Anotācija

Sadalīt mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un speciālo izglītības iestāžu, kas nodrošina internāta pakalpojumus, uzturēšanas izdevumiem 2025. gadam, nodrošinot pedagogu zemāko darba algas likmi 9,79 euro par stundu; atbalstu izglītojamiem izglītības īstenošanai valsts valodā, kuri mazākumtautību izglītības programmas apguvuši iepriekšējā mācību gadā; papildu finansējumu atbalsta personāla darba samaksai, uzsākot pāreju uz pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā”.

Vispārējā kārtība

Likuma "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" 32. panta otrajā daļā noteikts, ka Ministru kabinetam, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – ministrija) sniegto informāciju, ir tiesības mainīt likuma pielikumos noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.

Izglītības likuma 53.panta trešā daļa nosaka:
"Pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā.".
Pamatojoties uz  Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa rīkojumu Nr. 226 (prot. Nr. 20 25. §) "Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim" no 2025.gada 1. janvāra pedagogu zemākā vienas stundas likme ir 9,79 euro.

Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 376 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" nosaka, ka ministrija aprēķina mērķdotāciju pašvaldībai  atbilstoši mērķdotācijas apmēram uz vienu izglītojamo, piemēro reģionālos koeficientus un, atbilstoši īstenotajai izglītības programmai, piemērojot papildu koeficientus. 2025./2026.m.g. pašvaldībām, kuru vidēja skolēnu un skolotāju skaita attiecība iepriekšējā mācību gada 15.oktobrī ir vienāda vai lielāka par vidējo skolēnu un skolotāju skaita attiecību valstī pašvaldību vispārizglītojošās skolās, saņems papildu finansējumu viena procenta apmērā.
Lai nodrošinātu papildu finansējumu atbalsta personāla darba samaksai, uzsākot pāreju uz pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā” vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās, tika veikti grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 376 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" (25-TA-1236), kas paredz, ka tiek stiprināta pedagoga palīga loma 1.-3. klasē, jo tiks finansēts viens pedagoga palīgs uz 60 izglītojamiem. Tas ir svarīgi, lai jau izglītības ieguves sākumposmā izglītojamie, kam ir grūtības mācībās, saņemtu savlaicīgu palīdzību, vienlaikus nekavējot kopējā mācību procesa norisi klasē, izvērtējot, kuros mācību priekšmetos nepieciešams atbalsts izglītojamam un nodrošinot viņam iespēju veiksmīgi iekļauties turpmākajā izglītības procesā.
Skolotājam logopēdam tiek finansēta viena likme uz 450 izglītojamiem. Speciālajam pedagogam paredzēts finansējums vienai likmei uz 900 izglītojamajiem (1.-9. klašu posmā), savukārt izglītības iestādes bibliotekāram - viena likme uz 600 izglītojamajiem, nosakot, ka izglītības iestādē ir ne mazāk kā 0,2 un ne vairāk kā 2 izglītības iestādes bibliotekāru slodzes. Pedagogam karjeras konsultantam tiek finansēta likme uz 600 izglītojamiem 7.-9. un 10.-12. klašu posmos, un psihologam un sociālajam pedagogam viena likme uz 600 izglītojamiem.

Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija noteikumi Nr. 477 "Speciālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas kārtība" nosaka, ka ministrija aprēķina un sadala pašvaldībām valsts budžeta mērķdotāciju, kas paredzēta speciālo izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, ievērojot izglītojamo skaitu speciālās izglītības iestādes īstenotajās speciālās izglītības programmās, izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo skolotāju likmju skaitu vienam izglītojamam un zemāko pedagoga mēneša darba algas likmi. Finansējumu izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumiem ministrija aprēķina par speciālo izglītības programmu izglītojamiem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem un jauktiem attīstības traucējumiem, kā arī par profesionālo pamatizglītības programmu izglītojamiem, ievērojot uzturēšanas izdevumu normatīvu (gadā) vienam speciālās izglītības iestādes izglītojamam. 
Lai rastu īstermiņa risinājumu speciālo izglītības iestāžu uzturēšanas finansējuma palielināšanai 2025. gada četriem mēnešiem, tika veikti grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija noteikumos Nr. 477 "Speciālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas kārtība" (25-TA-22), kas noteic, ka finanšu līdzekļu atlikumu, kas norādīts pašvaldību pārskatos speciālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai, novirzāms speciālās izglītības iestāžu, kas nodrošina internāta pakalpojumu, uzturēšanas izdevumu segšanai laikposmam no 2025.gada 1. septembra līdz 31. decembrim.

Lai nodrošinātu atbalstu pamatizglītības pakāpē izglītojamiem, kuri mazākumtautību izglītības programmas apguvuši iepriekšējā mācību gadā, ministrija, pamatojoties uz iepriekš minētajiem noteikumiem, 2025./2026. mācību gadā aprēķina  finansējumu pamatizglītībā pedagoga palīgu, logopēdu, pagarinātās grupas skolotāja darba samaksai. Finansējuma aprēķinos ņemts vērā izglītojamo skaits, kuri mazākumtautību izglītības programmas apguvuši iepriekšējā mācību gadā un kuri reģistrēti Valsts izglītības informācijas sistēmā 2025. gada 1. septembrī.

Ministru kabineta 2001. gada 28. augusta noteikumi Nr. 382 "Interešu izglītības programmu un valsts nozīmes interešu izglītības iestāžu finansēšanas kārtība" nosaka, ka ministrija aprēķina mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām atbilstoši izglītojamo skaitam vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības programmās attiecīgajā administratīvajā teritorijā, kā arī mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksai. No 2024. gada 1.septembra tiek piešķirts finansējums valsts nozīmes interešu izglītības iestādēm (turpmāk – VNIII) četrām pedagogu likmēm katrā VNIII. 2025./2026. mācību gadā finansējums nodrošināms septiņām VNIII: Daugavpils pilsētas Bērnu un jauniešu centrs “Jaunība” (Latgales plānošanas reģions), Cēsu Bērnu un jauniešu centrs (Vidzemes plānošanas reģions), Jelgavas valstspilsētas pašvaldības interešu izglītības iestāde “Jaunrades nams “Junda”” (Zemgales plānošanas reģions), Rīgas Jauno tehniķu centrs (Rīgas plānošanas reģions), Rīgas Tehniskās jaunrades nams “Annas 2” (Rīgas plānošanas reģions), Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centrs (Kurzemes plānošanas reģions),
Liepājas Bērnu un jaunatnes centrs (Kurzemes plānošanas reģions).
Papildus ir noteikts, ka pašvaldībām ne mazāk kā 15 procenti no aprēķinātās mērķdotācijas jāsadala zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas interešu izglītības programmām.

Ministru kabineta 2011.gada 5.jūlija noteikumi Nr. 523 „Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēs, kurās īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas” nosaka, ka ministrija aprēķinot finansējumu pedagogu darba samaksai, ņem vērā izglītojamo skaitu pašvaldību profesionālās izglītības programmās un dienesta viesnīcās dzīvojošo izglītojamo skaitu, un piemēro profesionālās izglītības programmu koeficientus.
 

Nē

-