21-TA-814: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 15. maija noteikumos Nr. 339 "Noteikumi par ostu formalitātēm"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 15. maija noteikumos Nr. 339 "Noteikumi par ostu formalitātēm"" (turpmāk – Projekts) ir Satiksmes ministrijas iniciatīva, kas balstīta uz Valsts ieņēmumu dienesta, ostu pārvalžu un sabiedrības mērķgrupas ierosinājumiem.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts izstrādāts ar mērķi uzlabot kravu loģistikas pakalpojumu sniegšanu ostās, paātrinot informācijas apmaiņas ātrumu starp kravu loģistikā iesaistītajām pusēm, kā arī paplašināt Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (turpmāk - SKLOIS; Sistēma) uzkrāto datu izmantojamību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2012. gada 15. maija noteikumu Nr. 339 "Noteikumi par ostu formalitātēm"" (turpmāk – Noteikumi par ostu formalitātēm) 72.2.5.6., 77.2., 107.10. un 108.10. apakšpunkts nosaka komersanta pienākumu kuģa manifestā vai iesniegumā preču iekraušanas/izkraušanas atļaujas saņemšanai norādīt preču kombinētās nomenklatūras kodu (HS kods). Kods ir jānorāda, ja tas ir pieejams. Kuģa manifests un iesniegums preču izkraušanas/iekraušanas atļaujas saņemšanai tiek iesniegts Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādē (turpmāk – muitas iestāde).
Lai identificētu importējamās/eksportējamās preces un tām piemērojamos muitas tarifus, muitas jomas normatīvie akti nosaka Starptautiskās Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmas (HS) koda obligātu ietveršanu attiecīgajās deklarācijās (piemēram, Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētā regula (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem). Tādējādi, preču HS kods ir obligāti norādāms, iesniedzot dokumentus muitas dienestos, un praktiski nav gadījumu, kad tas nav pieejams. Papildus muitas iestādēm preču HS kods tiek iesniegts ostu pārvaldēm un Centrālai statistikas pārvaldei ostu darbības oficiālās statistikas nodrošināšanai. Obligāta preču HS koda iesniegšana Sistēmā izslēgtu nepieciešamību veikt manuālu kuģu manifestu un iesniegumu preču izkraušanas/iekraušanas atļaujas saņemšanai datu apstrādi, lai sagatavotu dokumentāciju muitas iestādēm un ar oficiālo statistiku saistītos dokumentus.
Saskaņā ar Noteikumu par ostu formalitātēm 107. un 108. punktu preču īpašnieks, valdītājs vai to pilnvarotā persona, jeb komersants, kas veic kravu aģentēšanu, muitas iestādei iesniedz iesniegumu preču izkraušanas/iekraušanas atļaujas saņemšanai.
Satiksmes ministrija ir saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta kā attiecīgās muitas formalitātes kontrolējošās iestādes viedokli, no kura izriet, ka piekļuve informācijai, kas saistīta ar preču izkraušanu/iekraušanu un procesu kontrolējošo muitas iestāžu atļaujām, saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumu Nr. 500 "Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi" prasībām nepieciešama arī komersantiem, kas nodrošina kravas apstrādes (stividoru) pakalpojumus. Komersantu, kas veic kravas apstrādi ostās, nekavējoša piekļuve informācijai par kravu un muitas iestāžu atļauju preču izkraušanas/iekraušanas procesa uzsākšanai būtiski paātrina kravas loģistikas procesus ostās.
Nepieciešams saskaņot Noteikumu par ostu formalitātēm un Padomes 1998. gada 18. jūnija Direktīvas 98/41/EK par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām, terminoloģiju.
Lai identificētu importējamās/eksportējamās preces un tām piemērojamos muitas tarifus, muitas jomas normatīvie akti nosaka Starptautiskās Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmas (HS) koda obligātu ietveršanu attiecīgajās deklarācijās (piemēram, Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētā regula (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem). Tādējādi, preču HS kods ir obligāti norādāms, iesniedzot dokumentus muitas dienestos, un praktiski nav gadījumu, kad tas nav pieejams. Papildus muitas iestādēm preču HS kods tiek iesniegts ostu pārvaldēm un Centrālai statistikas pārvaldei ostu darbības oficiālās statistikas nodrošināšanai. Obligāta preču HS koda iesniegšana Sistēmā izslēgtu nepieciešamību veikt manuālu kuģu manifestu un iesniegumu preču izkraušanas/iekraušanas atļaujas saņemšanai datu apstrādi, lai sagatavotu dokumentāciju muitas iestādēm un ar oficiālo statistiku saistītos dokumentus.
Saskaņā ar Noteikumu par ostu formalitātēm 107. un 108. punktu preču īpašnieks, valdītājs vai to pilnvarotā persona, jeb komersants, kas veic kravu aģentēšanu, muitas iestādei iesniedz iesniegumu preču izkraušanas/iekraušanas atļaujas saņemšanai.
Satiksmes ministrija ir saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta kā attiecīgās muitas formalitātes kontrolējošās iestādes viedokli, no kura izriet, ka piekļuve informācijai, kas saistīta ar preču izkraušanu/iekraušanu un procesu kontrolējošo muitas iestāžu atļaujām, saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumu Nr. 500 "Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi" prasībām nepieciešama arī komersantiem, kas nodrošina kravas apstrādes (stividoru) pakalpojumus. Komersantu, kas veic kravas apstrādi ostās, nekavējoša piekļuve informācijai par kravu un muitas iestāžu atļauju preču izkraušanas/iekraušanas procesa uzsākšanai būtiski paātrina kravas loģistikas procesus ostās.
Nepieciešams saskaņot Noteikumu par ostu formalitātēm un Padomes 1998. gada 18. jūnija Direktīvas 98/41/EK par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām, terminoloģiju.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu par ostu formalitātēm 6. punktā minētā Latvijas Jūras administrācijas tiesiskā forma “valsts akciju sabiedrība” neatbilst faktiskajai Latvijas Jūras administrācijas tiesiskajai formai “valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību”.
Risinājuma apraksts
Aizstāt Noteikumu par ostu formalitātēm 6. punktā vārdus “akciju sabiedrība” ar vārdiem “sabiedrība ar ierobežotu atbildību”.
Problēmas apraksts
Preču kombinētās nomenklatūras koda (HS kods) trūkums Sistēmā nenodrošina preču un kravas datu izmantojamību SKLOIS lietotāju pieprasītajā apjomā:
- nav ostu darbības oficiālās statistika pilnā apjomā, kā to nosaka normatīvie akti uzskaites un statistikas jomā;
- nav iespējama turpmākā izmantošana integrētajās informācijas sistēmās;
- ir problemātiska datu atkalizmantošana un publicēšana Atvērto datu portālā.
- nav ostu darbības oficiālās statistika pilnā apjomā, kā to nosaka normatīvie akti uzskaites un statistikas jomā;
- nav iespējama turpmākā izmantošana integrētajās informācijas sistēmās;
- ir problemātiska datu atkalizmantošana un publicēšana Atvērto datu portālā.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar SKLOIS apkopotās statistikas datiem no gada sākuma Sistēmā tiek ievadīts aptuveni 71% no visiem nepieciešamajiem HS kodiem, kas liecina, ka vairumā gadījumu tas ir pieejams, bet netiek ievadīts citu apsvērumu dēļ. Ar Projektu paredzēts svītrot Noteikumu par ostu formalitātēm 72.2.5.6., 107.10. un 108.10. apakšpunktā noteiktās tiesības neiesniegt Sistēmā preču kombinētās nomenklatūras kodu (HS kods), ja tas nav pieejams. Sistēmā tiks izstrādāts praktisks risinājums, kas pieļaus arī daļēju kombinētās nomenklatūras koda ievadi (pirmos 6 no 8 cipariem), jo šāds samazināts ciparu skaits ļauj sasniegt izvirzīto mērķi.
Problēmas apraksts
Ostu termināļos un piestātnēs kravas apstrādes (stividoru) pakalpojumus sniedz vairāki komersanti un tiem ir nepieciešama nekavējoša piekļuve informācijai par kravu un muitas iestāžu atļauju preču izkraušanas/iekraušanas procesa uzsākšanai. Lai nodrošinātu komercnoslēpuma ievērošanu, katram komersantam ir pieļaujams no SKLOIS sniegt ziņas tikai par tām kravām, kuras tiek iekrautas/izkrautas konkrētajā piestātnē un terminālī, un kuru iekraušanu/izkraušanu veic tieši šis komersants. Šobrīd Sistēmā informācija par noteiktas kravas termināli un piestātni netiek iekļauta, tādējādi Sistēmā nav nošķirama atbilstošā informācija, un nav iespējams sniegt ziņas par komersantam piekritīgo kravu.
Risinājuma apraksts
Projekts nosaka pienākumu preču īpašniekam, valdītājam vai to pilnvarotajai personai iesniegumā preču izkraušanas/iekraušanas atļaujas saņemšanai ievadīt kravas apstrādes (stividoru) pakalpojumus sniedzošās komercsabiedrības nosaukumu.
Problēmas apraksts
Nesakrīt Padomes 1998. gada 18. jūnija Direktīvas 98/41/EK par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām, 3. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā un Noteikumu par ostu formalitātēm 110.2 1. apakšpunktā lietotā terminoloģija.
Risinājuma apraksts
Ar Projektu terminoloģija tiek precizēta atbilstoši direktīvai, aizstājot vārdus "kara flotes palīgkuģus" ar vārdiem "karaspēka transportkuģus".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Potenciāla ietekme uz izmaksām, kas saistītas ar preču kombinētās nomenklatūras koda (HS kods) datu lauka norādīšanu kā obligātu un komersanta, kas nodrošinās kravas apstrādes (stividoru) pakalpojumus, norādīšanu, nav konstatēta. Minētā informācija ir pieejama un viegli deklarējama..
Izmaksas veido atbilstošu izmaiņu izstrāde Sistēmas programmatūrā, kuras sastāda mazāk nekā 10 000 euro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli).
Jaunās prasības un izmaksas atsver ilgstošu ieguvumu, kura rezultātā:
1. visām ostām zūd nepieciešamība veidot manuālas atskaites par kravu apgrozījumu ostās;
2. starp komersantu, kas veic kravu aģentēšanu, un komersantu, kas sniedz kravas apstrādes (stividoru) pakalpojumus, nebūs nepieciešama paralēla informācijas apmaiņa, izmantojot citus sakaru kanālus, jo Sistēma operatīvi sniegs uzticamu informāciju;
3. pilnveidosies ostu darbības oficiālās statistikas nodrošināšanas process;
4. paātrināsies ar kravu apstrādi ostās saistītie procesi un samazināsies kuģu stāvēšanas laiks ostās.
Izmaksas veido atbilstošu izmaiņu izstrāde Sistēmas programmatūrā, kuras sastāda mazāk nekā 10 000 euro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli).
Jaunās prasības un izmaksas atsver ilgstošu ieguvumu, kura rezultātā:
1. visām ostām zūd nepieciešamība veidot manuālas atskaites par kravu apgrozījumu ostās;
2. starp komersantu, kas veic kravu aģentēšanu, un komersantu, kas sniedz kravas apstrādes (stividoru) pakalpojumus, nebūs nepieciešama paralēla informācijas apmaiņa, izmantojot citus sakaru kanālus, jo Sistēma operatīvi sniegs uzticamu informāciju;
3. pilnveidosies ostu darbības oficiālās statistikas nodrošināšanas process;
4. paātrināsies ar kravu apstrādi ostās saistītie procesi un samazināsies kuģu stāvēšanas laiks ostās.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Komersanti, kuri sniedz kravas apstrādes (stividoru) pakalpojumus, kā arī kravu aģenti.
Ietekmes apraksts
Projekts nebūtiski papildina esošajos ziņojumos obligāti iekļaujamo datu apjomu, nenosakot jaunus ziņošanas pienākumus:
1. tiek izslēgta iespēja specifiskos gadījumos Sistēmā nenorādīt preču kombinētās nomenklatūras kodu (HS kods), un tādējādi tiek uzlabota Sistēmā iekļauto datu turpmākā izmantošana;
2. tiek noteikts pienākums norādīt (identificēt) komersantu, kas sniedz kravas apstrādes (stividoru) pakalpojumus, un tādējādi attiecīgajai stividorkompānijai tiek piešķirta piekļuve uzticamai un drošai informācijai.
Pirmšķietami jaunu datu paziņošanas pienākums var liecināt par sloga palielināšanos, bet kravu aģenti un stividorkompānijas jau šobrīd pakalpojuma sniegšanas nolūkā savstarpēji apmainās ar informāciju par kravu un muitas iestāžu atļaujām. Turpmāk, šie sakaru kanāli tiek aizstāti ar Sistēmā esošo informāciju.
1. tiek izslēgta iespēja specifiskos gadījumos Sistēmā nenorādīt preču kombinētās nomenklatūras kodu (HS kods), un tādējādi tiek uzlabota Sistēmā iekļauto datu turpmākā izmantošana;
2. tiek noteikts pienākums norādīt (identificēt) komersantu, kas sniedz kravas apstrādes (stividoru) pakalpojumus, un tādējādi attiecīgajai stividorkompānijai tiek piešķirta piekļuve uzticamai un drošai informācijai.
Pirmšķietami jaunu datu paziņošanas pienākums var liecināt par sloga palielināšanos, bet kravu aģenti un stividorkompānijas jau šobrīd pakalpojuma sniegšanas nolūkā savstarpēji apmainās ar informāciju par kravu un muitas iestāžu atļaujām. Turpmāk, šie sakaru kanāli tiek aizstāti ar Sistēmā esošo informāciju.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrija, VSIA "Latvijas Jūras administrācija"Nevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- VSIA "Latvijas Jūras administrācija"
- Satiksmes ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projektā paredzēto izmaiņu rezultātā būs nepieciešams izdarīt atbilstošas izmaiņas Sistēmas programmatūrā, lai nodrošinātu:
1. ka preču kombinētās nomenklatūras koda (HS kods) ievades datu lauks ir obligāts;
2. jaunu datu ievades lauku izveidi attiecībā par kravas apstrādes (stividoru) pakalpojumus sniedzošās komercsabiedrības nosaukumu;
3. jāpaplašina kravas apstrādes (stividoru) pakalpojumus sniedzošās komercsabiedrības piekļuves tiesības muitas iestāžu izdarītajām atzīmēm par atļauju izkraut preces no kuģa vai iekraut preces kuģī, kā arī iesniegumā preču izkraušanas/iekraušanas atļaujas saņemšanai nepieciešamajai informācijai.
1. ka preču kombinētās nomenklatūras koda (HS kods) ievades datu lauks ir obligāts;
2. jaunu datu ievades lauku izveidi attiecībā par kravas apstrādes (stividoru) pakalpojumus sniedzošās komercsabiedrības nosaukumu;
3. jāpaplašina kravas apstrādes (stividoru) pakalpojumus sniedzošās komercsabiedrības piekļuves tiesības muitas iestāžu izdarītajām atzīmēm par atļauju izkraut preces no kuģa vai iekraut preces kuģī, kā arī iesniegumā preču izkraušanas/iekraušanas atļaujas saņemšanai nepieciešamajai informācijai.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi