Anotācija

Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā un Meža likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot par brīvu cenu valsts nekustamo īpašumu "Mālnieku karjers", Drabešu pagastā, Cēsu novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Vispārējā kārtība

Izstrādātais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot par brīvu cenu nekustamo īpašumu "Mālnieku karjers" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4246 002 0407) - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 4246 002 0407) 3,6 ha platībā, tai skaitā meža zemi 1,5 ha platībā - Drabešu pagastā, Cēsu novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums).

Īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu nostiprinātas valstij Finanšu ministrijas personā Drabešu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000070757, lēmuma datums: 20.06.2023. (pamats: Komerclikuma 317.panta trešā daļa, Uzņēmumu reģistra 2021.gada 22.aprīļa lēmums Nr. 6-12/45007, 2023.gada 19.maija Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akts Nr. 2580R/23.).

Nekustamais īpašums 19.052023. pārņemts Finanšu ministrijas valdījumā un grāmatvedības uzskaitē un VNĪ pārvaldīšanā ar valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akta Nr. 2580R/23 (valstij piekritīgās mantas realizācijai un nodošanai bez maksas) (VNĪ Akta Nr. A/2023/2572) akta parakstīšanas dienu.

Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem atsavināmais Nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4246 002 0407) 3,6 ha platībā, tai skaitā meža zemi 1,5 ha platībā. Lietošanas mērķis: (0401) "Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas" 3,6000 ha. Zemes vienības lietošanas veids: ganības 0,4000 ha; mežs 1,5000 ha (t.sk. jaunaudze 1,2500 ha); zeme zem ceļiem 0,1000 ha; pārējās zemes 1,6000 ha.

Atbilstoši NĪVKIS informācijai Nekustamajam īpašumam uz 23.12.2025. fiskālā kadastrālā vērtība ir 2 444 euro un fiskālais īpašuma novērtējums ir 3 761 euro; universālā kadastrālā vērtība uz 01.01.2025. ir 7 200 euro un universālais īpašuma novērtējums ir 8 517 euro.
Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās mežaudzes vērtība, atbilstoši Valsts meža dienesta sniegtajiem datiem uz 08.06.2023. noteikta 1 245 euro.

Nekustamajam īpašumam NĪVKIS noteikti šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar gāzesvadu ar spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem 0,0349 ha;
- lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam 0,1976 ha;
- nacionālā parka neitrālās zonas teritorija 3,6000 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20kilovoltiem 0,1976 ha;
- vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli laukos 3,6000 ha.
Nekustamais īpašums visā tā platībā atrodas Gaujas nacionālā parka neitrālās zonas teritorijā un iekļaujas valsts nozīmes kultūras pieminekļa "Lejaspeļu senkapi" (valsts aizsardzības Nr. 400) aizsargjoslā (aizsardzības zonā).
Nekustamais īpašums nav iznomāts.

Saskaņā ar Meža likuma 1. panta 29. punktu meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi. Saskaņā ar Meža likuma 3. panta pirmās daļas 1. punktu šā likuma objekts ir zeme, kas NĪVKIS reģistrēta kā mežs.
Saskaņā ar Meža likuma 44. panta pirmo daļu valsts meža zeme ir meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416. pantam atzīta par bezmantinieku mantu. Tā kā Nekustamā īpašumā ietilpstošā meža zeme 1,500 ha platībā ir uzskatāma par valsts meža zemi, kas atzīta par bezmantinieka mantu, ievērojot Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7 punktu, tā atsavināšanu var atļaut ar Ministru kabineta rīkojumu. Meža likuma 44 panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 7. punktā minētā zeme atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7. punkts noteic, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, atsavinot valsts meža zemi, kas atzīta par bezmantinieku, bezīpašnieka, konfiscētu vai atmestu mantu un veido domājamās daļas vai nerobežojas ar valsts īpašumu, vai atrodas pilsētu vai ciemu teritorijā, vai pie tās nav piekļuves, vai ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Cēsu novada pašvaldība ar 13.07.2023. vēstuli Nr. 9-1/2023/457 ir informējusi, ka atbilstoši Amatas novada domes 19.12.2018. saistošajiem noteikumiem Nr.12 "Amatas novada teritorijas plānojums 2014.-2025. gadam (ar 2018.gada grozījumiem)" (spēkā esošs) teritorijā, kurā atrodas Nekustamais īpašums, minimālā nodalāmā platība ir 2 ha, līdz ar to nav pieļaujama zemes vienības sadale, atdalot meža zemi. Vienlaikus Cēsu novada pašvaldība ar minēto vēstuli informē, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams pašvaldībai autonomo funkciju veikšanai.
Zemkopības ministrija ar 12.05.2023. vēstuli Nr. 8.7-6e/619/2023 ir sniegusi informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, ka ņemot vērā, ka Nekustamajam īpašumam nav nodrošināta piekļuve no valsts vai pašvaldības autoceļa un zemes vienība nerobežojas ar valsts meža zemi, kā arī zemes vienība iekļaujas aizsargjoslā ap kultūras pieminekļiem un tajā nav atļauta mežsaimnieciskā izmantošana, no meža apsaimniekošanas viedokļa zemes vienības pārņemšana Zemkopības ministrijas valdījumā un akciju sabiedrības "Latvijas Valsts meži" pārvaldīšanā valsts funkciju veikšanai nav lietderīga.

Papildus Cēsu novada pašvaldība ar 05.09.2023. vēstuli Nr. 9-1/2023/507 informē, ka:
- saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1. panta 11. punktā noteikto, Nekustamais īpašums ir uzskatāms par starpgabalu, un ka tam nav nodrošināta piekļūšana no valsts vai pašvaldības ceļa.
- Nekustamais īpašums neatrodas degradētā teritorijā;
 - atbilstoši Amatas novada domes 19.12.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 12 "Amatas novada teritorijas plānojums 2014. - 2025. gadam (ar 2018.gada grozījumiem)" (spēkā esošs) zemes vienībai atļautā izmantošana noteikta kā rūpnieciskās apbūves teritorija (R), ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi: - vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve; smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve; lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve; derīgo izrakteņu ieguve; atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve; inženiertehniskā infrastruktūra; transporta lineārā infrastruktūra; transporta apkalpojošā infrastruktūra; noliktavu apbūve; lidostu un ostu apbūve; energoapgādes uzņēmumu apbūve.
Teritorijas papildizmantošanas veidi: biroju ēku apbūve; tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu apbūve; aizsardzības un drošības iestāžu apbūve.
Nekustamajam īpašumam noteiktie apgrūtinājumi tiešā veidā nerada papildu ietekmi uz nekustamā īpašuma iespējamo izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā, vienlaikus Nekustamā īpašuma ieguvējam jāņem vērā Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, Ministru kabineta 02.05.2012. noteikumos Nr. 317 "Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" noteiktās prasības neitrālajā zonā, kā arī tiesību akti, kas regulē augstākminētā kultūras pieminekļa aizsardzību, kura teritorijā nekustamais īpašums atrodas.

Nekustamajam īpašumam ir iespējams piekļūt no pašvaldības autoceļa "Puškina krustojums – Celmiņi" (zemes vienības kadastra apzīmējums 4246 002 0559), šķērsojot trīs zemes vienības (zemes vienību kadastra apzīmējumi 4246 002 0736, 4246 002 0569 un 4246 002 0637) pa dabā iebrauktu ceļu.
Atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 7. panta pirmajai daļai, visiem jaunveidojamiem zemes gabaliem, izņemot starpgabalus, nodrošina piekļuvi no pašvaldības ceļa vai ielas vai šā likuma 8.¹ panta kārtībā noteikta pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas vai arī nodrošina piekļuvi no valsts autoceļa atbilstoši normatīvajiem aktiem par ceļu pievienošanu valsts autoceļiem. Ja tas nav iespējams, piekļuvi nodrošina pa servitūta ceļu vai pa projektētu servitūta ceļu pēc servitūta nodibināšanas. Privātīpašumā esošs ceļš vai iela nav uzskatāms par koplietošanas ceļu vai ielu spēkā esošā normatīvā regulējuma ietvaros.
Atbilstoši ierakstiem Drabešu pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 489 III daļas 1. iedaļā "Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu", nekustamajam īpašumam "Mežvidi" (nekustamā īpašuma kadastra numurs 4246 002 0569) Drabešu pagastā, Cēsu novadā, ceļa servitūts 4 m ar platību 0,058 ha un ceļa servitūta teritorija (platība nav norādīta) ir ierakstīti atzīmes veidā. Atbilstoši ierakstiem Drabešu pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 23 III daļas 1. iedaļā "Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu", nekustamajam īpašumam "Puškini" (nekustamā īpašuma kadastra numurs 4246 002 0012), Drabešu pagasta, Cēsu novadā, ceļa servitūta teritorija ar platību 0,11 ha un ceļa servitūta teritorija ar platību 0,07 ha ir ierakstītas atzīmes veidā.
Senāta judikatūrā ir atzīts, ka atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu (sk. Senāta Civillietu departamenta 09.10.2013. sprieduma lietā Nr. SKC-458/2013 (C12204010) 10.3. punktu). Minētā tiesas atziņa atbilst Civillikuma 1235. pantā noteiktajam, ka no servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t.i. valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatās.
Ar nekustamo īpašumu "Mežvidi" (nekustamā īpašuma kadastra numurs 4246 002 0569) un "Puškini" (nekustamā īpašuma kadastra numurs 4246 002 0012) īpašniekiem nav izdevies vienoties par ceļa servitūta nodibināšanu, lai to vienošanās kārtībā varētu ierakstīt kā apgrūtinājumu minēto nekustamo īpašumu zemesgrāmatas nodalījumos. Minēto nekustamo īpašumu īpašnieki tikšanās laikā izvirzīja prasības, kas VNĪ ieskatā nav samērīgas.
Ceļa servitūta nodibināšanai tika izvirzītas šādas prasības: (1) Ceļa servitūta izveidošana zemes vienībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 4246 002 0736) varētu būt iespējama, ja servitūts tiek dibināts pa vismazāk īpašnieka intereses aizskarošu trajektoriju, nepieļaujot situāciju, ka ceļš sadala zemes gabalu divās atsevišķās daļās. (2) VNĪ par saviem līdzekļiem veic teorētiski apspriestās ceļa servitūta robežu uzmērīšanu, ceļa skices uzmērījums jāveic iespējami tuvāk zemes gabala austrumu / ziemeļaustrumu robežai. (3) Pēc skices izveides VNĪ nosūta to nekustamo īpašumu "Mežvidi" (nekustamā īpašuma kadastra numurs 4246 002 0569) un "Puškini" (nekustamā īpašuma kadastra numurs 4246 002 0012) īpašniekiem izvērtēšanai. VNĪ sagatavo un kopā ar uzmērījuma skici nosūta nekustamo īpašumu "Mežvidi" (nekustamā īpašuma kadastra numurs 4246 002 0569) un "Puškini" (nekustamā īpašuma kadastra numurs 4246 002 0012) īpašniekiem ceļa servitūta nodibināšanas līguma projektu. (4) Līguma projektā jāietver arī noteikumi par ceļa izbūves darbu izpildes nosacījumiem, ceļa uzturēšanas darbu izpildes nosacījumiem. (5) Pēc augstāk norādītā izpildes, puses rīkos nākošo tikšanos.
Lai arī teorētiski ceļa servitūta nodibināšana tiesas ceļā ir iespējama, konkrētajā situācijā nav pamata uzskatīt, ka tas nodrošinātu ekonomiski pamatotāku Nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Ceļa servitūta nodibināšanas gadījumā potenciālajam pircējam rastos būtiskas papildu izmaksas. Turklāt ceļa servitūta nodibināšana tiesas ceļā nav garantēts rezultāts, jo tiesai būtu jāvērtē servitūta novietojums, vismazāk apgrūtinošais risinājums kalpojošo nekustamo īpašumu īpašniekiem, kā arī iespējamās kompensācijas apmērs. Tiesvedība var būt ilgstoša, un arī pozitīva tiesas nolēmuma gadījumā var saglabāties nepieciešamība izbūvēt jaunu piebraucamo ceļu atbilstoši tehniskajām prasībām un normatīvo aktu prasībām.
Saskaņā ar provizoriskām aplēsēm piebraucamā ceļa izbūvei būtu nepieciešams izbūvēt aptuveni 550 m garu un 4,5 m platu ceļu, kopējai platībai sasniedzot aptuveni 2475 m². Pieņemot, ka vienkārša grants ceļa izbūves izmaksas varētu būt robežās no 20 līdz 40 euro/m², kopējās izbūves izmaksas varētu sasniegt aptuveni no 49 500 līdz 99 000 euro, neskaitot projektēšanas, uzmērīšanas, servitūta nodibināšanas, saskaņošanas un citas saistītās izmaksas.
Zemes vērtība normālā stāvoklī (ar nodrošinātu piekļuvi un pilnvērtīgi izmantojamu zemi) varētu sastādīt aptuveni 10 000 – 15 000 euro. Tomēr Nekustamā īpašuma teritorija ir ar ilgstoši veidojušos piesārņojumu un ir nepieciešams veikt augsnes rekultivāciju, kas rada būtisku negatīvu ietekmi uz zemes vērtību. Augsnes rekultivācijas izmaksas uz šo brīdi nav zināmas un, visticamāk, tās pārsniegtu iespējamo zemes vērtību. Pie esošā augsnes piesārņojuma īpašuma cena varētu būt simboliska, jo jaunajam īpašniekam būtu jāuzņemas ar augsnes rekultivāciju saistītās izmaksas, kas attiecīgi pazemina īpašuma vērtību.
Pat pieņemot, ka ceļa servitūta nodibināšana nedaudz palielina potenciālo pircēju loku, ceļa izveide un ar to saistītās norādītās izmaksas būtiski pārsniegs iespējamo sakārtota īpašuma pārdošanas cenu, nerunājot jau par piesārņotu zemi.
Tādējādi, ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, Nekustamajā īpašumā nepieciešamie ieguldījumi vairākkārt pārsniedz paša nekustamā īpašuma vērtību.
Ar veiktajiem grozījumiem Atsavināšanas likumā (spēkā no 03.07.2025.), ir precizēta starpgabala definīcija un Atsavināšanas likuma 1. pantā 11. punktā "a" un "b" apakšpunktā vārdi "nav iespējams nodrošināt pieslēgumu" aizstāti ar vārdiem "nav nodrošināts pieslēgums". Tādējādi turpmāk viens no kritērijiem, lai konstatētu zemes vienības atbilstību starpgabala definīcijai, ir fakts, ka tam nav nodrošināts pieslēgums koplietošanas ielai (ceļam), nevis, ka pieslēgumu nav iespējams nodrošināt. Ievērojot minēto, kā arī apstākli, ka attiecīgo nekustamo īpašumu īpašnieki ir izvirzījuši prasības, kas nebūtu samērīgas, proti, piekļuves ceļa izmaksas būtu nesamērīgi lielas, tādējādi arī samazinot potenciālo pircēju interesi, lai ievērotu Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. pantā noteikto pienākumu (pienākums publiskas personas pienākums lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, tai skaitā rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, kā arī manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu) nekustamais īpašums ir virzāms atsavināšanai, nerisinot jautājumu par piekļuves nodibināšanu.
Konkrētajā gadījumā Nekustamajam īpašumam un tam kalpojošo nekustamo īpašumu zemesgrāmatās nav nodibināti ceļa servitūti, ierakstot tos zemesgrāmatā kā apgrūtinājumus, līdz ar to saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1. panta 11. punkta "b" apakšpunktā noteikto, Nekustamais īpašums ir uzskatāms par zemes starpgabalu, un ir atsavināms, ievērojot Atsavināšanas likuma 44. panta astoto daļu, ņemot vērā, ka tam nav nodrošināta tieša piekļuve koplietošanas ielai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta astotās daļas 1. punktu zemes starpgabalu, kuram nav nodrošināts pieslēgums koplietošanas ielai (ceļam), vai zemes starpgabalu, kurš ir nepieciešams, lai nodrošinātu pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), šajā likumā noteiktajā kārtībā drīkst atsavināt zemes starpgabala kopīpašniekam vai tam zemesgabala īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei piegul attiecīgais zemes starpgabals.
Atbilstoši NĪVKIS datiem, Nekustamajam īpašumam piegul šādas zemes vienības:
1) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4246 002 0406), 3,8000 ha platībā, ietilpstoša nekustamā īpašuma "Jelinskas" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4246 002 0406) Drabešu pagastā, Cēsu novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Drabešu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000414000 nostiprinātas juridiskai personai - SIA "FONO";
2) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4246 002 0735), 11,8900 ha platībā, ietilpstoša nekustamā īpašuma "Ķāķu lauki" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4246 002 0001) Drabešu pagastā, Cēsu novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Drabešu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 1 nostiprinātas Cēsu rajona Drabešu pagasta zemnieku saimniecībai "ĀRAIŠI";
3) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4246 002 0001), 9,4000 ha platībā, ietilpstoša nekustamā īpašuma "Meža Ķāķi" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4246 002 0741) Drabešu pagastā, Cēsu novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Drabešu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000624887 nostiprinātas fiziskai personai;
4) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4246 002 0736), 21,4600 ha platībā, ietilpstoša nekustamā īpašuma "Puškini" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4246 002 0012) Drabešu pagastā, Cēsu novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Drabešu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 23 nostiprinātas fiziskai personai;
5) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4246 002 0434), 5,7000 ha platībā, ietilpstoša nekustamā īpašuma "Smilškalni" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4246 002 0063) Drabešu pagastā, Cēsu novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Drabešu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000474049 nostiprinātas juridiskai personai – SIA "KARJERU TEHNIKAS NOMA";
6) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4246 002 0775), 7,7200 ha platība, ietilpstoša nekustamā īpašuma "Vidus Mālnieki" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4246 002 0297) Drabešu pagastā, Cēsu novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Drabešu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 409 nostiprinātas fiziskai personai.
Ievērojot iepriekš minēto, Nekustamais īpašums tiks pārdots par brīvu cenu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 37. panta pirmās daļas 4. punktu un 44. panta astotās daļas 1. punktu.
VNĪ lietvedībā līdz 05.05.2026. nav saņemts atsavināšanas ierosinājums ne no viena Nekustamajam īpašumam piegulošo zemes vienību īpašnieka.

Saskaņā ar 19.05.2023. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akta Nr. 2580R/23 pielikumu, veicot Nekustamā īpašuma apsekošanu dabā, konstatēts, ka aptuveni viena hektāra platībā, laukumā ir sabērti pelni lielākās, mazākās kaudzēs. Pelnu kaudzes ir noaugušas ar sūnu apaugumu. Saskaņā ar VNĪ rīcībā esošo informāciju, pelnu avots ir bijusi granulu ražotne Launkalnē, kas pelnus ir sabērusi uz Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības.
Tiesiskai skaidrībai, VNĪ ar 30.11.2023. vēstuli Nr. 4/4-3/9659 lūdza Valsts vides dienesta Vidzemes reģionālā vides pārvaldei sniegt informāciju, vai konstatētā situācija Nekustamajā īpašumā var radīt kaitējumu un apdraudējumu videi, cilvēka dzīvībai, veselībai, norādot tālāko rīcību, ja tāda nepieciešama.
Valsts vides dienests ar 15.12.2023. vēstuli Nr. 2.3/1633/VI/2023 informēja, ka laika periodā no 2018. gada līdz 2021. gadam ir veikusi Nekustamā īpašuma apsekošanu un pārbaudi, kurā konstatēts, ka derīgo izrakteņu ieguves vieta piepildīta ar ražošanas atkritumiem – kurtuvju (koksnes) pelniem. Koksnes pelni tika ievesti, izbērti kaudzēs un izlīdzināti teritorijā.
Koksnes pelni bija mēslošanas līdzeklis, kas līdz šim nav atbilstoši izmantots. Ievestie pelni nerada kaitējumu videi, jo pārvaldes rīcībā esošajos testēšanas pārskatos nav konstatēta smago metālu klātbūtne. Ņemot vērā to, ka pelni norādītajā vietā uzglabājas ilgstoši un koncentrēti vienā teritorijā, lai novērtētu ietekmi uz vidi, tajā skaitā ietekmi uz gruntsūdeņiem, tad jāapsver iespēja veikt gruntsūdens analīzes. Kā arī, piesaistot ekspertu, būtu jāvērtē iespējamos risinājumus pelnu apsaimniekošanai. Zemes vienībā veikta derīgo izrakteņu ieguve un nav veikta rekultivācija. Derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivāciju jāveic atbilstoši Ministru kabineta 21.08.2012. noteikumu Nr. 570 "Derīgo izrakteņu ieguves kārtība" 8. nodaļas "Derīgo izrakteņu ieguves vietas konservācija vai rekultivācija" prasībām.
Pēc Valsts vides dienesta 15.12.2023. vēstules Nr. 2.3/1633/VI/2023 saņemšanas VNĪ  aicināja Nekustamā īpašuma nomnieku SIA "METSO" (nomas līgums bija spēkā līdz 08.02.2026.) izvērtēt iespēju veikt zemes vienības rekultivāciju, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, ņemot vērā, ka atbilstoši noslēgtā līguma nosacījumiem, nekustamam īpašumam jānodrošina sakopšanu un uzturēšanu kārtībā, ievērojot normatīvos aktus par zemes lietošanu un aizsardzību, nepasliktinot tā vispārējo stāvokli visā Līguma darbības laikā, t. sk. atbilstoši vietējās pašvaldības saistošo noteikumu prasībām par pašvaldības teritoriju uzturēšanu veic lietošanā esošās teritorijas kopšanu.
Valsts vides dienesta Vidzemes reģionālā vides pārvalde (turpmāk – Pārvalde) 12.06.2024. veica uzraudzības pārbaudi Nekustamajā īpašumā, lai fiksētu esošo teritorijas stāvokli un vides aizsardzību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu. Valsts vides dienesta 25.06.2024. sagatavotajā ziņojumā Nr. 258-24/2024 ir norādījusi, ka pārbaudes laikā īpašuma teritorijā konstatēts:
- pelnu kaudzes ~1 ha platībā (tās konstatētas arī Pārvaldes veiktajās pārbaudēs laika periodā no 2018.-2021. g.). Pelni, ilgstoši atrodoties kaudzēs, nokrišņu un atmosfēras gāzu ietekmē, ir mainījuši savas sākotnējās īpašības – veidojot cementveidīgu, relatīvi cietu masu (skatīt ziņojuma pielikuma 4. attēlu);
- netika konstatētas pazīmes par jebkādas saimnieciskās darbības veikšanas kopš pēdējās pārbaudes 2021. g.;
- teritorijā izveidojies skrajš apaugums.
Konstatētais pēc dokumentācijas izvērtēšanas:
- Nekustamais īpašums ietver kādreizējo derīgo izrakteņu ieguves vietu – smilts-grants un smilts atradnes "Mālnieki" teritoriju (skatīt ziņojuma pielikuma 3. attēlu). Derīgo izrakteņu ieguve minētajā atradnē ilgstoši nav veikta. Valsts vides dienesta zemes dzīļu izmantošanas licence derīgo izrakteņu ieguvei Nr. 8/200, kuras adresāts bija Amatas novada dome, bija spēkā līdz 01.02.2008.; 
- atbilstoši Pārvaldes un valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" datiem atradnes "Mālnieki" teritorija nav rekultivēta;
- Nekustamajam īpašumam atbilstoši Zemesgrāmatas datiem vairākkārt mainījies īpašnieks, līdz ar to nav izpildīti iepriekšējie Pārvaldes norādījumi teritoriju sakārtot;
- Pārvaldes rīcībā ir informācija, kas apliecina, ka īpašumā novietotie koksnes pelni Valsts augu aizsardzības dienestā bija reģistrēti kā mēslošanas līdzeklis ar tirdzniecības nosaukumu "koksnes pelni", kas izmantojams kā augsnes kaļķošanas materiāls lauksaimniecībā (informācija iekļauta Pārvaldes 15.12.2023. vēstulē Nr. 2.3/1633/VI/2023, kas adresēta valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi").
- Saskaņā ar 1995. gada atradnes "Mālnieki" izstrādes un rekultivācijas projektu atradnes rekultivācija 3,19 ha platībā ietver: sagatavošanu apmežošanai; teritorijas planēšanu; nogāžu izlīdzināšana ar slīpumu ne lielāku kā 1:3; rekultivējamās teritorijas noklāšanu ar 0,15 m biezu augu zemes kārtu.
Valsts vides dienests ziņojumā ir secinājis, ka, lai saimnieciskajā darbībā izmantotu Nekustamajā īpašumā ietilpstošo atradnes "Mālnieki" teritoriju 3,19 ha platībā, ir jāveic atradnes rekultivācija saskaņā ar izstrādes un rekultivācijas projektu un atbilstoši kārtībai, kas noteikta Ministru kabineta 21.08.2012. noteikumu Nr. 570 "Derīgo izrakteņu ieguves kārtība" 85., 87., 88., 89. un 92. punktu. Atradnes "Mālnieki" teritorijā esošie pelni, iespējams, ir zaudējuši savas sākotnējās īpašības un to izmantošana mēslošanai varētu būt ierobežota, nepieciešams pasākumu plāns to atbilstošai apsaimniekošanai.

Vienlaikus Valsts vides dienests ziņojumā ir norādījis SIA "METSO" līdz 12.07.2024. saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 21. panta pirmās daļas 5. punktu sniegt šādu informāciju:
- par plānoto nekustamā īpašuma "Mālnieku karjers" izmantošanu, t. sk. daļā, kas ietver kādreizējo derīgo izrakteņu ieguves vietu;
- par pasākumiem, kas tiks veikti, lai apsaimniekotu/izmantotu īpašumā esošos koksnes pelnus;
- par samērīgu termiņu, kādā varētu tikt veikti atradnes "Mālnieki" izstrādes un rekultivācijas projektā iekļautie rekultivācijas pasākumi vai līdzvērtīgas darbības, lai nodrošinātu kādreizējās derīgo izrakteņu ieguves vietas sakārtošanu.
SIA "METSO" 12.07.2024. ir sniegusi atbildi Nr. 2024-1, norādot, ka Nekustamajā īpašumā netiek veikta saimnieciskā darbība.
Nekustamā īpašuma stāvoklis esošajā situācijā bija jau uz 04.03.2024. nomas līguma Nr. IEN/2024/216 noslēgšanas brīdi. SIA "METSO" nomas līguma slēgšanas pamatojums ir nepieļaut nekustamā īpašuma stāvokļa pasliktināšanos, jo nekustamajā īpašumā novērotas nesankcionētas atkritumu izgāšanas (sadzīves mantas, riepas un kanalizācijas atkritumi). Kādreizējo derīgo izrakteņu ieguves vietu aktīvi izmantoja kā izgāztuvi, vēlāk atkritumi tika noklāti ar pelniem.

Ievērojot, ka valsts zemes vienību "Mālnieku karjers" plānots atsavināt par brīvu cenu kādam no piegulošo zemes vienību īpašniekiem, SIA "METSO" zuda interese par īpašumu un nomas līgums netika pagarināts. Tāpat arī SIA "METSO" nomas līguma darbības ietvaros nav veicis darbības īpašuma sakopšanai.
03.08.2026. Nekustamais īpašums tika apsekots, par to sagatavojot vizuālās apsekošanas aktu. No aktā norādītās informācijas un fotofiksācijām izriet, ka Nekustamajā īpašumā atrodas pelnu kaudzes. Bīstamas vielas nav atrastas.

Norādāms, ka valsts Finanšu ministrijas personā minēto zemes vienību kā bezmantinieka mantu ir ieguvusi jau izstrādātu un nerekultivētu. Saskaņā ar likuma "Par zemes dzīlēm" 14. panta 8. punktu, tieši zemes dzīļu izmantotāju pienākums ir uz sava rēķina rekultivēt zemes dzīļu izmantošanas rezultātā radušos zemes gabala bojājumus atļaujā vai licencē norādītajā termiņā, kas konkrētajā gadījumā nav veikts.
Atbilstoši Valsts kontroles 28.02.2023. revīzijas ziņojumā "Derīgo izrakteņu pārvaldība Latvijā" secinātajam, lielākā daļa derīgo izrakteņu ieguvēju, tostarp arī pašvaldības, laicīgi neplāno līdzekļus ieguves vietas rekultivācijai. No izlasē iekļautajiem uzņēmumiem un pašvaldībām 87 % uzņēmumu un neviena pašvaldība gada pārskatos nav uzrādījuši uzkrājumus rekultivācijas veikšanai. Valsts kontrole ziņojumā ir norādījusi, ka katru gadu degradēto derīgo izrakteņu ieguves vietu sakārtošanas izmaksas palielinās. Latvijā ir apkopota informācija tikai par degradēto kūdrāju platību, kur kādreiz ir veikta kūdras ieguve, 2022. gada oktobrī aktuālās kūdras ieguves vietu rekultivācijas izmaksas ir vidēji 1 113 euro par hektāru, tomēr, praktiski veicot rekultivāciju un atkarībā no rekultivācijas veida, tās var atšķirties. VNĪ neizdevās gūt precīzus datus par zemes rekultivācijas izmaksām, vienlaikus saskaņā ar iepriekš Valsts kontroles ziņojumā minēto, kā arī tīmekļvietnē www.ss.lv. pieejamo informāciju zemes vienības rekultivācijas izmaksas nebūs mazākas par 1 000 euro par hektāru. Ņemot vērā minēto, kā arī apstākli, ka Nekustamo īpašumu plānots atsavināt, nevis izmantot valsts funkciju nodrošināšanai, un to, ka Nekustamais īpašums līdz 08.02.2026. tika iznomāts, zemes rekultivācija nav veikta.
Atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 18. panta trešajai daļai, zemes īpašnieks vai valdītājs nodrošina augsnes rekultivāciju. Līdz ar to, atsavināšanas paziņojumā tiks iekļauta informācija par Nekustamā īpašuma ieguvēja pienākumu veikt zemes vienības rekultivāciju, kā arī citas darbības atbilstoši Valsts vides dienesta secinājumiem un norādēm.
Lai Nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu, atsavināšanas izsoles paziņojumā tiks iekļauta informācija par zemes vienības esošo faktisko situāciju, tai skaitā pelnu esamību, kā arī informācijai pievienos Valsts vides dienesta 15.12.2023. vēstuli 2.3/1633/VI/2023 un Valsts vides dienesta 25.06.2024. ziņojumu Nr. 258-24/2024 ar secinājumiem un norādījumiem.

Nē

Pirmpirkuma tiesīgās personas - zemes īpašnieki, kuru zemei piegul Nekustamais īpašums (zemes starpgabals).

Pirmpirkuma tiesīgās personas - zemes īpašnieki, kuru zemei piegul Nekustamais īpašums (zemes starpgabals).

Nē

Nē

Nē

-