23-TA-1354: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma pārejas noteikumu 10. punkts paredz, ka minētais likums ir spēkā tik ilgi, kamēr pastāv epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Šobrīd, kad PVO jau ir izplatījis paziņojumu par starptautiski nozīmīgas sabiedrības veselības ārkārtas situācijas atcelšanu, ir pamats Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu atzīt par spēku zaudējušu. Saistībā ar rosinājumu atcelt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, nepieciešams nodrošināt, ka atsevišķas tā normas tiek saglabātas un integrētas Epidemioloģiskās drošības likumā, vienlaikus nodrošinot minēto normu nepārtrauktību.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Pārcelt noteiktas Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma normas uz Epidemioloģiskās drošības likumu, lai nodrošinātu atsevišķu normu nepārtrauktību.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā tiek virzīti un stājas spēkā kopā ar likumprojektu "Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" (23-TA-1390) (likumprojektu pakete).
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pasaules Veselības organizācija (turpmāk – PVO) 2023.gada 5.maijā ir sniegusi paziņojumu, ka PVO Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu Ārkārtējo situāciju komiteja (2023.gada 4.maijā) ir mainījusi nostāju un ieteikusi, ka ir pienācis laiks pāriet uz Covid-19 pandēmijas ilgtermiņa pārvaldību, jo ir vērojama Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaita samazinājuma tendence, ar Covid-19 saistīto hospitalizāciju un stacionēšanas intensīvās terapijas nodaļās skaita samazināšanās, kā arī iedzīvotājiem ir augsts imunitātes līmenis pret SARS-CoV-2 vīrusu. Vadoties no minētajiem apsvērumiem un Ārkārtējo situāciju komitejas rekomendācijām, PVO ģenerāldirektors ir publicējis pagaidu ieteikumus dalībvalstīm par prioritārajiem jautājumiem, kas, cita starpā, paredz nodrošināt valstu kapacitāti rīcībai ārkārtas situācijās nākotnē, iekļaut vakcināciju pret Covid-19 rutīnas sabiedrības vakcinācijas shēmās, mazināt ierobežojumus ceļošanai, kas saistīti ar Covid-19 ierobežošanu, balstīties uz riska novērtējumu un atcelt prasības pēc vakcinācijas sertifikātiem.
Līdz 2023.gada 5.maijā izplatītajam PVO paziņojumam saglabājās bažas par iespējamām jaunām, bīstamām SARS-CoV-2 vīrusa mutācijām, kas varētu radīt apdraudējumu sabiedrības veselībai. To pierādīja arī SARS-CoV-2 vīrusa dažādu variantu izplatības tendences visā Covid-19 pandēmijas laikā, kas vairākas reizes radīja saslimstības pieauguma tendenci (ar tai sekojošu stacionēšanas un mirstības pieauguma tendenci). Šobrīd, kad PVO jau ir izplatījis paziņojumu par starptautiski nozīmīgas sabiedrības veselības ārkārtas situācijas atcelšanu, ir pamats Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu atzīt par spēku zaudējušu.
Pēc SPKC sniegtajiem datiem, personu skaits ar apstiprinātu Covid-19 infekciju un veikto testu skaits 2023.gadā, kā arī pacientu skaits stacionāros ar pamata diagnozi Covid-19 arī Latvijā turpina samazināties. 20.nedēļā Latvijā reģistrēti 64 jauni Covid-19 gadījumi, jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits samazinājies par 4,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu. Nedēļas laikā veikti 427 testi, kas ir par 51% mazāk nekā 19.nedēļā. Pozitīvo testu īpatsvars bija 15%, kas ir par 7,3% vairāk nekā 19.nedēļā. 20.nedēļā reģistrēti 8 nāves gadījumi Covid-19 pacientiem (19.nedēļā – 9 gadījumi).
Tieslietu ministrija 2023.gada sākumā uzsāka Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma spēkā esamības nepieciešamības izvērtēšanu, lūdzot visas ministrijas savas kompetences ietvaros izvērtēt minētajā likumā ietverto normatīvo regulējumu un sniegt informāciju, vai un kuras minētajā likumā paredzētās normas nav saglabājams un kuras būtu saglabājamas un integrējamas citos nozaru tiesību aktos, kā arī kurām tiesību normām jānodrošina nepārtrauktība. Šobrīd ir sagatavoti grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā, kas paredz noteiktu Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma normu pārcelšanu uz Epidemioloģiskās drošības likumu, lai nodrošinātu šo normu nepārtrauktību.
Šādu pieeju normatīvajā regulējuma pielāgošanai izejai no Covid-19 pandēmijas iesaka arī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – ECDC), jo valstij, gūstot mācības no esošās pandēmijas, ir jāsagatavojas nākotnes pandēmijām un apdraudējumiem, attiecīgi saglabājamo regulējumu vispārinot uz nākotnes pandēmijām un iekļaujot nozaru normatīvajos aktos. Arī PVO ģenerāldirektors, sniedzot 2023.gada 5.maija paziņojumu, norādīja, lai palīdzētu valstīm pāriet uz ilgtermiņa Covid-19 pārvaldību (Covid-19 stratēģiskās gatavības un reaģēšanas plāns 2023.-2025.gadam), tām ir jāapsver darbības piecās svarīgās jomās: sadarbības uzraudzība, kopienas aizsardzība, droša un mērogojama aprūpe, piekļuve pretlīdzekļiem un ārkārtas koordinācija.
Līdz 2023.gada 5.maijā izplatītajam PVO paziņojumam saglabājās bažas par iespējamām jaunām, bīstamām SARS-CoV-2 vīrusa mutācijām, kas varētu radīt apdraudējumu sabiedrības veselībai. To pierādīja arī SARS-CoV-2 vīrusa dažādu variantu izplatības tendences visā Covid-19 pandēmijas laikā, kas vairākas reizes radīja saslimstības pieauguma tendenci (ar tai sekojošu stacionēšanas un mirstības pieauguma tendenci). Šobrīd, kad PVO jau ir izplatījis paziņojumu par starptautiski nozīmīgas sabiedrības veselības ārkārtas situācijas atcelšanu, ir pamats Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu atzīt par spēku zaudējušu.
Pēc SPKC sniegtajiem datiem, personu skaits ar apstiprinātu Covid-19 infekciju un veikto testu skaits 2023.gadā, kā arī pacientu skaits stacionāros ar pamata diagnozi Covid-19 arī Latvijā turpina samazināties. 20.nedēļā Latvijā reģistrēti 64 jauni Covid-19 gadījumi, jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits samazinājies par 4,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu. Nedēļas laikā veikti 427 testi, kas ir par 51% mazāk nekā 19.nedēļā. Pozitīvo testu īpatsvars bija 15%, kas ir par 7,3% vairāk nekā 19.nedēļā. 20.nedēļā reģistrēti 8 nāves gadījumi Covid-19 pacientiem (19.nedēļā – 9 gadījumi).
Tieslietu ministrija 2023.gada sākumā uzsāka Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma spēkā esamības nepieciešamības izvērtēšanu, lūdzot visas ministrijas savas kompetences ietvaros izvērtēt minētajā likumā ietverto normatīvo regulējumu un sniegt informāciju, vai un kuras minētajā likumā paredzētās normas nav saglabājams un kuras būtu saglabājamas un integrējamas citos nozaru tiesību aktos, kā arī kurām tiesību normām jānodrošina nepārtrauktība. Šobrīd ir sagatavoti grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā, kas paredz noteiktu Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma normu pārcelšanu uz Epidemioloģiskās drošības likumu, lai nodrošinātu šo normu nepārtrauktību.
Šādu pieeju normatīvajā regulējuma pielāgošanai izejai no Covid-19 pandēmijas iesaka arī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – ECDC), jo valstij, gūstot mācības no esošās pandēmijas, ir jāsagatavojas nākotnes pandēmijām un apdraudējumiem, attiecīgi saglabājamo regulējumu vispārinot uz nākotnes pandēmijām un iekļaujot nozaru normatīvajos aktos. Arī PVO ģenerāldirektors, sniedzot 2023.gada 5.maija paziņojumu, norādīja, lai palīdzētu valstīm pāriet uz ilgtermiņa Covid-19 pārvaldību (Covid-19 stratēģiskās gatavības un reaģēšanas plāns 2023.-2025.gadam), tām ir jāapsver darbības piecās svarīgās jomās: sadarbības uzraudzība, kopienas aizsardzība, droša un mērogojama aprūpe, piekļuve pretlīdzekļiem un ārkārtas koordinācija.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Vienotais digitālais epidemioloģiskais rīks
Covid-19 pandēmijas ietekmē tika identificēta problēma, ka trūkst digitāla sistēma Covid-19 uzraudzībai un apkarošanai – epidemioloģiskās uzraudzības nodrošināšanai – un lielu datu apjomu pārvaldībai bija nepieciešams izstrādāt jaunu epidemioloģisko rīku. Ieguvumi no šāda rīka darbības ir iespējami daudz plašāki, nekā tikai Covid-19 datu apstrāde, un turpmāk šāds rīks būtu pielāgojams un pielietojams arī citu infekcijas slimību epidemioloģiskai uzraudzībai un datu pārvaldībai.
Tādējādi, pamatojoties uz Covid-19 pandēmijas laikā iegūto pieredzi un plānojot "Digitālās veselības stratēģiju līdz 2029.gadam", 2023.gadā Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC) sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu, izmantojot finansiālo palīdzību Latvijai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda Covid-19 seku mazināšanai, izstrādāja Vienoto digitālo epidemioloģisko rīku (turpmāk – EPID rīks) epidemioloģiskās uzraudzības un epidemioloģiskās situācijas pārvaldības vajadzībām.
Epidemioloģiskās uzraudzības datu apjoms ir ļoti liels, tāpēc bez mūsdienu prasībām atbilstošas informācijas sistēmas nav iespējams efektīvi pārvaldīt un analizēt epidemioloģiskās uzraudzības datus. EPID rīks palīdzēs SPKC nodrošināt normatīvajos aktos, kas reglamentē epidemioloģisko drošību, jau šobrīd deleģēto funkciju izpildi. Pacientu datu sniegšana SPKC epidemioloģiskās uzraudzības vajadzībām jau ir deleģēta normatīvajos aktos, t.sk. Pacientu tiesību likumā. EPID rīks kalpos ne tikai Latvijas iedzīvotāju epidemioloģiskajai drošībai, bet sistēma ir vērsta arī uz pārrobežu sabiedrības veselības apdraudējumu pārvaldību un sadarbību ar starptautiskām un ārvalstu sabiedrības veselības institūcijām. EPID rīks samazina administratīvo slogu SPKC epidemiologiem un datu sniedzējiem (ārstniecības iestādēm un laboratorijām), jo informācijas aprite notiks elektroniski. EPID rīks pēc pilnas pabeigšanas būs svarīgs gatavības elements ārkārtas sabiedrības veselības situācijām (ne tikai Covid-19). EPID rīka pārzinis ir SPKC un tas veic datu apstrādi, kā arī organizē un vada informācijas sistēmas darbību atbilstoši tai paredzētajam izmantošanas mērķim – lai epidemioloģiski pārvaldītu infekcijas slimības gadījumus, uzliesmojumus un epidēmijas un nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību epidemioloģiskās drošības jomā.
Ņemot vērā minēto, un to, ka Covid-19 pandēmijas apkarošana pierādīja nepieciešamību nodrošināt epidemioloģiskajai uzraudzībai nepieciešamo datu iegūšanu arī no citām informācijas sistēmām, Ministru kabinetam nepieciešams noteikt deleģējumu EPID rīkā iekļaujamo datu iekļaušanas, saņemšanas un apstrādes kārtībai, glabāšanas termiņam un piekļuves noteikumiem, kā arī institūciju un informācijas sistēmām, kuru dati tiek iekļauti, saņemti un apstrādāti EPID rīkā.
Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas pieredzi, epidēmijas laikā pacientu skaits var būt tik liels, ka epidemiologiem nav iespējams visus pacientus aptaujāt un informēt, līdz ar to ir nepieciešama aptaujas anketa, kuru aizpilda paši pacienti, kā arī vienlaikus iepazīstas ar SPKC ieteikumiem turpmākai rīcībai. Šāda anketa jau ir izstrādāta un EPID rīkā ir iestrādāta iespēja ievietot aptaujas anketu, kuru var aizpildīt paši pacienti, bet piekļuve anketai tiks nodrošināta epidemiologiem, kuriem nepieciešama informācija epidemioloģisko datu analīzei (anketā tiks iekļauta informācija par inficēšanās apstākļiem un saslimšanas gaitu).
Covid-19 sertifikāti
Lai palēninātu SARS-CoV-2 vīrusa izplatīšanos, ES līderi 2020.gada 17.martā vienojās par koordinētiem pagaidu ierobežojumiem nebūtiskiem ceļojumiem uz ES, kuri tika piemēroti līdz 2020.gada 30.jūnijam. 2020.gada jūnijā ES Padome pieņēma ieteikumu par pagaidu ierobežojumiem nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šādu ierobežojumu atcelšanu.
2022.gada 13.decembrī ES Padome atjaunināja ceļošanas ieteikumus nolūkā atcelt visus ceļošanas ierobežojumus. ES Padome pieņēma atjauninātus ieteikumus par ceļošanu uz ES un par brīvas pārvietošanās atvieglošanu ES Covid-19 pandēmijas laikā. Saskaņā ar jaunajiem ieteikumiem dalībvalstīm nevajadzētu noteikt nekādus ceļošanas ierobežojumus sabiedrības veselības apsvērumu dēļ. Tomēr ieteikumos ir saglabāti vairāki aizsardzības pasākumi epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā. Attiecībā uz brīvu pārvietošanos starp ES valstīm, ES Padome norādīja, ja dalībvalsts uzskata, ka epidemioloģiskās situācijas būtiskas pasliktināšanās dēļ ir nepieciešami brīvas pārvietošanās ierobežojumi, vienīgā prasība, ko šajos ierobežojumos var paredzēt, ir prasība, lai ceļotājiem būtu derīgs ES digitālais Covid-19 sertifikāts. Personām, kurām sertifikāta nav, varētu pieprasīt, lai tās pirms vai pēc ierašanās valstī veiktu testēšanu. Pašlaik, ceļojot ES teritorijā, nav jāaizpilda pasažiera lokalizācijas veidlapa vai jāuzrāda derīgs ES digitālais Covid-19 sertifikāts, kas apliecina vakcināciju, Covid-19 pārslimošanu vai negatīvu testa rezultātu. Tomēr jāņem vērā, ka atsevišķas valstis (piemēram, Filipīnas, Indonēzija, Tongas Karaliste) var pieprasīt uzrādīt Covid-19 sertifikātus, ieceļojot valstī, un tas var mainīties atkarībā no aktuālās epidemioloģiskās situācijas reģionā. ES digitālā sertifikāta regula stājās spēkā 2021.gada 1.jūlijā un tā ir spēkā līdz 2023.gada 30.jūnijam. Līdz 2023.gada beigām būs iespēja pievienoties starptautiskajiem PVO sertifikātiem, un tiek prognozēts, ka PVO sertifikāti attieksies uz dažāda veida ceļotāju vakcīnām.
Diagnostika un ziņošana par Covid-19 infekcijas gadījumiem
Pašreiz detalizēta kārtība, kā tiek veikta Covid-19 gadījumu diagnostika un ziņošana par tiem, ir noteikta Ministru kabineta 2021.gada 28.septembra noteikumos Nr.662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" (turpmāk – noteikumi Nr.662). Ņemot vērā, ka joprojām ir svarīgi turpināt monitorēt situāciju Latvijā, kā arī ziņot statistisko informāciju starptautiskajām organizācijām (ECDC, PVO), normatīvā regulējuma nepārtrauktībai ir nepieciešams saglabāt diagnostikas un ziņošanas kārtību par Covid-19 infekcijas gadījumiem līdz brīdim, kamēr minētais normatīvais regulējums tiks integrēts noteikumos par Infekcijas slimību reģistrācijas kārtību.
Vakcinācijas informācijas sistēma (ViVat)
Sākoties Covid-19 pandēmijai, tika izveidota Vakcinācijas informācijas sistēma (Vienotais vakcinācijas tīkls) (turpmāk – ViVat). Šī sistēma koordinē Covid-19 vakcinācijas veicēju kalendārus, reģistrē vakcinācijas faktu un uztur personas vakcinācijas statusu un atbilstību riska grupām. Atceļot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, zūd efektīva vakcinēšanās procesa nodrošināšanas iespēja, kuru sniedz ViVat sistēma. Efektīva vakcinācijas procesa nodrošināšana kļūs svarīga jau 2023.gada rudenī, kad riska grupu personām tiks rekomendēts vakcinēties pret gripu un Covid-19. Tā kā ViVat sistēma sniedz būtiskas priekšrocības gan iedzīvotājiem, gan arī vakcinācijas veicējiem, nav lietderīgi pārtraukt šīs IT sistēmas darbību.
Vakcinācija pret Covid-19
Vakcinācija pret Covid-19 pasargāja sabiedrību no smagas saslimšanas, kas bija būtiski, lai mazinātu slogu veselības sektoram. To pierādīja pētījumi, kas tika veikti gan Latvijā, gan citās valstīs. Vakcinācijas izšķirošā nozīme ir veicinājusi ievērojamu globālo ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu un hospitalizāciju skaita samazināšanos. Piemēram, Latvijas 2022.gada epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka nevakcinētas personas slimoja 6,8 reizes biežāk par vakcinētām personām (2.balstvakcinācija), 3,2 reizes biežāk tika hospitalizētas un 6,3 reizes biežāk mira no Covid-19, salīdzinot ar vakcinētām personām (2.balstvakcinācija).
No noteikumiem Nr.662 uz Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumiem Nr.330 “Vakcinācijas noteikumi” (turpmāk – Vakcinācijas noteikumi) ir plānots pārņemt tikai tās prasības, kas attiecas uz vakcināciju pret Covid-19 un kas ir jānodrošina arī turpmāk, pielāgojot tās esošajai epidemioloģiskajai situācijai, ņemot vērā, ka vakcinācijai pret Covid-19 un sezonālo gripu iezīmējas līdzīgas sezonālas tendences un veicamās darbības.
Ieslodzījuma vietas
Ieslodzījuma vietas ir īpaša vide, kurā ir īpaši augsts dažādu infekciju (t.sk. Covid-19 un gripas) izplatības risks. Covid-19 infekcijas izplatība un tās ierobežošanas pasākumu pieredze ir devusi jaunu izpratni un redzējumu par to, kā šādu infekcijas slimību situācijas ir jārisina ieslodzījuma vietās. Ir jāņem vērā, ka ieslodzījuma vietas ir riska zonas infekcijas slimību izplatības ziņā, ņemot vērā to infrastruktūru. Tāpat jāatzīmē, ka ieslodzītie lielākoties ir personas no sociāli nelabvēlīgiem apstākļiem, ar atkarībām un garīgās veselības problēmām. Tādējādi tā ir sabiedrības daļa ar būtiski sliktāku veselības stāvokli nekā sabiedrībā kopumā un uzņēmīgāka pret inficēšanos epidēmiju vai pandēmiju gadījumos.
Covid-19 pandēmijas ietekmē tika identificēta problēma, ka trūkst digitāla sistēma Covid-19 uzraudzībai un apkarošanai – epidemioloģiskās uzraudzības nodrošināšanai – un lielu datu apjomu pārvaldībai bija nepieciešams izstrādāt jaunu epidemioloģisko rīku. Ieguvumi no šāda rīka darbības ir iespējami daudz plašāki, nekā tikai Covid-19 datu apstrāde, un turpmāk šāds rīks būtu pielāgojams un pielietojams arī citu infekcijas slimību epidemioloģiskai uzraudzībai un datu pārvaldībai.
Tādējādi, pamatojoties uz Covid-19 pandēmijas laikā iegūto pieredzi un plānojot "Digitālās veselības stratēģiju līdz 2029.gadam", 2023.gadā Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC) sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu, izmantojot finansiālo palīdzību Latvijai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda Covid-19 seku mazināšanai, izstrādāja Vienoto digitālo epidemioloģisko rīku (turpmāk – EPID rīks) epidemioloģiskās uzraudzības un epidemioloģiskās situācijas pārvaldības vajadzībām.
Epidemioloģiskās uzraudzības datu apjoms ir ļoti liels, tāpēc bez mūsdienu prasībām atbilstošas informācijas sistēmas nav iespējams efektīvi pārvaldīt un analizēt epidemioloģiskās uzraudzības datus. EPID rīks palīdzēs SPKC nodrošināt normatīvajos aktos, kas reglamentē epidemioloģisko drošību, jau šobrīd deleģēto funkciju izpildi. Pacientu datu sniegšana SPKC epidemioloģiskās uzraudzības vajadzībām jau ir deleģēta normatīvajos aktos, t.sk. Pacientu tiesību likumā. EPID rīks kalpos ne tikai Latvijas iedzīvotāju epidemioloģiskajai drošībai, bet sistēma ir vērsta arī uz pārrobežu sabiedrības veselības apdraudējumu pārvaldību un sadarbību ar starptautiskām un ārvalstu sabiedrības veselības institūcijām. EPID rīks samazina administratīvo slogu SPKC epidemiologiem un datu sniedzējiem (ārstniecības iestādēm un laboratorijām), jo informācijas aprite notiks elektroniski. EPID rīks pēc pilnas pabeigšanas būs svarīgs gatavības elements ārkārtas sabiedrības veselības situācijām (ne tikai Covid-19). EPID rīka pārzinis ir SPKC un tas veic datu apstrādi, kā arī organizē un vada informācijas sistēmas darbību atbilstoši tai paredzētajam izmantošanas mērķim – lai epidemioloģiski pārvaldītu infekcijas slimības gadījumus, uzliesmojumus un epidēmijas un nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību epidemioloģiskās drošības jomā.
Ņemot vērā minēto, un to, ka Covid-19 pandēmijas apkarošana pierādīja nepieciešamību nodrošināt epidemioloģiskajai uzraudzībai nepieciešamo datu iegūšanu arī no citām informācijas sistēmām, Ministru kabinetam nepieciešams noteikt deleģējumu EPID rīkā iekļaujamo datu iekļaušanas, saņemšanas un apstrādes kārtībai, glabāšanas termiņam un piekļuves noteikumiem, kā arī institūciju un informācijas sistēmām, kuru dati tiek iekļauti, saņemti un apstrādāti EPID rīkā.
Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas pieredzi, epidēmijas laikā pacientu skaits var būt tik liels, ka epidemiologiem nav iespējams visus pacientus aptaujāt un informēt, līdz ar to ir nepieciešama aptaujas anketa, kuru aizpilda paši pacienti, kā arī vienlaikus iepazīstas ar SPKC ieteikumiem turpmākai rīcībai. Šāda anketa jau ir izstrādāta un EPID rīkā ir iestrādāta iespēja ievietot aptaujas anketu, kuru var aizpildīt paši pacienti, bet piekļuve anketai tiks nodrošināta epidemiologiem, kuriem nepieciešama informācija epidemioloģisko datu analīzei (anketā tiks iekļauta informācija par inficēšanās apstākļiem un saslimšanas gaitu).
Covid-19 sertifikāti
Lai palēninātu SARS-CoV-2 vīrusa izplatīšanos, ES līderi 2020.gada 17.martā vienojās par koordinētiem pagaidu ierobežojumiem nebūtiskiem ceļojumiem uz ES, kuri tika piemēroti līdz 2020.gada 30.jūnijam. 2020.gada jūnijā ES Padome pieņēma ieteikumu par pagaidu ierobežojumiem nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šādu ierobežojumu atcelšanu.
2022.gada 13.decembrī ES Padome atjaunināja ceļošanas ieteikumus nolūkā atcelt visus ceļošanas ierobežojumus. ES Padome pieņēma atjauninātus ieteikumus par ceļošanu uz ES un par brīvas pārvietošanās atvieglošanu ES Covid-19 pandēmijas laikā. Saskaņā ar jaunajiem ieteikumiem dalībvalstīm nevajadzētu noteikt nekādus ceļošanas ierobežojumus sabiedrības veselības apsvērumu dēļ. Tomēr ieteikumos ir saglabāti vairāki aizsardzības pasākumi epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā. Attiecībā uz brīvu pārvietošanos starp ES valstīm, ES Padome norādīja, ja dalībvalsts uzskata, ka epidemioloģiskās situācijas būtiskas pasliktināšanās dēļ ir nepieciešami brīvas pārvietošanās ierobežojumi, vienīgā prasība, ko šajos ierobežojumos var paredzēt, ir prasība, lai ceļotājiem būtu derīgs ES digitālais Covid-19 sertifikāts. Personām, kurām sertifikāta nav, varētu pieprasīt, lai tās pirms vai pēc ierašanās valstī veiktu testēšanu. Pašlaik, ceļojot ES teritorijā, nav jāaizpilda pasažiera lokalizācijas veidlapa vai jāuzrāda derīgs ES digitālais Covid-19 sertifikāts, kas apliecina vakcināciju, Covid-19 pārslimošanu vai negatīvu testa rezultātu. Tomēr jāņem vērā, ka atsevišķas valstis (piemēram, Filipīnas, Indonēzija, Tongas Karaliste) var pieprasīt uzrādīt Covid-19 sertifikātus, ieceļojot valstī, un tas var mainīties atkarībā no aktuālās epidemioloģiskās situācijas reģionā. ES digitālā sertifikāta regula stājās spēkā 2021.gada 1.jūlijā un tā ir spēkā līdz 2023.gada 30.jūnijam. Līdz 2023.gada beigām būs iespēja pievienoties starptautiskajiem PVO sertifikātiem, un tiek prognozēts, ka PVO sertifikāti attieksies uz dažāda veida ceļotāju vakcīnām.
Diagnostika un ziņošana par Covid-19 infekcijas gadījumiem
Pašreiz detalizēta kārtība, kā tiek veikta Covid-19 gadījumu diagnostika un ziņošana par tiem, ir noteikta Ministru kabineta 2021.gada 28.septembra noteikumos Nr.662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" (turpmāk – noteikumi Nr.662). Ņemot vērā, ka joprojām ir svarīgi turpināt monitorēt situāciju Latvijā, kā arī ziņot statistisko informāciju starptautiskajām organizācijām (ECDC, PVO), normatīvā regulējuma nepārtrauktībai ir nepieciešams saglabāt diagnostikas un ziņošanas kārtību par Covid-19 infekcijas gadījumiem līdz brīdim, kamēr minētais normatīvais regulējums tiks integrēts noteikumos par Infekcijas slimību reģistrācijas kārtību.
Vakcinācijas informācijas sistēma (ViVat)
Sākoties Covid-19 pandēmijai, tika izveidota Vakcinācijas informācijas sistēma (Vienotais vakcinācijas tīkls) (turpmāk – ViVat). Šī sistēma koordinē Covid-19 vakcinācijas veicēju kalendārus, reģistrē vakcinācijas faktu un uztur personas vakcinācijas statusu un atbilstību riska grupām. Atceļot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, zūd efektīva vakcinēšanās procesa nodrošināšanas iespēja, kuru sniedz ViVat sistēma. Efektīva vakcinācijas procesa nodrošināšana kļūs svarīga jau 2023.gada rudenī, kad riska grupu personām tiks rekomendēts vakcinēties pret gripu un Covid-19. Tā kā ViVat sistēma sniedz būtiskas priekšrocības gan iedzīvotājiem, gan arī vakcinācijas veicējiem, nav lietderīgi pārtraukt šīs IT sistēmas darbību.
Vakcinācija pret Covid-19
Vakcinācija pret Covid-19 pasargāja sabiedrību no smagas saslimšanas, kas bija būtiski, lai mazinātu slogu veselības sektoram. To pierādīja pētījumi, kas tika veikti gan Latvijā, gan citās valstīs. Vakcinācijas izšķirošā nozīme ir veicinājusi ievērojamu globālo ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu un hospitalizāciju skaita samazināšanos. Piemēram, Latvijas 2022.gada epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka nevakcinētas personas slimoja 6,8 reizes biežāk par vakcinētām personām (2.balstvakcinācija), 3,2 reizes biežāk tika hospitalizētas un 6,3 reizes biežāk mira no Covid-19, salīdzinot ar vakcinētām personām (2.balstvakcinācija).
No noteikumiem Nr.662 uz Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumiem Nr.330 “Vakcinācijas noteikumi” (turpmāk – Vakcinācijas noteikumi) ir plānots pārņemt tikai tās prasības, kas attiecas uz vakcināciju pret Covid-19 un kas ir jānodrošina arī turpmāk, pielāgojot tās esošajai epidemioloģiskajai situācijai, ņemot vērā, ka vakcinācijai pret Covid-19 un sezonālo gripu iezīmējas līdzīgas sezonālas tendences un veicamās darbības.
Ieslodzījuma vietas
Ieslodzījuma vietas ir īpaša vide, kurā ir īpaši augsts dažādu infekciju (t.sk. Covid-19 un gripas) izplatības risks. Covid-19 infekcijas izplatība un tās ierobežošanas pasākumu pieredze ir devusi jaunu izpratni un redzējumu par to, kā šādu infekcijas slimību situācijas ir jārisina ieslodzījuma vietās. Ir jāņem vērā, ka ieslodzījuma vietas ir riska zonas infekcijas slimību izplatības ziņā, ņemot vērā to infrastruktūru. Tāpat jāatzīmē, ka ieslodzītie lielākoties ir personas no sociāli nelabvēlīgiem apstākļiem, ar atkarībām un garīgās veselības problēmām. Tādējādi tā ir sabiedrības daļa ar būtiski sliktāku veselības stāvokli nekā sabiedrībā kopumā un uzņēmīgāka pret inficēšanos epidēmiju vai pandēmiju gadījumos.
Risinājuma apraksts
Vienotais digitālais epidemioloģiskais rīks
Projekts paredz ieviest praksē mūsdienu prasībām atbilstošo un izveidoto EPID rīku, kas ļaus ne tikai efektīvi un operatīvi saņemt, uzkrāt un apstrādāt epidemioloģiskās uzraudzības datus (piemēram, par Covid-19), bet arī agrīni atklāt un izmeklēt vietējos un pārrobežu sabiedrības veselības apdraudējumus, laikus veikt epidemioloģisko uzraudzību, efektīvi analizēt epidemioloģiskās uzraudzības datus, vērtēt riskus, sniegt informāciju pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanai sabiedrības veselības apdraudējuma un ārkārtas situācijās, izvērtēt un salīdzināt dažādu pasākumu efektivitāti, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu ar ECDC epidemioloģiskās uzraudzības rīkiem un īstenot uzraudzības pasākumus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai 2022/2371 (2022.gada 23.novembris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem.
EPID rīks ir paredzēts, lai epidemioloģiski pārvaldītu infekcijas slimību gadījumus, uzliesmojumus un epidēmijas un nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību epidemioloģiskās drošības jomā.
EPID rīks nodrošina tādu datu apstrādi kā identifikācējoša indormācija (vārds, uzvārds, personas kods), kontaktinformācija (dzīves vietas adrese, nodarbošanās, darba vieta, izglītības iestādes kontaktinformācija - tālruņa numurs, iestādes veids, tips, iestādes dibinātājs, reģistrācijas numurs, pakļautība, adrese (tajā skaitā filiāles adrese)), cita epidemioloģiski svarīga informācija, kā piemēram, izglītojamo skaits, darbinieku skaits, klase (kurss, grupa), informācija par nodarbošanos un/ vai darbavietu, informācija par inficēšanās apstākļiem nepilngadīga izglītojamā likumiskā pārstāvja vai pilngadīga izglītojamā elektroniskā pasta adrese un tālruņa numurs, vai cita uzturēšanās vieta iespējamās inficēšanās un infekcijas attīstības laikā, veselības dati (slimības simptomi un būtiskas komplikācijas, saslimšanas datums, infekcijas klīniskā norise, diagnoze un diagnozes kods, diagnozes noteikšanas datums, informācija par laboratoriski pārbaudīto paraugu infekcijas slimības diagnozes apstiprināšanai, laboratorija, kurā veikta pārbaude, laboratoriskās pārbaudes rezultāts, personas vakcinācijas dati, slimības iznākums (izveseļošanās, hroniska gaita, nāves gadījums), informāciju par infekcijas avotiem (cilvēks, dzīvnieks, vide), inficēšanās riska faktori (atrašanās vienādos inficēšanās apstākļos ar citām inficētām personām, ceļojums, kontakts ar dzīvniekiem, sabiedriskā pasākuma apmeklēšana)).
Projekts paredz noteikt EPID rīka izmantošanas mērķi un tajā iekļaujamo informāciju, kā arī paredz iespēju inficētai personai tiešsaistē (kas ir ļoti svarīgi mājas karantīnas laikā) aizpildīt pacienta aptaujas anketu par inficēšanās apstākļiem un saslimšanas gaitu, kā arī saņemt SPKC rekomendācijas turpmākai rīcībai.
Projekts paredz, ka Ministru kabinets noteiks EPID rīkā iekļaujamo datu apjomu, to iekļaušanas, saņemšanas un apstrādes kārtību un glabāšanas termiņu, kā arī institūcijas un informācijas sistēmas, kuru dati tiek iekļauti, saņemti un apstrādāti informācijas sistēmā.
EPID rīkā tiks iekļauti dati no:
1) Valsts izglītības informācijas sistēmas (par izglītības iestādi, inficētās personas sasaisti ar izglītības iestādi, nepilngadīga izglītojamā likumiskā pārstāvja vai pilngadīga izglītojamā kontaktinformāciju, infekcijas skartās izglītības iestādes darbinieka identifikācijas datus, reģistrētās vai personas norādītās dzīvesvietas adresi, pilsonības valsti, dzimšanas datumu, kontaktinformāciju);
2) Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas (par personu laboratoriskiem izmeklējumiem uz Covid-19 un citām reģistrācijai pakļautajām infekcijas slimībām un to rezultātiem, inficētās personas vai kontaktpersonas deklarēto dzīvesvietu, kontakttālruni, likumiskā pārstāvja identifikācijas datus, ģimenes ārstu, inficētās personas un kontaktpersonas vakcinācijas faktiem).
Covid-19 sertifikāti
Ņemot vērā, ka pasaulē joprojām ir vietas, kur var pieprasīt uzrādīt Covid-19 sertifikātu, mūsu iedzīvotājiem nepieciešams saglabāt iespēju saņemt šādus sertifikātus, lai tos varētu uzrādīt pēc pieprasījuma ceļojot gan tūrisma nolūkos, gan darba vajadzību gadījumā. Ņemot vērā minēto, šis regulējums tiek pārcelts uz Epidemioloģiskās drošības likumu.
Diagnostika un ziņošana par Covid-19 infekcijas gadījumiem
Līdz grozījumu pieņemšanai noteikumos par Infekcijas slimību reģistrācijas kārtību, tiek noteikts, ka noteikumu Nr.662 normas, kas attiecas uz diagnostiku un ziņošanu par Covid-19 gadījumiem, vēl ir piemērojamas, lai pārejas laikā nerastos problēmas ar statistisko informāciju, kas tiek iegūta par Covid-19.
Vakcinācijas informācijas sistēma (ViVat)
Atceļot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, nepieciešams nodrošināt ViVat sistēmas darbības nepārtrauktību, jo Covid-19 vakcinācijas pakalpojumu nodrošināšana būs svarīga arī turpmāk, īpaši paredzot plašāku vakcinācijas kampaņu rudenī, kad sagaidāms atkārtots Covid-19 saslimstības pacēlums un vakcinācija būs aktuāla riska grupu personām.
Tāpat šīs sistēmas darbības labā pieredze ir efektīvi izmantojama arī citu vakcīnu pieejamības nodrošināšanai sabiedrībai, īpaši vakcinācijai pret sezonālo gripu. Turklāt ārstniecības iestādes, izmantojot šo sistēmu, nodrošina vakcīnu pasūtījumu datu nodošanu SPKC. Ņemot vērā minēto, šis regulējums tiek pārcelts uz Epidemioloģiskās drošības likumu.
ViVat sistēma izmanto Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmās pieejamos personas identifikācijas datus, šāda personas identifikācijas datu aprite (esošais risinājums) var pastāvēt, līdz tiks izstrādāts risinājums personas datu saņemšanai no Fizisko personu reģistra (personas kods, arī iepriekšējais personas kods, ja tāds ir mainīts, vārds, uzvāds), kuru pārzinis ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un līdz risinājuma izstrādei netiek pieprasīti papildu personu identifikācijas dati no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes. Tehniskā risinājuma ietvaros Nacionālais veselības dienests pieprasīs datus no PMLP Fizisko personu reģistra izmantojot starpsisēmu saslēgumu, kā arī tiks izvērtēta citu NVD sistēmu integrācijas izmantošanas iespēja PMLP datu saņemšanai.
Minētais tehniskais risinājums varētu tikt izstrādāts tikai tad, kad būs rasts finansējuma avots šāda risinājuma izstrādei.
Vakcinācijas informācijas sistēmas tiks iekļauta informācija no:
1) no Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmas - identifikācijas informāciju;
2) no Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas – informācija par personu Covid-19 testēšanu, identifikācijas dati par bērna līdz 14 gadu vecumam likumisko pārstāvi un likumiskā pārstāvja pilnvaroto personu vai pacienta pilnvaroto personu un informāciju par delegātiem (dati par personu vai personām, kuras ir pilnvarotas apstrādāt datus veselības informācijas sistēmā pacienta vietā), lai personas var veikt pieteikšanos vakcinācijai."
Vakcinācija pret Covid-19
Līdz grozījumu pieņemšanai Vakcinācijas noteikumos, tiek noteikts, kuras noteikumu Nr.662 normas, kas attiecas uz vakcināciju pret Covid-19, vēl ir piemērojamas, lai riska grupu personām arī šajā pārejas laikā būtu brīvi pieejama vakcinācija pret Covid-19. Normatīvā regulējuma nepārtrauktības saglabāšana ļaus arī ārstniecības personām viegli turpināt savu darbu, piemēram, turpinot lietot Personas veselības stāvokļa novērtēšanas veidlapu pirms vakcinācijas pret Covid-19.
Ieslodzījumu vietas
Epidemioloģiskās drošības likumā ir nepieciešams nostiprināt regulējumu attiecībā uz karantīnas režīmu ieslodzījuma vietās un attiecināt to uz jebkuru bīstamas infekcijas slimības izplatību. Šāds risinājums ir nepieciešams, tāpēc, ka dažas infekcijas mēdz strauji un negaidīti uzliesmot, kā rezultātā ir nepieciešama Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka nekavējoša rīcība. Ieslodzījuma vietu pārvaldes pieņemtie lēmumi ir iestādes iekšēji lēmumi, kas nosaka darbības organizāciju. Ja, piemēram, ieslodzītais kā īpaši pakļauta persona saskata savu tiesību būtisku ierobežojumu, tad personai savu interešu un tiesību aizsargāšanas nolūkā ir tiesības vērsties tiesā. Vienlaikus uzsverams, ka karantīnas laikā Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks regulāri pārskata ieslodzītajiem noteiktos ierobežojumus. Tas nozīmē, ka ierobežojumiem jābūt samērīgiem ar epidemioloģiskā apdraudējuma riskiem.
Projekts paredz ieviest praksē mūsdienu prasībām atbilstošo un izveidoto EPID rīku, kas ļaus ne tikai efektīvi un operatīvi saņemt, uzkrāt un apstrādāt epidemioloģiskās uzraudzības datus (piemēram, par Covid-19), bet arī agrīni atklāt un izmeklēt vietējos un pārrobežu sabiedrības veselības apdraudējumus, laikus veikt epidemioloģisko uzraudzību, efektīvi analizēt epidemioloģiskās uzraudzības datus, vērtēt riskus, sniegt informāciju pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanai sabiedrības veselības apdraudējuma un ārkārtas situācijās, izvērtēt un salīdzināt dažādu pasākumu efektivitāti, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu ar ECDC epidemioloģiskās uzraudzības rīkiem un īstenot uzraudzības pasākumus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai 2022/2371 (2022.gada 23.novembris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem.
EPID rīks ir paredzēts, lai epidemioloģiski pārvaldītu infekcijas slimību gadījumus, uzliesmojumus un epidēmijas un nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību epidemioloģiskās drošības jomā.
EPID rīks nodrošina tādu datu apstrādi kā identifikācējoša indormācija (vārds, uzvārds, personas kods), kontaktinformācija (dzīves vietas adrese, nodarbošanās, darba vieta, izglītības iestādes kontaktinformācija - tālruņa numurs, iestādes veids, tips, iestādes dibinātājs, reģistrācijas numurs, pakļautība, adrese (tajā skaitā filiāles adrese)), cita epidemioloģiski svarīga informācija, kā piemēram, izglītojamo skaits, darbinieku skaits, klase (kurss, grupa), informācija par nodarbošanos un/ vai darbavietu, informācija par inficēšanās apstākļiem nepilngadīga izglītojamā likumiskā pārstāvja vai pilngadīga izglītojamā elektroniskā pasta adrese un tālruņa numurs, vai cita uzturēšanās vieta iespējamās inficēšanās un infekcijas attīstības laikā, veselības dati (slimības simptomi un būtiskas komplikācijas, saslimšanas datums, infekcijas klīniskā norise, diagnoze un diagnozes kods, diagnozes noteikšanas datums, informācija par laboratoriski pārbaudīto paraugu infekcijas slimības diagnozes apstiprināšanai, laboratorija, kurā veikta pārbaude, laboratoriskās pārbaudes rezultāts, personas vakcinācijas dati, slimības iznākums (izveseļošanās, hroniska gaita, nāves gadījums), informāciju par infekcijas avotiem (cilvēks, dzīvnieks, vide), inficēšanās riska faktori (atrašanās vienādos inficēšanās apstākļos ar citām inficētām personām, ceļojums, kontakts ar dzīvniekiem, sabiedriskā pasākuma apmeklēšana)).
Projekts paredz noteikt EPID rīka izmantošanas mērķi un tajā iekļaujamo informāciju, kā arī paredz iespēju inficētai personai tiešsaistē (kas ir ļoti svarīgi mājas karantīnas laikā) aizpildīt pacienta aptaujas anketu par inficēšanās apstākļiem un saslimšanas gaitu, kā arī saņemt SPKC rekomendācijas turpmākai rīcībai.
Projekts paredz, ka Ministru kabinets noteiks EPID rīkā iekļaujamo datu apjomu, to iekļaušanas, saņemšanas un apstrādes kārtību un glabāšanas termiņu, kā arī institūcijas un informācijas sistēmas, kuru dati tiek iekļauti, saņemti un apstrādāti informācijas sistēmā.
EPID rīkā tiks iekļauti dati no:
1) Valsts izglītības informācijas sistēmas (par izglītības iestādi, inficētās personas sasaisti ar izglītības iestādi, nepilngadīga izglītojamā likumiskā pārstāvja vai pilngadīga izglītojamā kontaktinformāciju, infekcijas skartās izglītības iestādes darbinieka identifikācijas datus, reģistrētās vai personas norādītās dzīvesvietas adresi, pilsonības valsti, dzimšanas datumu, kontaktinformāciju);
2) Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas (par personu laboratoriskiem izmeklējumiem uz Covid-19 un citām reģistrācijai pakļautajām infekcijas slimībām un to rezultātiem, inficētās personas vai kontaktpersonas deklarēto dzīvesvietu, kontakttālruni, likumiskā pārstāvja identifikācijas datus, ģimenes ārstu, inficētās personas un kontaktpersonas vakcinācijas faktiem).
Covid-19 sertifikāti
Ņemot vērā, ka pasaulē joprojām ir vietas, kur var pieprasīt uzrādīt Covid-19 sertifikātu, mūsu iedzīvotājiem nepieciešams saglabāt iespēju saņemt šādus sertifikātus, lai tos varētu uzrādīt pēc pieprasījuma ceļojot gan tūrisma nolūkos, gan darba vajadzību gadījumā. Ņemot vērā minēto, šis regulējums tiek pārcelts uz Epidemioloģiskās drošības likumu.
Diagnostika un ziņošana par Covid-19 infekcijas gadījumiem
Līdz grozījumu pieņemšanai noteikumos par Infekcijas slimību reģistrācijas kārtību, tiek noteikts, ka noteikumu Nr.662 normas, kas attiecas uz diagnostiku un ziņošanu par Covid-19 gadījumiem, vēl ir piemērojamas, lai pārejas laikā nerastos problēmas ar statistisko informāciju, kas tiek iegūta par Covid-19.
Vakcinācijas informācijas sistēma (ViVat)
Atceļot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, nepieciešams nodrošināt ViVat sistēmas darbības nepārtrauktību, jo Covid-19 vakcinācijas pakalpojumu nodrošināšana būs svarīga arī turpmāk, īpaši paredzot plašāku vakcinācijas kampaņu rudenī, kad sagaidāms atkārtots Covid-19 saslimstības pacēlums un vakcinācija būs aktuāla riska grupu personām.
Tāpat šīs sistēmas darbības labā pieredze ir efektīvi izmantojama arī citu vakcīnu pieejamības nodrošināšanai sabiedrībai, īpaši vakcinācijai pret sezonālo gripu. Turklāt ārstniecības iestādes, izmantojot šo sistēmu, nodrošina vakcīnu pasūtījumu datu nodošanu SPKC. Ņemot vērā minēto, šis regulējums tiek pārcelts uz Epidemioloģiskās drošības likumu.
ViVat sistēma izmanto Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmās pieejamos personas identifikācijas datus, šāda personas identifikācijas datu aprite (esošais risinājums) var pastāvēt, līdz tiks izstrādāts risinājums personas datu saņemšanai no Fizisko personu reģistra (personas kods, arī iepriekšējais personas kods, ja tāds ir mainīts, vārds, uzvāds), kuru pārzinis ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un līdz risinājuma izstrādei netiek pieprasīti papildu personu identifikācijas dati no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes. Tehniskā risinājuma ietvaros Nacionālais veselības dienests pieprasīs datus no PMLP Fizisko personu reģistra izmantojot starpsisēmu saslēgumu, kā arī tiks izvērtēta citu NVD sistēmu integrācijas izmantošanas iespēja PMLP datu saņemšanai.
Minētais tehniskais risinājums varētu tikt izstrādāts tikai tad, kad būs rasts finansējuma avots šāda risinājuma izstrādei.
Vakcinācijas informācijas sistēmas tiks iekļauta informācija no:
1) no Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmas - identifikācijas informāciju;
2) no Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas – informācija par personu Covid-19 testēšanu, identifikācijas dati par bērna līdz 14 gadu vecumam likumisko pārstāvi un likumiskā pārstāvja pilnvaroto personu vai pacienta pilnvaroto personu un informāciju par delegātiem (dati par personu vai personām, kuras ir pilnvarotas apstrādāt datus veselības informācijas sistēmā pacienta vietā), lai personas var veikt pieteikšanos vakcinācijai."
Vakcinācija pret Covid-19
Līdz grozījumu pieņemšanai Vakcinācijas noteikumos, tiek noteikts, kuras noteikumu Nr.662 normas, kas attiecas uz vakcināciju pret Covid-19, vēl ir piemērojamas, lai riska grupu personām arī šajā pārejas laikā būtu brīvi pieejama vakcinācija pret Covid-19. Normatīvā regulējuma nepārtrauktības saglabāšana ļaus arī ārstniecības personām viegli turpināt savu darbu, piemēram, turpinot lietot Personas veselības stāvokļa novērtēšanas veidlapu pirms vakcinācijas pret Covid-19.
Ieslodzījumu vietas
Epidemioloģiskās drošības likumā ir nepieciešams nostiprināt regulējumu attiecībā uz karantīnas režīmu ieslodzījuma vietās un attiecināt to uz jebkuru bīstamas infekcijas slimības izplatību. Šāds risinājums ir nepieciešams, tāpēc, ka dažas infekcijas mēdz strauji un negaidīti uzliesmot, kā rezultātā ir nepieciešama Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka nekavējoša rīcība. Ieslodzījuma vietu pārvaldes pieņemtie lēmumi ir iestādes iekšēji lēmumi, kas nosaka darbības organizāciju. Ja, piemēram, ieslodzītais kā īpaši pakļauta persona saskata savu tiesību būtisku ierobežojumu, tad personai savu interešu un tiesību aizsargāšanas nolūkā ir tiesības vērsties tiesā. Vienlaikus uzsverams, ka karantīnas laikā Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks regulāri pārskata ieslodzītajiem noteiktos ierobežojumus. Tas nozīmē, ka ierobežojumiem jābūt samērīgiem ar epidemioloģiskā apdraudējuma riskiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Ar Ministru prezidenta 10.07.2020 rīkojumu Nr.2020/1.2.1.-84 izveidotā starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa 2023.gada 25.maija sanāksmē izvērtēja ar Covid-19 infekciju saistītā normatīvā regulējuma aktualitāti un atbildīgās ministrijas pārskatīja Covid-19 izplatības pārvaldības likumā ietvertās normas.
Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā tiek virzīti un stājas spēkā kopā ar likumprojektu "Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" (23-TA-1390) (likumprojektu pakete).
Šobrīd, paralēli likumprojekta virzībai, izstrādē ir Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 1999. gada 5. janvāra noteikumos Nr. 7 "Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība" "(23-TA-1899), kas ietvers Likumprojekta 11.1 panta sestajā daļā paredzētos noteikumus. Noteikumu grozījumu projekts tiks nekavējoties virzīts, lai nodrošinātu normu izpildi atbilstoši paredzētajiem termiņiem.
Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā tiek virzīti un stājas spēkā kopā ar likumprojektu "Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" (23-TA-1390) (likumprojektu pakete).
Šobrīd, paralēli likumprojekta virzībai, izstrādē ir Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 1999. gada 5. janvāra noteikumos Nr. 7 "Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība" "(23-TA-1899), kas ietvers Likumprojekta 11.1 panta sestajā daļā paredzētos noteikumus. Noteikumu grozījumu projekts tiks nekavējoties virzīts, lai nodrošinātu normu izpildi atbilstoši paredzētajiem termiņiem.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
98 117
0
98 117
98 117
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
98 117
0
98 117
98 117
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-98 117
0
-98 117
-98 117
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-98 117
0
-98 117
-98 117
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-98 117
-98 117
-98 117
5.1. valsts pamatbudžets
0
98 117
98 117
98 117
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Projekta CESPI/VM/015 "Solidaritātes fonda projektu un pasākumu īstenošana” ietvaros tika izveidots
Vienotais digitālais epidemioloģiskais rīks (turpmāk – EPID rīks), lai efekti virzītu Covid-19 pandēmijas ierobežošanas procesus un radītu vienotu epidemioloģiskās drošības digitālo rīku. Projekts tika finansēts budžeta programmas 70.00.00 "Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana" budžeta apakšprogrammas 70.15.00 "Citi Eiropas Savienības politiku instrumenti" ietvaros. Projekta īstenošanai tika piešķirts finansējums 626 913,88 EUR. Projekts ir īstenots un gala norēķins projekta ietvaros veikts 2023.gada 21.jūnijā. Projekta izmaksas veido 613 228,28 EUR.
Šobrīd notiek darbs pie pārskata iesniegšanas un atzinuma saņemšanas no CFLA. EPID rīka uzturēšanas izmaksas ir nepieciešamas sākot ar 2024.gada 1.janvāri, šobrīd indikatīvi tas veido 98 117 EUR gadā (aprēķinu skatīt anotācijas pielikumā).
Veselības ministrija normatīvos aktos noteiktā kārtībā iesniegs pieprasījumu Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 01.00.00 "Apropriācijas rezerves" piešķirt Veselības ministrijai ne vairāk kā 98 117 EUR, lai nodrošinātu EPID rīka uzturēšanu 2024.gadā un normatīvos aktos noteiktā kārtībā iesniegs priekšlikumu valsts pamatbudžeta bāzes 2025.-2027.gadam precizēšanai, lai nodrošinātu Eiropas Savienības Solidaritātes fonda ietvaros izveidotā EPID rīka uzturēšanu ne vairāk kā 98 117 euro apmērā ik gadu.
VM pievienos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu.
Vienotais digitālais epidemioloģiskais rīks (turpmāk – EPID rīks), lai efekti virzītu Covid-19 pandēmijas ierobežošanas procesus un radītu vienotu epidemioloģiskās drošības digitālo rīku. Projekts tika finansēts budžeta programmas 70.00.00 "Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana" budžeta apakšprogrammas 70.15.00 "Citi Eiropas Savienības politiku instrumenti" ietvaros. Projekta īstenošanai tika piešķirts finansējums 626 913,88 EUR. Projekts ir īstenots un gala norēķins projekta ietvaros veikts 2023.gada 21.jūnijā. Projekta izmaksas veido 613 228,28 EUR.
Šobrīd notiek darbs pie pārskata iesniegšanas un atzinuma saņemšanas no CFLA. EPID rīka uzturēšanas izmaksas ir nepieciešamas sākot ar 2024.gada 1.janvāri, šobrīd indikatīvi tas veido 98 117 EUR gadā (aprēķinu skatīt anotācijas pielikumā).
Veselības ministrija normatīvos aktos noteiktā kārtībā iesniegs pieprasījumu Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 01.00.00 "Apropriācijas rezerves" piešķirt Veselības ministrijai ne vairāk kā 98 117 EUR, lai nodrošinātu EPID rīka uzturēšanu 2024.gadā un normatīvos aktos noteiktā kārtībā iesniegs priekšlikumu valsts pamatbudžeta bāzes 2025.-2027.gadam precizēšanai, lai nodrošinātu Eiropas Savienības Solidaritātes fonda ietvaros izveidotā EPID rīka uzturēšanu ne vairāk kā 98 117 euro apmērā ik gadu.
VM pievienos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Skatīt 6.punktu.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Veselības ministrija normatīvos aktos noteiktā kārtībā iesniegs pieprasījumu Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 01.00.00 "Apropriācijas rezerves" piešķirt Veselības ministrijai ne vairāk kā 98 117 EUR, lai nodrošinātu EPID rīka uzturēšanu 2024.gadā un normatīvos aktos noteiktā kārtībā iesniegs priekšlikumu valsts pamatbudžeta bāzes 2025.-2027.gadam precizēšanai, lai nodrošinātu Eiropas Savienības Solidaritātes fonda ietvaros izveidotā EPID rīka uzturēšanu ne vairāk kā 98 117 euro apmērā ik gadu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 5.janvāra noteikumos Nr.7 "Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība".
Pamatojums un apraksts
Epidemioloģiskās drošības likuma 111.panta septītā daļa ietver deleģējumu Ministru kabinetam izdot Ministru kabineta noteikumus attiecīgajās normas norādītā deleģējuma ietvaros.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.1.2. Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumos Nr.330 "Vakcinācijas noteikumi"".
Pamatojums un apraksts
Saistībā ar vakcinācijas pret Covid-19 infekciju iekļaušanu vispārējā vakcinācijas sistēmā, nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumos Nr.330 "Vakcinācijas noteikumi".
Epidemioloģiskās drošības likuma 31.1panta ceturtā daļa ietver deleģējumu Ministru kabinetam izdot Ministru kabineta noteikumus attiecīgajās normas norādītā deleģējuma ietvaros.
Epidemioloģiskās drošības likuma 31.1panta ceturtā daļa ietver deleģējumu Ministru kabinetam izdot Ministru kabineta noteikumus attiecīgajās normas norādītā deleģējuma ietvaros.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.1.3. Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 5.janvāra noteikumos Nr.7 "Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība".
Pamatojums un apraksts
Saistībā ar diagnostiku un ziņošanu par Covid-19 infekcijas gadījumiem nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus Ministru kabineta 1999.gada 5.janvāra noteikumos Nr.7 "Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība".
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.2. Cita informācija
Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā tiek virzīti vienlaicīgi ar likumprojektu "Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" (23-TA-1390) (likumprojektu pakete). Uz Epidemioloģiskās drošības likumu tiek pārnestas Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma normas epidemioloģiskās drošības jautājumos.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Nacionālais veselības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Ar Ministru prezidenta 10.07.2020 rīkojumu Nr.2020/1.2.1.-84 izveidotā starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa 2023.gada 25.maija sanāksmē izvērtēja ar Covid-19 infekciju saistītā normatīvā regulējuma aktualitāti un atbildīgās ministrijas pārskatīja Covid-19 izplatības pārvaldības likumā ietvertās normas.
Likumprojekts un tā anotācija ir publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2.panta pirmo daļu un 3.panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
Atbilstoši Vides un reģionālās attīstības ministrijas Komisijas 08.06.2023. sēdes lēmumam (prot. Nr. P-IKT/44/2023) attīstības aktivitātes apraksts “Vienotais digitālais epidemioloģiskais drošības rīks” tika saskaņots.
Likumprojekts un tā anotācija ir publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2.panta pirmo daļu un 3.panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
Atbilstoši Vides un reģionālās attīstības ministrijas Komisijas 08.06.2023. sēdes lēmumam (prot. Nr. P-IKT/44/2023) attīstības aktivitātes apraksts “Vienotais digitālais epidemioloģiskais drošības rīks” tika saskaņots.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Līdz jauna datu aprites risinājuma izstrādei VoVat ar Fizisko personu reģistru, tiks turpināta ViVat sistēmas darbības nodrošināšana izmantojot Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmu.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojektam ir pozitīva ietekme uz sabiedrības veselību, jo tiek uzlabota infekcijas slimību pārvaldība, kas ir būtiski, lai pārvaldītu infekcijas slimības gadījumus, uzliesmojumus un epidēmijas un nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību epidemioloģiskās drošības jomā.
Papildus, ņemot vērā, ka 2023.gada rudens sezonā ir sagaidāms atkārtots Covid-19 vilnis un riska grupām tiks piedāvāta vakcinācija pret Covid-19, vakcinācijas pret Covid-19 un vakcinācijas informācijas sistēmas pieejamības nepārtrauktības nodrošināšana ir svarīga sabiedrības veselības nodrošināšanas sastāvdaļa.
Papildus, ņemot vērā, ka 2023.gada rudens sezonā ir sagaidāms atkārtots Covid-19 vilnis un riska grupām tiks piedāvāta vakcinācija pret Covid-19, vakcinācijas pret Covid-19 un vakcinācijas informācijas sistēmas pieejamības nepārtrauktības nodrošināšana ir svarīga sabiedrības veselības nodrošināšanas sastāvdaļa.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 10.panta (51) daļu veselības aprūpes jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informāciju par pacientu sniedz Slimību profilakses un kontroles centram (turpmāk - SPKC) nolūkā - sabiedrības veselības un veselības aprūpes statistiskās informācijas iegūšanai, apkopošanai, apstrādei un analizēšanai, infekcijas slimību epidemioloģiskajai uzraudzībai, valsts organizētā vēža skrīninga uzraudzībai un kvalitātes kontrolei, kā arī personas datu apstrādei ar mērķi nodot informāciju statistikas iestādei. Tādējādi likumdevējs jau šobrīd SPKC ir noteicis tiesības apstrādāt fizisko personu datus, tai skaitā īpašas kategorijas (veselības) datus.
Lai nodrošinātu ātrāku un efektīvāku epidemioloģisko uzraudzību, SPKC ir nepieciešams nodrošināt piekļuvi un apstrādāt fiziskas personas datus ne tikai Veselības ministrijas pārziņā esošajā Vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, bet arī citu nozaru pārziņā esošajās valsts informācijas sistēmās. Šo SPKC tiesību īstenošana balstīta ne tikai uz Pacientu tiesību likumā un Fizisko personu datu apstrādes likumā noteiktajām prasībām, bet arī ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016.gada 27.aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) nosacījumus, proti, 6.panta 1.punkta c)apakšpunkts (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu), d)apakšpunkts (apstrāde ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vai citas fiziskas personas vitālas intereses) un e) apakšpunkts (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras)kā arī īpaša kategorijas datu apstrāde notiks saskaņā ar saskaņā ar 9.panta 2.punkta g)apakšpunktu (apstrāde ir vajadzīga būtisku sabiedrības interešu dēļ, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir samērīgas izvirzītajam mērķim, ievēro tiesību uz datu aizsardzību būtību un paredz piemērotus un konkrētus pasākumus datu subjekta pamattiesību un interešu aizsardzībai), h)apakšpunktu (apstrāde ir vajadzīga profilaktiskās vai arodmedicīnas nolūkos, darbinieka darbspējas novērtēšanai, medicīniskas diagnozes, veselības vai sociālās aprūpes vai ārstēšanas vai veselības vai sociālās aprūpes sistēmu un pakalpojumu pārvaldības nodrošināšanas nolūkos, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem vai saskaņā ar līgumu ar veselības darba profesionāli un ievērojot 3.punktā minētos nosacījumus un garantijas) un i)apakšpunktu (apstrāde ir vajadzīga sabiedrības interešu dēļ sabiedrības veselības jomā, piemēram, aizsardzībai pret nopietniem pārrobežu draudiem veselībai vai augstu kvalitātes un drošības standartu nodrošināšanai, cita starpā zālēm vai medicīniskām ierīcēm, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas paredz atbilstošus un konkrētus pasākumus datu subjekta tiesību un brīvību, jo īpaši dienesta noslēpuma, aizsardzībai).
Lai nodrošinātu ātrāku un efektīvāku epidemioloģisko uzraudzību, SPKC ir nepieciešams nodrošināt piekļuvi un apstrādāt fiziskas personas datus ne tikai Veselības ministrijas pārziņā esošajā Vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, bet arī citu nozaru pārziņā esošajās valsts informācijas sistēmās. Šo SPKC tiesību īstenošana balstīta ne tikai uz Pacientu tiesību likumā un Fizisko personu datu apstrādes likumā noteiktajām prasībām, bet arī ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016.gada 27.aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) nosacījumus, proti, 6.panta 1.punkta c)apakšpunkts (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu), d)apakšpunkts (apstrāde ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vai citas fiziskas personas vitālas intereses) un e) apakšpunkts (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras)kā arī īpaša kategorijas datu apstrāde notiks saskaņā ar saskaņā ar 9.panta 2.punkta g)apakšpunktu (apstrāde ir vajadzīga būtisku sabiedrības interešu dēļ, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir samērīgas izvirzītajam mērķim, ievēro tiesību uz datu aizsardzību būtību un paredz piemērotus un konkrētus pasākumus datu subjekta pamattiesību un interešu aizsardzībai), h)apakšpunktu (apstrāde ir vajadzīga profilaktiskās vai arodmedicīnas nolūkos, darbinieka darbspējas novērtēšanai, medicīniskas diagnozes, veselības vai sociālās aprūpes vai ārstēšanas vai veselības vai sociālās aprūpes sistēmu un pakalpojumu pārvaldības nodrošināšanas nolūkos, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem vai saskaņā ar līgumu ar veselības darba profesionāli un ievērojot 3.punktā minētos nosacījumus un garantijas) un i)apakšpunktu (apstrāde ir vajadzīga sabiedrības interešu dēļ sabiedrības veselības jomā, piemēram, aizsardzībai pret nopietniem pārrobežu draudiem veselībai vai augstu kvalitātes un drošības standartu nodrošināšanai, cita starpā zālēm vai medicīniskām ierīcēm, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas paredz atbilstošus un konkrētus pasākumus datu subjekta tiesību un brīvību, jo īpaši dienesta noslēpuma, aizsardzībai).
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
2. pielikums
Nosaukums
Par valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes saskaņošanu (VARAM vēstule)