Anotācija

Ņemot vērā Krievijas uzsākto karadarbību Ukrainā, kā arī ģeopolitiskos riskus un militārās apdraudētības palielināšanos, ir svarīgi stiprināt Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību. Tādējādi Latvija 2023.gada 1.janvārī atteicās no Krievijas dabas gāzes importa, kas līdz tam veidoja 100% dabas gāzes importa apjomu. Ņemot vērā arī atteikšanos no elektrotīklu savienojumiem ar Krieviju, ir nepieciešams sinhronizēties ar ES tīkliem, līdz ar to ir būtiski risināt enerģētiskās neatkarības jautājumus un nodrošināt konkurētspējīgas enerģijas cenas.

Ģeopolitiskās situācijas līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā dēļ nepieciešams uzlabot Latvijas enerģētisko drošību un ar to saistīto infrastruktūru. Lai secīgi un efektīvi risinātu iepriekšminētās problēmas, ir paredzēts atbalsts elektroenerģijas pieslēguma jaudu paaugstināšanai, drošu elektrolīniju izbūvei uz apdzīvotām vietām, kurās ir liels klientu skaits vai elektroenerģijas patēriņš, ģeneratoru iegādei, kas nepieciešami elektroenerģijas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, ģeneratoru pārvietošanai nepieciešamo piekabju vai treileru iegādei un pārvietojamu apakšstaciju iegādei ārkārtas un avārijas seku novēršanas mobilitātes nodrošināšanai. 

Pasākumam pieejamais finansējums, saniedzamie rādītāji un prasības projekta iesniedzējiem.
Pasākuma ietvaros pieejamais kopējais finansējums ir 36 470 588 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) finansējums –31 000 000 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem – 5 470 588  euro. 
Ņemot vērā pasākuma pieejamo finansējumu un plānotās atbalstāmās darbības, noteikumu projektā noteikts, ka  AS "Sadales tīks" var iesniegt vienu vai vairākus projektu iesniegumus par summu, kas nepārsniedz ERAF finansējumu 15 milj. euro, un AS "Augstsprieguma tīkls" var iesniegt vienu vai vairākus projektu iesniegumus par summu, kas nepārsniedz ERAF finansējumu 16 milj. euro. 
Noteikumu projekts nosaka sasniedzamos iznākuma un rezultāta rādītājus. Pasākuma ietvaros sasniedzamais rezultāta rādītājs ir elektroapgādes drošuma palielināšana iedzīvotājiem - palielināts elektroapgādes drošums 1 871 882 iedzīvotājiem. Rādītājs aptver visus Latvijas iedzīvotājus, jo plānotās investīcijas ir mērķētas elektroenerģijas sistēmas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. Rādītāja sasniedzamā vērtība ir noteikta, balsoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2025.gada sākumā par iedzīvotāju skaitu 2024.gadā. Ņemot vērā iepriekš minēto, rezultāta rādītāju var ietekmēt iedzīvotāju skaita izmaiņas valstī, ko ietekmē dabiskais pieaugums (starpība starp attiecīgajā gadā dzimušo un mirušo skaitu) un starptautiskās ilgtermiņa migrācijas saldo (starpība starp imigrējušo (iebraukušo) un emigrējušo (izbraukušo) skaitu). Līdz ar to var veidoties situācija, ka šis rādītājs tiek sasniegts mazākā apmērā un attiecīgā situācijā netiek piemērotas finanšu korekcijas. 
Noteikumu projekta 17 .punktā minētās izmaksas, kas finansējamas ārpus projekta, netiek norādītās projekta iesniegumā, izpildot Ministru kabineta 2022. gada 25. janvāra sēdes protokola Nr.4 24.§ 4.punktā noteikto: “Noteikt, ka nozares ministrijas specifiskā atbalsta mērķa, Eiropas Savienības fonda projekta plānošanas un īstenošanas posmā, tai skaitā veicot grozījumus specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas kārtībā vai Eiropas Savienības fonda projektā, neplāno neattiecināmās izmaksas, tas ir, izmaksas, kas nav saskaņā ar specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas nosacījumiem vai pārsniedz pieejamo attiecināmo finansējumu”.
Noteikumu projekts nosaka, ka projektu iesniedzēji ir AS "Sadales tīkls" un AS "Augstsprieguma tīkls", kas pēc projektu apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmējiem. 
Atbilstoši Finanšu ministrijas vadlīnijās Nr. 1.4. "Vadlīnijas Ministru kabineta noteikumu par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu izstrādei Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas periodā" noteiktajam, izmaksu un ieguvumu analīzes veikšana pasākuma ietvaros nav attiecināma, ņemot vērā, ka nav plānots sniegt komercdarbības atbalstu, netiek plānoti neto ienākumi, kā arī neiestājas citi gadījumi, kuros obligāti veicama izmaksu un ieguvumu analīze.

Komercdarbības atbalsta nosacījumi
Šo noteikumu ietvaros projekta iesniedzējam piešķirtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta izpratnē. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajam katra elektroenerģijas sadales vai pārvades sistēmas operatora licences darbības zonu nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - SPRK), katram elektroenerģijas sadales vai pārvades sistēmas operatoram izsniedzot attiecīgu licenci, un šo izsniegto licenču darbības zonu pārklāšanās nav pieļaujama. Elektroenerģijas sadales vai pārvades sistēmas operators ir tiesīgs darboties tikai SPRK izsniegtās licences norādītajā darbības zonā, un elektroenerģijas sadales vai pārvades sistēmas operators nevar šo licenci nodot citām personām, tai skaitā atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 7. panta otrajā un trešajā daļā un Enerģētikas likuma 6. panta pirmajā daļā noteiktajam. No minētā tiesiskā regulējuma secināms, ka elektroenerģijas sadale vai pārvade tiek organizēta pēc ģeogrāfiskā monopola principa, proti, izveidojot dabisko monopolu, kas atbilstoši likumdevēja mērķiem ir vienots, integrēts un funkcionāli organizēts. No Elektroenerģijas tirgus likuma 11. panta pirmā punkta un 18. panta otrā punkta izrietošā, monopola būtība ir tā, ka šis monopols no likumdevēja puses ir atdalīts no konkurētspējīgas vides, kur dabiski nav iespējama un nav pieļaujama pilnīga tirgus liberalizācija. Tādējādi, elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmas operatori ir dabiski infrastruktūras monopolisti, jo nav ekonomiski pamatoti uzturēt paralēlus elektroenerģijas sadales un pārvades tīklus, tādējādi arī sadārdzinot elektroenerģijas lietotājam sniegto pakalpojumu. Šī dabiskā monopola ietvaros infrastruktūra ir tikusi nodalīta kā vienots kopums, nodalot to no ražotājiem un pārdevējiem un saglabājot šo infrastruktūras monopolu valsts rokās. Vienlaikus šāds monopols ar normatīvajiem aktiem garantē, ka jebkuram elektroenerģijas tirgotājam, elektroenerģijas lietotājam ir vienādas tiesības izmantot kopējo infrastruktūru. Šāda pieeja atbilst starptautiskajām prasībām, tā kā minētais dabiskais monopols ir ticis veidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/54/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu (spēkā līdz 2011. gada 2. martam), kuras 13. un 14. pantā tika noteikts, ka dalībvalstis izraugās vai pieprasa uzņēmumiem, kam pieder sadales vai pārvades sistēmas, izraudzīties vienu vai vairākus sadales vai pārvades sistēmas operatorus uz laiku, kas jānosaka dalībvalstīm, ņemot vērā ar efektivitāti un ekonomisko līdzsvaru saistītus apsvērumus. Sadales vai pārvades sistēmas operators savā apgabalā, pienācīgi ņemot vērā vides aizsardzības apsvērumus, uztur drošu, stabilu un efektīvu elektroenerģijas sadales vai pārvades sistēmu. Definējot AS "Sadales tīkls" un AS "Augstspriegumu tīkls" īstenoto komercdarbību kā sabiedrisko pakalpojumu, likumdevējs to ir nostādījis īpašā izņēmuma stāvoklī attiecībā pret atklātu saimniecisko darbību. Papildus jāmin, ka finansējuma piešķiršana AS "Sadales tīkls" un AS "Augstsprieguma tīkls" projekta ietvaros plānotajām darbībām nav klasificējama kā komercdarbības atbalsta piešķiršana, un konkrētajā gadījumā projekta ietvaros plānotajām darbībām nepiemīt valsts atbalsta stimulējoša ietekme, jo attiecīgās aktivitātes AS "Sadales tīkls"  un AS "Augstspriegumu tīkls" tirgus apstākļos būtu īstenojis arī bez piešķirtā atbalsta. Rezumējot iepriekš minēto, secināms, ka AS "Sadales tīkls" un AS ""Augstspriegumu tīkls" ir dabīgi izveidojušies monopoli, līdz ar to, piešķirot atbalstu, nav attiecināmas komercdarbības atbalsta kontroles normas.

Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Pasākuma ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām. Visas pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmas intervences laukuma kodam: 53 "Viedās energosistēmas (tostarp viedtīkli un IKT sistēmas) un ar to saistītā uzglabāšana" - finansējums 31 000 000 euro apmērā. 
Lai nodrošinātu pasākuma mērķa un plānoto uzraudzības rādītāju sasniegšanu, noteikumu projektā vairākām izmaksu pozīcijām tiek noteikti procentuālie ierobežojumi no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla izmaksu vienotā likme sešu procentu apmērā no noteikumu projekta 16. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav noteikumu projekta 16.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās projekta vadības personāla izmaksas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060) 55. panta 1. punktu. Projekta vadības personāla izmaksu vienotās likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem, kas nosaka, ka tas ir:
1) taisnīgs – personāla izmaksu vienotās likmes apmērs tiks piemērots vienādi visiem finansējuma saņēmējiem un vienādi visos projektos;
2) objektīvs – personāla izmaksu vienotās likmes apmērs ir aprēķināts, nepārsniedzot mēnešalgu grupu viduspunktus valsts kapitālsabiedrībās nodarbinātajiem darbiniekiem un attiecīgi Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk - KEM) veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas;
3) pārbaudāms – personāla atlīdzības izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar KEM veiktajiem aprēķiniem;
4) iepriekš noteikts – personāla izmaksu vienotā likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti pasākuma reglamentējošos Ministru Kabineta noteikumos un piemērojama atbilstoši šajos Ministru Kabineta noteikumos noteiktajām prasībām pēc to spēkā stāšanās brīža).
Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai pabeigtām darbībām. Būvniecības gadījumā ar darbību (tai skaitā "pabeigtu darbību") būtu saprotams projekts kopumā, t.i., pieņemot, ka pabeigta darbība ir pilnībā pabeigti darbi/projekts, piemēram, konkrētais objekts ir nodots ekspluatācijā vai iegādāts konkrētais ģenerators vai pārvietojamā apakšstacija. Līdz ar to, nosacījums par pabeigtām darbībām nav attiecināms uz atsevišķiem projekta posmiem, piemēram, iepirkumu veikšanu, projektēšanu, vides piekļūstamības ekspertu konsultācijām u.c.
Ievērojot Regulas 2021/1060 63.panta 7.punkta nosacījumiem, izmaksas var attiecināt no brīža, kad EK iesniegti Programmas grozījumi, attiecīgi noteikumu projekts paredz izmaksas attiecināt  sākot ar 2025.gada 29.maiju.

Projekta īstenošanas nosacījumi
Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas nosacījumi, pasākuma rezultātu ilgtspējas un uzturēšanas nodrošināšanas nosacījumi. Pasākuma ietvaros plānotajos projektos, veicot iepirkuma procedūru, var piemērot vides prasību integrāciju preču un pakalpojumu iepirkumos, kā arī iespēju robežās izmantot zaļo publisko iepirkumu. Vienlaikus minētā prasība netiek izvirzīta kā obligāta prasība noteikumos.
Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmēja iekšējās kontroles sistēma ietver informāciju par interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas risku un dubultā finansējuma novēršanas mehānismu. Finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā aktualizē esošo iekšējās kontroles sistēmu, nodrošinot atbilstību noteikumu projektā izvirzītajām prasībām. Finansējuma saņēmējs, īstenojot projektus, nodrošinās pasākumā atbalstāmo darbību sinerģiju, papildināmību ar ES fondu un citiem atbalsta instrumentiem, vienlaikus nodrošinot demarkācijas un dubultfinansējuma riska novēršanu gadījumus, kad no dažādiem finanšu avotiem tiks atbalstītas vienas un tās pašas atbalstāmās darbības. Tiks nodrošināta demarkācija un investīciju papildinātība ar Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 7.1.1. reformas "Enerģijas sektora transformācija" 7.1.1.2.i "Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija" investīciju. Papildinoši plānotas investīcijas arī Modernizācijas fonda programmā - "Atbalsts Latvijas elektroenerģijas tīkla jaudas pastiprināšanai".
Noteikumu projekts paredz, ka pasākuma ietvaros tiek īstenotas investīcijas elektroenerģijas infrastruktūras sistēmas jaudu paaugstināšanai – ņemot vērā pieejamo finansējumu pasākuma ietvaros, plānota elektroenerģijas jaudu paaugstināšana divās apakšstacijās. Lai nodrošinātu plānoto investīciju mērķtiecīgu ieguldīšanu, elektroenerģijas infrastruktūras sistēmas jaudu paaugstināšanas ieguldījumus primāri plānots attīstīt teritorijās ar ļoti augstu elektroenerģijas patēriņa izmantošanas potenciālu. Pasākuma ietvaros ir plānotas investīcijas Jelgavas valstspilsētas pašvaldības teritorijā esošajā apakšstacijā “Miezīte”. Jelgavas valstspilsētas pašvaldībā tiek īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1.1.3.i. investīcijas “Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos”  projekts “Zemgales industriālā parka attīstība, I kārta”, kura mērķis ir attīstīt publisko infrastruktūru Zemgales industriālā parka teritorijas sasniedzamībai, attīstībai un investoru piesaistei, sekmējot darba vietu ar augstu pievienoto vērtību   radīšanu. Vienlaikus Zemgales industriālā parka sekmīgai attīstībai ir nepieciešama elektroenerģijas infrastruktūras sistēmas jaudu paaugstināšana, ņemot vērā  plānotos ražošanas objektus, kuru darbības nodrošināšanai energoapgādes nodrošināšanai pieejamās brīvās pieslēguma jaudas ir nepietiekamā apmērā. Papildus atzīmējams, ka saskaņošanas procesa ietvaros vēl tiek izvērtētas arī citas teritorijas, kurām ir augsts elektroenerģijas patēriņa izmantošanas potenciāls un kurām ir nepieciešama elektroenerģijas jaudu paaugstināšana.  

Horizontālie principi
Noteikumu projekts nosaka, ka, īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs izpilda attiecināmās prasības un nodrošina, ka projekts atbilst principa "Klimatdrošināšana" ievērošanai. Projektā ietvertie pasākumi paredz horizontālā principa "Klimatdrošināšana" nepieciešamo prasību ievērošanu attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, attiecīgo informāciju iekļaujot projekta iesniegumā, ja attiecināms, piemēram: nodrošinot atbilstību pielāgošanās klimata pārmaiņu aspektiem, kopsakarībā ar klimata pārmaiņu radītajiem potenciālajiem riskiem un to ietekmes novēršanu projektā tiks izvērtēta iespēja veikt attiecīgas darbības. 
Noteikumu projekts nosaka, ka finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektā tiek ievēroti principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" (turpmāk – NBK) noteiktie klimata pārmaiņu mazināšanas, pielāgošanos klimata pārmaiņām un vides principi.
Projekta ietvaros princips NBK atbilst šādiem tiem pakārtotajiem sešiem kritērijiem:
1) klimata pārmaiņu mazināšana, lai neradītu ievērojamas SEG emisijas;
2) pielāgošanās klimata pārmaiņām;
3) ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
4) pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi;
5) piesārņojuma novēršana un kontrole;
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.
Pasākuma NBK novērtējums nosaka, ka nav nepieciešams padziļināts novērtējums attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām un ūdens un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsardzību. Savukārt, padziļināts novērtējums veikts par aprites ekonomikas, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrādi, piesārņojuma novēršanu un to kontroli gaisā, ūdenī vai zemē un bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzības un atjaunošanu. Veicot padziļinātu novērtējumu nav konstatēts, ka pasākuma ietvaros būs būtiska negatīva ietekme uz iepriekš minētajiem kritērijiem. 
Pasākumam nav ietekmes uz horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana", kā arī nav ietekmes uz horizontālo principu "Energoefektivitāte pirmajā vietā".