Anotācija

Lai izpildītu Enerģētikas likuma 73. pantā un 75.¹ pantā Ministru kabinetam dotos deleģējumus un noteiktu kārtību kādā tiek izmantotas drošības rezerves, ir nepieciešams sagatavot Ministru kabineta noteikumu projektu, kurā tiek noteikta drošības rezervju un aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izmantošanas kārtība un kārtība, kādā tiek ierobežots naftas produktu patēriņš, ja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra aktivizē koordinētus ārkārtas reaģēšanas pasākumus un pieprasa tās dalībvalstīm uzsākt kolektīvās darbības.
 

[1] Direktīvas 2009/119/EK 20. panta 4. punkts nosaka, ka, ja nav pieņemts spēkā esošs starptautisks lēmums par krājumu nodošanu apritē, bet Eiropas Kopienas vai kādas dalībvalsts jēlnaftas vai naftas produktu piegādē rodas grūtības, Eiropas Komisija pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas ierosmes, vajadzības gadījumā informējot Starptautisko Enerģētikas aģentūru un koordinējot savu rīcību ar Starptautisko Enerģētikas aģentūru, pēc iespējas ātrāk sasauc koordinācijas grupu uz konsultāciju sanāksmi. Ja koordinācijas grupas konsultāciju sanāksmi sasauc pēc dalībvalsts lūguma, to rīko vēlākais četru dienu laikā pēc šāda lūguma paziņošanas, ja vien attiecīgā dalībvalsts nepiekrīt ilgākam laikposmam. Pamatojoties uz koordinācijas grupas veiktā situācijas novērtējuma rezultātiem, Eiropas Komisija nosaka, vai pastāv būtiski piegādes traucējumi. Ja tiek konstatēti būtiski piegādes traucējumi, Eiropas Komisija atļauj pilnībā vai daļēji nodot apritē drošības rezervju un īpašo krājumu daudzumus, ko šim nolūkam ierosinājušas attiecīgās dalībvalstis.

Savukārt Direktīvas 2009/119/EK 20. panta 5. punkts nosaka, ka Eiropas Savienības dalībvalstis drīkst nodot apritē savas drošības rezerves un īpašos krājumus, kas ir mazāki par šajā direktīvā noteikto minimālo apjomu tādā daudzumā, kas nekavējoties nepieciešams īpašas steidzamības gadījumu sākotnējā stadijā vai vietēju krīžu gadījumos. Šādas nodošanas apritē gadījumā dalībvalstis nekavējoties paziņo Eiropas Komisijai par daudzumu, kas ir nodots apritē. Komisija nodod šo informāciju koordinācijas grupas dalībniekiem.

Ievērojot minētās Direktīvas 2009/119/EK izvirzītās prasības, ir nepieciešams transponēt nacionālajos tiesību aktos prasību saskaņot ar Eiropas Komisiju drošības rezervju izmantošanu un informēšanas pienākumu, ja drošības rezerves ir bijis neatliekami izmantot pirms Eiropas Komisijas atļaujas saņemšanas. 

Vienlaikus  Direktīvas 2009/119/EK 20. panta 4. un 5.punktā dalībvalstīm noteiktie informēšanas pienākumi saistībā ar drošības rezervju izmantošanu ir deleģēti Ekonomikas ministrijai. 

Ņemot vērā minēto, Noteikumu projekts paredz, lai saņemtu Eiropas Komisijas atļauju drošības rezervju un aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izmantošanai, Ekonomikas ministrija iesniedz Eiropas Komisijai lūgumu sasaukt Naftas un naftas produktu koordinācijas grupas konsultāciju sanāksmi. Ja drošības rezerves un aviācijas nozares uzturētas drošības rezerves ir nepieciešams izmantot īpašas steidzamības gadījumā pirms saņemta Eiropas Komisijas atļauja, Ekonomikas ministrija nekavējoties informē Eiropas Komisiju par Ministru kabineta pieņemto lēmumu par drošības rezervju pārdošanu un aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izmantošanu.

Vienlaikus atzīmējams, ka kopumā Direktīvā 2009/119/EK noteiktie informēšanas pienākumi ir deleģēti Ekonomikas ministrijai, tādējādi arīdzan Direktīvas 2009/119/EK 20. panta 3. punktā dalībvalstīm noteiktos informēšanas pienākumus saistībā ar drošības rezervju izmantošanu pildīs Ekonomikas ministrija. 

Ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka Enerģētiskās krīzes gadījumā lēmumu par drošības rezervju pārdošanu un aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izmantošanu pieņem Ministru kabinets pēc Valsts enerģētiskās krīzes centra vai pašvaldības enerģētiskās krīzes centra priekšlikumu iesniegšanas

Ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka izsludinātas enerģētiskās krīzes gadījumā lēmumu par drošības rezervju pārdošanu un aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izmantošanu pieņem Ministru kabinets pēc Klimata un enerģētikas ministrijas priekšlikuma, pamatojoties uz Valsts enerģētiskās krīzes centra vai pašvaldības enerģētiskās krīzes centra pieprasījuma.

Tāpat ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka Starptautiskās Enerģētikas aģentūras aktivizētu ārkārtas reaģēšanas pasākumu gadījumā lēmumu par drošības rezervju pārdošanu un aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izmantošanu pieņem Ministru kabinets pēc Ekonomikas ministrijas priekšlikuma, kas saskaņots ar Klimata un enerģētikas ministriju. Klimata un enerģētikas ministrija saskaņojums ir nepieciešams, jo saskaņā ar  2024. gada 3. oktobra likuma "Par Nolīgumu par Starptautisko enerģētikas programmu" 2. pantu  1974. gada 18. novembra Nolīgumā par Starptautisko enerģētikas programmu paredzēto saistību izpildi koordinē Klimata un enerģētikas ministrija. Minētā kārtība ir piemērojama gadījumā, ja vienlaicīgi ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ārkārtas reaģēšanas pasākumu aktivizēšanu netiek izsludināta enerģētiskā krīze vai netiek piemēroti naftas produktu patēriņa ierobežojoši pasākumi. 

[2] Noteikumu projekts nosaka - ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par drošības rezervju pārdošanu vai aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izmantošanu, izsludinātas enerģētiskās krīzes gadījumā, vai ja ir aktivizēti Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ārkārtas reaģēšanas pasākumi, kā arī lai izvērtētu nepieciešamību drošības rezervju pārdošanai un aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izmantošanu komersantiem, kuri saskaņā ar Enerģētikas likuma 72.¹ panta pirmo un otro daļu maksā pakalpojuma maksu par drošības rezervju izveidi un uzturēšanu (turpmāk - komersanti) un aviācijas nozares komersantiem pēc Possessor pieprasījuma ir pienākums Possessor sniegt informāciju Possessor noteiktā apjomā un termiņā par to rīcībā esošajiem naftas produktiem un piegādēm.

Atzīmējams, ka tādos gadījumos, kad  ir iestājusies enerģētiskā krīze nacionālu vai starptautiska līmeņa apstākļu dēļ, tad praktiski visi ar naftas produktu apgādi saistīti jautājumi tiek koordinēti ciešā sadarbībā ar Starptautisko Enerģētikas aģentūru un Eiropas Komisiju. Minētais cita starpā ietver dalībvalstu pienākumu savlaicīgi konstatēt, vai tās valstī pastāv ar naftas produktu apgādi saistīti riski vai arī tādi jau faktiski ir iestājušies. Tādējādi Noteikumu projekts paredz Possessor  tiesības iegūt informāciju no komersantiem un aviācijas nozares komersantiem par naftas produktu apgādi saistītiem jautājumiem, gadījumā, ja iestājas attiecīgajā normā minētie apstākļi, lai Latvija varētu novērtēt krīzes situāciju un būtu iespējams efektīvāk to pārvaldīt starptautiskā līmenī.

[3] Noteikumu projektā ir paredzēts, ka Possessor pārdod drošības rezerves komersantiem proporcionāli katra komersanta vidējam Latvijas Republikā realizētajam vai savam patēriņam no Eiropas Savienības dalībvalsts ievestajam vai no trešajām valstīm importētajam naftas produktu, izņemot aviācijas degvielas, apjomam. 

Vidējā apjoma noteikšanai tiek ņemts katra komersanta vidējais pēdējo 12 mēnešu periodā kopā Latvijas Republikā realizētais vai savam patēriņam no Eiropas Savienības dalībvalsts ievestais vai no trešajām valstīm importētais attiecīgā naftas produkta apjoms, izņemot aviācijas degvielu. 12 mēnešu periodu aprēķina nosakot, ka 12. mēnesis  ir  priekšpēdējais mēnesis pirms Ministru kabineta lēmuma par drošības rezervju pārdošanai un aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izmantošanu pieņemšanu.

Šāda kārtība tiek noteikta, lai neizjauktu mazumtirdzniecības darbības līdzsvaru un nodrošinātu visiem vairumtirgotājiem noteiktu drošības rezervju daļu, ar mērķi nodrošināt savstarpēji līdzsvarotu drošības rezervju pieejamību visiem tirgus dalībniekiem un lietotājiem. 

Ņemot vērā to, ka atbilstoši Enerģētikas likuma 72.⁵ panta pirmajai daļai no 2025. gada 1. jūnija aviācijas nozares komersantiem ir pienākums pašiem veidot un uzturēt aviācijas nozares drošības rezerves proporcionāli to prognozētajam aviācijas degvielas patēriņam, kā arī, ievērojot to, ka aviācijas nozares komersanti ir atbrīvoti no pakalpojuma maksas par drošības rezervju izveidi un uzturēšanu samaksas, ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka drošības rezerves tiek pārdotas tiem komersantiem, kuri ir pakalpojuma maksas par drošības rezervju izveidi un uzturēšanu maksātāji.

Tomēr, ņemot vērā to, ka enerģētiskās krīzes var būt dažāda rakstura, Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka Possessor ar  aviācijas nozares komersantiem savstarpēji var vienoties par drošības rezervju pārdošanu aviācijas nozares komersantiem.  Šāda iespēja tiek paredzēta, lai saglabātu elastību efektīvākas enerģētiskās krīzes pārvarēšanā. Vienlaikus Noteikumu projekts paredz, ka savstarpēji vienojoties Possessor var iegādāties arī aviācijas nozares uzturētas drošības rezerves. 

Tomēr šādā gadījumā, lai nodrošinātu, ka sabiedrībai tiek nodotas drošas un atbilstošas kvalitātes drošības rezerves, ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka priekšnosacījums aviācijas nozares uzturēto drošības rezervju iegādei ir aviācijas nozares komersanta spēja apliecināt tā uzturēto drošības rezervju kvalitāti un izcelsmi. 

[4] Noteikumu projektā ir noteikti drošības rezervju atpirkšanas cenas noteikšanas principi. Lai nodrošinātu naftas produktu tirdzniecības nozares līdzsvaru, Noteikumu projektā noteiktie drošības rezervju atpirkšanas cenas noteikšanas principi ir pielāgoti attiecīgās nozares tirgus praksei. 
Tostarp:
1) Noteikumu projektā ir noteikts avots naftas produktu bāzes cenas noteikšanai - Platts European Marketscan, uz kura pamata tiek veidota naftas produktu gala cena. Minētais avots ir noteikts, ņemot vērā to, ka tas starptautiskās, tostarp, Latvijas, naftas produktu tirdzniecības praksē plaši tiek piemērots kā neatkarīgs avots naftas produktu kotāciju vērtības noteikšanai;
2) Vidējās cenas - septiņas kalendāra dienas, piemērošana ir bieži izmantots mehānisms naftas produktu tirdzniecībā ar mērķi samazināt cenu svārstību risku, kā arī nodrošinātu lielāku prognozējamību naftas produktu tirdzniecībā;
3) Papildus bāzes cenai prēmijas paredzēšana ir neatņemama naftas produkta cenas noteikšanas sastāvdaļa, jo tā atspoguļo individuālus ar konkrēto naftas produktu saistītus aspektus, kas reizē ietekmē konkrētā naftas produkta gala cenu (piemēram, ar loģistiku saistītās izmaksas, ar konkrēto naftas produkta veidu, ar naftas produkta blīvumu saistīti aspekti, u.t.t).

Vienlaikus Noteikumu projektā, prēmijas aprēķināšanā ir noteikts, ka dīzeļdegvielai tiek piemērota blīvuma eskalācija vai deskalācija pie 0,845 kilogramiem litrā 15°C temperatūrā. Benzīnam tiek piemērota  blīvuma eskalācija vai deskalācija pie 0,755 kilogramiem litrā 15°C temperatūrā. Reaktīvai degvielai tiek piemērota  blīvuma eskalācija vai deskalācija pie 0,800 kilogramiem litrā 15°C temperatūrā.

Minētā nosacījuma būtība ir nodrošināt vienotu un caurskatāmu mehānismu degvielas daudzuma pārrēķinam, lai darījumos starp komersantiem tiktu izlīdzināta temperatūras un kvalitātes svārstību ietekme uz degvielas blīvumu. Tā kā degvielas blīvums mainās atkarībā no temperatūras (pie augstākas temperatūras tas samazinās, pie zemākas – palielinās), faktiskajā piegādes brīdī noteiktais blīvums var atšķirties no standarta blīvuma, kas definēts 15 °C temperatūrā. Lai nodrošinātu godīgu norēķinu un apgādes procesa tehnisko precizitāti, tiek veikts atbilstošs korekcijas pārrēķins.

Eskalācija tiek piemērota gadījumos, kad faktiskā degvielas blīvuma vērtība pārsniedz noteikto atsauces blīvumu. Tas nozīmē, ka degvielas paraugs ir blīvāks un satur lielāku masu uz vienu tilpuma vienību, līdz ar to pārrēķinā degvielas daudzums tiek koriģēts uz augšu.

Deskalācija tiek piemērota gadījumos, kad faktiskā degvielas blīvuma vērtība ir zemāka par atsauces blīvumu. Šādā situācijā degvielas paraugs satur mazāku masu uz vienu tilpuma vienību, un degvielas daudzums tiek attiecīgi samazināts, lai tas atbilstu standartizētam blīvumam.

Blīvuma korekcija ir būtiska, lai nodrošinātu precīzu norēķinu, degvielas uzskaiti un saskaņotu darījumus neatkarīgi no temperatūras vai citiem ārējiem apstākļiem, kas var ietekmēt degvielas fizikālās īpašības.

Savukārt Noteikumu projektā noteiktie 15 °C nozarē tiek izmantoti kā starptautiski standartizēta atsauces temperatūra, pie kuras tiek noteikts naftas produktu blīvums.


[5] Ministru kabineta 2025. gada 27. maija noteikumos Nr. 313 “Valsts naftas produktu drošības rezervju veidošanas un uzturēšanas kārtība” ir paredzēts, ka drošības rezerves var uzglabāt, nepievienojot transportā izmantojamo šķidro vai gāzveida degvielu, ko iegūst no biomasas, kas ir bioloģiski noārdāmā frakcija lauksaimniecības, mežsaimniecības un ar to saistīto nozaru produktos, atkritumos un atliekās (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī bioloģiski noārdāmā frakcija rūpniecības un sadzīves atkritumos (turpmāk – biodegviela) un citas vielas, kas nav ogļūdeņraži un ko kādam produktam pievieno vai piejauc, lai mainītu tā īpašības (turpmāk – piedevas).

Minētais nozīmē, ka arīdzan drošības rezerves komersantiem enerģētiskās krīzes laikā tiek pārdotas un Starptautiskās Enerģētikas aģentūras aktivizētu koordinētu ārkārtas reaģēšanas pasākumu gadījumā tiek izmantotas tādā veidā, kādā tās ir veidotas un uzglabātas, tostarp bez biodegvielas vai piedevām.


[6]  Ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka drošības rezervju pārdošanai tiek izmantota Atpirkšanas zīme, kas ir starp Possessor un komersantu savstarpēji parakstīts dokuments un kas izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā nodrošina naftas produktu pārdošanu Atpirkšanas zīmē norādītajam komersantam.

Atpirkšanas zīmi sagatavo Possessor un tajā norāda komersantam pārdoto naftas produktu veidu, katra veida apjomu (tonnās) un citu nepieciešamo informāciju.

Savukārt par naftas produktu nodošanu un pieņemšanu savstarpēji tiek parakstīts pieņemšanas - nodošanas akts.

Atpirkšanas zīmi un pieņemšanas - nodošanas aktu paraksta ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu. Ja tas nav iespējams, atpirkšanas zīmi un pieņemšanas- nodošanas aktu paraksta papīra formātā. Atpirkšanas zīmi papīra formātā paraksta trīs eksemplāros, no kuriem viens eksemplārs glabājas pie Possessor un pa vienam eksemplāram pie komersanta un pie naftas produkta glabātāja. Pieņemšanas un nodošanas aktu papīra formātā paraksta četros eksemplāros, no kuriem viens eksemplārs glabājas pie Possessor un pa vienam eksemplāram pie komersanta, pie naftas produktu glabātaja un pie naftas produktu pārvadātāja. 

[7] Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka komersants, saņemot Atpirkšanas zīmi, ir tiesīgs koriģēt Atpirkšanas zīmē norādīto naftas produktu daudzumu, to samazinot. Minētais nozīmē, ka komersanta pienākums nav iegādāties tam pienākušo drošības rezervju daļu. 

[8] Par naftas produktiem, par kuriem komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas drošības rezervju izveidei, komersanti samaksu veic atbilstoši līgumiem par drošības rezervju pakalpojuma iegādi, kas noslēgti atbilstoši Enerģētikas likuma pārejas noteikumu 80. punkta 3. apakšpunktam.

Savukārt par valsts īpašumā esošajiem naftas produktiem samaksa tiek veikta Possessor, kas saskaņā ar Enerģētikas likuma 72.¹ panta ceturtās daļas 2. punktu tiek ieskaitīta drošības rezervju uzkrāšanas fondā un tiek izmantota, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar Enerģētikas likuma 72. panta otrajā daļā noteikto Possessor uzdevumu izpildi un ar tiem saistītos administratīvos izdevumus.

[9] Noteikumu projektā vienlaikus tiek paredzēts, ja Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ārkārtas reaģēšanas pasākumu aktivizēšanas gadījumā tiek organizēti naftas produktu patēriņa ierobežošanas pasākumi klimata un enerģētikas ministrs sasauc Valsts enerģētiskās krīzes centra (turpmāk - VEKC) sēdi, lai sagatavotu priekšlikumus Ministru kabinetam par naftas produktu patēriņa ierobežošanu saskaņā ara 1974.gada 18.novembra Nolīgumu par Starptautisko enerģētikas programmu.

Tādējādi ar Noteikumu projektu tiek noteikts, ka katrā gadījumā pasākumus naftas produktu patēriņa ierobežošanai nosaka Ministru kabinets, pamatojoties uz VEKC iesniegtiem priekšlikumiem.  

Atzīmējams, ka likumdevējs ar 2024. gada 3. oktobra likuma "Par Nolīgumu par Starptautisko enerģētikas programmu" 1. pantu ir apstiprinājis 1974. gada 18. novembra Nolīgumu par Starptautisko enerģētikas programmu.

Tādējādi Starptautiskās Enerģētikas aģentūras aktivizētie koordinētie ārkārtas reaģēšanas pasākumi (tostarp, naftas produktu patēriņa ierobežošanas pasākumi)  tiek organizēti ņemot vērā Nolīgumu par Starptautisko enerģētikas programmu.

[10] Drošības rezerves Possessor atjauno pēc attiecīga Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas, kura pieņemšanu ierosina Ekonomikas ministrija, to iepriekš saskaņojot ar Klimata un enerģētikas ministriju.

Šāda kārtība ir noteikta, ņemot vērā to, ka Ekonomikas ministrija un Possessor īsteno operatīvo komunikāciju ar Starptautisko Enerģētikas aģentūru un Eiropas Komisiju valsts naftas produktu drošības rezervju veidošanas, izmantošanas un atjaunošanas jautājumos. Lai nodrošinātu operatīvāku visu organizatorisko jautājumu īstenošanu, kas saistīts ar drošības rezervju izmantošanu  un atjaunošanu, vienlaikus neradot nepamatotu administratīvo slogu, ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka priekšlikumus Ministru kabinetam par drošības rezervju atjaunošanu izstrādā Ekonomikas ministrija. 

Vienlaikus saskaņā ar 2024. gada 3. oktobra likuma "Par Nolīgumu par Starptautisko enerģētikas programmu" 2. pantu  1974. gada 18. novembra Nolīgumā par Starptautisko enerģētikas programmu paredzēto saistību izpildi koordinē Klimata un enerģētikas ministrija.

Tādējādi ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka Ekonomikas ministrijai pirms priekšlikumu iesniegšanas ir jāsaņem Klimata un enerģētikas ministrijas saskaņojums.  

Atzīmējams, ka saskaņā ar Direktīvas 2009/119/EK 20. panta 4., 5. un 6. punktu dalībvalsts drošības rezervju izmantošana un atjaunošana tiek īstenota ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisiju un kopējie ar naftas produktu piegādes traucējumiem saistītie jautājumi tiek vērtēti nevis no lokāla (konkrētas Eiropas Savienības dalībvalsts), bet no kopējā Eiropas Savienības skata punkta. 

Nekoordinēta un strauja drošības rezervju atjaunošana vienā Eiropas Savienības dalībvalstī rada būtiskus riskus. Piemēram:
1) liela apjoma degvielas iegāde vienlaicīgi var pārslogot piegādes ķēdes un uzglabāšanas infrastruktūru;
2) straujš un liela apjoma pieprasījuma pieaugums no valsts puses var veicināt papildu cenu kāpumu degvielas tirgū. Tas īpaši ir aktuāli situācijā, kad tirgū jau pastāv nenoteiktība, piegādes svārstības vai globāli cenu kāpuma spiedieni. Valsts pieprasījuma palielināšanās var kļūt par faktoru, kas paātrina cenu eskalāciju arī komerciālajā segmentā. u.c.

Tādējādi valsts strauja iejaukšanās degvielas tirgū var padziļināt esošo krīzi vai radīt jaunu enerģētisko krīzi, ietekmējot visus tirgus dalībniekus. Tas var ietekmēt tirgus stabilitāti un apgādes drošību arī ārpus konkrētas valsts robežām.

Ievērojot minēto, ierosinājums par drošības rezervju un aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju atjaunošanu tiktu iesniegts ciešā un koordinētā sadarbībā ar Eiropas Komisiju un Starptautiskās Enerģētikas aģentūru.

[11] Enerģētikas likuma pārejas noteikumu 80. punktā minētajā pārejas periodā ar šo noteikumu izpratnē lietoto jēdzienu "drošības rezerves" tiek saprasti valsts īpašumā esošie naftas produkti un naftas produkti, par kuriem komersanti sniedz drošības rezervju pakalpojumu drošības rezervju izveidei.