25-TA-2863: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Baseina ielā 6D, Rīgā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt tā atsavināšanu.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt tā atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 076 2052) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 076 0523) 0,13 ha platībā, un būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 076 2052 002, 0100 076 2052 003) - Baseina ielā 6D, Rīgā, kopā ar būvi (būves kadastra apzīmējums 0100 076 2052 004) Baseina ielā 6C, Rīgā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 076 2052) Baseina ielā 6D, Rīgā (turpmāk – Nekustamais īpašums) sastāvā esošā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 076 0523) 0,13 ha platībā, ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000554199, lēmuma datums 22.03.2016.
Valsts ieņēmumu dienests ar 31.03.2025. Valstij piekritīgās mantas pieņemšanas un nodošanas aktu Nr.4495R/25, ievērojot Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumu Nr. 901 „Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu” 10.5. apakšpunktu un Rīgas pilsētas tiesas 26.11.2024. spriedumu civillietā Nr. C771694923, saskaņā ar kuru konstatēts juridisks fakts, ka būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 076 2052 002, 0100 076 2052 003 un 0100 076 2052 004) Baseina ielā 6 C, Rīgā, kuras atrodas uz zemes vienības Baseina ielā 6D, Rīgā, ir bezīpašnieka lieta, kas piekrīt Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, nodeva minētās būves Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā. Īpašuma tiesības Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000554199 Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā uz būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 076 2052 002, 0100 076 2052 003) nostiprinātas 11.07.2025.
Būve (būves kadastra apzīmējums 0100 076 2052 004) Baseina ielā 6C, Rīgā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) reģistrēta Finanšu ministrijas tiesiskajā valdījumā, pamatojoties uz 31.03.2025. Valstij piekritīgās mantas pieņemšanas un nodošanas aktu Nr. 4495R/25. NĪVKIS reģistrētie dati nav izmantojami ierakstīšanai zemesgrāmatā, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumu Nr. 116 “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” 10.2. apakšpunktā noteikto, ka būves kadastrālo uzmērīšanu neveic ēkai, ja tai visas telpas ir ar augstumu, mazāku par 1,60 m. Būves (būves kadastra apzīmējums 0100 076 2052 004) Baseinā ielā 6C, Rīgā, augstums ir mazāks par 1,60 m.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamā īpašuma sastāvā esošās:
1) zemes vienības Baseina ielā 6D, Rīgā, lietošanas mērķis 0601 “Individuālo dzīvojamo māju apbūve”, platība 0,1300 ha. Zemes lietošanas veidi: zeme zem ēkām, platība 0.1108 ha, zeme zem ceļiem, platība 0,0192 ha.
2) būves (būves kadastra apzīmējums 0100 076 2052 002) Baseinā ielā 6C, Rīgā – (šķūņa) platība ir 128,7 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) “Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips (12740203) “Siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas”;
3) būves (būves kadastra apzīmējums 0100 076 2052 003) Baseinā ielā 6C, Rīgā – (šķūņa) platība ir 46,0 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) “Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips (12740203) “Siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas”;
4) būves (būves kadastra apzīmējums 0100 076 2052 004) Baseinā ielā 6C, Rīgā – (šķūņa) platība ir 2,0 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) “Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips (12740203) “Siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas”.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam uz 25.06.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1. Fiskālā kadastrālā vērtība 26 432 euro, tai skaitā:
1) zemes vienībai 22 380 euro (uz 01.01.2025.);
2) būvei (būves kadastra apzīmējums 0100 076 2052 002) 2949 euro (uz 16.06.2025.);
2) būvei (būves kadastra apzīmējums 0100 076 2052 003)1054 euro (uz 16.06.2025.);
3) būvei (būves kadastra apzīmējums 0100 076 2052 004) 49 euro (uz 01.01.2025.).
2. Universālā kadastrālā vērtība 65 853 euro, tai skaitā:
1) zemes vienībai 52 000 euro (uz 01.01.2025.);
2) būvei (būves kadastra apzīmējums 0100 076 2052 002) 10 090 euro (uz 16.06.2025.);
3) būvei (būves kadastra apzīmējums 0100 076 2052 003) 3606 euro (uz 16.06.2025.):
4) būvei (būves kadastra apzīmējums 0100 076 2052 004) 157 euro (uz 01.01.2025.).
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
1) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju, platība 0,0117 ha;
2) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līniju pilsētās un ciemos ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem, platība 0,0037 ha;
3) Būvniecības ierobežojumu teritorija, kas noteikta teritorijas attīstības plānošanas dokumentā, platība 0,1300 ha;
4) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi, platība 0,0308 ha;
5) Navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona, platība 0,1300 ha;
6) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap pazemes elektronisko sakaru tīklu kabeļu kanalizācijas aku un optisko kabeļu uzmavu gruntī, platība 0,0003 ha;
7) Lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,0001 ha;
8) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju, platība 0,0001 ha;
9) Vides un dabas resursu ķīmiskās aizsargjoslas teritorija ap pazemes ūdens ņemšanas vietu, platība 0,1300 ha.
Saskaņā ar 31.03.2025. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akta Nr.4495R/25 pielikumu Nekustamā īpašuma sastāvā esošo būvju tehniskais stāvoklis saskaņā ar veikto apsekošanu dabā kopumā raksturojams kā neapmierinošs.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments ar 03.07.2025. vēstuli Nr. DA-25-19374-nd informē, ka Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība:
1) saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu un Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem neatrodas degradētā teritorijā;
2) neatrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā vai citu publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās, tādējādi uz zemes vienības atsavināšanu nav attiecināmi likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21. panta otrajā daļā minētie ierobežojumi;
3) atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma (apstiprināts ar Rīgas domes 2021.gada 15.decembra saistošajiem noteikumiem Nr.103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”) Funkcionālā zonējuma kartei zemes vienība visā platībā atrodas mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā ar indeksu DzM3;
4) zemes vienība nepieguļ ielas sarkanajām līnijām, un no teritorijas plānojuma viedokļa, tai nav nodrošināta piekļuve.
Piekļuve no pašvaldības Baseina ielas (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 076 0236) iespējama caur zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 076 0065 (zemes vienība sadalīta sešos dzīvokļa īpašumos) Baseina ielā 6, Rīgā, noslēdzot ceļa servitūta līgumu.
Finanšu ministrijas tiesiskajā valdījumā esošā būve (būves kadastra apzīmējums 0100 076 2052 004) Baseinā ielā 6C, Rīgā, ir piederīga Nekustamajam īpašumam un ir nesaraujami saistīti ar Nekustamā īpašuma sastāvā esošo zemes vienību. Atbilstoši Civillikuma 853.pantam, visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām, līdz ar to rīkojuma projekts paredz Nekustamo īpašumu atsavināt kopā ar minēto būvi, kas ir nesaraujami saistīti ar zemes vienību un tiks atsavināti kopā ar galveno lietu. Minētā informācija tiks iekļauta Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Lai Nekustamā īpašuma ieguvēju nodrošinātu ar pilnīgu informāciju par nekustamo īpašumu, Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par būvju tehnisko stāvokli, kā arī informācija par tiesībām nodibināt ceļa servitūtu, lai piekļūtu pašvaldībai piekritīgajai Baseina ielai (zemes vienības kadastra apzīmējums 01000760236).
Ņemot vērā Nekustamajam īpašumam noteiktos apgrūtinājumus, minētā nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot to, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Valsts ieņēmumu dienests ar 31.03.2025. Valstij piekritīgās mantas pieņemšanas un nodošanas aktu Nr.4495R/25, ievērojot Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumu Nr. 901 „Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu” 10.5. apakšpunktu un Rīgas pilsētas tiesas 26.11.2024. spriedumu civillietā Nr. C771694923, saskaņā ar kuru konstatēts juridisks fakts, ka būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 076 2052 002, 0100 076 2052 003 un 0100 076 2052 004) Baseina ielā 6 C, Rīgā, kuras atrodas uz zemes vienības Baseina ielā 6D, Rīgā, ir bezīpašnieka lieta, kas piekrīt Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, nodeva minētās būves Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā. Īpašuma tiesības Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000554199 Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā uz būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 076 2052 002, 0100 076 2052 003) nostiprinātas 11.07.2025.
Būve (būves kadastra apzīmējums 0100 076 2052 004) Baseina ielā 6C, Rīgā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) reģistrēta Finanšu ministrijas tiesiskajā valdījumā, pamatojoties uz 31.03.2025. Valstij piekritīgās mantas pieņemšanas un nodošanas aktu Nr. 4495R/25. NĪVKIS reģistrētie dati nav izmantojami ierakstīšanai zemesgrāmatā, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumu Nr. 116 “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” 10.2. apakšpunktā noteikto, ka būves kadastrālo uzmērīšanu neveic ēkai, ja tai visas telpas ir ar augstumu, mazāku par 1,60 m. Būves (būves kadastra apzīmējums 0100 076 2052 004) Baseinā ielā 6C, Rīgā, augstums ir mazāks par 1,60 m.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamā īpašuma sastāvā esošās:
1) zemes vienības Baseina ielā 6D, Rīgā, lietošanas mērķis 0601 “Individuālo dzīvojamo māju apbūve”, platība 0,1300 ha. Zemes lietošanas veidi: zeme zem ēkām, platība 0.1108 ha, zeme zem ceļiem, platība 0,0192 ha.
2) būves (būves kadastra apzīmējums 0100 076 2052 002) Baseinā ielā 6C, Rīgā – (šķūņa) platība ir 128,7 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) “Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips (12740203) “Siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas”;
3) būves (būves kadastra apzīmējums 0100 076 2052 003) Baseinā ielā 6C, Rīgā – (šķūņa) platība ir 46,0 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) “Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips (12740203) “Siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas”;
4) būves (būves kadastra apzīmējums 0100 076 2052 004) Baseinā ielā 6C, Rīgā – (šķūņa) platība ir 2,0 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) “Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips (12740203) “Siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), šķūņi un citas palīgēkas”.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam uz 25.06.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1. Fiskālā kadastrālā vērtība 26 432 euro, tai skaitā:
1) zemes vienībai 22 380 euro (uz 01.01.2025.);
2) būvei (būves kadastra apzīmējums 0100 076 2052 002) 2949 euro (uz 16.06.2025.);
2) būvei (būves kadastra apzīmējums 0100 076 2052 003)1054 euro (uz 16.06.2025.);
3) būvei (būves kadastra apzīmējums 0100 076 2052 004) 49 euro (uz 01.01.2025.).
2. Universālā kadastrālā vērtība 65 853 euro, tai skaitā:
1) zemes vienībai 52 000 euro (uz 01.01.2025.);
2) būvei (būves kadastra apzīmējums 0100 076 2052 002) 10 090 euro (uz 16.06.2025.);
3) būvei (būves kadastra apzīmējums 0100 076 2052 003) 3606 euro (uz 16.06.2025.):
4) būvei (būves kadastra apzīmējums 0100 076 2052 004) 157 euro (uz 01.01.2025.).
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
1) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju, platība 0,0117 ha;
2) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līniju pilsētās un ciemos ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem, platība 0,0037 ha;
3) Būvniecības ierobežojumu teritorija, kas noteikta teritorijas attīstības plānošanas dokumentā, platība 0,1300 ha;
4) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi, platība 0,0308 ha;
5) Navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona, platība 0,1300 ha;
6) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap pazemes elektronisko sakaru tīklu kabeļu kanalizācijas aku un optisko kabeļu uzmavu gruntī, platība 0,0003 ha;
7) Lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,0001 ha;
8) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju, platība 0,0001 ha;
9) Vides un dabas resursu ķīmiskās aizsargjoslas teritorija ap pazemes ūdens ņemšanas vietu, platība 0,1300 ha.
Saskaņā ar 31.03.2025. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akta Nr.4495R/25 pielikumu Nekustamā īpašuma sastāvā esošo būvju tehniskais stāvoklis saskaņā ar veikto apsekošanu dabā kopumā raksturojams kā neapmierinošs.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments ar 03.07.2025. vēstuli Nr. DA-25-19374-nd informē, ka Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība:
1) saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu un Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem neatrodas degradētā teritorijā;
2) neatrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā vai citu publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās, tādējādi uz zemes vienības atsavināšanu nav attiecināmi likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21. panta otrajā daļā minētie ierobežojumi;
3) atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma (apstiprināts ar Rīgas domes 2021.gada 15.decembra saistošajiem noteikumiem Nr.103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”) Funkcionālā zonējuma kartei zemes vienība visā platībā atrodas mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā ar indeksu DzM3;
4) zemes vienība nepieguļ ielas sarkanajām līnijām, un no teritorijas plānojuma viedokļa, tai nav nodrošināta piekļuve.
Piekļuve no pašvaldības Baseina ielas (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 076 0236) iespējama caur zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 076 0065 (zemes vienība sadalīta sešos dzīvokļa īpašumos) Baseina ielā 6, Rīgā, noslēdzot ceļa servitūta līgumu.
Finanšu ministrijas tiesiskajā valdījumā esošā būve (būves kadastra apzīmējums 0100 076 2052 004) Baseinā ielā 6C, Rīgā, ir piederīga Nekustamajam īpašumam un ir nesaraujami saistīti ar Nekustamā īpašuma sastāvā esošo zemes vienību. Atbilstoši Civillikuma 853.pantam, visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām, līdz ar to rīkojuma projekts paredz Nekustamo īpašumu atsavināt kopā ar minēto būvi, kas ir nesaraujami saistīti ar zemes vienību un tiks atsavināti kopā ar galveno lietu. Minētā informācija tiks iekļauta Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Lai Nekustamā īpašuma ieguvēju nodrošinātu ar pilnīgu informāciju par nekustamo īpašumu, Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par būvju tehnisko stāvokli, kā arī informācija par tiesībām nodibināt ceļa servitūtu, lai piekļūtu pašvaldībai piekritīgajai Baseina ielai (zemes vienības kadastra apzīmējums 01000760236).
Ņemot vērā Nekustamajam īpašumam noteiktos apgrūtinājumus, minētā nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot to, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija"
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Nekustamo īpašumu.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējiem valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Nekustamo īpašumu.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējiem valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tos var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tos var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmērs tiks noteikts Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija, VNĪ.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi