Anotācija (ex-ante)

Ainavu apvidus ir plaša teritorija, ar iekļautām esošām apdzīvotām vietām (Odzienas, Stukmaņu un Īvānu ciemiem), lauksaimniecības un mežu platībām, kam ir dažāds platausim būtisko elementu, kā arī citu dabas vērtību sastāvs, kā arī īpašumtiesību un līdzšinējās saimnieciskās darbības profils, līdz ar to būtu nosakāmi atšķirīgi apsaimniekošanas un aizsardzības nosacījumi.

Ainavu apvidū ir noteikti 7 mikroliegumi (5 - īpaši aizsargājamiem putniem, 1 - meža biotopam, 1 - īpaši aizsargājamam augam), kur 4 no tiem - ar buferzonu, kuros jau līdz ainavu apvidus izveidošanai ievērojamas Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu" attiecināmās prasības (piemēram, sezonāls mežizstrādes ierobežojums buferzonā).

Platausim nepieciešama ievērojama specifisku struktūru daudzveidība mežā – liels vecu, kalstošu vai nokaltušu koku īpatsvars. Šādi koki nodrošina nepieciešamās mītņu vietas, kuras platausim galvenokārt ir spraugas aiz koku mizas. Mītņu vietas kokos vasarā tiek ļoti bieži mainītas (vidēji ik pa 2 dienām).
Barošanās vietas šai sugai parasti atrodas salīdzinoši netālu no mītnēm (līdz 7 km, retāk >10 km). Platauša barībā dominē naktstauriņi.

Kā galvenais sugas eksistences apdraudējums vairumā Eiropas valstu, tai skaitā arī Latvijā, tiek norādīta mežsaimnieciskā darbība (Latvijā arī veco muižu parku izkopšana, kuri pēc struktūras atbilst plataušu citur areālā izmantotajiem platlapju mežiem), kuras rezultātā notiek mežu biotopu fragmentācija, veco mežu īpatsvara samazināšanās, mirušās/kalstošās koksnes daudzuma un citu platausim nepieciešamo struktūru izzušana (Dietz & Kiefer, 2016).

Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" (turpmāk - Koku ciršanas noteikumi) 54. un 55. punkts noteic, ka cērtot kokus, saglabā ekoloģiskos kokus (vismaz 8 (kailcirtē, ja mežaudze ir sasniegusi galvenās cirtes caurmēru) vai 5 kokus (pārējās cirsmās), rēķinot uz cirsmas hektāra) un dobumainos kokus, kuru dobuma diametrs ir lielāks par 10 centimetriem, kā arī cērtot sausos kokus, saglabā 4 vai 10 (kailcirtē, ja mežaudze ir sasniegusi galvenās cirtes caurmēru) resnākos kritušus, nolauztus vai stāvošus sausus kokus. Tāpat Koku ciršanas noteikumu 65. punktā paredz kailcirtes aizliegumu mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, liepa, kļava, goba, vīksna vai skābardis un mežaudzēs ūdensteču un ūdenstilpju palienēs.
Šādas vispārīgās dabas aizsardzības prasības koku ciršanai ir nepietiekamas platauša mītņu un barošanās biotopu pieejamības nodrošināšanai.

Sugas plānā (37. lpp.) norādīts, ka nepieciešams nodrošināt vasaras mītņu (paslēptuves aiz atlupušas mizas) pastāvīgu pieejamību pietiekamā apjomā platauša apdzīvotajos mežos plašākā – ainavu līmenī, īpaši mežaudzes nogabalos, kur valdošā suga ir priede. Tāpat kā būtiskākie barošanās biotopi minētas platlapju audzes, ūdenstilpju un ūdensteču piekrastes biotopi ar lapu kokiem, mazāk – vecas egļu audzes un citi meži. Tādējādi sugas plānā secināts, ka sugas aizsardzībai jānodrošina heterogēna ainava, kurā ir gan priežu meži ar nokaltušām/kalstošām priedēm šīs sugas mītnēm, gan vecākas lapu koku/platlapju audzes un, ārpus mežiem, – parki kā barošanās vietas.

Saskaņā ar sugu plāna ieteikumu (46. lpp.) nepieciešams saglabāt 50 % no pašreizējām priežu audzēm, kas vecākas par 70 gadiem, prioritāri saglabājot:
- lielākās vienlaidu audzes, kurās ir atrastas platauša mītnes;
- atrodas daudz, vai ir potenciāls arī turpmāk veidoties nokaltušiem kokiem ar sugai piemērotām slēptuvēm.

Kā būtiskākie barošanās biotopi sugas plānā (38. lpp.) minētas platlapju audzes, ūdenstilpju un ūdensteču piekrastes biotopi ar lapu kokiem, mazāk – vecas egļu audzes un citi meži, līdz ar to barošanās vietu saglabāšanai sugas plānā (45. lpp.) ieteikts jaunveidojamajā teritorijā aizliegt galveno cirti visās platlapju (ozoli, oši, liepas, kļavas, vīksnas, gobas) un melnalkšņu audzēs.

Ar noteikumu projektu (shēma 1. pielikumā) tiek noteikts ainavu apvidus funkcionālais zonējums:
1) neitrālā zona noteikta visiem valsts un pašvaldību ceļiem un dzelzceļam to nodalījuma joslas platumā, kā arī apdzīvoto vietu (Odzienas, Stukmaņu un Īvānu ciemiem) apbūvētajām daļām. Aptuvenā platība - 387,70 ha jeb 2,1% no ainavu apvidus (neitrālā zona kartogrāfiskajā materiālā nav noteikta visiem pašvaldību ceļiem (kuriem tiek piemērota neitrālās zonas režīms), kas nav izdalīti kā atsevišķas zemes vienības, līdz ar to faktiskās neitrālā zonas platība ir nebūtiski lielāka);
2) regulējamā režīma zonā iekļauti visi ainavu apvidū esošie 7 mikroliegumi, kopējā platība - 74,66 ha jeb 0,4 % no ainavu apvidus, galvenokārt valsts mežos (68 ha);
3) dabas lieguma zonā pamatā ietvertas teritorijas ar priežu audzēm, kas vecākas par 70 gadiem (atbilstoši sugas plāna ieteikumam) ar kopējo platību 1 673,6 ha jeb 9 % no ainavu apvidus. Dabas lieguma zona galvenokārt (97%) tiek piemērota valstij piederošajai vai piekrītošai meža zemei;
4) dabas parka zonā galvenokārt iekļautas esošo mikroliegumu buferzonas, teritorijas ar priežu audzēm, kurās pieļaujama nelielas intensitātes mežsaimnieciskā darbība, daļu no platlapju (ozoli, oši, liepas, kļavas, vīksnas, gobas) un melnalkšņu audzēm, 2 022,72 ha platībā jeb 11 % no visas ainavu apvidus teritorijas. Dabas parka zona pārsvarā (70%) noteikta valstij piederošajai vai piekrītošai meža zemei;
5) lielākajai daļai jeb 77,6 % ainavu apvidus teritorijai tiek saglabāts ainavu aizsardzības režīms, tas ir, ainavu aizsardzības zona 14 441,79 ha platībā. Ainavu aizsardzības zona tiek piemērota 92% no visām ainavu apvidū ietvertajām fizisko personu zemēm, 91% no juridisko personu zemēm.

Noteikumu projekts paredz platausim nepieciešamo specifisko mežu un to struktūru aizsardzību visā ainavu apvidū:
1) 9.15. apakšpunkts noteic prasību saglabāt visus dobumainos kokus, arī tādus, kuru diametrs ir mazāks par 10 cm;
2) 9.16. apakšpunkts paredz galvenās cirtes (gan kailcirtes, gan izlases cirtes) liegumu visās platlapju (ozoli, oši, liepas, kļavas, vīksnas, gobas) un melnalkšņu audzēs atbilstoši sugas plāna ieteikumam. Pamatā šādas audzes iekļautas dabas parka zonā, tomēr atsevišķi nogabali ir arī citās zonās, tai skaitā, ainavu aizsardzības zonā.

Lai nodrošinātu veco koku (potenciālo platauša vasaras mītņu) saglabāšanu plašākā teritorijā, ainavu aizsardzības zonā, veicot koku ciršanu galvenajā un kopšanas cirtē, noteikumu projekta 30. punkts paredz 10 ekoloģisko koku (uz cirsmas hektāru) saglabāšanu, prioritāri, vecākās priedes.

Putnu ligzdošanas un platauša mazuļu (kas lidspēju iegūst jūlijā) aizsardzībai tiek noteikts sezonāls liegums (ar atsevišķiem izņēmumiem) mežizstrādes darbiem: ainavu aizsardzības zonā no 1. maija līdz 31. jūlijam (noteikumu projekta 29. punkts), dabas lieguma un dabas parka zonās - no 15. marta līdz 31. jūlijam (noteikumu projekta 15.7. un 19.3. apakšpunkti).

Noteikumu projektā noteiktie mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi (piemēram, bīstamo koku novākšanu, nokaltušu vai sausu koku (diametrā lielāki par 25 cm) ciršanu vai kritalu izvākšanu) neattiecas uz egļu astoņzobu mizgraužu svaigi invadētām eglēm. Ja nokaltušas egles vai to kritalas ir egļu astoņzobu mizgraužu bojātas iepriekšējā sezonā, tās nerada egļu astoņzobu mizgraužu izplatības draudus, līdz ar to ievērojamas attiecīgās funkcionālās zonas prasības.

Ņemot vērā, ka ainavu apvidus veidots platauša aizsardzībai, vienlaikus tajā noteikti vairāki mikroliegumi putniem, vēja elektrostacijas var radīt būtisku tiešu (sadursmes) un netiešu negatīvu ietekmi uz tiem.

Noteikumu projekta 9.10. apakšpunkts noteic vēja elektrostaciju (vēja parku) izbūves aizliegumu visā ainavu apvidū, pieļaujot maza apjoma (līdz 30 m augstumam) vēja elektrostacijas neitrālajā un ainavu aizsardzības zonā tikai pašpatēriņam.

Ainavu apvidū ietvertas esošas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas - dabas pieminekļi:
- aizsargājamais ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis "Rīteru sausgultne un karsta kritenes" - robeža noteikta Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 461 "Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem" 3. pielikumā;
- aizsargājamie koki jeb dižkoki (dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" reģistrēti vairāki aizsargājamie koki ainavu apvidus teritorijā);
- potenciāli arī aizsargājamie akmeņi (virszemes tilpums ir 10 un vairāk kubikmetru) jeb dižakmeņi - kā aizsargājamie dabas pieminekļi noteikti Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 461 "Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem" 1. punktā.

Ja īpaši aizsargājamai dabas teritorijai (turpmāk - aizsargājama teritorija), tai skaitā, dabas piemineklim, nav individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu, to apsaimniekošanai un teritorijas izmantošanai jāpiemēro Vispārējo noteikumu 8.nodaļa "Dabas pieminekļi" un aizsargājamos kokus (dižkokus) pēc to apkārtmēra vai augstuma noteic to 2. pielikums.

Lai ainavu apvidū būtu piemērojami vienoti nosacījumi un vieni Ministru kabineta noteikumi, noteikumu projekta VIII nodaļā "Dabas pieminekļi" tiek noteikti nosacījumi tajā ietverto dabas pieminekļu apsaimniekošanā, kā arī 3. pielikumā noteikti aizsargājamo koku (dižkoku) parametri (pēc augstuma vai apkārtmēra).

Saskaņā ar Biotopu direktīvas 17. panta ietvaros sniegto Latvijas ziņojumu Eiropas Komisijai par 2013. - 2018. gadu visiem Eiropas Savienības (turpmāk – ES) nozīmes zālāju biotopiem aizsardzības statuss vērtējams kā nelabvēlīgs[1].

Ainavu apvidū dabas datu pārvaldības sistēmā "OZOLS" reģistrēti ES nozīmes zālāju biotopi 153 ha platībā.

Sugas plānā (46.lpp.) ieteikts lauksaimniecības zemēs īpaši atbalstīt ekstensīvo apsaimniekošanu (pļautas pļavas, ganības, bioloģiskā lauksaimniecība) ar minimālu pesticīdu pielietojumu.

Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 936 "Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā" 6. punkts noteic, ka lai saglabātu mežu ainavisko daudzveidību un barošanās vietas meža dzīvniekiem, laucēs, izņemot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces, ir aizliegta augsnes apstrāde un meža sēšana vai stādīšana. Tāpat arī Ministru kabineta 2012. gada 2 maija noteikumu Nr. 308 “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi” 3.3. un 26.4. apakšpunkti noteic liegumu apmežot īpaši aizsargājamos biotopus (t.sk., ES nozīmes zālāju biotopus).


[1] https://www.daba.gov.lv/lv/zinojumi-eiropas-komisijai

Noteikumu projekta 9.11. apakšpunkts paredz aizliegumu ainavu apvidū bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) ES nozīmes zālāju biotopus, kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā un par kuriem informēts zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, meža pļavas un lauces (izņemot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces), izņemot gadījumu, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai vai atjaunošanai. Tāpat normu neattiecina uz ceļu un dzelzceļu nodalījuma joslā veiktajām darbībām.
Meža pļavas šo noteikumu ietvarā ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme (pļavas), ko ieskauj mežs, prasība netiek attiecināta uz pļavām, kas tikai vienā malā robežojas ar mežu. Savukārt lauces ir atklātas platības meža zeme atbilstoši meža inventarizācijas datiem. Mežā ietvertiem atklātiem klajumiem (laucēm un pļavām) ir īpaša nozīme kā mežā dzīvojošo (un ne tikai) dzīvnieku barošanās un atpūtas vietām (tai skaitā, mazinot to ietekmi vai sadursmes uz ārpus meža esošām lauksaimniecības vai apbūves zemēm), tā arī sekmē augu un citu organismu migrāciju (“zaļie koridori”) un palielina kopējo teritorijas dabas daudzveidību.

Zemes īpašnieku (tiesisko valdītāju, lietotāju (kas reģistrēts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā)) individuāla informēšana tiks veikta par no jauna konstatētām un dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrētām zālāju biotopu platībām, kas nav konstatētas iepriekš projekta „Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" jeb Dabas skaitīšanas ietvaros (īpašnieks tika informēts par projekta laikā konstatēto biotopu) vai kas nebija reģistrētas dabas datu pārvaldības sistēmā zemes īpašnieku (tiesisko valdītāju, lietotāju) informēšanas par šo noteikumu projektu laikā.
Tāpat informēšana netiks attiecināta:
- uz biotopu platību, robežu precizēšanu;
- gadījumos, kad pats zemes īpašnieks (tiesiskais valdītājs, lietotājs) ir pasūtījis biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta vērtējumu un kura rezultātā konstatētā biotopa dati tiek reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā;
- īpašuma atsavināšanas gadījumā, kad atsavināšana veikta pēc iepriekšējā zemes īpašnieka (tiesiskā valdītāja, lietotāja) informēšanas par reģistrēto zālāju biotopu, atsavināmā īpašuma īpašniekam (tiesiskajam valdītājam) ir pienākums informēt nākamo zemes īpašnieku par nastām un apgrūtinājumiem, kas gulstas uz atsavināmo zemi).

Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3. panta pirmā prim daļa paredz nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākuma mērķis ir veicināt lauksaimniecībā izmantojamās zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Prasība uzturēt zemi labā vides stāvoklī izrietot no tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē un nodrošinot ilgtspējas principa ievērošanu. Līdz ar to zālāju neuzturēšana un aizaudzēšana ar krūmiem un kokiem jau šobrīd ir nevēlama bezdarbība. Atbalsts platību uzturēšanai un atjaunošanai ir pieejams gan caur Lauku atbalsta dienesta administrētajiem atbalsta maksājumiem, gan Latvijas vides aizsardzības fonda finansēto projektu veidā (īpaši aizsargājamo biotopu, sugu dzīvotņu atjaunošanai) u.c.

Ainavu apvidus teritoriju šķērso gan esoši valsts (A6 Rīga-Daugavpils), pašvaldību ceļi un dzelzceļš (Rīga-Krustpils), gan perspektīvais valsts autoceļš Koknese – Pļaviņas (Informatīvais ziņojums "Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040.gadam", 2.1.2.apakšpunkts "Valsts galveno autoceļu pārbūves 2.posmā no 2030. gada līdz 2035. gadam", 9. projekts), kam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir ticis izstrādāts ietekmes uz vidi novērtējums un  2006. gada 31. janvārī saņemts pozitīvs Vides pārraudzības valsts biroja atzinums Nr. 1, saņemti attiecīgo pašvaldību akcepti un autoceļa risinājumi ir iestrādāti arī konkrēto pašvaldību teritorijas plānojumos (Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija (TIN7)). Saskaņā ar plānoto ainavu apvidus zonējumu, atsevišķi perspektīvā autoceļa posmi var skart, piemēram, dabas lieguma zonu, kurā vispārīgi atbilstoši noteikumu projekta 15.11. apakšpunktam ir aizliegta jaunu ceļu būvniecība.

Lai nodrošinātu esošo ceļu un dzelzceļu uzturēšanu, noteikumu projekta 32. punkts paredz, ka visā ainavu apvidus teritorijā valsts, pašvaldību ceļi un dzelzceļš tā nodalījuma joslas platumā ir noteikti kā neitrālā zona. Arī noteikumu projekta 1. pielikumā - funkcionālo zonu shēmā - esošo valsts autoceļu un dzelzceļu, kā arī kartogrāfiski identificēto, atsevišķās zemes vienībās izdalīto pašvaldību ceļu zemes vienības visā to platībā ietvertas neitrālajā zonā. Neitrālā zona kartogrāfiskajā materiālā nav noteikta visiem pašvaldību ceļiem, kas nav izdalīti kā atsevišķas zemes vienības, bet tiem to nodalījuma joslas platumā tiek piemērots neitrālās zonas režīms atbilstoši noteikumu projekta 32. punktam.

Attiecībā uz plānoto valsts nozīmes satiksmes infrastruktūras objektu būvniecību un pārbūvi (t.sk., perspektīvā valsts autoceļa Koknese – Pļaviņas izbūvi) noteikumu projekta 8.2. apakšpunkts paredz nepiemērot noteikumos noteiktos ierobežojumus, ja normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai par ietekmes uz vidi novērtējumu Vides pārraudzības valsts birojs ir izdevis atzinumu par ietekmes novērtējuma ziņojumu un tajā iekļauti nosacījumi, ar kādiem paredzētā darbība var būt īstenojama (ievērojot Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk - Pārvalde) norādītos pasākumus īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai).

Termins "ceļš" noteikumu projektā lietots likuma "Par autoceļiem" izpratnē kā autoceļi (autoceļš ir kompleksa inženierbūve ārpus pilsētas robežām, kas izmantojama transportlīdzekļu satiksmei ar noteikto ātrumu, normatīvos paredzētajām slodzēm un gabarītiem). Latvijas autoceļi pēc to nozīmes iedalāmi: valsts autoceļos; pašvaldību ceļos; komersantu ceļos; māju ceļos.

Kokneses - Pļaviņu apkārtnē ir derīgo izrakteņu, jo īpaši, dolomīta, atradnes, kurās tiek iegūti vai plānots iegūt derīgo izrakteņus.

Ņemot vērā, ka pirms derīgo izrakteņu faktiskas ieguves ir vairāki administratīvi, izpētes un vietas sagatavošanas darbi, turklāt bieži tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai sākotnējais izvērtējums, kurā tostarp iespējams izvērtēt ietekmes uz sugām un biotopiem, kā arī vides tehniskajos noteikumos var paredzēt kompensējošos vai ietekmi mazinošos pasākumus, līdz ar to gadījumos, kad pirms ainavu apvidus izveidošanas derīgo izrakteņu ieguves vietā ir jau veikta vismaz ģeoloģiskā izpēte, saskaņā ar noteikumu projekta 8.3. apakšpunktu ainavu aizsardzības zonā un neitrālajā zonā esošajos nekustamajos īpašumos plānotajai derīgo izrakteņu ieguves vietai netiek attiecināti šo noteikumu projekta ierobežojumi (piemēram, aizliegums iznīcināt ES nozīmes zālāju biotopu), kas izriet no šo noteikumu projekta II nodaļas (Vispārīgie aprobežojumi), bet ir jāievēro Pārvaldes noteiktie nosacījumi ietekmes uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem novēršanai vai mazināšanai (piemēram, zālāja atjaunošana vai izveidošana citā vietā utml.).

Aizsargājamo teritoriju individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos tiek noteikti konkrētajai aizsargājamai teritorijai attiecināmie Vispārējos noteikumos paredzētie vispārīgie bioloģisko daudzveidību aizsargājošie/veicinošie nosacījumi gan visā aizsargājamā teritorijā, gan atšķirīgi -tās funkcionālajās zonās, atkarībā no tajās aizsargāto dabas vērtību ekoloģiskajām prasībām.

1) Organizējot dažādus publiskus, tai skaitā sporta, pasākumus (nometnes, pārgājieni, sacensības u.c.), kuros vienlaikus piedalās lielāks cilvēku skaits, ārpus tiem speciāli ierīkotām vai piemērotām vietām (piemēram, kempinga vietas), šādi pasākumi var radīt lokālu būtisku ietekmi uz vidi (piemēram, traucējums īpaši aizsargājamām, uz traucējumiem jutīgām sugām to ligzdošanas periodā, vai sugu atradnēm (augiem nomīdīšana utml.), vai ES nozīmes biotopiem (zemsedzes bojāšana, augsnes erozija)), līdz ar to, lai šādiem pasākumiem novērstu/mazinātu to ietekmi uz vidi, noteikumu projekta 15.12.1. apakšpunkts paredz pasākumiem (tai skaitā sacensībām) virs 50 cilvēkiem ārpus speciāli ierīkotām vietām saņemt Pārvaldes rakstveida atļauju. Pārvaldes atļauja tiek sagatavota bez maksas. Pārvaldes atļaujā, ja pasākums/sacensības pēc izvērtēšanas kopumā ir pieļaujamas, lielākoties tiek noteikti nosacījumi publiskā pasākuma/sacensību rīkošanai (piemēram, ārpus ligzdošanas perioda (ja blakus konstatēta atradne) vai pārvietoties tikai pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm, vienāda veida un vienā vietā pieļaujamo pasākumu reižu skaits sezonā vai gadā utml.). Noteikumu projektā termins "publisks pasākums" tiek lietots Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma izpratnē, ka publisks pasākums ir fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības.

Iepriekš minētie apsvērumi ir arī noteikumu projektu 10. punktā paredzētajam, ka jaunus publiski pieejamus dabas tūrisma, izziņas un atpūtas  infrastruktūras objektus var ierīkot tikai ar Pārvaldes rakstveida atļauju. Lai arī dabas tūrisma un atpūtas objekti (takas, skatu torņi u.c.) lielākoties mazina (mērķtiecīgi virza) antropogēno slodzi, tomēr nepiemērotā vietā vai veidā šāda infrastruktūra veido vai palielina negatīvo ietekmi (piemēram, būtiski palielinās teritorijas apmeklētība, viegli pieejama piekļuve iepriekš mazāk pieejamām un traucējumiem jutīgām teritorijām, ierīkojot takas pāri augu atradnēm, nav paredzēti risinājumi erozijas mazināšanai, nav atbilstošas norādes, vienlaikus nav apzināti vai plānoti mehānisko transportlīdzekļu stāvlaukumi, tādējādi tie tiek novietoti haotiski, bojājot zemsedzi un augsni aizvien plašākā teritorijā). Tāpat rūpīgi izvērtējama arī regulāru (piemēram, vairāk kā vienu reizi gadā) pārgājienu u.c. maršrutu plānošana, jo to ietekme summāri gada ietvaros būtiski palielinās.

2) ES regula Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), no 2023. gada 15. februāra aizliedz izmanot un nēsāt svina saturošas skrotis mitrājos (palienes, zāļu un kūdras purvi vai ūdeņu platības – dabiskas vai mākslīgas, pastāvīgas vai pārplūstošas, kurās ir stāvošs vai tekošs ūdens, saldūdens, iesāļš vai sāļš ūdens, t. sk. jūras akvatorijas, kuru dziļums bēguma laikā nepārsniedz 6 metrus), kā arī to tuvumā (līdz 100 metriem). Ņemot vērā, ka nacionālajos medību tiesību aktos nav noteikti svina munīcijas lietošanas ierobežojumi (tādi ir paredzēti tikai aizsargājamo teritoriju regulējumā) un Latvijas likumdošanā nav noteikts, kura iestāde kontrolēs regulas prasības ievērošanu visā valstī, noteikumu projekta 9.6. apakšpunkts paredz aizliegumu svina saturošu skrošu munīciju lietošanai ūdensputnu medībās, kā arī atrašanos ūdenstilpēs ar šāda veida munīciju, kuru kontroli (administratīvā pārkāpuma procesu) veiks Pārvalde,  pamatojoties uz likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 45.panta otro daļu un 46.panta otro daļu. 

3) Noteikumu projekta 9.7.2. apakšpunkts paredz, ka ārpus ciemiem un pagalmiem žogiem, kas ir sietveida, stiepļveida ("neredzami"), jāpalielina to redzamība (ar lenšu, zaru vai citu materiālu) savvaļas dzīvniekiem, lai novērstu dzīvnieku (arī medījamo) sadursmes, traumas vai bojāeju ar tiem nepamanāmu materiālu žogiem. Konkrētais apakšpunkts neaizliedz žogu ierīkošanu vai nedefinē tā novietojumu īpašumā.

4) Lai novērstu zemsedzes bojāšanu un augsnes eroziju, noteikumu projekta 9.8. apakšpunktā noteikts ierobežojums trešajām personām pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem brīvā dabā (mežaudzēs, lauksaimniecībā izmantojamās zemēs), kas nav saistīts ar teritorijas apsaimniekošanu, līdz ar to nav ierobežojums nekustamā īpašuma īpašniekam (tiesiskajam valdītājam, lietotājam). Tāpat apakšpunkts nav attiecināms uz ceļa servitūtu teritorijām, kurās ir esošs ceļš vai brauktuve (ievērojot privātīpašuma nosacījumus), kā arī uz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tam speciāli ierīkotām trasēm. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Meža likuma 5. pantu jebkurai fiziskai personai ir tiesības uzturēties  un brīvi pārvietoties (ar transportlīdzekļiem - tikai  pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm) valsts un pašvaldības mežā, kā arī privātīpašumā piederošā mežā (ja vien meža īpašnieks to nav ierobežojis, norobežot attiecīgo teritoriju ar pārskatāmiem brīdinājuma uzrakstiem), jāievēro nosacījums, ka mehāniskie transportlīdzekļi jāapstādina un jānovieto stāvēšanai tā, lai tie neierobežotu un netraucētu citu transportlīdzekļu pārvietošanos pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm.

5) Noteikumu projekta 17. un 26. punktā noteiktā aizlieguma sadalīt zemes vienības, ja pēc sadalīšanas katras atsevišķās vienības platība ir mazāka par 10 ha (meža zemēs dabas lieguma un dabas parka zonās) vai 3 ha (lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un pārējās zemēs dabas lieguma un dabas parka zonās) mērķis ir ierobežot vairāku jaunu nelielu zemes vienību izveidošanos, proti, ierobežot nekustamā īpašuma objektu skaita palielināšanu dabas lieguma un dabas parka zonu teritorijās. Zemes vienību sadalīšana dod iespēju veidot patstāvīgus nekustamos īpašumus. Jo vairāk patstāvīgu nekustamo īpašumu, jo lielāka iespējamība, ka tie pieder vairākiem īpašniekiem, un attiecīgi – jo lielāka cilvēku „apgrozība” aizsargājamā teritorijā un tātad arī lielāka antropogēnā slodze. Līdz ar to arī zemes vienību sadalīšana pati par sevi rada risku antropogēnās slodzes palielināšanai (skatīt Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020.gada 30.novembra spriedumu lietā Nr. A420278717, SKA-379/2020). Tā kā dabas lieguma zonā 97% ir valsts zeme, tad zemes sadales ierobežojums praktiski ietekmētu privātīpašumus dabas parka zonā (lielākoties meža zemes), kas ir ārpus blīvi apdzīvotām vietām (ciemiem).

6) Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānus apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (turpmāk - ministrs), līdz ar to ministra rīkojums (dabas aizsardzības plāns) ir saistošs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotības iestādēm, tai skaitā, Pārvaldei. Dabas aizsardzības plānam ir ieteikuma raksturs attiecībā uz trešajām personām. Bet, izvērtējot darbības, Pārvaldei jāņem vērā dabas aizsardzības plānā (ja tāds ir izstrādāts) norādītā informācija, kā to paredz noteikumu projekta 6. punkts. Savukārt, ja dabas aizsardzības plānā informācija ir novecojusi (piemēram, dabas dati ir mainījušies, ko pierāda monitorings vai zinātniskā izpēte), ņem vērā aktuālo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem.

7) Ņemot vērā, ka ainavu apvidus teritorijā ir daudz I un II ugunsbīstamības klases mežaudzes, noteikumu projekta 4. pielikumā norādīti meža ugunsdrošības meža infrastruktūras objekti (ceļi, dabiskās brauktuves un ūdens ņemšanas vietas), kuriem jānodrošina ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai atbilstoša pieejamība (kvalitāte). Ja nākotnē ir nepieciešams nodrošināt papildus ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas piekļuves konkrētam meža masīvam, to ierīkošanu vai būvniecību (piemēram, caurteka utml.) izvērtē atbilstoši šo noteikumu projekta un ietekmes uz vidi novērtējuma prasībām (piemēram, saņemot pārvaldes rakstveida atļauju vai veicot sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu).