Anotācija

2023.gada beigās ir noslēgusies Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" 8.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu" projektu īstenošana un ir nepieciešams šo atbalstu turpināt arī Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā. Vienlaikus, īstenojot "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā" (turpmāk – SAM) 4.2.1.8. pasākumu "Augstskolu studiju vides modernizācija"" (turpmāk – 4.2.1.8. pasākums), tiks nodrošināta finansējuma nepārtrauktība 2014. – 2020. gada plānošanas periodā uzsāktam un nepabeigtam projektam, kā arī  tiks nodrošināta augstākās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana un jaunāko informācijas un komunikācijas tehnoloģiju integrēšana izglītības procesā. Modernizētās izglītības iestādes plānots aprīkot ar tehnoloģijām, kas atbilst mūsdienu industrijas standartiem, lai piesaistītu vietējos un starptautiskos studentus, veicinātu Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju un sekmētu zināšanu apguvi​. Nepieciešams normatīvais regulējums 4.2.1.8. pasākuma īstenošanai un plānoto investīciju veikšanai augstākās izglītības iestāžu infrastruktūras modernizācijā. 
4.2.1.8. pasākuma investīcijas tiek plānotas trīs projekta iesniegumu atlases kārtās:
1) projekta iesniegumu atlases pirmā kārta (turpmāk – pirmā kārta), kurā finansējuma saņēmējs ir valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk – VNĪ), kas projektu realizē ar sadarbības partneri – Latvijas Kultūras akadēmiju (turpmāk – LKA). Finansējums ir paredzēts Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" (turpmāk – SAM 5.6.1.) ietvaros uzsāktam un nepabeigtam projektam Nr. 5.6.1.0/17/I/005 "Starpdisciplinārā izglītības, kultūras un radošo industriju atbalsta centra "TabFab" izveide nekustamajā īpašumā Miera ielā 58a, Rīgā" (turpmāk – 5.6.1. projekts), kurš tiek posmots 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros.
2) projekta iesniegumu atlases otrā kārta (turpmāk – otrā kārta), kurā finansējuma saņemēji ir 11 augstākās izglītības iestādes, kas modernizēs infrastruktūru 4.2.1.8. pasākuma otrās kārtas ietvaros.
3) projekta iesniegumu atlases trešā kārta (turpmāk – trešā kārta), kurā finansējuma saņēmējs ir LKA, kas turpinās modernizēt infrastruktūru "TabFab" centrā, lai pabeigtu 5.6.1. projekta ietvaros uzsāktos modernizēšanas darbus un ēkas pielāgotu studijām.

4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas mērķis ir investīciju pabeigšana Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ietvaros uzsākto darbību nepārtrauktībai un plānoto mērķu sasniegšanai. 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros atbalsts paredzēts 5.6.1. projektā uzsākto darbību pabeigšanai, jo finansējuma saņēmējs objektīvu apstākļu dēļ nevar pilnībā pabeigt sākotnēji plānotās darbības un sasniegt 5.6.1. projektā plānotos iznākuma rādītājus Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr.1303/2013 ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1083/2006 (turpmāk – Regula Nr.1303/2013) 65. panta 2. punktā noteiktajā termiņā līdz 2023. gada 31. decembrim, bet pabeidz projektu, daļēji finansējot 4.2.1.8. pasākuma ietvaros. 5.6.1. projekta finansējuma saņēmējs ir VNĪ, kas projektu realizē ar sadarbības partneri – LKA. 2018. gada 27. jūlijā uzsāktā 5.6.1. projekta mērķis bija radīt priekšnoteikumus Rīgas pilsētas Brasas apkaimes un Centra apkaimes perifērijas degradēto teritoriju revitalizācijai, nodrošinot radošo industriju un inovāciju attīstību nacionālā un starptautiskā līmenī, attīstīt partneru profilam un funkcijām atbilstošu infrastruktūru, pielāgojot telpas LKA un Nacionālās Filmu skolas vajadzībām. 
Ar Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2023. gada 5. decembra noteikumiem Nr. 720 "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumos Nr. 188 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" tika veikti grozījumi MK 2016. gada 29. marta noteikumos Nr. 188 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 188), lai noteiktu gadījumus, kad finansējuma saņēmējs, kurš nevar pilnībā pabeigt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) projektā plānotās darbības un sasniegt plānotos iznākuma rādītājus līdz 2014. – 2020. gada Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas perioda beigām – 2023. gada 31. decembrim, nodrošinot piešķirtā ERAF SAM 5.6.1. projekta un valsts budžeta finansējuma izlietojumu, ERAF projektu pabeidz līdz 2024. gada 31. oktobrim, vai arī sadala posmos, projektu īstenojot starp diviem plānošanas periodiem. MK 2023. gada 5. decembra sēdes Nr. 60, 54. § protokollēmuma (turpmāk – protokollēmums) 4. punkts, 5.1. apakšpunkts un 6. punkts nosaka, ka 5.6.1. projekta darbības pakāpeniski tiks īstenotas divos Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas periodos. 5.6.1. projekta otrā posma īstenošanai nepieciešamo ERAF finansējumu ir plānots nodrošināt no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) pārziņā esošā 4.2.1. SAM 4.2.1.8. pasākuma.
Jaunajā 2021. – 2027. gada Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas periodā līdzīgas kultūras infrastruktūras pārbūves un rekonstrukcijas aktivitātes Kultūras ministrijas (turpmāk – KM) pārziņā esošajos specifiskajos atbalsta mērķos nav plānotas, tādējādi nav iespējams piemērot daļēju vai pilnīgu plānoto SAM 5.6.1. pasākuma projektu darbību pārcelšanu uz jauno Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas periodu KM administrēto specifisko atbalsta mērķu ietvaros, un atbilstoši Eiropas Komisijas slēgšanas vadlīniju "Vadlīnijas par to darbības programmu slēgšanu, kuras pieņemtas atbalsta saņemšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (2014.–2020. gada periodā)" 6. sadaļai 5.6.1. projekta darbības plānots īstenot pakāpeniski divos Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas periodos.
Saskaņā ar KM tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumos Nr. 188 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (23-TA-1942) par 5.6.1. projekta darbību un mērķa atbilstību Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ieviešanas nosacījumiem IZM pārziņā esošajam 4.2.1.8. pasākumam, kurā SAM 4.2.1. ietvaros plānotās atbalsta darbības un atbalsts augstskolu STEM, t.sk. radošo industriju studiju vides attīstībai, tostarp infrastruktūras un aprīkojuma modernizācijai, industrijai 4.0 atbilstošo tehnoloģiju ieviešanai studiju procesā, koplietošanas risinājumu ieviešanai, lai stiprinātu augstāko izglītību, t.sk. kultūrizglītības, iestādes kā zināšanu radīšanas, tehnoloģiju pārneses un inovāciju centrus gudrai izaugsmei, atbilst 5.6.1. projekta uzsāktajām un plānotajām darbībām un 5.6.1. projekta sasniedzamajam mērķim, tādējādi, veicot investīcijas 5.6.1. projekta otrajā posmā, tiks nodrošināta LKA studiju vides attīstība, kas ir viens no priekšnosacījumiem, lai stiprinātu augstākās izglītības, tai skaitā kultūrizglītības iestādes kā zināšanu radīšanas, tehnoloģiju pārneses un inovāciju centrus gudrai izaugsmei, modernizējot augstskolas infrastruktūru un materiāli tehnisko bāzi, veidojot mūsdienu prasībām atbilstošu studiju vidi, kā rezultātā tiks veicināta LKA starptautiskā konkurētspēja. 4.2.1.8. pasākuma pirmajā kārtā paredzēts 2024. gadā 5.6.1. projekta pabeigšanai papildus nepieciešamais finansējums – 1 728 898 euro (tai skaitā pievienotās vērtības nodoklis).  
Tāpat, saskaņā ar Finanšu ministrijas 2023. gada 20. septembrī un 2024. gada 8. aprīlī Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda administrēšanā iesaistītajām iestādēm sniegto informāciju "Skaidrojums par projektu posmošanu starp ES fondu 2014. – 2020. gada un 2021. – 2027. gada plānošanas periodiem" [1] KM ir izvērtējusi 5.6.1. projekta atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai" (turpmāk – Regula 2021/1060) 118a. pantā noteiktajām prasībām, un ir secināts, ka to var piemērot 5.6.1. projektam un projektu iesniegumu atlase 4.2.1.8. pasākuma pirmajai kārtai nav jāveic, jo 5.6.1. projekta īstenošana uzsākta 2018. gadā, projektam ir nodalīti divi finanšu posmi, kas ir identificējami no finansiālā viedokļa, ar darbībām un sasniedzamajiem rezultātiem. Pirmajā kārtā noteiktā finansējuma saņēmēja – VNĪ –  projekta iesniegumam atkārtota atlase nav jāveic, ņemot vērā, ka 5.6.1. projekta 2. posms atbilst Regulas 2021/1060 118a. pantam. Projekta iesniedzējs pirmajā kārtā atbilst Eiropas Savienības fondu izslēgšanas noteikumu un sankciju nosacījumu neesamībai.
4.2.1.8. pasākuma otrās  un trešās kārtas mērķa ietvaros investīcijas ir paredzētas studiju vides modernizēšanai, tai skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanai studiju procesā. Latvijas augstākās izglītības iestādes ir būtisks sabiedrības resurss, un to modernizācija ir nepieciešama, lai veicinātu izglītības konkurētspēju un prestižu, jo mūsdienīga infrastruktūra ļauj efektīvāk organizēt mācību procesu, uzlabot studentu iesaisti un veicināt zināšanu apguvi, tostarp, modernizētas augstskolas piesaista gan vietējos, gan starptautiskos studentus. Infrastruktūras un aprīkojuma modernizēšana paredzēta augstskolās, kas īsteno STEAM studiju programmas.
Vienlaikus arī Latvijas Viedās specializācijas stratēģija (Research and Innovation Strategy for Smart Specialization) (turpmāk – RIS3) [2] paredz tautsaimniecības transformāciju un iezīmē fokusu uz augstāku pievienoto vērtību, paredz modernizāciju un produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu, sekmējot izaugsmi gan tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs, gan nozarēs ar augstu nākotnes izaugsmes potenciālu un nozarēs ar nozīmīgu horizontālu ietekmi. RIS3 mērķu sasniegšanai būs nepieciešams cilvēkkapitāls, kas nodrošinās izaugsmi nozarēs, kurās eksistē vai ir iespējams radīt produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, nozarēs ar nozīmīgu horizontālo ietekmi un ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā, kā arī būs nepieciešams cilvēkkapitāls, kas mainīs ražošanas un eksporta struktūras tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs. Lai izveidotu šādu cilvēkkapitālu, ir jāstiprina izglītības vides kvalitāte, kas attīstīs kompetenču bāzi Latvijas RIS3 definētajās specializācijas jomās. Ņemot vērā perspektīvos tautsaimniecības transformācijas virzienus un ekonomiskās attīstības prioritātes, Latvijā ir definētas piecas RIS3 jomas, kurās Latvijai ir pieejami resursi un kompetence un kas veido RIS3 konceptu: zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; viedā enerģētika un mobilitāte un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Mainoties tautsaimniecības struktūrai par labu nozarēm ar augstu inovāciju īpatsvaru apstrādes rūpniecībā un eksporta orientētos pakalpojumos, pieprasījums pieaugs pēc inženierzinātņu speciālistiem. Ekonomiskās transformācijas laikmetā inženierzinātnes kļūst arvien pieprasītākas darba tirgū, tās ir inovatīvas, globālas un paver plašas izaugsmes iespējas starptautiskā līmenī. Nepietiekamais augstākā līmeņa inženierzinātņu, dabaszinātņu un tehnoloģiju absolventu skaits ilgtermiņā rada riskus straujai Latvijas attīstībai zināšanu ekonomikas virzienā. Jau šobrīd Latvijā trūkst augstākās kvalifikācijas IT, inženierzinātņu un dabaszinātņu speciālistu. Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam iztrūkums pēc augstākās kvalifikācijas speciālistiem STEAM virzienos var sasniegt deviņus tūkstošus. Šī informācija norāda uz nepieciešamību veicināt STEAM izglītību un pievērst uzmanību šo speciālistu pieprasījumam nākotnē. Lai gan pieprasījums pēc citu jomu speciālistiem arī ir svarīgs, STEAM jomā ir īpaši liels potenciāls un nepieciešamība pēc kvalificētiem profesionāļiem [3].
Savukārt Augstskolu absolventu monitorings, ko veido IZM, rāda, ka STEAM jomas absolventiem ir nodrošināts darbs augsti kvalificētās profesijās un labi ienākumi, kas turklāt aug straujāk, nekā valstī vidēji.
Centrālās statistikas pārvaldes dati par studējošajiem liecina, ka kopš 2005. gada pakāpeniski samazinās studējošo skaits. Kopējo tendenci studējošo skaitam samazināties nosaka demogrāfiskie procesi. Atbilstoši pēdējo gadu demogrāfiskajai situācijai kopš 2018. gada par 9,2 % ir samazinājies kopējais studējošo skaits (2018. gadā – 80 355 un 2023. gadā – 74 017 studējošie) [4]. Iepriekšējā 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu investīcijas ir veicinājušas STEAM studējošo skaita pieaugumu, un pēdējo piecu gadu laikā STEAM studējošo skaits ir palielinājies par 5 % – 2018./2019. gadā valsts augstskolās un koledžas studēja 31052 studējošie un 2022./2023. gadā 32 505, un STEAM augstskolu absolventu skaits ir palielinājies par 10% (2019./2020. ir 4 660 un 2022./2023. ir 5 149 absolventi), tomēr ir būtiski arī turpmāk veicināt augstākās izglītības studiju programmu pievilcību, īpaši STEAM jomas virzienos, kur joprojām saglabājas augsts pieprasījums pēc speciālistiem.
STEAM absolventi ar augstāko izglītību sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā. Personām ar augstāko izglītību ir lielāka darba efektivitāte, augstāks atalgojums, lielāks ieguldījums inovācijās, zinātniskajā potenciālā un uzņēmējdarbībā. Pēc absolventu monitoringa datiem kā nodarbinātības, tā ienākumu tendences dinamika uzrāda augstākās izglītības kā vērtības pieaugumu gan tautsaimniecības (augsta un nedaudz pieaugoša nodarbinātība, t. sk. augstākās kvalifikācijas profesijās), gan indivīda līmenī (ienākumu līmenis otrajā gadā pēc absolvēšanas audzis). Augstākās izglītības absolventu monitoringa rīks ir svarīgs instruments, kas nodrošina informācijas pieejamību par augstāko izglītību ieguvušo personu nodarbinātību, ienākumiem un nodarbinātības/bezdarba līmeni. Šis rīks sniedz iespēju izsekot absolventu profesionālajai attīstībai un izprast, kā viņi iekļaujas darba tirgū pēc augstskolas beigšanas. Monitoringa rīka mērķis ir palīdzēt gan pašiem absolventiem, gan izglītības iestādēm un politikas veidotājiem novērtēt, cik veiksmīgi absolventi iekļaujas darba tirgū un kādas ir viņu nodarbinātības tendences, tas ir būtisks, lai uzlabotu izglītības sistēmu un izglītības pakalpojumu kvalitāti un atbilstību darba tirgus vajadzībām un veicinātu absolventu veiksmīgu iekļaušanos darba tirgū. 
Saskaņā ar Absolventu monitoringa datiem, salīdzinot iedzīvotājus ar vidējo izglītību un iedzīvotājus ar augstāko izglītību, ir novērojams, ka visu 2020. gada valsts augstāko izglītības iestāžu absolventi pelnīja par 99,5 miljoniem euro vairāk, kas nozīmē papildu 57,1 miljonu euro ieņēmumus no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN). Savukārt, pieņemot, ka tie vēl 30 gadus strādās, tad viņu karjeras laikā IIN ieņēmumi sasniegs 695 miljonus euro, kas, pret valsts budžeta dotāciju 2020. gadā 109,6 miljoniem euro apmērā nozīmē to, ka pret katru ieguldīto eiro no valsts tiek atgūti 6,34 un investīcijas augstākajā izglītībā atmaksājas nepilnos piecos gados, pēc kā valstij ir tīrā peļņa. Šī iemesla dēļ IZM aicina lūkoties uz šīs reformas nepieciešamajām summām nevis kā izdevumiem, bet kā investīcijām, kas ne tikai pašas sevi apmaksā vidējā termiņā, bet arī ilgtermiņā nes būtisku pienesumu valsts budžetam un labklājību valstij. Augstākā izglītība ilgtermiņā nozīmē mazāku nepieciešamību pēc sociālajiem pabalstiem un lielākus nomaksātos nodokļus.
Savukārt salīdzinot STEAM absolventu vidējo atalgojumu ar pārējo augstākās izglītības jomu absolventu atalgojumu, secināms, ka STEAM absolventi vidēji pelna par 10% vairāk kā citi absolventi. Tas nozīmē to, ka, vidēji pārvirzot studējošo no ne-STEAM jomas uz STEAM jomu, valsts budžets katru gadu iegūtu papildu 1,2 tūkstošus euro no algas pieauguma, kas indivīda karjeras gaitā nozīmētu 35,6 tūkstošu euro ieguvumu valsts budžetam.
Saskaņā ar IZM pasūtīto pētījumu par studiju vietas bāzes izmaksu un studiju programmu izmaksu aktualizēšanu [5], STEAM jomā ir būtisks finansējuma iztrūkums, kas nav ļāvis nodrošināt nepieciešamo ieguldījumu infrastruktūras attīstībā. Infrastruktūras attīstība ir priekšnoteikums kvalitatīvu STEAM studiju attīstībai, kas veicinās arī lielāku interesi par STEAM studijām, ilgtermiņā veicinot valsts attīstību un arī radot pozitīvu pienesumu valsts budžetam.
Savukārt neieguldot STEAM attīstībā varētu kristies interese par STEAM. Ikviens indivīds, kas vāji attīstītas infrastruktūras dēļ neizvēlas STEAM, rada valstij negūto peļņu 35,6 tūkstošu euro apmērā, kā arī ilgtermiņā samazina valsts attīstības tempu, pasliktinot tehnisko prasmju iztrūkumu.

[1] Skaidrojums par projektu posmošanu starp ES fondu 2014.-2020. gada un 2021.-2027.gada plānošanas periodiem - ES fondi. Pieejams: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2014-2020-planosanas-periods/skaidrojums-par-projektu-posmosanu-starp-es-fondu-2014-2020-gada-un-2021-2027-gada-planosanas-periodiem
[2] Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021. – 2027. gadam. MK rīkojums Nr. 93, Rīgā 2021. gada 16. februārī. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/321037-par-nacionalas-industrialas-politikas-pamatnostadnem-20212027-gadam
[3] https://www.izm.gov.lv/lv/media/18744/download?attachment
[4] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__IG__IGA/IGA080/table/tableViewLayout1/
[5] Pētījums par studiju vietas bāzes izmaksu un studiju programmu izmaksu aktualizēšanu https://www.izm.gov.lv/lv/media/16997/download?attachment

4.2.1.8. pasākuma mērķis ir nodrošināt augstākās izglītības iestāžu – augstskolu un koledžu – STEAM (Šo  noteikumu izpratnē ar STEAM izprot STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika) un STEAM (Science, Technology, Engineering, Arts and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, mākslas, matemātika), tai skaitā radošo industriju un medicīnas (turpmāk – STEAM) studiju programmas) studiju vides modernizēšanu un industrijai atbilstošo tehnoloģiju ieviešanu studiju procesā un 4.2.1.8. pasākuma mērķa grupa ir augstākās izglītības iestādes, tai skaitā koledžas, to studējošie un akadēmiskais personāls.
4.2.1.8. pasākuma investīcijas paredzētas augstākās izglītības iestādēm, kas īsteno STEAM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmas, kuras saskaņā ar 2017. gada 13. jūnija MK noteikumiem Nr. 322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju" ietilpst:
1) izglītības tematiskajā grupā Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas (koda 3.cipars "4");
2) izglītības tematiskajā grupā Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība (koda 3.cipars "5");
3) izglītības tematiskajā grupā Lauksaimniecība (koda 3.cipars "6");
4) izglītības tematiskajā jomā Veselības aprūpe (koda 3. un 4.cipars "72"), izņemot kosmetoloģiju;
5) izglītības tematiskajā jomā Mākslas (koda 3. un 4.cipars "21");
6) izglītības tematiskajā jomā Vides zinātne (koda 3. un 4.cipars "85").
4.2.1.8. pasākuma pirmā, otrā un trešā kārta tiks īstenota ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.
Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 35 185 169 euro (tai skaitā elastības finansējums – 5 549 592 euro), tai skaitā ERAF finansējums 29 907 392 euro (tai skaitā elastības finansējums – 4 717 154 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 5 277 777 euro (tai skaitā elastības finansējums – 832 438 euro). 
Projektu iesniegumos pasākuma pirmās, otrās un trešās kārtas īstenošanai kopējo pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 29 635 577 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējumu – 25 190 238 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējumu – 4 445 339 euro apmērā.
Pirmajai kārtai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 1 728 898 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 1 469 563 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 259 335 euro. Pirmajai kārtai nav plānots elastības finansējums.
Otrajai kārtai plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 31 361 103 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 26 656 937 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 4 704 166 euro.
Projektu iesniegumos pasākuma otrās kārtas īstenošanai kopējo pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā  26 141 972 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 22 220 675 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 3 921 297 euro.
Trešajai kārtai plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 2 095 168 euro (tai skaitā elastības finansējums – 330 461 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 1 780 892 euro (tai skaitā elastības finansējums – 280 892 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 314 276 euro (tai skaitā elastības finansējums – 49 569 euro). 
Projekta iesniegumā pasākuma trešās kārtas īstenošanai kopējo pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 1 764 707 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējums – 1 500 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 264 707 euro.
Pēc 2026. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde var ierosināt palielināt otrajai un trešajai kārtai pieejamo attiecināmo finansējumu līdz plānotā kopējā attiecināmā finansējuma apmēram. Šādā gadījumā projekta iesniedzējiem palielina pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu līdz šo MK noteikumu 34. un 51. punktā minētajam apmēram, atbilstoši grozot vienošanos par projekta īstenošanu. Maksimālais attiecināmais ERAF finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. 
Pasākuma pirmās un otrās kārtas ietvaros līdz 2029. gada 30. jūnijam sasniedzami šādi programmas uzraudzības rādītāji:
1) iznākuma rādītājs – jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu klašu telpu ietilpība – vismaz 6589 studējošie.
2) rezultāta rādītājs – jauno vai modernizēto izglītības iestāžu lietotāju skaits gadā – vismaz 9000 studējošie.
 
Pirmā kārta
Projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros ir valsts akciju sabiedrība VNĪ, kas projektu realizē ar sadarbības partneri – LKA. VNĪ pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas un pēc veiktajiem grozījumiem esošajā līgumā par projekta īstenošanu ir finansējuma saņēmējs. Šo MK noteikumu izpratnē ar "esošo līgumu" saprot noslēgto līgumu ar VNĪ par 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa projekta "Starpdisciplinārā izglītības, kultūras un radošo industriju atbalsta centra "TabFab" izveide nekustamajā īpašumā Miera ielā 58a, Rīgā" Nr.5.6.1.0/17/I/005 īstenošanu. 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas projektu plāno iesniegt, īstenot un pabeigt VNĪ, un pēc 5.6.1. projekta un 4.2.1.8. pirmās kārtas projekta pabeigšanas VNĪ ierosina līguma par projekta īstenošanu grozījumus, paredzot, ka pēc-uzraudzības periodā par finansējuma saņēmēju kļūst LKA.
Projekta iesniedzējs pirmajā kārtā, balstoties uz 5.6.1. ietvaros uzsāktā projekta iesniegumā norādīto informāciju un SAM 5.6.1. MK noteikumu grozījumu anotācijā noteikto, ņemot vērā, ka 5.6.1. projektā nebija iekļautas tādas darbības kā interjera projekta izstrāde, mēbeļu un interjera elementu iegāde, tomēr tās tika iekļautas SAM 5.6.1. MK grozījumu anotācijā un ir plānotas jaunajā posmā, iesniedz projekta iesniegumu sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas  elektronisko vidi. Projekta iesniedzējs pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē sadarbības līguma grozījumus saskaņo pirmās kārtas ietvaros ar KM.
4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas izdevumus 5.6.1. projektam paredzēts attiecināt no 2024. gada 1. janvāra un 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros drīkst attiecināt jau pabeigtas darbības atbilstoši Finanšu ministrijas "Skaidrojumam par projektu posmošanu starp ES fondu 2014.-2020. gada un 2021. – 2027. gada plānošanas periodiem".
4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas projekts atbilst Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021. – 2027. gada perioda programmā iekļautajām atbalstāmajām darbībām, intervences kodiem un horizontālajiem principiem, tai skaitā atbilstība horizontālā principa "Do No Significant Harm" (turpmāk – DNSH) jeb nenodarīt būtisku kaitējumu un horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" (turpmāk – HP VINPI) mērķiem.
Projekta 5.6.1. kopējās izmaksas SAM 5.6.1.[1] ietvaros ir 5 084 659 euro, īstenošanas termiņš – 2026. gada 31. oktobris. Projektā 5.6.1. ir šādi sasniedzamie rādītāji: 
1. pilsētas teritorijās izveidota vai atjaunota sabiedriskā telpa – 1019 m2; 
2. pilsētā uzceltas vai atjaunotas publiskās ēkas vai komercēkas – 1667 m 2;
3. atjaunoto, izveidoto un pārbūvēto sabiedrisko objektu un infrastruktūras objektu skaits – 2 objekti. Izbūvētais apjoms (m²) 5.6.1. projekta pirmajā posmā tiks sasniegts atbilstoši projektā plānotajam un paliek nemainīgs, turpinot otrā posma īstenošanu.
4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas jeb 5.6.1. projekta otrā posma ietvaros tiks īstenoti izbūvēto ēku telpu aprīkošanas un pielāgošanas darbi, piemēram, izbūvēto inženiertīklu iekārtu uzstādīšana, tai skaitā apgaismojumu, ventilācijas un kondicionēšanas sistēmu iekārtas, piekļuves kontroles sistēmu, apsardzes sistēmu, telefonu un datoru tīklu iekārtas, iebūvējamo mēbeļu uzstādīšana u.c. iekšdarbi pilnīgai projekta pabeigšanai. 
4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros līdz 2029. gada 30. jūnijam sasniedzami šādi programmas uzraudzības rādītāji:
1) iznākuma rādītājs pirmās kārtas ietvaros – jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu klašu telpu ietilpība – vismaz 235 studējošie;
2) rezultāta rādītājs pirmās kārtas ietvaros – jauno vai modernizēto izglītības iestāžu lietotāju skaits gadā – vismaz 235 studējošie.
4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros līdz 2026. gada 31. oktobrim sasniedzami šādi nacionālie rādītāji:
- pilsētas teritorijās izveidota vai atjaunota sabiedriskā telpa – 1019 m2;
- pilsētā uzceltas vai atjaunotas publiskās ēkas vai komercēkas – 1667 m 2;
- atjaunoto, izveidoto un pārbūvēto sabiedrisko objektu un infrastruktūras objektu skaits – 2 objekti. Nacionālie rādītāji tiks ieskaitīti pēc būvdarbu pabeigšanas un objektu nodošanas ekspluatācijā.
4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros plānotas šādas atbalstāmās darbības:
1) Projekta 5.6.1. otrā posma būvdarbu veikšana, autoruzraudzības un būvuzraudzības nodrošināšana;
2) Projekta 5.6.1. interjera projekta īstenošana, tai skaitā interjera projekta izstrāde, mēbeļu un interjera elementu iegāde;
3) projekta vadības nodrošināšana;
4) būvprojekta izmaiņu izstrādes nodrošināšana;
5) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu.
4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros plānotas šādas tiešās attiecināmās izmaksas:
1) projekta 5.6.1. otrā posma būvdarbu veikšanas, autoruzraudzības un būvuzraudzības nodrošināšanas izmaksas;
2) projekta 5.6.1. interjera projekta īstenošana, tai skaitā interjera projekta izstrāde, mēbeļu un interjera elementu iegādes izmaksas. 
Pasākuma pirmās kārtas ietvaros attiecināmās izmaksas tiek attiecinātas tikai finansējuma saņēmējam;
3) projekta vadības personāla izmaksas, izņemot virsstundas;
4) projekta izmaksu un ieguvumu analīzes izmaksas;
5) būvprojekta izmaiņu izstrādes izmaksas;
6) projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas finansējuma saņēmējam.

Noteikumu projekts nosaka arī avansa piešķiršanas nosacījumus un avansa apmēru pirmās kārtas finansējuma saņēmējam.

Pasākuma pirmās kārtas ietvaros noteiktajam finansējuma saņēmējam nepieciešamais finansējums 1 728 897,36 euro apmērā jau tika izmaksāts no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" uz MK 2023. gada 5. decembra sēdes protokollēmuma Nr. 60 54. § pamata.

4.2.1.8. pasākuma ietvaros tiek nodrošināta augstākās izglītības iestāžu – augstskolu un koledžu – infrastruktūras modernizācija otrās un trešās kārtas ietvaros un vienlaikus 4.2.1.8. pasākuma pirmajā kārtā tiek posmots ES fondu 2014. – 2020. gada 5.6.1. projekts, kura mērķis ir veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, izveidojot un pārbūvējot kultūras objektu infrastruktūru. Ņemot vērā iepriekš minēto, 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros ir paredzēts izņēmums komercdarbības atbalsta kontroles regulējumā pirmās kārtas finansējuma saņēmējam atbilstoši kultūras nozares projektiem noteiktajiem kritērijiem par saimnieciskās darbības apjomu, kam nav piemērojams komercdarbības atbalsts, kas paredz iespēju augstākās izglītības iestādei radītās infrastruktūras uzraudzībai projekta dzīves cikla laikā piemērot kultūras nozares projektiem noteiktos kritērijus saimnieciskās darbības apjomam, kam nav piemērojams valsts atbalsts. KM SAM 5.6.1. pasākuma ietvaros ir izstrādājusi komercdarbības atbalsta piemērošanas metodiku[2], kuru izmanto projektu uzraudzībā pēc to pabeigšanas. 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros tiek pārņemti SAM 5.6.1. komercdarbības atbalsta uzraudzības noteikumi, tas ir, SAM 5.6.1. posmotais projekts tiks uzraudzīts pēc 5.6.1. uzraudzības metodikas. SAM 5.6.1. pasākumu regulējošos MK noteikumos ir paredzēta norma, kas uzliek finansējuma saņēmējam pienākumu projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) reizi gadā līdz kārtējā gada 1. jūnijam iesniegt Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu, vai projekts ir kvalificējams kā atbalsts komercdarbībai, vērtējot kultūras nozares kritērijus.
Atbilstoši Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01)[3] 33. un 34. punktā iekļautajiem Eiropas Komisijas skaidrojumiem, pamatojoties uz Eiropas Savienības Tiesu praksi, kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi.
Attiecībā uz valsts atbalstu kultūrizglītības iestādēm SAM 5.6.1. ietvaros sniegtais atbalsts nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu šādos gadījumos:
- projektam nav saimnieciska rakstura, jo pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir 50 % vai mazāki par 50 % no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta atbalstītajā objektā;
- ja pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir lielāki par 50 % no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta, tad projektam ir saimniecisks raksturs, tomēr tas nav kvalificējams kā atbalsts komercdarbībai, ja infrastruktūras amortizācijas periodā (projekta dzīves cikla laikā) no visiem kultūras jomā sniegto pakalpojumu saņēmējiem atbalstītajā objektā gadā vairāk nekā 85 procenti ir Latvijas iedzīvotāji.
4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros atbalstītajā objektā, ja pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir 50 % vai mazāki par 50 % no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta atbalstītajā objektā, tad ir pieļauts veikt papildpakalpojumus, kuriem nav ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros 5.6.1. projekta darbības nav kvalificējamas kā komercdarbības atbalsts. Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisko darbību, un atbalsts tam kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt atbalsta sniedzējam saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

[1] 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķis "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu". Pieejams: https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/dcfee7a5-5f6a-4aeb-ad82-aa64f89faa82
[2] Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/30705/download?at
[3] Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2016.262.01.0001.01.LAV&toc=OJ:C:2016:262:TOC

Otrā kārta
Projekta iesniedzēji un finansējuma saņēmēji 4.2.1.8. pasākuma otrās kārtas ietvaros ir augstākās izglītības iestādes, savukārt attiecīgās aģentūras ir projekta sadarbības partneri:
1) Daugavpils Universitāte – sadarbībā ar Daugavpils Universitātes aģentūru "Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža";
2) Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija;
3) Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte – sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes aģentūru "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža";
4) Latvijas Mākslas akadēmija;
5) Latvijas Universitāte – sadarbībā ar Latvijas Universitātes aģentūru "Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža", Latvijas Universitātes aģentūru "Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža" un Latvijas Universitātes aģentūru "Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža";
6) Rīgas Stradiņa universitāte – sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes aģentūru "Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža;
7) Rīgas Tehniskā universitāte – sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes aģentūru "Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas Jūrniecības koledža", Rīgas Tehniskās universitātes aģentūru "Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledža" un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju. 
4.2.1.8. pasākuma otrās kārtas projektu īstenošanas periods tiek plānots līdz 2029. gada 30. jūnijam, vienlaikus saskaņā ar 2023. gada 23. maija MK rīkojumu Nr. 297 "Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas reorganizāciju" Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija ar 2025. gada 1. aprīli tiek reorganizēta un nodota Rīgas Tehniskajai universitātei un turpina pastāvēt kā Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienība. Ņemot vērā minēto un galvenokārt balstoties uz šobrīd Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā notiekošo reorganizācijas procesu, kura rezultātā ar 2025. gada 1. aprīli Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija zaudē augstākās izglītības iestādes kā juridiskās personas statusu un iekļaujas Rīgas Tehniskās universitātes ekosistēmā, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai plānotais finansējums un sasniedzamie rādītāji tiek pārdalīti un iekļauti Rīgas Tehniskās universitātes plānotajā finansējumā un sasniedzamajos rādītājos.
8) Ventspils Augstskola;
9) Vidzemes Augstskola;
10) Rīgas Būvniecības koledža;
11) Rīgas Tehniskā koledža.
Noteikumu projektā noteikto projektu iesniedzēju, finansējuma saņēmēju un to sadarbības partneru izvēle paredz nepārklāšanos ar līdzīga veida atbalsta investīcijām mērķa grupai. 4.2.1.8.  pasākuma finansējuma saņēmēji – Rīgas Būvniecības koledža un ​​ Rīgas Tehniskā koledža – ir IZM pakļautībā esošas koledžas, kas realizē pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas un nesaņem finansējumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā" 4.2.1.6. pasākuma "Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu mācību vide nozarēm aktuālo prasmju apguvei" ietvaros.
4.2.1.8. pasākuma otrās kārtas ietvaros līdz 2029. gada 30. jūnijam sasniedzami šādi programmas uzraudzības rādītāji:
1) iznākuma rādītājs – jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu klašu telpu ietilpība  – vismaz 6354 studējošie;
2) rezultāta rādītājs – jauno vai modernizēto izglītības iestāžu lietotāju skaits gadā – vismaz 8765 studējošie, tai skaitā:
Finansējuma saņēmēji ir visas valsts universitātes, reģionālās augstskolas, kultūras  nozares valsts augstskolas un IZM pakļautībā esošas valsts koledžas – 4.2.1.8. pasākuma otrās kārtas ietvaros plānoti 11 projektu iesniedzēji ar savām aģentūrām (ja attiecināms). Atbalsts plānots augstākās izglītības iestāžu infrastruktūras modernizēšanai valsts augstākās izglītības iestādēs, jo IZM ir valsts augstākās izglītības iestāžu dibinātājs, un atbilstoši Augstskolu likuma 77. panta pirmajā daļā paredzētajam pienākumam:  "Augstskolas finansē to dibinātāji. Augstskolas dibinātājs nodrošina augstskolas nepārtrauktai darbībai, arī dibinātāja noteikto uzdevumu veikšanai, nepieciešamos finanšu līdzekļus un to izlietošanas kontroli".
4.2.1.8. pasākuma otrās kārtas katram projekta iesniedzējam plānotais kopējais attiecināmais un kopējais pieejamais finansējums un sasniedzamie rādītāji noteikti atbilstoši projektā plānotajām atbalstāmajām darbībām un tām nepieciešamajam finansējumam (detalizētu finansējuma aprēķinu sk. anotācijas 1. un 2. pielikumā). Katram finansējuma saņēmējam paredzētais finansējums noteikts, pamatojoties uz IZM veiktā augstākās izglītības programmu absolventu nodarbinātības, ienākumu un ekonomiskās aktivitātes monitoringa datiem STEAM jomā Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk – VIIS). 
Augstākās izglītības nozares finansēšanas principos, tai skaitā ERAF 4.2.1.8. pasākuma investīcijās, aizvien vairāk fokuss ir vērsts nevis uz procesu, bet uz rezultātu, tas ir, uz augstākās izglītības iestāžu absolventiem un kvalificēto speciālistu ieguldījumu darba tirgū.
Tai skaitā finansējuma sadalē tiek pielietoti absolventu monitoringa dati – absolventu skaits, kas ir nodarbināts Latvijā kvalificētajos amatos.
Attiecīgās jomas absolventu skaits tiek reizināts arī ar darba tirgus pieprasījuma koeficientu (DTPK), ko nosaka atbilstoši formulai DTPK = Di / ∑Di * 2 + 1, kur Di – prognozētais darbaspēka iztrūkums konkrētajā augstākās izglītības jomā saskaņā ar jaunākajām pieejamām Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēm par vēlāko pieejamo gadu, ∑Di – kopējais prognozētais darbaspēka iztrūkums visās augstākās izglītības jomās saskaņā ar jaunākajām pieejamām Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēm par vēlāko pieejamo gadu.
4.2.1.8. pasākuma otrās kārtas ietvaros plānotas šādas atbalstāmās darbības:
1) augstākās izglītības iestāžu telpu infrastruktūras, izņemot dienesta viesnīcas, tai skaitā informācijas un sakaru tehnoloģiju infrastruktūras, modernizēšana, primāri paredzot tādu investīciju īstenošanu, kas ir vērstas uz studiju vides un aprīkojuma modernizāciju, dažādu tehnoloģisko risinājumu, tai skaitā interjera projektu, izstrādi un ieviešanu, vienlaikus neizslēdzot arī būvniecības risinājumus uzlabojumu un pielāgojumu īstenošanai, lai modernizētu STEAM studiju programmas;
2) iekārtu, aprīkojuma, aparatūras, uzskates un tehnisko līdzekļu, datortehnikas, tehnoloģiju, materiālu, inventāra un instrumentu iegāde, kas nepieciešama STEAM studiju programmu īstenošanai;
3) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana izglītības procesā, tai skaitā e-studiju attīstība, dažādu e-izglītības risinājumu izveide izglītības procesa īstenošanai (e-izglītības rīki mācību personalizēšanai un atgriezeniskās saiknes iegūšanai; virtuālās realitātes vides, simulācijas un modelēšanas rīki,  datos balstītas izglītības attīstība (mākslīgais intelekts, lielie dati);
4) projekta vadības nodrošināšana; 
5) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu.
Projekta iesniedzējs otrās kārtas ietvaros 30 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās iesniedz IZM saskaņošanai augstākās izglītības iestādes Infrastruktūras attīstības plānu (turpmāk – attīstības plāns), un, ja attiecināms, saskaņo attīstības plānu ar nozares ministriju. Nozares ministrijas saskaņojums nepieciešams nozares ministriju padotībā esošajām augstskolām: KM padotībā – Latvijas Mākslas akadēmijai, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai; Veselības ministrijas padotībā – Rīgas Stradiņa universitātei; Zemkopības ministrijas padotībā – Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei. Atbilstoši Augstskolu likuma 77. panta pirmajai daļai augstskolu finansēšanā, izņemot IZM, iesaistās arī nozares ministrijas (ja attiecināms). Ņemot vērā to, ka finansējuma saņēmēji varēs saņemt atbalstu arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda 1.1.1.2. pasākuma "RIS3 pētniecības un inovācijas centri" ietvaros, tad ir atbalstāma kopīga attīstības plāna izstrāde abiem pasākumiem.
Attīstības plānā ietver augstākās izglītības iestādes modernizācijai izvēlēto STEAM studiju programmu raksturojumu un izvēles pamatojumu, tai skaitā STEAM studiju programmu:
1) pieprasījuma līmeni un absolventu skaitu, ko pamato tautsaimniecības attīstības vajadzības un piedāvājuma analīze Latvijas un Eiropas līmenī;
2) atbilstību augstākās izglītības iestādes stratēģijā noteiktajiem mērķiem;
3) augstākās izglītības iestādes plānoto investīciju raksturojumu, tai skaitā augstākās izglītības iestādes rīcībā esošās infrastruktūras raksturojumu:
a) augstākās izglītības institūcijas rīcībā esošās modernizēt plānoto STEAM studiju programmu īstenošanai nepieciešamo infrastruktūras raksturojumu;
b) pēdējo piecu gadu laikā veiktās investīcijas, kuru vērtība pārsniedz 100 000 euro projektos ar kopsummu ir virs 500 000 euro, un 50 000 euro projektos ar kopsummu, kas ir mazāka vai vienāda ar 500 000 euro, tai skaitā ēku (būvju), ēku (būvju) daļu (telpu grupu) un telpu modernizācijā un jaunu mācību iekārtu un aprīkojuma iegādē un esošo iekārtu un aprīkojuma modernizācijā, norādot veikto investīciju finansēšanas avotus pa kategorijām (ja attiecināms) un sasaisti ar citās atbalsta programmās plānotajām izglītības un zinātnes infrastruktūras investīcijām;
c) esošās infrastruktūras pašreizējo noslodzi;
5) augstākās izglītības iestādes plānoto investīciju raksturojumu, tai skaitā plānoto investīciju apjomu un finansēšanas avotus:
a) STEAM studiju programmu modernizācijai plānoto būvdarbu raksturojumu un pamatojumu ieguldījumu veikšanai;
b) STEAM studiju programmu modernizācijai iegādājamo mācību iekārtu un aprīkojuma uzskaitījumu un iegādes pamatojumu;
c) atbilstību studiju virziena akreditācijā saņemtajām rekomendācijām (ja attiecināms);
d) inovāciju un zaļā iepirkuma izmantošanu infrastruktūras attīstībai.
4.2.1.8. pasākuma otrās kārtas ietvaros plānotas šādas tiešās attiecināmās izmaksas:
1) projekta vadības personāla izmaksas, izņemot virsstundas, projekta vadības nodrošināšanai;
2) projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma vai pakalpojuma līguma pamata:
a) mācību iekārtu, aprīkojuma un tehnoloģiju plānu un specifikāciju, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu specifikāciju izstrādes izmaksas; 
b) projekta izmaksu un ieguvumu analīzes izmaksas. Projekta iesniegumam, kas kopsummā ir virs 1 000 000 euro, projekta iesniedzējs pievieno izmaksu un ieguvumu analīzi. Ja Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu ierosina no 2026. gada 1. janvāra palielināt finansējuma saņēmējam pieejamo finansējumu un projekta kopsumma ir virs 1 000 000, tad uz finansējuma saņēmēju ir attiecināma prasība par izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu.
c) ar būvniecību saistītas izmaksas, tai skaitā:
 - būvprojekta, tai skaitā būvprojekta minimālā stadijā, izstrādes vai aktualizēšanas izmaksas;
 - neatkarīgas būvekspertīžu veikšanas un tehniskās apsekošanas izmaksas, tai skaitā neatkarīgas būvprojekta ekspertīzes un energosertifikācijas veikšanas izmaksas;
 - būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;
3) būvniecības izmaksas:
a) būvdarbu izmaksas telpu pielāgošanai aprīkojuma un aparatūras uzstādīšanai;
b) būvobjekta teritorijas labiekārtošanas izmaksas, lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības infrastruktūras nodošanai ekspluatācijā;
c) izmaksas, kas saistītas ar ēkas nodošanu ekspluatācijā, ja tās nav paredzētas līgumā par būvdarbu veikšanu;
4) pamatlīdzekļu – iekārtu, aparatūras, mēbeļu, kas nepieciešami STEAM studiju programmu īstenošanai, datortehnikas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu iegādes vai izveides izmaksas;
5) pamatlīdzekļu piegādes, uzstādīšanas, testēšanas un apkalpojošā personāla instruktāžas izmaksas, kas nav uzturēšanas izmaksas un kas ir saistītas ar ilgtermiņa ieguldījumu sagatavošanu izmantošanai paredzētajiem mērķiem līdz to nodošanai ekspluatācijā;
6) materiālu, inventāra, mēbeļu, instrumentu, laboratorijas preču, ķimikāliju iegādes izmaksas;
7) jaunradītu darba vietu vai gadījumā, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim nepieciešamā aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai īres izmaksas, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, ne vairāk kā 3000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja projekta vadības personāls ir nodarbināts projektā uz darba līguma pamata. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja projekta vadības personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai īres izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam un nodarbinātā iesaistes periodam projektā; 
8) finansējuma saņēmējiem pakalpojumu izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai, tai skaitā zīmju valodas tulku, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšanai semināru, konferenču un komunikācijas pasākumu dalībniekiem;
9) projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas finansējuma saņēmējiem komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu īstenošanai. Komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi tiek īstenoti, ievērojot arī Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanās fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.
Finansējuma saņēmēji nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar Regulas 2021/1060 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris ne retāk kā reizi sešos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu.
10) pārējās projekta īstenošanas pakalpojumu faktiski radušās, identificējamas un pārbaudāmas izmaksas, kas ir samērīgas, pamatotas un saistītas ar 4.2.1.8. pasākuma atbalstāmo darbību īstenošanu un projekta mērķa sasniegšanu, tai skaitā materiālo aktīvu demontāžas un pārvietošanas izmaksas, un ir radušās pasākuma īstenošanas laikā.
Pasākuma otrās kārtas ietvaros attiecināmās izmaksas tiek attiecinātas finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim. 


Trešā kārta
Projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs. Pasākuma trešās kārtas projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs, ir LKA.
4.2.1.8. pasākuma trešās kārtas ietvaros līdz 2029. gada 30. jūnijam sasniedzami šādi nacionālie rādītāji:
1) jauno vai modernizēto izglītības iestāžu lietotāju skaits gadā – vismaz 465 studējošie;
2) jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu klašu telpu ietilpība  – vismaz 215 studējošie.
Nacionālo rādītāju uzskaites metodika ir tāda pati kā 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros, paredzot, ka pirmajā kārtā uzskaitītie nacionālie rādītāji neietver trešās kārtas rādītājus. Finansējuma saņēmējs trešās kārtas nacionālos rādītājus uzkrāj Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā.
4.2.1.8. pasākuma trešās kārtas ietvaros plānotas šādas atbalstāmās darbības:
1) augstākās izglītības iestāžu telpu infrastruktūras, izņemot dienesta viesnīcas, tai skaitā informācijas un sakaru tehnoloģiju infrastruktūras, modernizēšana, paredzot tādu investīciju īstenošanu, kas ir vērstas uz studiju vides un aprīkojuma modernizāciju, dažādu tehnoloģisko risinājumu, tai skaitā interjera projektu, izstrādi un ieviešanu, vienlaikus neizslēdzot arī būvniecības risinājumus uzlabojumu un pielāgojumu īstenošanai, lai modernizētu STEAM studiju programmas;
2) iekārtu, aprīkojuma, aparatūras, uzskates un tehnisko līdzekļu, datortehnikas, tehnoloģiju, materiālu, inventāra un instrumentu iegāde, kas nepieciešama STEAM studiju programmu īstenošanai;
3) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana izglītības procesā, tai skaitā e-studiju attīstība, dažādu e-izglītības risinājumu izveide izglītības procesa īstenošanai (e-izglītības rīki mācību personalizēšanai un atgriezeniskās saiknes iegūšanai; virtuālās realitātes vides, simulācijas un modelēšanas rīki,  datos balstītas izglītības attīstība (mākslīgais intelekts, lielie dati);
4) projekta vadības nodrošināšana. 
5) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu.
Projekta iesniedzējs trešās kārtas ietvaros 30 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās iesniedz IZM saskaņošanai augstākās izglītības iestādes attīstības plānu, kuru saskaņo ar KM. Atbilstoši Augstskolu likuma 77. panta 1. daļai augstskolu finansēšanā, izņemot IZM, iesaistās arī nozares ministrijas. 
Attīstības plānā ietver augstākās izglītības iestādes modernizācijai izvēlēto STEAM studiju programmu raksturojumu un izvēles pamatojumu, tai skaitā STEAM studiju programmu:
1) pieprasījuma līmeni un absolventu skaitu, ko pamato tautsaimniecības attīstības vajadzības un piedāvājuma analīze Latvijas un Eiropas līmenī;
2) atbilstību augstākās izglītības iestādes stratēģijā noteiktajiem mērķiem;
3) augstākās izglītības iestādes plānoto investīciju raksturojumu, tai skaitā augstākās izglītības iestādes rīcībā esošās infrastruktūras raksturojumu:
a) augstākās izglītības institūcijas rīcībā esošās modernizēt plānoto STEAM studiju programmu īstenošanai nepieciešamo infrastruktūras raksturojumu;
b) pēdējo piecu gadu laikā veiktās investīcijas, kuru vērtība pārsniedz 100 000 euro projektos ar kopsummu ir virs 500 000 euro, un 50 000 euro projektos ar kopsummu, kas ir mazāka vai vienāda ar 500 000 euro, tai skaitā ēku (būvju), ēku (būvju) daļu (telpu grupu) un telpu modernizācijā un jaunu mācību iekārtu un aprīkojuma iegādē un esošo iekārtu un aprīkojuma modernizācijā, norādot veikto investīciju finansēšanas avotus pa kategorijām (ja attiecināms) un sasaisti ar citās atbalsta programmās plānotajām izglītības un zinātnes infrastruktūras investīcijām;
c) esošās infrastruktūras pašreizējo noslodzi;
5) augstākās izglītības iestādes plānoto investīciju raksturojumu, tai skaitā plānoto investīciju apjomu un finansēšanas avotus:
a) STEAM studiju programmu modernizācijai plānoto būvdarbu raksturojumu un pamatojumu ieguldījumu veikšanai;
b) STEAM studiju programmu modernizācijai iegādājamo mācību iekārtu un aprīkojuma uzskaitījumu un iegādes pamatojumu;
c) atbilstību studiju virziena akreditācijā saņemtajām rekomendācijām (ja attiecināms);
d) inovāciju un zaļā iepirkuma izmantošanu infrastruktūras attīstībai.
4.2.1.8. pasākuma trešās kārtas ietvaros plānotas šādas tiešās attiecināmās izmaksas:
1) projekta vadības personāla izmaksas, izņemot virsstundas, projekta vadības nodrošināšanai;
2) projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma vai pakalpojuma līguma pamata:
a) mācību iekārtu, aprīkojuma un tehnoloģiju plānu un specifikāciju, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu specifikāciju izstrādes izmaksas; 
b) projekta izmaksu un ieguvumu analīzes izmaksas. Projekta iesniegumam, kas kopsummā ir virs 1 000 000 euro, projekta iesniedzējs pievieno izmaksu un ieguvumu analīzi. 
c) ar būvniecību saistītas izmaksas, tai skaitā:
 - būvprojekta, tai skaitā būvprojekta minimālā stadijā, izstrādes vai aktualizēšanas izmaksas;
 - neatkarīgas būvekspertīžu veikšanas un tehniskās apsekošanas izmaksas, tai skaitā neatkarīgas būvprojekta ekspertīzes un energosertifikācijas veikšanas izmaksas;
 - būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;
3) būvniecības izmaksas:
a) būvdarbu izmaksas telpu pielāgošanai aprīkojuma un aparatūras uzstādīšanai;
b) būvobjekta teritorijas labiekārtošanas izmaksas, lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības infrastruktūras nodošanai ekspluatācijā;
c) izmaksas, kas saistītas ar ēkas nodošanu ekspluatācijā, ja tās nav paredzētas līgumā par būvdarbu veikšanu;
4) pamatlīdzekļu – iekārtu, aparatūras, mēbeļu, kas nepieciešami STEAM studiju programmu īstenošanai, datortehnikas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu iegādes vai izveides izmaksas;
5) pamatlīdzekļu piegādes, uzstādīšanas, testēšanas un apkalpojošā personāla instruktāžas izmaksas, kas nav uzturēšanas izmaksas un kas ir saistītas ar ilgtermiņa ieguldījumu sagatavošanu izmantošanai paredzētajiem mērķiem līdz to nodošanai ekspluatācijā;
6) materiālu, inventāra, mēbeļu, instrumentu, laboratorijas preču, ķimikāliju iegādes izmaksas;
7) jaunradītu darba vietu vai gadījumā, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, finansējuma saņēmējam nepieciešamā aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai īres izmaksas, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, ne vairāk kā 3000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja projekta vadības personāls ir nodarbināts projektā uz darba līguma pamata. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja projekta vadības personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai īres izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam un nodarbinātā iesaistes periodam projektā; 
8) finansējuma saņēmējam pakalpojumu izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai, tai skaitā zīmju valodas tulku, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšanai semināru, konferenču un komunikācijas pasākumu dalībniekiem;
9) projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas finansējuma saņēmējiem komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu īstenošanai. Komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi tiek īstenoti, ievērojot arī Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanās fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.
Finansējuma saņēmēji nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar Regulas 2021/1060 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā. Finansējuma saņēmējs ne retāk kā reizi sešos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu.
10) pārējās projekta īstenošanas pakalpojumu faktiski radušās, identificējamas un pārbaudāmas izmaksas, kas ir samērīgas, pamatotas un saistītas ar 4.2.1.8. pasākuma atbalstāmo darbību īstenošanu un projekta mērķa sasniegšanu, tai skaitā materiālo aktīvu demontāžas un pārvietošanas izmaksas, un ir radušās pasākuma īstenošanas laikā.
LKA paredzēts finansējums pasākuma 4.2.1.8. trešās kārtas ietvaros, lai pabeigtu 5.6.1. projektā un 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros uzsākto ēku modernizēšanu un pielāgošanu mūsdienīgas studiju vides prasībām. KM ir sniegusi priekšlikumu Finanšu ministrijai Eiropas Savienības kohēzijas politikas 2021.–2027. gadam programmā un tās papildinājumā pārdalīt no KM pārziņā esošā 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa “Kultūras un tūrisma lomas palielināšana ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijās” uz IZM pārziņā esošā 4.2.1.8. pasākuma trešo kārtu ERAF finansējumu  1 780 892 euro apmērā (no tā elastības finansējuma apjoms – 280 891 euro) un nacionālais finansējums 314 276 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 49 569 euro).
LKA 4.2.1.8. pasākuma ietvaros saņem finansējumu pirmās kārtas ietvaros kā sadarbības partneris un trešās kārtas ietvaros kā finansējuma saņēmējs. Abas kārtas ir savstarpēji nodalāmas. 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros tiek veikti pasākumi, kas saistīti ar Miera ielas 58a korpusu ar kadastra apzīmējumiem: 01000262024001; 01000262024002; 01000262024003; 01000262024012; 01000262024011; 01000262024010 pārbūves darbiem, t.sk. autoruzraudzības un būvuzraudzības nodrošināšana, interjera projekta izstrāde pārbūvētajām telpām, mēbeļu un interjera elementu iegāde pārbūvētajām telpām. 4.2.1.8. pasākuma trešās kārtas 3. kārtas finansējums ir paredzēts Miera ielas 58a divu korpusu pārbūvei k-7 (kadastra apzīmējums 01000260092005) un k-5 (kadastra apzīmējums 01000262024005), t.sk. šo būvdarbu īstenošanai nepieciešamās tehniskās dokumentācijas sagatavošanai, projektēšanai, būvekspertīzei, autoruzraudzībai, būvuzraudzībai un ar projekta vadību saistītās izmaksas. Izmaksas starp pirmo un trešo kārtu tiek skaidri nodalītas un savstarpēji nepārklājas, jo ir attiecināmas uz atsevišķiem būvobjektiem – katrs no tiem ir atsevišķi nodalāms un nododams ekspluatācijā un būvapjomi savstarpēji nav saistīti:
1) Miera ielas 58a k-7 ēkas pārbūve ar funkciju maiņu, pielāgojot mācību iestādes vajadzībām un nodrošinot telpas LKA struktūrvienībai "Rīgas Kino muzejs".
2) Miera ielas 58a k-5 pārbūves darbi - nenesošo sienu pārbūve, pielāgojot mācību iestādes vajadzībām 1., 2., 3.,4. stāvā un centrālā ieejas mezgla un vestibila izbūve 1. (cokolstāvā) un 2. stāvā.
3) Trešās kārtas ietvaros tiks veikta arī teritorijas labiekārtošana, kas paredz izstrādāt Miera ielas 58a teritorijas labiekārtojuma plānu un izbūvēt risinājumus piekļuves iespējām personām ar kustību traucējumiem. 
4) Trešās kārtas ietvaros plānots aprīkot pārbūves ietvaros pārbūvētajā korpusā k-5 auditorijas 4.stāvā (6 auditorijas) un ieejas vestibilu.
Pasākuma otrās un trešās kārtas finansējuma saņēmēji īsteno projektus, kuriem atbalsts nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts, jo projektam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Tā kā pasākuma otrās un trešās kārtas ietvaros finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri ir augstākās izglītības iestādes un to aģentūras, IZM ir izvērtējusi Latvijas augstākās izglītības sistēmas ietekmi uz konkurenci ES iekšējā tirgū. Tā rezultātā IZM ir secinājusi, ka Latvijas augstākās izglītības institūciju sniegtajiem izglītības pakalpojumiem ir vietējs raksturs, un projektam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Projektu vērtē atbilstoši kādam no šādiem komercdarbības atbalstu izslēdzošiem kritērijiem:
1. 85 procenti un vairāk no visiem studējošajiem atbalstītajā objektā gadā ir Latvijas iedzīvotāji;
2. studijas pārsvarā notiek latviešu valodā;
3. augstskola neierindojas pasaules universitāšu reitinga piecsimt labāko universitāšu sarakstā.
Analizējot statistikas datus par augstākās izglītības institūcijām, IZM ir secinājusi, ka tajās ārvalstu studējošo īpatsvars (neskaitot apmaiņas programmu studentus) pēdējos trīs pārskata gados vidēji ir 13,4% (2021. gadā – 12,7 %, 2022. gadā – 13,4 %, 2023. gadā – 14,1%)[1], kas nepārsniedz 15 % robežu un tādējādi uzskatāms, ka kopumā atbalstam augstākajai izglītībai ir vienīgi vietēja mēroga ietekme saskaņā ar Eiropas Komisijas dokumenta "Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu"[2] 196. un 197. punktu.
Latvijas augstākās izglītības sistēmas vietējo mērogu pamato arī Latvijas augstākās izglītības institūciju vieta pasaules augstskolu reitingos. Šobrīd trīs ietekmīgākie universitāšu reitingi ir "QS World University Rankings"[3], "Times Higher Education World University Rankings"[4], kā arī Šanhajas Academic Ranking of World Universities)[5] reitings. "QS World University Rankings" tiek veidots kopš 2004. gada, vadoties pēc vairākiem indikatoriem: pasaules mēroga reputācijas, augstskolu mācībspēku un darba devēju aptauju rezultātiem, citējamības, pasniedzēju un studentu skaita attiecības, kā arī ārvalstu studentu un mācībspēku īpatsvara. "QS World University Rankings" 2024. gada reitingā ir iekļuvušas trīs Latvijas universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte, kas ierindojas 751.–760. vietā, Latvijas Universitāte, kas ierindojas 801.–850. vietā un Rīgas Stradiņa universitāte, kas ierindojas 901.– 950. vietā.
Savukārt "Times Higher Education World University Rankings" 2024. gada reitingā Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte ierindojas 1001. –1200. vietā, bet Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte ierindojas augstskolu grupā, kas dala 1501.+ vietu, bet Šanhajas ARWU reitingā nav atrodama neviena no Latvijas augstskolām. Tātad, neviena Latvijas augstskola nav iekļuvusi ietekmīgāko pasaules universitāšu reitingu TOP 500. Attiecībā uz mācību valodu Valsts izglītības informācijas sistēmas dati rāda, ka 2023./2024. ak. gada sākumā kopumā Latvijas augstskolās dominējošā studiju valoda ir latviešu valoda (76% studējošo studiju programmas apgūst latviešu valodā).
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, secināms, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmai kopumā ir vietēja ietekme, augstskolu sniegtie izglītības pakalpojumi neietekmē tirdzniecību un neizkropļo konkurenci ES iekšējā tirgū, kā rezultātā atbalsts 4.2.1.8. pasākuma ietvaros nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. 
Ņemot vērā to, ka neviena no Latvijas augstskolām nav iekļuvusi 2024. gada pasaules universitāšu reitinga TOP 500, ir pamats uzskatīt, ka nevienai Latvijas augstskolai šobrīd nav ietekmes uz ES iekšējo tirgu. 
Sadarbības iestāde izvērtē  4.2.1.8. pasākuma otrās un trešās kārtas finansējuma saņēmēju atbilstību Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta 4. pazīmei[6] uz projekta iesnieguma vērtēšanas brīdi pēc komercdarbības atbalstu izslēdzošajiem kritērijiem atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajai Komercdarbības atbalsta nosacījumu izvērtēšanas metodikai, kuru Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā līdz atlases izsludināšanai. Izvērtētos komercdarbības atbalsta kritērijus pēc projekta apstiprināšanas sadarbības iestāde nepārvērtē.
Ja projekts pasākuma otrās un trešās kārtas ietvaros tā ieviešanas gaitā vai pēc tā pabeigšanas projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) kļūst par projektu, kuram sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs no līdzekļiem, kas ir brīvi no  komercdarbības atbalsta, atmaksā sadarbības iestādei visu nelikumīgi saņemto atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem. Sadarbības iestāde uzraudzību 4.2.1.8. pasākuma otrajā un trešajā kārtā veic projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā), kas ir ieguldījumu amortizācijas periods.

Finansējuma saņēmēji 4.2.1.8. pasākuma pirmās, otrās un trešās kārtas ietvaros projektu īstenošanai nepieciešamo būvdarbu un pakalpojumu iepirkumu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru, un, ja attiecināms, īsteno sociāli atbildīgus un zaļus publiskos iepirkumus. Projektā sociāli atbildīgs iepirkums tiks īstenots, pērkot ētiski ražotus produktus un pakalpojumus pakalpojuma nodrošināšanai, priekšrocība tiks dota sociālajam uzņēmumam, kurš nodarbina cilvēkus ar invaliditāti.
Finansējuma saņēmēji būvdarbu izpildītājam vai piegādātājam var paredzēt avansa maksājumu līdz 30% no būvdarbu vai piegāžu līgumcenas. Lai saņemtu avansa maksājumu, būvdarbu izpildītājs vai piegādātājs finansējuma saņēmējam iesniedz Eiropas Savienībā reģistrētas kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegtu pirmā pieprasījuma avansa atmaksāšanas garantiju, kas ir vienāda ar avansa summu un ir spēkā līdz pilnīgai avansa summas atmaksai.
Ja projekta ietvaros tiek plānotas ēkas pārbūves izmaksas, projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda enerģijas patēriņu (megavatstundas) pirms projekta īstenošanas. Pirmajā, otrajā un trešajā kārtā finansējuma saņēmējam ir pienākums informēt sadarbības iestādi par jaunas vai esošas ēkas ikgadējo enerģijas patēriņu (megavatstundas) trīs gadus pēc projekta īstenošanas.
Pasākuma otrās un trešās kārtas ietvaros noteikumu projekts paredz, ja projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējam ir paredzēts avanss, to var izmaksāt pa daļām. Saskaņā ar noteikumu projektu, viens avansa maksājums nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Valsts dibinātām augstskolām avansa un starpposma maksājumu kopsumma 100 procentu apmērā noteikta, pamatojoties uz MK 2023. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 205 "Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021. – 2027. gada plānošanas periodā" 17. punktā ietverto regulējumu. Saskaņā ar Augstskolu likuma 7. pantu un 78. pantu 4.2.1.8. pasākuma finansējuma saņēmēji ir no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas. Šāds regulējums ir noteikts, lai valsts dibinātās augstskolas varētu nodrošināt nepārtrauktu finanšu plūsmu un mazinātu finanšu riskus, ņemot vērā to, ka laika posmā no 2023. – 2027. gadam tās vienlaikus īstenos vairākus Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda projektus. Augstākās izglītības iestādes īsteno projektu tām deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros. To darbības tiesiskais pamats ir Augstskolu likums, Zinātniskās darbības likums, augstskolu satversmes un citi normatīvie akti. Augstskolu likumā ir noteikti augstskolu uzdevumi, kas tai skaitā paredz, ka augstskolas izstrādā studiju programmas, izraugās akadēmisko personālu, iekārto laboratorijas, darbnīcas, bibliotēkas un citas struktūras tā, lai studējošajiem dotu iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi atbilstoši zinātnes attīstības līmenim, turklāt iespējami koncentrētā un didaktiski pilnvērtīgā veidā. Augstskolu mērķi un pamatdarbības virzieni ir noteikti katras augstskolas satversmē. 
4.2.1.8. pasākuma ietvaros ieguldījumi infrastruktūrā var tikt veikti, ja infrastruktūra un nekustamais īpašums, kurā par projekta īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikti ieguldījumi, pirmajā kārtā ir sadarbības partnera un otrajā un trešajā kārtā finansējuma saņēmēja īpašumā, vai arī valsts īpašumā un nodots pirmajā kārtā ir sadarbības partnera un otrajā un trešajā kārtā finansējuma saņēmēja valdījumā vai lietošanā, kā arī tās ir reģistrētas Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā. 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros plānota lietotāja maiņa no VNĪ uz LKA.
Informācijas komunikācijas tehnoloģiju ieguldījumu gadījumā finansējuma saņēmējs nodrošina, ka plānotie ieguldījumi tiek veikti publiskās pārvaldes (publiskas personas) īpašumā esošajos digitālajos risinājumos, t.sk. īpašumā atrodas pirmkodi, intelektuālā īpašuma tiesības, t.sk. risinājuma modificēšanas tiesības, lai novērstu gadījumus, kad tiek kropļota konkurence, veicot publiskus ieguldījumus kāda konkrēta komersanta īpašumā.
4.2.1.8. pasākuma pirmās, otrās un trešās kārtas ietvaros ir paredzēta vienkāršoto izmaksu piemērošana attiecībā uz netiešajām attiecināmajām izmaksām. Vienkāršoto izmaksu metode netiešo izmaksu noteikšanai paredz, ka netiešās izmaksas ir 15% no tiešajām personāla attiecināmajām izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata. Izmantojot šo metodi, projekta netiešās izmaksas tiek matemātiski aprēķinātas kā 15% no attiecināmajām projekta tiešajām personāla izmaksām (4.2.1.8 pasākuma gadījumā no projekta vadības personāla izmaksām). Ņemot vērā to, ka 4.2.1.8. pasākumā otrās un trešās kārtas ietvaros plānotie projekti būs atšķirīgi gan saturiskajā, gan finansējuma apjoma ziņā (no 0,30 milj. – 7,9 milj. euro), nav identificētas tādas izmaksas, kuru vienkāršākai uzskaitei būtu lietderīgi izstrādāt tādu vienkāršoto izmaksu metodiku, kas neierobežos projektu mērķu un rezultātu sasniegšanu.
Nosakot vadības personāla izmaksas, izņemot virsstundas, projektā finansējuma saņēmēji ņem vērā normatīvos aktus, kas regulē atlīdzības izmaksu apmērus, kā arī paredz, ka sadarbības partneris (ja attiecināms) var noteikt tādas projekta vadības personāla izmaksas, kas atbilst viņa iestādē noteiktajai iekšējai darba samaksas kārtībai/personāla izmaksu politikai, līdz ar to projekta ietvaros projekta vadības personāla izmaksas dažādiem sadarbības partneriem var atšķirties. Vienlaikus šīm atšķirībām ir jābūt samērojamām un pierādāmām, un visiem sadarbības partneriem ir jāiesniedz šo izmaksu pamatojošie dokumenti – iekšējā darba samaksas kārtība, personāla izmaksu politika un citi dokumenti, kas to apliecina. Nosakot personāla izmaksas, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri paredz, ka tiks ievēroti vienlīdzīgi nosacījumi gan attiecībā uz 4.2.1.8. pasākuma projektā nodarbinātajiem, gan citiem attiecīgās iestādes darbiniekiem, kuru izmaksas netiek segtas no projekta līdzekļiem. Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējiem, nosakot projekta vadības izmaksas, jāvadās pēc Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības, kā arī no saimnieciski ekonomiskiem principiem, kas balstās finanšu vadības principos un ir samērīgi un ekonomiski pamatoti. Paredzot, ka finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā ir spējīgs sniegt 4.2.1.8. pasākuma projektu ieviešanu uzraugošajām institūcijām pamatojumu.
Ja projekta īstenošanas laikā atbildīgā iestāde vai vadošā iestāde izstrādā vienkāršoto izmaksu metodiku kādām no augstāk minētajām izmaksām, tām piemēro atbildīgās iestādes vai vadošās iestādes izstrādāto metodiku, atbilstoši metodikā noteiktajam spēkā stāšanās laikam un nosacījumiem.
4.2.1.8. pasākuma pirmās, otrās un trešās kārtas ietvaros Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā finansējuma saņēmējam ar sadarbības partneri (ja attiecināms): 
- jāuzkrāj dati par 4.2.1.8. pasākuma iznākuma, rezultāta un nacionālo rādītāju izpildi.
4.2.1.8. pasākuma otrās un trešās kārtas ietvaros jāuzkrāj dati par vismaz vienu horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" (turpmāk – HP VINPI) rādītāju, piemēram, objektu skaits, kuros ar ERAF ieguldījumiem ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība; veikto vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējumu skaits, atbilstoši Labklājības ministrijas izstrādātajai metodikai; konsultatīva rakstura pasākumu skaits par būvētās vides, IT risinājumu, IT tehnoloģiju piekļūstamību personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem;
- jāievēro šādi horizontālie principi un otrās un trešās kārtas ietvaros uzkrāj dati par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu (ja attiecināms):
a) horizontālais princips "Klimatdrošināšana";
b) princips "Energoefektivitāte pirmajā vietā";
c) princips "Nenodarīt būtisku kaitējumu".
HP VINPI principu ievēro pirmās, otrās un trešās kārtas ietvaros. 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros turpina uzkrāt datus par tiem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas periodā HP VINPI principa rādītājiem, kas ir tādi paši kā Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā (ja attiecināms). 
Finansējuma saņēmējs minēto informāciju iesniedz Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā kopā ar maksājuma pieprasījumu. Atbildību par uzkrāto nacionālo rādītāju un datu ticamību uzņemas finansējuma saņēmējs (uzkrātie dati ir informatīvi un kalpo nozares vajadzībām). 
Finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri 4.2.1.8. pasākuma pirmās, otrās un trešās kārtas ietvaros nodrošina projekta īstenošanas finanšu plūsmas un darbību veidu skaidru nodalīšanu no citu finansējuma saņēmēju un sadarbības partneru darbību finanšu plūsmām un darbību veidiem, tai skaitā novēršot dubultā finansējuma risku un pārklāšanos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu instrumentiem.
Pasākuma pirmās, otrās un trešās kārtas ietvaros ir pieļaujams sniegt papildpakalpojumus, kuriem nav ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Ar papildpakalpojumiem saprot tādus pakalpojumus infrastruktūrā, kurus galvenokārt izmanto tikai ar saimniecisko darbību nesaistītai darbībai un kuriem pašiem par sevi nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka attiecīgā projektā modernizētā infrastruktūra netiek izmantota tādas saimnieciskās darbības īstenošanai, kurai atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, ņemot vērā to, ka projektam pašam par sevi nav ietekme uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Pasākuma otrās un trešās kārtas ietvaros ir nodrošināta vienota pieeja visiem finansējuma saņēmējiem - augstākās izglītības iestādēm, tai skaitā KM padotībā esošajām augstākās izglītības iestādēm (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un LKA), kuras atbilstoši 4.2.1.8. pasākuma mērķim izveidotajā infrastruktūrā veic izglītības funkciju. Vienlaikus skaidrojam, ka Augstskolu likumā mākslu un kultūras universitāšu darbības mērķis ir īstenot dažādu līmeņu studiju programmas atbilstoši valsts augstākās izglītības standartam izglītības tematiskajā jomā "Mākslas", un 4.2.1.8. pasākuma otrās un trešās kārtas ietvaros KM padotībā esošās augstākās izglītības iestādes saņem atbalstu kā izglītības pakalpojumu nodrošinātāji STEAM jomā, un uz šiem finansējuma saņēmējiem attiecināmi komercdarbības izvērtējuma kritēriji izglītības jomā.