Anotācija (ex-ante)

Ar Direktīvu (ES) 2026/470 grozītās Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīvas 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (turpmāk – Grāmatvedības direktīva) paredz vienkāršot ilgtspējas ziņu sniegšanas regulējumu, nosakot jaunus kritērijus tām sabiedrībām, kurām sākot ar 2027. pārskata gadu būs pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu. Ieviests jauns regulējums vērtības ķēdēs sabiedrībām, lai tās netiktu pakļauti pārmērīgām ziņošanas prasībām.

Ievērojot iepriekšminēto, lai normatīvajā regulējumā iekļautu tiesību normas, kas izriet no Direktīvas (ES) 2026/470, izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā" (turpmāk - likumprojekts).

Tiek grozīts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma:

1. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa, svītrojot vārdus "un "kaptīvās apdrošināšanas un kaptīvās pārapdrošināšanas sabiedrības"", kā arī vārdus "jēdziens "pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū" atbilst Finanšu instrumentu tirgus likumā lietotajam jēdzienam", ņemot vērā, ka tiek noteikti jauni kritēriji, nosakot uzņēmumus, kuriem būs pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu.
3. panta pirmās daļas 1. punkts, nosakot, ka pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu attieksies uz komercsabiedrībām, kuru neto apgrozījums bilances datumā pārsniedz 450 000 000 euro un kuru vidējais darbinieku skaits pārskata gadā pārsniedz 1000, kā arī koncerna mātes sabiedrībām, kuru neto apgrozījums bilances datumā konsolidēti pārsniedz 450 000 000 euro un kuru vidējais darbinieku skaits pārskata gadā pārsniedz 1000, 
abiem kritērijiem izpildoties vienlaicīgi. Līdz ar to, subjektu noteikšanai, kuriem būs pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu, vairs netiks attiecināti Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (turpmāk - GPKGPL) norādītie maza, vidēja un liela uzņēmuma lieluma kritēriji.
3. panta pirmās daļas 2. punkts tiek izslēgts, ņemot vērā, ka obligātais pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu vairs netiks attiecināts uz mazām un vidējām sabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū.
3. panta pirmās daļas 3. punkts, nosakot, ka pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu attieksies uz meitas sabiedrībām, kuru galveno mātes sabiedrību reglamentē trešās valsts tiesību akti, un šo meitas sabiedrību neto apgrozījums bilances datumā iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 200 000 000 euro.
3. panta pirmās daļas 4. punkts, nosakot, ka pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu attieksies uz filiālēm, kas ir tādas sabiedrības filiāles, kuru reglamentē trešās valsts tiesību akti, ja šo filiāļu neto apgrozījums iepriekšējā pārskata gadā bilances datumā pārsniedz 200 000 000 euro un ja šīs trešās valsts sabiedrības neto apgrozījums grupas līmenī Eiropas Savienībā secīgi divus pārskata gadus pēc kārtas bilances datumā pārsniedz 450 000 000 euro.
3. panta otrā daļa, papildinot, ka šis likums neattiecas uz Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu (EFSI), kas izveidots ar EFSI pamatnolīgumu. Atbilstoši Direktīvas (ES) 2026/470 desmitajā preambulā norādītajam, EFSI ir pilnvaras, kas lielā mērā ir līdzīgas Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) pilnvarām, proti, aizsargāt finanšu stabilitāti Eiropas Savienībā, sniedzot pagaidu finansiālo palīdzību dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro. Uz ESM neattiecas ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības. Tāpēc, lai EFSI varētu piemērot tādu pašu režīmu kā ESM attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanu un, lai tas atbilstu Direktīvā 2004/109/EK paredzētajam atbrīvojuma režīmam, EFSI tiek atbrīvots no ilgtspējas ziņu sniegšanas režīma, kas paredzēts Grāmatvedības direktīvā.
3. panta trešā daļa tiek izslēgta, ņemot vērā, ka jaunajiem kritērijiem vairs nav tiešas korelācijas ar GPKGPL norādītajiem maza, vidēja un liela uzņēmuma lieluma kritērijiem.
4. panta piektā daļa papildināta ar jaunu teikumu, nosakot, ka "Pēc minētā trīs gadu pārejas perioda likuma subjekts informāciju par vērtību ķēdi sniedz, izmantojot informāciju, kas tieši iegūta no tā vērtības ķēdes sabiedrībām, vai, attiecīgā gadījumā, minētās informācijas aplēses."
4. panta septītā daļa, kura izteikta jaunā redakcijā nosaka gadījumus, kad likuma subjekts var nesniegt informāciju. Atbilstoši Direktīvas (ES) 2026/470 četrpadsmitajā preambulā norādītajam, pastāv apstākļi, kuros uzņēmumiem, kad tie piemēro ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, jāatļauj nenorādīt konkrētu informāciju, ja tiek veikta ticamības apliecināšana. Pirmkārt, dažos gadījumos ilgtspējas informācijas atklāšana varētu nopietni kaitēt uzņēmuma komerciālajam stāvoklim. Šādos gadījumos jāļauj uzņēmumam šādu informāciju nenorādīt ar noteikumu, ka ir izpildīti konkrēti nosacījumi par informācijas nenorādīšanu, lai tādējādi nodrošinātu, ka šādi gadījumi vienmēr ir izņēmuma gadījumi un, ka tiek pienācīgi aizsargātas arī paziņotās ilgtspējas informācijas lietotāju intereses. Šajā sakarā ziņojošā uzņēmuma komerciālo stāvokli būtiski neietekmē tas, ka trešo valstu uzņēmumiem nav jāsniedz tāda pati informācija. Otrkārt, uzņēmumi var nenorādīt tādu informāciju, kas attiecas uz intelektuālo kapitālu, intelektuālo īpašumu, zinātību, informāciju par tehnoloģijām vai inovācijas rezultātiem, un kas atbilst komercnoslēpumam, kā tas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/943. Minētā direktīvā Latvijā pārņemta ar Komercnoslēpuma aizsardzības likumu.
Treškārt, uzņēmumi var nenorādīt klasificētu informāciju. Uzņēmumi var nenorādīt informāciju, kas jāaizsargā pret neatļautu piekļuvi vai atklāšanu, ievērojot citus Eiropas Savienības tiesību aktus vai valsts tiesību aktus. Turklāt ilgtspējas ziņu sniegšanas prasībām neuzlikt uzņēmumiem pienākumu atklāt informāciju, kas kaitētu fizisku personu privātumam vai fizisku vai juridisku personu drošībai. Minētais ir īpaši svarīgi pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā. Aizsardzības uzņēmumiem ir rīcības brīvība neizpaust sensitīvu informāciju, kuras atklāšana varētu kaitēt pašu aizsardzības uzņēmumu vai citu juridisku personu, tostarp dalībvalstu, drošībai.
4. panta desmitajā un vienpadsmitajā daļā, kuras tiek izslēgtas, ņemot vērā, ka obligātais pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu vairs netiks attiecināts uz mazām un vidējām sabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū.
Likums papildināts ar 4.¹ pantu par ilgtspējas informācijas pieprasīšanas ierobežojumiem vērtības ķēdē. Atbilstoši Direktīvas (ES) 2026/470 preambulas 12. punktā norādītajam, vērtības ķēdes uzņēmumi, tostarp mazie un vidējie uzņēmumi, ir saņēmuši nesamērīgus informācijas pieprasījumus no ziņojošajiem uzņēmumiem. Tādēļ tiek ieviesti aizsardzības pasākumi vērtības ķēdes uzņēmumiem, kuru vidējais darbinieku skaits nepārsniedz 1 000 iepriekšējā pārskatu gadā, lai ierobežotu slogu minētajiem uzņēmumiem ("aizsargātie uzņēmumi"). Ziņojošā sabiedrība var paļauties uz vērtības ķēdē iesaistītās sabiedrības pašdeklarāciju (apliecinājumu), lai noteiktu, vai tā ir aizsargātā sabiedrība. Ziņojošajai sabiedrībai nav pienākuma pārbaudīt pašdeklarācijā ietverto informāciju. Tomēr ziņojošā sabiedrība nevar paļauties uz pašdeklarāciju, ja tā zina vai tai ir pamatots pamats uzskatīt, ka pašdeklarācijā ietvertā informācija ir acīmredzami nepareiza. Ziņojošajiem uzņēmumiem, kad tie cenšas iegūt informāciju par savu vērtības ķēdi, jāaizliedz pieprasīt no aizsargātajiem uzņēmumiem informāciju, kas pārsniedz konkrētus ierobežojumus. Minētajiem ierobežojumiem jāatspoguļo ierobežojumi, kas noteikti ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos brīvprātīgai izmantošanai, kurus pieņems Eiropas Komisija. Lai nodrošinātu samērīgumu, darbības joma jāierobežo šādos veidos. Pirmkārt, nav aizliegts brīvprātīgi apmainīties ar informāciju, piemēram, ar informāciju, ar ko parasti apmainās konkrētās nozares uzņēmumi. Otrkārt, netiek ietekmēts nekāds iespējams līgumisks vai Eiropas Savienības vai valsts tiesību aktos paredzēts pienākums sniegt informāciju, kas nepārsniedz brīvprātīgajā standartā precizēto informāciju. Treškārt, vērtības ķēdes informācijas maksimālās detalizētības robežvērtībai jāattiecas tikai uz informācijas vākšanu, kas veikta ilgtspējas ziņu sniegšanas nolūkā. Tā neietekmē Eiropas Savienības prasības īstenot pienācīgas rūpības procesu vai informācijas vākšanu, ko veic jebkādiem citiem mērķiem, piemēram, saistībā ar ziņojošā uzņēmuma riska pārvaldību. Svarīgi, lai ziņojošie uzņēmumi no savas vērtības ķēdes uzņēmumiem pieprasītu tikai nepieciešamo informāciju. Ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāsagatavo ticamības apliecināšanas atzinums, ievērojot aizsardzības pasākumus, kas paredzēti vērtības ķēdes uzņēmumiem.
Būtiski norādīt, ka saskaņā ar Direktīvas (ES) 2026/470 septītajā preambulā minēto, uzņēmumi, grupas un emitenti, kas nesasniedz noteiktās robežvērtības, ilgtspējas ziņas arī turpmāk var sniegt brīvprātīgi, un šo iespēju ievērojami atvieglo ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti, kuru izmantošana ir brīvprātīga.
5. panta piektā daļa un 6. panta piektā daļa precizēta, norādot, ka attiecīgajā daļā noteikto atbrīvojumu piemēro arī sabiedrībai, kura ir  sabiedriskas nozīmes struktūra.
7. panta piektā daļa papildināta ar jaunu teikumu, nosakot, ka "Pēc minētā trīs gadu pārejas perioda likuma subjekts informāciju par vērtību ķēdi sniedz, izmantojot informāciju, kas tieši iegūta no tā vērtības ķēdes sabiedrībām, vai, attiecīgā gadījumā, minētās informācijas aplēses."
7. panta septītā daļa, kura izteikta jaunā redakcijā nosaka gadījumus, kad mātes sabiedrība var nesniegt informāciju. Skat. anotācijā iekļauto informāciju pie 4. panta septītās daļas.
7. pants papildināts ar jaunu trīspadsmito, četrpadsmito, piecpadsmito un sešpadsmito daļu, saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanu, kad koncerna sastāvs pārskata gada laikā mainās uzņēmumu iegādes vai apvienošanās dēļ. Mātes sabiedrība, uz kuru attiecas konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, var atlikt ilgtspējas ziņu sniegšanu par jauniegādātiem vai apvienotiem uzņēmumiem uz nākamo pārskata gadu. Turklāt, ja uzņēmums pārskata gada laikā izstājas no koncerna, prasība mātes sabiedrībai, uz kuru attiecas konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, sniegt ilgtspējas informāciju par minēto uzņēmumu attiecībā uz to pašu pārskata gadu ir nesamērīga. Tāpēc mātes sabiedrība konsolidētajā vadības ziņojumā par minēto pārskata gadu var neiekļaut ilgtspējas informāciju par uzņēmumu, kas izstājies no koncerna.
Likums papildināts ar 7.¹ pantu par ilgtspējas informācijas pieprasīšanas ierobežojumiem vērtības ķēdē. Skat. anotācijā iekļauto informāciju pie 4.¹ panta.
8. panta piektā daļa un 9. panta piektā daļa precizēta, norādot, ka attiecīgajā daļā noteikto atbrīvojumu piemēro arī sabiedrībai, kura ir  sabiedriskas nozīmes struktūra.
10. panta pirmā daļa precizēta, norādot, ka ilgtspējas ziņojums un arī konsolidētais ilgtspējas ziņojums tiek sagatavots saskaņā ar šā likuma 4. un 7. pantā noteiktajām prasībām atbilstoši ar Eiropas Komisijas deleģētajiem aktiem pieņemtajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem.
Likums papildināts ar 11.¹ pantu "Ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti, kuru izmantošana ir brīvprātīga". Eiropas Komisija ar deleģēto aktu pieņems ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus, kuru izmantošana ir brīvprātīga. Minētie standarti ir samērīgi un atbilstoši minēto uzņēmumu kapacitātei un iezīmēm, kā arī samērīgiem ar to darbības apjomu un sarežģītību. Arī citiem uzņēmumiem, kuriem nav pienākuma sniegt ilgtspējas informāciju, būs iespēja izvēlēties izmantot minētos standartus. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos, kuru izmantošana ir brīvprātīga, tiek izmantota vienkāršota valoda un tiek ņemts vērā princips "vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem", izmantojot modularitāti, kas nodrošina informācijas atklāšanas elastību un progresu. Kamēr Eiropas Komisija nav pieņēmusi ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus, kuru izmantošana ir brīvprātīga, uzņēmumi, kas ilgtspējas informāciju sniedz brīvprātīgi, to var darīt saskaņā ar Eiropas Komisijas Ieteikumu (ES) 2025/1710, kura pamatā ir MVU paredzētais brīvprātīgais standarts (VSME), ko izstrādājusi Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēja grupa (EFRAG). Lai nodrošinātu nepārtrauktību un samērīgumu, ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kuru izmantošana ir brīvprātīga un kurus Eiropas Komisija pieņēmusi ar deleģēto aktu, balstīsies uz minēto ieteikumu.
12. panta pirmā un otro daļa papildināta ar pēdējo teikumu, nosakot, ka kamēr ar minēto deleģēto regulu nav pieņemti šādi noteikumi par iezīmēšanu, uzņēmumiem nav pienākuma iezīmēt savas ilgtspējas ziņas.
13. panta pirmajā daļā tiek precizēts skaitlis "150 000 000" ar skaitli "450 000 000". Lai atvieglotu slogu trešo valstu uzņēmumiem proporcionāli sloga samazinājumam uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šā likuma 4. un 7. pants, neto apgrozījuma robežvērtība trešajā valstī reģistrētajai mātes sabiedrībai ir palielināta no 150 000 000 euro uz 450 000 000 euro. Turklāt sloga samazināšanas nolūkā tiek pielāgotas arī trešās valsts sabiedrības meitas sabiedrības vai trešās valsts sabiedrības filiāles lielums. Ziņošanas prasības trešās valsts sabiedrības meitas sabiedrībai vai trešās valsts sabiedrības filiālei saskaņā ar šā likuma 13. un 14. pantu atšķiras no ziņošanas prasībām sabiedrībām saskaņā ar šā likuma 4. un 7. pantu. Trešās valsts sabiedrības meitas sabiedrībai vai trešās valsts sabiedrības filiālei, uz kuru attiecas šā likuma 13. un 14. pants, ir tikai jāpublicē un jādara pieejams trešajā valstī reģistrētās mātes sabiedrības iesniegtais ilgtspējas ziņojums, savukārt sabiedrībām, uz kurām attiecas šā likuma 4. un 7. pants, ziņojums ir jāsniedz savā vārdā. Tāpēc netiek piemērotas vienādas robežvērtības.
13. un 14. pants tiek papildināts ar 1.¹ daļu paredzot, ka atkāpjoties no pirmajā daļā minētā, ja trešajā valstī reģistrētā mātes sabiedrība ir finanšu pārvaldītājsabiedrība, kuras meitas sabiedrības darbības modeļi un darbības ir savstarpēji neatkarīgi, trešās valsts sabiedrības meitas sabiedrība un trešās valsts sabiedrības filiāle var nolemt nepublicēt un nedarīt pieejamu ilgtspējas ziņojumu.
16. panta pirmās daļas 2. punktā aizstāti vārdi "iezīmēšanas (marķēšanas) prasību atbilstību šā likuma 12. pantam" ar vārdiem "atbilstību prasībai iezīmēt (marķēt) ilgtspējas ziņojumu saskaņā ar šā likuma 12. pantu". Grāmatvedības direktīvas 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunkts paredz, ka obligātie revidenti un/vai revīzijas uzņēmumi sniedz atzinumu par prasībām iezīmēt (marķēt) ilgtspējas ziņojumu ievērošanu saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 29.d pantu. Grāmatvedības direktīvā šis pienākums ir formulēts kā vienota normatīva prasība (requirement to mark up sustainability reporting), kas attiecas uz visu ilgtspējas ziņojumu kopumā, nevis tikai uz atsevišķu tehnisku datu iezīmēšanu. Likuma 16. panta pirmās daļas 2. punkta redakcija noteic zvērināta revidenta pienākumu sniegt atzinumu par "iezīmēšanas (marķēšanas) prasību atbilstību". Šāds formulējums pēc būtības atbilst direktīvas prasībām, tomēr tas akcentē marķēšanu galvenokārt kā tehnisku prasību kopumu, nevis kā vienotu normatīvu pienākumu attiecībā uz ilgtspējas ziņojuma sagatavošanu.
Precizējot minēto likuma normu, tiek:
nodrošināta terminoloģiska un konceptuāla atbilstība direktīvā lietotajam formulējumam ("requirement to mark up");
skaidrāk uzsvērts, ka marķēšana ir likumā noteikts pienākums, kura ievērošanu revidentam ir jāapliecina;
novērsts iespējamais interpretācijas risks, ka apliecinājums attiecas tikai uz tehniskiem iezīmēšanas aspektiem, nevis uz prasības ievērošanu kopumā. Šim grozījumam ir precizējošs raksturs, un tas nemaina zvērināta revidenta apliecinājuma tvērumu pēc būtības, tostarp nerada jaunus pienākumus likuma subjektiem un nodrošina skaidrāku normatīvā regulējuma piemērošanu praksē.
17. panta pirmajā daļā papildināts pēc vārda "apliecinājumu" ar vārdiem "ciktāl šīs informācijas iegūšana atbilst šā likuma prasībām, tostarp ierobežojumiem attiecībā uz informācijas iegūšanu no vērtības ķēdes uzņēmumiem". Atbilstoši Grāmatvedības direktīvas 34. panta 2.a punkta grozījumiem obligātam revidentam un/vai revīzijas uzņēmumam, sniedzot atzinumu, jāņem vērā ierobežojumi attiecībā uz informāciju, kuru ziņojošais uzņēmums drīkst iegūt no vērtības ķēdes uzņēmumiem, tas, minētais regulējums ievieš tā saukto "value chain cap", kas paredz, ka ziņojošais uzņēmums nedrīkst pieprasīt no vērtības ķēdes uzņēmumiem (ar ierobežotu darbinieku skaitu - 1000) informāciju, kas pārsniedz noteiktu apjomu un, ka attiecīgajiem uzņēmumiem ir tiesības atteikties sniegt papildu informāciju.
Šobrīd likuma 17. panta pirmā daļa nosaka, ka likuma subjekts sniedz zvērinātam revidentam visu nepieciešamo informāciju 16. panta pirmajā daļā minētā apliecinājuma sniegšanai. Šāds formulējums bez papildu precizējuma var tikt interpretēts plaši, radot risku, ka likuma subjektam (ziņojošajam uzņēmumam) ir pienākums sniegt arī tādu informāciju, kuru tas pats saskaņā ar likumu nav tiesīgs iegūt no vērtības ķēdes uzņēmumiem. Tas var radīt pretrunu ar direktīvā noteiktajiem ierobežojumiem.
Līdz ar to ar grozījumiem likuma 17. pantā pirmajā daļā tiek skaidri noteikts, ka zvērinātam revidentam sniedzamās informācijas apjoms ir ierobežots ar likumā noteiktajiem pieļaujamajiem informācijas iegūšanas apjomiem. Tādējādi tiek novērsts risks, ka praksē tiktu izvirzītas nesamērīgas prasības ziņojošajam uzņēmums attiecībā uz informācijas apjomu no revidenta puses. Tātad, precizējot 17. panta pirmo daļu, tiek nodrošināta normatīvā saskaņotība ar Direktīvas 2026/470 (ES) ieviestajiem ierobežojumiem attiecībā uz informācijas iegūšanu no vērtības ķēdes uzņēmumiem, vienlaikus skaidri nosakot, ka likuma subjekta pienākums sniegt informāciju revidentam ir izpildāms tikai tādā apjomā, kādā šāda informācija var tikt tiesiski iegūta. Piedāvātajam grozījumam ir precizējošs raksturs, tas nepaplašina likuma subjekta pienākumus, nodrošina, ka informācijas aprite starp likuma subjektu un revidentu atbilst ES normatīvajā aktā noteiktajiem  ierobežojumiem un veicina juridisko skaidrību un vienotu piemērošanu praksē.

Ar Direktīvu (ES) 2026/470 grozītās Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2022/2464, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES (turpmāk – Ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīva) 5. panta 2. punkta pirmā daļa nosaka datumus, sākot no kuriem dalībvalstīm jāpiemēro Grāmatvedības direktīvā noteiktās ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības – nosakot dažādus datumus atkarībā no attiecīgā uzņēmuma lieluma. Tā kā tikai uz uzņēmumiem, kuru neto apgrozījums pārsniedz 450 000 000 euro un kuru vidējais darbinieku skaits pārsniedz 1 000 pārskata gadā ir jāpiemēro ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, jāpielāgo piemērošanas datumu noteikšanas kritēriji un jāsvītro atsauce uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū Eiropas Savienībā.

Ievērojot iepriekšminēto, veikti šādi grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma pārejas noteikumos.
Precizēts pārejas noteikumu 5. punkts, nosakot, ka lielai sabiedrībai, kura ir sabiedriskas nozīmes struktūra un kuras darbinieku skaits ir lielāks par 500, ir pienākums sagatavot šā likuma 4. pantā minēto ilgtspējas ziņojumu par 2024., 2025. un 2026. pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas attiecīgi 2024. gada 1. janvārī vai 2024. kalendāra gada laikā, 2025. gada 1. janvārī vai 2025. kalendāra gada laikā un 2026. gada 1. janvārī vai 2026. kalendāra gada laikā).
Kā arī precizēts pārejas noteikumu 6. punkts, nosakot, ka liela koncerna mātes sabiedrībai, kura ir sabiedriskas nozīmes struktūra un kuras darbinieku skaits ir lielāks par 500, ir pienākums sagatavot šā likuma 7. pantā minēto konsolidēto ilgtspējas ziņojumu par 2024., 2025. un 2026. pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas attiecīgi 2024. gada 1. janvārī vai 2024. kalendāra gada laikā, 2025. gada 1. janvārī vai 2025. kalendāra gada laikā un 2026. gada 1. janvārī vai 2026. kalendāra gada laikā).
Ietverts 16. pārejas noteikumu punkts, nosakot, ka šā likuma 3. panta pirmās daļas 1. punktā minētajam likuma subjektam ir pienākums sagatavot šā likuma 4. un 7. pantā minēto ilgtspējas ziņojumu, sākot ar 2027. pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas 2027. gada 1. janvārī vai 2027. kalendāra gada laikā). Regulējums paredz, ka sākot ar 2027. pārskata gadu pienākums sagatavot šā likuma 4. un 7. pantā minēto ilgtspējas ziņojumu attieksies tikai uz komercsabiedrībām, kuru neto apgrozījums bilances datumā pārsniedz 450 000 000 euro un kuru vidējais darbinieku skaits pārskata gadā pārsniedz 1000, kā arī koncerna mātes sabiedrībām, kuru neto apgrozījums bilances datumā konsolidēti pārsniedz 450 000 000 euro un kuru vidējais darbinieku skaits pārskata gadā pārsniedz 1000.
Ietverts 17. pārejas noteikumu punkts, nosakot, ka attiecībā uz pārskata gadu, kurš sākas 2026. gadā, šā likuma 4. un 7. panta prasības var nepiemērot šā likuma pārejas noteikumu 5. un 6. punktā minētā sabiedrība, kuras neto apgrozījums bilances datumā nepārsniedz 450 000 000 euro un kuras vidējais darbinieku skaits pārskata gadā nepārsniedz 1 000. Ar veiktajiem grozījumiem tiek izmantota dalībvalstīm noteiktā iespēja atbrīvot 5. un 6. pārejas noteikumā minētās sabiedrības no pienākuma sagatavot ilgtspējas ziņojumu par 2026. pārskata gadu, kas izriet no Direktīvas 2026/470 (ES) 3. panta 1. punkta grozītās Ilgtspējas direktīvas 5. panta 2. punkta piektajā daļā minētā.
Ņemot vērā, ka ilgtspējas ziņu sniegšanas regulējums vairs neattieksies uz mazām un vidējām sabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, tiek izslēgti pārejas noteikumu 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 13. punkts.