citas darbības, kas vērstas uz to, lai personas ievērotu ugunsdrošības prasības un tādējādi tiktu mazināti ugunsgrēku izcelšanās riski.
Objekta definīcijas precizēšana attiecībā uz tehnoloģisko iekārtu ir saistīta ar to, ka tā nav ēka, būve vai telpa. Piemēram, lidostas termināla gaisa kuģa tilts tiesību aktu tvērumā nav būve (ne ēka, ne inženierbūve) vai, piemēram, iekārta, kura tiek izmantota ražošanas procesā, bet pastāv varbūtība, ka gaisa kuģa tiltā vai citā iekārtā var izplatīties uguns un degšanas produkti vai būs nepieciešams veikt glābšanas darbus.

Likumā nav aptverti visi valstī esošie ugunsdzēsības un glābšanas dienesti, kā arī pārāk konkrēts dalījums citiem ugunsdzēsības dienestiem, kas nav vispārināts un aptver tikai konkrētus citu ugunsdzēsības dienestu veidus. Likuma II nodaļā nav minēts VMD kā ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Saskaņā ar Valsts meža dienesta likuma 2.panta pirmo daļu VMD uzrauga un īsteno meža ugunsdzēsību meža zemē. Savukārt Ministru kabineta noteikumu Nr.449 “Valsts meža dienesta nolikums” 3.1.apakšpunkts nosaka, ka VMD funkcija ir uzraudzīt ugunsdrošību un 3.3.apakšpunkts – īstenot meža ugunsdzēsību. 

Lai nodrošinātu regulējuma labāku uztveramību par ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem, tika precizēts, kādi dienesti ir valstī, iekļaujot VMD un vispārinot citus ugunsdzēsības dienestus, kas nav ugunsdzēsības un glābšanas dienesti (piemēram, brīvprātīgās ugunsdzēsēju biedrības vai komandas, atsevišķu bīstamo objektu ugunsdzēsības komandas, Nacionālo bruņoto spēku ugunsdzēsības komandas, starptautiskās lidostas ”Rīga” ugunsdzēsības komanda, VAS ”Latvijas dzelzceļš” ugunsdzēsības komandas un citi). 

Konceptuālajā ziņojumā un informatīvajā ziņojumā “Par brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības organizāciju pilotprojekta rezultātiem un tālāko rīcību brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības organizāciju” (tiesību akta lietas ID 21-TA-1623, pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/0362e0b7-52b2-44b2-a109-17f8964e9b35) noteikto, nepieciešams izstrādāt jaunu likumprojektu par ugunsdrošību un ugunsdzēsību, kā arī nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka, tajā skaitā pašvaldību ugunsdzēsības organizāciju un citu ugunsdzēsības organizāciju uzdevumus, pienākumus, tiesības, nodarbināto apmācību, kā arī pašvaldības, kurām jānodrošina ugunsgrēku dzēšana un ugunsdrošības prevencija.

Lai nodrošinātu konceptuālajā ziņojumā noteikto uzdevumu izpildi, tiks noteikti ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un citu organizāciju veidi. Ugunsdzēsējs glābējs ir persona, kura ir apguvusi profesionālās tālākizglītības programmu “Ugunsdzēsējs glābējs” (4.profesionālās kvalifikācijas līmenis, 960 stundas). Ugunsdzēsējs ir persona, kura ir apguvusi profesionālās tālākizglītības programmu “Ugunsdzēsējs” (2.profesionālās kvalifikācijas līmenis, 480 stundas). Brīvprātīgais ugunsdzēsējs ir pašvaldības vai ugunsdzēsības organizācijas persona, kura piedalās ugunsgrēka dzēšanā, glābšanas darbu veikšanā un ugunsdrošības prevencijā un kura ir apguvusi mācību paraugprogrammu ugunsdzēsības un prevencijas jomā.
Tādējādi Likumprojektā ir paredzēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt nepieciešamo izglītību vai apmācību brīvprātīgajam ugunsdzēsējam. Likumprojektā ir paredzēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt pašvaldību ugunsdzēsības organizāciju un  ugunsdzēsības un glābšanas organizāciju uzdevumus, pienākumus, kā arī pašvaldības, kurām iespēju robežās jānodrošina ugunsgrēku dzēšana un ugunsdrošības prevencija.
Likumprojekta publiskās apspriešanas laikā tika saņemts priekšlikums noteikt papildus  ugunsdzēsības un glābšanas organizāciju veidus. Šobrīd spēkā esošie tiesību akti paredz iestāžu, organizāciju un komercsabiedrību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu izveidošanu (piemēram, Ministru kabineta 2003.gada 11.novembra noteikumi Nr.639 “Iestāžu, organizāciju un komercsabiedrību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu izveidošanas kārtība”) un minētās organizācijas ir tiesīgas veikt arī glābšanas darbus, piemēram, paaugstinātas bīstamības objektos saistībā ar bīstamo ķīmisko vielu noplūdi. Likumprojekts papildināts ar “Ugunsdzēsības un glābšanas organizāciju”. Savukārt kritērijus, prasības un kārtību, kādā izveidojamas ugunsdzēsības un glābšanas organizācijas, noteiks Ministru kabineta noteikumi.

Likuma 9.pantā noteikts tiesību subjekts, kas atbild par ugunsdrošību objektā, taču minētais pants ir precizējams attiecībā par ugunsdrošību meža objektā, būvobjektā un derīgo izrakteņu ieguves vietās atbildīgajām personām.
Derīgo izrakteņu ieguves vietās bieži vien saimniecisko darbību veic personas, kas ieguva licences izrakteņu ieguvei, bet nav zemesgabala īpašnieki. Tieši no personu rīcības, kuras veic saimniecisko darbību derīgo izrakteņu ieguves vietās, atkarīgs, vai objekts atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz ugunsgrēku novēršanu, sekmīgu dzēšanu un to seku mazināšanu. Tādējādi nepieciešams konkrēti definēt, kurš atbild par ugunsdrošību derīgo izrakteņu ieguves vietās.
Analoģiski ir ar būvobjektiem, proti, būvobjektā būvdarbu veicējs bieži vien nav būvobjekta īpašnieks, un no būvdarbu veicēja rīcības ir atkarīga būvobjekta atbilstība ugunsdrošības prasībām.

Likumprojekta 4.pantā ir noteiktas par ugunsdrošību atbildīgās personas atkarībā no objekta veida un tā lietošanas veida.
Likumprojekta 4.panta ceturtā daļa tika precizēta publiskās apspriešanas laikā, jo būvobjektā būvdarbus var veikt vairāki būvdarbu veicēji. Tādējādi Likumprojekts nosaka, ka par ugunsdrošību objektā, kurā notiek būvdarbi, ir atbildīgs būvdarbu veicējs. Ja būvobjektā ir vairāki būvdarbu veicēji, atbildīgs ir galvenais būvdarbu veicējs.
Ugunsdrošības noteikumos būs ietvertas ugunsdrošības prasības, kas jāievēro ekspluatējot koplietošanas apkures, ventilācijas un elektroapgādes sistēmas.

Valsts kontroles lietderības revīzijas "Valstī īstenotās ugunsdrošības uzraudzības efektivitāte” ziņojumā (https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile//uploads/reviziju-zinojumi/2015/2.4.1-9_2015/vkontrole_ugunsdros--i--ba_03_2016-v05.pdf) tika norādīta nepilnība, ka ugunsdrošības pārbaudes netiek plānotas, balstoties uz ugunsdrošības situācijas un risku analīzi attiecīgā reģionā un valstī kopumā, ka ugunsdrošības pārbaudes aptver konkrētu, nemainīgu objektu loku, ka veikto ugunsdrošības pārbaužu apjoms ir atkarīgs no VUGD pieejamajiem resursiem.
Tā kā valsts ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības darbs nav digitalizēts – šai darba procesu pārvaldībai nav ieviestas informācijas sistēmas, līdz ar to visaptveroša ugunsdrošības stāvokļa izvērtējuma veikšana un ugunsdrošības pārbaužu plānošana, balstoties uz risku analīzi, nav objektīvi iespējama, jo šobrīd veikto ugunsdrošības pārbaužu rezultāti nav digitāli analizējami, tas ir, ugunsdrošības pārbaužu rezultāti ir manuāli apkopojami, kas ir laikietilpīgs process, līdz ar to VUGD mazāk laika var veltīt ugunsdrošības pārbaužu veikšanai.
Lai pilnvērtīgi ieviestu risku analīzes datos balstītu ugunsdrošības pārbaužu plānošanu un veikšanu, un sekmētu pārbaudāmo objektu identificēšanas un atlases iespējas, kā arī veicinātu lielāku līdzatbildību no objektu atbildīgajām personām, nepieciešams noteikt jaunu pienākumu ugunsdrošības jomā.

Likumprojekta 5.panta pirmās daļas 4.punktā ir noteikts jauns pienākums par objekta ugunsdrošību atbildīgajai personai, proti, iesniegt informāciju, lai izveidotu objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu atbilstoši Likumprojekta 13.pantam.

Likums nosaka, ka meža objekta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums pēc meža ugunsgrēka likvidācijas ir veikt meža ugunsgrēka uzraudzību.  Meža ugunsgrēka uzraudzība pēc likvidācijas šobrīd ir noteikta 10.06.2008. Ministru kabineta noteikumos Nr.420
“Noteikumi par meža ugunsdzēsības darbiem un Valsts meža dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sadarbības kārtību, veicot meža ugunsgrēku ierobežošanas un likvidācijas darbus”. Katru gadu vairāk kā 20% gadījumos uzraudzība netiek nodrošināta, jo persona nav pieejama vai nevēlas pildīt savus pienākumus, kurus tai VMD uzliek, izdodot administratīvo aktu par pienākumu veikt meža uzraudzību pēc ugunsgrēka likvidācijas. Šajos gadījumos uzraudzību veic VMD amatpersonas, tādējādi izmantojot cilvēku un tehniskos resursus, kas tiek apmaksāti no VMD piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem un netiek atlīdzināti. VMD to dara, lai izvairītos no ugunsgrēka atsākšanās un atkārtotas resursu piesaistīšanas ugunsgrēka likvidēšanai. Gadījumos, kad vienlaicīgi notiek vairāki meža ugunsgrēki, VMD cilvēku resursi ir ierobežoti, lai nodrošinātu meža ugunsgrēka uzraudzību  pēc tā likvidācijas meža īpašnieku vai valdītāju vietā. Meža ugunsgrēka vietas uzraudzība pēc meža ugunsgrēka likvidācijas  ir ugunsgrēka dzēšanas darbu stadija, kad tiek veikta atsevišķu gruzdošu vietu uzraudzība un, ja nepieciešams, īstenoti vajadzīgie pasākumi, pamatā izmantojot vienkāršotus dzēšanas paņēmienus (ar lejkannu, lāpstu vai meijām), lai novērstu ugunsgrēka atkārtotu izcelšanos – degšanas atjaunošanos. Ugunsgrēka vietas uzraudzība ir meža klātienes novērošana, ievērojot drošības prasības vai periodiska vietas apsekošana ar mērķi konstatēt, vai meža ugunsgrēks nav atjaunojies ārpus deguma perimetra. VMD  dzēšanas darbu vadītājs pirms ugunsgrēka vietas nodošanas uzraudzībā meža īpašniekam, informē to par ugunsgrēka vietas uzraudzības kārtību un laiku, vienkāršotajiem dzēšanas paņēmieniem un nepieciešamajām drošības  prasībām, kuras ir jāievēro.  Meža īpašnieks var pilnvarot veikt uzraudzību savā vietā arī citu personu. Konstatējot meža ugunsgrēka atjaunošanos, meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums par to informēt VMD. Ir nepieciešams izstrādāt kārtību gadījumiem, kad meža īpašnieks atsakās izpildīt normatīvajos aktos noteikto pienākumu.
Pieaugot rekreatīvajai slodzei un sabiedrības locekļu vēlmei un aktivitātei uzturēties mežā, tai skaitā izmantot dažādus mehāniskos transportlīdzekļus, lai pārvietotos mežā, jo sevišķi ugunsbīstamajā periodā, ir nepieciešams noteikt kā pienākumu fiziskai personai apturēt mehānisko transportlīdzekli pēc VMD amatpersonas pieprasījuma, lai novērstu iespējamo ugunsdrošības prasību pārkāpšanu.

Likumprojekts paredz to, ka netiek mainīts kopš 2008.gada spēkā  esošais regulējums, kuru lielākā daļa meža īpašnieki ir ievērojuši attiecībā uz meža ugunsgrēka vietas uzraudzību pēc ugunsgrēka likvidācijas, t.i., netiek  atcelts pienākums meža īpašniekam nodrošināt uzraudzību, tikai precizētas normas un nodrošināta tās kvalitatīvāka izpilde. Likumprojekts meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam nosaka pienākumu atlīdzināt izdevumus un zaudējumus, kas radušies VMD, veicot meža ugunsgrēka uzraudzību pēc likvidācijas tā vietā, tādējādi atgūstot līdzekļus, kas izmantoti no valsts budžeta finansējuma. Paredzēts Ministru kabinetam noteikt ugunsgrēka uzraudzības kārtību un kārtību, kādā aprēķināmi un atlīdzināmi izdevumi un zaudējumi, kas radušies Valsts meža dienestam, veicot meža uzraudzību pēc ugunsgrēka likvidācijas, par ugunsdrošību atbildīgās personas vietā un piespiedu izpildes kārtību, ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs neveic meža uzraudzību. Piespiedu izpildes kārtību paredz Administratīvā procesa likuma 369. un 370. pants. Šajā gadījumā VMD izdos izpildrīkojumu par aprēķinātās summas piedziņu.
Likumprojekts paredz fiziskai personai pienākumu meža objektā apturēt braucošu mehānisko transportlīdzekli pēc VMD amatpersonas pieprasījuma, ja amatpersona to realizē ar horizontāli vērstu roku vai zizli, vai skaļruņa palīdzību, vai uz konkrēto transporta līdzekļa vadītāju vērstas rokas vai zižļa kustību no VMD autotransporta. VMD amatpersonai, kas aptur transporta līdzekli, uz formas tērpa ir atšķirības zīme. Norma nodrošinās iespējamo ugunsdrošības prasību pārkāpuma meža objektā novēršanu. Paaugstinātas ugunsbīstamības apstākļos transporta līdzekļu izmantošana apdraud meža objekta ugunsdrošību.

Konceptuālajā ziņojumā aprakstīts, ka ugunsdrošības pakalpojumu sniegšana nav tiesiski regulēta.
Ugunsdrošības noteikumi nosaka prasības, kas ir jāievēro, lai maksimāli samazinātu ugunsgrēku izcelšanās riskus objektos:
- jāveic elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaude, par ko jānoformē pārbaudes akts;
- jāpārbauda elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāte ar termokameru, par ko jānoformē pārbaudes akts;
- jāveic dūmvada un dabīgās ventilācijas kanāla tīrīšana un par rezultātiem jāsastāda akts;
- jāveic dūmvada, apkures iekārtas, ierīces un dabīgās ventilācijas kanāla tehniskā stāvokļa pārbaude un par rezultātiem jāsastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes akts;
- jāveic mehāniskās ventilācijas sistēmas tehniskā stāvokļa pārbaude un tīrīšana un par pārbaudes rezultātiem un tīrīšanu jāsastāda akts;
- jāveic ugunsdzēsības hidrantu pārbaude un par pārbaudes rezultātiem jāsastāda pārbaudes akts;
- jāveic ugunsdzēsības krānu pārbaude, par ko jānoformē attiecīgā informācija;
- jānodrošina objektā ugunsaizsardzības sistēmas tehniskā apkope un tehniskās apkopes kontrole;
- jāveic ugunsdzēsības aparātu tehniskās apkopes ugunsdzēsības aparātu tehniskās apkopes vietā;
- jānodrošina ugunsdrošības instrukcijas izstrāde saimnieciskās darbības objektam vai publiskam objektam, daudzdzīvokļu objekta koplietošanas telpām un teritorijai;
- jānodrošina ugunsdrošības instruktāža visiem saimnieciskās darbības objekta vai publiskā objekta nodarbinātajiem;
- jāorganizē praktiskās nodarbības saimnieciskās darbības objektā vai publiskā objektā, kurā vienlaikus var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem, un kritiskās infrastruktūras objektā.
Personām, kas sniedz pakalpojumus ugunsdrošības jomā, nav noteikti pienākumi. Personas, kas saņem pakalpojumus ugunsdrošības jomā, nevar pārliecināties, vai konkrētais pakalpojuma sniedzējs ir kompetents, lai sniegtu šādus pakalpojumus, un, vai pakalpojums sniegts atbilstoši. Vienlaikus minētajā konceptuālajā ziņojumā noteikts problēmas risinājums, bet tieši - izstrādāt jaunu likumprojektu par ugunsdrošību un ugunsdzēsību, kā arī nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka prasības fiziskām personām, kas veic pasākumus ugunsdrošības normu nodrošināšanai, kvalifikācijai.

Lai uzlabotu ugunsdrošības jomā sniegto pakalpojumu kvalitāti un izslēgtu no tirgus aprites negodprātīgus pakalpojumu sniedzējus ugunsdrošības jomā, kuri izpildāmos darbus veic nekvalitatīvi, Likumprojekta 7.pantā ir noteikti Ugunsdrošības pakalpojuma sniedzēja pienākumi un deleģējums Ministru kabinetam noteikt prasības ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanai. Ministru kabinets noteiks prasības apmācībai un profesionālajai kvalifikācijai personām, kuras sniegs Likumprojekta 7.pantā noteiktos pakalpojumus. Izstrādājot minēto Ministru kabineta noteikumu projektu, tiks ņemtas vērā Ugunsdrošības noteikumos noteiktās prasības attiecībā uz ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanu.Šobrīd ugunsdrošības pakalpojuma sniedzēji veic objektu ugunsdrošības risinājumu atbilstības ugunsdrošības prasībām izvērtēšanu (https://www.google.com/search?q=ugunsdro%C5%A1%C4%ABbas+audits). Tādējādi Likumprojekts paredz 7.pantā noteikt ugunsdrošības pakalpojumu - "objekta ugunsdrošības risinājumu atbilstības ugunsdrošības prasībām izvērtēšana".
Provizoriski tiesības izstrādāt ugunsdrošības instrukciju, veikt ugunsdrošības instruktāžu, praktiskās nodarbības, ugunsdzēsības hidrantu un iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada pārbaudi būs personai, kura ir ieguvusi profesionālo izglītību ugunsdrošībā vai saņēmusi apmācību ugunsdrošības jomā 20 vai 160 stundas (atkarībā no cilvēku skaita objektā). Savukārt apkures ierīces, iekārtas, dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudi būs tiesības veikt personām, kurām ir skursteņslauķa vai krāšņu un kamīna mūrnieka profesionālā kvalifikācija vai amatnieka kvalifikācija, kā arī attiecīgās jomas būvspeciālistiem vai ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženieriem. Attiecībā uz elektroinstalācijas pārbaudēm šobrīd notiek diskusijas ar nozares speciālistiem, un, iespējams, attiecīgo pakalpojumu varēs veikt persona, kura ir ieguvusi vismaz elektrotehniķa kvalifikāciju (4. profesionālās kvalifikācijas līmenis), vai kurai ir derīgs attiecīgās jomas būvspeciālista patstāvīgās prakses sertifikāts reglamentētā sfērā (elektroietaišu izbūves darbu vadīšana un būvuzraudzība). Ugunsaizsardzības sistēmu tehnisko apkopi un remontu provizoriski varēs veikt attiecīgās jomas būvspeciālisti, proti, personas, kuras minētās sistēmas jau šobrīd drīkst ierīkot. Paredzēts, ka jaunas prasības attiecībā uz profesionālo apmācību un kvalifikāciju stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī.
Lai pasargātu sabiedrību no nekvalitatīviem pakalpojumiem, kā arī mazināt negodprātīgu komersantu iespējas izvairīties no nodokļu nomaksas, Likumprojekts paredz personai, kura sniedz ugunsdrošības pakalpojumu, pienākumu slēgt pakalpojuma līgumu, ja ugunsdrošības pakalpojuma sniedzējs ir saimnieciskās darbības veicējs, kurš ugunsdrošības pakalpojumu sniedz citai juridiskai vai fiziskai personai. Civillikuma 1511. pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (Civillikuma 1401. pants). Civillikuma 1533.pants noteic, ka līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu tikai tad, kad starp līdzējiem notikusi pilnīga vienošanās par darījuma būtiskām sastāvdaļām (Civillikuma 1470. pants), ar nolūku savstarpēji saistīties. Ja pēc likuma vai līdzēju vienošanās līgums jāizteic zināmā formā, tad tam piemērojams Civillikuma 1475. pants un turpmākie un Civillikuma 1482. pants un turpmākie panti.
Līdz ar to ugunsdrošības pakalpojuma līgums var būt noslēgts arī mutvārdos.

Plānotās objektu ugunsdrošības pārbaudes tiek veiktas saskaņā ar VUGD apstiprinātu ugunsdrošības pārbaužu plānu. Savukārt, pārējos gadījumos (piemēram, pēc objekta atbildīgās personas pieprasījuma, ja tai citā valsts pārvaldes institūcijā ir jāsaņem licence vai speciālā atļauja; lai pārbaudītu personu iesniegumos norādīto informāciju par iespējamiem ugunsdrošības prasību pārkāpumiem; pēc VUGD iniciatīvas; lai izsniegtu atzinumu par būvobjekta atbilstību ugunsdrošības prasībām) veiktās ugunsdrošības pārbaudes ir uzskatāmas par neplānotām, un veicamas, pamatojoties uz VUGD rakstveida lēmumu. Minētais rakstveida lēmums pirms neplānotās ugunsdrošības pārbaudes veikšanas ir jāizsniedz objekta atbildīgajai personai vai tās pārstāvim, kas dažkārt nav iespējams, nav samērīgi vai lietderīgi:
1) ja neplānotā ugunsdrošības pārbaude attiecīgajā objektā tiek veikta pēc objekta atbildīgās personas pieprasījuma, tad tā apzinās, ka tiks veikta ugunsdrošības pārbaude, un tās veikšanas laiks tādos gadījumos vienmēr tiek saskaņots ar objekta atbildīgo personu, līdz ar to VUGD rakstveida lēmuma izsniegšana šādos gadījumos nav lietderīga;
2) ja neplānotā ugunsdrošības pārbaude tiek veikta pēc VUGD iniciatīvas, piemēram, reaģējot uz dažādiem notikumiem Latvijā un ārvalstīs, kā arī, pārbaudot ugunsdrošības prasību ievērošanu vakara vai nakts laikā (piemēram, sociālās aprūpes iestādēs, viesnīcās, slimnīcās, nakts klubos un tamlīdzīgi), lēmuma izsniegšana atbildīgajai personai parasti nav iespējama, jo objekta atbildīgā persona šajā laikā visbiežāk neatrodas uz vietas objektā, līdz ar to VUGD rakstveida lēmuma izsniegšana šādos gadījumos nav iespējama;
3) veicot neplānoto ugunsdrošības pārbaudi, lai pārbaudītu personu iesniegumos norādīto informāciju par iespējamiem ugunsdrošības prasību pārkāpumiem, piemēram, daudzdzīvokļu objektu dzīvokļos, tad dažkārt objektu atbildīgās personas nemaz neatrodas Latvijā un uz vietas sastopams ir tikai attiecīgā daudzdzīvokļu objekta dzīvokļa lietotājs, līdz ar to šādos gadījumos VUGD rakstveida lēmuma izsniegšana nav iespējama un pat samērīga.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt esošo regulējumu un radīt optimālāku nākotnes regulējumu attiecībā uz minētā procesuālā lēmuma izsniegšanas nepieciešamību objekta atbildīgajai personai, kā arī gadījumā, ja ugunsdrošības pārbaude ierosināta uz objekta atbildīgās personas iesnieguma pamata, VUGD rakstveida lēmumu var nesagatavot.

Likumprojekta 9.panta trešajā daļā tiek saglabāta un papildināta prasība par VUGD rakstveida lēmuma nepieciešamību neplānotās ugunsdrošības pārbaudes veikšanai. Ņemot vērā to, ka gadījumos, kad neplānotā ugunsdrošības pārbaude attiecīgajā objektā tiek veikta pēc objekta atbildīgās personas pieprasījuma, tā apzinās, ka tiks veikta ugunsdrošības pārbaude un zināms tās veikšanas laiks, VUGD rakstveida lēmuma izsniegšana šādos gadījumos nav lietderīga, Likumprojekta 9.panta trešā daļa tiek papildināta ar prasību, ka VUGD amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi rakstveida lēmumu nesagatavo, ja ugunsdrošības pārbaude ierosināta uz objekta atbildīgās personas iesnieguma pamata.
Citos gadījumos VUGD amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi ir pienākums uzrādīt VUGD rakstveida lēmumu par neplānoto ugunsdrošības pārbaudi, ja objekta atbildīgā persona to pieprasa.

Bieži vien ugunsdrošības pārbaudes tiek veiktas kopā ar personu, kurai īpašnieks ir deleģējis pārstāvēt objektu ugunsdrošības jautājumos. Likumprojektā nepieciešams ietvert tiesisko regulējumu, kas ļauj amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi pieprasīt personai, lai tā uzrāda arī dokumentu, ar kuru šī persona ir deleģēta pārstāvēt objektu ugunsdrošības jautājumos, lai pārliecinātos par personas identitāti.

Likumprojekta 10.pantā ir ietvertas precizētas tiesību normas no Likuma 13.panta ceturtās un piektās daļas. Likumprojektā ir ietverts tiesiskais regulējums, kas ļauj amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi pieprasīt objekta pārstāvim, lai tas uzrāda arī dokumentu, ar kuru ir deleģēts pārstāvēt objektu ugunsdrošības jautājumos, lai pārliecinātos par personas identitāti.
Ņemot vērā sabiedrības līdzdalības laikā sniegtos priekšlikumus Likumprojekta uzlabošanai, 10.pantā tika skaidrāk noteikts, ka apturēt objekta ekspluatāciju vai būvdarbus var atbilstoši šā Likumprojekta 11.pantā noteiktajai kārtībai.
Vienlaikus tika saglabāta šobrīd spēkā esošā tiesību norma, kas nosaka, ka brīdinājumā par objekta ekspluatācijas vai būvdarbu apturēšanu noteikto pārkāpumu novēršanas termiņu var pagarināt līdz diviem gadiem, ja saņemts pamatots iesniegums termiņa pagarināšanai.
Veicot ugunsdrošības pārbaudi objektā, atkarībā no konstatētā pārkāpuma sastāva, VUGD var īstenot administratīvo procesu vai uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu.
Ārējos normatīvajos aktos ir paredzēti gadījumi, kad VUGD ir nepieciešams sniegt  atzinumu par atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām ugunsdrošības prasībām. Uz Likumprojekta saskaņošanas laiku, ir šādi spēkā esoši tiesību akti, kas nosaka nepieciešamību sniegt atzinumu par atbilstību ugunsdrošības prasībām:
- Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumi Nr.134 “Noteikumi par genoma datu bāzes galvenajam apstrādātājam un autorizētajam apstrādātājam izvirzītajām prasībām un kārtību, kādā izvērtējama valsts zinātnisko institūciju atbilstība genoma datu bāzes galvenajam apstrādātājam izvirzītajām prasībām”;
- Ministru kabineta 2009.gada 1.septembra noteikumi Nr.981 “Bērnu nometņu organizēšanas un darbības kārtība”;
- Ministru kabineta 2011.gada 28.jūnija noteikumi Nr.502 “Kārtība, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) un Valsts policijas atļaujas komercdarbībai ar uguņošanas ierīcēm un skatuves pirotehniskajiem izstrādājumiem un maksājama valsts nodeva”;
- Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumi Nr.1000 “Speciālo atļauju (licenču) izsniegšanas kārtība komercdarbībai ar sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm un valsts nodevas apmērs un maksāšanas kārtība”;
- Ministru kabineta 2019. gada 21. maija noteikumi Nr.211 “Noteikumi par ieroču atļaujām un par ieroču izņemšanu un iznīcināšanu”;
- Ministru kabineta 2012.gada 8.maija noteikumi Nr.331 ”Kārtība, kādā izsniedz speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm”;
- Ministru kabineta 2013.gada 16.jūlija noteikumi Nr.404 "Prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrēšanas kārtība".

Likuma 13.¹ pantā tostarp ir noteiktas VUGD amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi tiesības apturēt produkcijas laišanu tirgū. Kopš attiecīgās normas pieņemšanas nav bijis sagatavots neviens lēmums par produkcijas laišanas tirgū apturēšanu, kā arī VUGD kompetence nav saistīta ar produkcijas atbilstību drošuma prasībām vērtēšanu. Līdz ar to attiecīgais regulējums izslēdzams.

Likumprojektā netiek paredzētas VUGD tiesības apturēt produkcijas laišanu tirgū.

Likumprojekta 11. panta astotā daļa paredz, ka lēmuma par darbības apturēšanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma darbību. Šāds regulējums ir ietverts arī spēkā esošajā Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā.

 Administratīvā procesa likuma 80. panta pirmā daļa un 185. panta pirmā daļa paredz vispārīgo principu, ka administratīvā akta apstrīdēšana un pārsūdzēšana aptur tā darbību. Speciālajā likumā var tikt noteikts atšķirīgs regulējums, ja tam ir atbilstošs pamatojums. Gadījumā, ja apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas gadījumā lēmums par darbības apturēšanu aptur šā lēmuma darbību, tad objekta atbildīgā persona var ekspluatēt objektu par kuru lēmums tika pieņemts, kā rezultātā var izcelties ugunsgrēks, kas var apdraudēt cilvēku veselību vai dzīvību un radīt lielus materiālos zaudējumus.
Papildus norādāms, ka VUGD amatpersonas pēdējo piecu gadu laikā vidēji gadā pieņem ap 100 lēmumu par darbības apturēšanu. Izvērtējot 2023.gadā pieņemtos 116 lēmumus par darbības apturēšanu, secināms, ka 91 lēmums par darbības apturēšanu ir pieņemts, jo ir konstatēti normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumi, kas rada tiešus ugunsgrēka izcelšanās draudus. Konstatētie ugunsdrošības prasību pārkāpumi galvenokārt ir saistīti ar: 1)  bojātu un/vai neatbilstošu apkures iekārtu un ierīču, vai dūmvadu ekspluatāciju; 2) ventilācijas kanālu izmantošanu apkures iekārtas dūmgāzu novadīšanai; 3) bojātas elektroinstalācijas ekspluatāciju. Savukārt, no VUGD operatīvā darba analīzes izriet, ka ugunsgrēku iespējamie cēloņi ap 12% gadījumu ir tieši saistīti ar apkuri un ap 22% - ar elektoiekārtām/ierīcēm.
Likumprojektā ir ietverta jau spēkā esoša norma attiecībā uz gadījumu, kad lēmums par darbības apturēšanu tika pieņemts, ja atbildīgā persona trīs reizes nav nodrošinājusi ugunsdrošības pārbaudes veikšanu objektā. Šāda atbildīgās personas rīcība var novest pie traģiskām sekām, piemēram, ugunsgrēks hostelī 2021.gada 28.aprīlī Rīgā, Merķeļa ielā 8, kur gāja bojā astoņi cilvēki un evakuēti 24 cilvēki.
Ņemot vērā minēto, Likumprojektā ir nepieciešams noteikt atšķirīgu regulējumu.

Valsts kontrole 2015.gadā, pamatojoties uz Valsts kontroles 2015.gada darba plānu un Otrā revīzijas departamenta 2015.gada 10.februāra revīzijas uzdevumu Nr.2.4.1-9/2015, veica lietderības revīziju "Valstī īstenotās ugunsdrošības uzraudzības efektivitāte” ar mērķi pārliecināties, vai valstī īstenotā ugunsdrošības uzraudzības politika nodrošina ugunsdrošības situācijas uzlabošanos un ugunsgrēku skaita samazināšanos (..). Revīzijas ziņojumā tostarp tika norādītas atsevišķas nepilnības attiecībā uz valsts ugunsdrošības uzraudzības darba procesu pārvaldību, piemēram, ka ugunsdrošības pārbaudes netiek plānotas, balstoties uz ugunsdrošības situācijas un risku analīzi attiecīgā reģionā un valstī kopumā, tās aptver konkrētu, nemainīgu objektu loku, bet arī tajos objektos, kuros ugunsdrošības  pārbaudes notiek katru gadu, pārkāpumus konstatē regulāri. Kopumā pārkāpumus atklāj 96,0% no pārbaudītajiem objektiem, un lielākajā daļā objektu (58,4%) atklātie pārkāpumi līdz nākamajai pārbaudei netiek novērsti, bet gandrīz trešdaļā objektu (31,3%) īpašnieki pārkāpumus nenovērš gadiem ilgi (https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile//uploads/reviziju-zinojumi/2015/2.4.1-9_2015/rz_ugunsdros_09.03.2016._publiskosanai.pdf).
Šāda situācija izveidojusies, jo valsts ugunsdrošības uzraudzības process nav digitalizēts. Objektu ugunsdrošības pārbaužu plānošana notiek manuāli un šajā procesā netiek izmantotas informācijas sistēmas vai datubāzes, kas automatizētu un padarītu efektīvāku ugunsdrošības pārbaužu plānošanu.
Lai radītu optimālus priekšnosacījumus ugunsdrošības uzlabošanai valstī un novērstu Valsts kontroles lietderības revīzijā “Valstī īstenotās ugunsdrošības uzraudzības efektivitāte” konstatētās nepilnības valsts ugunsdrošības uzraudzības darbā, tika sagatavots konceptuālais ziņojums. Konceptuālajā ziņojumā tostarp tika paredzēta triju informācijas sistēmu ieviešana valsts ugunsdrošības uzraudzības darbā.
Atbilstoši konceptuālajā ziņojumā noteiktajiem uzdevumiem Ministru kabineta 2020.gada 18.augusta sēdē (prot.Nr.49, 37.§) tika izskatīts Informatīvais ziņojums “Par informācijas sistēmu “Ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības darba vadība un kontrole” un “Ugunsdrošības stāvokļa pašdeklarēšanas sistēma” ieviešanu, izveidošanu un uzturēšanu”. Savukārt, Ministru kabineta 2021.gada 28.septembra sēdē (prot.Nr.64, 38.§) tika izskatīts Informatīvais ziņojums “Par ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanas instrumentu, tā izveidošanas un uzturēšanas izmaksām” (https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/b72517ae-eecc-4bfa-bd13-49ab788b25cd).
Arī Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta “Iekšlietu nozares institūciju darbības efektivitātes paaugstināšana Latvijā (otrais posms)” ietvaros tika ieteikta Vienotās ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformas (turpmāk – Platforma) izstrāde.
Ministru kabinets 2023.gada 22.jūnijā apstiprināja investīcijas projekta “Vienotas civilās aizsardzības un ugunsdrošības pārvaldības platformas ieviešana” pasi (https://m.likumi.lv/ta/id/343012-par-2111i-investicijas-projekta-vienotas-civilas-aizsardzibas-un-ugunsdrosibas-parvaldibas-platformas-ieviesana-pases-apstiprinasanu).
Ņemot vērā minēto, nepieciešams regulējums par Platformu.

Likumprojekta 12.pantā ir ietverts regulējums par Platformu, kas tiek paredzēta kā valsts informācijas sistēma (Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmas (VIRSIS) Nr.RTPS 0002283).
Šobrīd paredzēts, ka Platformas kopējo funkcionalitāti veidos trīs komponentes, kas nodrošinās valsts ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības darba organizēšanu, vadību un kontroli, objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma sagatavošanu un ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanu.
Saskaņā ar Platformas konceptuālo biznesa arhitektūru Platformā tiek paredzēta publiskā vide jeb klientu portāls un iekšējā vide. Platformas iekšējā vide būs pieejama VUGD amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas veic valsts ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības darbu, un VUGD nodarbinātajiem attiecīgajai darbavirsmai atbilstoši to definētajai lietotāju grupai. Platformas klientu portāls būs pieejams autentificētiem Platformas lietotājiem jeb par objekta ugunsdrošību atbildīgajām personām, kā arī, pamatojoties uz starpresoru vienošanās vai sadarbības līgumiem, citu institūciju nodarbinātajiem, tām noteikto uzdevumu veikšanai. Tāpat Platformas klientu portāla vispārīgajai informācijai par valsts ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības darbu būs pieejama arī neautentificētajiem lietotājiem.
Likumprojekta 12.panta trešajā daļā ir paredzēta deleģējoša norma, paredzot, ka Ministru kabinets nosaka Platformā iekļaujamo ziņu apjomu un to iekļaušanas, un izmantošanas noteikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma sagatavošanu un ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanas instrumenta darbību, un piekļuvi Platformā iekļautajām ziņām un to izmantošanai. 
Paredzēts, ka Ministru kabineta noteikumi par Platformu noteiks:
1) Platformā iekļaujamo ziņu apjomu un to iekļaušanas, un izmantošanas noteikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma sagatavošanu un ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanas instrumenta darbību, piemēram:
- ziņas par objekta atbildīgo personu, attiecīgo objektu un ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu – informācija par objektu un atbildīgo personu pašlaik tiek norādīta un glabāta papīra formātā attiecīgā objekta uzraudzības lietā, aizpildot noteiktas formas veidlapu par pārbaudāmo objektu. Ziņas par objekta atbildīgo personu satur šādu informāciju, piemēram, juridiskai personai - objekta atbildīgās personas nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, kontaktinformācija; fiziskai personai – vārds, uzvārds, deklarētā adrese vai korespondences adrese, kontaktinformācija. Platformas funkcionālo prasību aprakstā paredzēts, ka ziņas par objektu atbildīgajām personām un objektiem sniegs pašas atbildīgās personas, kā arī tās nepieciešamības gadījumā Platformā varēs iekļaut arī VUGD amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas veic valsts ugunsdrošības uzraudzības darbu. Ziņas par objektu atbildīgajām personām var saturēt arī fizisku personu datus, piemēram, attiecīgā objekta (būves vai tās daļas) īpašnieks ir fiziska persona. Ziņas par objektu ietver šādu informāciju, piemēram, objekta nosaukums, objekta adrese, objekta piederība, maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits, platība, stāvu skaits objektā, būvtilpums, objektā esošās ugunsdrošībai nozīmīgās inženiertehniskās sistēmas. Minētās ziņas par objektu sniegs objekta atbildīgā persona, reģistrējot attiecīgo objektu Platformā, kā arī nepieciešamības gadījumā minētās ziņas varēs precizēt arī VUGD amatpersona. Ziņas par objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu ir jauns ziņu veids, kas valsts ugunsdrošības uzraudzības darbā līdz šim nav lietots. Objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu atbildīgā persona iesniedz pati, izmantojot Platformas klientu portālā paredzēto darbavirsmu;
- institūcijas, kas sniedz ziņas un šo institūciju sniegto ziņu saturu – minētais regulējums tiks izstrādāts atbilstoši paredzētajām Platformas integrācijām ar citām informācijas sistēmām un nepieciešamajiem, iegūstamajiem datiem valsts ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības darba veikšanai un Platformas darbības nodrošināšanai;
2) piekļuvi Platformā iekļautajām ziņām un to izmantošanai – paredzot, ka Platformā iekļautajām ziņām var piekļūt objekta atbildīgā persona vai tās pārstāvis par attiecīgo objektu un savu profilu, kā arī citu institūciju nodarbinātajiem. Šobrīd Platformas funkcionālo prasību aprakstā tiek paredzēta atsevišķa darbavirsma citu valsts pārvaldes institūciju amatpersonām, kuras, pamatojoties uz starpresoru vienošanās vai sadarbības līgumu pamata, definējot piekļuves apjomu, var piekļūt Platformā iekļautajām ziņām (piemēram, atskaites par raksturīgākajiem ugunsdrošības prasību pārkāpumiem  attiecīgajā objektu grupā vai par attiecīgajā objektā veiktajām ugunsdrošības pārbaudēm un tamlīdzīgi) un izmantot tās normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai.
Atzīmējams, ka šobrīd vienlaikus ar Likumprojekta izstrādi tiek izstrādāta arī Platformas tehniskā specifikācija.
Vienlaikus Likumprojekta 12.pantā tiek noteikts, ka Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs ir Platformas pārzinis. VUGD kā biznesa procesu turētājs būs Platformas satura pārvaldnieks.
Platformas ieviešana tiks īstenota Ministru kabineta 2022.gada 14.jūlija  noteikumu Nr.435 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.komponentes "Digitālā transformācija” 2.1. reformu un investīciju virziena “Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija” īstenošanas noteikumi” 4.pielikumā “Reformu un investīciju virziena īstenošanas atbildības sadalījums” iekļautā nolūka “Vienotas civilās aizsardzības un ugunsdrošības pārvaldības platformas ieviešana” ietvaros. Kopējais projekta īstenošanas izdevumu apmērs no Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējuma plānots 1 848 000 euro apmērā, bet valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai plānots ne vairāk kā 349 272 euro apmērā.
Paredzēts, ka Platformas ieviešanas projekts tiks īstenots līdz 2026.gada 31.maijam.

Likuma 10.pantā ir noteikti par ugunsdrošību objektā atbildīgās personas pienākumi, piemēram, nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu, ko uzrauga VUGD  amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm (izņemot meža objektu), veicot ugunsdrošības pārbaudes un uzdodot novērst konstatētos ugunsdrošības prasību pārkāpumus noteiktajā termiņā. Kā jau iepriekš tika norādīts Valsts kontroles revīzijas ziņojumā, objektu atbildīgās personas ne vienmēr labprātīgi noteiktajā termiņā novērš konstatētos ugunsdrošības prasību pārkāpumus. Konstatēto ugunsdrošības prasību pārkāpumu novēršana bieži tiek sākta tikai pēc piespiedu izpildes līdzekļu piemērošanas.
Šobrīd ugunsdrošību regulējošo normatīvo aktu prasības nenoteic, ka par ugunsdrošību objekta atbildīgā persona sniedz informāciju VUGD par objektā īstenotajām ugunsdrošības prasībām jeb deklarē objekta ugunsdrošības stāvokli. Citās valstīs, piemēram, Igaunijā, Somijā, valsts ugunsdrošības uzraudzībā ir ieviestas šādas ugunsdrošības pašnovērtēšanas/pašdeklarēšanas sistēmas. Pašdeklarēšanas sistēma Igaunijā tiek izmantota kopš 2012.gada.
Objekta atbildīgajai personai Likumprojekta 5.panta pirmās daļas 4.punktā ir paredzēts jauns pienākums ugunsdrošības jomā, proti, iesniegt objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu, tādējādi nepieciešams noteikt jaunu regulējumu par tā iesniegšanu.

Likumprojekta 13.pantā ir ietverts detalizētāks regulējums par objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma iesniegšanu, tostarp noteikts objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma iesniegšanas biežums, termiņš un izņēmums attiecībā uz atsevišķiem tiesību subjektiem par ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma iesniegšanu.
Ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma rezultātā tiks noteikts indikatīvs attiecīgā objekta ugunsdrošības riska līmenis atkarībā no normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību un pienākumu izpildes, un notikušajiem ugunsgrēkiem objektā. Indikatīvais objekta ugunsdrošības riska līmenis pēc Platformas ieviešanas tiks ņemts vērā turpmāk, plānojot ugunsdrošības pārbaudes attiecīgajā objektā, tas ir, jo zemāks objekta indikatīvais ugunsdrošības riska līmenis, jo retāk objektā tiks plānotas un veiktas ugunsdrošības pārbaudes.
Likumprojekts paredz, ka ugunsdrošības stāvokļa novērtējums objekta atbildīgajai personai būs jāiesniedz katru gadu ne vēlāk kā līdz 31.decembrim. Šis termiņš pamatojams ar noteikto ugunsdrošības prasību veikšanas biežumu, kā arī nepieciešamajiem datiem, lai sagatavotu ugunsdrošības pārbaužu plānu kārtējam gadam. 
Tā kā Platformas ieviešanas projekts tiks īstenots līdz 2026.gada 31.maijam, tad paredzams, ka jaunais pienākums objekta atbildīgajām personām būs izpildāms, sākot no 2027.gada 1.janvāra.
Vienlaikus Likumprojektā ir paredzēti izņēmumi attiecībā uz ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma iesniegšanu atsevišķiem tiesību subjektiem – daudzdzīvokļu objektu, daudzdzīvokļu objektu dzīvokļu un viendzīvokļa objektu atbildīgajām personām.
Likumprojektā tiek paredzēts, ka ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu par daudzdzīvokļu objektu (objektu, kurā ir divi dzīvokļi un vairāk) iesniedz dzīvokļu īpašnieku kopība vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā, ņemot vērā šādus apsvērumus. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta g) apakšpunkts noteic, ka ugunsdrošības prasību izpildes nodrošināšana ir viena no obligāti veicamajām dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām. Veicot ugunsdrošības pārbaudes, VUGD amatpersonas ir konstatējušas, ka bieži daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki nav deleģējuši pārvaldniekam pienākumu nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas koplietošanas (kopīpašuma) daļās, tādējādi Likumprojektā atsevišķi tiek noteikts, ka daudzdzīvokļu objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu par koplietošanas (kopīpašuma) daļām šādos gadījumos iesniedz dzīvokļu īpašnieku kopība kā īpaša veida tiesību subjekts (Senāta Civillietu departamenta 2019.gada 12.decembra spriedums SKC-109/2019 lietā Nr.C31346614). Savukārt, ja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldniekam ir deleģēts minētais pienākums, tādā gadījumā daudzdzīvokļu objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu par koplietošanas (kopīpašuma) daļām iesniedz pārvaldnieks.
VUGD operatīvā darba statistiskā informācija liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā vidēji gadā dzīvojamās mājās tiek reģistrēti ap 1940 ugunsgrēki. No tiem, ap 1290 ugunsgrēki tiek reģistrēti daudzdzīvokļu mājās/dzīvokļos, ~ 460 ugunsgrēki tiek reģistrēti individuālajās dzīvojamās mājās, ap 160 ugunsgrēki – dārza mājās. Ugunsgrēku skaits dzīvojamās mājās kopš 2015.gada ir samazinājies par ~ 30%.
Aplūkojot ugunsgrēku iespējamos cēloņus dzīvojamās mājās 2022.gadā, secināms, ka daudzdzīvokļu ēkās /dzīvokļos reģistrēto ugunsgrēku iespējamais cēlonis 61,77% gadījumos ir neuzmanīga apiešanās ar uguni, 20,80% – elektroierīces/iekārtas un 13,23% – apkure. Individuālajās dzīvojamās mājas reģistrēto ugunsgrēku iespējamais cēlonis 35% gadījumu ir apkure, 31% – neuzmanīga apiešanās ar uguni un 30% – elektroierīces/iekārtas. Detalizētāk aplūkojot ugunsgrēku iespējamos cēloņus daudzdzīvokļu ēkās/dzīvokļos saistībā ar apkuri, secināms, ka tie ir galvenokārt saistīti ar cietā kurināmā apkures iekārtas ekspluatācijas prasību neievērošanu, cietā kurināmā apkures iekārtas bojājumu vai cietā kurināmā apkures iekārtas nepareizu izbūvi. Aplūkojot ugunsgrēku iespējamos cēloņus daudzdzīvokļu ēkās /dzīvokļos saistībā ar elektroierīcēm/iekārtām, secināms, ka tie galvenokārt ir īssavienojumi, bojājumi elektroierīcē/iekārtā un elektroiekārtu ekspluatācijas prasību neievērošana. Savukārt, individuālajās dzīvojamās mājās ugunsgrēku iespējamie cēloņi saistībā ar apkuri galvenokārt ir cietā kurināmā apkures iekārtas vai dūmvada bojājumi, cietā kurināmā apkures iekārtas ekspluatācijas prasību neievērošana un cietā kurināmā apkures iekārtas vai dūmvada nepareiza izbūve. Individuālajās dzīvojamās mājās ugunsgrēku iespējamie cēloņi saistībā ar elektroierīcēm/iekārtām, galvenokārt ir īssavienojumi un bojājumi elektroierīcē/iekārtā.
Aplūkojot degšanas platības dzīvojamās mājās 2022.gadā reģistrētajos ugunsgrēkos, secināms, ka 54,93% gadījumu ugunsgrēka platība nepārsniedza 1 m². Pārsvarā visi ugunsgrēki dzīvojamās mājās, kurās degšanas platība nepārsniedza 5 m², ir sadzīves mantu, sadzīves elektrotehnikas, atkritumu, elektroinstalācijas, elektrosadales skapju degšanas un piedeguša ēdiena rezultātā. Dzīvojamās mājās visbiežāk ugunsgrēki notiek virtuvē.
2022.gadā daudzdzīvokļu ēkās/dzīvokļos 883 reģistrētajos ugunsgrēkos degšanas platība bija līdz 1m², 194 ugunsgrēkos platība bija no 1-5 m². 16 ugunsgrēkos daudzdzīvokļu ēkās/dzīvokļos pārsniedza 100m2. Individuālajās dzīvojamās mājās degšanas platība virs 100 m² bija 79 ugunsgrēkos, no 50-100 m² – 66 ugunsgrēki, no 1-5m²-86 ugunsgrēkos un līdz 1m²- 92 ugunsgrēki.
Ņemot vērā minēto, Likumprojektā netiek paredzēts obligāts pienākums daudzdzīvokļu objektu dzīvokļu un viendzīvokļa objektu atbildīgajām personām iesniegt ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu. Tiek paredzēts, ka minētās atbildīgās personas ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu varēs iesniegt brīvprātīgi, jo tiks nodrošināta šāda Platformas funkcionalitāte.

Likumprojekta 12.panta trešajā daļā ir deleģējums Ministru kabinetam noteikt Platformā iekļaujamo ziņu apjomu un to iekļaušanas, un izmantošanas noteikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma sagatavošanu un ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanas instrumenta darbību, un piekļuvi Platformā iekļautajām ziņām un to izmantošanai, kā arī izņēmumus un nosacījumus ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma iesniegšanai.
Minētajos Ministru kabineta noteikumos tiks noteikti izņēmumi par kādiem objektiem nevajadzēs sniegt ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu, provizoriski, tās būs neliela izmēra saimniecības būves, autoceļi (kompleksa inženierbūve) ar zemes vienībām, autostāvvietas, zemes vienības un tml. Detalizētāk objektu izņēmumi tiks izvērtēti izstrādājot augstākminētos noteikumus. Platformas funkcionalitāte nodrošinās konfigurējamu paziņojumu nosūtīšanu objektu atbildīgajām personām par termiņiem un darbībām, kas jāveic, lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības, tādējādi tiks sekmēta proaktīva pakalpojumu sniegšana arī ugunsdrošības jomā. Objektu atbildīgajām personām tiks nodrošināta iespēja, sniedzot ziņas par ugunsdrošības prasību izpildi, novērtēt attiecīgā objekta ugunsdrošības stāvokli, kas veicinās arī lielāku līdzatbildību no objektu atbildīgajām personām par ugunsdrošību objektos. Vienlaikus Platforma kalpos kā ērts un saprotams pašnovērtējuma rīks, kas objektu atbildīgajām personām palīdzēs apzināties normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības attiecīgajā objektā.
Ar šāda apjoma informācijas saņemšanu tiks sasniegts mērķis - analizēt ugunsgrēka izcelšanās riskus objektos atkarībā no normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību izpildes un notikušajiem ugunsgrēkiem, kā arī atbalstīt un automatizēt ugunsdrošības pārbaužu plānošanas procesu, balstot to uz riska novērtējumu, vienlaikus novēršot Valsts kontroles revīzijas ziņojumā minēto attiecībā uz ugunsdrošības pārbaužu plānošanu un veikšanu nemainīgā objektu lokā, un to, ka ugunsdrošības pārbaudes nav balstītas uz ugunsdrošības situācijas un risku analīzi.

Likumprojekts paredz noteikt pašvaldībām jaunu uzdevumu - iespēju robežās nodrošināt ugunsgrēka dzēšanu. Tāpat Likumprojekts paredz, ka šo uzdevumu var veikt citas  ugunsdzēsības organizācijas. Līdz ar to nepieciešams pašvaldības ugunsdzēsības organizācijām, citām ugunsdzēsības un glābšanas organizācijām un citām ugunsdzēsības organizācijām, paredzēt tiesību apjomu, kuru tās būs tiesīgas īstenot bez īpašnieka (valdītāja) piekrišanas. Šobrīd normatīvie akti neparedz pašvaldības ugunsdzēsības organizācijas, citas ugunsdzēsības un glābšanas organizācijas vai citas ugunsdzēsības organizācijas tiesības veikt darbības bez īpašnieka (valdītāja) piekrišanas, kas būtiski ierobežo viņu spēju veikt ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbus jebkādā apjomā.

Likumprojekts paredz noteikt likumprojekta 3.panta pirmās daļas 3., 4. vai 5.punktā minēto organizāciju, veicot ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbus, darbības, ko tās ir tiesīgas veikt bez īpašnieka (valdītāja) piekrišanas, proti, iekļūt teritorijā vai meža objektā, pārvietot, nojaukt inženierbūves un to daļas, sniegt tehnisko palīdzību citiem dienestiem, pārvietot transportlīdzekļus, cirst un zāģēt kokus. Bez šādu tiesību noteikšanas zūd jēga attīstīt pašvaldības ugunsdzēsības organizāciju, citu ugunsdzēsības un glābšanas organizāciju un citu ugunsdzēsības organizāciju darbu un iesaistīt tās ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbos.
Vienlaicīgi, nosakot Likumprojektā pašvaldības ugunsdzēsības organizācijām, citām ugunsdzēsības un glābšanas organizācijām un citām ugunsdzēsības organizācijām uzdevumu veikt ugunsgrēku dzēšanu un, veicot šo uzdevumu, tiesības aizskart citu personu īpašumu, Likumprojekts paredz atbrīvot brīvprātīgo ugunsdzēsēju no atbildības par mantisko un fizisko kaitējumu, veicot ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbus, kas nodarīts īstenojot savas tiesības atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām. Šādos gadījumos nebūs pienākuma atlīdzināt iespējamo nodarīto kaitējumu, ja tas tiks nodarīts.

Likumā nav atrunāta ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu vadīšanas kārtība Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) militārajos poligonos, kam nepieciešams atsevišķs tiesisks regulējums. Tas pats attiecas uz ugunsgrēkiem meža objektos, un nepieciešama skaidri regulēta VMD un VUGD sadarbības kārtība, lai tiktu noteikta ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja dotā rīkojuma izpildes prasība meža objektu īpašniekiem.
Likuma 6.panta trešā daļa nosaka, ka meža ugunsdzēsības darbus un VMD un VUGD sadarbības kārtību, veicot meža ugunsgrēku ierobežošanas un likvidācijas darbus, nosaka Ministru kabinets. Saskaņā ar to Ministru kabineta 2008.gada 10.jūnija noteikumu Nr.420 “Noteikumi par meža ugunsdzēsības darbiem un Valsts meža dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta  sadarbības kārtību, veicot meža ugunsgrēku ierobežošanas un likvidācijas darbus” 16. punkts nosaka, ka Rīgas, Daugavpils un Jūrmalas valstspilsētu administratīvajā teritorijā esošajos mežos ugunsgrēku dzēš VUGD. Pilsētu administratīvajās teritorijās pēc Meža valsts reģistra datiem kopā ir aptuveni 13 tūkst. ha meža zemju. Tā, piemēram, 2023.gadā pilsētu mežos ir reģistrēti 207 meža ugunsgrēku gadījumi ar kopējo izdegušo platību 29,2 ha, no kuriem Rīgas valstspilsētā ir reģistrēti 104 gadījumi ar izdegušo platību 7 ha, Daugavpils valstspilsētā attiecīgi 31 ugunsgrēks ar platību 5,1 ha, Ventspils valstspilsētā 6 ugunsgrēki ar izdegušo platību 10,1 ha. VUGD struktūrvienības ir izvietotas pamatā Rīgas pilsētas teritorijā, kamēr VMD Rīgas valstspilsētai tuvākās ugunsdzēsības autocisternas atrodas Babītes, Ādažu, Saulkrastu Meža ugunsdzēsības stacijās. VUGD spēj operatīvāk reaģēt uz notikumiem pilsētu administratīvajās teritorijās un uzsākt ugunsdzēsības un glābšanas darbus nekā VMD. No kopējā ugunsgrēku skaita 2023.gadā 126 gadījumos dzēšanas darbus veicis tikai VUGD, 26 gadījumos kopā ar VMD, pārējos gadījumos ugunsgrēku dzēšanā ir piedalījies VUGD, VMD un pašvaldību ugunsdzēsības organizācijas. Esošā prakse ir pierādījusi, ka Rīgas, Daugavpils un Jūrmalas valstspilsētu teritorijās, kur ir koncentrējušās I un II ugunsbīstamības klases mežaudzes, kur ir liels iedzīvotāju blīvums, blīva apbūve,  kvalitatīvs ceļu tīkls un augsta rekreatīvā slodze mežiem, ir nepieciešama operatīva rīcība meža ugunsgrēka gadījumā, ko spēj nodrošināt VUGD sadarbībā ar citiem ugunsdzesības un glābšanas dienestiem un organizācijām. Pēdējos gados ugunsgrēku skaits ir palielinājies arī citās pilsētās, kā, piemēram, Ventspilī, Valmierā, Olainē u.c. Nepieciešams noteikt sadarbības kārtību un riska teritorijas, kur primāri dzēšanas darbus vada VUGD, lai VUGD un VMD varētu plānot cilvēku un materiāltehniskos resursus.
NBS militārie objekti noteikti kā īpaša režīma ierobežotas piekļuves objekti, kuros atbildību par ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu vadīšanu uzņemsies norīkota NBS amatpersona. Savukārt, NBS poligonu meža zemē valsts ugunsdrošības uzraudzību un ugunsdzēsību veic VMD. Pēdējos gados ir jāizceļ meža ugunsgrēki, kas līdz ar intensīvākām militārajām mācībām izcēlušies Ādažu militārajā mācību poligonā un radījuši papildu izdevumus un slogu atbildīgajām valsts institūcijām. Ādažu militārais mācību poligons ir specifiska slēgta teritorija, kurā VMD ir liegta iespēja laikus uzsākt meža ugunsgrēka ierobežošanu un likvidāciju, kamēr norisinās militārās mācības. Pie tam, VMD amatpersonām nav pieejama aktuāla informācija par poligona zonām, kur iespējami atrodas nesprāgusi munīcija, kas, veicot ugunsgrēka dzēšanu, būtiski apdraud ugunsdzēsēju drošību. Militārajām poligonu platībām pieaugot valstī, ir nepieciešams noteikt kārtību, kādā notiek ugunsdzēsības darbu organizēšana un sadarbība ar ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem un organizācijām NBS militārajos poligonos.

Ņemot vērā NBS iniciatīvu un stingru nostāju par atbildības sadalījumu ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu veikšanas pasākumiem NBS militārajos objektos, kā arī, ņemot vērā NBS mērķi attīstīt militāro objektu ugunsdzēsības komandas, ir nepieciešams skaidrs regulējums kārtībā, kādā tiks organizēti ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbi NBS militārajos objektos un kārtībā, kādā tiks iesaistīti ārkārtas dienesti notikumos NBS militārajos objektos.  Noteikumos tiks atrunāta ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu vadīšana NBS militārajos poligonos, ņemot vērā militārā objekta specifiku. Tiks noteikta NBS, VMD un VUGD sadarbības kārtība un ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja dotā rīkojuma izpildes prasība personām ugunsgrēka vai glābšanas darbu veikšanas vietā, kā arī, tiks atrunāts, kas nosaka kārtību, kādā uzskaita ugunsgrēkus un veiktos glābšanas darbus, ietverot Likuma 14. un 17.pantu Likumprojekta 14.pantā vienuviet.
Likumprojektā paredzēts noteikt, ka NBS militārajos poligonos ugunsgrēka dzēšanu un glābšanas darbus vada NBS amatpersona, līdz notikuma vietā (militārajos poligonos) ierodas Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienesta amatpersonas, kuras pārņem ugunsgrēka dzēšanu un glābšanas darbu vadīšanu militārajos poligonos. Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību ugunsdzēsības darbu organizēšanai NBS militārajos poligonos.
Likumprojekta 23.panta otrajā daļā ir paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka meža ugunsdzēsības darbus un VMD un VUGD sadarbības kārtību, un kompetenču sadalījumu ugunsgrēka riska teritorijās, veicot meža ugunsgrēka vietas ierobežošanas un likvidācijas darbus. Likumprojekts neparedz noteikt konkrētas pilsētas, taču, ņemot vērā VUGD veikto  Latvijas administratīvo teritoriju risku kartēšanu un VMD uzturētajā informācijas sistēmā - Meža valsts reģistrs pieejamo informāciju par I un II ugunsbīstamības klases mežaudzēm, noteikt VMD un pašvaldību ugunsdzēsības organizāciju sadarbību ugunsgrēku dzēšanā pilsētu administratīvās teritorijās. Šobrīd spēkā esošie tiesību akti būvniecības jomā paredz ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietas ierīkošanu ar mērķi, lai VUGD nepieciešamības gadījumā varētu tās izmantot ugunsgrēku dzēšanai. Likumprojekta 15.panta pirmajā daļā ir paredzētas tiesības VUGD amatpersonām piekļūt un izmantot personu īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošos ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietas.

Meža apsaimniekošanai un izmantošanai meža objektā ir izveidota meža infrastruktūra, kas vienlaicīgi var tikt izmantota meža ugunsdzēsības nodrošināšanai. Ja meža apsaimniekošana un izmantošana nenotiek, tad mežā noteiktā periodā meža infrastruktūra, ja tā netiek regulāri uzturēta, kļūst neizmantojama, piemēram, dabiskas brauktuves un stigas, kuras varētu izmantot  specializētais ugunsdzēsības autotransports, aizaug ar kokiem vai veidojas pielūžņojums ar kritušiem kokiem un tehnikas pārvietošana ir apgrūtināta. Meža ugunsdrošības infrastruktūras objekti ir meža zemē ierīkoti un valsts informācijas sistēmā - Meža valsts reģistrā reģistrēts autoceļš, tilts, caurteka, kvartālstiga, mineralizētā josla, dabiskā brauktuve, meliorācijas grāvja atbērtne, kura ir piemērota ugunsdzēsības transportlīdzekļa pārvietošanai, ūdens ņemšanas vieta ar piekļuvi, uguns novērošanas tornis. Sekojoša definīcija ir iekļauta  Ugunsdrošības noteikumu 2.7.1. apakšpunktā – meža ugunsdrošības meža infrastruktūras objekti – meža zemē ierīkots autoceļš, kvartālstiga, mineralizētā josla, dabiskā brauktuve, ūdens ņemšanas vieta ar piekļuvi, uguns novērošanas tornis.
Šobrīd normatīvajā  aktā ir noteikts, ja meža objekta atbildīgā persona apsaimnieko vienlaidu meža zemes platību, kas lielāka par 5000 ha, tā izstrādā meža objekta ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu visam meža objektam un īsteno to. Plānā norāda  ugunsdzēsības tehnikai pieejamos ceļus un dabiskās brauktuves, kas šķērso mežus un purvus, ūdensteces un meliorācijas grāvju tīklu ar tiltiem, ūdens ņemšanas vietas un ūdenskrātuves, mineralizētās joslas.
Šobrīd normatīvajos aktos nav noteikti kritēriji meža ugunsdrošības infrastruktūras objektu ierīkošanai un uzturēšanai, kas ir meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums, lai nodrošinātu ugunsdrošības prasību izpildi mežā. Sakārtota meža ugunsdrošības infrastruktūra nodrošina operatīvu VMD un citu iesaistīto institūciju rīcību ugunsgrēka gadījumā.

Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt kritērijus meža ugunsdrošības infrastruktūras objektu ierīkošanai un uzturēšanai. Minētais ir būtiski augstākās degamības klases mežaudzēs un lielos vienlaidus meža masīvos, arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās ir ierobežota meža apsaimniekošana un izmantošana. Meža ugunsdrošības infrastruktūras objektu ierīkošana un uzturēšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu cilvēku un tehnisko resursu piekļuvi, ūdens pievešanu  ugunsgrēka vietai meža objektā, kā arī piekļuvi (nobrauktuves) meža objektam no meža autoceļiem un piekļuvi ūdens ņemšanas vietām. Paredzēts noteikt kritērijus  mineralizēto joslu ierīkošanai meža ugunsdzēsības tehnikai pieejamās stigās, kā arī to ierīkošanai  gar autoceļiem, kas robežojas ar I ugunsbīstamības klases mežaudzēm. Paredzēts noteikt periodiskus uzturēšanas nosacījumus meža ugunsdrošības infrastruktūras objektos. Normatīvajos aktos noteiktie kritēriji būs saistoši meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam un nodrošinās ugunsdrošību meža objektā, bet savukārt uzraugāmajai institūcijai – būs noteikti kritēriji atbilstības ugunsdrošības prasībām novērtēšanai. Likumprojekts paredz uzlikt par pienākumu noteiktā termiņā meža objektā ierīkot un uzturēt meža ugunsdrošības infrastruktūras objektus atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Kritēriji noteiks, uz kuriem meža īpašniekiem vai valdītājiem minētais regulējums tiks attiecināts. Pienākums tiks uzlikts, ar VMD izdotu administratīvo aktu, adresāts būs ikviens meža objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, administratīvā akta piespiedu izpilde notiks saskaņā ar APL regulējumu, izmantojot piespiedu naudu vai aizvietotājizpildi. Administratīvajam aktam ir jābūt tiesiskam un pamatotam, tajā skaitā ievērojot normatīvajos aktos noteiktās vides prasības.

Meža ugunsdzēsības stacija ir VMD organizatoriska struktūrvienība meža ugunsdzēsības darbu veikšanas nodrošināšanai, ar tehnisko infrastruktūru – garāžām, meža ugunsdzēsības nodrošināšanai paredzētiem transportlīdzekļiem, t.sk. operatīviem transportlīdzekļiem, ugunsdzēsības inventāru, kā arī personālu, kura galvenais pienākums ir meža ugunsdzēsības darbu veikšana noteiktā apkalpes teritorijā vai pēc nozīmējuma. Ir nepieciešams noteikt kritērijus tās izveidei un ugunsgrēku dzēšanai nepieciešamo materiāltehnisko un cilvēkresursu nodrošinājumu.

Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kritērijus Meža ugunsdzēsības stacijas izveidei, kā arī tajās izvietojamo ugunsgrēku dzēšanai nepieciešamo materiāltehnisko un cilvēkresursu nodrošinājumu.

Šobrīd meža objektā, kas atrodas NBS militārajos poligonos, ugunsdrošības uzraudzību veic VMD amatpersonas. Ņemot vērā militāro poligonu meža zemes izmantošanas mērķi – militāro mācību nodrošināšana – šajās teritorijās būtu jānosaka atbilstošas ugunsdrošības prasības, kuras nodrošina attiecīga poligona ugunsdrošības infrastruktūra un teritorijas apsaimniekotājs. 
Ugunsdrošības noteikumu 418.punkts nosaka, ka, ja meža objekta atbildīgā persona apsaimnieko vienlaidu meža zemes platību, kas lielāka par 5000 ha, tā izstrādā meža objekta ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu visam meža objektam un īsteno to.   Par vienlaidu meža objekta platību uzskata viena meža objekta atbildīgās personas īpašumā vai valdījumā esošas zemes vienības ar zemes lietošanas veidu "mežs", ja tās atrodas ne tālāk par 100 m viena no otras vai, ja tās sadala līnijveida infrastruktūras objekti (ceļi, stigas, grāvji, trases, elektrolīniju gaisa pārvadi). 2024.gada meža ugunsbīstamajā sezonā kritērijiem atbilda meža platības, kuras apsaimnieko pieci meža īpašnieki vai valdītāji- AS Latvijas valsts meži,  VARAM, Aizsardzības ministrija, SIA Rīgas meži,  Meža pētīšanas stacija. Spēkā esošais  normatīvais regulējums nosaka, ka meža objekta ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānā iekļauj meža objekta atbildīgo personu sarakstu, tālruņu numurus, elektroniskā pasta adreses, ugunsdzēsības vajadzībām izmantojamās tehnikas un līdzekļu sarakstu,  meža kvartālu tīklu, ugunsdzēsības tehnikai pieejamos ceļus un dabiskās brauktuves, kas šķērso mežus un purvus, ūdens ņemšanas vietas un ūdenskrātuves, mineralizētās joslas, ūdensteces un meliorācijas grāvju tīklu ar tiltiem, rekreācijas objektus. Iepriekš minētā informācija ir nepieciešama sekmīgas un operatīvas meža uguns apsardzības īstenošanai. VMD veic minētā plāna un ugunsdrošības prasību pārbaudes. Ir nepieciešams precīzāk noteikt plānā iekļaujamās informācijas saturu, kritērijus meža ugunsdrošības plāna izstrādei un kārtību, kādā tas saskaņojams VMD. VMD pēc meža ugunsgrēka likvidācijas nodod meža platību uzraudzīt meža objekta atbildīgajai personai, lai novērstu atkārtotu ugunsgrēka izcelšanos. Praksē novērojams, ka, veicot ugunsgrēka vietas uzraudzību, personām ir nepietiekams vai neatbilstošs aprīkojums minētā pienākuma veikšanai.
Tā kā ir gadījumi, kad meža objekta uzraudzību pēc ugunsgrēka likvidācijas veic VMD amatpersonas, tādējādi izmantojot cilvēku un tehniskos resursus, kas tiek apmaksāti no VMD piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem un netiek atlīdzināti. Nav noteikta kārtība, kādā atlīdzināmi izdevumi un zaudējumi, kas radušies VMD, veicot meža ugunsgrēka uzraudzību pēc likvidācijas meža objekta atbildīgās personas vietā un piespiedu izpildes kārtība, ja meža objekta atbildīgā persona neveic meža uzraudzību.

VMD valsts informācijas sistēmā - Meža valsts reģistrs uztur informāciju par inventarizētajiem mežiem valstī, kas ir izmantojama arī Likumprojekta 3.pantā minētajiem ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem un organizācijām. Ņemot vērā to, ka atsevišķos gadījumos citām institūcijām varētu būt problēma ar meža objekta raksturojošo kritēriju noteikšanu ugunsgrēka vietā, gadījumos, kad meža inventarizācija nav veikta, minētos kritērijus apvidū nosaka VMD.
Likumprojekts precizēts, ka meža objektā, izņemot NBS militāros poligonus, valsts ugunsdrošības uzraudzību veic VMD amatpersonas.
Ņemot vērā to, ka militāro poligonu meža zemes izmantošanas mērķis primāri ir militāro mācību nodrošināšana, tad šajās teritorijās būtu jānosaka atbilstošas ugunsdrošības prasības atbilstoši teritorijas izmantošanai, nosakot atbilstošu ugunsdrošības infrastruktūru, lai mazinātu ugunsgrēku draudus un mazinātu ugunsgrēka radītos zaudējumus videi.
Likumprojekts nosaka, ka VMD amatpersonas meža objektā veic meža ugunsdrošības plāna un ugunsdrošības prasību pārbaudes, kā arī deleģējumu Ministru kabinetam noteikt tajā iekļaujamās informācijas saturu un kritērijus meža ugunsdrošības plāna izstrādei un kārtību, kādā tas saskaņojams VMD, kā arī meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam minimāli nepieciešamo aprīkojumu meža uzraudzībai pēc ugunsgrēka likvidācijas. Norma par ugunsdrošības plāna izstrādi neattieksies uz visiem meža īpašniekiem un valdītājiem, bet tikai uz tiem, kas apsaimnieko vienlaidu meža zemes platību, kas lielāka par 5000 ha. Minētās platības pamatā apsaimnieko meža jomā profesionāli izglītoti meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji, kas apzinās, ka jebkurš meža ugunsgrēks var radīt zaudējumus meža videi un samazināt meža kapitālvērtību. Paredzēts, ka meža ugunsdrošības plānu meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz VMD saskaņošanai. Konstatējot neatbilstības, VMD var to nesaskaņot un noteikt  termiņu neatbilstību novēršanai, par to paziņojot meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam Paziņošanas likuma noteiktajā kārtībā.
Likumprojekts nosaka deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā atlīdzināmi izdevumi un zaudējumi, kas radušies VMD, veicot meža ugunsgrēka uzraudzību pēc likvidācijas meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja  vietā un piespiedu izpildes kārtību, ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs  neveic meža uzraudzību.

Meža likuma 5.pants nosaka, ka transportlīdzekļus atļauts lietot, tikai pārvietojoties pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos meža aizsardzības, valsts aizsardzības vai sabiedrības drošības uzdevumu veikšanai, kā arī meža apsaimniekošanas darbu veikšanai. Visbiežāk meža ugunsgrēki izceļas neapdomīgas cilvēku rīcības rezultātā, to skaitā  mežus ārpus atļautajiem ceļiem un dabiskajām brauktuvēm aizvien biežāk izbraukā dažādi mehāniskie transportlīdzekļi. No transportlīdzekļiem visbiežāk aizdegas zemsedzes virsējā kārta, sadedzinot sauso materiālu. Sausā un vējainā laikā strauji var attīstīties skrejuguns, kas ir visizplatītākais ugunsgrēka veids, kas izdedzina zemsegu līdz minerālaugsnei un apdedzina arī koku virsējās saknes. VMD amatpersonām šobrīd nav tiesības, pastāvot pamatotām aizdomām par meža ugunsdrošības normatīvo aktu pārkāpumu, apturēt meža zemē braucošus mehāniskos transportlīdzekļus, kā arī, lai nodrošinātu pierādījumu vākšanu un nostiprināšanu, reģistrēt citus personas identifikācijai nepieciešamos datus un skaņu ierakstus, kā arī fotografēt un filmēt personas. Tas apgrūtina uzraudzības darba veikšanu un administratīvās atbildības piemērošanu pārkāpuma gadījumā.
VMD amatpersonas, pildot ugunsdzēsības funkciju, kas vienlaicīgi ir arī civilās aizsardzības sastāvdaļa, nav aizsargātas no iespējami nodarītā kaitējuma privātpersonām.
Aktuālā informācija par meža ugunsbīstamības komplekso rādītāju, lai realizētu normatīvajos aktos noteiktās valsts funkcijas un uzdevumus, VMD ir pieejama par maksu. Informācija nepieciešama papildus cilvēkresursu piesaistei un izvietošanai konkrētās teritorijās augstas ugunsbīstamības apstākļos. Svarīgā informācija VMD kā maksas pakalpojums (aptuveni 6000 euro/mēnesī) jāiegādājas no Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra.

Likumprojekts paredz VMD amatpersonām tiesības, pastāvot pamatotām aizdomām par meža ugunsdrošības normatīvo aktu pārkāpumu, apturēt meža zemē braucošus mehāniskos transportlīdzekļus, kā arī, lai nodrošinātu pierādījumu vākšanu un nostiprināšanu, reģistrēt citus personas identifikācijai nepieciešamos datus un skaņu ierakstus, kā arī fotografēt un filmēt personas. Jo sevišķi nozīmīgi tas ir augstas ugunsbīstamības mežaudzēs, kuras ir pakļautas augstam ugunsgrēka riskam. Norma nodrošinās iespējamo ugunsdrošības prasību pārkāpumu meža objektā novēršanu. Valsts meža dienesta amatpersonas, kas veic dienestam deleģēto uzdevumu izpildi, tai skaitā, meža zemē braucošu mehānisko transportlīdzekļu apturēšanu būs atpazīstamas ar formas tērpu un atšķirības zīmi, kas ir noteiktas  Ministru kabineta 2024.gada 6.oktobra noteikumi Nr. 9 “Valsts meža dienesta amatpersonu formas tērpa un atšķirības zīmes paraugs un nēsāšanas kārtība”. 
Likumprojekts paredz VMD amatpersonu aizsardzību no iespējami nodarītā kaitējuma privātpersonām gadījumos, kad, lai operatīvi piekļūtu meža ugunsgrēka vietai, ir nepieciešams  nozāģēt ugunsdzēsības transportam traucējošus augošus kokus, šķērsot privātās teritorijas, lai piekļūtu ūdens ņemšanas vietai, vai nozāģētu kokus uguns aizsargjoslas izveidei, kā arī meža ugunsdzēsības infrastruktūras darbības nodrošināšanai ugunsgrēka gadījumā. Gadījumos, kad ir veikta koku ciršana, VMD  pēc ugunsgrēka likvidēšanas nedēļas laikā par koku ciršanu informēs meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju.
Likumprojekts paredz VMD bez maksas iegūt aktuālo informāciju par meža ugunsbīstamības komplekso rādītāju, lai realizētu normatīvajos aktos noteikto valsts funkciju un uzdevumus, no  Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra. Informācijas pieejamība nodrošinās sekmīgāku tehnisko un cilvēku resursu plānošanu, pārdali un izvietošanu konkrētā teritorijā augstas ugunsbīstamības apstākļos, tādējādi preventīvi sagatavoties notikumiem un samazināt meža ugunsgrēkā videi nodarītos zaudējumus.

Meža ugunsgrēka gadījumā, lai piekļūtu ugunsgrēka vietai, atsevišķos gadījumos ugunsdzēsības autocisternai ir jāšķērso privātās teritorijas, kā arī jānozāģē koki, kas kavē piekļuvi. Šajās situācijās VMD darbības vispirms ir jāsaskaņo ar zemes īpašnieku vai valdītāju. Kā piemērs minams 2018.gada Stiklu purva ugunsgrēks, kur minētā darbība prasīja laika resursus saskaņojumu iegūšanai no meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un būtiski kavēja operatīvas dzēšanas darbu norisi. Šobrīd VMD iesaista citus dienestus (Policiju, Gāzes avārijas dienestu, Elektrotīklu avārijas dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Valsts vides dienestu u.c.) sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, ceļu satiksmes regulēšanā, evakuācijas organizēšanā vai citu neatliekamu pasākumu veikšanā ugunsgrēka dzēšanas vai glābšanas darbu vietā var pastarpināti, tai skaitā, izmantojot VUGD tiesības citu institūciju iesaistīšanā. VMD amatpersonas tiesības attiecībā uz mežsaimniecisko un mežizstrādes darbu pārtraukšanu ugunsgrēka rajonā ir ierobežotas, tai skaitā arī transporta un personu kustības ierobežošanai ugunsgrēka vietā. Praksē VMD saskaras ar to, ka ir problemātiski piekļūt ūdens ņemšanas vietām, jo tām ir ierobežota piekļuve privātajos nekustamajos īpašumos vai, lai piekļūtu tām ir jāšķērso cits privātais īpašums. Tas ievērojami kavē ugunsgrēka dzēšanas darbus, un šajos gadījumos saskaņošanas process ar meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju, kurš galvenokārt nedzīvo meža objektā nav iespējams. Starp VMD, VUGD, kā arī NBS un Zemessardzi ir izveidota normatīvajā bāzē balstīta ilggadīga praktiska sadarbība ugunsgrēku dzēšanā. Ugunsgrēka dzēšanas darbu vadītājs notikumā ir tikai viens – kuram konkrētajā objektā atbilstošāka kvalifikācija atkarībā no objekta riskiem.

Likumprojektā paredzētas VMD tiesības ugunsgrēka gadījumā nepieciešamības gadījumā  iesaistīt citus dienestus (Policiju, Gāzes avārijas dienestu, Elektrotīklu avārijas dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Valsts vides dienestu u.c.) sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, ceļu satiksmes regulēšanā, evakuācijas organizēšanā vai citu neatliekamu pasākumu veikšanā ugunsgrēka dzēšanas vai glābšanas darbu vietā, kā arī tiesības attiecībā uz mežsaimniecisko un mežizstrādes darbu pārtraukšanu ugunsgrēka rajonā, ja tas kavē ugunsgrēka dzēšanas darbu veikšanu vai apdraud personas drošību. Citu institūciju iesaiste uzlabos ugunsgrēka dzēšanas darbu organizāciju. Likumprojektā ietvertie risinājumi nosaka institūciju kompetenci atkarībā no ugunsgrēka vietas (objekts, meža objekts, militārais poligons). Attiecībā uz institūciju atšķirīgo tiesību regulējumu minams tas, ka  būtiski atšķirīga ir situācija objektos, kas ir, piemēram, būve un meža objekts. VUGD Likumprojektā ir noteiktas tiesības pārvietot, nojaukt vai iznīcināt būves un demontēt iekārtas, kas nav attiecināms uz meža objektu. Vienā un tajā pašā objektā līdzvērtīgas tiesības nebūtu pieļaujamas – ir jābūt nodalītām pušu tiesībām, pienākumiem un atbildībai, kas izriet no objektu specifikas.
Likumprojekts paredz Ministru kabinetam deleģējumu izstrādāt kārtību, tai skaitā metodiku, zaudējumu noteikšanai mežam ugunsgrēka gadījumā.

Apkopojot informāciju un pārbaudot ārējo ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietu paredzēšanu pašvaldību izstrādātajos detālplānojumos un to ierīkošanu atbilstoši tiesību aktu prasībām, secināms, ka vairākās pašvaldībās pie ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietām piebraucamo ceļu platumi un laukumi ar segumu neatbilst normatīvo aktu prasībām, kā arī nav ierīkotas aizsargbarjeras. Atsevišķos gadījumos konstatēts, ka nav ierīkotas ārējās ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietas gan esošajos ciematos, gan tajos, kuri vēl tiek būvēti. Šobrīd administratīvais un finansiālais slogs par ārējas ūdensņemšanas vietu izbūvi balstās uz būvju īpašniekiem, jo, veicot būvdarbus, atbilstoši būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem, būves īpašniekam pašam jānodrošina ārēja ugunsdzēsības ūdensapgāde, tajā skaitā savrupmāju īpašniekam, kas ne tikai nav samērīgi, bet lielākoties arī tehniski nav iespējams to nodrošināt. Ārējas ugunsdzēsības ūdensapgādes un piebraucamo ceļu ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļiem nodrošināšana ir vitāli svarīga ugunsgrēku dzēšanai un tieši ietekmē VUGD reaģēšanas spējas. Tādējādi, sakārtojot šo problēmu, samazināsies risks cilvēku veselībai un dzīvībai un zaudējumi tautsaimniecībai.
VUGD, veicot ugunsgrēku dzēšanu un valsts ugunsdrošības uzraudzību, bieži vien konstatē, ka aizdegšanās visvairāk notiek dzīvojamās mājās, kurās dzīvo sociāli mazaizsargātas personu grupas, kas nozīmē, ka vairāk jāstrādā tieši ar šo sabiedrības grupu izglītošanu. Šobrīd VUGD, pamatojoties uz sadarbības līgumiem, veic Aptaujas - konsultācijas pakalpojumus tikai septiņās pašvaldībās. Aptaujas konsultācijas pakalpojums ietver klātienes konsultācijas mazaizsargātām personām, informatīvo materiālu par ugunsdrošību un atsevišķos gadījumos dūmu detektoru izdalīšanu un, ja iespējams, dūmu detektora uzstādīšanu ar mērķi samazināt ugunsgrēku un bojāgājušo personu skaitu. Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” šim mērķim paredzēti 7000 euro katru gadu.

Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 18.punkts paredz, ka pašvaldībai viena no autonomām funkcijām ir veikt pasākumus civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanā, ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā. Tādējādi Likumprojekta 26.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka detalizētākus pašvaldību uzdevumus ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā attiecībā uz ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi.
VUGD, izstrādājot Likumprojekta 26.panta pirmās daļas 1.punkta prasības, lai sakārtotu iepriekšminēto problēmu, sadarbībā ar Latvijas pašvaldību savienību pieprasīja informāciju no pašvaldībām par izmaksām, kuras saistītas ar pašvaldības teritoriju ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietu izbūvi vai sakārtošanu. Atbildi sniedza 19 pašvaldības. No sniegtām atbildēm secināms, ka katra situācija, ierīkojot ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādi no atklātajām dabiskajām ūdenstilpnēm, ir atšķirīga, līdz ar to nav iespējams noteikt tipveida izmaksas. Tāpat arī šobrīd nav iespējams indikatīvi novērtēt centralizētās ūdensapgādes hidrantu tīkla izbūves izmaksas, jo tas saistīts ar lieliem kapitālieguldījumiem ūdensapgādes tīklu izbūvei dažādās Latvijas Republikas administratīvajās teritorijās, kuru izmaksas vēl nav aprēķinātas, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo būvmateriālu un būvdarbu cenu izmaiņu dinamiku. No sniegtās informācijas vidējās aritmētiskās indikatīvās izmaksas vienai ugunsdzēsības ūdensapgādes vietai no atklātām dabiskām ūdens tilpnēm ierīkošanai ir 15843 euro, un nepieciešamo ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādes vietu skaits (no atklātām dabiskām ūdens tilpnēm) 19 pašvaldību administratīvajās teritorijās ir 362. Vidējās indikatīvās izmaksas vienai ugunsdzēsības ūdensapgādes vietai (mākslīgai) ir 21 305 euro un 19 pašvaldību administratīvajās teritorijās nepieciešamas ierīkot 244 ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādes vietas. Šobrīd spēkā esošie tiesību akti būvniecības jomā paredz ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietas ierīkošanu ar mērķi, lai VUGD nepieciešamības gadījumā varētu tās izmantot ugunsgrēku dzēšanai. Likumprojekta 15.panta pirmajā daļā ir paredzētas tiesības VUGD amatpersonām piekļūt un izmantot personu īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošos ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietas.
Lai VUGD varētu identificēt mazaizsargātas personas un veikt viņu izglītošanu, proti, sniegt aptaujas konsultācijas pakalpojumus visā Latvijas Republikas administratīvajā teritorijā, Likumprojekta 26.pantā paredzēta prasība nodrošināt piekļuvi pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas informācijas sistēmai.

Latvijā apmācību meža uguns apsardzības jomā šobrīd neveic neviena augstākās izglītības iestāde. Meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības zināšanas ir specifiskas un tiek apgūtas, uzsākot darbu VMD, un praktiskā pieredze tiek iegūta, piedaloties meža ugunsgrēku dzēšanā. Šobrīd VMD ir vienīgā kompetentā institūcija valstī meža uguns apsardzības jautājumos, kurā pamatā strādā speciālisti, kuri izglītību šajā jomā ir ieguvuši pirms 1990.gada, kad mežsaimniecības speciālistu apmācību programmās bija iekļauti minētie jautājumi.
Ugunsgrēka gadījumā mežam nodarītos zaudējumus nosaka, izmantojot Ministru kabineta 2020.gada 17.decembra noteikumus Nr.774 “Mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtība”, kuri ir attiecināmi uz gadījumiem, ja ir pārkāptas normatīvajos aktos noteiktās meža apsaimniekošanas un izmantošanas prasības. Savukārt, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nodarītos zaudējumus nosaka Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tie ir zaudējumi, ko valsts labā piedzen no pārkāpuma izdarītāja, neatkarīgi no tā, vai tas ir meža īpašnieks vai sveša persona, lai kompensētu aizskārumu valsts interesēm meža vides un meža ekosistēmas saglabāšanā, kuras dēļ ir noteikti meža apsaimniekošanas aprobežojumi. Ja mežaudzes šķērslaukums ir samazināts zem kritiskā šķērslaukuma, īstenojot ar normatīvajiem aktiem aizliegtu darbību, mežaudze ir iznīcināta un par to aprēķina mežam nodarītos zaudējumus. Minēto noteikumu 6.punkts nosaka, ja mežaudze pēc Meža valsts reģistrā reģistrēta meža ugunsgrēka ir bojāta vai iznīcināta, mežam nodarītos zaudējumus var precizēt ne vēlāk kā piecus gadus pēc meža ugunsgrēka, ja mežam nodarītos zaudējumus nav iespējams precīzi noteikt uzreiz pēc meža ugunsgrēka. Ugunsgrēka gadījumā bieži uzreiz pēc tā likvidācijas nav iespējams novērtēt, vai mežaudze ir iznīcināta vai bojāta un ir nepieciešams izmantot citu mežaudzes bojājumu novērtēšanas metodiku.

Likumprojekts paredz to, ka profesionālo apmācību meža uguns apsardzības jomā veic akreditētas izglītības iestādes un apmācības saturs par meža uguns apsardzību tiek saskaņots ar VMD. Izveidojot vai papildinot izglītības iestāžu mācību programmas ar minēto jomu, tiks nodrošināta jaunu teorētiski un praktiski kvalificētu speciālistu sagatavošana un specialitātes pārmantojamība. Likumprojektā ir  paredzēts regulējums profesionālās izglītības iegūšanai izglītības iestādē, un iegūtā izglītība ir attiecināma uz formālo izglītību.   Profesionālās izglītības līmenis noteikts Profesiju klasifikatorā.
Paredzēts izstrādāt metodiku mežam nodarīto zaudējumu aprēķināšanai meža ugunsgrēka gadījumā.

Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 18.punktā ir noteikts, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir pasākumu veikšana civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanā, ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā. Minētā tiesību norma ir vispārīga un nav skaidrs, kādi ir konkrēti pašvaldību veicamie pasākumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, kā arī, kādās administratīvajās teritorijās tie ir jānodrošina un cik lielā apmērā.

Pašvaldības likuma anotācijā uzrakstīts “Lai nodrošinātu pašvaldības kontroli pār pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumu un precīzi noregulētu sadarbības mērķi un virzienus, pašvaldība varētu slēgt attiecīgu vienošanos, kurā tiktu norādīts, piemēram, konkrēts sniedzamā atbalsta apmērs, mērķis un sniegšanas kārtība, kā arī finanšu līdzekļu izlietojuma kontroles nosacījumi.” Augstākminētā vienošanās jāparedz, lai nodrošinātu tiesisku iespēju pašvaldībām atbalstīt valsts pārvaldes iestādes funkciju izpildes uzlabošanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Likumprojekta 26.panta pirmās daļas 3. un 4.punkts nosaka pašvaldībai uzdevumu iespēju robežās nodrošināt ugunsgrēka dzēšanu, citu atbalsta funkciju sniegšanu glābšanas darbu kontekstā kā sākotnējo reaģēšanu, t.sk. tehnisko palīdzību citiem dienestiem vai ugunsdrošības prevenciju (pamatojoties uz ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanas rezultātiem). Iespēju robežas nozīmē, ka pašvaldībai, izvērtējot savas finansiālas spējas un prioritātes, ir tiesības izveidot ugunsdzēsības organizāciju vai atbalstīt citas ugunsdzēsības organizācijas, lai nodrošinātu ugunsgrēku dzēšanu un ugunsdrošības prevencijas veikšanu.
Likumprojekta 26.panta trešā daļa paredz, ka pašvaldībai, nodrošinot šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā noteiktos uzdevumus, ir tiesības piesaistīt citas ugunsdzēsības organizācijas. Līdz ar to Likumprojekta 26.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā noteiktos uzdevumus var veikt cita ugunsdzēsības organizācija, kura izveidota atbilstoši kritērijiem, kas būs noteikti Ministru kabineta noteikumos.
VUGD turpinās veikt ugunsgrēku dzēšanu un ugunsdrošības prevenciju, iesaistot pašvaldības, kurās ir izveidotas ugunsdzēsības organizācijas.
Brīvprātīgo ugunsdzēsēju sociālās garantijas noteiks Ministru kabinets. Provizoriski tiks nodrošināta veselības un dzīvības apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā (indikatīvi - nelaimes gadījumu veselības un dzīvības apdrošināšanas apmērs vienai personai būs 75 euro). Šobrīd VUGD veicis Latvijas administratīvo teritoriju risku kartēšanu, lai noteiktu resursu plānošanu un izvietošanu atbilstoši riska novērtējumam. Pamatojoties uz minēto risku kartēšanu, identificētas administratīvās teritorijas, kurās nepieciešamas pašvaldību ugunsdzēsības organizācijas:
1) 24/7 ierašanās uz notikumu saskaņā ar vidēju risku (10 minūtēs) - Piltene, Pāvilosta, Nīca, Sabile, Kabile, Mērsrags, Smārde, Ķemeri, Tērvete, Plakanciems, Ķekava, Jaunciems, Carnikava, Ropaži, Inčukalns, Līgatne, Mālpils, Valle, Ainaži, Mazsalaca, Liepa, Tilža;
2) ierašanās uz notikumu saskaņā ar zemu risku (≤ 23 minūtēs), ļoti zemu risku (≤ 30 minūtēs) - Kolka, Bārbele, Skrīveri, Skujene, Koknese, Ļaudona, Subate, Stružāni, Kaunata, Istra, Indra, Silene;
3) ugunsdrošības prevencija - Liepnas pagasts, Biķernieku pagasts, Dvietes pagasts, Kalkūnes pagasts, Līksnas pagasts, Valles pagasts, Zosēnu pagasts, Priekules pagasts, Kalnciema pagasts, Aknīstes pagasts, Indras pagasts, Kalniešu pagasts, Kombuļu pagasts, Ķepovas pagasts, Gudenieku pagasts, Rudbāržu pagasts, Turku pagasts, Blontu pagasts, Istras pagasts, Mežvidu pagasts, Pureņu pagasts, Olaines pagasts, Aizkalnes pagasts, Bērzgales pagasts, Lendžu pagasts, Rikavas pagasts, Siguldas pagasts, Plāņu pagasts, Vaidavas pagasts, Užavas pagasts;
4) ugunsdrošības prevencija un 24/7 ierašanās uz notikumu saskaņā ar vidēju risku (10 minūtēs) – Valles pagasts;
5) ugunsdrošības prevencija un ierašanās uz notikumu saskaņā ar zemu risku (≤ 23 minūtēs), ļoti zemu risku (≤ 30 minūtēs) - Istras pagasts, Indras pagasts.
Plānots, ka pašvaldību ugunsdzēsības organizācijas tiks finansētas no valsts budžeta mērķdotācijām un attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem. Likumprojekta  26.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā noteikto uzdevumu veic saskaņā ar riska novērtējumu. Pašvaldību finansēšanai piešķir valsts budžeta mērķdotāciju, ja pašvaldība nodrošina šā likuma 26.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā noteikto uzdevumu, saskaņā ar riska novērtējumu. Finansējums būs paredzēts infrastruktūras, transporta līdzekļu nodrošināšanai un uzturēšanai, speciālā aprīkojuma iegādei un uzturēšanai, veselības un dzīvības apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā, apmācībai un kvalifikācijas nodrošināšanai, kompensācijām par dalību notikumā vai prevencijas pasākumos.   
Atbilstoši konsultantu SIA “Ernst&Young” sagatavotajai integrācijas ekonomiskajai analīzei minēto pašvaldības ugunsdzēsības organizāciju vai citu ugunsdzēsēju organizāciju darbības nodrošināšanai nepieciešams papildu finansējums 2025.gadā - 1 456 496 euro, 2026.gadā - 775 952 euro un turpmāk ik gadu - 775 952 euro.

Likumprojektā paredzēts, ka pašvaldībām ir tiesības slēgt līgumu ar VUGD par  Likumprojekta 26.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā noteikto uzdevumu izpildi, kur var tikt norādīts konkrēts sniedzamā atbalsta apmērs, mērķis un sniegšanas kārtība, kā arī finanšu līdzekļu izlietojuma kontroles nosacījumi. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 12. panta pirmajā daļā noteikto, lai nodrošinātu valsts pārvaldes funkciju efektīvu izpildi, piekritīgā iestāde likumā noteiktajā kārtībā slēdz šādus publisko tiesību līgumus valsts pārvaldes jomā - sadarbības līgums, administratīvais līgums, deleģēšanas līgums un līdzdarbības līgums.
Savukārt, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 12. panta trešā daļa nosaka, ka likumā var noteikt citus publisko tiesību līgumu veidus un nosacījumus, kas nav minēti šajā pantā. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 12. panta pirmajā daļā noteiktie līguma veidi neatbilst līguma slēgšanas mērķim sekojošo iemeslu dēļ. Sadarbības līgumu nav iespējams noslēgt, jo Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54.panta trešā daļa nosaka, ka iestāžu sadarbība notiek bez maksas, bet Likumprojekts paredz kompensācijas par ugunsgrēku dzēšanu un ugunsdrošības prevencijas veikšanu. Atbilstoši Pašvaldību likuma 4.panta otrās daļas 18.punktam pašvaldības autonomā funkcija ir veikt pasākumus civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanā, ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā. Līdz ar to ugunsgrēku dzēšana un ugunsdrošības prevencija ir pašvaldības autonomā funkcija, kuras izpildes kārtība tiek noteikta Likumprojektā. Līdz ar to deleģēšanas līgums nav piemērojams pēc būtības. Administratīvo līgumu slēdz šādos gadījumos - lai izbeigtu tiesisku strīdu, it īpaši tiesas procesu, vai ja piemērojamās tiesību normas piešķir iestādei rīcības brīvību attiecībā uz administratīvā akta izdošanu, tā saturu vai faktisko rīcību. Ņemot vērā iepriekšminēto, administratīvais līgums pēc būtības nav piemērojams Likumprojekta 26.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā noteikto uzdevumu izpildei. Līdzdalības līgums nav piemērojams, jo Likumprojekta 26.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā noteiktie uzdevumi balstās uz riska novērtējuma procesu un neparedz konkursa rīkošanu. Savukārt, Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija noteikumu Nr.317 “Kārtība, kādā tiešās pārvaldes iestādes slēdz un publisko līdzdarbības līgumus, kā arī piešķir valsts budžeta finansējumu privātpersonām valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai un uzrauga piešķirtā finansējuma izlietojumu“ 12.punkts nosaka, ja paredzamā līdzdarbības līguma līgumcena pārsniedz 14228 euro, iestāde rīko konkursu par līdzdarbības līguma slēgšanu.

Ņemot vērā, ka neviens no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 12. panta pirmajā daļā noteiktiem līguma veidiem nav piemērojams Likumprojekta  26.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā noteikto uzdevumu nodrošināšanai, Likumprojekts paredz noteikt citu līguma veidu par ugunsgrēka dzēšanu un ugunsdrošības prevencijas nodrošināšanu.
Līgumā tiks norādīti pašvaldības veicamie pasākumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā (proti, ugunsgrēku dzēšana, prevencija), apjoms (proti, veikto pasākumu ilgums un iesaistīto brīvprātīgo ugunsdzēsēju skaits), izpildes kārtība (brīvprātīgo ugunsdzēsēju apmācība atbilstoši šā likuma prasībām, tehniskā aprīkojuma gatavība, pašvaldības ugunsdzēsības organizāciju /citu ugunsdzēsības organizāciju ziņošana par gatavību izbraukt, informācijas apmaiņas kārtība ar VUGD, ierašanās notikuma vietā un spēja nodrošināt uzdevumu izpildi), pušu pienākumi un atbildība, finanšu līdzekļu piešķiršanas un izlietojuma kontroles nosacījumi, kā arī citi būtiski līguma nosacījumi.

Iecerēts, ka administratīvās teritorijās, kuras nav identificētas, ka tur nepieciešamas pašvaldību ugunsdzēsības organizācijas, bet tās ir izveidotas, balstoties uz atsevišķiem riska avotiem, pašvaldības ir tiesīgas slēgt līgumu ar VUGD, paredzot kompensācijas par dalību notikumā vai prevencijas pasākumos.

Likumprojekts nosaka pašvaldībai uzdevumu nodrošināt iespēju robežās ugunsgrēka dzēšanu vai ugunsdrošības prevenciju, ja to nosaka Ministru kabineta noteikumi (pamatojoties uz ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanas rezultātiem). Bez ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļa pašvaldība nevarēs veikt tai uzdoto uzdevumu – veikt ugunsgrēku dzēšanu. Tādējādi nepieciešams noteikt elastīgu procesu, kādā tiek atsavināti un nodoti bez atlīdzības ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļi, kuri nav nepieciešami VUGD. Šobrīd spēkā esošie normatīvie akti neparedz VUGD tiesības ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekli atsavināt konkrētai pašvaldībai. Atsavināšana notiek Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, kas negarantē, ka ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzeklis tiks atsavināts konkrētajai pašvaldībai, kurai tas nepieciešams autonomo funkciju veikšanai. Tāpat arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums nosaka, ka Publiskas personas mantu aizliegts nodot privātpersonai vai kapitālsabiedrībai bezatlīdzības lietošanā.

Likumprojekta 30.pants izstrādāts kā speciālā norma, lai mazinātu administratīvo slogu un nodrošinātu elastīgāku procesu, kādā tiek atsavināti un nodoti bez atlīdzības ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļi, kuri nav nepieciešami VUGD, bet no šī likuma spēkā stāšanās brīža būs nepieciešami konkrētām pašvaldībām, tām dotā uzdevuma – ugunsgrēka dzēšana īstenošanai.
Nodrošinot šādu elastīgu procesu, tiks panākts, ka ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzeklis nonāks konkrētās pašvaldības rīcībā, kurai tas nepieciešams autonomo funkciju veikšanai un nevajadzēs iesaistīt resursus, tādejādi samazinot administratīvo slogu. Ņemot vērā, ka konkrētajās situācijās būs zināma pašvaldība, kurai ir nepieciešams ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzeklis, nebūs nepieciešams  noskaidrot publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc citai publiskai personai nevajadzīgās valsts kustamās mantas  atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumos Nr.109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” noteiktajai kārtībai.

VUGD īpašumā ir kustama manta, kas nav nepieciešama VUGD funkciju nodrošināšanai, bet tā var noderēt kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta, vides vai veselības aizsardzības, kā arī sociālās palīdzības veicināšanai, piemēram, atkarībā no situācijas, tai var būt mākslinieciska vērtība (var noderēt kā rekvizīts teātrī) vai var noderēt kā apmācību uzskates līdzeklis izglītības iestādē. Šobrīd VUGD nav tiesīgs šādu mantu dāvināt (ziedot) nevienai organizācijai vai uzņēmumam.

Ņemot vērā, ka Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta ceturtā daļa  nosaka, ka publiskas personas kustamo mantu var dāvināt un ziedot citos likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā un gadījumos, lai risinātu šo situāciju, ir izstrādāts Likumprojekta 31. pants, kas nosaka, ka VUGD ir tiesības dāvināt (ziedot) mantu, kas nav nepieciešama VUGD funkciju nodrošināšanai, ja tā nepieciešama kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta, vides vai veselības aizsardzības, kā arī sociālās palīdzības veicināšanai. Ministru kabinets nosaka kārtību un nosacījumus, kādā VUGD  dāvina (ziedo) mantu.

Latvija ir paredzējusi īpašu aizsardzību personai, kura izpildījusi savus dienesta vai profesionālos pienākumus vai piedalījusies noziedzīga vai citāda prettiesiska nodarījuma novēršanā vai pārtraukšanā.  Starp šādām personām ietilpst dažādu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonas un darbinieki, piemēram, policijas darbinieki, pašvaldības policijas darbinieki, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas un VUGD amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm. Ņemot vērā minēto, kā arī ievērojot Likumprojekta attiecināmību uz VUGD, lai ikvienai personai skaidri noteiktu, ka viena no minēto amatpersonu pārstāvjiem - VUGD amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, dzīvība un veselība tiek aizsargāta, Likumprojektā jāparedz, ka VUGD amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm atrodas valsts aizsardzībā.

Likumprojekts paredz, ka VUGD amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm atrodas valsts aizsardzībā, proti, amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi dzīvību un veselību aizsargā valsts.

Likumprojektā ir precizēts tiesiskais regulējums, kas attiecas uz administratīvo atbildību.

Likumprojekta 35.pantā ir paredzēta administratīvā atbildība ugunsdrošības jomā. Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 35.panta pirmajā daļā norādītiem administratīviem pārkāpumiem VUGD veic gadījumā, kad konstatē, ka persona neievēro tādas ugunsdrošības prasības, kuru nenodrošināšana ietekmē cilvēku evakuāciju. Augstāk minētam administratīvā pārkāpuma sastāvam korespondējošā tiesību norma ir noteikta likumprojekta 5.panta pirmās daļas 1.punktā un 6.panta trešajā daļā, proti,  par ugunsdrošību objektā atbildīgajai personai ir  pienākums nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu un aizliegts novietot jebkādus priekšmetus, mēbeles vai iekārtas, ja tās samazina būvnormatīvos noteikto evakuācijas ceļu platumu, kā arī evakuācijai paredzētās durvis aprīkot ar aizdariem, aizbīdņiem, slēdzenēm un citām ierīcēm, kas liedz atvērt durvis trīs sekunžu laikā un ietekmē cilvēku evakuāciju. Ar terminu priekšmets ir domāts vispārīgā nozīmē – jebkas (piemēram, ritenis, apģērbs, lietussargs, kartona kastes utml.)

Minētās tiesību normas nepieciešamības un pieļaujamības izvērtējums veikts, pārliecinoties par atbilstību visiem administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas praksē ieviestajiem un juridiskajā literatūrā attīstītajiem kritērijiem: 1) administratīvā akta (procesa) prioritātes principam, 2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitātei, 3) problēmsituācijas attiecināmībai uz publiski tiesiskajām attiecībām, 4) problēmsituācijas bīstamībai un kaitīgumam, 5) aizliegumam paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu.
 
Administratīvā akta (procesa) prioritātes princips.

VUGD, veicot valsts ugunsdrošības uzraudzību, konstatē pārkāpumus, kas ietekmē cilvēku evakuāciju, piemērām, cilvēku evakuācijai paredzētās durvis aprīko ar aizdariem, aizbīdņiem, slēdzenēm un citām ierīcēm, kas liedz atvērt durvis vai citādi ierobežo to atvēršanu no iekšpuses.  Tiek novietoti priekšmeti, mēbeles, iekārtas un citi materiāli evakuācijas ceļos.  Norādot uz šādu pārkāpumu, tas tiek novērsts pārbaudes brīdī, piemēram attaisot evakuācijai paredzētas durvis, bet kad VUGD pamet objektu, durvis tiek aiztaisītas, nenodrošinot ugunsdrošības prasības – evakuācijas izeju. Administratīvā procesa ietvaros nav efektīvu risinājumu, jo prasību izpilde tiek nodrošināta VUGD pārbaudes brīdī. Ņemot vērā to, ka pārkāpums apdraud sabiedrības dzīvības un veselības aizsardzību apdraudējuma gadījumā (terorakts, ugunsgrēks u.tml.), nepieciešami efektīvi risinājumi, lai personas atturētu no evakuācijas izejas atvēršanas no iekšpuses. Augstāk minētais var novest pie traģiskām sekām, kas ir aprakstīti zemāk, līdz ar to pārkāpumam ir augsta bīstamības pakāpe.  Lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, kā arī atturētu pārkāpumu izdarījušo personu un citas personas no turpmākas pārkāpumu izdarīšanas un par ugunsdrošības prasību neievērošanu, kuru nenodrošināšana ietekmē cilvēku evakuāciju, Likumprojekts paredz administratīvo atbildību.
 
Sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte.

Paredzams, ka Likumprojektā minēto administratīvo sankciju noteikšana mazinās potenciāli konstatējamo problēmsituāciju (piemēram, gadījumu, kad cilvēku evakuācijai paredzētās durvis aprīko ar aizdariem, aizbīdņiem, slēdzenēm un citām ierīcēm, kas liedz atvērt durvis vai citādi ierobežo to atvēršanu no iekšpuses vai tiek novietoti priekšmeti, mēbeles, iekārtas un citi materiāli evakuācijas ceļos) rašanos, kas var palīdzēt samazināt cietušo un bojāgājušo cilvēku skaitu. 
 
Problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām.
Administratīvā pārkāpuma sastāvs nav saistīts ar privāttiesiskām attiecībām un nav paredzēts civiltiesisku strīdu risināšanai.
 
Problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums.
 
Augstāk minētais var novest pie traģiskām sekām, piemēram, ugunsgrēks klubā "The Station" (2003. gads, ASV, Roda sala). 2003. gada 20. februārī ugunsgrēks izcēlās naktsklubā "The Station" Vēstvokā, Roda salā, ASV. Šī traģēdija ir viena no smagākajiem piemēriem, kur ugunsdrošības prasību neievērošana, ieskaitot evakuācijas ceļu problēmas, noveda pie daudzu cilvēku bojāejas. Kad sākās ugunsgrēks cilvēki kluba iekšienē ātri saprata situācijas nopietnību un mēģināja evakuēties. Bet vairākas evakuācijas izeju durvis bija aiztaisītas, un galvenās ieejas durvis, kas bija vaļā ātri aizsprostojās, jo daudzi cilvēki mēģināja izkļūt vienlaicīgi. Daudzas evakuācijas durvis bija vai nu bloķētas, vai arī to pieejamība nebija skaidri norādīta un apgaismota, radot haosu un paniku. Ugunsgrēkā gāja bojā 100 cilvēki, un vairāk nekā 200 tika ievainoti. Daudzi cilvēki zaudēja dzīvību, jo nebija iespējams laicīgi izkļūt no ēkas dūmu un liesmu dēļ, kā arī tāpēc, ka evakuācijas ceļi un durvis nebija pieejamas un atvērtas.
Analoģiski Johannesburgas (Dienvidāfrikā) dzīvojamās mājas ugunsgrēkā 2023.gada 31.augustā gāja bojā 74 cilvēki. Cilvēki nespēja laicīgi izkļūt no ēkas, jo daudzas izejas durvis bija aizslēgtas. Šie piemēri skaidri parāda, cik svarīgi ir ievērot ugunsdrošības prasības, īpaši attiecībā uz evakuācijas ceļiem un durvīm. To neievērošana var novest pie traģiskām sekām, kad tiek apdraudētas un zaudētas cilvēku dzīvības.
 
Aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu.
 
Attiecīgi pārkāpumi faktiski tiek izdarīti pietiekami bieži (VUGD pārbaužu rezultāti liecina, ka apmēram 20,5% objektos tiek pārkāptas ugunsdrošības prasības, kuru nenodrošināšana ietekmē cilvēku evakuāciju). Tādējādi par to būtu nepieciešams paredzēt administratīvā pārkāpuma procesu nevis administratīvo procesu.

Likumprojektā paredzēto sankciju veida un apmēra izvēle.

Likumprojektā kā piemērojamo administratīvo sankciju veidu izvēlēta soda nauda, kas administratīvās atbildības sistēmā paredzēta kā pamatsoda veids. Soda nauda ir praksē visbiežāk piemērotais sods par administratīvo pārkāpumu un teorētiski ir atzīts, ka tas ir piemērotākais un efektīvākais sods par administratīvo pārkāpumu. Kritēriji neļauj precīzi noteikt (aprēķināt) pārkāpumam atbilstošu soda veidu apmēru, tie vairāk vērtējoši raksturo pārkāpumu salīdzinājumā ar citiem pārkāpumiem. Likumprojekta izstrādes laikā spēkā ir Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55.panta pirmā daļa, kas nosaka, ka par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu (tajā skaitā, kas var ietekmēt cilvēku evakuāciju ugunsgrēka laikā) piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām. Ar Likumprojektu iecerēts atteikties no brīdinājuma, jo cilvēku evakuācija ir kritisks aspekts jebkurā ārkārtas situācijā, un pārkāpumi var radīt nopietnus riskus cilvēku dzīvībai, kā arī, lai personas atturētu no pārkāpumiem, kas var ietekmēt cilvēku evakuāciju. Iecerēts saglabāt naudas soda apmēru esošajā apmērā, jo šobrīd nav konstatēta problematika ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55.panta pirmās daļas piemērošanu attiecībā uz administratīvā naudas soda apmēru. Ņemot vērā, ka faktiskie apstākļi pārkāpuma brīdī attiecībā uz pārkāpuma bīstamību var ievērojami mainīties (piemēram, bīstamības pakāpe) Likumprojektā paredzēta salīdzinoši plaša soda naudas amplitūda, tādējādi nodrošinot iespēju piemērot pieļautajam pārkāpumam samērīgu soda naudu. Pieņemot lēmumu par sankciju piemērošanu, VUGD ņems vērā, tajā skaitā:
- vai ar izdarīto pārkāpumu ir skartas vai var tikt skartas būtiskas sabiedrības intereses;
- vai izdarītais pārkāpums rada vai var radīt draudus un bīstamību apkārtējiem;
- vai pārkāpuma dēļ radītie draudi ir būtiski, vai tie apdraud cilvēka dzīvību un veselību;
- vai apdraudējums jau ir noticis un radījis konkrētu kaitējumu.

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 35.panta otrajā daļā norādītiem administratīviem pārkāpumiem VUGD veic gadījumā, kad ugunsdrošības prasību neievērošanas rezultātā izcelies ugunsgrēks. Augstāk minētam administratīvā pārkāpuma sastāvam korespondējošā tiesību norma ir noteikta Likumprojekta 5.panta pirmās daļas 1.punkts un 6.panta otrā daļa, proti,  par ugunsdrošību objektā atbildīgajai personai ir  pienākums nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu, savukārt prasības, kas fiziskajām un juridiskajām personām jāievēro, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas, neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas, tai skaitā meža ugunsbīstamajā periodā nosaka Ministru kabinets.

Minētās tiesību normas nepieciešamības un pieļaujamības izvērtējums veikts, pārliecinoties par atbilstību visiem administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas praksē ieviestajiem un juridiskajā literatūrā attīstītajiem kritērijiem: 1) administratīvā akta (procesa) prioritātes principam, 2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitātei, 3) problēmsituācijas attiecināmībai uz publiski tiesiskajām attiecībām, 4) problēmsituācijas bīstamībai un kaitīgumam, 5) aizliegumam paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu.
 
Administratīvā akta (procesa) prioritātes princips.

Par 35.panta otrajā daļā minētājiem pārkāpumiem administratīvo procesu atbilstoši Administratīvā procesa likumam VUGD neveic, jo nav iespējams noteikt novēršanas termiņu par faktisko apstākli, kas notika pagātnē. Šajā gadījumā nepieciešams reaģēt uz personas izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams, tādēļ prioritāte ir administratīvā soda piemērošanai.

Sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte.

Paredzams, ka Likumprojektā minēto administratīvo sankciju noteikšana mazinās potenciālo ugunsgrēku skaitu.

Problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām.

Administratīvā pārkāpuma sastāvs nav saistīts ar privāttiesiskām attiecībām un nav paredzēts civiltiesisku strīdu risināšanai.
 
Problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums.
 
2023.gadā Latvijā reģistrēts 6401 ugunsgrēks. 60 ugunsgrēki beidzās letāli, tajos dzīvību zaudēja 68 personas.

Aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu.
 
Par 35.panta otrajā daļā minētājiem pārkāpumiem administratīvo procesu atbilstoši Administratīvā procesa likumam VUGD neveic, jo nav iespējams noteikt novēršanas termiņu par faktisko apstākli, kas notika pagātnē. Šajā gadījumā nepieciešams reaģēt uz personas izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams, tādēļ prioritāte ir administratīvā soda piemērošanai.

Likumprojektā paredzēto sankciju veida un apmēra izvēle.

Likumprojektā kā piemērojamo administratīvo sankciju veidu izvēlēta soda nauda, kas administratīvās atbildības sistēmā paredzēta kā pamatsoda veids. Soda nauda ir praksē visbiežāk piemērotais sods par administratīvo pārkāpumu un teorētiski ir atzīts, ka tas ir piemērotākais un efektīvākais sods par administratīvo pārkāpumu. Kritēriji neļauj precīzi noteikt (aprēķināt) pārkāpumam atbilstošu soda veidu apmēru, tie vairāk vērtējoši raksturo pārkāpumu salīdzinājumā ar citiem pārkāpumiem. Likumprojekta izstrādes laikā spēkā ir Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55.panta otrā daļa, kas nosaka, ka par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu, ja tās rezultātā izcēlies ugunsgrēks, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām.
Ar Likumprojektu iecerēts saglabāt naudas soda apmēru esošajā apmērā, jo šobrīd nav konstatēta problemātika ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55.panta otrās daļas piemērošanu attiecībā uz administratīvā naudas soda apmēru. Ņemot vērā, ka faktiskie apstākļi pārkāpuma brīdī attiecībā uz pārkāpuma bīstamību var ievērojami mainīties (piemēram, bīstamības pakāpe), Likumprojektā paredzēta salīdzinoši plaša soda naudas amplitūda, tādējādi nodrošinot iespēju piemērot pieļautajam pārkāpumam samērīgu soda naudu. Pieņemot lēmumu par sankciju piemērošanu, VUGD ņems vērā, tajā skaitā:
-  vai ar izdarīto pārkāpumu ir skartas vai var tikt skartas būtiskas sabiedrības intereses;
- vai izdarītais pārkāpums rada vai var radīt draudus un bīstamību apkārtējiem;
- vai pārkāpuma dēļ radītie draudi ir būtiski, vai tie apdraud cilvēka dzīvību un veselību;
- vai apdraudējums ir radījis konkrētu kaitējumu.

Administratīvā atbildība par kūlas dedzināšanu noteikta šā likuma 35.panta trešajā daļā. Augstāk minētam administratīvā pārkāpuma sastāvam korespondējošā tiesību norma ir noteikta Likumprojekta 6.panta ceturtajā  daļā 5.punktā, proti, aizliegts dedzināt kūlu.

Minētās tiesību normas nepieciešamības un pieļaujamības izvērtējums veikts, pārliecinoties par atbilstību visiem administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas praksē ieviestajiem un juridiskajā literatūrā attīstītajiem kritērijiem: 1) administratīvā akta (procesa) prioritātes principam, 2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitātei, 3) problēmsituācijas attiecināmībai uz publiski tiesiskajām attiecībām, 4) problēmsituācijas bīstamībai un kaitīgumam, 5) aizliegumam paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu.
 
Administratīvā akta (procesa) prioritātes princips.

Par 35.panta trešajā daļā minētājiem pārkāpumiem administratīvo procesu atbilstoši Administratīvā procesa likumam VUGD neveic, jo nav iespējams noteikt novēršanas termiņu par faktisko apstākli, kas notika pagātnē. Šajā gadījumā nepieciešams reaģēt uz personas izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams, tādēļ prioritāte ir administratīvā soda piemērošanai.

Sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte.

Paredzams, ka Likumprojektā minēto administratīvo sankciju noteikšana mazinās potenciālo kūlas ugunsgrēku skaitu.

Problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām.

Administratīvā pārkāpuma sastāvs nav saistīts ar privāttiesiskām attiecībām un nav paredzēts civiltiesisku strīdu risināšanai.
 
Problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums.

2023.gadā Latvijā reģistrēti 752 kūlas ugunsgrēki. Latvijā izdega 395 ha zemes. Kūlas dedzināšanas rezultātā trīs cilvēki cietuši.  

Aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu.
 
Par 35.panta trešajā daļā minētājiem pārkāpumiem administratīvo procesu atbilstoši Administratīvā procesa likumam VUGD neveic. Šajā gadījumā nepieciešams reaģēt uz personas izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams, tādēļ prioritāte ir administratīvā soda piemērošanai.

Likumprojektā paredzēto sankciju veida un apmēra izvēle.

Likumprojektā kā piemērojamo administratīvo sankciju veidu izvēlēta soda nauda, kas administratīvās atbildības sistēmā paredzēta kā pamatsoda veids. Soda nauda ir praksē visbiežāk piemērotais sods par administratīvo pārkāpumu un teorētiski ir atzīts, ka tas ir piemērotākais un efektīvākais sods par administratīvo pārkāpumu. Kritēriji neļauj precīzi noteikt (aprēķināt) pārkāpumam atbilstošu soda veidu apmēru, tie vairāk vērtējoši raksturo pārkāpumu salīdzinājumā ar citiem pārkāpumiem. Likumprojekta izstrādes laikā spēkā ir Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55.panta trešā daļa, kas nosaka, ka par kūlas dedzināšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.
Ar Likumprojektu iecerēts saglabāt naudas soda apmēru fiziskajai personai esošajā apmērā, jo šobrīd nav konstatēta problemātika ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55.panta piemērošanu attiecībā uz administratīvā naudas soda apmēru. Ņemot vērā, ka Administratīvās atbildības likuma 7.panta pirmā daļa nosaka, ka juridisko personu sauc pie administratīvās atbildības likumā vai pašvaldības saistošajos noteikumos īpaši paredzētos gadījumos, ja pārkāpumu juridiskās personas interesēs, tās labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā izdarījusi fiziskā persona [..], ar Likumprojektu iecerēts juridiskajai personai noteikt administratīvā soda apmērus. Soda apmērs noteikts analoģisks soda apmēram par 35.panta otrajā daļā norādīto administratīvo pārkāpumu. Administratīvā soda apmērs ir analoģisks, jo pārkāpumu smagums arī ir līdzvērtīgs.
Ņemot vērā, ka faktiskie apstākļi pārkāpuma brīdī attiecībā uz pārkāpuma bīstamību var ievērojami mainīties (piemēram, bīstamības pakāpe), Likumprojektā paredzēta salīdzinoši plaša soda naudas amplitūda, tādējādi nodrošinot iespēju piemērot pieļautajam pārkāpumam samērīgu soda naudu. Pieņemot lēmumu par sankciju piemērošanu, VUGD ņems vērā, tajā skaitā:
- vai ar izdarīto pārkāpumu ir skartas vai var tikt skartas būtiskas sabiedrības intereses;
- vai izdarītais pārkāpums rada vai var radīt draudus un bīstamību apkārtējiem;
- vai pārkāpuma dēļ radītie draudi ir būtiski, vai tie apdraud cilvēka dzīvību un veselību;
- vai apdraudējums ir radījis konkrētu kaitējumu.

Citus ugunsdrošības prasību pārkāpumus VUGD norāda administratīvajā aktā un nosaka to novēršanas termiņu. Šāda administratīvā akta izpilde tiks nodrošināta Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, tajā skaitā, ja nepieciešams – īstenojama administratīvā akta piespiedu izpilde.

Likumprojektā, izvirzot par meža objektu atbildīgajai personai pienākumu nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību  un meža ugunsnedrošajā  laika posmā  noteikto prasību ievērošanu, ir nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību par šo prasību pārkāpšanu, ja personas rīcības rezultātā pastāv draudi, ka varētu izcelties meža ugunsgrēks vai arī ir izcēlies meža ugunsgrēks.
Administratīvā atbildība par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu meža zemē noteikta Meža likuma 51.panta 7. punktā -  Par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu meža zemē piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai –  no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām – un 14.punktā - Par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu meža zemē, ja izsludināta ārkārtēja situācija sakarā ar meža ugunsgrēku, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai –  no divdesmit astoņām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām. VMD katru gadu izsludina ugunsnedrošo laika posmu, kurā 88% no visiem meža ugunsgrēkiem ir izcēlušies neuzmanīgas rīcības ar uguni rezultātā.

Paredzēts administratīvās atbildības normas no Meža likuma pārcelt uz speciālo likumu - Likumprojektu, kas regulē meža ugunsdrošību un ugunsdzēsību. Administratīvās atbildības kritēriji izvērtēti Likumprojekta “Grozījumi Meža likumā” (Saeimā pieņemts 2020. gada 30. janvārī) anotācijā (https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40464951). Paredzēts precizējums administratīvās atbildības piemērošanā - Par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu meža objektā meža ugunsnedrošajā laika posmā un izslēgt normu par meža ugunsdrošības prasību pārkāpšanu meža objektā, ja ir izsludināta  ārkārtēja situācija saistībā ar meža ugunsgrēku.
Likumprojektā paredzētie administratīvie pārkāpumi ir  izvērtēti, ņemot vērā administratīvā akta (procesa) prioritātes principu, nodarījuma bīstamību, sekas, aktualitāti un attiecināmību uz publiski tiesiskajām attiecībām, kā arī sabiedrisko kaitīgumu. Likumprojekts neparedz sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu.
Likumprojekta 5.panta trešās daļas 2.punktā noteikts par ugunsdrošību meža objektā atbildīgās personas pienākums nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību un meža ugunsnedrošajā laika posmā noteikto prasību ievērošanu, bet Likumprojekta 6.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka vispārīgu pienākumu jebkurai fiziskajai personai ievērot normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības un nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos. Par šo pienākumu nepildīšanu VMD būs tiesīgs piemērot administratīvo atbildību jebkurai fiziskajai vai juridiskajai personai saskaņā ar Likumprojekta 36.panta pirmo vai otro daļu, atkarībā no laika, kurā pārkāpums izdarīts. Šo prasību izpildi nav iespējams nodrošināt administratīvā procesa ietvaros, jo tās ir darbības, kuras apdraud sabiedrības drošību, veselību, vides kvalitāti, īpašumu un ir iespējama tikai iestādes reakcija uz jau notikušu darbību, lai nepieļautu tās atkārtošanos. Uzsverams, ka ugunsdrošības prasību neievērošana apdraud sabiedrības dzīvību/veselību/tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, šo tiesību ievērošanas nodrošināšanai nav paredzēta civiltiesisku strīdu risināšanas kārtība.
Pēc Likumprojekta pieņemšanas tiks risināts jautājums par Meža likuma grozīšanu, izslēdzot 51.panta septīto un četrpadsmito daļu.
Par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību, kas detalizēti būs noteiktas Ministru kabineta noteikumos, piemēram, ierobežota vai aizliegta uzturēšanas mežā, aizliegums kurināt ugunskurus, rīkot pasākumus un tamlīdzīgi   neizpildi paredzēts piemērot administratīvo atbildību (36.panta pirmā daļa) jebkurai fiziskajai vai juridiskajai personai.
Par meža objektu atbildīgajai personai noteikto preventīvo pasākumu (mineralizēto joslu ierīkošana, nobrauktuvju no meža autoceļiem izveide meža objektā, dabisko brauktuvju un ceļu atbrīvošana no pielūžņojuma, dabisko brauktuvju un stigu  atbrīvošana no kokiem, lai tās var izmantot specializētais ugunsdzēsības transports, ūdens ņemšanas vietu ierīkošana, piebrauktuves izveide ūdens ņemšanas vietām un to uzturēšana, lai nodrošinātu ugunsdzēsības transportlīdzekļu piekļūšanu, tiltu, caurteku un citu būvju uzturēšana)  izpilde tiks nodrošināta administratīvā procesa ietvaros, nepieciešamības gadījumā īstenojot piespiedu izpildi (aizvietotājizpilde vai piespiedu nauda).
Likumprojekta 6.panta otrajā daļā ir paredzēts, ka tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kuros būs noteiktas prasības, kas fiziskajām un juridiskajām personām jāievēro, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas, neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas, tai skaitā meža ugunsbīstamajā periodā. Par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību meža ugunsbīstamajā periodā noteikto ierobežojumu neievērošanu, piemēram, veidot atklātu liesmu mežā un purvā, izņemot  rekreācijas vietas, kur tas ir atļauts, nomest meža objektā priekšmetus, kas var radīt atklātu uguni, veikt spridzināšanas darbus un organizēt šaušanas nodarbības, izņemot militāros poligonus un speciāli ierīkotas vietas, braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa meža objektu ārpus ceļiem, izņemot meža apsaimniekošanu un meža aizsardzības pasākumu veikšanu, ekspluatēt transportlīdzekļus un citus mehānismus ar bojātu iekšdedzes dzinēja gāzu izplūdes sistēmu, dedzināt ciršanas atliekas bez saskaņošanas u.c. darbības, kas rada ugunsbīstamību, paredzēts piemērot administratīvo atbildību (36.panta otrā daļa).
         Tā kā ugunsbīstamības līmenis ir atšķirīgs laikā, kad ir paaugstināta meža ugunsbīstamība un ir izsludināts meža ugunsnedrošais laika posms, tad administratīvā atbildība tiek piemērota saskaņā ar Likumprojekta 36.panta otro daļu, paredzot paaugstinātas sankcijas. Sods var tikt piemērots ikvienai fiziskajai vai juridiskajai personai, gan par meža objektu atbildīgajai personai, gan citai personai, piemēram, personai, kura izmanto mežu rekreācijai vai citiem mērķiem.
Ņemot vērā to, ka normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību mērķis ir nodrošināt meža aizsardzību pret ugunsgrēku izcelšanos, īpaši ņemot vērā, ka 88% gadījumu meža ugunsgrēki ir izcēlušies cilvēku rīcības rezultātā, privātpersonu rīcība, nosakot pienākumu ievērot ugunsdrošības prasības, tiek aprobežota sabiedrības interešu vārdā, jo pārkāpuma rezultātā tiek apdraudēta gan cilvēku dzīvība, veselība, kā arī materiālās vērtības. Normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neizpilde būtiski apdraud sabiedrības veselību, dzīvību, drošību, tāpēc sabiedrības interešu aizsardzībai ir jāparedz tiesiskā atbildība. Ugunsdrošības prasību izpildi nav iespējams nodrošināt administratīvā procesa ceļā, bet, uzraugot šo prasību ievērošanu un piemērojot administratīvo atbildību pārkāpumu gadījumos (arī kriminālatbildību, ja konstatēts noziedzīgs nodarījums). Administratīvā procesa ietvaros tiks nodrošināta preventīvo ugunsdrošības prasību izpilde, par ko nav paredzēta administratīvā atbildība. Sankcijas ir noteiktas, ņemot vērā pārkāpuma sabiedrisko bīstamību, Likumprojekta 36.panta pirmajā daļā ir vieglākas sankcijas, tajā skaitā brīdinājums, bet otrajā daļā – bargākas, jo paredzēta kvalificējošā pazīme – meža ugunsnedrošais laika posms.