Anotācija

Kopējie izdevumi darbinieku atalgojumam, kas plānoti LVRTC peļņas vai zaudējumu aprēķinā 2025. gadam ir 13,10 milj. euro, kas salīdzinājumā ar prognozēto 2024. gada izpildi 12,85 milj. euro apmērā ir 1,96 % pieaugums, nodrošinot to, ka peļņas vai zaudējumu pārskata izpratnē tiek izpildīts likuma "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" 82. pantā noteiktais nodrošināt, ka kopējās personāla izmaksas kapitālsabiedrībā palielinātas ne vairāk kā par 2,6 % salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu.
Tomēr LVRTC kopējo darba samaksas izmaksu fondu sastāda ne tikai izmaksas, kas atspoguļojas peļņas vai zaudējumu aprēķinā, bet arī darba samaksas izmaksas, kuras kapitālsabiedrība kapitalizē investīciju projektos un uzkrāj risinājumu izveidošanas izmaksās projektos, kuros izveidotais risinājums nenonāk LVRTC īpašumā, bet gan tiek nodots pasūtītājam. Kapitalizētās un uzkrātās darba samaksas izmaksas neatspoguļojas LVRTC peļņas vai zaudējumu pārskata kopējās personāla izmaksās. LVRTC šobrīd atrodas straujā attīstības fāzē, kurā ir uzsākti vairāki valsts nozīmes projekti par kuriem aprakstīts zemāk. Šo projektu realizācijai uzņēmumā ir būtisks darbinieku pieaugums, kas aizsākās 2024. gadā (gadā kopumā 40+ jauni darbinieki) un turpinās strauji augt 2025. gadā (30+ jauni darbinieki) un 2026. gadā (ap 10 darbinieki). LVRTC esošos darbiniekus un plānotos jaunos darbiniekus plānots intensīvi noslogot projektos, kuros darba samaksas izmaksas tiek kapitalizētas vai uzkrātas un atzītas pie risinājuma nodošanas pasūtītājam saņemot pretī attiecīgus ieņēmumus, kas šīs izmaksas nosedz.
Kopējās personāla izmaksas kapitālsabiedrībā jeb kopējais darba samaksas fonds, ieskaitot visas izmaksas darbinieku atalgojumam, tostarp izmaksas, kas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kapitalizētās personāla izmaksas un uzkrātās personāla izmaksas, no 2024. gada uz 2025. gadu pieaug par 17,96 %.
LVRTC katru gadu ievēro finanšu disciplīnu un plāno budžetu (tostarp darba samaksas izmaksas) tā, lai nodrošinātu pozitīvu EBIT (peļņa pirms procentu un nodokļu nomaksas) un pamatdarbības peļņas rādītājus. Nākamajos 4 gados, neskatoties uz darbinieku skaita būtisko pieaugumu, plānots katru gadu pakāpeniski kāpināt EBIT rādītāju un procentuālo līmeni pret pamatdarbības ieņēmumiem. 2025. gadā kapitālsabiedrības budžetā plānots 2,05 milj. euro pamatdarbības ieņēmumu pieaugums pret 2024. gada izpildes prognozi.
2,08 milj. euro jeb 12,1 % no kopējā darba samaksas fonda plānots kapitalizēt projektos, un 1,28 milj. euro jeb 7,4 % no darba samaksas fonda plānots uzkrāt projektos. Šie divi lielumi pieauguši attiecīgi par 96 % un 156 % pret iepriekšējo gadu, norādot uz to, ka kapitālsabiedrība arvien vairāk darbiniekus nodarbina kapitalizējamajos un uzkrājamajos projektos. LVRTC 2026. gadā plāno turpināt un uzsākt vairākus ERAF finansētus projektus, kopumā ERAF kompensācijas nofinansē 4,8 % no darba samaksas fonda, un te arī pret iepriekšējo gadu vērojams būtisks pieaugums (132 %). Uz darba samaksas izmaksām LVRTC peļņas vai zaudējumu aprēķinā aiziet tikai 76,2 % no kopējā darba samaksas fonda (2024. gadā – 88,1 %).
Jau 2024. gada ietvaros, pieņemot jaunus darbiniekus un veicot atalgojuma izmaiņas, bez amatalgu palielināšanas 2025. gadā, LVRTC ir uzņēmies pieaugumu amatalgās no 2024.gada uz 2025. gadu 0,9 milj. euro apmērā jeb 9,41 % pieaugumu pret 2024. gadu. Šāds efekts rodas no tā, ka darbinieki tika pieņemti 2024. gada dažādos periodos un attiecīgi šo darbinieku pilna gada (12 mēnešalgas) izmaksas neiestājās 2024. gadā, bet iestāsies 2025.gadā. Tā, piemēram, darbinieks, kurš sāka darbu 2024. gada otrajā pusgadā, 2024. gada amatalgas izmaksu summā ieiet tikai ar 6 mēnešalgām, bet 2025. gadā ar 12 mēnešalgām. Skatoties tikai amatalgas pieaugumu 2025. gadā esošajiem darbiniekiem pret 2024. gada pilna gada izmaksām, pieaugums ir tikai 356 tūkst. euro jeb 3,40 %. Turklāt, daļa no šīm izmaksām tiek kapitalizēta, uzkrāta vai kompensēta no ERAF. Tātad pieaugums uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu ir vēl mazāks. 2025. gadā plānotās vakances dod vēl ~1.0 milj. euro pieaugumu 2025. gada budžetā, un attiecīgi kopējais pieaugums pret 2024. gadu 2025. gada amatalgai plānots 2,26 milj. euro apmērā.
LVRTC īstenotie projekti, tostarp piešķirtie deleģējumi, ir tieši saistīti ar valsts realizēto īstenoto politiku informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, valsts IKT centralizāciju, kā arī valsts attīstības un drošības jautājumiem. Veicot projektu īstenošanu, LVRTC 2024. gadā, kā arī 2025. gadā ir nepieciešams piesaistīt augstas kvalifikācijas darbiniekus, lai nodrošinātu to īstenošanu augstā kvalitātē, sekojot tehnoloģiju un tirgus attīstības tendencēm.
1. Pamatojoties uz Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 8. panta 3.¹ daļu, LVRTC organizē un nodrošina tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi un ieviešanu (LVRTC īstenotais projekts "Latvijas Republikas ārējās robežās stiprināšana (Perimetrs)".  LVRTC vada, īsteno un uzrauga visus tehnoloģiskās infrastruktūras (tostarp novērošanas un sakaru infrastruktūras, datu pārraides tīklu un datu apstrādes iekārtu infrastruktūras, elektroapgādes pieslēgumu infrastruktūras) izbūves un ieviešanas darbus un veic tās izbūvei un ieviešanai nepieciešamos iepirkumus un slēdz iepirkuma līgumus.
LVRTC tika noteikts par tehnoloģiskā risinājuma īstenotāju kā 100 % valstij piederoša neprivatizējama kapitālsabiedrība ar atbilstošu pieredzi un zināšanām lielu un apjomīgu informācijas un komunikāciju infrastruktūras tehnoloģisko risinājumu ieviešanā. Turklāt, ievērojot tehnoloģiskā risinājuma tehnisko specifiku un to, ka tā ieviešana nav iespējama bez sasaistes ar citu LVRTC nodrošināto infrastruktūru un pakalpojumiem, LVRTC ir vienīgais, kam ir gan atbilstoša pieredze, kā arī tehnoloģiskais nodrošinājums (datu pārraides, optisko šķiedru infrastruktūra, datu centri ar atbilstošām skaitļošanas jaudām), lai varētu nodrošināt tehnoloģiskā risinājuma ieviešanu.
Sākotnēji tehnoloģiskā risinājuma ieviešanu bija plānots veikt pakāpeniski, uzsākot ar Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas robežas joslas posma aprīkošanu. Ministru kabineta 2023.  gada 29.  augusta sēdē, ņemot vērā aktuālo situāciju nelegālās migrācijas jomā un Valsts robežsardzes un valsts drošības iestāžu veikto riska analīzi un prognozi par tās attīstības dinamiku, LVRTC tika uzdots nekavējoties uzsākt nepieciešamās aktivitātes iespējami ātrai risinājuma izbūvei valsts ārējās sauszemes robežas atlikušajos posmos uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežas un Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežā.
2. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktu, otro daļu, 40.panta pirmo daļu, 45. panta pirmo daļu, Elektronisko sakaru likuma 4. panta otrās daļas 1. un 2. punktu, 27. panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2022. gada 9. augusta instrukciju Nr. 4 „Ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanas un lietošanas kārtība”, Ministru kabineta 2018. gada 26. septembra rīkojumu Nr. 463 "Par institūcijām, kurām nodrošināma piekļuve ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīklam" (instrukcijas un MK rīkojumi ir dienesta vajadzībām), Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija rīkojumu Nr. 344 "Par ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla izbūves un elektronisko sakaru pakalpojumu centra izveides deleģēšanu valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs"" un Ministru kabineta 2019. gada 22. oktobra sēdes protokollēmumu (prot. Nr. 49, 49.§) "Informatīvais ziņojums "Par Latvijas Republikas ārējas robežas stiprināšanu" LVRTC veic ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla izveidi un uzturēšanu (nodrošināšanu), tostarp nodrošinot ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla pieslēgumu starptautisko organizāciju un citu juridisko personu tīkliem.
Tīkls nodrošina informācijas aprites iespējamību starp Latvijas valsts pārvaldes iestādēm jebkurā situācijā (tostarp ārkārtas situācijās un izņēmuma stāvoklī) neatkarīgi no publisko interneta tīklu darbības un pieejamības, tādā veidā nodrošinot Latvijas valsts drošības pamatfunkcijas. Ņemot vērā valsts drošības un aizsardzības pieprasījumu LVRTC veic un 2025.gadā turpinās īstenot tīkla paplašinājumus, kuru ietvaros tiek izvērsts tīkls, kā arī pilnveidota un uzlabota tīkla izmantošanas funkcionalitāte. Atzīmējams, ka tīkla paplašinājums tiek īstenots arī ārējās sauszemes robežas infrastruktūras nodrošināšanai.
3. Ministru kabineta 2024. gada 23. jūlija sēdē tika apstiprināts informatīvais ziņojums "Par Latvijas Republikas ārējās robežas stiprināšanas risinājuma izvērtējumu un turpmāko rīcību" (LVRTC īstenotais projekts "Latvijas Republikas ārējās robežas stiprināšanas risinājums (Viedā muita)"). Risinājuma mērķis ir preventīvi aizsargāt no hibrīduzbrukumiem, provokācijām, kā arī efektivizēt kompetento iestāžu darbu un ieviestu elektronisku reģistrēšanos rindā robežšķērsošanai, tādējādi radot pēc iespējas labvēlīgākus apstākļus robežšķērsotājiem, izstrādāt visaptverošu robežas aizsardzības risinājumu, robežšķērsošanas vietās, kā arī radīt risinājumus fiziskās rindas un gaidīšanas laika mazināšanai Pāternieku, Terehovas un Grebņevas robežkontroles punkta šķērsošanai.
Risinājuma ietvaros ir paredzēts nodrošināt tehniskā aprīkojuma un informācijas sistēmu savstarpēju integrāciju, nodrošināt Eiropas Savienības ārējās robežas autoceļu robežšķērsošanas vietu aprīkošanu ar automatizētu transportlīdzekļu kustības organizāciju un iepriekšēju elektronisko pieteikšanos (rindas rezervāciju) robežas šķērsošanai, secīgu kontroles darbību datu sinhronizāciju un validāciju, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu un automatizētu robežšķērsošanas procesu.
Par risinājuma ieviesēju ar Ministru kabineta lēmumu ir noteikts LVRTC.
4. Saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 7. panta 1.¹ daļu, Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra rīkojumu Nr. 964 "Par vienošanās projektu par grozījumiem 2018.gada 10. decembra deleģēšanas līgumā starp Latvijas Republikas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs"" un Ministru kabineta 2024. gada 10. decembra rīkojumu Nr. 1067 "Par vienošanās projektu par grozījumiem 2018. gada 10. decembra deleģēšanas līgumā starp Latvijas Republikas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs"" LVRTC ir deleģēts uzdevums izveidot un uzturēt Globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas (GMDSS), Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) sakaru tīklu, raidītāju, uztvērēju un infrastruktūras tīklu, datu centru, skaitļošanas sistēmas un koordinācijas centru.
5. LVRTC izveidotā augstas konfidencialitātes, pieejamības un integritātes centralizētā IKT infrastruktūra nodrošina valsts pārvaldes publiskā sektora pārziņā esošo valsts IS informācijas sistēmu, tehnoloģisko risinājumu un kritiskās infrastruktūras IS informācijas sistēmu datu glabāšanas un rezervēšanas pakalpojumus. LVRTC ir vienīgais valsts IKT kompetences centrs, kas, pēdējo desmit gadu laikā, attīstot jaunus, koplietojamus datu centra, mākoņpakalpojumu, kiberaizsardzības, drošības u.c. pakalpojumus, ir būtiski veicinājis valsts IKT resursu pārvaldības efektivitāti un drošību. LVRTC atbilstoši Elektronisko sakaru likuma 4. panta otrās daļas 3. punktam, 27. panta otrajai daļai un Ministru kabineta 2022. gada 8. novembra instrukcijai Nr. 5 "Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra nodrošināšanas kārtība" veic valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (turpmāk – VESPC) izveidi, uzturēšanu un darbību, kas ietver tehnisko līdzekļu un pakalpojumu kopumu un kas nodrošina valsts institūcijām infrastruktūru ar augstu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību valsts informācijas sistēmām un IKT pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar deleģējuma līgumu.
Ņemot vērā to, ka augot datu pārraides intensitātei, pieaug kiberdrošības izaicinājumi un pieprasījums pēc valsts īstenotiem koplietojamiem risinājumiem un jaudīgas infrastruktūras, LVRTC turpina VESPC attīstību, izveidojot VESPC kiberdrošības risinājums un turpinot nodrošināt koplietošanas skaitļošanas un datu pārvaldības infrastruktūru un pakalpojumus publiskajam sektoram, kā arī attīstīt IKT infrastruktūras kompetences centrus  publiskajā sektorā valsts pārvaldes datu glabāšanai un skaitļošanai, veidojot to kā augstākā līmeņa atbilstoši Nacionālā kiberdrošības likuma 30. pantā paredzētajai un Ministru kabineta definētajai plānotajai gradācijai.
Augstāk norādīto aktivitāšu nodrošināšanai LVRTC ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu īsteno divus apjomīgus projektus – projekts "Vienotās kiberdrošības infrastruktūras izveide Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra paaugstinātas kiberdrošības pakalpojumu nodrošināšanai un attīstībai" un projekts “Latvijas Valsts radio un televīzijas centra mākoņdatošanas pakalpojumu attīstība valsts federētā mākoņa ietvaros". Atzīmējams, ko šo projektu īstenošanai ir nepieciešami augsti kvalificēti IKT speciālisti, tostarp kiberdrošības speciālisti, un gadījumā, ja LVRTC nebūs iespējams piesaistīt vai noturēt šādus speciālistus, tiks ietekmēts projektu ieviešanas laika grafiks, kas attiecīgi var rezultēties Eiropas Savienības finansējuma samazinājumā.
6. Ministru kabinets 2023. gada 13. decembra rīkojumā Nr. 892 "Par Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam ieviešanas plānu 2023.–2027. gadam" rīcības virzienā "Elektroniskā identitāte un uzticamības pakalpojumi" ir iezīmējis, ka nacionālās e-identifikācijas un uzticamības pakalpojumu klāsts būtu jāpapildina ar jauniem valsts finansētiem pakalpojumiem. Kā viens no uzdevumiem, lai to sasniegtu, ir iezīmēts nodrošināt Eiropas digitālās identitātes maka (turpmāk – EDIM) izstrādi un pieejamību iedzīvotājiem atbilstoši pārskatītajai Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulai (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (eIDAS  regula) un EDIM un ar tā funkcionalitātes nodrošināšanu saistītās IKT infrastruktūras izveidi, integrāciju nacionālajā IKT arhitektūrā.
LVRTC ir uzsākusi aktivitātes minētā uzdevuma apjoma apzināšanai, tajā pat laikā atzīmējams, ka uzdevuma īstenošanai būs nepieciešams piesaistīt papildus augsti kvalificētus cilvēkresursus.
LVRTC par darbiniekiem konkurē brīvā tirgū, tāpēc katru gadu tiek veikts salīdzinājums darbinieku amata grupu amatalgām pret tirgus mediānu. Tabulā apkopots salīdzinājums amata grupu amatalgām pret tirgus mediānu 2024. un 2025. gadā:

Amata grupas	Vidējā novirze no mediānas (2024.gada amatalga)	Vidējā novirze no mediānas (2025.gada plānotā amatalga)
13	-15%	-14%
12	-19%	-16%
11	-15%	-12%
10	-23%	-20%
9	-18%	-14%
8	-25%	-21%
7	-25%	-21%
6	-20%	-16%
5	-10%	-8%
4	-4%	-2%
1	-29%	-28%

Lai veiksmīgi novadītu projektus un nodrošinātu darbības nepārtrauktību, ir jāpiesaista labi speciālisti un LVRTC jāspēj būt konkurētspējīgam ar atalgojumu, tomēr šobrīd joprojām amatalgā vidēji atpaliek par 16 % no mediānas (2024 .gadā – 19 %).
LVRTC darbojas IT un IKT sektora darba tirgū. Tas nozīmē, ka uzņēmumam ir jāspēj konkurēt IT/IKT darba tirgū, lai piesaistītu un noturētu darbiniekus. Kopš 2022. gada atalgojums IKT darba tirgū ir piedzīvojis ievērojamu pieaugumu, mēneša vidējai pamatalgai pieaugot par 34%. Tas būtiski ietekmē arī noteiktās algu grupu robežas un uzņēmuma konkurētspēju darba tirgū. Uz nākamo gadu IKT sektorā tiek prognozēts vidēji 6,2 % algu pieaugums, kas vēl vairāk paaugstinās uzņēmuma nepieciešamību nodrošināt konkurētspējīgu atlīdzības līmeni, lai noturētu un piesaistītu kvalificētus darbiniekus.
Atalgojuma ziņā LVRTC atpaliek no IKT darba tirgus atalgojuma mediānas. LVRTC 2023. gadā veica amatu vērtēšanu un atalgojuma sistēmas izveidi pēc Figure analītiskās amatu vērtēšanas metodes un Latvijas darba tirgus labās prakses. Lai nodrošinātu iekšēji un ārēji taisnīga atalgojuma noteikšanu organizācijā, amati tika novērtēti pēc vienotas amatu vērtēšanas metodes, izveidotas uzņēmumam iekšējās algu grupas, kā arī noteiktas katrai algu grupai konkurētspējīgas atalgojuma robežas, salīdzinājumā ar atalgojumu darba tirgū.
LVRTC 2024. gada laikā bija nepieciešams piesaistīt jaunus darbiniekus no IKT sektora, lai realizētu valsts nozīmes projektus noteiktajos termiņos (tostarp, lai nodrošinātu ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves īstenošanu atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 29. augusta lēmumā noteiktajam). Nepieciešamos IT/IKT speciālistus bija iespējams piesaistīt piedāvājot darba tirgum atbilstošu atalgojumu. Tas ir radījis situāciju, ka veicot vienādas nozīmes darbu darbiniekiem, kuri uzņēmumā strādā ilgstoši maksā mazāk, nekā darbiniekiem, kuri uzņēmumā tika pieņemti nesen. Daļa LVRTC ilgstoši strādājošo darbinieku nesasniedz amata grupai noteikto minimālo darba algas robežvērtību. Plānots, ka 2025. gadā LVRTC valsts nozīmes projektu īstenošanai būs nepieciešams piesaistīt vēl IT/IKT speciālistus, tostarp programmētājus.
Ņemot vērā iepriekš aprakstīto novirzi no tirgus mediānas, nereti netiek sasniegta pat minimālā amata grupas atalgojuma robežvērtība. Arodbiedrības ar LVRTC ir panākušas vienošanos, ka LVRTC amatu grupām noteiktās minimālās darba algas robežvērtības apņemas nodrošināt no 2027. gada 1. janvāra visiem darbiniekiem. Ņemot vērā nepieciešamo līdzekļu apjomu, LVRTC ar arodbiedrībām vienojās, ka tas tiek paveikts 3 gadu periodā (2024.-2026.g.). Šī saistība tika iestrādāta LVRTC Darba samaksas un pabalstu noteikumos. Šos noteikumus ir apstiprinājusi LVRTC valde, padome un akcionārs (Satiksmes ministrija).
LVRTC 2024. gadā zem amatu grupas minimālās atalgojuma robežvērtības atrodas 173 darbinieku, plānots, ka 2025. gadā tie būs 133.
Ja tiek noteikts, ka kopējie izdevumi darbinieku atalgojumam kapitālsabiedrībā palielināti ne vairāk kā par 2,6 % salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu, LVRTC nespēs nodrošināt jau uzņemtās saistības attiecībā uz valsts nozīmes projektu īstenošanu, jo jaunu darbinieku pieņemšana būs jāierobežo. Darba samaksas fonda pieauguma sadalījums tabulā anotācijas pielikumā (pielikums).
Darba samaksas fonds 2025. gadā pieaug par 17,96 % pret 2024. gadu. Tomēr ietekme uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu ir tikai 1,96 % pieaugums no 2024. gada uz 2025. gadu. Tas skaidrojams ar to, ka lielākā daļa no darba samaksas fonda pieauguma tiek kapitalizēta un uzkrāta projektu realizācijā vai to kompensē ES projektu finansējums.

LVRTC personāla izmaksu pieaugums ir saistīts ar kapitālsabiedrības:
1) Darbības paplašināšanos un atrašanos izaugsmes fāzē; 
2) Vidēja termiņa darbības stratēģijā iekļauto mērķu sasniegšanu;
3) Jaunu deleģēšanas līgumu noslēgšanu par pakalpojumu sniegšanu.

Attiecīgi LVRTC ir kritiski izvērtējis kapitālsabiedrības 2025. gada budžetu un ir izvirzīts mērķis ieekonomēt kopā 300 tūkst. EUR uzņēmuma Tiešo izmaksu un Operatīvo izmaksu pozīcijās.
Tāpat, LVRTC paredz atlikt 2025. gada budžetā plānotās 12,8 milj. EUR investīcijas RRTS (Rīgas radio un televīzijas torņa) rekonstrukcijas projektā. Turpmāk plānojam izvērtēt šī projekta finansēšanas modeli, lai varētu nodrošināt pēc iespējas efektīvāku uzņēmuma rīcībā esošo finanšu līdzekļu izmantošanu. Līdz šim LVRTC šo projektu bija plānots finansēt no uzņēmuma finanšu līdzekļiem, tomēr šobrīd to esam gatavi atlikt un izvērtēt citus finanšu avotus. Šajā nolūkā LVRTC jau ir aizsākuši sarunas ar Eiropas Investīciju banku par iespējamu šī projekta līdzfinansēšanu.
Kopumā kapitālsabiedrība pēdējos gados mērķtiecīgi veic uzņēmuma efektivizācijas pasākumus, tostarp veido horizontālāku organizatorisko struktūru, veidojot iekšējo vadības un atbildības sadalījumu ar mazāk vadības līmeņiem un plašāku darbinieku autonomiju ar lielāku atbildību.
Efektivizācijas mērķi noteikti arī vidēja termiņa darbības stratēģijā, gan mazinot administratīvo izmaksu īpatsvaru uzņēmumā, gan palielinot darbinieku produktivitāti. Neskatoties uz 70 % pamatdarbības ieņēmumu pieaugumu līdz 2028. gadam, administratīvo struktūrvienību darbinieku skaitu LVRTC ir apņēmies saglabāt 2024. gada līmenī. 2024. gada ieņēmumu uz vienu darbinieku apjomu plānots paaugstināt par gandrīz 60 % līdz 2028. gada beigām.
Vidēja termiņa stratēģijas periodā paredzēts turpināt iepriekš iesākto pārvaldības un struktūras uzlabošanu; finanšu pārvaldības uzlabošanu, tostarp arī iepirkumu procesa uzlabošanu; digitalizāciju un inovāciju ieviešanu, tostarp procesu digitalizāciju, mākslīgā intelekta izmantošanu; pilnveidot darbinieku kompetences, novēršot funkciju pārklāšanos, uzlabojot procesus.
LVRTC veic digitālo transformāciju, ar nodomu paaugstināt darbības efektivitāti, kur digitālās tehnoloģijas palīdz veidot ilgtspējīgu un resursus taupošu darbības modeli. Digitālā transformācija tiek īstenota atbilstoši vienotam Uzņēmuma arhitektūras (Enterprise Architecture) ietvaram.
LVRTC turpina ieviest uzņēmumā LEAN kultūru un ieviest LEAN principus procesu pārvaldībā, ieviest efektivitātes individuālos KPI darbiniekiem, lai nodrošinātu vispārējo horizontālo attīstību.
Uzņēmums ievieš mobilitātes risinājumus infrastruktūras pārvaldībai (droni, planšetes, attālinātas darba vietas u.c.) un ievieš IT risinājumus infrastruktūras efektīvākai pārvaldībai.