Anotācija

2025. gada aprīlī ekspluatācijā tika pieņemts katastrofu pārvaldības centrs Ganību ielā 6, Rūjienā, Valmieras novadā, un līdz ar to nekustamais īpašums turpmāk nebūs nepieciešams Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu valsts pārvaldes funkciju īstenošanai. Nodrošinājuma valsts aģentūra (turpmāk – Aģentūra) kā Iekšlietu ministrijas nekustamo īpašumu pārvaldītāja ar 2025. gada 23. septembra vēstuli Nr. 1.3.2-01/7387 "Par nekustamo īpašumu Valdemāra ielā 9, Rūjienā, Valmieras novadā", piedāvāja pašvaldībai pārņemt savā īpašumā nekustamo īpašumu. 
2025. gada 23. decembrī pieņemts lēmums Nr. 839 pārņemt bez atlīdzības valstij piederošo nekustamo īpašumu Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 5., 8., 12. un 18. punktā minēto autonomo funkciju veikšanai – sniegt iedzīvotājiem daudzveidīgu kultūras piedāvājumu un iespēju piedalīties kultūras dzīvē, sekmēt pašvaldības teritorijā esošā kultūras mantojuma saglabāšanu un sniegt atbalstu kultūras norisēm; veikt darbu ar jaunatni; sekmēt saimniecisko darbību pašvaldības administratīvajā teritorijā un sniegt tai atbalstu; veikt pasākumus civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanā, ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā.
Pašvaldības iestāde Rūjienas apvienības pārvalde (turpmāk - Pārvalde) ar 2026. gada 31. marta vēstuli Nr. 16.7/26/68 "Papildinājums par nekustamo īpašumu Valdemāra ielā 9, Rūjienā, Valmieras novadā" un 16. jūnija vēstuli Nr. 16.7/26/128 "Papildinājums domes lēmumam par nekustamo īpašumu Valdemāra ielā 9, Rūjienā, Valmieras novadā" iesniedza papildu informāciju par turpmāko nekustamā īpašuma izmantošanu:
1. pašvaldības autonomā funkcija "sniegt iedzīvotājiem daudzveidīgu kultūras piedāvājumu un iespēju piedalīties kultūras dzīvē, sekmēt pašvaldības teritorijā esošās kultūras mantojuma saglabāšanu un sniegt atbalstu kultūras norisēm".
Pašvaldības ieskatā nekustamais īpašums ir vēsturiski nozīmīgs arhitektūras piemineklis, kur varētu attīstīt ieceri par mūsdienīgas un pievilcīgas kultūras vides izveidi publisku pasākumu norisei. Tas sniegtu iespēju organizēt dažāda veida publiskas aktivitātes – kultūras un izglītojošus pasākumus, meistarklases, seminārus, kā arī neformālas tikšanās gan pieaugušajiem, gan jauniešiem. Pasākumi plānoti vietējā mērogā, lokāli, vietējiem iedzīvotājiem. Jāņem vērā, ka Rūjiena ir maza pilsēta, kur kultūras pasākumi nepiesaista plašas cilvēku masas no Latvijas vai ārvalstīm. Plānotajiem pasākumiem nav saimniecisks raksturs, netiks veicināti ārvalstu ieguldījumi, līdz ar to pasākumiem nebūs ietekme uz tirdzniecību vai konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Secināms, ka nekustamā īpašuma nodošana Pašvaldības īpašumā minētās funkcijas veikšanai nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts un uz to nav attiecināms komercdarbības atbalsta regulējums.
2. pašvaldības autonomā funkcija "veikt darbu ar jaunatni".
Pašvaldībā aktīvi darbojas vairāki jauniešu centri, tostarp Rūjienas jauniešu centrs, kura galvenā mītne ir Rūjienā, Skolas ielā 8A. Rūjienas jauniešu centrs ārpus ikdienas nodarbībām rīko nometnes bērniem un piedalās Erasmus+ projektos, ar kuru starpniecību piesaista pilsētai aktīvus brīvprātīgos jauniešus un pieaugušos no ārvalstīm. Attiecīgi viena no iecerēm ir nekustamo īpašumu izmantot jauniešu centra vajadzībām, t.i., piedāvājot jauniešu centram plašākas telpas, kur bērniem un jauniešiem aktīvi darboties. Secināms, ka nekustamā īpašuma izmantošana Rūjienas jauniešu centra darbībai nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts un uz to nav attiecināms komercdarbības atbalsta regulējums.
3. pašvaldības autonomā funkcija "sekmēt saimniecisko darbību pašvaldības administratīvajā teritorijā un sniegt tai atbalstu".
Pašvaldības uzdevums ir radīt vidi, kurā uzņēmumiem ir iespējams attīstīt saimniecisko darbību un radīt jaunas darba vietas. Pašvaldība var sekmēt saimniecisko darbību novadā netieši, proti, attīstot publisko infrastruktūru, nodrošinot uzņēmējdarbībai piemērotu teritoriju un vidi, kā arī veicinot darba spēka pieejamību. Attiecīgi ar funkciju "sekmēt saimniecisko darbību pašvaldības teritorijā" Pašvaldība saprot tādu pasākumu īstenošanu, kas rada labvēlīgus priekšnoteikumus uzņēmējdarbības attīstībai pašvaldības teritorijā, vienlaikus nesniedzot tiešu komercdarbības atbalstu atsevišķiem tirgus dalībniekiem. Proti, Pašvaldība attīstīs savu publisko infrastruktūru - sakops un atbilstošā kārtībā uzturēs nekustamo īpašumu, kas veicinās pilsētas pievilcību uzņēmējiem un jaunajām ģimenēm. Publiskā infrastruktūra būs bez maksas un bez ierobežojumiem pieejama visiem interesentiem. Secināms, ka nekustamā īpašuma nodošana Pašvaldības īpašumā minētās funkcijas veikšanai nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts un uz to nav attiecināms komercdarbības atbalsta regulējums.
4. pašvaldības autonomā funkcija "veikt pasākumus civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanā, ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā".
Vecais ugunsdzēsēju depo ir būve ar vēsturisku vērtību, tāpēc to ir iecerēts saglabāt tā vēsturiskajā izskatā. Ēka ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, īpaša vērtība ir ugunsdzēsēju tornim ar zvanu, kas saglabājies neskarts līdz mūsdienām. Tā kā ēku vēsturiski ir izmantojuši gan brīvprātīgie ugunsdzēsēji, gan Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta ugunsdzēsēji, viena no iecerēm ir ļaut ēku turpmāk izmantot brīvprātīgo ugunsdzēsēju vajadzībām, vienlaikus daļā no īpašuma izveidot publiski pieejamu izstāžu zāli ar vēsturisku ekspozīciju par ugunsdzēsības attīstību novadā. Ja Pašvaldības budžeta ietvaros izdosies īstenot ieceri par publisku izstāžu zāli, iecerēts, ka tā būs publiski pieejama visiem novada iedzīvotājiem, par tās apmeklējumu netiks iekasēta ieejas maksa. Secināms, ka ēkas vai tās daļa nodošana brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem un/vai ugunsdzēsības ekspozīcijas ierīkošana daļā no īpašuma nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts un uz to nav attiecināms komercdarbības atbalsta regulējums. 
Pašvaldība atkārtoti apliecina, ka nekustamo īpašumu nav plānots izmantot komercdarbībai, konkurences un brīvā tirgus kropļošanai. Netiks sniegts nekāda veida komercdarbības atbalsts uzņēmējiem Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē. Īpašums netiks nodots nedz privātpersonām, nedz juridiskām personām to saimnieciskās darbības veicināšanai, bet gan izmantots tikai un vienīgi Pašvaldības autonomo funkciju izpildei.
Ievērojot, ka pašvaldība nekustamo īpašumu izmantos tikai savu autonomo funkciju veikšanai, tad nekustamā īpašuma nodošana pašvaldības īpašumā nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts un uz to nav attiecināms komercdarbības atbalsta regulējums.
Saskaņā ar iepriekš minēto ir sagatavots projekts, kas paredz Iekšlietu ministrijai nodot bez atlīdzības pašvaldības īpašumā nekustamo īpašumu. Projekts paredz pašvaldībai pienākumu:
- nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodot valstij, ja tas vairs netiek izmantots pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai;
- nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, norādīt, ka īpašuma tiesības nostiprinātas uz laiku, kamēr pašvaldība nodrošina projektā minēto pašvaldības autonomo funkciju īstenošanu, kā arī ierakstīt atzīmi par aizliegumu atsavināt nekustamo īpašumu un apgrūtināt to ar hipotēku.

Projekts paredz nodot bez atlīdzības valstij piederošo nekustamo īpašumu pašvaldībai Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 5., 8.,12. un 18. punktā minēto autonomo funkciju veikšanai.
Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumu Nr. 109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta" 12. punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (turpmāk - TAP portāls), tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas TAP portālā valsts iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.