Anotācija (ex-ante)

Nepieciešams veikt stingrāku paškontroli dzīvnieku audzētavās, pievēršot lielāku uzmanību darbinieku veiktajiem pienākumiem, kas saistīti ar dzīvnieku sagūstīšanu, pārvietošanu un tamlīdzīgām darbībām, kas laicīgi novērstu un izslēgtu cietsirdīgu attieksmi pret dzīvniekiem, papildus nosakot obligātu pienākumu darbinieku apmācībai.

Noteikumu Nr.715 2. punkts jāprecizē nosakot, ka kažokzvēru īpašnieks vai turētājs nodrošina, ka dzīvnieku novietnē pastāvīgi ir pietiekams skaits apmācītu darbinieku ar attiecīgām prasmēm un profesionālām iemaņām kažokzvēru labturības jomā. Pamatojoties uz minēto, kažokzvēru īpašniekam vai turētājam ir pienākums izstrādāt labas prakses rokasgrāmatu, kas ietver detalizētus kritērijus un prasības kažokzvēru audzēšanai, turēšanai un darbinieku apmācībām, nosakot, ka darbinieku apmācība notiek 2.¹ punktā minētajās jomās.

Pašreiz noteikumu Nr.715 4.punkts nosaka, ka mītņu, aprīkojuma un kažokzvēru kopšanas piederumu daļas , kas nonāk saskarē ar kažokzvēriem, tīra, mazgā un dezinficē pēc kažokzvēru izvešanas no mītnes, bet nenosaka šo procesu regularitāti, kā arī nav noteikts cik bieži ir nepieciešama kūtsmēslu izvešana, bez noteiktas dezinfekcijas regularitātes netiek nodrošināta atbilstoša higiēnas prasību izpilde. Līdz ar to ir nepieciešams noteikt, ka tīrīšana, mazgāšana un dezinfekcija tiek veikta pēc katra ražošanas procesa, kas nodrošinātu augstākas labturības prasības kažokzvēru novietnēs.

Noteikumu Nr.715 4.punkts jāprecizē, nosakot tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas regularitāti, kā arī noteikumi jāpapildina ar jaunu 4.¹ punktu nosakot, ka kūtsmēslus no novietnes teritorijas izvāc vismaz vienu reizi gadā vai nepārtraukti atbilstoši kanalizācijas sistēmai.

Jau šobrīd noteikumi Nr.715 paredz, ka kažokzvēru īpašnieks vai turētājs nodrošina, ka par kažokzvēriem rūpējas darbinieki ar attiecīgām prasmēm un profesionālām iemaņām kažokzvēru kopšanā. Bet pamatojoties uz slepeni nofilmētiem videomateriāliem, kas tika publicēti plašsaziņas līdzekļos sabiedrības informēšanai par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, secinām, ka noteiktās prasības ir nepietiekošas.  Lai laicīgi novērstu un izslēgtu cietsirdīgu attieksmi pret dzīvniekiem ir nepieciešams ieviest kažokzvēru novietnēs videonovērošanas sistēmu, lai fiksētu darbinieku rīcības ar dzīvniekiem, pievērstu lielāku uzmanību darbinieku veiktajiem pienākumiem un viņu uzvedības un attieksmes pret dzīvniekiem novērošanai.
Ņemot vērā pieejamo informāciju par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem ir jāpievērš lielāka uzmanība darbinieku veiktajiem pienākumiem, kas saistīti ar dzīvnieku sagūstīšanu, pārvietošanu un tamlīdzīgām darbībām, kas laicīgi novērstu un izslēgtu cietsirdīgu attieksmi pret dzīvniekiem, papildus nosakot obligātu pienākumu videonovērošanas sistēmas ieviešanai.
Kā arī saskaņā ar noteikumu Nr.662 246.11.apakšpunktā noteikto dzīvnieku īpašniekam vismaz reizi dienā jānoskatās videonovērošanas ierakstus un jāizvērtē minētajos noteikumos noteikto prasību ievērošanu un, nepieciešamības gadījumā, jāveic korektīvās darbības, kā arī pēc pieprasījuma videoierakstus jāuzrāda Pārtikas un veterinārajam dienestam un Veselības inspekcijai. Šīs prasības jāpiemēro vienlaikus ar grozījumu spēkā stāšanos noteikumos Nr.715 attiecībā uz prasībām par videokameru ierīkošanu dzīvnieku novietnē. 

Noteikumi Nr.715 jāpapildina ar jaunu 13.¹, 13.² un 13.³ punktu, nosakot kā obligātu regulējumu, ka kažokzvēru novietnēs tiek ieviestas videonovērošanas sistēmas, lai novērstu cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, pievēršot lielāku uzmanību darbinieku veiktajiem pienākumiem un viņu uzvedības un attieksmes pret dzīvniekiem novērošanai, kā arī lai uzraudzītu dzīvnieku aizsardzības, labturības, veselības prasību izpildi un epidemioloģiskās drošības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteikto īpašo epidemioloģiskās drošības nosacījumu izpildi dzīvnieku populācijā, kas noteikti noteikumu Nr.662 9. nodaļas 246.11. apakšpunktā, un ievērotu noslēguma jautājumu 341. punktā noteikto.
Kažokzvēru īpašnieks vai turētājs videonovērošanā iegūtos datus glabā 14 dienas un pēc šī termiņa tos dzēš. Kažokzvēru īpašnieks vai turētājs regulāri, vismaz reizi dienā, noskatās un izvērtē videonovērošanas ierakstus, kā arī tos pēc pieprasījuma uzrāda un nodod Pārtikas un veterinārajam dienestam vai Veselības inspekcijai gadījumā, kad attiecīgajā videoierakstā ir redzams normatīvajos aktos noteikto dzīvnieku aizsardzības, labturības, veselības prasību un īpašo epidemioloģiskās drošības nosacījumu pārkāpums.
Šajā gadījumā, attiecīgais videoieraksts var tikt izgūts un saglabāts līdz tiesiskās intereses nodrošināšanas brīdim. Kažokzvēru īpašniekam ir pienākums izstrādāt videonovērošanas kārtību (tostarp, piekļuves, ierakstu glabāšanas drošība, nepārtrauktības nodrošināšana, novērojamā teritorija, datu saņēmēji). Dzīvnieku aizsardzības likuma 9. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka Pārtikas un veterinārais dienests uzrauga un kontrolē dzīvnieku labturības un aizsardzības prasības ievērošanu attiecībā uz nebrīvē audzētu dzīvnieku aizsardzību un labturību. Vienlaikus norādām, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un  Padomes regulas Nr.2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 5. panta 1. punkta e) apakšpunktu pārzinim ir jānodrošina, ka personas dati tiek glabāti tik ilgi, cik tas ir nepieciešams nolūkiem, kādiem personas dati tiek apstrādāti.
Noteikumu 13.³ punktā paredzētais videoierakstu 14 dienu glabāšanas termiņš ir nepieciešams, lai Pārtikas un veterinārais dienests un Veselības inspekcija ar limitētu pārbaužu skaitu kažokzvēru novietnēs noteiktā laika periodā, kā arī ievērojot Covid-19 infekcijas mazo inkubācijas periodu, lai novērstu mijiedarbību starp slimo cilvēku un dzīvnieku un infekcijas straujo izplatību, būtiski paaugstinātu normatīvo aktu ievērošanu kažokzvēru aizsardzības, labturības, veselības un biodrošības prasību jomā. Pēc šī termiņa datu apstrādes rezultātā iegūtie videonovērošanas materiāli ir dzēšami. Ja videoieraksta glabāšanas termiņš būtu īsāks par noteikumu projektā noteikto, tad tas ļautu ierakstu pārbaudīt novietnes īpašniekam vai turētājam, taču būtiski samazinātu iespēju uzraudzības iestādēm konstatēt patiesos kažokzvēru turēšanas apstākļus un epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu pārskatāmākā laika periodā. Videonovērošana organizējama tā, lai novietnes darba laikā novērotu kažokzvēru mītnes un sprostus, kā arī darbiniekus, kas atrodas pie tur esošajiem kažokzvēriem.
Videonovērošanas ieraksti jāveic nepārtraukti novietnes darba laikā. Videonovērošanas ierīces ir novietotas tā, lai var redzēt fiziskas darbības ar dzīvniekiem. Nepieciešams tikai video attēls bez skaņas ieraksta. Novērošana netiek veikta citās kažokzvēru novietnes teritorijas daļās vai telpās un vietās, kur personas sagaida īpaši augstu privātuma aizsardzību. Darbiniekus nenovēro novietnes daļās, kur neuzturas dzīvnieki un nenotiek paredzētās darbības ar dzīvniekiem. Turklāt darbiniekus nenovēro visu laiku. Darbinieku novērošana tiek veikta tikai novietnes darba laikā, tiem veicot fiziskas darbības ar dzīvniekiem. Ievērojot šos nosacījumus, personas datu apstrāde darba vietā un darba laikā nerada nozīmīgus riskus datu subjekta tiesībām. Ar plašsaziņas līdzekļos publicētajos slepeni uzņemtajos videomateriālos redzamā cietsirdīgā izturēšanās pret dzīvniekiem kažokzvēru novietnē norāda uz nepieciešamību līdztekus dokumentārai informācijai par labturības un biodrošības prasību izpildi, tai skaitā paredzētajai labas prakses rokasgrāmatai, pielietot arī situāciju fiksējošus pierādījumus – videonovērošanu. Tā kā Pārtikas un veterinārais dienests uzraudzības un kontroles ietvaros veic gan dzīvnieku labturības un aizsardzības prasību ievērošanas attiecībā uz nebrīvē audzētu dzīvnieku aizsardzību un labturību plānveida pārbaudes, gan arī sūdzību gadījumos vai arī, ja ir aizdomas par normatīvo aktu pārkāpumiem, tad videoieraksti nepieciešami, lai izvērtētu darbinieku rīcību ar dzīvniekiem, izvērtētu darbinieku veiktos pienākumus un viņu uzvedību un attieksmi pret dzīvniekiem. Tā kā dzīvnieku īpašniekam jānodrošina, ka visas dzīvnieku novietnē nodarbinātās personas ievēro biodrošības prasības, tīra, dezinficē, dezinsekcē un deratizē dzīvnieku turēšanas vietas un dezinficē iebraucošos transportlīdzekļus, tīra un atbilstoši nepieciešamībai dezinficē barības uzglabāšanas rezervuārus, barības padeves iekārtas un inventāru, darbiniekus instruē par biodrošības pasākumiem pirms darba uzsākšanas, tad videoierakstu glabāšana 14 dienas ļaus konstatēt varbūtējos pārkāpumus arī epidemioloģiskās drošības pasākumu Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas jomā.
Noteikumu Nr. 662 246.1.apakšpunkts nosaka, ka dzīvnieku īpašniekam ir jāizstrādā biodrošības pasākumu plāns saskaņā ar šo noteikumu 247. punktu, un jāpapildina iekšējās kontroles sistēma ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu 249. punktu. Dzīvnieku īpašniekam jānodrošina nepārtraukti epidemioloģisko prasību un biodrošības prasību ievērošana.
Viens no iemesliem, kāpēc dzīvnieku īpašniekam jānodrošina videonovērošanas ierīces ir, lai īstenotu iekšējās kontroles sistēmas uzraudzību un biodrošības prasību ievērošanu (tostarp, sejas medicīnisko masku vai respiratoru lietošanu).  Noteikumu Nr. 662 246.11.apakšpunkts nosaka, ka dzīvnieku īpašniekam vai turētājam vismaz reizi dienā jānoskatās videonovērošanas ierakstus no videonovērošanas ierīcēm, jāizvērtē šo noteikumu prasību ievērošana un, ja nepieciešams, jāveic korektīvas darbības.
Pārtikas un veterinārais dienests sadarbībā ar Veselības inspekciju veic šo noteikumu prasību ievērošanas uzraudzību un kontroli, t.sk., nepieciešamības gadījumā, izlases kārtībā skatoties videonovērošanas ierakstus no videonovērošanas ierīcēm.

Pašreiz noteikumu Nr.715. 14. punktā ir noteikts, ka kažokzvēru īpašnieks vai turētājs nodrošina kažokzvērus ar piemērotu barību, bet nav precizēti barības un ūdens kvalitātes kritēriji, kā arī izbarošanas un ūdens pieejamības regularitāte.

Jāpapildina noteikumu 14.punkts, paredzot, ka kažokzvēri tiek nodrošināti ar nekaitīgu, higiēnas prasībām atbilstošu un kvalitatīvu barību, izbarojot to noteiktās barošanas reizēs un atbilstošā daudzumā vai nepārtraukti, izmantojot automātiskās barošanas metodi un nepārtraukti brīvi pieejamu ūdeni dzeršanai.

Noteikumos Nr.715. 17. punktā ir noteikts, ka slimus vai ievainotus dzīvniekus ārstē pēc praktizējoša veterinārārsta norādījumiem vai nonāvē, bet nav dota atsauce uz Eiropas Savienības tiesību aktu -  Padomes 2009. gada 24. septembra Regulu (EK) Nr.1099/2009 par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā (turpmāk – Regula Nr.1099/2009).

Jāprecizē noteikumu Nr.715  17. punktu, dodot atsauci uz Regulas Nr.1099/2009 2.panta d) apakšpunktā un 19. pantā noteikto kārtību gadījumā, kad kažokzvēri ir ievainoti vai saslimuši un šo iemeslu dēļ tie ir pakļauti stiprām sāpēm vai ciešanām un ir nepieciešams tos nošķirt šim nolūkam piemērotā mītnē un pēc praktizējoša veterinārārsta norādījumiem ārstēt vai nonāvēt.