24-TA-3259: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 497 "Vietējā ģeodēziskā tīkla noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2015. gada 7. aprīļa noteikumi Nr. 158 "Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomes nolikums" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 158) nosaka, ka Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padome (turpmāk - Padome) ir Ministru kabineta izveidota koleģiāla un koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir nodrošināt starpinstitūciju sadarbību ģeotelpiskās informācijas jomas (tai skaitā ģeodēzijas un kartogrāfijas joma) plānošanā un politikas īstenošanā. Saskaņā ar MK Noteikumu Nr. 158 2.4. apakšpunktu Padome atbilstoši Ģeotelpiskās informācijas likumā (turpmāk – ĢIL) noteiktajai kompetencei, cita starpā, ierosina attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādi, kā arī nepieciešamos grozījumus attīstības plānošanas dokumentos un tiesību aktos, lai sekmīgi īstenotu Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijā noteiktos mērķus un risinātu tajā norādītās problēmas. Padomes sastāvs ir noteikts Ministru kabineta 2021. gada 14. oktobra rīkojumā Nr. 721 “Par Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomi".
Ministru kabineta 2012. gada noteikumu Nr. 497 “Vietējā ģeodēziskā tīkla noteikumi” (turpmāk – MK Noteikumi Nr. 497) spēkā esošā redakcija paredz, ka Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (turpmāk – Aģentūra) sniedz ne tikai metodiskos norādījumus pašvaldībām un personām, kas veic vietējā ģeodēziskā tīkla ierīkošanu un uzturēšanu, bet arī kontrolē vietējā ģeodēziskā tīkla izveides dokumentāciju – vietējā tīkla apsekošanas pārskatus un vietējā tīkla pilnveidošanas aprakstus un pārskatus.
Papildus tam Aģentūra uztur valsts Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzi (turpmāk - VTDB), kuras mērķis ir apkopot, uzkrāt un uzturēt aktuālu informāciju par vietējo ģeodēzisko tīklu un veic tajā ievadīto vietējā ģeodēziskā tīkla koordinātu un augstuma vērtību pārbaudi un apstiprināšanu.
Viss iepriekš minētais rada administratīvo un finanšu slogu visiem iesaistītajiem, it sevišķi Aģentūrai. Aģentūra tērē vērā ņemamus resursus vietējā ģeodēziskā tīkla izveides dokumentācijas izskatīšanai, it sevišķi - VTDB uzturēšanai.
Šie apsvērumi tika izskatīti Padomes 2023. gada 13. decembra sēdē Nr. PROT-1. Pamatojoties uz Padomes protokola Nr. PROT-1, 2. izskatāmā jautājuma "Iepriekšējā Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomes sēdē ministrijām (institūcijām) uzdoto uzdevumu izpilde" 2. apakšpunktu Padome pieņēma lēmumu:
1) Aģentūrai sasaukt darbu grupu ar iesaistītajām pusēm, lai veiktu grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 497 “Vietējā ģeodēziskā tīkla noteikumi” (turpmāk - MK Noteikumi Nr. 497), primāri mazinot Aģentūras pilnīgās kontroles funkcijas;
2) nodot vietējā ģeodēziskā tīkla datu izplatību tās īpašniekiem, tas ir pašvaldībām.
Lai nodrošinātu Padomes 2023. gada 13. decembra sēdē pieņemtā lēmuma izpildi, Aģentūra izveidoja ekspertu darba grupu. Ekspertu grupu vada Aģentūra, kuras darbā piedalījās pārstāvji no Valsts zemes dienesta, Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, Valsts meža dienesta, AS “Latvijas valsts meži”, Lauksaimniecības datu centra, VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, Lauku atbalsta dienesta, Zemkopības ministrijas Meža departamenta, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas, Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas, Latvijas Mērnieku biedrības, Rīgas valstspilsētas pašvaldības, Jūrmalas valstspilsētas administrācijas, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības, Limbažu novada pašvaldības Centrālās pārvaldes, Augšdaugavas novada pašvaldības, Krāslavas novada pašvaldības, Ludzas novada pašvaldības, Saldus novada pašvaldības.
Ekspertu grupa, izskatot ģeotelpiskās informācijas jomas reglamentējošos normatīvos aktus un to izmaiņu nepieciešamību, 2024. gada 19. marta sanāksmē secināja, ka saistībā ar izmaiņām par vietējā ģeodēziskā tīkla datu izplatību ir jāgroza vairāki normatīvie akti, tai skaitā ĢIL un uz tā pamata izdotie MK Noteikumi Nr. 497.
Aizsardzības ministrija izstrādāja grozījumus "Ģeotelpiskās informācijas likumā" (pieņemti Saeimā 2025. gada 20. februārī, stājas spēkā 2025. gada 18. martā) ar kuriem 12. panta otrajā daļā noteikts, ka ģeodēziskās atskaites sistēmas realizācija ir valsts ģeodēziskais tīkls. Ģeotelpiskās informācijas iegūšanai var izmantot vietējo ģeodēzisko tīklu. Vienlaikus ar grozījumiem izslēgts Ģeotelpiskās informācijas likuma 12. panta septītās daļas otrais teikums, kas noteica, ka Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāze ir ģeodēziskā tīkla informācijas sistēmas sastāvdaļa. Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā nemaina Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzes statusu pat, ja tā ir valsts informācijas sistēma (IS) Valsts informācijas sistēmu likuma 1. panta jēdziena izpratnē. Attiecīgi Noteikumu projekta mērķis nav regulēt Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzes kā informācijas sistēmas statusu.
Ministru kabineta 2012. gada noteikumu Nr. 497 “Vietējā ģeodēziskā tīkla noteikumi” (turpmāk – MK Noteikumi Nr. 497) spēkā esošā redakcija paredz, ka Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (turpmāk – Aģentūra) sniedz ne tikai metodiskos norādījumus pašvaldībām un personām, kas veic vietējā ģeodēziskā tīkla ierīkošanu un uzturēšanu, bet arī kontrolē vietējā ģeodēziskā tīkla izveides dokumentāciju – vietējā tīkla apsekošanas pārskatus un vietējā tīkla pilnveidošanas aprakstus un pārskatus.
Papildus tam Aģentūra uztur valsts Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzi (turpmāk - VTDB), kuras mērķis ir apkopot, uzkrāt un uzturēt aktuālu informāciju par vietējo ģeodēzisko tīklu un veic tajā ievadīto vietējā ģeodēziskā tīkla koordinātu un augstuma vērtību pārbaudi un apstiprināšanu.
Viss iepriekš minētais rada administratīvo un finanšu slogu visiem iesaistītajiem, it sevišķi Aģentūrai. Aģentūra tērē vērā ņemamus resursus vietējā ģeodēziskā tīkla izveides dokumentācijas izskatīšanai, it sevišķi - VTDB uzturēšanai.
Šie apsvērumi tika izskatīti Padomes 2023. gada 13. decembra sēdē Nr. PROT-1. Pamatojoties uz Padomes protokola Nr. PROT-1, 2. izskatāmā jautājuma "Iepriekšējā Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomes sēdē ministrijām (institūcijām) uzdoto uzdevumu izpilde" 2. apakšpunktu Padome pieņēma lēmumu:
1) Aģentūrai sasaukt darbu grupu ar iesaistītajām pusēm, lai veiktu grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 497 “Vietējā ģeodēziskā tīkla noteikumi” (turpmāk - MK Noteikumi Nr. 497), primāri mazinot Aģentūras pilnīgās kontroles funkcijas;
2) nodot vietējā ģeodēziskā tīkla datu izplatību tās īpašniekiem, tas ir pašvaldībām.
Lai nodrošinātu Padomes 2023. gada 13. decembra sēdē pieņemtā lēmuma izpildi, Aģentūra izveidoja ekspertu darba grupu. Ekspertu grupu vada Aģentūra, kuras darbā piedalījās pārstāvji no Valsts zemes dienesta, Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, Valsts meža dienesta, AS “Latvijas valsts meži”, Lauksaimniecības datu centra, VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, Lauku atbalsta dienesta, Zemkopības ministrijas Meža departamenta, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas, Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas, Latvijas Mērnieku biedrības, Rīgas valstspilsētas pašvaldības, Jūrmalas valstspilsētas administrācijas, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības, Limbažu novada pašvaldības Centrālās pārvaldes, Augšdaugavas novada pašvaldības, Krāslavas novada pašvaldības, Ludzas novada pašvaldības, Saldus novada pašvaldības.
Ekspertu grupa, izskatot ģeotelpiskās informācijas jomas reglamentējošos normatīvos aktus un to izmaiņu nepieciešamību, 2024. gada 19. marta sanāksmē secināja, ka saistībā ar izmaiņām par vietējā ģeodēziskā tīkla datu izplatību ir jāgroza vairāki normatīvie akti, tai skaitā ĢIL un uz tā pamata izdotie MK Noteikumi Nr. 497.
Aizsardzības ministrija izstrādāja grozījumus "Ģeotelpiskās informācijas likumā" (pieņemti Saeimā 2025. gada 20. februārī, stājas spēkā 2025. gada 18. martā) ar kuriem 12. panta otrajā daļā noteikts, ka ģeodēziskās atskaites sistēmas realizācija ir valsts ģeodēziskais tīkls. Ģeotelpiskās informācijas iegūšanai var izmantot vietējo ģeodēzisko tīklu. Vienlaikus ar grozījumiem izslēgts Ģeotelpiskās informācijas likuma 12. panta septītās daļas otrais teikums, kas noteica, ka Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāze ir ģeodēziskā tīkla informācijas sistēmas sastāvdaļa. Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā nemaina Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzes statusu pat, ja tā ir valsts informācijas sistēma (IS) Valsts informācijas sistēmu likuma 1. panta jēdziena izpratnē. Attiecīgi Noteikumu projekta mērķis nav regulēt Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzes kā informācijas sistēmas statusu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis un būtība ir veikt grozījumus MK Noteikumos Nr. 497 precizējot vietējā ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošanas, uzturēšanas, kā arī informācijas sniegšanas kārtību, ņemot vērā grozījumus Ģeotelpiskās informācijas likuma 12. panta otrajā un septītajā daļā, mazinot administratīvo slogu gan Aģentūrai, gan pašvaldībām, kā arī komersantiem, kuriem deleģēts uzdevums uzturēt vietējo tīklu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar ĢIL 12. panta otro daļu Ģeodēziskās atskaites sistēmas realizācija ir valsts ģeodēziskais tīkls. Ģeotelpiskās informācijas iegūšanai var izmantot vietējo ģeodēzisko tīklu.
Savukārt atbilstoši šī panta septītajai daļai Vietējā ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošanu, uzturēšanu un aizsardzību savā administratīvajā teritorijā nodrošina pašvaldība, kas aktuālo informāciju par tās administratīvajā teritorijā esošā vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem uzkrāj Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzē.
MK Noteikumi Nr. 497, kas izdoti pamatojoties uz ĢIL 12. panta astotajā daļā noteikto deleģējumu, nosaka vietējā ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošanas, uzturēšanas, kā arī informācijas sniegšanas kārtību.
Savukārt atbilstoši šī panta septītajai daļai Vietējā ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošanu, uzturēšanu un aizsardzību savā administratīvajā teritorijā nodrošina pašvaldība, kas aktuālo informāciju par tās administratīvajā teritorijā esošā vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem uzkrāj Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzē.
MK Noteikumi Nr. 497, kas izdoti pamatojoties uz ĢIL 12. panta astotajā daļā noteikto deleģējumu, nosaka vietējā ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošanas, uzturēšanas, kā arī informācijas sniegšanas kārtību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai izpildītu spēkā esošo MK Noteikumu Nr. 497 prasības, Aģentūra tērē vērā ņemamus resursus, lai izskatītu un kontrolētu vietējā ģeodēziskā tīkla izveides dokumentāciju – vietējā tīkla apsekošanas pārskatus un vietējā tīkla pilnveidošanas aprakstus un pārskatus.
Pašvaldības atbildīgā persona manuāli ievada pilnveidoto vietējā ģeodēziskā tīkla punktu raksturlielumus VTDB. Tas ir laikietilpīgs darbs, ņemot vērā to, ka faktiski visās pašvaldībās ir izveidotas savas vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzes, kuras uztur attiecīgā pašvaldības struktūrvienība vai komersants, kuram deleģēts šāds uzdevums. Līdz ar to, Aģentūrai uzturot VTDB, tad rada administratīvo slogu un informācijas dublēšanos dažādās informācijas sistēmās. Aģentūra izskatot un kontrolējot vietējā ģeodēziskā tīkla dokumentāciju vairumā gadījumu nekonstatē kļūdas pilnveidotā vietējā ģeodēziskā tīkla punktu raksturlielumos.
Pašvaldības jau nodrošina vietējā tīkla informācijas publisku pieejamību atbilstoši savām tehniskajām iespējām un noteikumiem, nodrošinot informācijas publicēšanu no savām vai piesaistītā komersanta informācijas sistēmām.
Pašvaldības atbildīgā persona manuāli ievada pilnveidoto vietējā ģeodēziskā tīkla punktu raksturlielumus VTDB. Tas ir laikietilpīgs darbs, ņemot vērā to, ka faktiski visās pašvaldībās ir izveidotas savas vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzes, kuras uztur attiecīgā pašvaldības struktūrvienība vai komersants, kuram deleģēts šāds uzdevums. Līdz ar to, Aģentūrai uzturot VTDB, tad rada administratīvo slogu un informācijas dublēšanos dažādās informācijas sistēmās. Aģentūra izskatot un kontrolējot vietējā ģeodēziskā tīkla dokumentāciju vairumā gadījumu nekonstatē kļūdas pilnveidotā vietējā ģeodēziskā tīkla punktu raksturlielumos.
Pašvaldības jau nodrošina vietējā tīkla informācijas publisku pieejamību atbilstoši savām tehniskajām iespējām un noteikumiem, nodrošinot informācijas publicēšanu no savām vai piesaistītā komersanta informācijas sistēmām.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā iepriekš minēto, Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi Noteikumu projektu, kas paredz šādus MK Noteikumu Nr. 497 grozījumus:
1) papildināt ar jaunu 2.1 punktu (aizstājot MK Noteikumu Nr. 497 spēkā esošo 7. punktu), kas nosaka kāda veida un klases ģeodēziskie punkti ir piederīgi vietējam ģeodēziskam tīklam;
2) precizēt 5. punktu, atbilstoši Aģentūras jaunajam nosaukumam, kā arī noteikts, ka Aģentūra sniedz metodisko atbalstu pašvaldībām vietējā tīkla pilnveidošanā, ģeodēzisko datu atjaunošanā un ģeodēziskās informācijas apritē;
3) svītrot 13. un 14. punktu, kuros noteikts, ka pašvaldībai jāiesniedz Aģentūrā atzinuma saņemšanai vietējā tīkla apsekošanas pārskats;
4) precizēts 30. punkts, svītrojot norādi, kas nosaka, ka pašvaldība vietējā tīkla pilnveidošanas apraksta dokumentāciju pirms apstiprināšanas var iesniegt aģentūrā atzinuma sniegšanai;
5) svītrot 31. punktu, kurā noteikts, ka pašvaldībai jāiesniedz Aģentūrā atzinuma saņemšanai vietējā tīkla pilnveidošanas apraksts;
6) svītrot 45. punktu, kurā noteikts, ka pašvaldībai jāiesniedz Aģentūrā atzinuma saņemšanai vietējā tīkla pilnveidošanas pārskats;
7) precizēts 50. punkts, svītrojot norādi uz vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzi;
8) svītrot VI. nodaļu "Vietējā tīkla informācijas aprite", attiecīgi papildinot MK Noteikumus Nr. 497. ar jaunu tiesisko regulējumu 44., 46., 49. un 56.1 punktā, kas nosaka pašvaldības pilnvaras vietējā tīkla uzturēšanā.
9) precizēts 1. pielikuma punktu veidu apzīmējums (iedalījums): gr – grunts repers un gz – grunts zīme;
10) svītrot 4. pielikumu, attiecīgi papildinot MK Noteikumu Nr. 497 25. punktu ar jaunu tiesisko regulējumu, nosakot, ka ģeodēzisko punktu ierīkošanā izmantojamas Valsts ģeodēziskā tīkla zīmju albumā norādītās zīmes, vēsturisko zīmju tipu albumā norādītās zīmes un tipi, kas ir pieejami Valsts ģeodēziskā tīkla datubāzē, kā arī nosakot grunts punktu ierīkošanas metodi;
11) svītrot pārejas noteikumu 65. punktu sakarā ar to, ka MK Noteikumos Nr. 497 svītrota IV. nodaļa (t.sk. 58. un 62. punkts);
12) svītrot 7. pielikumu un atsauci uz to 52. punktā;
13) veikti redakcionāli precizējumi 2., 8., 22., 24., 51. un 54. punktā.
1) papildināt ar jaunu 2.1 punktu (aizstājot MK Noteikumu Nr. 497 spēkā esošo 7. punktu), kas nosaka kāda veida un klases ģeodēziskie punkti ir piederīgi vietējam ģeodēziskam tīklam;
2) precizēt 5. punktu, atbilstoši Aģentūras jaunajam nosaukumam, kā arī noteikts, ka Aģentūra sniedz metodisko atbalstu pašvaldībām vietējā tīkla pilnveidošanā, ģeodēzisko datu atjaunošanā un ģeodēziskās informācijas apritē;
3) svītrot 13. un 14. punktu, kuros noteikts, ka pašvaldībai jāiesniedz Aģentūrā atzinuma saņemšanai vietējā tīkla apsekošanas pārskats;
4) precizēts 30. punkts, svītrojot norādi, kas nosaka, ka pašvaldība vietējā tīkla pilnveidošanas apraksta dokumentāciju pirms apstiprināšanas var iesniegt aģentūrā atzinuma sniegšanai;
5) svītrot 31. punktu, kurā noteikts, ka pašvaldībai jāiesniedz Aģentūrā atzinuma saņemšanai vietējā tīkla pilnveidošanas apraksts;
6) svītrot 45. punktu, kurā noteikts, ka pašvaldībai jāiesniedz Aģentūrā atzinuma saņemšanai vietējā tīkla pilnveidošanas pārskats;
7) precizēts 50. punkts, svītrojot norādi uz vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzi;
8) svītrot VI. nodaļu "Vietējā tīkla informācijas aprite", attiecīgi papildinot MK Noteikumus Nr. 497. ar jaunu tiesisko regulējumu 44., 46., 49. un 56.1 punktā, kas nosaka pašvaldības pilnvaras vietējā tīkla uzturēšanā.
9) precizēts 1. pielikuma punktu veidu apzīmējums (iedalījums): gr – grunts repers un gz – grunts zīme;
10) svītrot 4. pielikumu, attiecīgi papildinot MK Noteikumu Nr. 497 25. punktu ar jaunu tiesisko regulējumu, nosakot, ka ģeodēzisko punktu ierīkošanā izmantojamas Valsts ģeodēziskā tīkla zīmju albumā norādītās zīmes, vēsturisko zīmju tipu albumā norādītās zīmes un tipi, kas ir pieejami Valsts ģeodēziskā tīkla datubāzē, kā arī nosakot grunts punktu ierīkošanas metodi;
11) svītrot pārejas noteikumu 65. punktu sakarā ar to, ka MK Noteikumos Nr. 497 svītrota IV. nodaļa (t.sk. 58. un 62. punkts);
12) svītrot 7. pielikumu un atsauci uz to 52. punktā;
13) veikti redakcionāli precizējumi 2., 8., 22., 24., 51. un 54. punktā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Ņemot vērā, ka saskaņošanas procesā netika panākta vienošanās par Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izteikto priekšlikumu Noteikumu projektā ietvert nepārprotamu deleģējumu (pilnvarojumu) pašvaldībām izdot saistošos noteikumus, kuros detalizēti noteikta kārtība, kā pašvaldībās tiek nodrošināta vietējā tīkla uzturēšana, apsekošana, aizsardzība, punktu izmantošana un informācijas aprite, kā arī ievērojot institūciju atšķirīgos viedokļus par šāda deleģējuma nepieciešamību un juridisko pamatu, Noteikumu projektam ir pievienots Ministru kabineta sēdes protokollēmums. Tas paredz, ka Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, pieaicinot Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, līdz 2026. gada 1. novembrim veiks izvērtējumu par problēmjautājumiem vietējā ģeodēziskā tīkla punktu aizsardzībā un nepieciešamības gadījumā sagatavos attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kura īpašumā tiek ierīkots ģeodēziskais punkts.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta pieņemšanas rezultātā ierīkojot ģeodēziskā tīkla punktu turpmāk nebūs jāparaksta akts par ģeodēziskā punkta ierīkošanu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Sabiedrības mērķgrupas ir pašvaldības un komersanti, kuriem deleģēts uzdevums uzturēt vietējo ģeodēzisko tīklu. Pašvaldībām turpmāk būs jāizvērtē un jāsaskaņo vietējā tīkla pilnveidošanas pārskati. Aģentūra turpinās sniegt metodisko atbalstu pašvaldībām vietējā tīkla pilnveidošanā, ģeodēzisko datu atjaunošanā un ģeodēziskās informācijas apritē.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
AS "Latvijas valsts meži", Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Lauksaimniecības datu centrs, Lauku atbalsta dienests, Tieslietu ministrija, Valsts meža dienests, Valsts zemes dienests, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, VSIA "Latvijas Valsts ceļi", VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi", Zemkopības ministrija, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Jūrmalas valstspilsētas administrācija, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, Limbažu novada pašvaldības Centrālā pārvalde, Augšdaugavas novada pašvaldība, Krāslavas novada pašvaldība, Ludzas novada pašvaldība, Saldus novada pašvaldība.Nevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija", Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija, Latvijas Mērnieku biedrībaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Darba grupa/domnīca
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Padomes 2023. gada 13. decembra sēdē tika nolemts sniegt mandātu Aģentūrai izveidot un tehniski nodrošināt ekspertu grupu grozījumu izstrādei MK Noteikumos Nr. 497. Grozījumu galvenais mērķis birokrātiskā sloga mazināšana, kas rodas Aģentūrai pilnīgi kontrolējot Vietējā ģeodēziskā tīkla izveides dokumentāciju un vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzi.
Lai nodrošinātu Padomes 2023. gada 13. decembra sēdē pieņemtā lēmuma (sēdes protokols Nr. PROT-1, 2. izskatāmā jautājuma "Iepriekšējā Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomes sēdē ministrijām (institūcijām) uzdoto uzdevumu izpilde" 2. apakšpunkta) izpildi, Aģentūra izveidoja ekspertu darba grupu, kuras darbā piedalījās pārstāvji no Valsts zemes dienesta, Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, Valsts meža dienesta, AS “Latvijas valsts meži”, Lauksaimniecības datu centra, VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, Lauku atbalsta dienesta, Zemkopības ministrijas Meža departamenta, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas, Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas, Latvijas Mērnieku biedrības, Rīgas valstspilsētas pašvaldības, Jūrmalas valstspilsētas administrācijas, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības, Limbažu novada pašvaldības Centrālās pārvaldes, Augšdaugavas novada pašvaldības, Krāslavas novada pašvaldības, Ludzas novada pašvaldības, Saldus novada pašvaldības.
Ekspertu grupa, izskatot ģeotelpiskās informācijas jomas reglamentējošos normatīvos aktus un to izmaiņu nepieciešamību, 2024. gada 19. marta sanāksmē secināja, ka saistībā ar izmaiņām par vietējā ģeodēziskā tīkla datu izplatību ir jāgroza vairāki normatīvie akti, tai skaitā arī MK Noteikumi Nr. 497, attiecīgi piedaloties projekta izstrādē ar saviem priekšlikumiem.
Lai nodrošinātu Padomes 2023. gada 13. decembra sēdē pieņemtā lēmuma (sēdes protokols Nr. PROT-1, 2. izskatāmā jautājuma "Iepriekšējā Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomes sēdē ministrijām (institūcijām) uzdoto uzdevumu izpilde" 2. apakšpunkta) izpildi, Aģentūra izveidoja ekspertu darba grupu, kuras darbā piedalījās pārstāvji no Valsts zemes dienesta, Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, Valsts meža dienesta, AS “Latvijas valsts meži”, Lauksaimniecības datu centra, VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, Lauku atbalsta dienesta, Zemkopības ministrijas Meža departamenta, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas, Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas, Latvijas Mērnieku biedrības, Rīgas valstspilsētas pašvaldības, Jūrmalas valstspilsētas administrācijas, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības, Limbažu novada pašvaldības Centrālās pārvaldes, Augšdaugavas novada pašvaldības, Krāslavas novada pašvaldības, Ludzas novada pašvaldības, Saldus novada pašvaldības.
Ekspertu grupa, izskatot ģeotelpiskās informācijas jomas reglamentējošos normatīvos aktus un to izmaiņu nepieciešamību, 2024. gada 19. marta sanāksmē secināja, ka saistībā ar izmaiņām par vietējā ģeodēziskā tīkla datu izplatību ir jāgroza vairāki normatīvie akti, tai skaitā arī MK Noteikumi Nr. 497, attiecīgi piedaloties projekta izstrādē ar saviem priekšlikumiem.
6.4. Cita informācija
Semināri un konferences, kuros tika sniegta informācija un noteikta viedokļu apmaiņa saistībā ar vietējā ģeodēziskā tīkla izplatību (plānotajām izmaiņām): Aģentūras rīkotais ikgadējais pasākums “Ģeodēzistu diena” (2024. gada 20. februārī un 2025. gada 4. februārī).
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
- Pašvaldības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
1) Saskaņā ar MK Noteikumu Nr. 497 plānoto tiesisko regulējumu, Aģentūra turpmāk neizskatīs un nekontrolēs vietējā ģeodēziskā tīkla dokumentāciju;
2) Pašvaldībām turpmāk būs jāizvērtē un jāsaskaņo vietējā tīkla pilnveidošanas pārskats;
3) Pašvaldībām nebūs jāievada dati par vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem VTDB;
4) Pašvaldībām nebūs jāparaksta akts ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju, kura īpašumā tiek ierīkots ģeodēziskais punkts.
2) Pašvaldībām turpmāk būs jāizvērtē un jāsaskaņo vietējā tīkla pilnveidošanas pārskats;
3) Pašvaldībām nebūs jāievada dati par vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem VTDB;
4) Pašvaldībām nebūs jāparaksta akts ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju, kura īpašumā tiek ierīkots ģeodēziskais punkts.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi