Anotācija

Muitas likuma 3. panta trešajā daļā noteikts, ja cita valsts pārvaldes iestāde saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic kādu uzdevumu muitas jomā, attiecīgā valsts pārvaldes iestāde, veicot šo uzdevumu, arī tiek uzskatīta par muitas iestādi.
Saskaņā ar Nodokļu un muitas policijas likuma, kas stāsies spēkā 01.01.2026., 2. panta trešo daļu Nodokļu un muitas policija atbilstoši Muitas likuma 3. panta trešajai daļai ir muitas iestāde. Nodokļu un muitas policijas likuma 3. pantā noteikts, ka Nodokļu un muitas policijas funkcijas ir atklāt, novērst un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā.
Šobrīd nodokļu un muitas policija ir viena no VID patstāvīgajām struktūrvienībām un spēkā esošs ir likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, kura 4. nodaļā ir noteikti Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas uzdevumi un ierēdņu (darbinieku) tiesības likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā. Tā kā 2026. gada 1. janvārī stāsies spēkā Nodokļu un muitas policijas likums un Valsts ieņēmumu dienesta likums, kura pārejas noteikumos ir noteikts, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu", minētos uzdevumus likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu un muitas jomā veiks Nodokļu un muitas policija  un attiecīgi ir nepieciešami atbilstoši grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 8. augusta noteikumos Nr. 468 “Noteikumi par atsevišķiem muitas kontroles veidiem”, nosakot, ka transportlīdzekļu vadītājiem ir pienākums apturēt transportlīdzekli pēc Nodokļu muitas policijas amatpersonas norādījuma un nogādāt to muitas kontrolei paredzētajā vietā.

Muitas likuma (redakcijā, kas stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī) 3.panta otrajā daļā noteikts, ka muitas iestāde ir Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienība, kas pilda normatīvajos aktos muitas jomā, šajā likumā, Valsts ieņēmumu dienesta likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus muitas politikas īstenošanā un nodokļu administrēšanā. Muitas likuma 3. panta trešajā daļā noteikts, ja cita valsts pārvaldes iestāde saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic kādu uzdevumu muitas jomā, attiecīgā valsts pārvaldes iestāde, veicot šo uzdevumu, arī tiek uzskatīta par muitas iestādi.
Saskaņā ar Nodokļu un muitas policijas likuma 2. panta trešo daļu Nodokļu un muitas policija atbilstoši Muitas likuma 3. panta trešajai daļai ir muitas iestāde. Nodokļu un muitas policijas likuma 3. pantā noteikts, ka Nodokļu un muitas policijas funkcijas ir atklāt, novērst un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā. Muitas likuma 3.panta sestajā daļā (redakcijā, kas stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī) noteikts, ka muitas amatpersona ir muitas iestādes ierēdnis, kas pilda normatīvajos aktos muitas jomā, šajā likumā un Valsts ieņēmumu dienesta likumā noteiktos uzdevumus muitas politikas īstenošanā. Saskaņā ar Muitas  likuma 3. panta septīto daļu muitas amatpersonai ir šajā likumā, Valsts ieņēmumu dienesta likumā, normatīvajos aktos muitas jomā un citos normatīvajos aktos noteiktās tiesības.
Nodokļu un muitas policijas likuma 4.panta pirmās daļas ievaddaļā noteikts, ka Nodokļu un muitas policijas uzdevumi ir noteikti Kriminālprocesa likumā, Operatīvās darbības likumā, Muitas likumā, likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas" un citos normatīvajos aktos, kā arī papildus Nodokļu un muitas policija veic minētajā daļā uzskaitītos uzdevumus.
Papildus minētajam Muitas likuma 14.panta pirmajā daļā (redakcijā, kas stāsies spēkā 2026.gada 1. janvārī) noteikts, ka muitas kontroli muitas amatpersona veic visā Latvijas Republikas muitas teritorijā. Saskaņā ar minētā panta 1.¹ daļu (redakcijā, kas stāsies spēkā 2026.gada 1. janvārī) muitas amatpersonai ir tiesības apturēt transportlīdzekli muitas kontroles veikšanai Latvijas Republikas muitas teritorijā un nogādāt transportlīdzekli muitas iestādē muitas kontroles veikšanai.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6.pantu valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā. Neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas. Minētā likuma 32.panta pirmā daļa noteic, ka valsts pārvaldē amatpersonas iekļautas vienotā hierarhiskā sistēmā, kurā viena amatpersona ir padota citai amatpersonai. Amatpersona darbojas savas kompetences ietvaros un savus pienākumus pilda un tiesības īsteno patstāvīgi. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta ceturtā daļa noteic, ka valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 3.punktā noteikts, ka iestāde ir institūcija, kura darbojas publiskas personas vārdā un kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finanšu līdzekļi tās darbības īstenošanai un ir savs personāls. Savukārt Administratīvā procesa likuma 1.panta pirmajā daļā noteikts, ka iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kurai ar normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā. No minētajām tiesību normām izriet, ka valsts pārvaldes iestāde un tās amatpersonas nepastāv autonomi vai atrauti viena no otras, bet veido vienotu hierarhisku sistēmu. Tāpat, iestāde pati par sevi bez amatpersonu rīcības nemaz nevar īstenot nevienu no normatīvajos aktos noteiktajiem uzdevumiem vai darbībām. Proti, amatpersonas atbilstoši kompetencei veic dienesta pienākumus iestādes vārdā, jo amatpersonai nav savu interešu, un otrādi – iestāde normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus īsteno ar tās amatpersonu starpniecību.
Ņemot vērā, ka saskaņā ar Nodokļu un muitas policijas likuma, kas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, 2. panta trešo daļu, Nodokļu un muitas policija ir muitas iestāde un Nodokļu un muitas policijas amatpersonas ir arī muitas amatpersonas, kuras pilda Muitas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus muitas politikas īstenošanā un  realizē Nodokļu un muitas policijas likuma 8. panta trešās daļas 6. punktā noteiktās  tiesības veikt muitas kontroli visā Latvijas Republikas muitas teritorijā, tostarp apturēt transportlīdzekli un veikt tā apskati, ja ir pamats aizdomām, ka transportlīdzeklis tiek izmantots likumpārkāpuma izdarīšanā muitas lietu jomā, kā arī nogādāt transportlīdzekli muitas iestādē muitas kontroles veikšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā.
Ņemot vērā minēto, normatīvajos aktos lietotais termins “muitas amatpersona” ir attiecināms arī uz Nodokļu un muitas policijas ierēdņiem (amatpersonām), kad tie īsteno normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus un tiesības muitas jomā.
Lai iekļautu vienotā regulējumā arī Nodokļu un muitas policiju, veicinātu tiesisko noteiktību un izslēgtu atšķirīgu tiesību normas interpretācijas iespējas, izstrādātais Noteikumu projekts paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 8. augusta noteikumu Nr. 468 “Noteikumi par atsevišķiem muitas kontroles veidiem” 30. un 34.punktā, paredzot kārtību, kāda transportlīdzekļa apturēšanai un tā nogādāšanai muitas iestādē muitas kontroles veikšanai noteikta attiecībā uz muitas amatpersonām, noteikt arī attiecībā uz Nodokļu un muitas policijas amatpersonām. Tā kā termins “muitas amatpersona” attiecināms arī uz Nodokļu un muitas policijas ierēdņiem (amatpersonām), Ministru kabineta 2017. gada 8. augusta noteikumu Nr. 468 “Noteikumi par atsevišķiem muitas kontroles veidiem” noteiktais regulējums par muitas amatpersonu tiesībām dot norādījumus transportlīdzekļa vadītājam apturēt transportlīdzekli piemērojams arī attiecībā uz Nodokļu un muitas policijas ierēdņu (amatpersonu) tiesībām un Nodokļu un muitas policijas operatīvajiem transportlīdzekļiem.
Noteikumu projekts neskar regulējumu attiecībā uz transportlīdzekļu apturēšanas un nogādāšanas muitas iestādē muitas kontroles veikšanai kārtību, bet tikai papildina regulējumu, attiecinot Ministru kabineta 2017. gada 8. augusta noteikumos Nr. 468 “Noteikumi par atsevišķiem muitas kontroles veidiem” noteikto kārtību arī uz Nodokļu un muitas policijas amatpersonām un Nodokļu un muitas policijas operatīvajiem transportlīdzekļiem.