Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Aizsargājamo ainavu apvidus "Koknese–Odziena" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
īpaši aizsargājamā sikspārņa sugas - Eiropas platauša Barbastella barbastellus (turpmāk - platausis) - aizsardzībai izveidojot īpaši aizsargājamu dabas teritoriju - aizsargājamo ainavu apvidu "Koknese-Odziena" (Tiesību akta projekts 22-TA-3783: Noteikumi par aizsargājamiem ainavu apvidiem), ņemot vērā tā plašo teritoriju (19 610 ha), iekļautās apdzīvotās vietas, līdzšinējo saimniecisko darbību, mežu un lauksaimniecībā izmantojamo zemju sastāvu, aizsargājamo ainavu apvidū nosakāmi dažādi apsaimniekošanas un aizsardzības nosacījumi.
Saskaņā ar platauša sugas aizsardzības plānu (https://www.daba.gov.lv/lv/sugu-un-biotopu-aizsardzibas-plani#ziditaji-eiropas-platausis-barbastella-barbastellus-2021-2031https://www.daba.gov.lv/lv/sugu-un-biotopu-aizsardzibas-plani), platausim nepieciešama ievērojama specifisku struktūru daudzveidība mežā – liels vecu, kalstošu vai nokaltušu koku īpatsvars. Šādi koki (galvenokārt, priedes) nodrošina nepieciešamās mītņu vietas, kuras platausim lielākoties ir spraugas aiz koku mizas. Mītņu vietas kokos vasarā tiek ļoti bieži mainītas (vidēji ik pa 2 dienām). Savukārt barojas platausis ar naktstauriņiem lapu koku, lielākoties platlapju, mežos, parkos.
Saskaņā ar platauša sugas aizsardzības plānu (https://www.daba.gov.lv/lv/sugu-un-biotopu-aizsardzibas-plani#ziditaji-eiropas-platausis-barbastella-barbastellus-2021-2031https://www.daba.gov.lv/lv/sugu-un-biotopu-aizsardzibas-plani), platausim nepieciešama ievērojama specifisku struktūru daudzveidība mežā – liels vecu, kalstošu vai nokaltušu koku īpatsvars. Šādi koki (galvenokārt, priedes) nodrošina nepieciešamās mītņu vietas, kuras platausim lielākoties ir spraugas aiz koku mizas. Mītņu vietas kokos vasarā tiek ļoti bieži mainītas (vidēji ik pa 2 dienām). Savukārt barojas platausis ar naktstauriņiem lapu koku, lielākoties platlapju, mežos, parkos.
Mērķa apraksts
Ar noteikumu projektu tiek noteikts aizsargājamo ainavu apvidus "Koknese-Odziena" funkcionālais zonējums:
1) neitrālā zona piemērota visiem valsts un pašvaldību ceļiem un dzelzceļam to nodalījuma joslas platumā, kā arī apdzīvoto vietu (Kokneses pilsētas, Odzienas, Stukmaņu un Īvānu ciemiem) apbūvētajām daļām. Aptuvenā platība - 844,34 ha jeb 4,3% no ainavu apvidus;
2) regulējamā režīma zonā iekļauti visi ainavu apvidū esošie 7 mikroliegumi, kopējā platība - 73,86 ha jeb 0,4 % no ainavu apvidus;
3) dabas lieguma zonā pamatā ietverti mikroliegumu buferzonas un daļa priežu audzes, kas vecākas par 70 gadiem (atbilstoši sugas aizsardzības plāna ieteikumam) ar kopējo platību 2231,6 ha jeb 11,4 %;
4) dabas parka zonā galvenokārt iekļautas teritorijas ar platlapju (ozoli, oši, liepas, kļavas, vīksnas, gobas, melnalkšņi) audzēm, priežu audzes, kurās pieļaujama nelielas intensitātes mežsaimnieciskā darbība, kā arī aizsargājamais dendroloģiskais stādījums "Kokneses parks" 1709 ha platībā jeb 8,7 %;
5) lielākajai daļai jeb 75,2 % aizsargājamo ainavu apvidus teritorijai tiek saglabāts ainavu aizsardzības režīms, tas ir, ainavu aizsardzības zona 14751 ha platībā.
Tāpat, ņemot vērā Eiropas platauša Barbastella barbastellus, kā arī citu īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības prasības, tiek noteikti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi ar vienotiem nosacījumiem visā aizsargājamo ainavu apvidū, kā arī atškirīgajām prasībām katrā konkrētajā funkcionālajā zonā.
1) neitrālā zona piemērota visiem valsts un pašvaldību ceļiem un dzelzceļam to nodalījuma joslas platumā, kā arī apdzīvoto vietu (Kokneses pilsētas, Odzienas, Stukmaņu un Īvānu ciemiem) apbūvētajām daļām. Aptuvenā platība - 844,34 ha jeb 4,3% no ainavu apvidus;
2) regulējamā režīma zonā iekļauti visi ainavu apvidū esošie 7 mikroliegumi, kopējā platība - 73,86 ha jeb 0,4 % no ainavu apvidus;
3) dabas lieguma zonā pamatā ietverti mikroliegumu buferzonas un daļa priežu audzes, kas vecākas par 70 gadiem (atbilstoši sugas aizsardzības plāna ieteikumam) ar kopējo platību 2231,6 ha jeb 11,4 %;
4) dabas parka zonā galvenokārt iekļautas teritorijas ar platlapju (ozoli, oši, liepas, kļavas, vīksnas, gobas, melnalkšņi) audzēm, priežu audzes, kurās pieļaujama nelielas intensitātes mežsaimnieciskā darbība, kā arī aizsargājamais dendroloģiskais stādījums "Kokneses parks" 1709 ha platībā jeb 8,7 %;
5) lielākajai daļai jeb 75,2 % aizsargājamo ainavu apvidus teritorijai tiek saglabāts ainavu aizsardzības režīms, tas ir, ainavu aizsardzības zona 14751 ha platībā.
Tāpat, ņemot vērā Eiropas platauša Barbastella barbastellus, kā arī citu īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības prasības, tiek noteikti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi ar vienotiem nosacījumiem visā aizsargājamo ainavu apvidū, kā arī atškirīgajām prasībām katrā konkrētajā funkcionālajā zonā.
Politikas jomas
Dabas aizsardzība
Teritorija
Aizkraukles novads, starp Koknesi, Jaunbebriem, Odzieni un Stukmaņiem
Norises laiks
15.03.2023. - 14.04.2023.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1.apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
Saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 12. panta ceturto daļu Aizkraukles novada pašvaldībai nosūtīts aicinājums sniegt atzinumu par noteikumu projektu.
Turklāt pašvaldības un zemes īpašnieku informēšana tiks veikta atbilstoši likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 13. panta ceturtās daļas prasībām, nosūtot katram informatīvu vēstuli, kā arī publicējot oficiālu paziņojumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 12. panta ceturto daļu Aizkraukles novada pašvaldībai nosūtīts aicinājums sniegt atzinumu par noteikumu projektu.
Turklāt pašvaldības un zemes īpašnieku informēšana tiks veikta atbilstoši likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 13. panta ceturtās daļas prasībām, nosūtot katram informatīvu vēstuli, kā arī publicējot oficiālu paziņojumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Fiziskās personas
- Aizsargājamo ainavu apvidū "Koknese-Odziena" ietverto īpašumu īpašnieki (valdītāji)
Skaidrojums un ietekme
Nekustamo īpašumu apsaimniekošanā jāievēro individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu regulējums.
Juridiskās personas
- Aizsargājamo ainavu apvidū "Koknese-Odziena" ietverto īpašumu īpašnieki (valdītāji, apsaimniekotāji)
Skaidrojums un ietekme
Nekustamo īpašumu apsaimniekošanā jāievēro individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu regulējums.
Sagatavoja
Diāna Saulīte (VARAM)
Atbildīgā persona
Zanda Kristapsone (VARAM)
Izsludināšanas datums
15.03.2023. 11:13
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Edmunds Kance - "Vides aizsardzības klubs"
Piedāvāju 16.1.un 19.1. punktā aizliegumā "celt teltis un kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām publiski pieejamām atpūtas vietām un pagalmiem, izņemot ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem un ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošiem normatīvajiem aktiem" svītrot vārdus "publiski pieejamām". Pamatojums - var būt gadījumi, kad zemes īpašnieks vēlas ierīkot ilgtspējīgu, drošu un dabas vērtību saudzēšanai nekaitējošu telts un/vai ugunskura vietu personīgām / ģimenes rekreācijas vaadzībām, nepadarot to publiski pieejamu. No dabas aizsardzības viedokļa mazāka antropogēnā slodze uz konkrētu privātu atpūtas vietu dabai nekaitēs, turklāt tiks novērsts potenciāli nesamērīgs aizliegums privātīpašniekiem uzcelt telti uz savas zemes. Postījumi dabai telšu vietās parasti rodas, kad tās lieto plašs trešo personu loks, jo īpašnieki kā gādīgi saimnieki cenšas teritoriju izmantot ilgtspējīgi. Līdz ar to publiska pieejamība nedrīkst būt kritērijs, lai tiktu atļauta telts / ugunskura vietas ierīkošana, jo ne katrs zemes īpašums satur mājvietu ar pagalmu, var būt situācija, ka īpašnieks neapbūvētā meža zemes vienībā vēlas ierīkot tikai savai ģimenei paredzētu telts vietu, lai reizi gadā, apciemojot īpašumu, tur nakšņotu - šādos gadījumos nav samērīgi prasīt, lai šī telts vieta kļūtu publiski pieejama - tas ir pat pretrunā nepieciešamībai mazināt antropogēno slodzi;
17. un 25.punktā pirmo vārdu "atļauts" jāmaina ar vārdu "aizliegts", pretējā gadījumā šie punkti zaudē savu jēgu un mērķi. Iespējams, tā ir pārrakstīšanās kļūda.
Par šo notekumu 22.punktu " Veicot galveno izlases cirti priežu audzēs, kurās priedes veido vairāk kā 80 procentu no mežaudzes šķērslaukuma, mežaudzes šķērslaukumu nesamazina zem kritiskā šķērslaukuma un veido atvērumus, kas nav lielāki par 0,5 hektāriem" un 23.punktu "Maksimālā galvenās cirtes cirsmas un tai vairāk par 50 metriem piegulošo mežaudžu, kurās ir spēkā apliecinājums vai ir reģistrēts iesniegums koku ciršanai galvenajā cirtē, un tādu mežaudžu, kurās galvenā cirte veikta pirms mazāk kā 10 gadiem, kopējā platība nepārsniedz: 23.1. silā, mētrājā, lānā, damaksnī, vērī un gāršā - pieci hektāri; 23.2.pārējos meža tipos - divi hektāri" - ideja konceptuāli atbalstāma, bet tehniski ļoti sarežģīta. Ņemot vērā nereti mazos meža nogabalus Latvijas mežierīcībā, iespējama problēma, ka nav iespējams priedes tīraudzēs izveidot 0,5 ha lielus atvērumus, jo tad kopējais nogabala šķērslaukums kļūst mazāks par kritisko (nepietiekama sākotnējā biezība). Ja atvērumus veido mazākus, tad pastāv augsts risks nenodrošināt sekmīgu atjaunošanos ar priedi, jo priede ir gaismas prasīga suga. Nepieciešamas konsultācijas ar ekspertiem par iespēju šādos gadījumos pieļaut šķērslaukuma samazināšanos līdz 0,85-0,95 no kritiskā šķērslaukuma, kā arī mazu blakus esošu līdzīgu nogabalu gadījumā šķērslaukumu rēķināt vairākiem nogabaliem kopā (piemēram, ja ciršana plānota 0,9 ha priedes nogabalā, tad izveidojot 0,5ha atvērumu neizbēgami tiks pārkāpts kritiskā šķērslaukuma robežlielums, bet attiecīgi, ja šķērslaukumu rēķina kopā ar līdzīgu blakus nogabalu, kas varbūt atšķiras ar vienu vecuma desmitgadi vai edafiskā rindā blakusesošo tuvāko meža tipu, tad, iespējams, šķērslaukums kopumā saglabājas virs kritiskā. Galvenais mērķis, novērst situāciju, ka ierobežojumu dēļ tiek veidoti pārāk mazi atvērumi un attiecīgi ilgtermiņā rodas grūtības platībā saglabāt parasto priedi, kas arī ir patiesais mērķis, kāpēc tiek atļauti par 0,2 ha lielāki atvērumi.
Papildus priekšlikumi
1) noteikt aizliegumu visās zonās, izņemot neitrālo zonu, pārvietoties ārpus ceļiem ar mehāniskiem transportlīdzekļiem (t.sk. motocikliem, kvadricikliem, elektroskūteriem), ja tas nav saistīts ar apsaimniekošanu.
2) nepieļaut cilvēku uzturēšanās aizliegumus konkrētās teritorijās vai to daļās (šobrīd projekts tādus neparedz), jo cilvēks ir daļa no dabas, tāpēc ir konceptuāli nepareizi veidot jaunas vai paplašināt esošās teritorijas ir pastāvīgu vai sezonālu cilvēku uzturēšanās aizliegumu, tajā pat laikā jaunu ĪADT veidošana un esošo paplašināšana ir atbalstāma.
17. un 25.punktā pirmo vārdu "atļauts" jāmaina ar vārdu "aizliegts", pretējā gadījumā šie punkti zaudē savu jēgu un mērķi. Iespējams, tā ir pārrakstīšanās kļūda.
Par šo notekumu 22.punktu " Veicot galveno izlases cirti priežu audzēs, kurās priedes veido vairāk kā 80 procentu no mežaudzes šķērslaukuma, mežaudzes šķērslaukumu nesamazina zem kritiskā šķērslaukuma un veido atvērumus, kas nav lielāki par 0,5 hektāriem" un 23.punktu "Maksimālā galvenās cirtes cirsmas un tai vairāk par 50 metriem piegulošo mežaudžu, kurās ir spēkā apliecinājums vai ir reģistrēts iesniegums koku ciršanai galvenajā cirtē, un tādu mežaudžu, kurās galvenā cirte veikta pirms mazāk kā 10 gadiem, kopējā platība nepārsniedz: 23.1. silā, mētrājā, lānā, damaksnī, vērī un gāršā - pieci hektāri; 23.2.pārējos meža tipos - divi hektāri" - ideja konceptuāli atbalstāma, bet tehniski ļoti sarežģīta. Ņemot vērā nereti mazos meža nogabalus Latvijas mežierīcībā, iespējama problēma, ka nav iespējams priedes tīraudzēs izveidot 0,5 ha lielus atvērumus, jo tad kopējais nogabala šķērslaukums kļūst mazāks par kritisko (nepietiekama sākotnējā biezība). Ja atvērumus veido mazākus, tad pastāv augsts risks nenodrošināt sekmīgu atjaunošanos ar priedi, jo priede ir gaismas prasīga suga. Nepieciešamas konsultācijas ar ekspertiem par iespēju šādos gadījumos pieļaut šķērslaukuma samazināšanos līdz 0,85-0,95 no kritiskā šķērslaukuma, kā arī mazu blakus esošu līdzīgu nogabalu gadījumā šķērslaukumu rēķināt vairākiem nogabaliem kopā (piemēram, ja ciršana plānota 0,9 ha priedes nogabalā, tad izveidojot 0,5ha atvērumu neizbēgami tiks pārkāpts kritiskā šķērslaukuma robežlielums, bet attiecīgi, ja šķērslaukumu rēķina kopā ar līdzīgu blakus nogabalu, kas varbūt atšķiras ar vienu vecuma desmitgadi vai edafiskā rindā blakusesošo tuvāko meža tipu, tad, iespējams, šķērslaukums kopumā saglabājas virs kritiskā. Galvenais mērķis, novērst situāciju, ka ierobežojumu dēļ tiek veidoti pārāk mazi atvērumi un attiecīgi ilgtermiņā rodas grūtības platībā saglabāt parasto priedi, kas arī ir patiesais mērķis, kāpēc tiek atļauti par 0,2 ha lielāki atvērumi.
Papildus priekšlikumi
1) noteikt aizliegumu visās zonās, izņemot neitrālo zonu, pārvietoties ārpus ceļiem ar mehāniskiem transportlīdzekļiem (t.sk. motocikliem, kvadricikliem, elektroskūteriem), ja tas nav saistīts ar apsaimniekošanu.
2) nepieļaut cilvēku uzturēšanās aizliegumus konkrētās teritorijās vai to daļās (šobrīd projekts tādus neparedz), jo cilvēks ir daļa no dabas, tāpēc ir konceptuāli nepareizi veidot jaunas vai paplašināt esošās teritorijas ir pastāvīgu vai sezonālu cilvēku uzturēšanās aizliegumu, tajā pat laikā jaunu ĪADT veidošana un esošo paplašināšana ir atbalstāma.
06.04.2023. 07:54
Edmunds Kance - "Vides aizsardzības klubs"
Precizējot iepriekš sniegto priekšlikumu par aizliegumu ārpus ceļem braukt ar transportlīdzekļiem, VAK norāda, ka vēlas papildināt jau projektā esošo aizliegumu, kas attiecas uz visu teritoriju, paplašināt, ietverot tajā visa veida transportu. Izņēmums pieļāujams tikai attiecībā uz velosipēdiem, kuri brauc pa takām un dabiskām brauktuvēm, ja šie velosipēdi darbināmi tikai ar muskuļu spēku. Punktu jāveido tādā redakcijā, lai aizliegums būtu spēkā attiecībā uz visa veida elektrohobrīdiem un cita veida transportlīdzekļiem ar jebkādu dzinēju - elektrovelosipēdiem, skūteriem, elektriskiem motocokliem - šie transportlīdzekļi kaut bez skaņas, bet var radīt augsnes eroziju un teritoriju izbraukāšanu.
06.04.2023. 15:55
Latvijas Meža īpašnieku biedrība
1. Iebilstam pret Ministra kabineta noteikumu tālāku virzību līdz brīdim, kamēr netiek izstrādāta un pieņemta taisnīga (mežaudžu tīro tagadnes vērtību sedzoša) kompensāciju sistēma. Latvija atrodas situācijā, kad cilvēku dzīves līmeņa ziņā atpaliek ne tikai no vadošajām Eiropas valstīm, bet vairākos rādītājos arī no pārējām Baltijas valstīm. Tāpat tiek runāts par pensiju vecuma palielināšanu, jo Latvijas demogrāfiskā situācija paliek arvien sliktāka. Šādā situācijā jaunu lielu platību apgrūtināšana ar aprobežojumiem, bez taisnīgas kompensāciju sistēmas ieviešanas, nav pieļaujama, jo samazinās gan nodokļu ieņēmumus, gan iespēju apgrūtināto teritoriju iedzīvotājiem gūt ienākumus savām mājsaimniecībām. Dabas aizsardzības sistēmā Latvijā, iespējams, ir nepiecciešamas pārmaiņas, taču ne tādā veidās, kas mazina iespēju nodrošināt savas ģimenes un var izsaukt cilvēku aizbraukšanu.
2. Iebilstam arī pret to, ka jaunajā aizsargājamā teritorijā iekļauto zemju īpašnieki, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, nav tikuši informēti, par viņu īpašumu iekļaušanu, līdz ar to, viņi viedokli publiskajā apspriešanā nepauž, jo, vienkārsi, nezina par šo procesu.
3. Aicinām veikt noteikumu projekta sociālekonomisko novērtējumu un to pievienot noteikumu projektam.
4. Tāpat norādām, ka diez vai patiesībai atbilst tiesību akta projekta anotācijā norādītais, ka tiesību akta projektam nav ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Ja tiek noteikti jauni aprobežojumi, tad mainās arī nekustamā īpašuma nodokļa likmes, kas ietekmē pašvaldību budžetus (anotācijas tekstā atzīme, ka nedaudz samazināsies), savukārt ražošanā nenonākušais koksnes apjoms ietekmē nodokļu apmēru valsts budžetā. Līdzīgi arī attiecībā uz ietekmi uz tautsaimniecību, kur atzīme, ka ietekmes nav.
2. Iebilstam arī pret to, ka jaunajā aizsargājamā teritorijā iekļauto zemju īpašnieki, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, nav tikuši informēti, par viņu īpašumu iekļaušanu, līdz ar to, viņi viedokli publiskajā apspriešanā nepauž, jo, vienkārsi, nezina par šo procesu.
3. Aicinām veikt noteikumu projekta sociālekonomisko novērtējumu un to pievienot noteikumu projektam.
4. Tāpat norādām, ka diez vai patiesībai atbilst tiesību akta projekta anotācijā norādītais, ka tiesību akta projektam nav ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Ja tiek noteikti jauni aprobežojumi, tad mainās arī nekustamā īpašuma nodokļa likmes, kas ietekmē pašvaldību budžetus (anotācijas tekstā atzīme, ka nedaudz samazināsies), savukārt ražošanā nenonākušais koksnes apjoms ietekmē nodokļu apmēru valsts budžetā. Līdzīgi arī attiecībā uz ietekmi uz tautsaimniecību, kur atzīme, ka ietekmes nav.
11.04.2023. 11:44
Guntis Gūtmanis - Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome"
Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome" (LOSP) ir izskatījusi noteikumu projektu par "Aizsargājamo ainavu apvidus "Koknese-Odziena" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (22-TA-3788) un Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem 22-TA-3783 un nepiekrīt to pieņemšanai. Lai pieņemtu šādu normatīvu nepieciešams veikt iekļauto teritoriju izveides sociāli ekonomisko ietekmi un lēmuma pieņemšanai paredzēt kompensācijas zemju īpašniekiem, kas segtu potenciālos zaudējumus no saimnieciskās darbības ierobežojumiem.
Noteikumu anotācijā nekorekti veiktas atzīmes, ka noteikumu pieņemšana neietekmēs tādas jomas kā: nodarbinātība(aizsargājamās teritorijās ir apgrūtināta saimnieciskā darbība, kas provizoriski samazinās nodarbināto skaitu teritorijā), uz konkurētspēju(ierobežota saimnieciskā darbība būtiski samazinās konkurētspēju ietilpstošo teritoriju uzņēmumiem), uz teritoriju attīstību(tā tiks ierobežota), uz iedzīvotāju sociālo situāciju(pasliktināsies),
nav veikts administratīvo izmaksu novērtējums, atbilstības izmaksu novērtējums. Kļūdains ir anotācijas apgalvojums, ka tiesību akta projektam nebūs ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem, jo samazinoties ekonomiskai aktivitātei būs tieša ietekme gan uz valsts, gan pašvaldību budžetiem, kas nav vērtēta. Kā noprotams no normatīvu anotācijas šis projekts nav saskaņots ar zemju īpašniekiem, bet tie tiks informēti jau pēc noteikumu pieņemšanas. Jāatzīmē, ka noteikumu teritorija paredz ierobežojumus vairāk kā 19 tūkstošos ha.
Un pats būtiskākais, kas nav akceptējams pirms šādu noteikumu pieņemšanas, ka nav veikts alternatīvu risinājumu izvērtējums. Aicinām turpmāk, izstrādājot šādus normatīvos aktus veikt iedzīvotāju sabiedrisko apspriešanu visās skartajās teritorijās, kas nodrošinātu objektīvu sabiedrības viedokli par plānotajiem regulējumiem.
Noteikumu anotācijā nekorekti veiktas atzīmes, ka noteikumu pieņemšana neietekmēs tādas jomas kā: nodarbinātība(aizsargājamās teritorijās ir apgrūtināta saimnieciskā darbība, kas provizoriski samazinās nodarbināto skaitu teritorijā), uz konkurētspēju(ierobežota saimnieciskā darbība būtiski samazinās konkurētspēju ietilpstošo teritoriju uzņēmumiem), uz teritoriju attīstību(tā tiks ierobežota), uz iedzīvotāju sociālo situāciju(pasliktināsies),
nav veikts administratīvo izmaksu novērtējums, atbilstības izmaksu novērtējums. Kļūdains ir anotācijas apgalvojums, ka tiesību akta projektam nebūs ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem, jo samazinoties ekonomiskai aktivitātei būs tieša ietekme gan uz valsts, gan pašvaldību budžetiem, kas nav vērtēta. Kā noprotams no normatīvu anotācijas šis projekts nav saskaņots ar zemju īpašniekiem, bet tie tiks informēti jau pēc noteikumu pieņemšanas. Jāatzīmē, ka noteikumu teritorija paredz ierobežojumus vairāk kā 19 tūkstošos ha.
Un pats būtiskākais, kas nav akceptējams pirms šādu noteikumu pieņemšanas, ka nav veikts alternatīvu risinājumu izvērtējums. Aicinām turpmāk, izstrādājot šādus normatīvos aktus veikt iedzīvotāju sabiedrisko apspriešanu visās skartajās teritorijās, kas nodrošinātu objektīvu sabiedrības viedokli par plānotajiem regulējumiem.
13.04.2023. 13:44
Renāte Kajaka - Latvijas Augļkopju asociācija
Biedrība "Latvijas Augļkopju asociācija" (turpmāk tekstā LAA) pēc iepazīšanās ar noteikumu projektu par "Aizsargājamo ainavu apvidus "Koknese-Odziena" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (22-TA-3788) un Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem (projekta ID 22-TA-3783) nepiekrīt to pieņemšanai. Pirms šādu noteikumu pieņemšanas, skartajās teritorijās nepieciešams veikt kvalitatīvu sociāli ekonomiskās ietekmes izpēti un paredzēt kompensācijas zemju īpašniekiem, kas segtu potenciālos zaudējumus no saimnieciskās darbības ierobežojumiem.
Noteikumu anotācijā ir kļūdainas atzīmes, norādot ka noteikumu pieņemšana neietekmēs tādas jomas kā: tautsaimniecība un nodarbinātība (aizsargājamās teritorijās ir apgrūtināta saimnieciskā darbība, kas viennozīmīgi skartajā teritorijā samazinās nodarbināto skaitu), iedzīvotāju sociālā situācija (tā pasliktināsies), konkurētspēja (ierobežota saimnieciskā darbība būtiski samazinās uzņēmumu konkurētspēju ietilpstošajās teritorijās), teritoriju attīstība (tā tiks ierobežota).
Jāatzīmē, ka nav veikts administratīvo izmaksu novērtējums, atbilstības izmaksu novērtējums. Anotācijā paustais apgalvojums, ka tiesību akta projektam nebūs ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem, ir aplams, jo samazināsies ekonomiskā aktivitāte, tādējādi tieši ietekmējot gan valsts, gan pašvaldības budžetu. Šī ietekme noteikumu projekta ietvaros nav vērtēta. Kā noprotams no normatīvu anotācijas, šis projekts nav saskaņots ar zemju īpašniekiem, tie tiks informēti jau pēc noteikumu pieņemšanas. Uzsveram, ka noteikumu teritorija paredz ierobežojumus vairāk kā 19 tūkstošos ha.
Lai šādus noteikumus pieņemtu, tiem ir jābūt izvērtētiem no dažādiem skatu punktiem ar dažādām alternatīvu iespējam. Šobrīd nav veikts alternatīvu izvērtējums. LAA neakceptē un noraida šādu noteikumu projektu.
Noteikumu anotācijā ir kļūdainas atzīmes, norādot ka noteikumu pieņemšana neietekmēs tādas jomas kā: tautsaimniecība un nodarbinātība (aizsargājamās teritorijās ir apgrūtināta saimnieciskā darbība, kas viennozīmīgi skartajā teritorijā samazinās nodarbināto skaitu), iedzīvotāju sociālā situācija (tā pasliktināsies), konkurētspēja (ierobežota saimnieciskā darbība būtiski samazinās uzņēmumu konkurētspēju ietilpstošajās teritorijās), teritoriju attīstība (tā tiks ierobežota).
Jāatzīmē, ka nav veikts administratīvo izmaksu novērtējums, atbilstības izmaksu novērtējums. Anotācijā paustais apgalvojums, ka tiesību akta projektam nebūs ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem, ir aplams, jo samazināsies ekonomiskā aktivitāte, tādējādi tieši ietekmējot gan valsts, gan pašvaldības budžetu. Šī ietekme noteikumu projekta ietvaros nav vērtēta. Kā noprotams no normatīvu anotācijas, šis projekts nav saskaņots ar zemju īpašniekiem, tie tiks informēti jau pēc noteikumu pieņemšanas. Uzsveram, ka noteikumu teritorija paredz ierobežojumus vairāk kā 19 tūkstošos ha.
Lai šādus noteikumus pieņemtu, tiem ir jābūt izvērtētiem no dažādiem skatu punktiem ar dažādām alternatīvu iespējam. Šobrīd nav veikts alternatīvu izvērtējums. LAA neakceptē un noraida šādu noteikumu projektu.
13.04.2023. 18:45
Ilona Kiukucāne - Latvijas Darba devēju konfederācija
Latvijas Darba devēju konfederācija iebilst piedāvātā MK noteikumu projekta virzībai sagatavotajā redakcijā. Kopumā atbalstot rīcības, lai novērstu Eiropas Komisijas ierosinātās pārkāpuma procedūras, tomēr LDDK uzskata, ka lēmumu pieņemšanā ir nepieciešama pilna informācija par šādas aizsargājamas teritorijas izveidošanas ietekmi uz tautsaimniecību. Situācijā, kad valsts nespēj nodrošināt elementārus pamatpakalpojumus iedzīvotājiem, ir jābūt ļoti rūpīgam izvērtējumam par darbībām, kas samazina iedzīvotāju ekonomisko rīcībspēju un ieņēmumus valsts budžetā no tautsaimniecības nozarēm, kuras skar plānotā jaunā aizsargājamā teritorija.
LDDK iebilst pret sagatavoto anotāciju, kurā nav izvērtēti alternatīvie risinājumi. Anotācijā obligāti jāiekļauj sociāli ekonomiskais izvērtējums par mežaudžu tīrās tagadnes vērtību un kā šīs teritorijas izveidošana ietekmēs koksnes pieejamību turpmākajās desmitgadēs, jo īpaši ekonomiski nozīmīgām koku sugām – priede, egle, bērzs. LDDK kategoriski iebilst pret anotācijas 2.2. punktā pausto, ka regulējumam nav ietekmes uz tautsaimniecību. Pirms lēmumu pieņemšanas būtu izskatāmi alternatīvi scenāriji, piemēram, mazākas teritorijas veidošana, ekonomiski nozīmīgu sugu nogabalu neiekļaušana stingrākā režīma zonās, un tamlīdzīgi risinājumi.
Atbilstoši valdības rīcības plānam ir jābūt atrisinātam jautājumam par taisnīgu kompensāciju izmaksu zemes īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Lai to novērtētu, ir jābūt aprēķinam par mežaudžu vērtību un norādītiem finanšu avotiem, kas saskaņoti ar atbildīgajām ministrijām.
LDDK iebilst pret sagatavoto anotāciju, kurā nav izvērtēti alternatīvie risinājumi. Anotācijā obligāti jāiekļauj sociāli ekonomiskais izvērtējums par mežaudžu tīrās tagadnes vērtību un kā šīs teritorijas izveidošana ietekmēs koksnes pieejamību turpmākajās desmitgadēs, jo īpaši ekonomiski nozīmīgām koku sugām – priede, egle, bērzs. LDDK kategoriski iebilst pret anotācijas 2.2. punktā pausto, ka regulējumam nav ietekmes uz tautsaimniecību. Pirms lēmumu pieņemšanas būtu izskatāmi alternatīvi scenāriji, piemēram, mazākas teritorijas veidošana, ekonomiski nozīmīgu sugu nogabalu neiekļaušana stingrākā režīma zonās, un tamlīdzīgi risinājumi.
Atbilstoši valdības rīcības plānam ir jābūt atrisinātam jautājumam par taisnīgu kompensāciju izmaksu zemes īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Lai to novērtētu, ir jābūt aprēķinam par mežaudžu vērtību un norādītiem finanšu avotiem, kas saskaņoti ar atbildīgajām ministrijām.
13.04.2023. 19:36
Lauris Saliņš
Iepazīstoties ar Noteikumu projektu par Aizsargājamo ainavu apvidus Koknese - Odziena izveidošanu, kategoriski tas nav atbalstāms un ir noraidāms, jo ļoti būtiski pasliktinās jau sliktu esošo sociālekonomisko situāciju reģionā. Tiek iedragāta iedzīvotāju tiesiskā paļāvība.
Aizsargājamā sikspārņu suga Eiropas platausis ilgstoši reģionu ir apdzīvojusi un nekādā ziņā nav apdraudēta suga
Aizsargājamā sikspārņu suga Eiropas platausis ilgstoši reģionu ir apdzīvojusi un nekādā ziņā nav apdraudēta suga
13.04.2023. 22:06
Kristaps Kārklis
Bez saskanjota kompensaciju apjoma par saimnieciskas darbibas ierobezojumiem zemju ipasniekiem, sis lemums nav atbalstams, jo ari sobrid esososa saimnieciskas darbibas regulejuma ietvaros suga veiksmigi attistas un vairojas !!!
13.04.2023. 22:27
Latvijas Kokrūpniecības federācija
Kļūdaini norādīts, ka ir veikts ietekmes uz tautsaimniecību novērtējums. Anotācijā norādītā informācija par ietekmi ir nepilnīga, koncentrējoties tikai uz zemes īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem un apsaimniekotājiem, kuru īpašumā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas ainavu apvidus teritorijā, turklāt arī šī ietekme nav finansiāli novērtēta. Sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija) ir jāpapildina ar aprēķiniem par reālo ietekmi uz tautsaimniecību visā kokrūpniecības pievienotās vērtības veidošanās ciklā, ievērtējot meža īpašnieku negūtos ieņēmumus (zaudējumus), kā arī resursu pieejamības samazinājuma ietekmi uz mežsaimniecības, mežizstrādes un kokapstrādes sektoriem - attiecīgi nodarbinātību (īpaši lokālo). Līdz ar to ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem arī nevar skatīt tikai caur potenciālu nekustamo īpašumu nodokļa samazinājumu, jo jebkurš saimnieciskās darbības ierobežojums atstāj iespaidu uz nodarbinātību un, attiecīgi, darbaspēka nodokļiem. Ņemot vērā, ka šis visticamāk būs viens no daudziem sekojošiem noteikumu projektiem, kas tik nesamērīgi ierobežos mežsaimniecisko darbību, uzskatām, ka tas vismaz ir jāsagatavo parauglīmenī, kvalitatīvi - ar reālu ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu
14.04.2023. 10:17
Fiziska persona
Eiropas Savienības prasības pēc jaunām dabas aizsargājamām teritorijām, nedrīkst nostādīt privātīpašumu beztiesiskā stāvoklī:
1. nav pieļaujama un turpināma prakse , kad meža īpašumi pēc būtības tiek atsavināti, neparedzot par to adekvātas kompensācijas;
2. tikai un vienīgi privātīpašnieks dot/nedod piekrišanu tūrisma infrastruktūras objektiem savā īpašumā ( II, 11.p.)
3. pirms veidoajam jaunas teritorijas sakārtojam esošas ĪADT. Piem., GNP "mugrurkaulam" Gaujai krastos vairs nemājo neviena dzīvotne, kuras tur bija, kad Parku dibināja (ūpji, sikspērņi u.c.) jo šajos 50 gados tā arī nav izdevies izveidot ūdentūristu plūsmas sistēmu un sakārtot taku infrastruktūru
1. nav pieļaujama un turpināma prakse , kad meža īpašumi pēc būtības tiek atsavināti, neparedzot par to adekvātas kompensācijas;
2. tikai un vienīgi privātīpašnieks dot/nedod piekrišanu tūrisma infrastruktūras objektiem savā īpašumā ( II, 11.p.)
3. pirms veidoajam jaunas teritorijas sakārtojam esošas ĪADT. Piem., GNP "mugrurkaulam" Gaujai krastos vairs nemājo neviena dzīvotne, kuras tur bija, kad Parku dibināja (ūpji, sikspērņi u.c.) jo šajos 50 gados tā arī nav izdevies izveidot ūdentūristu plūsmas sistēmu un sakārtot taku infrastruktūru
14.04.2023. 10:37
Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija
LNMA iebilst pret noteikumu projekta anotācijā ietverto nekorekto vērtējumu 2.2. punktā norādot, ka "Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību: Nav". Ja ministrijas ierēdniecībā vērojams komptences trūkums, kas liek iedomāties, ka saimnieciskās un cita veida darbības ierobežojumi turpat 20 000 ha platībā ietekmi uz tautsaimniecību neatstāj, lūdzu, izvērtējiet vai 6.1. punktā aprakstītā nevalstisko organizāciju iesaiste ir pienācīgi izmantota. Redzam, ka izstrādē nav iesaistīti nedz mežu īpašnieki, nedz tie cilvēki, kas šajos mežos potenciāli veic praktisko darbu - mežizstrādātāji.
Papildus norādām, ka šajā reģionā tiek veidota vēl viena liela teritorija ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem - Zalves militārais poligons, kura kopējā platība Aizkraukles un Jēkabpils novados ir plānota 25 605 hektāru, no tiem fizisko un juridisko personu zemes - 1034,4 hektāri, valsts zemes: 24 540,49 hektāri un pašvaldības zemes: 30,91 hektāri. Ir nesamērīgi un nesaprātīgi vienā reģionā apgrūtināt saimniecisko darbību 45 kvadrātkilometru lielā teritorijā.
Iebilstam pret noteikumu projekta tālāku virzību.
Papildus norādām, ka šajā reģionā tiek veidota vēl viena liela teritorija ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem - Zalves militārais poligons, kura kopējā platība Aizkraukles un Jēkabpils novados ir plānota 25 605 hektāru, no tiem fizisko un juridisko personu zemes - 1034,4 hektāri, valsts zemes: 24 540,49 hektāri un pašvaldības zemes: 30,91 hektāri. Ir nesamērīgi un nesaprātīgi vienā reģionā apgrūtināt saimniecisko darbību 45 kvadrātkilometru lielā teritorijā.
Iebilstam pret noteikumu projekta tālāku virzību.
14.04.2023. 10:48
Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācija
Kategoriski iebilstam noteikumu projekta tālākai virzībai. Noteikumu projekta anotācijā nav vērtēta vidēja un ilgtermiņa ietekme uz koksnes resursu plūsmu, kas tiešā veidā ietekmē gan vietējo nodarbinātību, gan tautsaimniecību un nodokļu ieņēmumus kopumā. Jāizvērtē ne vien platība, kurus skar ierobežojumi, bet arī teritorijā esošā koksnes krāja valsts un privātajos meža īpašumos, dažādos mežaudžu vecumposmos.Saprotam, ka tas noteikumu projekta virzītājiem būtu nēerti, jo atklātos miljonos mērāma ietekme uz tautsaimniecību jau mežsaimniecības sektorā, kas vēl būtu reizināma vismaz ar koeficientu 7, ja no šīs koksnes tiek saražoti produkti gan pirmapstrādē, gan tālākapstrādē.
14.04.2023. 11:00
Fiziska persona
Esmu meža zemju īpašnieks. Saskaņā ar aizsargājamo ainavu apvidus ''Koknese-Odziena' funkcionālo zonu shēmu redzu, ka 15 ha no īpašumu platības tiks iekļauti dabas lieguma/dabas parka zonā - tātad praktiski tiks aprobežota saimnieciskā darbība šajās platībās. Lūdzu noteikumu projektā iekļaut un skaidri nodefinēt kompensāciju noteikšanas mehānismu!
14.04.2023. 11:45
Gundars Vagoliņš
Esmu zemes īpašnieks norādītajā teritorijā 57 ha apjomā! Pagājušo gadu (2022) veicu meža stādīšanu 7ha apjomā! Jūs man iesakiet to visu izmest mēslainē? Bez normāla kompensācijas mehānisma apspriešanas un apstiprināšanas šis projerkts nav atbalstāms!
Es nekādā ziņā netraucēju sikspārņu izplatībai-bet bez informācijas, apziņošanas zemju īpašniekiem, kompensācijas mehānismiem šis likumprojekts ir noraidāms!!!!!
Es nekādā ziņā netraucēju sikspārņu izplatībai-bet bez informācijas, apziņošanas zemju īpašniekiem, kompensācijas mehānismiem šis likumprojekts ir noraidāms!!!!!
14.04.2023. 12:04
Žanis Bacāns - SODRA Latvia SIA
Ņemot vērā zemo Latvijas dzīves līmeni, lejupejošu demogrāfisko situāciju un netaisnīgiem aizsargājamo platību veidošanas pamatprincipiem attiecībā uz meža īpašniekiem, SIA SODRA Latvia iebilst pret noteikumu tālāku virzību līdz brīdim, kamēr nav izstrādāta un ieviesta taisnīga kompensāciju sistēma meža īpašniekiem par esošiem un jaunveidojamiem apgrūtinājumiem dabas aizsardzības nolūkos.
14.04.2023. 12:30
Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži"
Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ir iepazinusies ar sagatavoto noteikumu projektu "Aizsargājamo ainavu apvidus "Koknese-Odziena" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" un vēlas sniegt šādus priekšlikumus un skaidrojumus:
1. Izteikt 10.16.punktu šādā redakcijā: "veikt galveno cirti platlapju (ozoli, oši, liepas, kļavas, vīksnas, gobas) un melnalkšņu audzēs.", to pārceļot uz noteikumu IV nodaļu kā 16.x punktu. Pamatojums: šāds aizliegums atbilst aprobežojumiem dabas lieguma zonā un nav pamatoti to iekļaut vispārīgajos aprobežojumos. Atbilstoši nepieciešams precizēt arī zonējumu. Melnalksnis nav platlapju koku suga.
2. Izteikt 14.6.punktu šādā redakcijā: “ugunsdrošības pasākumu veikšana (mineralizēto joslu un ugunsdrošības brauktuvju uzturēšana);”. Pamatojums: dabiskā brauktuve jau ir definēta Meža likumā un papildu skaidrojumi nav nepieciešami.
3. Papildināt 16.5.punkta pēdējo teikumu, 16.5.punktu izsakot šādā redakcijā: “cirst kokus galvenajā un sanitārajā cirtē. Sanitārā cirte atļauta tikai gadījumos, ja meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Veicot cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus, izņemot egles;”. Pamatojums: egle ir vēja nenoturīga suga, kā arī jāņem vērā egļu astoņzobu mizgrauža izplatības draudi.
4. Izteikt 16.7.1.punktu šādā redakcijā: “meža ugunsdrošības pasākumus (t.sk. mineralizēto joslu un ugunsdrošības brauktuvju uzturēšanu);”. Pamatojums: dabiskā brauktuve jau ir definēta Meža likumā un papildu skaidrojumi nav nepieciešami.
5. Izteikt 16.10.3.punktu šādā redakcijā: “inženierbūvju (tai skaitā ceļu) atjaunošanai un pārbūvei, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;”. Pamatojums: nepieciešams precizēt terminus un redakciju (normas saturu pēc būtības) atbilstoši būvniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem, kur nav termina “restaurācija”.
6. Izteikt 19.2.punktu šādā redakcijā: “cirst kokus kailcirtē, izņemot mežaudzēs, kurās priedes veido 80 procentu vai mazāk no mežaudzes šķērslaukuma, kailcirtes platībai nepārsniedzot vienu hektāru un ievērojot 23. punkta nosacījumus;”. Pamatojums: labojumi nepieciešami, lai neveidotu normatīvā regulējuma robu, ja priedes veido tieši 80%, kā arī ierobežotas kailcirtes regulējumu papildinātu ar 23.punkta galvenās cirtes cirsmas izvietošanas nosacījumiem. Noteikumu 22.punkts regulē galveno izlases cirti un nevarētu tikt attiecināts uz kailcirtes regulējumu.
7. Izteikt 19.3.1.punktu šādā redakcijā: “meža ugunsdrošības pasākumus (t.sk. mineralizēto joslu un ugunsdrošības brauktuvju uzturēšanu);”. Pamatojums: dabiskā brauktuve jau ir definēta Meža likumā un papildu skaidrojumi nav nepieciešami.
8. Papildināt 19.5.punktu, to izsakot šādā redakcijā: “veikt mērķtiecīgas darbības, kuru rezultātā tiek mainīta lauksaimniecībā izmantojamās, meža, krūmāja, purva, ūdens objektu zemes vai pārējās zemes lietošanas kategorija, izņemot ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:”. Pamatojums: punkta redakciju nepieciešams precizēt, lai normu nepamatoti neattiecinātu uz dabisku procesu rezultātu.
9. Dzēst 19.5.2.punktu “dabiski apmežojušās un applūdušās zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;”. Pamatojums: norma nepamatoti palielina administratīvo slogu - saskaņot zemes lietošanas kategorijas maiņu, kas notikusi dabisku procesu norises rezultātā.
10. Dzēst 19.5.3.punktu “inženierbūvju (tai skaitā ceļu) restaurācijai, atjaunošanai un pārbūvei, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;”. Pamatojums: šo prasību nosaka noteikumu 19.4.1.punkts.
11. Izteikt 20.punktu šādā redakcijā: “Audzēs, kurās valdošā suga ir priede, veicot sanitāro izlases cirti, atstājami vismaz 20 (vai visi, ja šādu koku skaits audzē ir mazāks par 20, rēķinot uz cirsmas hektāru) stāvoši nokaltuši un kalstoši koki ar pilnīgi vai daļēji saglabājušos mizu, kuru diametrs 1,3 m augstumā nav mazāks par 25 cm, vispirms izvēloties kokus ar lielāko diametru.” Pamatojums: priekšlikums saglabājamo koku definēšanai visā teritorijā izmantot vienādu caurmēru.
12. Papildināt 22.punktu, to izsakot šādā redakcijā: “Veicot galveno izlases cirti priežu audzēs, kurās priedes veido vairāk kā 80 procentu no mežaudzes šķērslaukuma, mežaudzes šķērslaukumu nesamazina zem kritiskā šķērslaukuma un veido atvērumus, kas nav lielāki par 0,5 hektāriem. Izlases cirtes paņēmienu, ar kuru mežaudzes šķērslaukums tiek samazināts zem kritiskā šķērslaukuma veic ne ātrāk kā pēc 10 gadiem.” Pamatojums: papildinājums nepieciešams, lai pilnveidotu galvenās izlases cirtes regulējumu, saskaņojot ar Meža likuma 21.pantu, kas nosaka pienākumu atjaunot mežu, ja mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu.
13. Izteikt 28.3.punktu šādā redakcijā: “meža ugunsdrošības pasākumus (t.sk. mineralizēto joslu un ugunsdrošības brauktuvju uzturēšanu);”. Pamatojums: dabiskā brauktuve jau ir definēta Meža likumā un papildu skaidrojumi nav nepieciešami.
14. Izteikt 30.punktu šādā redakcijā: “Neitrālā zona izveidota, lai nodrošinātu apdzīvotu teritoriju funkcionēšanu un attīstību, kā arī valsts, pašvaldības un komersantu autoceļu atjaunošanu un uzturēšanu.” Pamatojums: komersantu ceļiem ir būtiski pieaugoša loma apdzīvoto vietu funkcionēšanas un attīstības nodrošināšanā.
15. Izteikt 31.punktu šādā redakcijā: “Visā ainavu apvidus teritorijā valsts, pašvaldību, komersantu autoceļi un dzelzceļš tā nodalījuma joslas platumā ir noteikti kā neitrālā zona.” Pamatojums: komersantu ceļiem ir būtiski pieaugoša loma apdzīvoto vietu funkcionēšanas un attīstības nodrošināšanā.
1. Izteikt 10.16.punktu šādā redakcijā: "veikt galveno cirti platlapju (ozoli, oši, liepas, kļavas, vīksnas, gobas) un melnalkšņu audzēs.", to pārceļot uz noteikumu IV nodaļu kā 16.x punktu. Pamatojums: šāds aizliegums atbilst aprobežojumiem dabas lieguma zonā un nav pamatoti to iekļaut vispārīgajos aprobežojumos. Atbilstoši nepieciešams precizēt arī zonējumu. Melnalksnis nav platlapju koku suga.
2. Izteikt 14.6.punktu šādā redakcijā: “ugunsdrošības pasākumu veikšana (mineralizēto joslu un ugunsdrošības brauktuvju uzturēšana);”. Pamatojums: dabiskā brauktuve jau ir definēta Meža likumā un papildu skaidrojumi nav nepieciešami.
3. Papildināt 16.5.punkta pēdējo teikumu, 16.5.punktu izsakot šādā redakcijā: “cirst kokus galvenajā un sanitārajā cirtē. Sanitārā cirte atļauta tikai gadījumos, ja meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Veicot cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus, izņemot egles;”. Pamatojums: egle ir vēja nenoturīga suga, kā arī jāņem vērā egļu astoņzobu mizgrauža izplatības draudi.
4. Izteikt 16.7.1.punktu šādā redakcijā: “meža ugunsdrošības pasākumus (t.sk. mineralizēto joslu un ugunsdrošības brauktuvju uzturēšanu);”. Pamatojums: dabiskā brauktuve jau ir definēta Meža likumā un papildu skaidrojumi nav nepieciešami.
5. Izteikt 16.10.3.punktu šādā redakcijā: “inženierbūvju (tai skaitā ceļu) atjaunošanai un pārbūvei, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;”. Pamatojums: nepieciešams precizēt terminus un redakciju (normas saturu pēc būtības) atbilstoši būvniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem, kur nav termina “restaurācija”.
6. Izteikt 19.2.punktu šādā redakcijā: “cirst kokus kailcirtē, izņemot mežaudzēs, kurās priedes veido 80 procentu vai mazāk no mežaudzes šķērslaukuma, kailcirtes platībai nepārsniedzot vienu hektāru un ievērojot 23. punkta nosacījumus;”. Pamatojums: labojumi nepieciešami, lai neveidotu normatīvā regulējuma robu, ja priedes veido tieši 80%, kā arī ierobežotas kailcirtes regulējumu papildinātu ar 23.punkta galvenās cirtes cirsmas izvietošanas nosacījumiem. Noteikumu 22.punkts regulē galveno izlases cirti un nevarētu tikt attiecināts uz kailcirtes regulējumu.
7. Izteikt 19.3.1.punktu šādā redakcijā: “meža ugunsdrošības pasākumus (t.sk. mineralizēto joslu un ugunsdrošības brauktuvju uzturēšanu);”. Pamatojums: dabiskā brauktuve jau ir definēta Meža likumā un papildu skaidrojumi nav nepieciešami.
8. Papildināt 19.5.punktu, to izsakot šādā redakcijā: “veikt mērķtiecīgas darbības, kuru rezultātā tiek mainīta lauksaimniecībā izmantojamās, meža, krūmāja, purva, ūdens objektu zemes vai pārējās zemes lietošanas kategorija, izņemot ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:”. Pamatojums: punkta redakciju nepieciešams precizēt, lai normu nepamatoti neattiecinātu uz dabisku procesu rezultātu.
9. Dzēst 19.5.2.punktu “dabiski apmežojušās un applūdušās zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;”. Pamatojums: norma nepamatoti palielina administratīvo slogu - saskaņot zemes lietošanas kategorijas maiņu, kas notikusi dabisku procesu norises rezultātā.
10. Dzēst 19.5.3.punktu “inženierbūvju (tai skaitā ceļu) restaurācijai, atjaunošanai un pārbūvei, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;”. Pamatojums: šo prasību nosaka noteikumu 19.4.1.punkts.
11. Izteikt 20.punktu šādā redakcijā: “Audzēs, kurās valdošā suga ir priede, veicot sanitāro izlases cirti, atstājami vismaz 20 (vai visi, ja šādu koku skaits audzē ir mazāks par 20, rēķinot uz cirsmas hektāru) stāvoši nokaltuši un kalstoši koki ar pilnīgi vai daļēji saglabājušos mizu, kuru diametrs 1,3 m augstumā nav mazāks par 25 cm, vispirms izvēloties kokus ar lielāko diametru.” Pamatojums: priekšlikums saglabājamo koku definēšanai visā teritorijā izmantot vienādu caurmēru.
12. Papildināt 22.punktu, to izsakot šādā redakcijā: “Veicot galveno izlases cirti priežu audzēs, kurās priedes veido vairāk kā 80 procentu no mežaudzes šķērslaukuma, mežaudzes šķērslaukumu nesamazina zem kritiskā šķērslaukuma un veido atvērumus, kas nav lielāki par 0,5 hektāriem. Izlases cirtes paņēmienu, ar kuru mežaudzes šķērslaukums tiek samazināts zem kritiskā šķērslaukuma veic ne ātrāk kā pēc 10 gadiem.” Pamatojums: papildinājums nepieciešams, lai pilnveidotu galvenās izlases cirtes regulējumu, saskaņojot ar Meža likuma 21.pantu, kas nosaka pienākumu atjaunot mežu, ja mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu.
13. Izteikt 28.3.punktu šādā redakcijā: “meža ugunsdrošības pasākumus (t.sk. mineralizēto joslu un ugunsdrošības brauktuvju uzturēšanu);”. Pamatojums: dabiskā brauktuve jau ir definēta Meža likumā un papildu skaidrojumi nav nepieciešami.
14. Izteikt 30.punktu šādā redakcijā: “Neitrālā zona izveidota, lai nodrošinātu apdzīvotu teritoriju funkcionēšanu un attīstību, kā arī valsts, pašvaldības un komersantu autoceļu atjaunošanu un uzturēšanu.” Pamatojums: komersantu ceļiem ir būtiski pieaugoša loma apdzīvoto vietu funkcionēšanas un attīstības nodrošināšanā.
15. Izteikt 31.punktu šādā redakcijā: “Visā ainavu apvidus teritorijā valsts, pašvaldību, komersantu autoceļi un dzelzceļš tā nodalījuma joslas platumā ir noteikti kā neitrālā zona.” Pamatojums: komersantu ceļiem ir būtiski pieaugoša loma apdzīvoto vietu funkcionēšanas un attīstības nodrošināšanā.
14.04.2023. 14:04
Mārtiņš Trons - Biedrība Zemnieku saeima
Biedrība “Zemnieku saeima” (turpmāk - ZSA) ir izvērtējusi Aizsargājamo ainavu apvidus "Koknese-Odziena" individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektu (22-TA-3788) un neatbalsta tā turpmāku virzību:
1)Iebilstam pret to, ka jaunajā aizsargājamā teritorijā iekļauto zemju īpašnieki, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, nav tikuši informēti, par viņu īpašumu iekļaušanu šinī teritorijā, līdz ar to, viņiem nav bijusi iespēja paust viedokli šinī jautājumā. Kā noprotams no normatīvu anotācijas šis projekts nav saskaņots ar zemju īpašniekiem, nav pieņemams, ka tie tiks informēti jau pēc noteikumu pieņemšanas. Jāatzīmē, ka noteikumu teritorija paredz ierobežojumus vairāk kā 19 tūkstošos ha;
2)Aicinām veikt noteikumu projekta sociālekonomisko novērtējumu un to pievienot noteikumu projektam;
3)Apšaubām, ka tiesību akta projektam nav ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Ja tiek noteikti jauni aprobežojumi, tad mainās arī nekustamā īpašuma nodokļa likmes, kas būtiski ietekmē pašvaldību budžetus, savukārt lauksaimniecības produkcijas ražošanas samazināšana ietekmē nodokļu apmēru Valsts budžetā. Līdzīgi arī attiecībā uz ietekmi uz tautsaimniecību, kur atzīme, ka ietekmes nav.
4)Noteikumu anotācijā nekorekti veiktas atzīmes, ka noteikumu pieņemšana neietekmēs tādas jomas kā: nodarbinātība (aizsargājamās teritorijās ir apgrūtināta saimnieciskā darbība, kas provizoriski samazinās nodarbināto skaitu teritorijā), uz konkurētspēju(ierobežota saimnieciskā darbība būtiski samazinās konkurētspēju ietilpstošo teritoriju uzņēmumiem), uz teritoriju attīstību(tā tiks ierobežota), uz iedzīvotāju sociālo situāciju(pasliktināsies);
5)Nav saprotams, kāpēc pirms šādu noteikumu pieņemšanas, ka nav veikts alternatīvu risinājumu izvērtējums. Aicinām turpmāk, izstrādājot šādus normatīvos aktus veikt iedzīvotāju sabiedrisko apspriešanu visās skartajās teritorijās, kas nodrošinātu objektīvu sabiedrības viedokli par plānotajiem regulējumiem.
6)Ņemot vērā lielo savvaļas dzīvnieku blīvumu attiecīgajā reģionā nav saprotama punktā 10.7.1. iekļautā prasība, it īpaši ņemot vērā, ka nav pieejama informācija par bojā gājušo dzīvnieku skaitu zālāju apsaimniekošanas laikā:“10.7.1.pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga) uz krūmāju vai mežu”;
7)Nav saprotama punkta 10.7.2 un 10.11 prasība, kas samazina iespējas turēt zālēdājus iežogotās platībās, atgādinām, ka zālēdāji ir vien no pareizākajiem veidiem, kā nodrošināt dabiskos zālāju, tanī skaitā zālāju biotopu saglabāšanu:
“10.7.2.mežā un ārpus pilsētām, ciemiem un pagalmiem gar ceļiem ierīkot sietveida vai stiepļveida nožogojumus, kuri nav apzīmēti redzamības palielināšanai (piemēram, izmantojot zarus, lentes vai citus dzīvniekiem pamanāmus materiālus);”
“10.11.ierīkot ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu lauksaimniecības dzīvnieku audzētavas un iežogotas platības to turēšanai nebrīvē, izņemot gadījumu, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai, saņemot Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju;”
8)Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un krīzi enerģētikās tirgū, nav saprotama prasība punktā 10.10, kas liedz iespēju uzstādīt vēja stacijas arī pašpatēriņa elektroenerģijas ražošanai: “10.10.uzstādīt vēja elektrostacijas;”
1)Iebilstam pret to, ka jaunajā aizsargājamā teritorijā iekļauto zemju īpašnieki, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, nav tikuši informēti, par viņu īpašumu iekļaušanu šinī teritorijā, līdz ar to, viņiem nav bijusi iespēja paust viedokli šinī jautājumā. Kā noprotams no normatīvu anotācijas šis projekts nav saskaņots ar zemju īpašniekiem, nav pieņemams, ka tie tiks informēti jau pēc noteikumu pieņemšanas. Jāatzīmē, ka noteikumu teritorija paredz ierobežojumus vairāk kā 19 tūkstošos ha;
2)Aicinām veikt noteikumu projekta sociālekonomisko novērtējumu un to pievienot noteikumu projektam;
3)Apšaubām, ka tiesību akta projektam nav ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Ja tiek noteikti jauni aprobežojumi, tad mainās arī nekustamā īpašuma nodokļa likmes, kas būtiski ietekmē pašvaldību budžetus, savukārt lauksaimniecības produkcijas ražošanas samazināšana ietekmē nodokļu apmēru Valsts budžetā. Līdzīgi arī attiecībā uz ietekmi uz tautsaimniecību, kur atzīme, ka ietekmes nav.
4)Noteikumu anotācijā nekorekti veiktas atzīmes, ka noteikumu pieņemšana neietekmēs tādas jomas kā: nodarbinātība (aizsargājamās teritorijās ir apgrūtināta saimnieciskā darbība, kas provizoriski samazinās nodarbināto skaitu teritorijā), uz konkurētspēju(ierobežota saimnieciskā darbība būtiski samazinās konkurētspēju ietilpstošo teritoriju uzņēmumiem), uz teritoriju attīstību(tā tiks ierobežota), uz iedzīvotāju sociālo situāciju(pasliktināsies);
5)Nav saprotams, kāpēc pirms šādu noteikumu pieņemšanas, ka nav veikts alternatīvu risinājumu izvērtējums. Aicinām turpmāk, izstrādājot šādus normatīvos aktus veikt iedzīvotāju sabiedrisko apspriešanu visās skartajās teritorijās, kas nodrošinātu objektīvu sabiedrības viedokli par plānotajiem regulējumiem.
6)Ņemot vērā lielo savvaļas dzīvnieku blīvumu attiecīgajā reģionā nav saprotama punktā 10.7.1. iekļautā prasība, it īpaši ņemot vērā, ka nav pieejama informācija par bojā gājušo dzīvnieku skaitu zālāju apsaimniekošanas laikā:“10.7.1.pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga) uz krūmāju vai mežu”;
7)Nav saprotama punkta 10.7.2 un 10.11 prasība, kas samazina iespējas turēt zālēdājus iežogotās platībās, atgādinām, ka zālēdāji ir vien no pareizākajiem veidiem, kā nodrošināt dabiskos zālāju, tanī skaitā zālāju biotopu saglabāšanu:
“10.7.2.mežā un ārpus pilsētām, ciemiem un pagalmiem gar ceļiem ierīkot sietveida vai stiepļveida nožogojumus, kuri nav apzīmēti redzamības palielināšanai (piemēram, izmantojot zarus, lentes vai citus dzīvniekiem pamanāmus materiālus);”
“10.11.ierīkot ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu lauksaimniecības dzīvnieku audzētavas un iežogotas platības to turēšanai nebrīvē, izņemot gadījumu, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai, saņemot Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju;”
8)Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un krīzi enerģētikās tirgū, nav saprotama prasība punktā 10.10, kas liedz iespēju uzstādīt vēja stacijas arī pašpatēriņa elektroenerģijas ražošanai: “10.10.uzstādīt vēja elektrostacijas;”
14.04.2023. 23:41