23-TA-110: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas pārdali" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2022.gada 21.decembra rīkojuma Nr.966 „Par Pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2023.gadam” 5.punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir piešķirt finanšu līdzekļus Sabiedrības integrācijas fondam (turpmāk – Fonds), lai līdz 2023.gada 30.jūnijam īstenotu valsts budžeta finansētās programmas „Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem” (turpmāk – Programma) projektus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta rezultātā Ukrainas civiliedzīvotāji ir spiesti atstāt savas dzīvesvietas, dodoties meklēt patvērumu Eiropas Savienības valstīs, tostarp Latvijā. Ņemot vērā esošo ģeopolitisko situāciju Eiropā, īpaši – kara turpināšanos, aukstu laikapstākļu iestāšanos, enerģētikas resursu cenu kāpumu, kā arī Krievijas karadarbības izraisītus būtiskus civilās infrastruktūras bojājumus Ukrainā – var prognozēt, ka Ukrainas civiliedzīvotāji turpinās pamest Ukrainas teritoriju un meklēs patvērumu citās valstīs, tajā skaitā Latvijā. Tāpat, pastāvot minētajiem apstākļiem, nav pamata pieņemt, ka liela daļa Ukrainas civiliedzīvotāju, kas šobrīd apmetušies Latvijā, tuvākajā laikā varēs atgriezties Ukrainā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 21.decembra rīkojuma Nr.966 apstiprinātā Pasākumu plāna atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2023.gadam (turpmāk – Plāns) 9.6.punktu Fonds ir atbildīgā institūcija un Kultūras ministrija ir līdzatbildīgā institūcija, lai nodrošinātu 9.6.pasākuma „Bezmaksas latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem visos Latvijas reģionos, sākot ar A1 līmeni” īstenošanu. Finansējuma avots šī pasākuma īstenošanai ir noteiktais valsts budžeta resora „74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” atsevišķā programmā plānotais finansējums – 765 925 euro apmērā Programmas īstenošanai.
2022.gadā, īstenojot programmu „Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem”, projektu konkursa ietvaros bija noslēgts 31 līgums ar organizācijām, kas nodrošināja latviešu valodas mācības visos Latvijas reģionos. 2022.gadā latviešu valodas mācības kopā apmeklēja 3 507 personas (pabeigušas sekmīgi A1 līmeni – 2 249 personas un A2 līmeni – 350 personas). Fonds īstenoja virkni aktivitāšu, lai informācija par Ukrainas civiliedzīvotājiem pieejamām bezmaksas latviešu valodas mācībām sasniegtu mērķgrupu. Tika izvietoti informatīvi materiāli bēgļu uzņemšanas centros, veiktas informatīvas aktivitātes sociālajos tīklos, informatīvā atbalsta sniegšanā iesaistītas pašvaldību struktūrvienības, kas sniedz pakalpojumus Ukrainas civiliedzīvotājiem, Latvijas Darba devēju konfederācija un nevalstiskās organizācijas, kas iesaistītas Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumos.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 21.decembra rīkojuma Nr.966 apstiprinātā Pasākumu plāna atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2023.gadam (turpmāk – Plāns) 9.6.punktu Fonds ir atbildīgā institūcija un Kultūras ministrija ir līdzatbildīgā institūcija, lai nodrošinātu 9.6.pasākuma „Bezmaksas latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem visos Latvijas reģionos, sākot ar A1 līmeni” īstenošanu. Finansējuma avots šī pasākuma īstenošanai ir noteiktais valsts budžeta resora „74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” atsevišķā programmā plānotais finansējums – 765 925 euro apmērā Programmas īstenošanai.
2022.gadā, īstenojot programmu „Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem”, projektu konkursa ietvaros bija noslēgts 31 līgums ar organizācijām, kas nodrošināja latviešu valodas mācības visos Latvijas reģionos. 2022.gadā latviešu valodas mācības kopā apmeklēja 3 507 personas (pabeigušas sekmīgi A1 līmeni – 2 249 personas un A2 līmeni – 350 personas). Fonds īstenoja virkni aktivitāšu, lai informācija par Ukrainas civiliedzīvotājiem pieejamām bezmaksas latviešu valodas mācībām sasniegtu mērķgrupu. Tika izvietoti informatīvi materiāli bēgļu uzņemšanas centros, veiktas informatīvas aktivitātes sociālajos tīklos, informatīvā atbalsta sniegšanā iesaistītas pašvaldību struktūrvienības, kas sniedz pakalpojumus Ukrainas civiliedzīvotājiem, Latvijas Darba devēju konfederācija un nevalstiskās organizācijas, kas iesaistītas Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumos.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā esošo ģeopolitisko situāciju Eiropā, īpaši – kara turpināšanos, aukstu laikapstākļu iestāšanos, enerģētikas resursu cenu kāpumu, Krievijas karadarbības izraisītus būtiskus civilās infrastruktūras bojājumus Ukrainā – var prognozēt, ka Ukrainas civiliedzīvotāji turpinās pamest Ukrainas teritoriju un meklēs patvērumu citās valstīs, tajā skaitā Latvijā. Tāpat, pastāvot minētajiem apstākļiem, nav pamata pieņemt, ka liela daļa Ukrainas civiliedzīvotāju, kas šobrīd apmetušies Latvijā, tuvākajā laikā varēs atgriezties Ukrainā.
Lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk nodrošinātu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta laikā, Latvijas Republikas Saeima 2022.gada 3.martā pieņēma likumu „Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums”. Saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta sniegšanai nepieciešamās informācijas reģistru līdz 2023.gada 10.janvārim Civilās aizsardzības komisijās kopumā ir vērsušās 35 161 personas, izmitinātas 11 333 personas. Fizisko personu reģistrā iekļauto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits – 44 446 personas (piešķirts personas kods).
Saskaņā ar Plānu 2023.gada laikā Latvijā plānots uzņemt 40 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, no kuriem 65 % jeb 26 000 būs pieaugušas personas.
Ukrainas civiliedzīvotāji aizvien vairāk vēlas iesaistīties nodarbinātībā un, lai nodrošinātu pēc iespējas lielākas iespējas strādāt ne tikai zemi kvalificētu darbu, kā arī tiktu veicināta personu sociālekonomiskā iekļaušanās Latvijas sabiedrībā, ir nepieciešamas latviešu valodas zināšanas.
Lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk nodrošinātu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta laikā, Latvijas Republikas Saeima 2022.gada 3.martā pieņēma likumu „Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums”. Saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta sniegšanai nepieciešamās informācijas reģistru līdz 2023.gada 10.janvārim Civilās aizsardzības komisijās kopumā ir vērsušās 35 161 personas, izmitinātas 11 333 personas. Fizisko personu reģistrā iekļauto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits – 44 446 personas (piešķirts personas kods).
Saskaņā ar Plānu 2023.gada laikā Latvijā plānots uzņemt 40 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, no kuriem 65 % jeb 26 000 būs pieaugušas personas.
Ukrainas civiliedzīvotāji aizvien vairāk vēlas iesaistīties nodarbinātībā un, lai nodrošinātu pēc iespējas lielākas iespējas strādāt ne tikai zemi kvalificētu darbu, kā arī tiktu veicināta personu sociālekonomiskā iekļaušanās Latvijas sabiedrībā, ir nepieciešamas latviešu valodas zināšanas.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Sabiedrības integrācijas fonda likuma 3.panta pirmo daļu Fonda mērķis ir atbilstoši attīstības plānošanas dokumentiem finansiāli atbalstīt un veicināt sabiedrības integrāciju. Fonds atbalsta arī publiskā un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanu. Sabiedrības integrācijas joma ietver plašu darbību kopumu, kas paredz ne tikai atbalsta sniegšanu valsts un ārvalstu finanšu programmu ietvaros, bet arī ikviena sabiedrības pārstāvja iekļaušanās sabiedrībā veicināšanu, īstenojot mērķtiecīgus atbalsta pasākumus.
Projektā piedāvātais risinājums sagatavots, ņemot vērā Fonda pieredzi un kapacitāti, kā arī kompetenci jautājumos, kas skar atklātu projektu iesniegumu konkursu izsludināšanu, projektu izvērtēšanu un uzraudzību. Ir izvērtēta arī līdzšinējā Kultūras ministrijas un Fonda sadarbība, īstenojot dažādas valsts budžeta finansētas programmas. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt atklātu un caurspīdīgu projektu īstenotāju atlasi iespējami īsā laikā, Fonds ir noteikts par Programmas administrētāju. Esošais tiesiskais regulējums, kas nosaka Fonda darbību (Sabiedrības integrācijas fonda likums un Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumi Nr.379 „Sabiedrības integrācijas fonda nolikums”) ļauj īstenot Programmu.
Projekts paredz no valsts budžeta programmas „74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” piešķirt Fondam finansējumu 765 925 euro apmērā. Programmas mērķis ir veicināt latviešu valodas lietojumu Ukrainas civiliedzīvotāju vidū, nodrošinot bezmaksas latviešu valodas mācības, sākot no A1 valodas prasmes līmeņa un atbilstoši sākotnējam valodas prasmes līmenim, pieaugušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, tai skaitā arī nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ar iegūtu vidējo izglītību, visos Latvijas reģionos. Programmas ietvaros tiks rīkots atklāts projektu konkurss, kura mērķis ir noteikt atbilstošus pieteikumus, kuru īstenošana sniegs būtisku ieguldījumu programmas mērķa sasniegšanā.
Projektu konkurss norisināsies atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 29.maija noteikumiem Nr.374 „Līdzfinansējuma piešķiršanas, vadības, uzraudzības un kontroles kārtība sabiedrības integrācijas veicināšanai un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanai”.
Projektus finansējuma saņemšanai Programmas ietvaros varēs iesniegt Latvijas Republikas tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas, citas valsts iestādes vai privāto tiesību juridiskas personas vai starptautiskas organizācijas pārstāvniecības Latvijas Republikā, kas darbojas saliedētas sabiedrības attīstības, izglītības vai sociālās iekļaušanās jomā (turpmāk – projekta pieteikuma iesniedzējs).
Programmas ietvaros netiek plānots atbalsts tādām projekta pieteikuma iesniedzēja darbībām, kurām atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantam. Projektu konkursa nolikumā tiks iekļauts nosacījums, ka gadījumos, ja pretendents vienlaikus veic gan Programmā atbalstāmās darbības, gan saimnieciskās darbības, kam komercdarbības atbalsta nosacījumi būtu jāpiemēro, projekta iesniedzējs veic šo darbību nodalīšanu.
Lai Programma varētu sasniegt savu mērķi 2023.gadā, projektu īstenošana tiks uzsākta nekavējoties pēc lēmuma par finansējuma piešķiršanu pieņemšanas. Projektu īstenotājiem tiks izmaksāts avanss atbilstoši konkursa nolikuma nosacījumiem. Tiks noteikts projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš, paredzot projektu īstenošanas uzsākšanu 2023.gada martā.
Projektu konkursa pieteikumi tiks vērtēti atbilstoši administratīvajiem un atbilstības kritērijiem. Projektu pieteikumus vērtēs projektu pieteikumu vērtēšanas komisija, taču projektu pieteikumu vērtēšanai var piesaistīt atklātā konkursā izraudzītus neatkarīgus ekspertus.
Atklāta konkursa ietvaros plānots atlasīt projektu pieteikumu iesniedzējus, kas nodrošinās bezmaksas latviešu valodas mācību pieejamību Ukrainas civiliedzīvotājiem iespējami tuvu viņu apmešanās vietām visos Latvijas reģionos.
Lai apstiprinātie projektu pieteikumi sniegtu būtisku ieguldījumu Programmas mērķa sasniegšanā, apstiprinātajiem projektiem kopā jāaptver aptuveni 1 000 pieaugušie Ukrainas civiliedzīvotāji. Projektos jānodrošina bezmaksas latviešu valodas mācības vismaz 120 akadēmisko stundu apjomā, sākot no A1 latviešu valodas prasmes līmeņa, nepārsniedzot izmaksas 743 euro par latviešu valodas mācību kursu (120 akadēmiskās stundas) vienai personai. Kopējās izmaksas par vienu kursu vienai personai ietver mācību pedagogu atlīdzības, mācību telpas, mācību aprīkojuma, valsts valodas prasmju pārbaudījuma (Valsts izglītības satura centrs) izmaksas u.tml. Programmas ietvaros finansējuma izlietojums tiks apstiprināts, balstoties uz latviešu valodas mācībās faktiski iesaistīto Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu. Detalizēta finansēšanas un atskaitīšanās kārtība tiks noteikta projektu konkursa nolikuma dokumentācijā, ko apstiprinās Fonda padome.
Programmā projektu īstenošanai pieejamais finansējums ir 743 000 euro (Programmā kopējais pieejamais finansējums ir 765 925 euro, no kuriem 22 925 euro ir plānoti Programmas administrēšanas izdevumu segšanai Fondam).
Programmas finansējums veido 100% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Projekta izmaksu attiecināmības periods ir no projektu īstenošanas uzsākšanas brīža līdz 2023.gada 30.jūnijam. Visām projekta aktivitātēm jābūt pabeigtām līdz 2023.gada 30.jūnijam.
Projektā piedāvātais risinājums sagatavots, ņemot vērā Fonda pieredzi un kapacitāti, kā arī kompetenci jautājumos, kas skar atklātu projektu iesniegumu konkursu izsludināšanu, projektu izvērtēšanu un uzraudzību. Ir izvērtēta arī līdzšinējā Kultūras ministrijas un Fonda sadarbība, īstenojot dažādas valsts budžeta finansētas programmas. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt atklātu un caurspīdīgu projektu īstenotāju atlasi iespējami īsā laikā, Fonds ir noteikts par Programmas administrētāju. Esošais tiesiskais regulējums, kas nosaka Fonda darbību (Sabiedrības integrācijas fonda likums un Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumi Nr.379 „Sabiedrības integrācijas fonda nolikums”) ļauj īstenot Programmu.
Projekts paredz no valsts budžeta programmas „74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” piešķirt Fondam finansējumu 765 925 euro apmērā. Programmas mērķis ir veicināt latviešu valodas lietojumu Ukrainas civiliedzīvotāju vidū, nodrošinot bezmaksas latviešu valodas mācības, sākot no A1 valodas prasmes līmeņa un atbilstoši sākotnējam valodas prasmes līmenim, pieaugušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, tai skaitā arī nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ar iegūtu vidējo izglītību, visos Latvijas reģionos. Programmas ietvaros tiks rīkots atklāts projektu konkurss, kura mērķis ir noteikt atbilstošus pieteikumus, kuru īstenošana sniegs būtisku ieguldījumu programmas mērķa sasniegšanā.
Projektu konkurss norisināsies atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 29.maija noteikumiem Nr.374 „Līdzfinansējuma piešķiršanas, vadības, uzraudzības un kontroles kārtība sabiedrības integrācijas veicināšanai un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanai”.
Projektus finansējuma saņemšanai Programmas ietvaros varēs iesniegt Latvijas Republikas tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas, citas valsts iestādes vai privāto tiesību juridiskas personas vai starptautiskas organizācijas pārstāvniecības Latvijas Republikā, kas darbojas saliedētas sabiedrības attīstības, izglītības vai sociālās iekļaušanās jomā (turpmāk – projekta pieteikuma iesniedzējs).
Programmas ietvaros netiek plānots atbalsts tādām projekta pieteikuma iesniedzēja darbībām, kurām atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantam. Projektu konkursa nolikumā tiks iekļauts nosacījums, ka gadījumos, ja pretendents vienlaikus veic gan Programmā atbalstāmās darbības, gan saimnieciskās darbības, kam komercdarbības atbalsta nosacījumi būtu jāpiemēro, projekta iesniedzējs veic šo darbību nodalīšanu.
Lai Programma varētu sasniegt savu mērķi 2023.gadā, projektu īstenošana tiks uzsākta nekavējoties pēc lēmuma par finansējuma piešķiršanu pieņemšanas. Projektu īstenotājiem tiks izmaksāts avanss atbilstoši konkursa nolikuma nosacījumiem. Tiks noteikts projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš, paredzot projektu īstenošanas uzsākšanu 2023.gada martā.
Projektu konkursa pieteikumi tiks vērtēti atbilstoši administratīvajiem un atbilstības kritērijiem. Projektu pieteikumus vērtēs projektu pieteikumu vērtēšanas komisija, taču projektu pieteikumu vērtēšanai var piesaistīt atklātā konkursā izraudzītus neatkarīgus ekspertus.
Atklāta konkursa ietvaros plānots atlasīt projektu pieteikumu iesniedzējus, kas nodrošinās bezmaksas latviešu valodas mācību pieejamību Ukrainas civiliedzīvotājiem iespējami tuvu viņu apmešanās vietām visos Latvijas reģionos.
Lai apstiprinātie projektu pieteikumi sniegtu būtisku ieguldījumu Programmas mērķa sasniegšanā, apstiprinātajiem projektiem kopā jāaptver aptuveni 1 000 pieaugušie Ukrainas civiliedzīvotāji. Projektos jānodrošina bezmaksas latviešu valodas mācības vismaz 120 akadēmisko stundu apjomā, sākot no A1 latviešu valodas prasmes līmeņa, nepārsniedzot izmaksas 743 euro par latviešu valodas mācību kursu (120 akadēmiskās stundas) vienai personai. Kopējās izmaksas par vienu kursu vienai personai ietver mācību pedagogu atlīdzības, mācību telpas, mācību aprīkojuma, valsts valodas prasmju pārbaudījuma (Valsts izglītības satura centrs) izmaksas u.tml. Programmas ietvaros finansējuma izlietojums tiks apstiprināts, balstoties uz latviešu valodas mācībās faktiski iesaistīto Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu. Detalizēta finansēšanas un atskaitīšanās kārtība tiks noteikta projektu konkursa nolikuma dokumentācijā, ko apstiprinās Fonda padome.
Programmā projektu īstenošanai pieejamais finansējums ir 743 000 euro (Programmā kopējais pieejamais finansējums ir 765 925 euro, no kuriem 22 925 euro ir plānoti Programmas administrēšanas izdevumu segšanai Fondam).
Programmas finansējums veido 100% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Projekta izmaksu attiecināmības periods ir no projektu īstenošanas uzsākšanas brīža līdz 2023.gada 30.jūnijam. Visām projekta aktivitātēm jābūt pabeigtām līdz 2023.gada 30.jūnijam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Ukrainas civiliedzīvotāji
Ietekmes apraksts
Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ieradušies Latvijā, tiks nodrošinātas latviešu valodas mācības vismaz 120 akadēmisko stundu apjomā, sākot ar A1 latviešu valodas prasmes līmeni, tādējādi sekmējot Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
765 925
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
765 925
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-765 925
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-765 925
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
765 925
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Programmā pieejamais finansējums ir 765 925 euro, no kuriem projektu īstenošanai pieejamais finansējums ir 743 000 euro un Programmas administrēšanai – 22 925 euro. Balstoties uz Fonda veiktajiem aprēķiniem un 2022.gadā īstenoto projektu pieredzi, secināts, ka vidējās latviešu valodas mācību kursa izmaksas vienai personai ir 743 euro, iekļaujot visas saistītās izmaksas (pedagogu atlīdzība, mācību materiāli, telpas, mācību aprīkojums, valsts valodas prasmju pārbaudījuma (Valsts izglītības satura centrs) izmaksas u.tml.). Projekts paredz risinājumu, lai nodrošinātu vismaz 120 akadēmisko stundu latviešu valodas mācības 1 000 Ukrainas civiliedzīvotājiem. Kopējais projektu īstenošanai pieejamais finansējums: 743 euro x 1 000 personas = 743 000 euro.
Vidējās latviešu valodas mācību kursa izmaksas vienai personai ir palielinājušās, jo tajās ir iekļautas izmaksas par valodas prasmes pārbaudi – eksāmena nodrošināšanas izmaksas, izdales mācību materiālu izmaksas, kā arī palielinājušās vidējās izmaksas valsts valodas kursiem.
Fonds programmu īstenošanā un finansēšanā darbojas, balstoties uz projektu pieeju un programmu administrēšanas izmaksas iekļauj programmu finansējumā. Fonda budžeta bāzē nav pieejams finansējums pilnā apmērā, lai segtu jaunu, iepriekš neplānotu programmu administrēšanas izdevumus. Fonda programmu administrēšanas izmaksās ietilpst programmas īstenošanā tieši iesaistīto darbinieku atlīdzība, tiešās izmaksas un netiešās izmaksas (t.sk. IT nodrošinājums, IT atbalsts, sakaru izdevumi, telpu noma un uzturēšana), kas tiek aprēķinātas atbilstoši programmas īstenošanā iesaistīto Fonda darbinieku proporcijai pret kopējo Fondā nodarbināto skaitu.
Programmas administrēšanas izmaksas – 3% jeb 22 925 euro.
Programmas administrēšanā, kā arī projektu uzraudzībai tiks piesaistīts vidēji viens darbinieks (amatu vieta) uz septiņiem mēnešiem (Programmas īstenošana un atskaišu pārbaude). Norādītais amatu vietu skaits un ilgums ir vidēji nepieciešamais, t.i., konkursa sagatavošanas, izvērtēšanas, līgumu slēgšanas un līgumu uzraudzības periodos tas būs atšķirīgs. Minētā amata vieta ir esošā amatu vieta, kurai budžeta bāzē finansējums nav pietiekams, un līdz projektu un programmu uzsākšanai tā ir saglabāta, lai veicinātu operatīvu darbu izpildi un mazinātu administratīvo resursu ieguldījumu, uzsākot jaunus projektus vai programmas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.361 „Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients” Programmas koordinatora amats atbilst 10.mēnešalgu grupai (39.2.saime, II līmenis), ar maksimālo atlīdzības apmēru 1 999 euro:
1) izmaksas mēnesī: 1 999 euro (mēnešalga) + 472 euro (darba devēja sociālās iemaksas) = 2 471 euro;
2) izmaksas 7 mēnešiem: 2 471 euro x 7 mēn. = 17 297 euro.
Informatīvais atbalsts Programmas popularizēšanā un īstenošanā ir 2 431 euro, un Programmas administrēšanas izmaksas ir 3 197 euro, tai skaitā informācijas tehnoloģiju pakalpojumi un darba vietas uzturēšanas izmaksas.
Administratīvo izmaksu sadārdzinājums saistīts ar izmaiņām normatīvajos aktos darba samaksas noteikšanā, kā arī paredzēts finansējums informatīvajam atbalstam programmas popularizēšanā un darba vietas uzturēšanā.
Vidējās latviešu valodas mācību kursa izmaksas vienai personai ir palielinājušās, jo tajās ir iekļautas izmaksas par valodas prasmes pārbaudi – eksāmena nodrošināšanas izmaksas, izdales mācību materiālu izmaksas, kā arī palielinājušās vidējās izmaksas valsts valodas kursiem.
Fonds programmu īstenošanā un finansēšanā darbojas, balstoties uz projektu pieeju un programmu administrēšanas izmaksas iekļauj programmu finansējumā. Fonda budžeta bāzē nav pieejams finansējums pilnā apmērā, lai segtu jaunu, iepriekš neplānotu programmu administrēšanas izdevumus. Fonda programmu administrēšanas izmaksās ietilpst programmas īstenošanā tieši iesaistīto darbinieku atlīdzība, tiešās izmaksas un netiešās izmaksas (t.sk. IT nodrošinājums, IT atbalsts, sakaru izdevumi, telpu noma un uzturēšana), kas tiek aprēķinātas atbilstoši programmas īstenošanā iesaistīto Fonda darbinieku proporcijai pret kopējo Fondā nodarbināto skaitu.
Programmas administrēšanas izmaksas – 3% jeb 22 925 euro.
Programmas administrēšanā, kā arī projektu uzraudzībai tiks piesaistīts vidēji viens darbinieks (amatu vieta) uz septiņiem mēnešiem (Programmas īstenošana un atskaišu pārbaude). Norādītais amatu vietu skaits un ilgums ir vidēji nepieciešamais, t.i., konkursa sagatavošanas, izvērtēšanas, līgumu slēgšanas un līgumu uzraudzības periodos tas būs atšķirīgs. Minētā amata vieta ir esošā amatu vieta, kurai budžeta bāzē finansējums nav pietiekams, un līdz projektu un programmu uzsākšanai tā ir saglabāta, lai veicinātu operatīvu darbu izpildi un mazinātu administratīvo resursu ieguldījumu, uzsākot jaunus projektus vai programmas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.361 „Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients” Programmas koordinatora amats atbilst 10.mēnešalgu grupai (39.2.saime, II līmenis), ar maksimālo atlīdzības apmēru 1 999 euro:
1) izmaksas mēnesī: 1 999 euro (mēnešalga) + 472 euro (darba devēja sociālās iemaksas) = 2 471 euro;
2) izmaksas 7 mēnešiem: 2 471 euro x 7 mēn. = 17 297 euro.
Informatīvais atbalsts Programmas popularizēšanā un īstenošanā ir 2 431 euro, un Programmas administrēšanas izmaksas ir 3 197 euro, tai skaitā informācijas tehnoloģiju pakalpojumi un darba vietas uzturēšanas izmaksas.
Administratīvo izmaksu sadārdzinājums saistīts ar izmaiņām normatīvajos aktos darba samaksas noteikšanā, kā arī paredzēts finansējums informatīvajam atbalstam programmas popularizēšanā un darba vietas uzturēšanā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Fonda valsts budžeta finansētās programmas „Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem” projektu īstenošanai finansējums pārdalāms no budžeta resora „74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Kultūras ministrija
- Sabiedrības integrācijas fonds
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.‑2027.gadam noteikts, ka imigrantu integrācijas jautājumi ir Eiropas Savienības dalībvalstu kompetence, tomēr Eiropas Savienības līmenī kopš 2004.gada tiek izstrādāti vienoti koordinācijas instrumenti, piemēram, Eiropas Savienības imigrantu integrācijas pamatprincipi (Common Basic Principles for integration of third country nationals), kas joprojām ir aktuāls dokuments un pamats ieteikumiem imigrantu integrācijas jomā. Pamatprincipiem ir rekomendējošs raksturs un tie iesaka svarīgākos jautājumus, kuriem vēlams pievērst īpašu uzmanību, veidojot integrācijas politiku. Neraugoties uz atšķirīgajiem ieceļošanas pamatiem, imigrantu iekļaušanās sabiedrībā skar gan saskarsmes jautājumus, gan iekļaušanos izglītībā un darba tirgū, gan piekļuvi veselības un citiem pakalpojumiem. Viens no imigrantu integrācijas pamatprincipiem nosaka, ka: „pamatzināšanas vietējās sabiedrības valodas, vēstures un institūciju jomā ir neaizstājami integrācijas faktori; imigrantu sekmīga integrācija ir iespējama tikai tad, ja tiem sniedz iespēju iegūt šīs pamatzināšanas”.
Viens no biežāk minētajiem faktoriem, kas kavē ārvalstu pilsoņu iekļaušanos sabiedrībā, ir latviešu valodas nezināšana. Latviešu valodas apguves mācību organizatoru vērtējumā saglabājas augsts pieprasījums pēc latviešu valodas mācībām. Pieprasījums pēc latviešu valodas kursiem ir ne tikai to trešo valstu pilsoņu vidū, kuri Latvijā ir iebraukuši, salīdzinoši nesen, bet arī to vidū, kuri šeit dzīvo ilgāk par diviem gadiem.
Lai vienlaikus nodrošinātu ārvalstu pilsoņu integrāciju un saliedētas sabiedrības veidošanos, nepieciešama sistēmiska pieeja, kas nodrošina gan valodas apguvi, gan rada motivējošu vidi tās lietošanai, gan sniedz informāciju un zināšanas par Latvijas vēsturi, demokrātijas vērtībām, kā arī tradīcijām un latvisko kultūras telpu, tādējādi palīdzot iekļauties un piedalīties sabiedrības dzīvē.
Programmas īstenošana veicinās Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā.
Viens no biežāk minētajiem faktoriem, kas kavē ārvalstu pilsoņu iekļaušanos sabiedrībā, ir latviešu valodas nezināšana. Latviešu valodas apguves mācību organizatoru vērtējumā saglabājas augsts pieprasījums pēc latviešu valodas mācībām. Pieprasījums pēc latviešu valodas kursiem ir ne tikai to trešo valstu pilsoņu vidū, kuri Latvijā ir iebraukuši, salīdzinoši nesen, bet arī to vidū, kuri šeit dzīvo ilgāk par diviem gadiem.
Lai vienlaikus nodrošinātu ārvalstu pilsoņu integrāciju un saliedētas sabiedrības veidošanos, nepieciešama sistēmiska pieeja, kas nodrošina gan valodas apguvi, gan rada motivējošu vidi tās lietošanai, gan sniedz informāciju un zināšanas par Latvijas vēsturi, demokrātijas vērtībām, kā arī tradīcijām un latvisko kultūras telpu, tādējādi palīdzot iekļauties un piedalīties sabiedrības dzīvē.
Programmas īstenošana veicinās Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi