Anotācija (ex-ante)

Vairāki jēdzieni, kā piemēram, meža ugunsdrošības infrastruktūras objekts, meža ugunsdzēsības stacija, meža ugunsnedrošais laika posms iepriekš normatīvajos aktos nav lietoti un skaidroti. Valsts ugunsdrošības uzraudzību meža objektā nodrošina Valsts meža dienests (turpmāk – VMD). Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (turpmāk – Likums) nav iekļauts termins un definīcija – meža objekts. Tā ir iekļauta Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumos Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi” (turpmāk – Ugunsdrošības noteikumi)  2.7.apakšpunktā: “meža objekts – Meža likuma 3. panta pirmajā daļā noteiktais objekts”. Normatīvajos aktos nav noteikti kritēriji meža ugunsdrošības infrastruktūras objektu ierīkošanai un uzturēšanai meža zemēs, kā arī to reģistrēšanai Meža valsts reģistrā. Saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumu 412.punktu, VMD katru gadu nosaka meža ugunsnedrošo laikposmu un izsludina tā sākumu un beigas visā Latvijas teritorijā. Ugunsdrošības noteikumu 423.punktā ir noteiktas aizliegtās darbības ugunsnedrošajā laikposmā, kas ir saistošas jebkurai fiziskai personai. 95 % no meža ugunsgrēkiem izceļas cilvēku rīcības rezultātā. Statistika par ugunsgrēkiem norāda, ka ugunsbīstamība mežos iestājas no 1.aprīļa, tādējādi būtu svarīgi, lai sabiedrība zinātu, ka ir jāievēro ugunsdrošības prasības mežā.

Likumprojektā lietotie jēdzieni – meža ugunsdrošības infrastruktūras objekts, meža ugunsdzēsības stacija, meža ugunsnedrošais laika posms, meža objekts attiecīgi ir skaidroti Likumprojekta 1.panta 3., 4.punktā, 18.panta pirmajā daļā un 19.panta pirmajā daļā.

Likumprojekts nosaka, ka meža objekts ir zeme, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā mežs, citas zemes lietošanas kategorijas zeme 0,5 hektāru un lielākā platībā, uz kuras ir izveidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz pieci metri un kur mežaudzes šķērslaukums ir vienāds ar vai lielāks par mežaudzes minimālo šķērslaukumu, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi un lauces, tam piegulošie un tajā ietilpstošie meža infrastruktūras objekti un purvi.

Ugunsnedrošā laika posma noteikšana noteiktā periodā paaugstinātu personu atbildību par ugunsdrošības prasību ievērošanu mežā.
Likumprojekta 1.pantā ir skaidroti Likumprojektā lietotie termini – glābšanas darbi, objekts, brīvprātīgais ugunsdzēsējs, ugunsdrošība, ugunsdzēsība, ugunsgrēks un citi.

Likumā nav aptverti visi valstī esošie ugunsdzēsības un glābšanas dienesti, kā arī pārāk konkrēts dalījums citiem ugunsdzēsības dienestiem, kas nav vispārināts un aptver tikai konkrētus citu ugunsdzēsības dienestu veidus. Likuma II nodaļā nav minēts VMD kā ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Saskaņā ar Valsts meža dienesta likuma 2.panta pirmo daļu VMD uzrauga un īsteno meža ugunsdzēsību meža zemē. Savukārt Ministru kabineta noteikumu Nr.449 “Valsts meža dienesta nolikums” 3.1.apakšpunkts nosaka, ka VMD funkcija ir uzraudzīt ugunsdrošību un 3.3.apakšpunkts – īstenot meža ugunsdzēsību. 

Lai nodrošinātu regulējuma labāku uztveramību par ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem, tika precizēts, kādi dienesti ir valstī, iekļaujot VMD un vispārinot citus ugunsdzēsības dienestus, kas nav ugunsdzēsības un glābšanas dienesti (piemēram, brīvprātīgās ugunsdzēsēju biedrības vai komandas, atsevišķu bīstamo objektu ugunsdzēsības komandas, Nacionālo bruņoto spēku ugunsdzēsības komandas, starptautiskās lidostas ”Rīga” ugunsdzēsības komanda, VAS ”Latvijas dzelzceļš” ugunsdzēsības komandas un citi). 

Konceptuālajā ziņojumā un informatīvajā ziņojumā “Par brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības organizāciju pilotprojekta rezultātiem un tālāko rīcību brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības organizāciju” (tiesību akta lietas ID 21-TA-1623, pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/0362e0b7-52b2-44b2-a109-17f8964e9b35) noteikto, nepieciešams izstrādāt jaunu likumprojektu par ugunsdrošību un ugunsdzēsību, kā arī nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka, tajā skaitā pašvaldību ugunsdzēsības organizāciju un citu ugunsdzēsības organizāciju uzdevumus, pienākumus, tiesības, nodarbināto apmācību, kā arī pašvaldības, kurām jānodrošina ugunsgrēku dzēšana un prevencijas veikšana ugunsdrošības jomā.

Lai nodrošinātu konceptuālajā ziņojumā noteikto uzdevumu izpildi, tiks noteikti ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un citu organizāciju veidi. Ugunsdzēsējs glābējs ir persona, kura ir apguvusi profesionālās tālākizglītības programmu “Ugunsdzēsējs glābējs” (4.profesionālās kvalifikācijas līmenis, 960 stundas). Ugunsdzēsējs ir persona, kura ir apguvusi profesionālās tālākizglītības programmu “Ugunsdzēsējs” (2.profesionālās kvalifikācijas līmenis, 480 stundas). Brīvprātīgais ugunsdzēsējs ir pašvaldības vai ugunsdzēsības organizācijas persona, kura piedalās ugunsgrēka dzēšanā, glābšanas darbu veikšanā un ugunsdrošības prevencijas pasākumos un kura ir apguvusi mācību paraugprogrammu ugunsdzēsības un prevencijas jomā.
Tādējādi likumprojektā ir paredzēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt nepieciešamo izglītību vai apmācību brīvprātīgajam ugunsdzēsējam.  

Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 18.punktā ir noteikts, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir pasākumu veikšana civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanā, ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā.

Iepriekšminēto problēmu atrisināšanai VUGD veicis Latvijas administratīvo teritoriju risku kartēšanu, lai noteiktu resursu plānošanu un izvietošanu atbilstoši riska novērtējumam. Riska novērtējuma process (tajā skaitā riska kritēriji) ir aprakstīts Informatīvajā ziņojumā par ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanas instrumentu, tā izveidošanas un uzturēšanas izmaksām, kas ir izskatīts Ministru kabineta 2021.gada 28.septembra sēdē (https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/b72517ae-eecc-4bfa-bd13-49ab788b25cd). Pamatojoties uz minēto risku kartēšanu, identificētas administratīvās teritorijas, kurās pašvaldībai būtu jānodrošina ugunsgrēku dzēšana un prevencijas pasākumu veikšana ugunsdrošības jomā:
1) 24/7 ierašanās uz ugunsgrēku saskaņā ar vidēju risku (10 minūtēs) - Piltene, Pāvilosta, Nīca, Sabile, Kabile, Mērsrags, Smārde, Ķemeri, Tērvete, Plakanciems, Ķekava, Jaunciems, Carnikava, Ropaži, Inčukalns, Līgatne, Mālpils, Valle, Ainaži, Mazsalaca, Liepa, Tilža;
2) ierašanās uz ugunsgrēku saskaņā ar zemu risku (≤ 23 minūtēs), ļoti zemu risku (≤ 30 minūtēs) - Kolka, Bārbele, Skrīveri, Skujene, Koknese, Ļaudona, Subate, Stružāni, Kaunata, Istra, Indra, Silene;
3) prevencijas pasākumu nodrošināšanai ugunsdrošības jomā - Liepnas pagasts, Biķernieku pagasts, Dvietes pagasts, Kalkūnes pagasts, Līksnas pagasts, Valles pagasts, Zosēnu pagasts, Priekules pagasts, Kalnciema pagasts, Aknīstes pagasts, Indras pagasts, Kalniešu pagasts, Kombuļu pagasts, Ķepovas pagasts, Gudenieku pagasts, Rudbāržu pagasts, Turku pagasts, Blontu pagasts, Istras pagasts, Mežvidu pagasts, Pureņu pagasts, Olaines pagasts, Aizkalnes pagasts, Bērzgales pagasts, Lendžu pagasts, Rikavas pagasts, Siguldas pagasts, Plāņu pagasts, Vaidavas pagasts, Užavas pagasts;
4) prevencijas pasākumu nodrošināšanai ugunsdrošības jomā un 24/7 ierašanās uz  ugunsgrēku saskaņā ar vidēju risku (10 minūtēs) – Valles pagasts;
5) prevencijas pasākumu nodrošināšanai ugunsdrošības jomā un ierašanās uz  ugunsgrēku saskaņā ar zemu risku (≤ 23 minūtēs), ļoti zemu risku (≤ 30 minūtēs) - Istras pagasts, Indras pagasts.
Attiecīgi likumprojekta 3.panta otrajā daļā Ministru kabinetam ir paredzēts attiecīgs deleģējums. Sākotnēji Ministru kabineta noteikumos tiks noteiktas iepriekš minētās pašvaldības, vienlaikus nosakot brīvprātīgo ugunsdzēsēju ierašanās laiku uz ugunsgrēku. Nākotnē, mainoties faktiskiem apstākļiem, risku novērtējumam, iespējams, tiks veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, lai identificētu aktuālās pašvaldības, kurām jānodrošina ugunsgrēku dzēšana un prevencijas pasākumu veikšana ugunsdrošības jomā.
Ministru kabineta noteikumi noteiks arī kārtību un nosacījumus, kādā VUGD iesaista likumprojekta 3.panta otrajā daļā noteiktās pašvaldības ugunsgrēku dzēšanā un prevencijas pasākumu veikšanā.

Likuma 9.pantā noteikts tiesību subjekts, kas atbild par ugunsdrošību objektā, taču minētais pants ir precizējams attiecībā par ugunsdrošību meža objektā, būvobjektā un derīgo izrakteņu ieguves vietās atbildīgajām personām.
Derīgo izrakteņu ieguves vietās bieži vien saimniecisko darbību veic personas, kas ieguva licences izrakteņu ieguvei, bet nav zemesgabala īpašnieki. Tieši no personu rīcības, kuras veic saimniecisko darbību derīgo izrakteņu ieguves vietās, atkarīgs, vai objekts atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz ugunsgrēku novēršanu, sekmīgu dzēšanu un to seku mazināšanu. Tādējādi nepieciešams konkrēti definēt, kurš atbild par ugunsdrošību derīgo izrakteņu ieguves vietās.
Analoģiski ir ar būvobjektiem, proti, būvobjektā būvdarbu veicējs bieži vien nav būvobjekta īpašnieks, un no būvdarbu veicēja rīcības ir atkarīga būvobjekta atbilstība ugunsdrošības prasībām.

Likumprojekta 4.pantā ir noteiktas par ugunsdrošību atbildīgās personas atkarībā no objekta veida un tā lietošanas veida.

Valsts kontroles lietderības revīzijas "Valstī īstenotās ugunsdrošības uzraudzības efektivitāte” ziņojumā (https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile//uploads/reviziju-zinojumi/2015/2.4.1-9_2015/vkontrole_ugunsdros--i--ba_03_2016-v05.pdf) tika norādīta nepilnība, ka ugunsdrošības pārbaudes netiek plānotas, balstoties uz ugunsdrošības situācijas un risku analīzi attiecīgā reģionā un valstī kopumā, ka ugunsdrošības pārbaudes aptver konkrētu, nemainīgu objektu loku, ka veikto ugunsdrošības pārbaužu apjoms ir atkarīgs no VUGD pieejamajiem resursiem.
Tā kā valsts ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības darbs nav digitalizēts – šai darba procesu pārvaldībai nav ieviestas informācijas sistēmas, līdz ar to visaptveroša ugunsdrošības stāvokļa izvērtējuma veikšana un ugunsdrošības pārbaužu plānošana, balstoties uz risku analīzi, nav objektīvi iespējama, jo šobrīd veikto ugunsdrošības pārbaužu rezultāti nav digitāli analizējami, tas ir, ugunsdrošības pārbaužu rezultāti ir manuāli apkopojami, kas ir laikietilpīgs process, līdz ar to VUGD mazāk laika var veltīt ugunsdrošības pārbaužu veikšanai.
Lai pilnvērtīgi ieviestu risku analīzes datos balstītu ugunsdrošības pārbaužu plānošanu un veikšanu, un sekmētu pārbaudāmo objektu identificēšanas un atlases iespējas, kā arī veicinātu lielāku līdzatbildību no objektu atbildīgajām personām, nepieciešams noteikt jaunu pienākumu ugunsdrošības jomā.

Likumprojekta 5.panta pirmās daļas 4.punktā ir noteikts jauns pienākums par objekta ugunsdrošību atbildīgajai personai, proti, iesniegt objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu atbilstoši likumprojekta 13.pantam.

Likums nosaka, ka meža objekta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums pēc meža ugunsgrēka likvidācijas ir veikt meža ugunsgrēka uzraudzību, kas katru gadu vairāk kā 20% gadījumos netiek nodrošināta. Šajos gadījumos uzraudzību veic VMD amatpersonas, tādējādi izmantojot cilvēku un tehniskos resursus, kas tiek apmaksāti no VMD piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem un netiek atlīdzināti. VMD to dara, lai izvairītos no ugunsgrēka atsākšanās un atkārtotas resursu piesaistīšanas ugunsgrēka likvidēšanai.
Pieaugot rekreatīvajai slodzei un sabiedrības locekļu vēlmei un aktivitātei uzturēties mežā, tai skaitā izmantot dažādus transporta līdzekļus, lai pārvietotos mežā, jo sevišķi ugunsbīstamajā periodā, ir nepieciešams noteikt kā pienākumu fiziskai personai apturēt transporta līdzekli pēc VMD amatpersonas pieprasījuma, lai novērstu iespējamo ugunsdrošības prasību pārkāpšanu.

Likumprojekts meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam nosaka pienākumu atlīdzināt izdevumus un zaudējumus, kas radušies VMD, veicot meža ugunsgrēka uzraudzību pēc likvidācijas tā vietā, tādējādi atgūstot līdzekļus, kas izmantoti no valsts budžeta finansējuma.
Likumprojekts paredz fiziskai personai pienākumu meža objektā apturēt braucošu transporta līdzekli pēc VMD amatpersonas pieprasījuma, ja amatpersona to realizē ar horizontāli vērstu roku vai zizli, vai skaļruņa palīdzību, vai uz konkrēto transporta līdzekļa vadītāju vērstas rokas vai zižļa kustību no VMD autotransporta. VMD amatpersonai, kas aptur transporta līdzekli, uz tērpa ir atšķirības zīme. Norma nodrošinās iespējamo ugunsdrošības prasību pārkāpumu meža objektā novēršanu. Paaugstinātas ugunsbīstamības apstākļos transporta līdzekļu izmantošana apdraud meža objekta ugunsdrošību.

Konceptuālajā ziņojumā aprakstīts, ka ugunsdrošības pakalpojumu sniegšana nav tiesiski regulēta.
Ugunsdrošības noteikumi nosaka prasības, kas ir jāievēro, lai maksimāli samazinātu ugunsgrēku izcelšanās riskus objektos:
- jāveic elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaude, par ko jānoformē pārbaudes akts;
- jāpārbauda elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāte ar termokameru, par ko jānoformē pārbaudes akts;
- jāveic dūmvada un dabīgās ventilācijas kanāla tīrīšana un par rezultātiem jāsastāda akts;
- jāveic dūmvada, apkures iekārtas, ierīces un dabīgās ventilācijas kanāla tehniskā stāvokļa pārbaude un par rezultātiem jāsastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes akts;
- jāveic mehāniskās ventilācijas sistēmas tehniskā stāvokļa pārbaude un tīrīšana un par pārbaudes rezultātiem un tīrīšanu jāsastāda akts;
- jāveic ugunsdzēsības hidrantu pārbaude un par pārbaudes rezultātiem jāsastāda pārbaudes akts;
- jāveic ugunsdzēsības krānu pārbaude, par ko jānoformē attiecīgā informācija;
- jānodrošina objektā ugunsaizsardzības sistēmas tehniskā apkope un tehniskās apkopes kontrole;
- jāveic ugunsdzēsības aparātu tehniskās apkopes ugunsdzēsības aparātu tehniskās apkopes vietā;
- jānodrošina ugunsdrošības instrukcijas izstrāde saimnieciskās darbības objektam vai publiskam objektam, daudzdzīvokļu objekta koplietošanas telpām un teritorijai;
- jānodrošina ugunsdrošības instruktāža visiem saimnieciskās darbības objekta vai publiskā objekta nodarbinātajiem;
- jāorganizē praktiskās nodarbības saimnieciskās darbības objektā vai publiskā objektā, kurā vienlaikus var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem, un kritiskās infrastruktūras objektā.
Personām, kas sniedz pakalpojumus ugunsdrošības jomā, nav noteikti pienākumi. Personas, kas saņem pakalpojumus ugunsdrošības jomā, nevar pārliecināties, vai konkrētais pakalpojuma sniedzējs ir kompetents, lai sniegtu šādus pakalpojumus, un, vai pakalpojums sniegts atbilstoši. Vienlaikus minētājā konceptuālajā ziņojumā noteikts problēmas risinājums, bet tieši - izstrādāt jaunu likumprojektu par ugunsdrošību un ugunsdzēsību, kā arī nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka prasības fiziskām personām, kas veic pasākumus ugunsdrošības normu nodrošināšanai, kvalifikācijai.

Lai uzlabotu ugunsdrošības jomā sniegto pakalpojumu kvalitāti un izslēgtu no tirgus aprites negodprātīgus pakalpojumu sniedzējus ugunsdrošības jomā, kuri izpildāmos darbus veic nekvalitatīvi, Likumprojekta 7.pantā ir noteikti Ugunsdrošības pakalpojuma sniedzēja pienākumi un deleģējums Ministru kabinetam noteikt prasības ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanai. Ministru kabinets noteiks prasības profesionālajai apmācībai un kvalifikācijai personām, kuras veiks Likumprojekta 7.pantā noteiktos pakalpojumus. Izstrādājot minēto Ministru kabineta noteikumu projektu, tiks ņemtas vērā Ugunsdrošības noteikumos noteiktās prasības attiecībā uz ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanu. Provizoriski tiesības izstrādāt ugunsdrošības instrukciju, veikt ugunsdrošības instruktāžu, praktiskās nodarbības, ugunsdzēsības hidrantu un iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada pārbaudi būs personai, kura ir ieguvusi profesionālo izglītību ugunsdrošībā vai saņēmusi apmācību ugunsdrošības jomā 20 vai 160 stundas (atkarībā no cilvēku skaita objektā). Savukārt apkures ierīces, iekārtas, dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudi būs tiesības veikt personām, kurām ir skursteņslauķa vai krāšņu un kamīna mūrnieka profesionālā kvalifikācija vai amatnieka kvalifikācija, kā arī attiecīgās jomas būvspeciālistiem vai ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženieriem. Attiecībā uz elektroinstalācijas pārbaudēm šobrīd notiek diskusijas ar nozares speciālistiem, un, iespējams, attiecīgo pakalpojumu varēs veikt persona, kura ir ieguvusi vismaz elektrotehniķa kvalifikāciju (4. profesionālās kvalifikācijas līmenis), vai kurai ir derīgs attiecīgās jomas būvspeciālista patstāvīgās prakses sertifikāts reglamentētā sfērā (elektroietaišu izbūves darbu vadīšana un būvuzraudzība). Ugunsaizsardzības sistēmu tehnisko apkopi un remontu provizoriski varēs veikt attiecīgās jomas būvspeciālisti, proti, personas, kuras minētās sistēmas jau šobrīd drīkst ierīkot. Paredzēts, ka jaunas prasības attiecībā uz profesionālo apmācību un kvalifikāciju stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī.

Plānotās objektu ugunsdrošības pārbaudes tiek veiktas saskaņā ar VUGD apstiprinātu ugunsdrošības pārbaužu plānu. Savukārt, pārējos gadījumos (piemēram, pēc objekta atbildīgās personas pieprasījuma, ja tai citā valsts pārvaldes institūcijā ir jāsaņem licence vai speciālā atļauja; lai pārbaudītu personu iesniegumos norādīto informāciju par iespējamiem ugunsdrošības prasību pārkāpumiem; pēc VUGD iniciatīvas; lai izsniegtu atzinumu par būvobjekta atbilstību ugunsdrošības prasībām) veiktās ugunsdrošības pārbaudes ir uzskatāmas par neplānotām, un veicamas, pamatojoties uz VUGD rakstveida lēmumu. Minētais rakstveida lēmums pirms neplānotās ugunsdrošības pārbaudes veikšanas ir jāizsniedz objekta atbildīgajai personai vai tās pārstāvim, kas dažkārt nav iespējams, nav samērīgi vai lietderīgi:
1) ja neplānotā ugunsdrošības pārbaude attiecīgajā objektā tiek veikta pēc objekta atbildīgās personas pieprasījuma, tad tā apzinās, ka tiks veikta ugunsdrošības pārbaude, un tās veikšanas laiks tādos gadījumos vienmēr tiek saskaņots ar objekta atbildīgo personu, līdz ar to VUGD rakstveida lēmuma izsniegšana šādos gadījumos nav lietderīga;
2) ja neplānotā ugunsdrošības pārbaude tiek veikta pēc VUGD iniciatīvas, piemēram, reaģējot uz dažādiem notikumiem Latvijā un ārvalstīs, kā arī, pārbaudot ugunsdrošības prasību ievērošanu vakara vai nakts laikā (piemēram, sociālās aprūpes iestādēs, viesnīcās, slimnīcās, nakts klubos un tamlīdzīgi), lēmuma izsniegšana atbildīgajai personai parasti nav iespējama, jo objekta atbildīgā persona šajā laikā visbiežāk neatrodas uz vietas objektā, līdz ar to VUGD rakstveida lēmuma izsniegšana šādos gadījumos nav iespējama;
3) veicot neplānoto ugunsdrošības pārbaudi, lai pārbaudītu personu iesniegumos norādīto informāciju par iespējamiem ugunsdrošības prasību pārkāpumiem, piemēram, daudzdzīvokļu objektu dzīvokļos, tad dažkārt objektu atbildīgās personas nemaz neatrodas Latvijā un uz vietas sastopams ir tikai attiecīgā daudzdzīvokļu objekta dzīvokļa lietotājs, līdz ar to šādos gadījumos VUGD rakstveida lēmuma izsniegšana nav iespējama un pat samērīga.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt esošo regulējumu un radīt optimālāku nākotnes regulējumu attiecībā uz minētā procesuālā lēmuma izsniegšanas nepieciešamību objekta atbildīgajai personai, kā arī gadījumā, ja ugunsdrošības pārbaude ierosināta uz objekta atbildīgās personas iesnieguma pamata, VUGD rakstveida lēmumu var nesagatavot.

Likumprojekta 9.panta trešajā daļā tiek saglabāta un papildināta ar prasību par VUGD rakstveida lēmuma nepieciešamību neplānotās ugunsdrošības pārbaudes veikšanai. Ņemot vērā to, ka gadījumos, kad neplānotā ugunsdrošības pārbaude attiecīgajā objektā tiek veikta pēc objekta atbildīgās personas pieprasījuma, tā apzinās, ka tiks veikta ugunsdrošības pārbaude un zināms tās veikšanas laiks, VUGD rakstveida lēmuma izsniegšana šādos gadījumos nav lietderīga, Likumprojekta 9.panta trešā daļa tiek papildināta ar prasību, ka VUGD rakstveida lēmumu nesagatavo, ja ugunsdrošības pārbaude ierosināta uz objekta atbildīgās personas iesnieguma pamata.
Citos gadījumos VUGD amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi ir pienākums uzrādīt VUGD rakstveida lēmumu par neplānoto ugunsdrošības pārbaudi, ja objekta atbildīgā persona to pieprasa.

Bieži vien ugunsdrošības pārbaudes tiek veiktas kopā ar personu, kurai īpašnieks ir deleģējis pārstāvēt objektu ugunsdrošības jautājumos. Likumprojektā nepieciešams ietvert tiesisko regulējumu, kas ļauj amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi pieprasīt personai, lai tā uzrāda arī dokumentu, ar kuru šī persona ir deleģēta pārstāvēt objektu ugunsdrošības jautājumos, lai pārliecinātos par personas identitāti.

Likumprojekta 10.pantā ir ietvertas precizētas tiesību normas no Likuma 13.panta ceturtās un piektās daļas. Likumprojektā ir ietverts tiesiskais regulējums, kas ļauj amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi pieprasīt objekta pārstāvim, lai tas uzrāda arī dokumentu, ar kuru ir deleģēts pārstāvēt objektu ugunsdrošības jautājumos, lai pārliecinātos par personas identitāti.

Likuma 13.¹ pantā tostarp ir noteiktas VUGD amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi tiesības apturēt produkcijas laišanu tirgū. Kopš attiecīgās normas pieņemšanas nav bijis sagatavots neviens lēmums par produkcijas laišanas tirgū apturēšanu, kā arī VUGD kompetence nav saistīta ar produkcijas atbilstību drošuma prasībām vērtēšanu. Līdz ar to attiecīgais regulējums izslēdzams.

Likumprojektā netiek paredzētas VUGD tiesības apturēt produkcijas laišanu tirgū.

Valsts kontrole 2015.gadā, pamatojoties uz Valsts kontroles 2015.gada darba plānu un Otrā revīzijas departamenta 2015.gada 10.februāra revīzijas uzdevumu Nr.2.4.1-9/2015, veica lietderības revīziju "Valstī īstenotās ugunsdrošības uzraudzības efektivitāte” ar mērķi pārliecināties, vai valstī īstenotā ugunsdrošības uzraudzības politika nodrošina ugunsdrošības situācijas uzlabošanos un ugunsgrēku skaita samazināšanos (..). Revīzijas ziņojumā tostarp tika norādītas atsevišķas nepilnības attiecībā uz valsts ugunsdrošības uzraudzības darba procesu pārvaldību, piemēram, ka ugunsdrošības pārbaudes netiek plānotas, balstoties uz ugunsdrošības situācijas un risku analīzi attiecīgā reģionā un valstī kopumā, tās aptver konkrētu, nemainīgu objektu loku, bet arī tajos objektos, kuros ugunsdrošības  pārbaudes notiek katru gadu, pārkāpumus konstatē regulāri. Kopumā pārkāpumus atklāj 96,0% no pārbaudītajiem objektiem, un lielākajā daļā objektu (58,4%) atklātie pārkāpumi līdz nākamajai pārbaudei netiek novērsti, bet gandrīz trešdaļā objektu (31,3%) īpašnieki pārkāpumus nenovērš gadiem ilgi (https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile//uploads/reviziju-zinojumi/2015/2.4.1-9_2015/rz_ugunsdros_09.03.2016._publiskosanai.pdf).
Šāda situācija izveidojusies, jo valsts ugunsdrošības uzraudzības process nav digitalizēts. Objektu ugunsdrošības pārbaužu plānošana notiek manuāli un šajā procesā netiek izmantotas informācijas sistēmas vai datubāzes, kas automatizētu un padarītu efektīvāku ugunsdrošības pārbaužu plānošanu.
Lai radītu optimālus priekšnosacījumus ugunsdrošības uzlabošanai valstī un novērstu Valsts kontroles lietderības revīzijā "Valstī īstenotās ugunsdrošības uzraudzības efektivitāte” konstatētās nepilnības valsts ugunsdrošības uzraudzības darbā, tika sagatavots konceptuālais ziņojums. Konceptuālajā ziņojumā tostarp tika paredzēta triju informācijas sistēmu ieviešana valsts ugunsdrošības uzraudzības darbā.
Atbilstoši konceptuālajā ziņojumā noteiktajiem uzdevumiem Ministru kabineta 2020.gada 18.augusta sēdē (prot.Nr.49, 37.§) tika izskatīts Informatīvais ziņojums "Par informācijas sistēmu "Ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības darba vadība un kontrole” un "Ugunsdrošības stāvokļa pašdeklarēšanas sistēma” ieviešanu, izveidošanu un uzturēšanu”. Savukārt, Ministru kabineta 2021.gada 28.septembra sēdē (prot.Nr.64, 38.§) tika izskatīts Informatīvais ziņojums "Par ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanas instrumentu, tā izveidošanas un uzturēšanas izmaksām” (https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/b72517ae-eecc-4bfa-bd13-49ab788b25cd).
Arī Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta "Iekšlietu nozares institūciju darbības efektivitātes paaugstināšana Latvijā (otrais posms)” ietvaros tika ieteikta Vienotās ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformas (turpmāk – Platforma) izstrāde.
Ministru kabinets 2023.gada 22.jūnijā apstiprināja investīcijas projekta "Vienotas civilās aizsardzības un ugunsdrošības pārvaldības platformas ieviešana” pasi (https://m.likumi.lv/ta/id/343012-par-2111i-investicijas-projekta-vienotas-civilas-aizsardzibas-un-ugunsdrosibas-parvaldibas-platformas-ieviesana-pases-apstiprinasanu).
Ņemot vērā minēto, nepieciešams regulējums par Platformu.

Likumprojekta 12.pantā ir ietverts regulējums par Platformu, kas tiek paredzēta kā valsts informācijas sistēma (Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmas (VIRSIS) Nr.RTPS 0002283).
Šobrīd paredzēts, ka Platformas kopējo funkcionalitāti veidos trīs komponentes, kas nodrošinās valsts ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības darba organizēšanu, vadību un kontroli, objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma sagatavošanu un ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanu.
Saskaņā ar Platformas konceptuālo biznesa arhitektūru Platformā tiek paredzēta publiskā vide jeb klientu portāls un iekšējā vide. Platformas iekšējā vide būs pieejama VUGD amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas veic valsts ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības darbu, un VUGD nodarbinātajiem attiecīgajai darbavirsmai atbilstoši to definētajai lietotāju grupai. Platformas klientu portāls būs pieejams autentificētiem Platformas lietotājiem jeb par objekta ugunsdrošību atbildīgajām personām, kā arī, pamatojoties uz starpresoru vienošanās vai sadarbības līgumiem, citu institūciju nodarbinātajiem, tām noteikto uzdevumu veikšanai. Tāpat Platformas klientu portāla vispārīgajai informācijai par valsts ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības darbu būs pieejama arī neautentificētajiem lietotājiem.
Likumprojekta 12.panta trešajā daļā ir paredzēta deleģējoša norma, paredzot, ka Ministru kabinets nosaka Platformā iekļaujamo ziņu apjomu un to iekļaušanas, un izmantošanas noteikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma sagatavošanu un ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanas instrumenta darbību, un piekļuvi Platformā iekļautajām ziņām un to izmantošanai. 
Paredzēts, ka Ministru kabineta noteikumi par Platformu noteiks:
1) Platformā iekļaujamo ziņu apjomu un to iekļaušanas, un izmantošanas noteikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma sagatavošanu un ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanas instrumenta darbību, piemēram:
- ziņas par objekta atbildīgo personu, attiecīgo objektu un ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu – informācija par objektu un atbildīgo personu pašlaik tiek norādīta un glabāta papīra formātā attiecīgā objekta uzraudzības lietā, aizpildot noteiktas formas veidlapu par pārbaudāmo objektu. Ziņas par objekta atbildīgo personu satur šādu informāciju, piemēram, juridiskai personai - objekta atbildīgās personas nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, kontaktinformācija; fiziskai personai – vārds, uzvārds, deklarētā adrese vai korespondences adrese, kontaktinformācija. Platformas funkcionālo prasību aprakstā paredzēts, ka ziņas par objektu atbildīgajām personām un objektiem sniegs pašas atbildīgās personas, kā arī tās nepieciešamības gadījumā Platformā varēs iekļaut arī VUGD amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas veic valsts ugunsdrošības uzraudzības darbu. Ziņas par objektu atbildīgajām personām var saturēt arī fizisku personu datus, piemēram, attiecīgā objekta (būves vai tās daļas) īpašnieks ir fiziska persona. Ziņas par objektu ietver šādu informāciju, piemēram, objekta nosaukums, objekta adrese, objekta piederība, maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits, platība, stāvu skaits objektā, būvtilpums, objektā esošās ugunsdrošībai nozīmīgās inženiertehniskās sistēmas. Minētās ziņas par objektu sniegs objekta atbildīgā persona, reģistrējot attiecīgo objektu Platformā, kā arī nepieciešamības gadījumā minētās ziņas varēs precizēt arī VUGD amatpersona. Ziņas par objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu ir jauns ziņu veids, kas valsts ugunsdrošības uzraudzības darbā līdz šim nav lietots. Objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu atbildīgā persona iesniedz pati, izmantojot Platformas klientu portālā paredzēto darbavirsmu;
- institūcijas, kas sniedz ziņas un šo institūciju sniegto ziņu saturu – minētais regulējums tiks izstrādāts atbilstoši paredzētajām Platformas integrācijām ar citām informācijas sistēmām un nepieciešamajiem, iegūstamajiem datiem valsts ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības darba veikšanai un Platformas darbības nodrošināšanai;
2) piekļuvi Platformā iekļautajām ziņām un to izmantošanai – paredzot, ka Platformā iekļautajām ziņām var piekļūt objekta atbildīgā persona vai tās pārstāvis par attiecīgo objektu un savu profilu, kā arī citu institūciju nodarbinātajiem. Šobrīd Platformas funkcionālo prasību aprakstā tiek paredzēta atsevišķa darbavirsma citu valsts pārvaldes institūciju amatpersonām, kuras, pamatojoties uz starpresoru vienošanās vai sadarbības līgumu pamata, definējot piekļuves apjomu, var piekļūt Platformā iekļautajām ziņām (piemēram, atskaites par raksturīgākajiem ugunsdrošības prasību pārkāpumiem  attiecīgajā objektu grupā vai par attiecīgajā objektā veiktajām ugunsdrošības pārbaudēm un tamlīdzīgi) un izmantot tās normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai.
Atzīmējams, ka šobrīd vienlaikus ar likumprojekta izstrādi tiek izstrādāta arī Platformas tehniskā specifikācija.
Vienlaikus Likumprojekta 12.pantā tiek noteikts, ka Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs ir Platformas pārzinis. VUGD kā biznesa procesu turētājs būs Platformas satura pārvaldnieks.
Platformas ieviešana tiks īstenota Ministru kabineta 2022.gada 14.jūlija  noteikumu Nr.435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.komponentes "Digitālā transformācija” 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija” īstenošanas noteikumi” 4.pielikumā "Reformu un investīciju virziena īstenošanas atbildības sadalījums" iekļautā nolūka "Vienotas civilās aizsardzības un ugunsdrošības pārvaldības platformas ieviešana” ietvaros. Kopējais projekta īstenošanas izdevumu apmērs no Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējuma plānots 1 848 000 euro apmērā, bet valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai plānots ne vairāk kā 349 272 euro apmērā.
Paredzēts, ka Platformas ieviešanas projekts tiks īstenots līdz 2026.gada 31.maijam.

Likuma 10.pantā ir noteikti par ugunsdrošību objektā atbildīgās personas pienākumi, piemēram, nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu, ko uzrauga VUGD  amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm (izņemot meža objektu), veicot ugunsdrošības pārbaudes un uzdodot novērst konstatētos ugunsdrošības prasību pārkāpumus noteiktajā termiņā. Kā jau iepriekš tika norādīts Valsts kontroles revīzijas ziņojumā, objektu atbildīgās personas ne vienmēr labprātīgi noteiktajā termiņā novērš konstatētos ugunsdrošības prasību pārkāpumus. Konstatēto ugunsdrošības prasību pārkāpumu novēršana bieži tiek sākta tikai pēc piespiedu izpildes līdzekļu piemērošanas.
Šobrīd ugunsdrošību regulējošo normatīvo aktu prasības nenoteic, ka par ugunsdrošību objekta atbildīgā persona sniedz informāciju VUGD par objektā īstenotajām ugunsdrošības prasībām jeb deklarē objekta ugunsdrošības stāvokli. Citās valstīs, piemēram, Igaunijā, Somijā, valsts ugunsdrošības uzraudzībā ir ieviestas šādas ugunsdrošības pašnovērtēšanas/pašdeklarēšanas sistēmas. Pašdeklarēšanas sistēma Igaunijā tiek izmantota kopš 2012.gada.
Objekta atbildīgajai personai Likumprojekta 5.panta pirmās daļas 4.punktā ir paredzēts jauns pienākums ugunsdrošības jomā, proti, iesniegt objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu, tādējādi nepieciešams noteikt jaunu regulējumu par tā iesniegšanu.

Likumprojekta 13.pantā ir ietverts detalizētāks regulējums par objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma iesniegšanu, tostarp noteikts objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma iesniegšanas biežums, termiņš un izņēmums attiecībā uz atsevišķiem tiesību subjektiem par ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma iesniegšanu.
Ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma rezultātā tiks noteikts indikatīvs attiecīgā objekta ugunsdrošības riska līmenis atkarībā no normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību un pienākumu izpildes, un notikušajiem ugunsgrēkiem objektā. Indikatīvais objekta ugunsdrošības riska līmenis pēc Platformas ieviešanas tiks ņemts vērā turpmāk, plānojot ugunsdrošības pārbaudes attiecīgajā objektā, tas ir, jo zemāks objekta indikatīvais ugunsdrošības riska līmenis, jo retāk objektā tiks plānotas un veiktas ugunsdrošības pārbaudes.
Likumprojekts paredz, ka ugunsdrošības stāvokļa novērtējums objekta atbildīgajai personai būs jāiesniedz katru gadu ne vēlāk kā līdz 31.decembrim. Šis termiņš pamatojams ar noteikto ugunsdrošības prasību veikšanas biežumu, kā arī nepieciešamajiem datiem, lai sagatavotu ugunsdrošības pārbaužu plānu kārtējam gadam. 
Tā kā Platformas ieviešanas projekts tiks īstenots līdz 2026.gada 31.maijam, tad paredzams, ka jaunais pienākums objekta atbildīgajām personām būs izpildāms, sākot no 2027.gada 1.janvāra.
Vienlaikus Likumprojektā ir paredzēti izņēmumi attiecībā uz ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma iesniegšanu atsevišķiem tiesību subjektiem – daudzdzīvokļu objektu, daudzdzīvokļu objektu dzīvokļu un viendzīvokļa objektu atbildīgajām personām.
Likumprojektā tiek paredzēts, ka ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu par daudzdzīvokļu objektu (objektu, kurā ir divi dzīvokļi un vairāk) iesniedz dzīvokļu īpašnieku kopība vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā, ņemot vērā šādus apsvērumus. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta g) apakšpunkts noteic, ka ugunsdrošības prasību izpildes nodrošināšana ir viena no obligāti veicamajām dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām. Veicot ugunsdrošības pārbaudes, VUGD amatpersonas ir konstatējušas, ka bieži daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki nav deleģējuši pārvaldniekam pienākumu nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas koplietošanas (kopīpašuma) daļās, tādējādi Likumprojektā atsevišķi tiek noteikts, ka daudzdzīvokļu objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu par koplietošanas (kopīpašuma) daļām šādos gadījumos iesniedz dzīvokļu īpašnieku kopība kā īpaša veida tiesību subjekts (Senāta Civillietu departamenta 2019.gada 12.decembra spriedums SKC-109/2019 lietā Nr.C31346614). Savukārt, ja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldniekam ir deleģēts minētais pienākums, tādā gadījumā daudzdzīvokļu objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu par koplietošanas (kopīpašuma) daļām iesniedz pārvaldnieks.
VUGD operatīvā darba statistiskā informācija liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā vidēji gadā dzīvojamās mājās tiek reģistrēti ap 1940 ugunsgrēki. No tiem, ap 1290 ugunsgrēki tiek reģistrēti daudzdzīvokļu mājās/dzīvokļos, ~ 460 ugunsgrēki tiek reģistrēti individuālajās dzīvojamās mājās, ap 160 ugunsgrēki – dārza mājās. Ugunsgrēku skaits dzīvojamās mājās kopš 2015.gada ir samazinājies par ~ 30%.
Aplūkojot ugunsgrēku iespējamos cēloņus dzīvojamās mājās 2022.gadā, secināms, ka daudzdzīvokļu ēkās /dzīvokļos reģistrēto ugunsgrēku iespējamais cēlonis 61,77% gadījumos ir neuzmanīga apiešanās ar uguni, 20,80% – elektroierīces/iekārtas un 13,23% – apkure. Individuālajās dzīvojamās mājas reģistrēto ugunsgrēku iespējamais cēlonis 35% gadījumu ir apkure, 31% – neuzmanīga apiešanās ar uguni un 30% – elektroierīces/iekārtas. Detalizētāk aplūkojot ugunsgrēku iespējamos cēloņus daudzdzīvokļu ēkās/dzīvokļos saistībā ar apkuri, secināms, ka tie ir galvenokārt saistīti ar cietā kurināmā apkures iekārtas ekspluatācijas prasību neievērošanu, cietā kurināmā apkures iekārtas bojājumu vai cietā kurināmā apkures iekārtas nepareizu izbūvi. Aplūkojot ugunsgrēku iespējamos cēloņus daudzdzīvokļu ēkās /dzīvokļos saistībā ar elektroierīcēm/iekārtām, secināms, ka tie galvenokārt ir īssavienojumi, bojājumi elektroierīcē/iekārtā un elektroiekārtu ekspluatācijas prasību neievērošana. Savukārt, individuālajās dzīvojamās mājās ugunsgrēku iespējamie cēloņi saistībā ar apkuri galvenokārt ir cietā kurināmā apkures iekārtas vai dūmvada bojājumi, cietā kurināmā apkures iekārtas ekspluatācijas prasību neievērošana un cietā kurināmā apkures iekārtas vai dūmvada nepareiza izbūve. Individuālajās dzīvojamās mājās ugunsgrēku iespējamie cēloņi saistībā ar elektroierīcēm/iekārtām, galvenokārt ir īssavienojumi un bojājumi elektroierīcē/iekārtā.
Aplūkojot degšanas platības dzīvojamās mājās 2022.gadā reģistrētajos ugunsgrēkos, secināms, ka 54,93% gadījumu ugunsgrēka platība nepārsniedza 1m². Pārsvarā visi ugunsgrēki dzīvojamās mājās, kurās degšanas platība nepārsniedza 5 m², ir sadzīves mantu, sadzīves elektrotehnikas, atkritumu, elektroinstalācijas, elektrosadales skapju degšanas un piedeguša ēdiena rezultātā. Dzīvojamās mājās visbiežāk ugunsgrēki notiek virtuvē.
2022.gadā daudzdzīvokļu ēkās/dzīvokļos 883 reģistrētajos ugunsgrēkos degšanas platība bija līdz 1m², 194 ugunsgrēkos platība bija no 1-5 m². 16 ugunsgrēkos daudzdzīvokļu ēkās/dzīvokļos pārsniedza 100m2. Individuālajās dzīvojamās mājās degšanas platība virs 100m² bija 79 ugunsgrēkos, no 50-100 m² – 66 ugunsgrēki, no 1-5m²-86 ugunsgrēkos un līdz 1m²- 92 ugunsgrēki.
Ņemot vērā minēto, likumprojektā netiek paredzēts obligāts pienākums daudzdzīvokļu objektu dzīvokļu un viendzīvokļa objektu atbildīgajām personām iesniegt ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu. Tiek paredzēts, ka minētās atbildīgās personas ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu varēs iesniegt brīvprātīgi, jo tiks nodrošināta šāda Platformas funkcionalitāte.

Likumā nav atrunāta ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu vadīšanas kārtība Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) militārajos poligonos, kam nepieciešams atsevišķs tiesisks regulējums. Tas pats attiecas uz ugunsgrēkiem meža objektos, un nepieciešama skaidri regulēta VMD un VUGD sadarbības kārtība, lai tiktu noteikta ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja dotā rīkojuma izpildes prasība meža objektu īpašniekiem.
Likuma 6.panta trešā daļa nosaka, ka meža ugunsdzēsības darbus un VMD un VUGD sadarbības kārtību, veicot meža ugunsgrēku ierobežošanas un likvidācijas darbus, nosaka Ministru kabinets. Saskaņā ar to Ministru kabineta 2008.gada 10.jūnija noteikumu Nr.420 “Noteikumi par meža ugunsdzēsības darbiem un Valsts meža dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta  sadarbības kārtību, veicot meža ugunsgrēku ierobežošanas un likvidācijas darbus” 16. punkts nosaka, ka Rīgas, Daugavpils un Jūrmalas valstspilsētu administratīvajā teritorijā esošajos mežos ugunsgrēku dzēš VUGD. Pilsētu administratīvajās teritorijās pēc Meža valsts reģistra datiem kopā ir aptuveni 13 tūkst. ha meža zemju. Tā piemēram, 2023.gadā pilsētu mežos ir reģistrēti 207 meža ugunsgrēku gadījumi ar kopējo izdegušo platību 29,2 ha, no kuriem Rīgas valstspilsētā ir reģistrēti 104 gadījumi ar izdegušo platību 7 ha, Daugavpils valstspilsētā attiecīgi 31 ugunsgrēks ar platību 5,1 ha, Ventspils valstspilsētā 6 ugunsgrēki ar izdegušo platību 10.1 ha. VUGD struktūrvienības ir izvietotas pamatā Rīgas pilsētas teritorijā, kamēr VMD Rīgas valstspilsētai tuvākās ugunsdzēsības autocisternas atrodas Babītes, Ādažu, Saulkrastu Meža ugunsdzēsības stacijās. VUGD spēj operatīvāk reaģēt uz notikumiem pilsētu administratīvajās teritorijās un uzsākt ugunsdzēsības un glābšanas darbus nekā VMD. No kopējā ugunsgrēku skaita 2023.gadā 126 gadījumos   dzēšanas darbus veicis tikai VUGD, 26 gadījumos kopā ar VMD, pārējos gadījumos ugunsgrēku dzēšanā ir piedalījies VUGD, VMD un pašvaldību ugunsdzēsības organizācijas. Esošā prakse ir pierādījusi, ka Rīgas, Daugavpils un Jūrmalas valstspilsētu teritorijās, kur ir koncentrējušās I un II ugunsbīstamības klases mežaudzes, kur ir liels iedzīvotāju blīvums, blīva apbūve,  kvalitatīvs ceļu tīkls un augsta rekreatīvā slodze mežiem, ir nepieciešama operatīva rīcība meža ugunsgrēka gadījumā, ko spēj nodrošināt VUGD sadarbībā ar citiem ugunsdzesības un glābšanas dienestiem un organizācijām. Pēdējos gados ugunsgrēku skaits ir palielinājies arī citās pilsētās, kā, piemēram, Ventspilī, Valmierā, Olainē u.c. Nepieciešams noteikt sadarbības kārtību un riska teritorijas, kur primāri dzēšanas darbus vada VUGD, lai VUGD un VMD varētu plānot cilvēku un materiāltehniskos resursus.
NBS militārie objekti noteikti kā īpaša režīma ierobežotas piekļuves objekti, kuros atbildību par ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu vadīšanu uzņemsies norīkota NBS amatpersona. Savukārt, NBS poligonu meža zemē valsts ugunsdrošības uzraudzību un ugunsdzēsību veic VMD. Pēdējos gados ir jāizceļ meža ugunsgrēki, kas līdz ar intensīvākām militārajām mācībām izcēlušies Ādažu militārajā mācību poligonā un radījuši papildu izdevumus un slogu atbildīgajām valsts institūcijām. Ādažu militārais mācību poligons ir specifiska slēgta teritorija, kurā VMD ir liegta iespēja laikus uzsākt meža ugunsgrēka ierobežošanu un likvidāciju, kamēr norisinās militārās mācības. Pie tam, VMD amatpersonām nav pieejama aktuāla informācija par poligona zonām, kur iespējami atrodas nesprāgusi munīcija, kas, veicot ugunsgrēka dzēšanu, būtiski apdraud ugunsdzēsēju drošību. Militārajām poligonu platībām pieaugot valstī, ir nepieciešams noteikt kārtību, kādā notiek ugunsdzēsības darbu organizēšana un sadarbība ar ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem un organizācijām NBS militārajos poligonos.

Ņemot vērā NBS iniciatīvu un stingru nostāju par atbildības sadalījumu ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu veikšanas pasākumiem NBS militārajos objektos, kā arī, ņemot vērā NBS mērķi attīstīt militāro objektu ugunsdzēsības komandas, ir nepieciešams skaidrs regulējums kārtībā, kādā tiks organizēti ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbi NBS militārajos objektos un kārtībā, kādā tiks iesaistīti ārkārtas dienesti notikumos NBS militārajos objektos.  Noteikumos tiks atrunāta ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu vadīšana NBS militārajos poligonos, ņemot vērā militārā objekta specifiku. Tiks noteikta NBS, VMD un VUGD sadarbības kārtība un ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja dotā rīkojuma izpildes prasība personām ugunsgrēka vai glābšanas darbu veikšanas vietā, kā arī, tiks atrunāts, kas nosaka kārtību, kādā uzskaita ugunsgrēkus un veiktos glābšanas darbus, ietverot Likuma 14. un 17.pantu Likumprojekta 14.pantā vienuviet.
Likumprojektā paredzēts noteikt, ka NBS militārajos poligonos ugunsgrēka dzēšanu un glābšanas darbus vada NBS amatpersona, kā arī deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību ugunsdzēsības darbu organizēšanai NBS militārajos poligonos.
Likumprojekta 22.panta otrajā daļā ir paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka meža ugunsdzēsības darbus un VMD un VUGD sadarbības kārtību un kompetenču sadalījumu ugunsgrēka riska teritorijās, veicot meža ugunsgrēka vietas ierobežošanas un likvidācijas darbus. Likumprojekts neparedz noteikt konkrētas pilsētas, taču, ņemot vērā VUGD veikto  Latvijas administratīvo teritoriju risku kartēšanu un VMD uzturētajā informācijas sistēmā - Meža valsts reģistrs pieejamo informāciju par I un II ugunsbīstamības klases mežaudzēm, noteikt VMD un pašvaldību ugunsdzēsības organizāciju sadarbību ugunsgrēku dzēšanā pilsētu administratīvās teritorijās.

Meža ugunsdrošības infrastruktūras objekti ir meža zemē ierīkoti un valsts informācijas sistēmā - Meža valsts reģistrs reģistrēts autoceļš, tilts, caurteka, kvartālstiga, mineralizētā josla, dabiskā brauktuve, meliorācijas grāvja atbērtne, kura ir piemērota ugunsdzēsības transportlīdzekļa pārvietošanai, ūdens ņemšanas vieta ar piekļuvi, uguns novērošanas tornis. Sekojoša definīcija ir iekļauta  Ugunsdrošības noteikumu 2.7.1. apakšpunktā – meža ugunsdrošības meža infrastruktūras objekti – meža zemē ierīkots autoceļš, kvartālstiga, mineralizētā josla, dabiskā brauktuve, ūdens ņemšanas vieta ar piekļuvi, uguns novērošanas tornis.
Šobrīd normatīvajos aktos nav noteikti kritēriji meža ugunsdrošības infrastruktūras objektu ierīkošanai un uzturēšanai, kas ir meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums, lai nodrošinātu ugunsdrošības prasību izpildi mežā. Sakārtota meža ugunsdrošības infrastruktūra nodrošina operatīvu VMD un citu iesaistīto institūciju rīcību ugunsgrēka gadījumā.

Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt kritērijus meža ugunsdrošības infrastruktūras objektu ierīkošanai un uzturēšanai, tādējādi meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam būs zināmi nosacījumi ugunsdrošības nodrošināšanai meža objektā, bet savukārt uzraugāmajai institūcijai – kritēriji atbilstības ugunsdrošības prasībām novērtēšanai.

Meža ugunsdzēsības stacija ir VMD organizatoriska struktūrvienība meža ugunsdzēsības darbu veikšanas nodrošināšanai, ar tehnisko infrastruktūru – garāžām, meža ugunsdzēsības nodrošināšanai paredzētiem transportlīdzekļiem, t.sk. operatīviem transportlīdzekļiem, ugunsdzēsības inventāru, kā arī personālu, kura galvenais pienākums ir meža ugunsdzēsības darbu veikšana noteiktā apkalpes teritorijā vai pēc nozīmējuma. Ir nepieciešams noteikt kritērijus tās izveidei un ugunsgrēku dzēšanai nepieciešamo materiāltehnisko un cilvēkresursu nodrošinājumu.

Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kritērijus Meža ugunsdzēsības stacijas izveidei, kā arī tajās izvietojamo ugunsgrēku dzēšanai nepieciešamo materiāltehnisko un cilvēkresursu nodrošinājumu.

Šobrīd meža objektā, kas atrodas NBS militārajos poligonos, ugunsdrošības uzraudzību veic VMD amatpersonas. Ņemot vērā militāro poligonu meža zemes izmantošanas mērķi – militāro mācību nodrošināšana – šajās teritorijās būtu jānosaka atbilstošas ugunsdrošības prasības, kuras nodrošina attiecīga poligona ugunsdrošības infrastruktūra un teritorijas apsaimniekotājs. 
Ugunsdrošības noteikumu 418.punkts nosaka, ka, ja meža objekta atbildīgā persona apsaimnieko vienlaidu meža zemes platību, kas lielāka par 5000 ha, tā izstrādā meža objekta ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu visam meža objektam un īsteno to. VMD veic minētā plāna un ugunsdrošības prasību pārbaudes. Ir nepieciešams noteikt plānā iekļaujamās informācijas saturu, kritērijus meža ugunsdrošības plāna izstrādei un kārtību, kādā tas saskaņojams VMD. VMD pēc meža ugunsgrēka likvidācijas nodod meža platību uzraudzīt meža objekta atbildīgajai personai, lai novērstu atkārtotu ugunsgrēka izcelšanos. Praksē novērojams, ka, veicot ugunsgrēka vietas uzraudzību, personām ir nepietiekams vai neatbilstošs aprīkojums minētā pienākuma veikšanai.
Tā kā ir gadījumi, kad meža objekta uzraudzību pēc ugunsgrēka likvidācijas veic VMD amatpersonas, tādējādi izmantojot cilvēku un tehniskos resursus, kas tiek apmaksāti no VMD piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem un netiek atlīdzināti. Nav noteikta kārtība, kādā atlīdzināmi izdevumi un zaudējumi, kas radušies VMD, veicot meža ugunsgrēka uzraudzību pēc likvidācijas meža objekta atbildīgās personas vietā un piespiedu izpildes kārtība, ja meža objekta atbildīgā persona neveic meža uzraudzību.

VMD valsts informācijas sistēmā - Meža valsts reģistrs uztur informāciju par inventarizētajiem mežiem valstī, kas ir izmantojama arī Likumprojekta 3.pantā minētajiem ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem un organizācijām. Ņemot vērā to, ka atsevišķos gadījumos citām institūcijām varētu būt problēma ar meža objekta raksturojošo kritēriju noteikšanu ugunsgrēka vietā, gadījumos, kad meža inventarizācija nav veikta, minētos kritērijus apvidū nosaka VMD.
Likumprojekts precizēts, ka meža objektā, izņemot NBS militāros poligonus, valsts ugunsdrošības uzraudzību veic VMD amatpersonas.
Ņemot vērā to, ka militāro poligonu meža zemes izmantošanas mērķis primāri ir militāro mācību nodrošināšana, tad šajās teritorijās būtu jānosaka atbilstošas ugunsdrošības prasības atbilstoši teritorijas izmantošanai, nosakot atbilstošu ugunsdrošības infrastruktūru, lai mazinātu ugunsgrēku draudus un mazinātu ugunsgrēka radītos zaudējumus videi.
Likumprojekts nosaka, ka VMD amatpersonas meža objektā veic meža ugunsdrošības plāna un ugunsdrošības prasību pārbaudes, kā arī deleģējumu Ministru kabinetam noteikt tajā iekļaujamās informācijas saturu un kritērijus meža ugunsdrošības plāna izstrādei un kārtību, kādā tas saskaņojams VMD, kā arī meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam minimāli nepieciešamo aprīkojumu meža uzraudzībai pēc ugunsgrēka likvidācijas. Norma par ugunsdrošības plāna izstrādi neattieksies uz visiem meža īpašniekiem un valdītājiem, bet tikai uz tiem, kas apsaimnieko vienlaidu meža zemes platību, kas lielāka par 5000 ha.
Likumprojekts nosaka deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā atlīdzināmi izdevumi un zaudējumi, kas radušies VMD, veicot meža ugunsgrēka uzraudzību pēc likvidācijas meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja  vietā un piespiedu izpildes kārtību, ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs  neveic meža uzraudzību.

VMD amatpersonām šobrīd nav tiesības, pastāvot pamatotām aizdomām par meža ugunsdrošības normatīvo aktu pārkāpumu, apturēt meža zemē braucošus sauszemes transportlīdzekļus, kā arī, lai nodrošinātu pierādījumu vākšanu un nostiprināšanu, reģistrēt citus personas identifikācijai nepieciešamos datus un skaņu ierakstus, kā arī  fotografēt un filmēt personas. Tas apgrūtina uzraudzības darba veikšanu un administratīvās atbildības piemērošanu pārkāpuma gadījumā.
VMD amatpersonas, pildot ugunsdzēsības funkciju, kas vienlaicīgi ir arī civilās aizsardzības sastāvdaļa, nav aizsargātas no iespējami nodarītā kaitējuma privātpersonām.
Aktuālā informācija par meža ugunsbīstamības komplekso rādītāju, lai realizētu normatīvajos aktos noteiktās valsts funkcijas un uzdevumus, VMD ir pieejama par maksu. Informācija nepieciešama papildus cilvēkresursu piesaistei un izvietošanai konkrētās teritorijās augstas ugunsbīstamības apstākļos. Svarīgā informācija VMD kā maksas pakalpojums (aptuveni 6000 euro/mēnesī) jāiegādājas no Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra.

Likumprojekts paredz VMD amatpersonām tiesības, pastāvot pamatotām aizdomām par meža ugunsdrošības normatīvo aktu pārkāpumu, apturēt meža zemē braucošus sauszemes transportlīdzekļus, kā arī, lai nodrošinātu pierādījumu vākšanu un nostiprināšanu, reģistrēt citus personas identifikācijai nepieciešamos datus un skaņu ierakstus, kā arī fotografēt un filmēt personas. Jo sevišķi nozīmīgi tas ir augstas ugunsbīstamības mežaudzēs, kuras ir pakļautas augstam ugunsgrēka riskam. Norma nodrošinās iespējamo ugunsdrošības prasību pārkāpumu meža objektā novēršanu.  
Likumprojekts paredz VMD amatpersonu aizsardzību no iespējami nodarītā kaitējuma privātpersonām gadījumos, kad, lai operatīvi piekļūtu meža ugunsgrēka vietai, ir nepieciešams  nozāģēt ugunsdzēsības transportam traucējošus augošus kokus, šķērsot privātās teritorijas, lai piekļūtu ūdens ņemšanas vietai, vai nozāģētu kokus uguns aizsargjoslas izveidei, kā arī meža ugunsdzēsības infrastruktūras darbības nodrošināšanai ugunsgrēka gadījumā. Gadījumos, kad ir veikta koku ciršana, VMD  pēc ugunsgrēka likvidēšanas nedēļas laikā par koku ciršanu informēs meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju.
Likumprojekts paredz VMD bez maksas iegūt aktuālo informāciju par meža ugunsbīstamības komplekso rādītāju, lai realizētu normatīvajos aktos noteikto valsts funkciju un uzdevumus, no  Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra. Informācijas pieejamība nodrošinās sekmīgāku tehnisko un cilvēku resursu plānošanu, pārdali un izvietošanu konkrētā teritorijā augstas ugunsbīstamības apstākļos, tādējādi preventīvi sagatavoties notikumiem un samazināt meža ugunsgrēkā videi nodarītos zaudējumus.

Meža ugunsgrēka gadījumā, lai piekļūtu ugunsgrēka vietai, atsevišķos gadījumos ugunsdzēsības autocisternai ir jāšķērso privātās teritorijas, kā arī jānozāģē koki, kas kavē piekļuvi. Šajās situācijās VMD darbības vispirms ir jāsaskaņo ar zemes īpašnieku vai valdītāju. Kā piemērs minams 2018.gada Stiklu purva ugunsgrēks, kur minētā darbība prasīja laika resursus saskaņojumu iegūšanai no meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un būtiski kavēja operatīvas dzēšanas darbu norisi. Šobrīd VMD iesaistīt citus dienestus (Policiju, Gāzes avārijas dienestu, Elektrotīklu avārijas dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Valsts vides dienestu u.c.) sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, ceļu satiksmes regulēšanā, evakuācijas organizēšanā vai citu neatliekamu pasākumu veikšanā ugunsgrēka dzēšanas vai glābšanas darbu vietā var pastarpināti, tai skaitā, izmantojot VUGD tiesības citu institūciju iesaistīšanā. VMD amatpersonas tiesības attiecībā uz mežsaimniecisko un mežizstrādes darbu pārtraukšanu ugunsgrēka rajonā ir ierobežotas, tai skaitā arī transporta un personu kustības ierobežošanai ugunsgrēka vietā.

Likumprojektā paredzētas VMD tiesības ugunsgrēka gadījumā nepieciešamības gadījumā  iesaistīt citus dienestus (Policiju, Gāzes avārijas dienestu, Elektrotīklu avārijas dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Valsts vides dienestu u.c.) sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, ceļu satiksmes regulēšanā, evakuācijas organizēšanā vai citu neatliekamu pasākumu veikšanā ugunsgrēka dzēšanas vai glābšanas darbu vietā, kā arī tiesības attiecībā uz mežsaimniecisko un mežizstrādes darbu pārtraukšanu ugunsgrēka rajonā, ja tas kavē ugunsgrēka dzēšanas darbu veikšanu vai apdraud personas drošību. Citu institūciju iesaiste uzlabos ugunsgrēka dzēšanas darbu organizāciju.
Likumprojekts paredz Ministru kabinetam deleģējumu izstrādāt kārtību, tai skaitā metodiku, zaudējumu noteikšanai mežam ugunsgrēka gadījumā.

Apkopojot informāciju un pārbaudot ārējo ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietu paredzēšanu pašvaldību izstrādātajos detālplānojumos un to ierīkošanu atbilstoši tiesību aktu prasībām, secināms, ka vairākas pašvaldības pie ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietām piebraucamo ceļu platumi un laukumi ar segumu neatbilst normatīvo aktu prasībām, kā arī nav ierīkotas aizsargbarjeras. Atsevišķos gadījumos konstatēts, ka nav ierīkotas ārējās ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietas gan esošajos ciematos, gan tajos, kuri vēl tiek būvēti. Šobrīd administratīvais un finansiālais slogs par ārējas ūdensņemšanas vietu izbūvi balstās uz būvju īpašniekiem, jo, veicot būvdarbus, atbilstoši būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem, būves īpašniekam pašam jānodrošina ārēja ugunsdzēsības ūdensapgāde, tajā skaitā savrupmāju īpašniekam, kas ne tikai nav samērīgi, bet lielākoties arī tehniski nav iespējams to nodrošināt. Ārējas ugunsdzēsības ūdensapgādes un piebraucamo ceļu ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļiem nodrošināšana ir vitāli svarīga ugunsgrēku dzēšanai un tieši ietekmē VUGD reaģēšanas spējas. Tādējādi, sakārtojot šo problēmu, samazināsies risks cilvēku veselībai un dzīvībai un zaudējumi tautsaimniecībai.
VUGD, veicot ugunsgrēku dzēšanu un valsts ugunsdrošības uzraudzību, bieži vien konstatē, ka aizdegšanās visvairāk notiek dzīvojamās mājās, kurās dzīvo sociāli mazaizsargātas personu grupas, kas nozīmē, ka vairāk jāstrādā tieši ar šo sabiedrības grupu izglītošanu. Šobrīd VUGD, pamatojoties uz sadarbības līgumiem, veic Aptaujas - konsultācijas pakalpojumus tikai septiņās pašvaldībās. Aptaujas konsultācijas pakalpojums ietver klātienes konsultācijas mazaizsargātām personām, informatīvo materiālu par ugunsdrošību un atsevišķos gadījumos dūmu detektoru izdalīšanu un, ja iespējams, dūmu detektora uzstādīšanu ar mērķi samazināt ugunsgrēku un bojāgājušo personu skaitu. Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” šim mērķim paredzēti 7000 euro katru gadu.

Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 18.punkts paredz, ka pašvaldībai viena no autonomām funkcijām ir veikt pasākumus civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanā, ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā. Tādējādi Likumprojekta 25.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka detalizētākus pašvaldību uzdevumus ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā attiecībā uz ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi.
VUGD, izstrādājot Likumprojekta 25.panta pirmās daļas 1.punkta prasības, lai sakārtotu iepriekšminēto problēmu, sadarbībā ar Latvijas pašvaldību savienību pieprasīja informāciju no pašvaldībām par izmaksām, kuras saistītas ar pašvaldības teritoriju ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietu izbūvi vai sakārtošanu. Atbildi sniedza 19 pašvaldības. No sniegtām atbildēm secināms, ka katra situācija, ierīkojot ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādi no atklātajām dabiskajām ūdenstilpnēm, ir atšķirīga, līdz ar to nav iespējams noteikt tipveida izmaksas. Tāpat arī šobrīd nav iespējams indikatīvi novērtēt centralizētās ūdensapgādes hidrantu tīkla izbūves izmaksas, jo tas saistīts ar lieliem kapitālieguldījumiem ūdensapgādes tīklu izbūvei dažādās Latvijas Republikas administratīvajās teritorijās, kuru izmaksas vēl nav aprēķinātas, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo būvmateriālu un būvdarbu cenu izmaiņu dinamiku. No sniegtās informācijas vidējās aritmētiskās indikatīvās izmaksas vienai ugunsdzēsības ūdensapgādes vietai no atklātām dabiskām ūdens tilpnēm ierīkošanai ir 15843 euro, un nepieciešamo ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādes vietu skaits (no atklātām dabiskām ūdens tilpnēm) 19 pašvaldību administratīvajās teritorijās ir 362. Vidējās indikatīvās izmaksas vienai ugunsdzēsības ūdensapgādes vietai (mākslīgai) ir 21 305 euro un 19 pašvaldību administratīvajās teritorijās nepieciešamas ierīkot 244 ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādes vietas.
Lai VUGD varētu identificēt mazaizsargātas personas un veikt viņu izglītošanu, proti, sniegt aptaujas konsultācijas pakalpojumus visā Latvijas Republikas administratīvajā teritorijā, Likumprojekta 25.pantā paredzēta prasība nodrošināt piekļuvi pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas informācijas sistēmai.

Latvijā apmācību meža uguns apsardzības jomā šobrīd neveic neviena augstākās izglītības iestāde. Meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības zināšanas ir specifiskas un tiek apgūtas, uzsākot darbu VMD, un praktiskā pieredze tiek iegūta, piedaloties meža ugunsgrēku dzēšanā. Šobrīd VMD ir vienīgā kompetentā institūcija valstī meža uguns apsardzības jautājumos, kurā pamatā strādā speciālisti, kuri izglītību šajā jomā ir ieguvuši pirms 1990.gada, kad mežsaimniecības speciālistu apmācību programmās bija iekļauti minētie jautājumi.
Ugunsgrēka gadījumā mežam nodarītos zaudējumus nosaka, izmantojot Ministru kabineta 2020.gada 17.decembra noteikumus Nr.774 “Mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtība”, kuri ir attiecināmi uz gadījumiem, ja ir pārkāptas normatīvajos aktos noteiktās meža apsaimniekošanas un izmantošanas prasības. Savukārt, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nodarītos zaudējumus nosaka Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tie ir zaudējumi, ko valsts labā piedzen no pārkāpuma izdarītāja, neatkarīgi no tā, vai tas ir meža īpašnieks vai sveša persona, lai kompensētu aizskārumu valsts interesēm meža vides un meža ekosistēmas saglabāšanā, kuras dēļ ir noteikti meža apsaimniekošanas aprobežojumi. Ja mežaudzes šķērslaukums ir samazināts zem kritiskā šķērslaukuma, īstenojot ar normatīvajiem aktiem aizliegtu darbību, mežaudze ir iznīcināta un par to aprēķina mežam nodarītos zaudējumus. Minēto noteikumu 6.punkts nosaka, ja mežaudze pēc Meža valsts reģistrā reģistrēta meža ugunsgrēka ir bojāta vai iznīcināta, mežam nodarītos zaudējumus var precizēt ne vēlāk kā piecus gadus pēc meža ugunsgrēka, ja mežam nodarītos zaudējumus nav iespējams precīzi noteikt uzreiz pēc meža ugunsgrēka. Ugunsgrēka gadījumā bieži uzreiz pēc tā likvidācijas nav iespējams novērtēt, vai mežaudze ir iznīcināta vai bojāta un ir nepieciešams izmantot citu mežaudzes bojājumu novērtēšanas metodiku.

Likumprojekts paredz to, ka apmācību meža uguns apsardzības jomā veic akreditētas izglītības iestādes un apmācības saturs par meža uguns apsardzību tiek saskaņots ar VMD. Izveidojot vai papildinot izglītības iestāžu mācību programmas ar minēto jomu, tiks nodrošināta jaunu teorētiski un praktiski kvalificētu speciālistu sagatavošana un specialitātes pārmantojamība.
Paredzēts izstrādāt metodiku mežam nodarīto zaudējumu aprēķināšanai meža ugunsgrēka gadījumā.

Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 18.punktā ir noteikts, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir pasākumu veikšana civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanā, ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā. Minētā tiesību norma ir vispārīga un nav skaidrs, kādi ir konkrēti pašvaldību veicamie pasākumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, kā arī, kādās administratīvajās teritorijās tas ir jānodrošina un cik lielā apmērā.

Likumprojekta 25.panta 3. un 4.punkts nosaka pašvaldībai uzdevumu nodrošināt ugunsgrēka dzēšanu vai prevencijas pasākumu veikšanu ugunsdrošības jomā (pamatojoties uz ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanas rezultātiem, proti, uz tām valsts vietām, kur VUGD nevar ierasties normatīvajos aktos noteiktajā laikā, lai nodrošinātu ugunsgrēku dzēšanas darbus, kā arī dēļ VUGD ierobežotās kapacitātes, nevar nodrošināt nepieciešamos prevencijas pasākumus ugunsdrošības jomā).
Likumprojekta 25.panta otrā daļa paredz, ka pašvaldībai, nodrošinot šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā noteiktos uzdevumus, ir tiesības piesaistīt citas ugunsdzēsības organizācijas. Līdz ar to Likumprojekts paredz pašvaldībām tiesības, veidojot pašvaldības ugunsdzēsības organizāciju, deleģēt Likumprojekta 25.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā noteiktos uzdevumus citai ugunsdzēsības organizācijai, kura izveidota atbilstoši kritērijiem, kas būs noteikti Ministru kabineta noteikumos.
Kritērijus, prasības un kārtību, kādā izveidojamas ugunsdzēsības organizācijas, kā arī ugunsdzēsības organizāciju ugunsdzēsēju sociālās garantijas noteiks Ministru kabinets. Provizoriski tiks nodrošināta veselības un dzīvības apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā (indikatīvi - nelaimes gadījumu veselības un dzīvības apdrošināšanas apmērs vienai personai būs 75 euro). Šobrīd VUGD veicis Latvijas administratīvo teritoriju risku kartēšanu, lai noteiktu resursu plānošanu un izvietošanu atbilstoši riska novērtējumam. Pamatojoties uz minēto risku kartēšanu, identificētas administratīvās teritorijas, kurās nepieciešamas pašvaldību ugunsdzēsības organizācijas:
1) 24/7 ierašanās uz notikumu saskaņā ar vidēju risku (10 minūtēs) - Piltene, Pāvilosta, Nīca, Sabile, Kabile, Mērsrags, Smārde, Ķemeri, Tērvete, Plakanciems, Ķekava, Jaunciems, Carnikava, Ropaži, Inčukalns, Līgatne, Mālpils, Valle, Ainaži, Mazsalaca, Liepa, Tilža;
2) ierašanās uz notikumu saskaņā ar zemu risku (≤ 23 minūtēs), ļoti zemu risku (≤ 30 minūtēs) - Kolka, Bārbele, Skrīveri, Skujene, Koknese, Ļaudona, Subate, Stružāni, Kaunata, Istra, Indra, Silene;
3) prevencijas pasākumu nodrošināšanai ugunsdrošības jomā - Liepnas pagasts, Biķernieku pagasts, Dvietes pagasts, Kalkūnes pagasts, Līksnas pagasts, Valles pagasts, Zosēnu pagasts, Priekules pagasts, Kalnciema pagasts, Aknīstes pagasts, Indras pagasts, Kalniešu pagasts, Kombuļu pagasts, Ķepovas pagasts, Gudenieku pagasts, Rudbāržu pagasts, Turku pagasts, Blontu pagasts, Istras pagasts, Mežvidu pagasts, Pureņu pagasts, Olaines pagasts, Aizkalnes pagasts, Bērzgales pagasts, Lendžu pagasts, Rikavas pagasts, Siguldas pagasts, Plāņu pagasts, Vaidavas pagasts, Užavas pagasts;
4) prevencijas pasākumu nodrošināšanai ugunsdrošības jomā un 24/7 ierašanās uz notikumu saskaņā ar vidēju risku (10 minūtēs) – Valles pagasts;
5) prevencijas pasākumu nodrošināšanai ugunsdrošības jomā un ierašanās uz notikumu saskaņā ar zemu risku (≤ 23 minūtēs), ļoti zemu risku (≤ 30 minūtēs) - Istras pagasts, Indras pagasts.
Plānots, ka pašvaldību ugunsdzēsības organizācijas tiks finansētas no VUGD un attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem. Finansējums būs paredzēts infrastruktūras, transporta līdzekļu nodrošināšanai un uzturēšanai, speciālā aprīkojuma iegādei un uzturēšanai, veselības un dzīvības apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā, apmācībai un kvalifikācijas nodrošināšanai, kompensācijām par dalību notikumā vai prevencijas pasākumos.   
Atbilstoši konsultantu SIA “Ernst&Young” sagatavotajai integrācijas ekonomiskajai analīzei minēto pašvaldības ugunsdzēsības organizāciju vai citu ugunsdzēsēju organizāciju darbības nodrošināšanai nepieciešams papildu finansējums 2025.gadā 1 456 496 euro, 2026.gadā 775 952 un turpmāk ik gadu 775 952 euro.

Likumprojekts nosaka pašvaldībai uzdevumu nodrošināt ugunsgrēka dzēšanu vai prevencijas pasākumu veikšanu ugunsdrošības jomā, ja to nosaka Ministru kabineta noteikumi (pamatojoties uz ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanas rezultātiem, proti, uz tām valsts vietām, kur VUGD nevar ierasties normatīvajos aktos noteiktajā laikā, lai nodrošinātu ugunsgrēku dzēšanas darbus, kā arī dēļ VUGD ierobežotās kapacitātes, nevar nodrošināt nepieciešamos prevencijas pasākumus ugunsdrošības jomā). Bez ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļa pašvaldība nevarēs veikt tai uzdoto uzdevumu – veikt ugunsgrēku dzēšanu. Tādejādi nepieciešams noteikt elastīgu procesu, kādā tiek atsavināti un nodoti bez atlīdzības ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļi, kuri nav nepieciešami VUGD.

Likumprojekta 29.pants izstrādāts kā speciālā norma, lai mazinātu administratīvo slogu un nodrošinātu elastīgāku procesu, kādā tiek atsavināti un nodoti bez atlīdzības ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļi, kuri nav nepieciešami VUGD, bet no šī likuma spēkā stāšanās brīža būs nepieciešami pašvaldībām, tām dotā uzdevuma – ugunsgrēku dzēšana īstenošanai.

Amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm profesionālā darbība bieži ir saistīta ar dažādiem riskiem. Tās, pildot dienesta pienākumus, nereti nonāk profesionālā riska situācijās. Lai sasniegtu sociāli derīgu mērķi, pati profesionālā darbība bieži ir saistīta ar kaitējuma radīšanu citu personu ar likumu aizsargātajām interesēm, kā rezultātā trešajām personām var tikt nodarīti dažāda rakstura zaudējumi. To, kādi personas pamattiesību aizskārumi var notikt un kādi zaudējumi var veidoties, vairumā gadījumu iespējams secināt no tiesību normām, kas nosaka amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm tiesības. Piemēram, šis likumprojekts nosaka, ka ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītājs ir tiesīgs dot rīkojumu iekļūt jebkurā objektā; pārvietot, nojaukt vai iznīcināt būves un to daļas; demontēt iekārtas; pārvietot transportlīdzekļus; nocirst kokus. Tomēr pilnībā visas amatpersonu darbības, kuru rezultātā var rasties pamattiesību aizskārums, veicot ugunsdzēsības un glābšanas darbus, nav tieši uzskaitītas. Personu pamattiesību aizskāruma iespējas izriet no profesionālo pienākumu veikšanas, kas prasa reaģēt notikuma vietā nekavējoties, izvērtējot konkrētos apstākļus, pieņemt lēmumu, lai sasniegtu sociāli lietderīgāko mērķi. Piemēram, ugunsdzēsēja glābēja (autovadītāja) amata aprakstā ar auto vadīšanu saistītie amata pienākumi noteikti - izbraukt uz notikumu; zināt autoceļus, autoceļu infrastruktūru atbilstoši daļas resursu izsūtīšanas tabulai; vadīt transportlīdzekli un veikt ierakstus noteiktos dokumentos. Tomēr tas nenozīmē tikai vadīt operatīvo automobili atbilstoši ceļu satiksmi regulējošo normatīvo aktu vispārējām prasībām, bet ievērot arī profesijai raksturīgās speciālās normas, tai skaitā tās, kas limitē ierašanās laiku notikuma vietā. Līdz ar to amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm ir pakļautas ne tikai savas nozares speciālajām normām, bet arī, piemēram, normatīvajiem aktiem ceļu satiksmes jomā, proti, ja saskaņā ar meteoroloģisko prognozi ir iespējams apledojums uz ceļiem, tad parasts transportlīdzekļa vadītājs var izvēlēties nebraukt, bet amatpersonai nav šādas izvēles iespējas, jo došanās uz notikuma vietu veikt glābšanas darbus ietilpst tās dienesta pienākumos. Amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi pēc savas būtības ir pirmajām jāierodas notikuma vietā. Jo ātrāk tās ierodas notikuma vietā, jo drīzāk var sākt savu pienākumu pildīšanu — cietušā glābšanu, bīstamās situācijas novēršanu vai liesmu apdzēšanu. Pat dažu sekunžu kavēšanās var būt dzīvības un nāves jautājums. Tātad amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, pildot dienesta pienākumus, ir pakļautas profesionālam riskam, un gadījumos, kad par to dienesta pienākumu pildīšanas rezultātā veiktajām darbībām tiek veikta jebkāda veida izmeklēšana, ir vērtējams arī profesionālais risks.

Zaudējumi, kas rodas no personu pamattiesību aizskārumiem, mēdz būt gan materiāla, gan nemateriāla rakstura, un tie var būt saistīti ar neapzinātu personu dzīvības apdraudējumu. Šo pamattiesību pārkāpumu rezultātā amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi tiek sauktas pie atbildības. Rezultātā samazinās to amatpersonu skaits, kas piekrīt ieņemt amatus,kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu - paaugstinātu profesionālo risku, tai skaitā paaugstinātas bīstamības avota (transportlīdzekļa) vadīšanu.
Administratīvās atbildības likuma 10.panta piektā daļa kā administratīvo atbildību izslēdzošu apstākli paredz attaisnojamu profesionālo risku. Tāpat arī Krimināllikuma 28. un 33.panti kā kriminālatbildību izslēdzošu apstākli paredz attaisnojamu profesionālo risku.
Nedublējot minētās normas, šajā Likumprojektā ir nepieciešams noteikt, ka VUGD amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm ir tās profesijas pārstāvji, kuru rīcība pie konkrētiem apstākļiem ir īpaši izvērtējama, proti, vai nav veikta attaisnojama profesionālā riska apstākļos.

Likumprojekta 32.panta ceturtā daļa paredz jaunu normu, kas paredz noteikt, ja VUGD amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, pildot dienesta pienākumus atbilstoši savām pilnvarām, ir izdarījusi kaitējumu, kuram ir prettiesiska pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, ja šī darbība veikta, lai sasniegtu sociāli derīgu mērķi, kuru nav iespējams sasniegt citādā veidā un tādējādi tā  saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu vai Krimināllikumu  ir rīkojusies attaisnota profesionālā riska apstākļos, tā nav saucama pie atbildības.

Administratīvā atbildība par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu meža zemē noteikta Meža likuma 51.panta 7. punktā -  Par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu meža zemē piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai –  no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām – un 14.punktā - Par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu meža zemē, ja izsludināta ārkārtēja situācija sakarā ar meža ugunsgrēku, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai –  no divdesmit astoņām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām. VMD katru gadu izsludina ugunsnedrošo laika posmu, kurā 88% no visiem meža ugunsgrēkiem ir izcēlušies neuzmanīgas rīcības ar uguni rezultātā.

Paredzēts administratīvās atbildības normas no Meža likuma pārcelt uz speciālo likumu- Likumprojektu, kas regulē meža ugunsdrošību un ugunsdzēsību. Paredzēts precizējums  administratīvās atbildības piemērošanā - Par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu meža objektā meža ugunsnedrošajā laika posmā un izslēgt normu par meža ugunsdrošības prasību pārkāpšanu meža objektā, ja ir izsludināta  ārkārtējā situācijā saistībā ar meža ugunsgrēku. 

Likumprojekts atbilstoši Ministru kabineta 2019.gada 9.janvāra rīkojumam Nr.7  "Par konceptuālo ziņojumu "Par valsts politiku ugunsdrošības jomā” paredz tiesiski noregulēt ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanu.

Likumprojekta 35.pantā noteikta ugunsdrošības pakalpojumu sniedzēju administratīvā atbildība par ugunsdrošības pakalpojuma veikšanu bez atbilstības noteiktajām prasībām. Administratīvā soda apmērs ir analoģisks soda apmēram par 33.panta pirmajā daļā norādīto administratīvo pārkāpumu.