Anotācija (ex-ante)

Likumprojekta mērķis ir sekmēt konkurenci ar kredītrisku saistītu finanšu pakalpojumu tirgū, mazinot šķēršļus aizdevuma un līzinga līgumu refinansēšanai un pirmstermiņa atmaksai, tādējādi atvieglojot nosacījumus klientu mobilitātei starp pakalpojumu sniedzējiem, kas savukārt uzlabotu finanšu pakalpojumu nosacījumus Latvijā reģistrētiem komersantiem, kooperatīvajām sabiedrībām (piemēram, lauksaimniecības pakalpojumu un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības) un krājaizdevu sabiedrībām.

Vispārējā kārtība

Latvijā komersantiem aizdevuma un līzinga pakalpojumus sniedz: 1) kredītiestādes, 2) krājaizdevu sabiedrības, 3) līzinga sabiedrības un 4) komersanti, kas sniedz pakalpojumus bez speciālas atļaujas (licences).
Juridisku personu kreditēšanas darījumiem piemērojams Civillikums (aizdevums - Civillikuma 1934.pants (attiecas uz plašu aizdodamo lietu klāstu), Komerclikums (līzings – Komerclikuma 463.pants). Kredītiestāžu un kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību darbībai attiecīgi piemērojams Kredītiestāžu likums un Krājaizdevu sabiedrību likums.
Par komersantiem, kas sniedz pakalpojumus bez speciālās atļaujas (licences) šajā gadījumā uzskatāmi:
1) Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) uzraudzībā esošie komersanti, kas pamatā sniedz patērētāju kreditēšanas pakalpojumus Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.panta 1.¹daļā noteiktās speciālās atļaujas (licences) ietvaros, bet paralēli sniedz kreditēšanas pakalpojumus arī juridiskām personām un fiziskām personām to saimnieciskās darbības ietvaros.
2024.gada pirmajos sešos mēnešos no 37 licencētiem nebanku kredītu devējiem, 17 komersanti ir piedāvājuši biznesa kredītus privātpersonām un/vai juridiskām personām, savukārt divi komersanti ir administrējuši biznesa kreditēšanas darījumus (skatīt - https://www.ptac.gov.lv/lv/media/4852/download?attachment).
Attiecībā par izmaksām, kas rodas juridisko personu kredīta pirmstermiņa atmaksas un refinansēšanās pie cita nebanku kreditētāja gadījumos, PTAC 2024.gada vasarā veica uzraugāmo subjektu aptauju, vienlaikus lūdzot sniegt informāciju par ieguldīto darbinieku un laika resursu, kas tiek veltīts pirmstermiņa atmaksas un refinansēšanas procesa veikšanā.
No iegūtajiem datiem secināms, ka šobrīd juridisko personu hipotekārās kreditēšanas darījumu refinansēšanas/pirmstermiņa saistību izpildes gadījumos izmaksu pozīcijas galvenokārt veido:
1) darījumu dokumentu noformēšana (vienošanās par darījuma konta līgumu un citu ar pārkreditāciju saistītu dokumentu sastādīšanu, izskatīšanu, saskaņošanu, u.tml.;
2) vienošanās par darījuma konta līgumu un citu ar ieķīlātā Nekustamā īpašuma atsavināšanu, sadalīšanu, u.tml., saistītu dokumentu sastādīšanu, izskatīšanu un saskaņošanu);
3) zvērināta notāra pakalpojumi.
Izmaksu vidējais apmērs svārstās atkarībā no izmaksu pozīcijas, piemēram hipotekārās kreditēšanas gadījumā saistītās izmaksas var būt līdz pat 2000 euro viena darījuma ietvaros, vai citkārt līdz pat 2% no neizmaksātās kredīta summas.  
Savukārt no iegūtajiem datiem par līzinga darījumiem ar juridiskām personām secināms, ka līzinga darījumu  refinansēšanas/pirmstermiņa atmaksas, kā arī nomas līguma objekta izpirkšanas gadījumos izmaksu apmēru galvenokārt veido dokumentu noformēšanas izmaksas, Ceļu satiksmes un drošības direkcijas noteiktā komisijas maksa, transportlīdzekļa noņemšana no uzskaites atsavināšanai Latvijā. Minēto izmaksu apmērs svārstās vidēji 1,5% no neizmaksātās kredīta summas.
Jāuzsver, ka gan kredīta, gan līzinga pirmstermiņa atmaksas un refinansēšanas izmaksu būtiski lielāko daļu veido kredīta vai līzinga devēja piemērota komisijas maksa. Turklāt, lai gan minētās izmaksas ietver konkrētu darbību kopumu un tādējādi arī konkrētu izmaksu apmēru, praksē komisija tiek izteikta kā procents no neizmaksātās aizdevuma vai līzinga summas.

2) Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) pārraudzībā esošie komersanti, kam savas komercdarbības veikšanai nav nepieciešama Latvijas Bankas vai PTAC uzraudzība.   
VID reģistrēti 315 subjekti, kas sniedz kreditēšanas/līzinga pakalpojumus, kuriem nav nepieciešama licence: 271 sabiedrības ar ierobežotu atbildību; 36 akciju sabiedrības; 2 ārvalstu uzņēmumi, ārvalstu uzņēmumu filiāles, 2 fiziskas personas, 4 sabiedriskas vai reliģiskas organizācijas (aktuālie dati uz 21.01.2025). Zem šī kvalificējas arī ALTUM.

Par pirmstermiņa saistību izpildes un refinansēšanas procesa izmaksām
Kredītu procentu likmes Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ir ilgstoši bijušas starp augstākajām eiro zonā. Uzņēmumu aptaujas liecina, ka tas ir viens no galvenajiem iemesliem uzņēmumu neapmierinātībai ar finansējuma pieejamību. Latvijas Bankas veiktā analīze  [pieejams: https://datnes.latvijasbanka.lv/fpp/FPP_2023_LV.pdf] un pētījums [pieejams: https://datnes.latvijasbanka.lv/papers/discussion/dp_2_2021.pdf] liek secināt, ka salīdzinoši augstās kredītu procentu likmes Baltijas valstīs nevar pilnībā izskaidrot ar zemāku kredītportfeļa kvalitāti (augstāku risku), dārgāku kredītiestāžu finansējumu vai citiem standarta procentu likmes noteicošiem faktoriem. Tas netieši norāda uz augstām kredītiestāžu pievienotajām procentu likmēm un uzcenojumu. Līdzīga situācija novērojama arī līzinga un citu finanšu pakalpojumu segmentos. Latvijas Bankas kredītu reģistra dati norāda, ka nefinanšu uzņēmumiem izsniegto līzingu procentu likmes ir ļoti līdzīgas ar nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu procentu likmēm un 2024. gada pirmajā ceturksnī vidēji pārsniedza 6%. Svarīgi atzīmēt, ka Latvijas Bankas kredītu reģistrā ietvertā informācija tikai par ar kredītiestādēm saistītiem līzinga sniedzējiem (šie pakalpojumu sniedzēji gan sastāda nozīmīgu tirgus daļu).
Samērā augstas kredītu procentu likmes un liecības par augstu kredītu likmju uzcenojumu lielākoties vērojamas valstīs ar lielu kredītu tirgus koncentrāciju, kas savukārt var norādīt uz vāju konkurenci starp kredītiestādēm. Latvijā ir viens no augstākajiem kredītu tirgus koncentrācijas rādītājiem euro zonā. Četru lielāko kredītiestāžu tirgus daļa uzņēmumu kredītu segmentā ir tuvu 80%, bet mājokļa kredītu segmentā tuvu 100%.
Neskaitot augstās kredītu procentu likmes, lielai tirgus koncentrācijai ir vēl virkne blakņu. Valstīs ar augstu koncentrāciju kredītiestāžu sektorā ir vidēji zemākas noguldījumu procentu likmes, kā arī lielāks kredītu ar mainīgajām procentu likmēm īpatsvars. Latvijā, Lietuvā un Igaunijā teju visi kredīti ir ar likmes fiksācijas termiņu, kas ir īsāks par 1 gadu. Arī līzingu gadījumā Latvijā aptuveni 90% gadījumu izmantotas mainīgās procentu likmes. Turpretī valstīs ar zemu tirgus koncentrāciju mainīgo likmju īpatsvars ir krietni zemāks, kas kredītņēmējiem sniedz iespēju pasargāt sevi no lielām īstermiņa procentu likmju svārstībām.

Viens veids kā stiprināt konkurenci uzņēmumu kreditēšanas segmentā, ir kredītņēmēju mobilitātes veicināšana, mazinot šķēršļus kredītu refinansēšanai. Latvijas gadījumā Uzņēmumu segmentā šķēršļi kredītu refinansēšanai ir pat nozīmīgāki nekā mājokļu kredītu gadījumā. Uzņēmumiem, vēloties refinansēt kredītu, ir jārēķinās ne tikai ar kredīta līguma maksu (kas parasti mērāma 1% apmērā no kredīta summas), bet arī ar pirmstermiņa atmaksas komisiju aptuveni 1,5 – 2% apmērā no atlikušās kredīta summas. Tās ir būtiskas izmaksas, kas ievērojami samazina kredīta refinansēšanas varbūtību. Piemēram, lai refinansēšana kļūtu izdevīga 200 tūkstošus euro lielam kredītam, kas izsniegts uz septiņiem gadiem, jaunā kredīta procentu likmei jābūt par 1,2 procentu punktiem zemākai nekā sākotnējam kredītam (pieņemts, ka kredīts tiktu refinansēts 3.gadā). Īsāka termiņa aizdevumiem, kas sastāda lielāko daļu nefinanšu uzņēmumu kredītu, nepieciešams pat vēl izdevīgs piedāvājums, lai nosegtu kredīta refinansēšanās procesa izdevumus. Līdz ar to nepieciešams rast risinājumu, kā samazināt ar kredītu refinansēšanu saistītās izmaksas, piemēram, aizliedzot vai ierobežojot pirmstermiņa atmaksas un kredīta refinansēšanas komisiju.

Latvijas Banka 2024.gadā veica  kredītiestāžu aptauju par tiešajām un netiešajām izmaksām, kas rodas juridisko personu kredītu pirmstermiņa atmaksas un refinansēšanas uz citu kredītiestādi gadījumos. Kredītiestāžu sniegtās atbildes liecina, ka lielāko daļu no kopējām izmaksām sastāda netiešās izmaksas, kas saistītas ar resursu piesaisti. Tomēr kredītiestādes Latvijā finansējuma piesaistei lielākoties izmanto nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību noguldījumus. Aptuveni 80% no kredītiestāžu pasīviem veido noguldījumi, savukārt pašu kapitāls veido aptuveni 13% un pārējie pasīvi – atlikušo daļu. Tas nozīmē, ka arī finansējuma cena kredītiestādēm ir cieši saistīta ar noguldījumu izmaksām. Lai gan noguldījumu procentu likmes pēdējo gadu laikā ir pieaugušas, īpaši ilgāku termiņu noguldījumiem, tās caurmērā ir bijušas starp zemākajām eiro zonā un bijušas krietni zemākas nekā centrālās bankas noteiktā noguldījumu iespējas procentu likme un naudas tirgus likmes. Tādējādi kredītiestāžu resursu piesaistes izmaksas ir samērā zemas un pat aizdevuma priekšlaicīgas atmaksas gadījumā tām pastāv iespēja līdzekļus izvietot zema riska aktīvos (kā centrālās bankas noguldījuma iespējā uz nakti vai valstu obligācijās), kuru ienesīgums pārsniedz resursu piesaistes izmaksas. Tāpat jāņem vērā, ka Latvijā nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms ir teju divas reizes mazāks nekā piesaistīto noguldījumu apjoms.

Nebanku kreditētāji finansējumu piesaista citos veidos, tai skaitā ar kredītiestāžu kredītiem. Tādējādi arī nebanku kreditētājiem kredīta pirmstermiņa atmaksas gadījumā ne tikai pastāv iespēja izvietot līdzekļus citos aktīvu veidos, bet arī veikt pašu piesaistīto kredītu pirmstermiņa atmaksu. Svarīgi arī minēt, ka atsevišķi nebanku kreditētāji biežāk izmanto fiksētas kredītu procentu likmes, uz ko komisiju ierobežojums  neattiektos. Tikmēr tiešās darbaspēka izmaksas kredīta pirmstermiņa atmaksas gadījumā pēc būtības ir līdzīgas tām izmaksām, kas rodas kredītu dzēšot līgumā paredzētajā termiņā.

Kredītu refinansēšanas procesā ir mazliet vairāk veicamas darbības nekā pirmstermiņa atmaksas gadījumā, tāpēc var paredzēt izmaksu segšanu. Objektīvi pamatotu komisiju varētu izteikt, tiešās izmaksas (kas saskaņā ar tirgus dalībnieku sniegto informāciju ir vidēji 140 euro) dalot ar vidējo nefinanšu uzņēmumu kredītu atlikuma summu, kas, balstoties uz Latvijas Bankas kredītu reģistra datiem, ir 109 tūkstoši euro, iekļaujot tai skaitā līzingu, atjaunojamos kredītus, pārsnieguma kredītus un kredītlīnijas. Neņemot vērā līzingu, atjaunojamos kredītus, pārsnieguma kredītus un kredītlīnijas, vidējā nefinanšu uzņēmumu kredītu atlikuma summa ir 462 tūkstoši euro. Tādējādi objektīvi pamatota komisija par kredīta refinansēšanu būtu robežās no 0,03% līdz 0,13% no kredīta atlikušās vērtības.
Kredītu refinansēšanas izmaksu samazināšana, aizliedzot vai ierobežojot iespējas piemērot komisijas maksu par kredīta pirmstermiņa atmaksu vai refinansēšanu, kas lielāka par 0,1% no aizdevuma vai līzinga līgumā noteiktās atlikušās vērtības (izņemot gadījumu, kad aizdevumam vai līzingam ir fiksēta procentu likme), pie cita aizdevēja, veicinātu klientu mobilitāti un konkurenci kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā, kas savukārt mudinātu attīstīt kredītiestāžu piedāvātos risinājumus nefinanšu uzņēmumiem un mazinātu augstās kredītu procentu likmes.


Par 0.1% procenta piemērošanu
Viens no konkurenci ierobežojošiem faktoriem uzņēmumu kreditēšanas segmentā ir augstās kredītu refinansēšanas procesa izmaksas. Uzņēmumiem, vēloties refinansēt kredītu, ir jārēķinās ne tikai ar kredīta līguma maksu (kas parasti mērāma 1% apmērā no kredīta summas), bet arī ar pirmstermiņa atmaksas komisiju 1,5-2% apmērā no atlikušās kredīta summas. Tās ir būtiskas izmaksas, kas ievērojami samazina kredīta refinansēšanas varbūtību un tādējādi ierobežo konkurenci kreditēšanas tirgū.
Valstīs ar vājākiem konkurenci raksturojošiem rādītājiem banku sektorā ir caurmērā nepievilcīgāki kreditēšanas nosacījumi, augstākas kredītu procentu likmes, kā arī zemākas noguldījumu procentu likmes (skat. Latvijas Bankas Finanšu pieejamības pārskatus 2023. un 2024.gads). Ņemot vērā, ka Latvijā ir vienas no augstākajām kredītu procentu likmēm eiro zonā, konkurences stiprināšana uzņēmumu kreditēšanas segmentā varētu atspoguļoties caurmērā labākos kreditēšanas nosacījumos Latvijas uzņēmumiem.
Turklāt pirmstermiņa atmaksas komisija neatspoguļo kreditētāju faktiskās izmaksas, kas rodas kredīta pirmstermiņa atmaksas vai refinansēšanas gadījumā. Latvijas Banka 2024.gadā lūdza kredītiestādēm sniegt informāciju par tiešajām izmaksām, kas rodas juridisko personu kredītu pirmstermiņa atmaksas un refinansēšanas uz citu kredītiestādi gadījumos.
Kredītiestāžu sniegtās atbildes liecina, ka tiešās izmaksas un kredītiestādes darbinieku patērētais laiks kredīta pirmstermiņa atmaksas (tajā skaitā, refinansēšanas) gadījumā ir vidēji aptuveni 140 euro apmērā. Tā kā šīs izmaksas ir attiecināmas uz konkrētu darbību kopumu, kas veicamas kredīta pirmstermiņa atmaksas vai refinansēšanas gadījumā, ir pamats uzskatīt, ka tās ir vispārināmas arī uz plašāku aizdevēju loku, ne tikai kredītiestādēm. Tiešās darbaspēka izmaksas kredīta pirmstermiņa atmaksas gadījumā pēc būtības ir līdzīgas tām izmaksām, kas rodas kredītu dzēšot līgumā paredzētajā termiņā. Iespējams, ka kredītu refinansēšanas procesā veicamo darbību apjoms ir lielāks un tādēļ šo izmaksu segšana komisijas formā ir apsverama. Objektīvi pamatotu komisiju varētu izteikt, tiešās izmaksas (140 euro) dalot ar vidējo nefinanšu uzņēmumu kredītu atlikuma summu, kas, balstoties uz Latvijas Bankas kredītu reģistra datiem, ir 109 tūkstoši euro, iekļaujot tai skaitā līzingu, atjaunojamos kredītus, pārsnieguma kredītus un kredītlīnijas. Neņemot vērā līzingu, atjaunojamos kredītus, pārsnieguma kredītus un kredītlīnijas, vidējā nefinanšu uzņēmumu kredītu atlikuma summa ir 462 tūkstoši euro. Tādējādi objektīvi pamatota komisija par kredīta refinansēšanu būtu robežās no 0,13% (140 euro dalot ar 109 tūkstošiem euro) līdz 0,03% (140 euro dalot ar 462 tūkstošiem euro) no kredīta atlikušās vērtības.


Par izņēmumiem no regulējuma piemērojamības
Likumprojekts neparedz saistību pirmstermiņa izpildi vai refinansēšanu attiecībā uz sindicētā kredīta līgumiem, kas par tādiem uzskatāmi Kredītiestāžu likuma 1.panta pirmās daļas 5.¹ punkta izpratnē. Proti, aizdevumiem, kurus izsniedz vairāki aizdevēji saskaņā ar vienu kredīta līgumu. Tāpat likumprojektā nav paredzēts regulējums saistību pirmstermiņa izpildei vai refinansēšanai attiecībā uz aizdevuma vai līzinga līgumiem, ko noslēdzis komersants, kooperatīvā sabiedrība vai krājaizdevu sabiedrība ar citas dalībvalsts vai ārvalsts aizdevēju vai līzinga devēju, vai uz kuru piemērojams citas dalībvalsts vai ārvalsts tiesību akts. Tāpat likumprojektā ietverto regulējumu nav paredzēts attiecināt arī uz daļēju aizdevuma vai līzinga līguma pirmstermiņa atmaksu vai daļēju refinansēšanu.

Saskaņā ar Latvijas Bankas sniegto informāciju uz 2024.gada 30.novembri ir izsniegti kopumā 25 sindicētie kredīti, no tiem 11 sindicētajiem kredītiem vismaz viens no aizdevējiem ir ārvalstīs. Šādu kredītu īpatsvars kopējā kredītu nefinanšu sabiedrībām skaitā ir tikai 0,1%. Līdz ar to secināms, ka sindicēto kredītu skaita īpatsvars ir zems un šādu līgumu nepakļaušana kredīta priekšlaicīgas atmaksas un refinansēšanas komisijas regulējumam neradīs būtisku negatīvu ietekmi uz kredītiestāžu klientu mobilitāti. Vienlaikus sindicēto kredītu atlikums Latvijas kredītiestāžu kredītportfelī ir 535 miljoni euro jeb 9,5% no kopējā kredītu nefinanšu sabiedrībām atlikuma. Attiecīgi sindicēto kredītu atlikumu daļa Latvijā ir vidēji 21 miljons euro. Šādu lielu kredītu ņēmējiem kopumā ir pieejami lielāki resursi pārrunām, kā arī tie ir stiprākās pārrunu pozīcijās dēļ to lielāka biznesa apjoma salīdzinājumā pret aizdevēju pozīcijām, kā arī tiem ir plašākas alternatīvās aizņemšanās iespējas vērtspapīru tirgū. Tādējādi secināms, ka sindicēto kredītu ņēmējiem ieguvumi no kredītu refinansēšanas procesa būtu mazāki nekā citiem kredītņēmējiem.
 

Nē

Nē

Atbilstoši Likuma grozījumiem, turpmāk slēdzot aizdevuma un līzinga līgumus, komersants, kooperatīvā sabiedrība vai krājaizdevu sabiedrība nedrīkstēs noteikt maksu pirmstermiņa saistību izpildes un refinansēšanas gadījumā, kas pārsniedz 0,1% no aizdevuma un līzinga līguma izrietošo atlikušo saistību apmēru.

Jā

Nē

Nē

-