Anotācija

24-TA-541: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā" 4.2.1.8. pasākuma "Augstskolu studiju vides modernizācija" pirmās, otrās un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībā attālinātā un tiešsaistes režīmā" 4.2.1.8. pasākuma "Augstskolu studiju vides modernizācija" pirmās, otrās un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu. 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt augstākās izglītības iestāžu – augstskolu un koledžu – STEAM (Science, Technology, Engineering, Arts and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, mākslas, matemātika), tai skaitā radošo industriju un medicīnas (turpmāk – STEAM), studiju vides modernizēšanu un industrijai atbilstošo tehnoloģiju ieviešanu studiju procesā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. – 2027. gadam (turpmāk – NAP2027) [1] iezīmē nepieciešamību pēc tālejošām izmaiņām augstākajā izglītībā, paredzot prasību paaugstināšanu gan studentiem un pasniedzējiem, gan studiju vides un studiju programmu kvalitātei un nosaka uzdevumu Nr.148, kas paredz stiprināt augstākās izglītības kvalitāti un uzdevumu Nr. 157, kas paredz 2021. - 2027. gads pamats mūsdienīga, kvalitatīva un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientēta izglītības piedāvājuma nodrošināšanai. Laika posmā no 2021. gada līdz 2027. gadam galvenais uzdevums ir sekmīgi pabeigt iesākto pārmaiņu procesu un īstenot tā vadību, nodrošinot indivīdam aktuālu zināšanu, prasmju, attieksmju un vērtību attīstību, lai viņš varētu īstenot savus mērķus un sniegt ieguldījumu valsts kopējā attīstībā. Mūsdienīgs un kvalitatīvs augstākās izglītības piedāvājums ir tāds, kas atbilst jaunākajām pieejām un zināšanām pētniecībā, pārmaiņām sabiedrībā un darba tirgus pieprasījumam, kā arī augstiem kvalitātes standartiem nacionālā un starptautiskā mērogā. Izvirzīto mērķu sasniegšanai būtiska ir gan izglītības satura un procesa attīstība, gan izglītības vides attīstība. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (turpmāk – IAP2027) paredz 2.2.3. uzdevumu "Stiprināt augstākās izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mūsdienīgas, kvalitatīvas un pētniecībā balstītas augstākās izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, pilnveidot studiju vidi un infrastruktūru" [2]. Modernizējot augstskolu infrastruktūru un materiāli tehnisko bāzi, tiks radīta mūsdienu prasībām atbilstoša studiju vide, kā rezultātā tiks veicināta augstskolu starptautiskā konkurētspēja. Šādu uzdevumu paredz arī Valdības rīcības plānā[3]citu starpā noteiktais uzdevums Nr. 025 "Palielināsim izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju", tai skaitā pasākums Nr. 25.7. "Stiprināta mākslu un kultūras universitāšu akadēmiskā, mākslinieciskā jaunrade un zinātniskā darbība, attīstot to infrastruktūru un atbalstot digitalizācijas un tehnoloģisko inovāciju integrēšanu augstskolu darbībā".
Būtisks izaicinājums augstākās izglītības iestādēm ir digitālā un zināšanu transformācija, kas nodrošina pētniecībā un radoši mākslinieciskajā darbībā balstītu augstāko izglītību. Turpmāk infrastruktūras attīstībā prioritāri jāveic investīcijas tehnoloģiju nodrošinājumā, palielinot investīcijas augstskolu digitalizācijā, materiāli tehniskajā bāzē un inovācijās studiju procesā, lai veicinātu augstākās izglītības ilgtspējīgu un efektīvu pielāgošanos digitālajam laikmetam. Modernizējot augstākās izglītības iestāžu infrastruktūru, mēs sagatavojam studentus un pētniekus darbam digitālajā vidē, kurā tiek veidotas jaunas zināšanas un risinātas problēmas. Digitālās tehnoloģijas ļauj efektīvāk organizēt mācību procesu, uzlabot studentu iesaisti un veicināt zināšanu apguvi. Tas ietaupa laiku un resursus, kā arī ļauj nodrošināt augstāko izglītību plašākai auditorijai un veicina jaunu inovāciju un pētniecības jomu attīstību. Modernizējot infrastruktūru, tiek veicināta jaunu ideju radīšana un zinātniskais progress. Augstākās izglītības iestādes aktīvi izmanto digitālos risinājumus gan studijās, gan pētniecībā, gan iekšējo procesu efektivizēšanai. Digitālās transformācijas pamatnostādnes [4] nosaka līdz 2027. gadam jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu klašu telpu ietilpība  – vismaz 215 studējošie. augstākajā izglītībā uzlabot izglītības un zinātnes pieejamību, pārvaldību, kvalitāti, pilnveidot digitālos mācību materiālus un uzskaites sistēmu, kā arī uzlabot pētniecisko datu kvalitāti un pieejamību un pētnieku digitālo pratību. Pilnvērtīga modernizēta studiju vide veicina digitālo prasmju attīstību augstākās izglītības iestādēs un spēju piesaistīt nozīmīgu ārvalstu mācībspēku un studentu īpatsvaru.
Ekonomikas ministrijas vidēja termiņa darba tirgus attīstības prognozēs, kas balstās uz ekonomikas izaugsmes mērķa scenāriju un ietver vidēja un ilgtermiņa ekonomikas struktūrpolitikas uzstādījumus, ir norādīts, ka vidējā un ilgtermiņā pieaugs paredzamais pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem, jo īpaši inženierzinātnēs un ražošanā. Tāpat tiek prognozēts augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu deficīts (līdz pat ~14 tūkstošiem darbinieku STEM nozarēs)[5]. Viens no risinājumiem, lai mazinātu neatbilstību starp augstākās izglītības piedāvājumu un darba tirgus pieprasījumu, ir palielināt STEM jomās studējošo skaitu, uzlabojot augstskolu nodrošinājumu ar mūsdienīgām iekārtām, aprīkojumu un tehnoloģijām tādos prioritāros studiju virzienos kā dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, lauksaimniecība un veselības aprūpe. 

[1] Apstiprināts Saeimā 2020. gada 2. jūlijā. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-2021-2027-gadam-nap2027
[2] Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam. MK rīkojums Nr. 436, spēkā no 2021. gada 22. jūnija. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam
[3] Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā MK iecerēto darbību īstenošanai; MK rīkojums Nr. 55, spēkā no 2024. gada 20. janvāra. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/349266-par-valdibas-ricibas-planu-deklaracijas-par-evikas-silinas-vadita-ministru-kabineta-iecereto-darbibu-istenosanai
[4] Par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/324715-par-digitalas-transformacijas-pamatnostadnem-20212027-gadam
[5] EM (2020). Informatīvais ziņojums: Par darba tirgus vidējā un ilgtermiņa  prognozēm. Pieejams: https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/dsp/EMzino_03062020-ar-pielikumiem.pdf
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2023.gada beigās ir noslēgusies Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" 8.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu" projektu īstenošana un ir nepieciešams šo atbalstu turpināt arī Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā. Vienlaikus, īstenojot "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā" (turpmāk – SAM) 4.2.1.8. pasākumu "Augstskolu studiju vides modernizācija"" (turpmāk – 4.2.1.8. pasākums), tiks nodrošināta finansējuma nepārtrauktība 2014. – 2020. gada plānošanas periodā uzsāktam un nepabeigtam projektam, kā arī  tiks nodrošināta augstākās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana un jaunāko informācijas un komunikācijas tehnoloģiju integrēšana izglītības procesā. Modernizētās izglītības iestādes plānots aprīkot ar tehnoloģijām, kas atbilst mūsdienu industrijas standartiem, lai piesaistītu vietējos un starptautiskos studentus, veicinātu Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju un sekmētu zināšanu apguvi​. Nepieciešams normatīvais regulējums 4.2.1.8. pasākuma īstenošanai un plānoto investīciju veikšanai augstākās izglītības iestāžu infrastruktūras modernizācijā. 
4.2.1.8. pasākuma investīcijas tiek plānotas trīs projekta iesniegumu atlases kārtās:
1) projekta iesniegumu atlases pirmā kārta
(turpmāk – pirmā kārta), kurā finansējuma saņēmējs ir valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk – VNĪ), kas projektu realizē ar sadarbības partneri – Latvijas Kultūras akadēmiju (turpmāk – LKA). Finansējums ir paredzēts Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" (turpmāk – SAM 5.6.1.) ietvaros uzsāktam un nepabeigtam projektam Nr. 5.6.1.0/17/I/005 "Starpdisciplinārā izglītības, kultūras un radošo industriju atbalsta centra "TabFab" izveide nekustamajā īpašumā Miera ielā 58a, Rīgā" (turpmāk – 5.6.1. projekts), kurš tiek posmots 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros.
2) projekta iesniegumu atlases otrā kārta (turpmāk – otrā kārta), kurā finansējuma saņemēji ir 11 augstākās izglītības iestādes, kas modernizēs infrastruktūru 4.2.1.8. pasākuma otrās kārtas ietvaros.
3) projekta iesniegumu atlases trešā kārta (turpmāk – trešā kārta), kurā finansējuma saņēmējs ir LKA, kas turpinās modernizēt infrastruktūru "TabFab" centrā, lai pabeigtu 5.6.1. projekta ietvaros uzsāktos modernizēšanas darbus un ēkas pielāgotu studijām.

4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas mērķis ir investīciju pabeigšana Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ietvaros uzsākto darbību nepārtrauktībai un plānoto mērķu sasniegšanai. 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros atbalsts paredzēts 5.6.1. projektā uzsākto darbību pabeigšanai, jo finansējuma saņēmējs objektīvu apstākļu dēļ nevar pilnībā pabeigt sākotnēji plānotās darbības un sasniegt 5.6.1. projektā plānotos iznākuma rādītājus Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr.1303/2013 ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1083/2006 (turpmāk – Regula Nr.1303/2013) 65. panta 2. punktā noteiktajā termiņā līdz 2023. gada 31. decembrim, bet pabeidz projektu, daļēji finansējot 4.2.1.8. pasākuma ietvaros. 5.6.1. projekta finansējuma saņēmējs ir VNĪ, kas projektu realizē ar sadarbības partneri – LKA. 2018. gada 27. jūlijā uzsāktā 5.6.1. projekta mērķis bija radīt priekšnoteikumus Rīgas pilsētas Brasas apkaimes un Centra apkaimes perifērijas degradēto teritoriju revitalizācijai, nodrošinot radošo industriju un inovāciju attīstību nacionālā un starptautiskā līmenī, attīstīt partneru profilam un funkcijām atbilstošu infrastruktūru, pielāgojot telpas LKA un Nacionālās Filmu skolas vajadzībām. 
Ar Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2023. gada 5. decembra noteikumiem Nr. 720 "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumos Nr. 188 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" tika veikti grozījumi MK 2016. gada 29. marta noteikumos Nr. 188 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 188), lai noteiktu gadījumus, kad finansējuma saņēmējs, kurš nevar pilnībā pabeigt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) projektā plānotās darbības un sasniegt plānotos iznākuma rādītājus līdz 2014. – 2020. gada Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas perioda beigām – 2023. gada 31. decembrim, nodrošinot piešķirtā ERAF SAM 5.6.1. projekta un valsts budžeta finansējuma izlietojumu, ERAF projektu pabeidz līdz 2024. gada 31. oktobrim, vai arī sadala posmos, projektu īstenojot starp diviem plānošanas periodiem. MK 2023. gada 5. decembra sēdes Nr. 60, 54. § protokollēmuma (turpmāk – protokollēmums) 4. punkts, 5.1. apakšpunkts un 6. punkts nosaka, ka 5.6.1. projekta darbības pakāpeniski tiks īstenotas divos Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas periodos. 5.6.1. projekta otrā posma īstenošanai nepieciešamo ERAF finansējumu ir plānots nodrošināt no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) pārziņā esošā 4.2.1. SAM 4.2.1.8. pasākuma.
Jaunajā 2021. – 2027. gada Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas periodā līdzīgas kultūras infrastruktūras pārbūves un rekonstrukcijas aktivitātes Kultūras ministrijas (turpmāk – KM) pārziņā esošajos specifiskajos atbalsta mērķos nav plānotas, tādējādi nav iespējams piemērot daļēju vai pilnīgu plānoto SAM 5.6.1. pasākuma projektu darbību pārcelšanu uz jauno Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas periodu KM administrēto specifisko atbalsta mērķu ietvaros, un atbilstoši Eiropas Komisijas slēgšanas vadlīniju "Vadlīnijas par to darbības programmu slēgšanu, kuras pieņemtas atbalsta saņemšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (2014.–2020. gada periodā)" 6. sadaļai 5.6.1. projekta darbības plānots īstenot pakāpeniski divos Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas periodos.
Saskaņā ar KM tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumos Nr. 188 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (23-TA-1942) par 5.6.1. projekta darbību un mērķa atbilstību Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ieviešanas nosacījumiem IZM pārziņā esošajam 4.2.1.8. pasākumam, kurā SAM 4.2.1. ietvaros plānotās atbalsta darbības un atbalsts augstskolu STEM, t.sk. radošo industriju studiju vides attīstībai, tostarp infrastruktūras un aprīkojuma modernizācijai, industrijai 4.0 atbilstošo tehnoloģiju ieviešanai studiju procesā, koplietošanas risinājumu ieviešanai, lai stiprinātu augstāko izglītību, t.sk. kultūrizglītības, iestādes kā zināšanu radīšanas, tehnoloģiju pārneses un inovāciju centrus gudrai izaugsmei, atbilst 5.6.1. projekta uzsāktajām un plānotajām darbībām un 5.6.1. projekta sasniedzamajam mērķim, tādējādi, veicot investīcijas 5.6.1. projekta otrajā posmā, tiks nodrošināta LKA studiju vides attīstība, kas ir viens no priekšnosacījumiem, lai stiprinātu augstākās izglītības, tai skaitā kultūrizglītības iestādes kā zināšanu radīšanas, tehnoloģiju pārneses un inovāciju centrus gudrai izaugsmei, modernizējot augstskolas infrastruktūru un materiāli tehnisko bāzi, veidojot mūsdienu prasībām atbilstošu studiju vidi, kā rezultātā tiks veicināta LKA starptautiskā konkurētspēja. 4.2.1.8. pasākuma pirmajā kārtā paredzēts 2024. gadā 5.6.1. projekta pabeigšanai papildus nepieciešamais finansējums – 1 728 898 euro (tai skaitā pievienotās vērtības nodoklis).  
Tāpat, saskaņā ar Finanšu ministrijas 2023. gada 20. septembrī un 2024. gada 8. aprīlī Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda administrēšanā iesaistītajām iestādēm sniegto informāciju "Skaidrojums par projektu posmošanu starp ES fondu 2014. – 2020. gada un 2021. – 2027. gada plānošanas periodiem" [1] KM ir izvērtējusi 5.6.1. projekta atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai" (turpmāk – Regula 2021/1060) 118a. pantā noteiktajām prasībām, un ir secināts, ka to var piemērot 5.6.1. projektam un projektu iesniegumu atlase 4.2.1.8. pasākuma pirmajai kārtai nav jāveic, jo 5.6.1. projekta īstenošana uzsākta 2018. gadā, projektam ir nodalīti divi finanšu posmi, kas ir identificējami no finansiālā viedokļa, ar darbībām un sasniedzamajiem rezultātiem. Pirmajā kārtā noteiktā finansējuma saņēmēja – VNĪ –  projekta iesniegumam atkārtota atlase nav jāveic, ņemot vērā, ka 5.6.1. projekta 2. posms atbilst Regulas 2021/1060 118a. pantam. Projekta iesniedzējs pirmajā kārtā atbilst Eiropas Savienības fondu izslēgšanas noteikumu un sankciju nosacījumu neesamībai.
4.2.1.8. pasākuma otrās  un trešās kārtas mērķa ietvaros investīcijas ir paredzētas studiju vides modernizēšanai, tai skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanai studiju procesā. Latvijas augstākās izglītības iestādes ir būtisks sabiedrības resurss, un to modernizācija ir nepieciešama, lai veicinātu izglītības konkurētspēju un prestižu, jo mūsdienīga infrastruktūra ļauj efektīvāk organizēt mācību procesu, uzlabot studentu iesaisti un veicināt zināšanu apguvi, tostarp, modernizētas augstskolas piesaista gan vietējos, gan starptautiskos studentus. Infrastruktūras un aprīkojuma modernizēšana paredzēta augstskolās, kas īsteno STEAM studiju programmas.
Vienlaikus arī Latvijas Viedās specializācijas stratēģija (Research and Innovation Strategy for Smart Specialization) (turpmāk – RIS3) [2] paredz tautsaimniecības transformāciju un iezīmē fokusu uz augstāku pievienoto vērtību, paredz modernizāciju un produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu, sekmējot izaugsmi gan tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs, gan nozarēs ar augstu nākotnes izaugsmes potenciālu un nozarēs ar nozīmīgu horizontālu ietekmi. RIS3 mērķu sasniegšanai būs nepieciešams cilvēkkapitāls, kas nodrošinās izaugsmi nozarēs, kurās eksistē vai ir iespējams radīt produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, nozarēs ar nozīmīgu horizontālo ietekmi un ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā, kā arī būs nepieciešams cilvēkkapitāls, kas mainīs ražošanas un eksporta struktūras tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs. Lai izveidotu šādu cilvēkkapitālu, ir jāstiprina izglītības vides kvalitāte, kas attīstīs kompetenču bāzi Latvijas RIS3 definētajās specializācijas jomās. Ņemot vērā perspektīvos tautsaimniecības transformācijas virzienus un ekonomiskās attīstības prioritātes, Latvijā ir definētas piecas RIS3 jomas, kurās Latvijai ir pieejami resursi un kompetence un kas veido RIS3 konceptu: zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; viedā enerģētika un mobilitāte un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Mainoties tautsaimniecības struktūrai par labu nozarēm ar augstu inovāciju īpatsvaru apstrādes rūpniecībā un eksporta orientētos pakalpojumos, pieprasījums pieaugs pēc inženierzinātņu speciālistiem. Ekonomiskās transformācijas laikmetā inženierzinātnes kļūst arvien pieprasītākas darba tirgū, tās ir inovatīvas, globālas un paver plašas izaugsmes iespējas starptautiskā līmenī. Nepietiekamais augstākā līmeņa inženierzinātņu, dabaszinātņu un tehnoloģiju absolventu skaits ilgtermiņā rada riskus straujai Latvijas attīstībai zināšanu ekonomikas virzienā. Jau šobrīd Latvijā trūkst augstākās kvalifikācijas IT, inženierzinātņu un dabaszinātņu speciālistu. Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam iztrūkums pēc augstākās kvalifikācijas speciālistiem STEAM virzienos var sasniegt deviņus tūkstošus. Šī informācija norāda uz nepieciešamību veicināt STEAM izglītību un pievērst uzmanību šo speciālistu pieprasījumam nākotnē. Lai gan pieprasījums pēc citu jomu speciālistiem arī ir svarīgs, STEAM jomā ir īpaši liels potenciāls un nepieciešamība pēc kvalificētiem profesionāļiem [3].
Savukārt Augstskolu absolventu monitorings, ko veido IZM, rāda, ka STEAM jomas absolventiem ir nodrošināts darbs augsti kvalificētās profesijās un labi ienākumi, kas turklāt aug straujāk, nekā valstī vidēji.
Centrālās statistikas pārvaldes dati par studējošajiem liecina, ka kopš 2005. gada pakāpeniski samazinās studējošo skaits. Kopējo tendenci studējošo skaitam samazināties nosaka demogrāfiskie procesi. Atbilstoši pēdējo gadu demogrāfiskajai situācijai kopš 2018. gada par 9,2 % ir samazinājies kopējais studējošo skaits (2018. gadā – 80 355 un 2023. gadā – 74 017 studējošie) [4]. Iepriekšējā 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu investīcijas ir veicinājušas STEAM studējošo skaita pieaugumu, un pēdējo piecu gadu laikā STEAM studējošo skaits ir palielinājies par 5 % – 2018./2019. gadā valsts augstskolās un koledžas studēja 31052 studējošie un 2022./2023. gadā 32 505, un STEAM augstskolu absolventu skaits ir palielinājies par 10% (2019./2020. ir 4 660 un 2022./2023. ir 5 149 absolventi), tomēr ir būtiski arī turpmāk veicināt augstākās izglītības studiju programmu pievilcību, īpaši STEAM jomas virzienos, kur joprojām saglabājas augsts pieprasījums pēc speciālistiem.
STEAM absolventi ar augstāko izglītību sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā. Personām ar augstāko izglītību ir lielāka darba efektivitāte, augstāks atalgojums, lielāks ieguldījums inovācijās, zinātniskajā potenciālā un uzņēmējdarbībā. Pēc absolventu monitoringa datiem kā nodarbinātības, tā ienākumu tendences dinamika uzrāda augstākās izglītības kā vērtības pieaugumu gan tautsaimniecības (augsta un nedaudz pieaugoša nodarbinātība, t. sk. augstākās kvalifikācijas profesijās), gan indivīda līmenī (ienākumu līmenis otrajā gadā pēc absolvēšanas audzis). Augstākās izglītības absolventu monitoringa rīks ir svarīgs instruments, kas nodrošina informācijas pieejamību par augstāko izglītību ieguvušo personu nodarbinātību, ienākumiem un nodarbinātības/bezdarba līmeni. Šis rīks sniedz iespēju izsekot absolventu profesionālajai attīstībai un izprast, kā viņi iekļaujas darba tirgū pēc augstskolas beigšanas. Monitoringa rīka mērķis ir palīdzēt gan pašiem absolventiem, gan izglītības iestādēm un politikas veidotājiem novērtēt, cik veiksmīgi absolventi iekļaujas darba tirgū un kādas ir viņu nodarbinātības tendences, tas ir būtisks, lai uzlabotu izglītības sistēmu un izglītības pakalpojumu kvalitāti un atbilstību darba tirgus vajadzībām un veicinātu absolventu veiksmīgu iekļaušanos darba tirgū. 
Saskaņā ar Absolventu monitoringa datiem, salīdzinot iedzīvotājus ar vidējo izglītību un iedzīvotājus ar augstāko izglītību, ir novērojams, ka visu 2020. gada valsts augstāko izglītības iestāžu absolventi pelnīja par 99,5 miljoniem euro vairāk, kas nozīmē papildu 57,1 miljonu euro ieņēmumus no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN). Savukārt, pieņemot, ka tie vēl 30 gadus strādās, tad viņu karjeras laikā IIN ieņēmumi sasniegs 695 miljonus euro, kas, pret valsts budžeta dotāciju 2020. gadā 109,6 miljoniem euro apmērā nozīmē to, ka pret katru ieguldīto eiro no valsts tiek atgūti 6,34 un investīcijas augstākajā izglītībā atmaksājas nepilnos piecos gados, pēc kā valstij ir tīrā peļņa. Šī iemesla dēļ IZM aicina lūkoties uz šīs reformas nepieciešamajām summām nevis kā izdevumiem, bet kā investīcijām, kas ne tikai pašas sevi apmaksā vidējā termiņā, bet arī ilgtermiņā nes būtisku pienesumu valsts budžetam un labklājību valstij. Augstākā izglītība ilgtermiņā nozīmē mazāku nepieciešamību pēc sociālajiem pabalstiem un lielākus nomaksātos nodokļus.
Savukārt salīdzinot STEAM absolventu vidējo atalgojumu ar pārējo augstākās izglītības jomu absolventu atalgojumu, secināms, ka STEAM absolventi vidēji pelna par 10% vairāk kā citi absolventi. Tas nozīmē to, ka, vidēji pārvirzot studējošo no ne-STEAM jomas uz STEAM jomu, valsts budžets katru gadu iegūtu papildu 1,2 tūkstošus euro no algas pieauguma, kas indivīda karjeras gaitā nozīmētu 35,6 tūkstošu euro ieguvumu valsts budžetam.
Saskaņā ar IZM pasūtīto pētījumu par studiju vietas bāzes izmaksu un studiju programmu izmaksu aktualizēšanu [5], STEAM jomā ir būtisks finansējuma iztrūkums, kas nav ļāvis nodrošināt nepieciešamo ieguldījumu infrastruktūras attīstībā. Infrastruktūras attīstība ir priekšnoteikums kvalitatīvu STEAM studiju attīstībai, kas veicinās arī lielāku interesi par STEAM studijām, ilgtermiņā veicinot valsts attīstību un arī radot pozitīvu pienesumu valsts budžetam.
Savukārt neieguldot STEAM attīstībā varētu kristies interese par STEAM. Ikviens indivīds, kas vāji attīstītas infrastruktūras dēļ neizvēlas STEAM, rada valstij negūto peļņu 35,6 tūkstošu euro apmērā, kā arī ilgtermiņā samazina valsts attīstības tempu, pasliktinot tehnisko prasmju iztrūkumu.

[1] Skaidrojums par projektu posmošanu starp ES fondu 2014.-2020. gada un 2021.-2027.gada plānošanas periodiem - ES fondi. Pieejams: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2014-2020-planosanas-periods/skaidrojums-par-projektu-posmosanu-starp-es-fondu-2014-2020-gada-un-2021-2027-gada-planosanas-periodiem
[2] Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021. – 2027. gadam. MK rīkojums Nr. 93, Rīgā 2021. gada 16. februārī. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/321037-par-nacionalas-industrialas-politikas-pamatnostadnem-20212027-gadam
[3] https://www.izm.gov.lv/lv/media/18744/download?attachment
[4] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__IG__IGA/IGA080/table/tableViewLayout1/
[5] Pētījums par studiju vietas bāzes izmaksu un studiju programmu izmaksu aktualizēšanu https://www.izm.gov.lv/lv/media/16997/download?attachment
Risinājuma apraksts
4.2.1.8. pasākuma mērķis ir nodrošināt augstākās izglītības iestāžu – augstskolu un koledžu – STEAM (Šo  noteikumu izpratnē ar STEAM izprot STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika) un STEAM (Science, Technology, Engineering, Arts and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, mākslas, matemātika), tai skaitā radošo industriju un medicīnas (turpmāk – STEAM) studiju programmas) studiju vides modernizēšanu un industrijai atbilstošo tehnoloģiju ieviešanu studiju procesā un 4.2.1.8. pasākuma mērķa grupa ir augstākās izglītības iestādes, tai skaitā koledžas, to studējošie un akadēmiskais personāls.
4.2.1.8. pasākuma investīcijas paredzētas augstākās izglītības iestādēm, kas īsteno STEAM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmas, kuras saskaņā ar 2017. gada 13. jūnija MK noteikumiem Nr. 322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju" ietilpst:
1) izglītības tematiskajā grupā Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas (koda 3.cipars "4");
2) izglītības tematiskajā grupā Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība (koda 3.cipars "5");
3) izglītības tematiskajā grupā Lauksaimniecība (koda 3.cipars "6");
4) izglītības tematiskajā jomā Veselības aprūpe (koda 3. un 4.cipars "72"), izņemot kosmetoloģiju;
5) izglītības tematiskajā jomā Mākslas (koda 3. un 4.cipars "21");
6) izglītības tematiskajā jomā Vides zinātne (koda 3. un 4.cipars "85").
4.2.1.8. pasākuma pirmā, otrā un trešā kārta tiks īstenota ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.
Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 35 185 169 euro (tai skaitā elastības finansējums – 5 549 592 euro), tai skaitā ERAF finansējums 29 907 392 euro (tai skaitā elastības finansējums – 4 717 154 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 5 277 777 euro (tai skaitā elastības finansējums – 832 438 euro). 
Projektu iesniegumos pasākuma pirmās, otrās un trešās kārtas īstenošanai kopējo pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 29 635 577 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējumu – 25 190 238 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējumu – 4 445 339 euro apmērā.
Pirmajai kārtai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 1 728 898 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 1 469 563 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 259 335 euro. Pirmajai kārtai nav plānots elastības finansējums.
Otrajai kārtai plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 31 361 103 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 26 656 937 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 4 704 166 euro.
Projektu iesniegumos pasākuma otrās kārtas īstenošanai kopējo pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā  26 141 972 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 22 220 675 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 3 921 297 euro.
Trešajai kārtai plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 2 095 168 euro (tai skaitā elastības finansējums – 330 461 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 1 780 892 euro (tai skaitā elastības finansējums – 280 892 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 314 276 euro (tai skaitā elastības finansējums – 49 569 euro). 
Projekta iesniegumā pasākuma trešās kārtas īstenošanai kopējo pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 1 764 707 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējums – 1 500 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 264 707 euro.
Pēc 2026. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde var ierosināt palielināt otrajai un trešajai kārtai pieejamo attiecināmo finansējumu līdz plānotā kopējā attiecināmā finansējuma apmēram. Šādā gadījumā projekta iesniedzējiem palielina pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu līdz šo MK noteikumu 34. un 51. punktā minētajam apmēram, atbilstoši grozot vienošanos par projekta īstenošanu. Maksimālais attiecināmais ERAF finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. 
Pasākuma pirmās un otrās kārtas ietvaros līdz 2029. gada 30. jūnijam sasniedzami šādi programmas uzraudzības rādītāji:
1) iznākuma rādītājs – jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu klašu telpu ietilpība – vismaz 6589 studējošie.
2) rezultāta rādītājs – jauno vai modernizēto izglītības iestāžu lietotāju skaits gadā – vismaz 9000 studējošie.
 
Pirmā kārta
Projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros ir valsts akciju sabiedrība VNĪ, kas projektu realizē ar sadarbības partneri – LKA. VNĪ pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas un pēc veiktajiem grozījumiem esošajā līgumā par projekta īstenošanu ir finansējuma saņēmējs. Šo MK noteikumu izpratnē ar "esošo līgumu" saprot noslēgto līgumu ar VNĪ par 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa projekta "Starpdisciplinārā izglītības, kultūras un radošo industriju atbalsta centra "TabFab" izveide nekustamajā īpašumā Miera ielā 58a, Rīgā" Nr.5.6.1.0/17/I/005 īstenošanu. 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas projektu plāno iesniegt, īstenot un pabeigt VNĪ, un pēc 5.6.1. projekta un 4.2.1.8. pirmās kārtas projekta pabeigšanas VNĪ ierosina līguma par projekta īstenošanu grozījumus, paredzot, ka pēc-uzraudzības periodā par finansējuma saņēmēju kļūst LKA.
Projekta iesniedzējs pirmajā kārtā, balstoties uz 5.6.1. ietvaros uzsāktā projekta iesniegumā norādīto informāciju un SAM 5.6.1. MK noteikumu grozījumu anotācijā noteikto, ņemot vērā, ka 5.6.1. projektā nebija iekļautas tādas darbības kā interjera projekta izstrāde, mēbeļu un interjera elementu iegāde, tomēr tās tika iekļautas SAM 5.6.1. MK grozījumu anotācijā un ir plānotas jaunajā posmā, iesniedz projekta iesniegumu sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas  elektronisko vidi. Projekta iesniedzējs pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē sadarbības līguma grozījumus saskaņo pirmās kārtas ietvaros ar KM.
4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas izdevumus 5.6.1. projektam paredzēts attiecināt no 2024. gada 1. janvāra un 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros drīkst attiecināt jau pabeigtas darbības atbilstoši Finanšu ministrijas "Skaidrojumam par projektu posmošanu starp ES fondu 2014.-2020. gada un 2021. – 2027. gada plānošanas periodiem".
4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas projekts atbilst Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021. – 2027. gada perioda programmā iekļautajām atbalstāmajām darbībām, intervences kodiem un horizontālajiem principiem, tai skaitā atbilstība horizontālā principa "Do No Significant Harm" (turpmāk – DNSH) jeb nenodarīt būtisku kaitējumu un horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" (turpmāk – HP VINPI) mērķiem.
Projekta 5.6.1. kopējās izmaksas SAM 5.6.1.[1] ietvaros ir 5 084 659 euro, īstenošanas termiņš – 2026. gada 31. oktobris. Projektā 5.6.1. ir šādi sasniedzamie rādītāji: 
1. pilsētas teritorijās izveidota vai atjaunota sabiedriskā telpa – 1019 m2; 
2. pilsētā uzceltas vai atjaunotas publiskās ēkas vai komercēkas – 1667 m 2;
3. atjaunoto, izveidoto un pārbūvēto sabiedrisko objektu un infrastruktūras objektu skaits – 2 objekti. Izbūvētais apjoms (m²) 5.6.1. projekta pirmajā posmā tiks sasniegts atbilstoši projektā plānotajam un paliek nemainīgs, turpinot otrā posma īstenošanu.
4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas jeb 5.6.1. projekta otrā posma ietvaros tiks īstenoti izbūvēto ēku telpu aprīkošanas un pielāgošanas darbi, piemēram, izbūvēto inženiertīklu iekārtu uzstādīšana, tai skaitā apgaismojumu, ventilācijas un kondicionēšanas sistēmu iekārtas, piekļuves kontroles sistēmu, apsardzes sistēmu, telefonu un datoru tīklu iekārtas, iebūvējamo mēbeļu uzstādīšana u.c. iekšdarbi pilnīgai projekta pabeigšanai. 
4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros līdz 2029. gada 30. jūnijam sasniedzami šādi programmas uzraudzības rādītāji:
1) iznākuma rādītājs pirmās kārtas ietvaros – jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu klašu telpu ietilpība – vismaz 235 studējošie;
2) rezultāta rādītājs pirmās kārtas ietvaros – jauno vai modernizēto izglītības iestāžu lietotāju skaits gadā – vismaz 235 studējošie.
4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros līdz 2026. gada 31. oktobrim sasniedzami šādi nacionālie rādītāji:
- pilsētas teritorijās izveidota vai atjaunota sabiedriskā telpa – 1019 m2;
- pilsētā uzceltas vai atjaunotas publiskās ēkas vai komercēkas – 1667 m 2;
- atjaunoto, izveidoto un pārbūvēto sabiedrisko objektu un infrastruktūras objektu skaits – 2 objekti. Nacionālie rādītāji tiks ieskaitīti pēc būvdarbu pabeigšanas un objektu nodošanas ekspluatācijā.
4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros plānotas šādas atbalstāmās darbības:
1) Projekta 5.6.1. otrā posma būvdarbu veikšana, autoruzraudzības un būvuzraudzības nodrošināšana;
2) Projekta 5.6.1. interjera projekta īstenošana, tai skaitā interjera projekta izstrāde, mēbeļu un interjera elementu iegāde;
3) projekta vadības nodrošināšana;
4) būvprojekta izmaiņu izstrādes nodrošināšana;
5) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu.
4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros plānotas šādas tiešās attiecināmās izmaksas:
1) projekta 5.6.1. otrā posma būvdarbu veikšanas, autoruzraudzības un būvuzraudzības nodrošināšanas izmaksas;
2) projekta 5.6.1. interjera projekta īstenošana, tai skaitā interjera projekta izstrāde, mēbeļu un interjera elementu iegādes izmaksas. 
Pasākuma pirmās kārtas ietvaros attiecināmās izmaksas tiek attiecinātas tikai finansējuma saņēmējam;
3) projekta vadības personāla izmaksas, izņemot virsstundas;
4) projekta izmaksu un ieguvumu analīzes izmaksas;
5) būvprojekta izmaiņu izstrādes izmaksas;
6) projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas finansējuma saņēmējam.

Noteikumu projekts nosaka arī avansa piešķiršanas nosacījumus un avansa apmēru pirmās kārtas finansējuma saņēmējam.

Pasākuma pirmās kārtas ietvaros noteiktajam finansējuma saņēmējam nepieciešamais finansējums 1 728 897,36 euro apmērā jau tika izmaksāts no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" uz MK 2023. gada 5. decembra sēdes protokollēmuma Nr. 60 54. § pamata.

4.2.1.8. pasākuma ietvaros tiek nodrošināta augstākās izglītības iestāžu – augstskolu un koledžu – infrastruktūras modernizācija otrās un trešās kārtas ietvaros un vienlaikus 4.2.1.8. pasākuma pirmajā kārtā tiek posmots ES fondu 2014. – 2020. gada 5.6.1. projekts, kura mērķis ir veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, izveidojot un pārbūvējot kultūras objektu infrastruktūru. Ņemot vērā iepriekš minēto, 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros ir paredzēts izņēmums komercdarbības atbalsta kontroles regulējumā pirmās kārtas finansējuma saņēmējam atbilstoši kultūras nozares projektiem noteiktajiem kritērijiem par saimnieciskās darbības apjomu, kam nav piemērojams komercdarbības atbalsts, kas paredz iespēju augstākās izglītības iestādei radītās infrastruktūras uzraudzībai projekta dzīves cikla laikā piemērot kultūras nozares projektiem noteiktos kritērijus saimnieciskās darbības apjomam, kam nav piemērojams valsts atbalsts. KM SAM 5.6.1. pasākuma ietvaros ir izstrādājusi komercdarbības atbalsta piemērošanas metodiku[2], kuru izmanto projektu uzraudzībā pēc to pabeigšanas. 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros tiek pārņemti SAM 5.6.1. komercdarbības atbalsta uzraudzības noteikumi, tas ir, SAM 5.6.1. posmotais projekts tiks uzraudzīts pēc 5.6.1. uzraudzības metodikas. SAM 5.6.1. pasākumu regulējošos MK noteikumos ir paredzēta norma, kas uzliek finansējuma saņēmējam pienākumu projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) reizi gadā līdz kārtējā gada 1. jūnijam iesniegt Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu, vai projekts ir kvalificējams kā atbalsts komercdarbībai, vērtējot kultūras nozares kritērijus.
Atbilstoši Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01)[3] 33. un 34. punktā iekļautajiem Eiropas Komisijas skaidrojumiem, pamatojoties uz Eiropas Savienības Tiesu praksi, kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi.
Attiecībā uz valsts atbalstu kultūrizglītības iestādēm SAM 5.6.1. ietvaros sniegtais atbalsts nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu šādos gadījumos:
- projektam nav saimnieciska rakstura, jo pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir 50 % vai mazāki par 50 % no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta atbalstītajā objektā;
- ja pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir lielāki par 50 % no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta, tad projektam ir saimniecisks raksturs, tomēr tas nav kvalificējams kā atbalsts komercdarbībai, ja infrastruktūras amortizācijas periodā (projekta dzīves cikla laikā) no visiem kultūras jomā sniegto pakalpojumu saņēmējiem atbalstītajā objektā gadā vairāk nekā 85 procenti ir Latvijas iedzīvotāji.
4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros atbalstītajā objektā, ja pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir 50 % vai mazāki par 50 % no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta atbalstītajā objektā, tad ir pieļauts veikt papildpakalpojumus, kuriem nav ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros 5.6.1. projekta darbības nav kvalificējamas kā komercdarbības atbalsts. Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisko darbību, un atbalsts tam kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt atbalsta sniedzējam saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

[1] 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķis "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu". Pieejams: https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/dcfee7a5-5f6a-4aeb-ad82-aa64f89faa82
[2] Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/30705/download?at
[3] Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2016.262.01.0001.01.LAV&toc=OJ:C:2016:262:TOC

Otrā kārta
Projekta iesniedzēji un finansējuma saņēmēji 4.2.1.8. pasākuma otrās kārtas ietvaros ir augstākās izglītības iestādes, savukārt attiecīgās aģentūras ir projekta sadarbības partneri:
1) Daugavpils Universitāte – sadarbībā ar Daugavpils Universitātes aģentūru "Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža";
2) Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija;
3) Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte – sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes aģentūru "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža";
4) Latvijas Mākslas akadēmija;
5) Latvijas Universitāte – sadarbībā ar Latvijas Universitātes aģentūru "Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža", Latvijas Universitātes aģentūru "Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža" un Latvijas Universitātes aģentūru "Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža";
6) Rīgas Stradiņa universitāte – sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes aģentūru "Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža;
7) Rīgas Tehniskā universitāte – sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes aģentūru "Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas Jūrniecības koledža", Rīgas Tehniskās universitātes aģentūru "Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledža" un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju. 
4.2.1.8. pasākuma otrās kārtas projektu īstenošanas periods tiek plānots līdz 2029. gada 30. jūnijam, vienlaikus saskaņā ar 2023. gada 23. maija MK rīkojumu Nr. 297 "Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas reorganizāciju" Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija ar 2025. gada 1. aprīli tiek reorganizēta un nodota Rīgas Tehniskajai universitātei un turpina pastāvēt kā Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienība. Ņemot vērā minēto un galvenokārt balstoties uz šobrīd Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā notiekošo reorganizācijas procesu, kura rezultātā ar 2025. gada 1. aprīli Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija zaudē augstākās izglītības iestādes kā juridiskās personas statusu un iekļaujas Rīgas Tehniskās universitātes ekosistēmā, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai plānotais finansējums un sasniedzamie rādītāji tiek pārdalīti un iekļauti Rīgas Tehniskās universitātes plānotajā finansējumā un sasniedzamajos rādītājos.
8) Ventspils Augstskola;
9) Vidzemes Augstskola;
10) Rīgas Būvniecības koledža;
11) Rīgas Tehniskā koledža.
Noteikumu projektā noteikto projektu iesniedzēju, finansējuma saņēmēju un to sadarbības partneru izvēle paredz nepārklāšanos ar līdzīga veida atbalsta investīcijām mērķa grupai. 4.2.1.8.  pasākuma finansējuma saņēmēji – Rīgas Būvniecības koledža un ​​ Rīgas Tehniskā koledža – ir IZM pakļautībā esošas koledžas, kas realizē pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas un nesaņem finansējumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā" 4.2.1.6. pasākuma "Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu mācību vide nozarēm aktuālo prasmju apguvei" ietvaros.
4.2.1.8. pasākuma otrās kārtas ietvaros līdz 2029. gada 30. jūnijam sasniedzami šādi programmas uzraudzības rādītāji:
1) iznākuma rādītājs – jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu klašu telpu ietilpība  – vismaz 6354 studējošie;
2) rezultāta rādītājs – jauno vai modernizēto izglītības iestāžu lietotāju skaits gadā – vismaz 8765 studējošie, tai skaitā:
Finansējuma saņēmēji ir visas valsts universitātes, reģionālās augstskolas, kultūras  nozares valsts augstskolas un IZM pakļautībā esošas valsts koledžas – 4.2.1.8. pasākuma otrās kārtas ietvaros plānoti 11 projektu iesniedzēji ar savām aģentūrām (ja attiecināms). Atbalsts plānots augstākās izglītības iestāžu infrastruktūras modernizēšanai valsts augstākās izglītības iestādēs, jo IZM ir valsts augstākās izglītības iestāžu dibinātājs, un atbilstoši Augstskolu likuma 77. panta pirmajā daļā paredzētajam pienākumam:  "Augstskolas finansē to dibinātāji. Augstskolas dibinātājs nodrošina augstskolas nepārtrauktai darbībai, arī dibinātāja noteikto uzdevumu veikšanai, nepieciešamos finanšu līdzekļus un to izlietošanas kontroli".
4.2.1.8. pasākuma otrās kārtas katram projekta iesniedzējam plānotais kopējais attiecināmais un kopējais pieejamais finansējums un sasniedzamie rādītāji noteikti atbilstoši projektā plānotajām atbalstāmajām darbībām un tām nepieciešamajam finansējumam (detalizētu finansējuma aprēķinu sk. anotācijas 1. un 2. pielikumā). Katram finansējuma saņēmējam paredzētais finansējums noteikts, pamatojoties uz IZM veiktā augstākās izglītības programmu absolventu nodarbinātības, ienākumu un ekonomiskās aktivitātes monitoringa datiem STEAM jomā Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk – VIIS). 
Augstākās izglītības nozares finansēšanas principos, tai skaitā ERAF 4.2.1.8. pasākuma investīcijās, aizvien vairāk fokuss ir vērsts nevis uz procesu, bet uz rezultātu, tas ir, uz augstākās izglītības iestāžu absolventiem un kvalificēto speciālistu ieguldījumu darba tirgū.
Tai skaitā finansējuma sadalē tiek pielietoti absolventu monitoringa dati – absolventu skaits, kas ir nodarbināts Latvijā kvalificētajos amatos.
Attiecīgās jomas absolventu skaits tiek reizināts arī ar darba tirgus pieprasījuma koeficientu (DTPK), ko nosaka atbilstoši formulai DTPK = Di / ∑Di * 2 + 1, kur Di – prognozētais darbaspēka iztrūkums konkrētajā augstākās izglītības jomā saskaņā ar jaunākajām pieejamām Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēm par vēlāko pieejamo gadu, ∑Di – kopējais prognozētais darbaspēka iztrūkums visās augstākās izglītības jomās saskaņā ar jaunākajām pieejamām Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēm par vēlāko pieejamo gadu.
4.2.1.8. pasākuma otrās kārtas ietvaros plānotas šādas atbalstāmās darbības:
1) augstākās izglītības iestāžu telpu infrastruktūras, izņemot dienesta viesnīcas, tai skaitā informācijas un sakaru tehnoloģiju infrastruktūras, modernizēšana, primāri paredzot tādu investīciju īstenošanu, kas ir vērstas uz studiju vides un aprīkojuma modernizāciju, dažādu tehnoloģisko risinājumu, tai skaitā interjera projektu, izstrādi un ieviešanu, vienlaikus neizslēdzot arī būvniecības risinājumus uzlabojumu un pielāgojumu īstenošanai, lai modernizētu STEAM studiju programmas;
2) iekārtu, aprīkojuma, aparatūras, uzskates un tehnisko līdzekļu, datortehnikas, tehnoloģiju, materiālu, inventāra un instrumentu iegāde, kas nepieciešama STEAM studiju programmu īstenošanai;
3) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana izglītības procesā, tai skaitā e-studiju attīstība, dažādu e-izglītības risinājumu izveide izglītības procesa īstenošanai (e-izglītības rīki mācību personalizēšanai un atgriezeniskās saiknes iegūšanai; virtuālās realitātes vides, simulācijas un modelēšanas rīki,  datos balstītas izglītības attīstība (mākslīgais intelekts, lielie dati);
4) projekta vadības nodrošināšana; 
5) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu.
Projekta iesniedzējs otrās kārtas ietvaros 30 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās iesniedz IZM saskaņošanai augstākās izglītības iestādes Infrastruktūras attīstības plānu (turpmāk – attīstības plāns), un, ja attiecināms, saskaņo attīstības plānu ar nozares ministriju. Nozares ministrijas saskaņojums nepieciešams nozares ministriju padotībā esošajām augstskolām: KM padotībā – Latvijas Mākslas akadēmijai, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai; Veselības ministrijas padotībā – Rīgas Stradiņa universitātei; Zemkopības ministrijas padotībā – Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei. Atbilstoši Augstskolu likuma 77. panta pirmajai daļai augstskolu finansēšanā, izņemot IZM, iesaistās arī nozares ministrijas (ja attiecināms). Ņemot vērā to, ka finansējuma saņēmēji varēs saņemt atbalstu arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda 1.1.1.2. pasākuma "RIS3 pētniecības un inovācijas centri" ietvaros, tad ir atbalstāma kopīga attīstības plāna izstrāde abiem pasākumiem.
Attīstības plānā ietver augstākās izglītības iestādes modernizācijai izvēlēto STEAM studiju programmu raksturojumu un izvēles pamatojumu, tai skaitā STEAM studiju programmu:
1) pieprasījuma līmeni un absolventu skaitu, ko pamato tautsaimniecības attīstības vajadzības un piedāvājuma analīze Latvijas un Eiropas līmenī;
2) atbilstību augstākās izglītības iestādes stratēģijā noteiktajiem mērķiem;
3) augstākās izglītības iestādes plānoto investīciju raksturojumu, tai skaitā augstākās izglītības iestādes rīcībā esošās infrastruktūras raksturojumu:
a) augstākās izglītības institūcijas rīcībā esošās modernizēt plānoto STEAM studiju programmu īstenošanai nepieciešamo infrastruktūras raksturojumu;
b) pēdējo piecu gadu laikā veiktās investīcijas, kuru vērtība pārsniedz 100 000 euro projektos ar kopsummu ir virs 500 000 euro, un 50 000 euro projektos ar kopsummu, kas ir mazāka vai vienāda ar 500 000 euro, tai skaitā ēku (būvju), ēku (būvju) daļu (telpu grupu) un telpu modernizācijā un jaunu mācību iekārtu un aprīkojuma iegādē un esošo iekārtu un aprīkojuma modernizācijā, norādot veikto investīciju finansēšanas avotus pa kategorijām (ja attiecināms) un sasaisti ar citās atbalsta programmās plānotajām izglītības un zinātnes infrastruktūras investīcijām;
c) esošās infrastruktūras pašreizējo noslodzi;
5) augstākās izglītības iestādes plānoto investīciju raksturojumu, tai skaitā plānoto investīciju apjomu un finansēšanas avotus:
a) STEAM studiju programmu modernizācijai plānoto būvdarbu raksturojumu un pamatojumu ieguldījumu veikšanai;
b) STEAM studiju programmu modernizācijai iegādājamo mācību iekārtu un aprīkojuma uzskaitījumu un iegādes pamatojumu;
c) atbilstību studiju virziena akreditācijā saņemtajām rekomendācijām (ja attiecināms);
d) inovāciju un zaļā iepirkuma izmantošanu infrastruktūras attīstībai.
4.2.1.8. pasākuma otrās kārtas ietvaros plānotas šādas tiešās attiecināmās izmaksas:
1) projekta vadības personāla izmaksas, izņemot virsstundas, projekta vadības nodrošināšanai;
2) projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma vai pakalpojuma līguma pamata:
a) mācību iekārtu, aprīkojuma un tehnoloģiju plānu un specifikāciju, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu specifikāciju izstrādes izmaksas; 
b) projekta izmaksu un ieguvumu analīzes izmaksas. Projekta iesniegumam, kas kopsummā ir virs 1 000 000 euro, projekta iesniedzējs pievieno izmaksu un ieguvumu analīzi. Ja Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu ierosina no 2026. gada 1. janvāra palielināt finansējuma saņēmējam pieejamo finansējumu un projekta kopsumma ir virs 1 000 000, tad uz finansējuma saņēmēju ir attiecināma prasība par izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu.
c) ar būvniecību saistītas izmaksas, tai skaitā:
 - būvprojekta, tai skaitā būvprojekta minimālā stadijā, izstrādes vai aktualizēšanas izmaksas;
 - neatkarīgas būvekspertīžu veikšanas un tehniskās apsekošanas izmaksas, tai skaitā neatkarīgas būvprojekta ekspertīzes un energosertifikācijas veikšanas izmaksas;
 - būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;
3) būvniecības izmaksas:
a) būvdarbu izmaksas telpu pielāgošanai aprīkojuma un aparatūras uzstādīšanai;
b) būvobjekta teritorijas labiekārtošanas izmaksas, lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības infrastruktūras nodošanai ekspluatācijā;
c) izmaksas, kas saistītas ar ēkas nodošanu ekspluatācijā, ja tās nav paredzētas līgumā par būvdarbu veikšanu;
4) pamatlīdzekļu – iekārtu, aparatūras, mēbeļu, kas nepieciešami STEAM studiju programmu īstenošanai, datortehnikas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu iegādes vai izveides izmaksas;
5) pamatlīdzekļu piegādes, uzstādīšanas, testēšanas un apkalpojošā personāla instruktāžas izmaksas, kas nav uzturēšanas izmaksas un kas ir saistītas ar ilgtermiņa ieguldījumu sagatavošanu izmantošanai paredzētajiem mērķiem līdz to nodošanai ekspluatācijā;
6) materiālu, inventāra, mēbeļu, instrumentu, laboratorijas preču, ķimikāliju iegādes izmaksas;
7) jaunradītu darba vietu vai gadījumā, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim nepieciešamā aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai īres izmaksas, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, ne vairāk kā 3000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja projekta vadības personāls ir nodarbināts projektā uz darba līguma pamata. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja projekta vadības personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai īres izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam un nodarbinātā iesaistes periodam projektā; 
8) finansējuma saņēmējiem pakalpojumu izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai, tai skaitā zīmju valodas tulku, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšanai semināru, konferenču un komunikācijas pasākumu dalībniekiem;
9) projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas finansējuma saņēmējiem komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu īstenošanai. Komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi tiek īstenoti, ievērojot arī Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanās fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.
Finansējuma saņēmēji nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar Regulas 2021/1060 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris ne retāk kā reizi sešos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu.
10) pārējās projekta īstenošanas pakalpojumu faktiski radušās, identificējamas un pārbaudāmas izmaksas, kas ir samērīgas, pamatotas un saistītas ar 4.2.1.8. pasākuma atbalstāmo darbību īstenošanu un projekta mērķa sasniegšanu, tai skaitā materiālo aktīvu demontāžas un pārvietošanas izmaksas, un ir radušās pasākuma īstenošanas laikā.
Pasākuma otrās kārtas ietvaros attiecināmās izmaksas tiek attiecinātas finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim. 


Trešā kārta
Projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs. 
Pasākuma trešās kārtas projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs, ir LKA.
4.2.1.8. pasākuma trešās kārtas ietvaros līdz 2029. gada 30. jūnijam sasniedzami šādi nacionālie rādītāji:
1) jauno vai modernizēto izglītības iestāžu lietotāju skaits gadā – vismaz 465 studējošie;
2) jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu klašu telpu ietilpība  – vismaz 215 studējošie.
Nacionālo rādītāju uzskaites metodika ir tāda pati kā 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros, paredzot, ka pirmajā kārtā uzskaitītie nacionālie rādītāji neietver trešās kārtas rādītājus. Finansējuma saņēmējs trešās kārtas nacionālos rādītājus uzkrāj Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā.
4.2.1.8. pasākuma trešās kārtas ietvaros plānotas šādas atbalstāmās darbības:
1) augstākās izglītības iestāžu telpu infrastruktūras, izņemot dienesta viesnīcas, tai skaitā informācijas un sakaru tehnoloģiju infrastruktūras, modernizēšana, paredzot tādu investīciju īstenošanu, kas ir vērstas uz studiju vides un aprīkojuma modernizāciju, dažādu tehnoloģisko risinājumu, tai skaitā interjera projektu, izstrādi un ieviešanu, vienlaikus neizslēdzot arī būvniecības risinājumus uzlabojumu un pielāgojumu īstenošanai, lai modernizētu STEAM studiju programmas;
2) iekārtu, aprīkojuma, aparatūras, uzskates un tehnisko līdzekļu, datortehnikas, tehnoloģiju, materiālu, inventāra un instrumentu iegāde, kas nepieciešama STEAM studiju programmu īstenošanai;
3) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana izglītības procesā, tai skaitā e-studiju attīstība, dažādu e-izglītības risinājumu izveide izglītības procesa īstenošanai (e-izglītības rīki mācību personalizēšanai un atgriezeniskās saiknes iegūšanai; virtuālās realitātes vides, simulācijas un modelēšanas rīki,  datos balstītas izglītības attīstība (mākslīgais intelekts, lielie dati);
4) projekta vadības nodrošināšana. 
5) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu.
Projekta iesniedzējs trešās kārtas ietvaros 30 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās iesniedz IZM saskaņošanai augstākās izglītības iestādes attīstības plānu, kuru saskaņo ar KM. Atbilstoši Augstskolu likuma 77. panta 1. daļai augstskolu finansēšanā, izņemot IZM, iesaistās arī nozares ministrijas. 
Attīstības plānā ietver augstākās izglītības iestādes modernizācijai izvēlēto STEAM studiju programmu raksturojumu un izvēles pamatojumu, tai skaitā STEAM studiju programmu:
1) pieprasījuma līmeni un absolventu skaitu, ko pamato tautsaimniecības attīstības vajadzības un piedāvājuma analīze Latvijas un Eiropas līmenī;
2) atbilstību augstākās izglītības iestādes stratēģijā noteiktajiem mērķiem;
3) augstākās izglītības iestādes plānoto investīciju raksturojumu, tai skaitā augstākās izglītības iestādes rīcībā esošās infrastruktūras raksturojumu:
a) augstākās izglītības institūcijas rīcībā esošās modernizēt plānoto STEAM studiju programmu īstenošanai nepieciešamo infrastruktūras raksturojumu;
b) pēdējo piecu gadu laikā veiktās investīcijas, kuru vērtība pārsniedz 100 000 euro projektos ar kopsummu ir virs 500 000 euro, un 50 000 euro projektos ar kopsummu, kas ir mazāka vai vienāda ar 500 000 euro, tai skaitā ēku (būvju), ēku (būvju) daļu (telpu grupu) un telpu modernizācijā un jaunu mācību iekārtu un aprīkojuma iegādē un esošo iekārtu un aprīkojuma modernizācijā, norādot veikto investīciju finansēšanas avotus pa kategorijām (ja attiecināms) un sasaisti ar citās atbalsta programmās plānotajām izglītības un zinātnes infrastruktūras investīcijām;
c) esošās infrastruktūras pašreizējo noslodzi;
5) augstākās izglītības iestādes plānoto investīciju raksturojumu, tai skaitā plānoto investīciju apjomu un finansēšanas avotus:
a) STEAM studiju programmu modernizācijai plānoto būvdarbu raksturojumu un pamatojumu ieguldījumu veikšanai;
b) STEAM studiju programmu modernizācijai iegādājamo mācību iekārtu un aprīkojuma uzskaitījumu un iegādes pamatojumu;
c) atbilstību studiju virziena akreditācijā saņemtajām rekomendācijām (ja attiecināms);
d) inovāciju un zaļā iepirkuma izmantošanu infrastruktūras attīstībai.
4.2.1.8. pasākuma trešās kārtas ietvaros plānotas šādas tiešās attiecināmās izmaksas:
1) projekta vadības personāla izmaksas, izņemot virsstundas, projekta vadības nodrošināšanai;
2) projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma vai pakalpojuma līguma pamata:
a) mācību iekārtu, aprīkojuma un tehnoloģiju plānu un specifikāciju, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu specifikāciju izstrādes izmaksas; 
b) projekta izmaksu un ieguvumu analīzes izmaksas. Projekta iesniegumam, kas kopsummā ir virs 1 000 000 euro, projekta iesniedzējs pievieno izmaksu un ieguvumu analīzi. 
c) ar būvniecību saistītas izmaksas, tai skaitā:
 - būvprojekta, tai skaitā būvprojekta minimālā stadijā, izstrādes vai aktualizēšanas izmaksas;
 - neatkarīgas būvekspertīžu veikšanas un tehniskās apsekošanas izmaksas, tai skaitā neatkarīgas būvprojekta ekspertīzes un energosertifikācijas veikšanas izmaksas;
 - būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;
3) būvniecības izmaksas:
a) būvdarbu izmaksas telpu pielāgošanai aprīkojuma un aparatūras uzstādīšanai;
b) būvobjekta teritorijas labiekārtošanas izmaksas, lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības infrastruktūras nodošanai ekspluatācijā;
c) izmaksas, kas saistītas ar ēkas nodošanu ekspluatācijā, ja tās nav paredzētas līgumā par būvdarbu veikšanu;
4) pamatlīdzekļu – iekārtu, aparatūras, mēbeļu, kas nepieciešami STEAM studiju programmu īstenošanai, datortehnikas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu iegādes vai izveides izmaksas;
5) pamatlīdzekļu piegādes, uzstādīšanas, testēšanas un apkalpojošā personāla instruktāžas izmaksas, kas nav uzturēšanas izmaksas un kas ir saistītas ar ilgtermiņa ieguldījumu sagatavošanu izmantošanai paredzētajiem mērķiem līdz to nodošanai ekspluatācijā;
6) materiālu, inventāra, mēbeļu, instrumentu, laboratorijas preču, ķimikāliju iegādes izmaksas;
7) jaunradītu darba vietu vai gadījumā, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, finansējuma saņēmējam nepieciešamā aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai īres izmaksas, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, ne vairāk kā 3000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja projekta vadības personāls ir nodarbināts projektā uz darba līguma pamata. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja projekta vadības personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai īres izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam un nodarbinātā iesaistes periodam projektā; 
8) finansējuma saņēmējam pakalpojumu izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai, tai skaitā zīmju valodas tulku, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšanai semināru, konferenču un komunikācijas pasākumu dalībniekiem;
9) projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas finansējuma saņēmējiem komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu īstenošanai. Komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi tiek īstenoti, ievērojot arī Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanās fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.
Finansējuma saņēmēji nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar Regulas 2021/1060 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā. Finansējuma saņēmējs ne retāk kā reizi sešos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu.
10) pārējās projekta īstenošanas pakalpojumu faktiski radušās, identificējamas un pārbaudāmas izmaksas, kas ir samērīgas, pamatotas un saistītas ar 4.2.1.8. pasākuma atbalstāmo darbību īstenošanu un projekta mērķa sasniegšanu, tai skaitā materiālo aktīvu demontāžas un pārvietošanas izmaksas, un ir radušās pasākuma īstenošanas laikā.
LKA paredzēts finansējums pasākuma 4.2.1.8. trešās kārtas ietvaros, lai pabeigtu 5.6.1. projektā un 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros uzsākto ēku modernizēšanu un pielāgošanu mūsdienīgas studiju vides prasībām. KM ir sniegusi priekšlikumu Finanšu ministrijai Eiropas Savienības kohēzijas politikas 2021.–2027. gadam programmā un tās papildinājumā pārdalīt no KM pārziņā esošā 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa “Kultūras un tūrisma lomas palielināšana ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijās” uz IZM pārziņā esošā 4.2.1.8. pasākuma trešo kārtu ERAF finansējumu  1 780 892 euro apmērā (no tā elastības finansējuma apjoms – 280 891 euro) un nacionālais finansējums 314 276 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 49 569 euro).
LKA 4.2.1.8. pasākuma ietvaros saņem finansējumu pirmās kārtas ietvaros kā sadarbības partneris un trešās kārtas ietvaros kā finansējuma saņēmējs. Abas kārtas ir savstarpēji nodalāmas. 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros tiek veikti pasākumi, kas saistīti ar Miera ielas 58a korpusu ar kadastra apzīmējumiem: 01000262024001; 01000262024002; 01000262024003; 01000262024012; 01000262024011; 01000262024010 pārbūves darbiem, t.sk. autoruzraudzības un būvuzraudzības nodrošināšana, interjera projekta izstrāde pārbūvētajām telpām, mēbeļu un interjera elementu iegāde pārbūvētajām telpām. 4.2.1.8. pasākuma trešās kārtas 3. kārtas finansējums ir paredzēts Miera ielas 58a divu korpusu pārbūvei k-7 (kadastra apzīmējums 01000260092005) un k-5 (kadastra apzīmējums 01000262024005), t.sk. šo būvdarbu īstenošanai nepieciešamās tehniskās dokumentācijas sagatavošanai, projektēšanai, būvekspertīzei, autoruzraudzībai, būvuzraudzībai un ar projekta vadību saistītās izmaksas. Izmaksas starp pirmo un trešo kārtu tiek skaidri nodalītas un savstarpēji nepārklājas, jo ir attiecināmas uz atsevišķiem būvobjektiem – katrs no tiem ir atsevišķi nodalāms un nododams ekspluatācijā un būvapjomi savstarpēji nav saistīti:
1) Miera ielas 58a k-7 ēkas pārbūve ar funkciju maiņu, pielāgojot mācību iestādes vajadzībām un nodrošinot telpas LKA struktūrvienībai "Rīgas Kino muzejs".
2) Miera ielas 58a k-5 pārbūves darbi - nenesošo sienu pārbūve, pielāgojot mācību iestādes vajadzībām 1., 2., 3.,4. stāvā un centrālā ieejas mezgla un vestibila izbūve 1. (cokolstāvā) un 2. stāvā.
3) Trešās kārtas ietvaros tiks veikta arī teritorijas labiekārtošana, kas paredz izstrādāt Miera ielas 58a teritorijas labiekārtojuma plānu un izbūvēt risinājumus piekļuves iespējām personām ar kustību traucējumiem. 
4) Trešās kārtas ietvaros plānots aprīkot pārbūves ietvaros pārbūvētajā korpusā k-5 auditorijas 4.stāvā (6 auditorijas) un ieejas vestibilu.
Pasākuma otrās un trešās kārtas finansējuma saņēmēji īsteno projektus, kuriem atbalsts nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts, jo projektam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Tā kā pasākuma otrās un trešās kārtas ietvaros finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri ir augstākās izglītības iestādes un to aģentūras, IZM ir izvērtējusi Latvijas augstākās izglītības sistēmas ietekmi uz konkurenci ES iekšējā tirgū. Tā rezultātā IZM ir secinājusi, ka Latvijas augstākās izglītības institūciju sniegtajiem izglītības pakalpojumiem ir vietējs raksturs, un projektam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Projektu vērtē atbilstoši kādam no šādiem komercdarbības atbalstu izslēdzošiem kritērijiem:
1. 85 procenti un vairāk no visiem studējošajiem atbalstītajā objektā gadā ir Latvijas iedzīvotāji;
2. studijas pārsvarā notiek latviešu valodā;
3. augstskola neierindojas pasaules universitāšu reitinga piecsimt labāko universitāšu sarakstā.
Analizējot statistikas datus par augstākās izglītības institūcijām, IZM ir secinājusi, ka tajās ārvalstu studējošo īpatsvars (neskaitot apmaiņas programmu studentus) pēdējos trīs pārskata gados vidēji ir 13,4% (2021. gadā – 12,7 %, 2022. gadā – 13,4 %, 2023. gadā – 14,1%)[1], kas nepārsniedz 15 % robežu un tādējādi uzskatāms, ka kopumā atbalstam augstākajai izglītībai ir vienīgi vietēja mēroga ietekme saskaņā ar Eiropas Komisijas dokumenta "Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu"[2] 196. un 197. punktu.
Latvijas augstākās izglītības sistēmas vietējo mērogu pamato arī Latvijas augstākās izglītības institūciju vieta pasaules augstskolu reitingos. Šobrīd trīs ietekmīgākie universitāšu reitingi ir "QS World University Rankings"[3], "Times Higher Education World University Rankings"[4], kā arī Šanhajas Academic Ranking of World Universities)[5] reitings. "QS World University Rankings" tiek veidots kopš 2004. gada, vadoties pēc vairākiem indikatoriem: pasaules mēroga reputācijas, augstskolu mācībspēku un darba devēju aptauju rezultātiem, citējamības, pasniedzēju un studentu skaita attiecības, kā arī ārvalstu studentu un mācībspēku īpatsvara. "QS World University Rankings" 2024. gada reitingā ir iekļuvušas trīs Latvijas universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte, kas ierindojas 751.–760. vietā, Latvijas Universitāte, kas ierindojas 801.–850. vietā un Rīgas Stradiņa universitāte, kas ierindojas 901.– 950. vietā.
Savukārt "Times Higher Education World University Rankings" 2024. gada reitingā Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte ierindojas 1001. –1200. vietā, bet Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte ierindojas augstskolu grupā, kas dala 1501.+ vietu, bet Šanhajas ARWU reitingā nav atrodama neviena no Latvijas augstskolām. Tātad, neviena Latvijas augstskola nav iekļuvusi ietekmīgāko pasaules universitāšu reitingu TOP 500. Attiecībā uz mācību valodu Valsts izglītības informācijas sistēmas dati rāda, ka 2023./2024. ak. gada sākumā kopumā Latvijas augstskolās dominējošā studiju valoda ir latviešu valoda (76% studējošo studiju programmas apgūst latviešu valodā).
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, secināms, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmai kopumā ir vietēja ietekme, augstskolu sniegtie izglītības pakalpojumi neietekmē tirdzniecību un neizkropļo konkurenci ES iekšējā tirgū, kā rezultātā atbalsts 4.2.1.8. pasākuma ietvaros nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. 
Ņemot vērā to, ka neviena no Latvijas augstskolām nav iekļuvusi 2024. gada pasaules universitāšu reitinga TOP 500, ir pamats uzskatīt, ka nevienai Latvijas augstskolai šobrīd nav ietekmes uz ES iekšējo tirgu. 
Sadarbības iestāde izvērtē  4.2.1.8. pasākuma otrās un trešās kārtas finansējuma saņēmēju atbilstību Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta 4. pazīmei[6] uz projekta iesnieguma vērtēšanas brīdi pēc komercdarbības atbalstu izslēdzošajiem kritērijiem atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajai Komercdarbības atbalsta nosacījumu izvērtēšanas metodikai, kuru Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā līdz atlases izsludināšanai. Izvērtētos komercdarbības atbalsta kritērijus pēc projekta apstiprināšanas sadarbības iestāde nepārvērtē.
Ja projekts pasākuma otrās un trešās kārtas ietvaros tā ieviešanas gaitā vai pēc tā pabeigšanas projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) kļūst par projektu, kuram sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs no līdzekļiem, kas ir brīvi no  komercdarbības atbalsta, atmaksā sadarbības iestādei visu nelikumīgi saņemto atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem. Sadarbības iestāde uzraudzību 4.2.1.8. pasākuma otrajā un trešajā kārtā veic projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā), kas ir ieguldījumu amortizācijas periods.

Finansējuma saņēmēji 4.2.1.8. pasākuma pirmās, otrās un trešās kārtas ietvaros projektu īstenošanai nepieciešamo būvdarbu un pakalpojumu iepirkumu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru, un, ja attiecināms, īsteno sociāli atbildīgus un zaļus publiskos iepirkumus. Projektā sociāli atbildīgs iepirkums tiks īstenots, pērkot ētiski ražotus produktus un pakalpojumus pakalpojuma nodrošināšanai, priekšrocība tiks dota sociālajam uzņēmumam, kurš nodarbina cilvēkus ar invaliditāti.
Finansējuma saņēmēji būvdarbu izpildītājam vai piegādātājam var paredzēt avansa maksājumu līdz 30% no būvdarbu vai piegāžu līgumcenas. Lai saņemtu avansa maksājumu, būvdarbu izpildītājs vai piegādātājs finansējuma saņēmējam iesniedz Eiropas Savienībā reģistrētas kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegtu pirmā pieprasījuma avansa atmaksāšanas garantiju, kas ir vienāda ar avansa summu un ir spēkā līdz pilnīgai avansa summas atmaksai.
Ja projekta ietvaros tiek plānotas ēkas pārbūves izmaksas, projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda enerģijas patēriņu (megavatstundas) pirms projekta īstenošanas. Pirmajā, otrajā un trešajā kārtā finansējuma saņēmējam ir pienākums informēt sadarbības iestādi par jaunas vai esošas ēkas ikgadējo enerģijas patēriņu (megavatstundas) trīs gadus pēc projekta īstenošanas.
Pasākuma otrās un trešās kārtas ietvaros noteikumu projekts paredz, ja projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējam ir paredzēts avanss, to var izmaksāt pa daļām. Saskaņā ar noteikumu projektu, viens avansa maksājums nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Valsts dibinātām augstskolām avansa un starpposma maksājumu kopsumma 100 procentu apmērā noteikta, pamatojoties uz MK 2023. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 205 "Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021. – 2027. gada plānošanas periodā" 17. punktā ietverto regulējumu. Saskaņā ar Augstskolu likuma 7. pantu un 78. pantu 4.2.1.8. pasākuma finansējuma saņēmēji ir no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas. Šāds regulējums ir noteikts, lai valsts dibinātās augstskolas varētu nodrošināt nepārtrauktu finanšu plūsmu un mazinātu finanšu riskus, ņemot vērā to, ka laika posmā no 2023. – 2027. gadam tās vienlaikus īstenos vairākus Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda projektus. Augstākās izglītības iestādes īsteno projektu tām deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros. To darbības tiesiskais pamats ir Augstskolu likums, Zinātniskās darbības likums, augstskolu satversmes un citi normatīvie akti. Augstskolu likumā ir noteikti augstskolu uzdevumi, kas tai skaitā paredz, ka augstskolas izstrādā studiju programmas, izraugās akadēmisko personālu, iekārto laboratorijas, darbnīcas, bibliotēkas un citas struktūras tā, lai studējošajiem dotu iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi atbilstoši zinātnes attīstības līmenim, turklāt iespējami koncentrētā un didaktiski pilnvērtīgā veidā. Augstskolu mērķi un pamatdarbības virzieni ir noteikti katras augstskolas satversmē. 
4.2.1.8. pasākuma ietvaros ieguldījumi infrastruktūrā var tikt veikti, ja infrastruktūra un nekustamais īpašums, kurā par projekta īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikti ieguldījumi, pirmajā kārtā ir sadarbības partnera un otrajā un trešajā kārtā finansējuma saņēmēja īpašumā, vai arī valsts īpašumā un nodots pirmajā kārtā ir sadarbības partnera un otrajā un trešajā kārtā finansējuma saņēmēja valdījumā vai lietošanā, kā arī tās ir reģistrētas Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā. 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros plānota lietotāja maiņa no VNĪ uz LKA.
Informācijas komunikācijas tehnoloģiju ieguldījumu gadījumā finansējuma saņēmējs nodrošina, ka plānotie ieguldījumi tiek veikti publiskās pārvaldes (publiskas personas) īpašumā esošajos digitālajos risinājumos, t.sk. īpašumā atrodas pirmkodi, intelektuālā īpašuma tiesības, t.sk. risinājuma modificēšanas tiesības, lai novērstu gadījumus, kad tiek kropļota konkurence, veicot publiskus ieguldījumus kāda konkrēta komersanta īpašumā.
4.2.1.8. pasākuma pirmās, otrās un trešās kārtas ietvaros ir paredzēta vienkāršoto izmaksu piemērošana attiecībā uz netiešajām attiecināmajām izmaksām. Vienkāršoto izmaksu metode netiešo izmaksu noteikšanai paredz, ka netiešās izmaksas ir 15% no tiešajām personāla attiecināmajām izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata. Izmantojot šo metodi, projekta netiešās izmaksas tiek matemātiski aprēķinātas kā 15% no attiecināmajām projekta tiešajām personāla izmaksām (4.2.1.8 pasākuma gadījumā no projekta vadības personāla izmaksām). Ņemot vērā to, ka 4.2.1.8. pasākumā otrās un trešās kārtas ietvaros plānotie projekti būs atšķirīgi gan saturiskajā, gan finansējuma apjoma ziņā (no 0,30 milj. – 7,9 milj. euro), nav identificētas tādas izmaksas, kuru vienkāršākai uzskaitei būtu lietderīgi izstrādāt tādu vienkāršoto izmaksu metodiku, kas neierobežos projektu mērķu un rezultātu sasniegšanu.
Nosakot vadības personāla izmaksas, izņemot virsstundas, projektā finansējuma saņēmēji ņem vērā normatīvos aktus, kas regulē atlīdzības izmaksu apmērus, kā arī paredz, ka sadarbības partneris (ja attiecināms) var noteikt tādas projekta vadības personāla izmaksas, kas atbilst viņa iestādē noteiktajai iekšējai darba samaksas kārtībai/personāla izmaksu politikai, līdz ar to projekta ietvaros projekta vadības personāla izmaksas dažādiem sadarbības partneriem var atšķirties. Vienlaikus šīm atšķirībām ir jābūt samērojamām un pierādāmām, un visiem sadarbības partneriem ir jāiesniedz šo izmaksu pamatojošie dokumenti – iekšējā darba samaksas kārtība, personāla izmaksu politika un citi dokumenti, kas to apliecina. Nosakot personāla izmaksas, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri paredz, ka tiks ievēroti vienlīdzīgi nosacījumi gan attiecībā uz 4.2.1.8. pasākuma projektā nodarbinātajiem, gan citiem attiecīgās iestādes darbiniekiem, kuru izmaksas netiek segtas no projekta līdzekļiem. Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējiem, nosakot projekta vadības izmaksas, jāvadās pēc Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības, kā arī no saimnieciski ekonomiskiem principiem, kas balstās finanšu vadības principos un ir samērīgi un ekonomiski pamatoti. Paredzot, ka finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā ir spējīgs sniegt 4.2.1.8. pasākuma projektu ieviešanu uzraugošajām institūcijām pamatojumu.
Ja projekta īstenošanas laikā atbildīgā iestāde vai vadošā iestāde izstrādā vienkāršoto izmaksu metodiku kādām no augstāk minētajām izmaksām, tām piemēro atbildīgās iestādes vai vadošās iestādes izstrādāto metodiku, atbilstoši metodikā noteiktajam spēkā stāšanās laikam un nosacījumiem.
4.2.1.8. pasākuma pirmās, otrās un trešās kārtas ietvaros Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā finansējuma saņēmējam ar sadarbības partneri (ja attiecināms): 
- jāuzkrāj dati par 4.2.1.8. pasākuma iznākuma, rezultāta un nacionālo rādītāju izpildi.
4.2.1.8. pasākuma otrās un trešās kārtas ietvaros jāuzkrāj dati par vismaz vienu horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" (turpmāk – HP VINPI) rādītāju, piemēram, objektu skaits, kuros ar ERAF ieguldījumiem ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība; veikto vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējumu skaits, atbilstoši Labklājības ministrijas izstrādātajai metodikai; konsultatīva rakstura pasākumu skaits par būvētās vides, IT risinājumu, IT tehnoloģiju piekļūstamību personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem;
- jāievēro šādi horizontālie principi un otrās un trešās kārtas ietvaros uzkrāj dati par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu (ja attiecināms):
a) horizontālais princips "Klimatdrošināšana";
b) princips "Energoefektivitāte pirmajā vietā";
c) princips "Nenodarīt būtisku kaitējumu".
HP VINPI principu ievēro pirmās, otrās un trešās kārtas ietvaros. 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros turpina uzkrāt datus par tiem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas periodā HP VINPI principa rādītājiem, kas ir tādi paši kā Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā (ja attiecināms). 
Finansējuma saņēmējs minēto informāciju iesniedz Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā kopā ar maksājuma pieprasījumu. Atbildību par uzkrāto nacionālo rādītāju un datu ticamību uzņemas finansējuma saņēmējs (uzkrātie dati ir informatīvi un kalpo nozares vajadzībām). 
Finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri 4.2.1.8. pasākuma pirmās, otrās un trešās kārtas ietvaros nodrošina projekta īstenošanas finanšu plūsmas un darbību veidu skaidru nodalīšanu no citu finansējuma saņēmēju un sadarbības partneru darbību finanšu plūsmām un darbību veidiem, tai skaitā novēršot dubultā finansējuma risku un pārklāšanos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu instrumentiem.
Pasākuma pirmās, otrās un trešās kārtas ietvaros ir pieļaujams sniegt papildpakalpojumus, kuriem nav ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Ar papildpakalpojumiem saprot tādus pakalpojumus infrastruktūrā, kurus galvenokārt izmanto tikai ar saimniecisko darbību nesaistītai darbībai un kuriem pašiem par sevi nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka attiecīgā projektā modernizētā infrastruktūra netiek izmantota tādas saimnieciskās darbības īstenošanai, kurai atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, ņemot vērā to, ka projektam pašam par sevi nav ietekme uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Pasākuma otrās un trešās kārtas ietvaros ir nodrošināta vienota pieeja visiem finansējuma saņēmējiem - augstākās izglītības iestādēm, tai skaitā KM padotībā esošajām augstākās izglītības iestādēm (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un LKA), kuras atbilstoši 4.2.1.8. pasākuma mērķim izveidotajā infrastruktūrā veic izglītības funkciju. Vienlaikus skaidrojam, ka Augstskolu likumā mākslu un kultūras universitāšu darbības mērķis ir īstenot dažādu līmeņu studiju programmas atbilstoši valsts augstākās izglītības standartam izglītības tematiskajā jomā "Mākslas", un 4.2.1.8. pasākuma otrās un trešās kārtas ietvaros KM padotībā esošās augstākās izglītības iestādes saņem atbalstu kā izglītības pakalpojumu nodrošinātāji STEAM jomā, un uz šiem finansējuma saņēmējiem attiecināmi komercdarbības izvērtējuma kritēriji izglītības jomā.
Ieņēmumus, ja tādi rodas no projekta ietvaros radītās infrastruktūras izmantošanas, pirmajā kārtā sadarbības partneris un otrajā un trešajā kārtā finansējuma saņēmēji iegulda augstākās izglītības iestādes izglītības procesa nodrošināšanai. 
Ja projekta īstenošanas gaitā radies izmaksu sadārdzinājums, pirmās, otrās un trešās kārtas finansējuma saņēmēji sedz to no saviem līdzekļiem, tam pieejamā finansējuma ietvaros.
Finansējuma saņēmējiem ir pienākums glabāt projekta iesnieguma atvasinājumu un ar projekta īstenošanu un darbībām infrastruktūras amortizācijas periodā saistīto dokumentu oriģinālus vai normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā apliecinātas to kopijas visu infrastruktūras amortizācijas periodu. Noteikumu projekta ietvaros projekta dzīves cikls (tajā skaitā ieguldījumu lietderīgais izmantošanas laiks jeb ieguldījumu amortizācijas periods) tiek noteikts atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās Regulas (ES) Nr.480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu I pielikumam "15.panta 2.punktā minētie pārskata periodi", kas piemērojams atkarībā no projekta investīciju jomas. 4.2.1.8. pasākumā  īstenoto projektu dzīves cikls paredzēts 10 – 15 gadu robežās, kas tiks precizēts katra individuālā projekta līmenī.
4.2.1.8. pasākuma ietvaros plānotās ERAF investīcijas augstskolu infrastruktūrā papildinās līdz šim veiktos ieguldījumus 2014. – 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas, kur tika modernizētas STEM studiju programmas SAM 8.1.1. ietvaros. Plānotie ieguldījumi augstskolu infrastruktūrā veicinās STEAM studējošo atbiruma mazināšanos un absolventu skaita pieaugumu, modernizējot augstākās izglītības iestāžu telpas un iekārtas programmu kvalitātes uzlabošanai. 

Finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri (ja attiecināms) nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) 61. panta prasībām un normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, kā arī paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu. Finansējuma saņēmēji izstrādā nosacījumus, kā tie pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta. Finansējuma saņēmējs izstrādā iekšējās kontroles sistēmu atbilstoši 2017. gada 17. oktobra MK noteikumiem Nr.630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā".
Finansējuma saņēmēji tiem pieejamā finansējuma ietvaros vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas nodrošina projekta ietvaros sasniegto darbību rezultātu ilgtspēju un uzturēšanu, ņemot vērā, ka 4.2.1.8. pasākuma investīcijas tiek veiktas ilgtspējīgās augstākās izglītības iestādēs, investīciju rezultāts tiek izmantots darba tirgū stabili pieprasītu STEAM jomas profesionālo kvalifikāciju apgūšanai.

4.2.1.8. pasākuma pirmo, otro un trešo projektu kārtu plānots īstenot sinerģijā (ja attiecināms uz konkrēto finansējuma saņēmēju) ar Eiropas Savienības atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros finansētā Latvijas Atveseļošanās un noturības plāna 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti" ietvaros veikto vai plānoto investīciju, aprēķinot projektu sociālekonomisko atdevi un pamatojot to finansiālo ilgtspēju (ja attiecināms) un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.11. pasākuma "Studiju procesa digitalizācija" investīcijām, kā arī citu finanšu instrumentu investīcijās plānoto darbību sinerģiju un demarkāciju ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas periodā īstenotajām darbībām vai plānotajiem ieguldījumiem Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā. Lai nodrošinātu 4.2.1.8. pasākuma sinerģiju un demarkāciju, projekta iesniedzēji sniedz informāciju par saistītajiem projektiem, norādot informāciju par citiem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda un Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda specifisko atbalsta mērķa projektiem, finanšu instrumentiem un atbalsta programmām, ar kuriem saskata papildināmību/demarkāciju. Kā arī norāda, kā tiks nodrošināta plānoto ieguldījumu norobežošana (demarkācija) no citu valsts, ārvalstu un ES finanšu atbalsta instrumentu ieguldījumiem. Lai projekta iesniegums tiktu apstiprināts atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem, projekta iesniegumā ir pamatota plānoto darbību papildinātība, sinerģija un nepārklāšanās ar Eiropas Savienības fondu projektiem. Lai nodrošinātu 4.2.1.8. pasākuma nepārklāšanos ar citām atbalsta programmām un izslēgtu dubultā finansējuma risku projektos, viens no projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem nosaka, ka otrās kārtas projekta iesniegumā projekta iesniedzējam būs jāpievieno augstākās izglītības iestādes attīstības plāns, kurā jāiekļauj detalizēta informācija par citu pasākumu projektos īstenotajām darbībām, pamatojot, ka 4.2.1.8. pasākuma otrās un trešās kārtas projektā netiks finansētas vienas un tās pašas darbības (attiecas arī uz sadarbības partneri).

4.2.1.8. pasākuma investīcijām būs netieša ietekme uz horizontālajiem principiem "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana", "Klimatdrošināšana", "Energoefektivitāte pirmajā vietā" un "Nenodarīt būtisku kaitējumu".

Atbilstība Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam noteiktajiem intervences kodiem. 
4.2.1.8. pasākuma pirmās, otrās un trešās kārtas ERAF investīcijām piemērots 123. intervences kods un  37. intervences kods, un atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021. – 2027. gadam ERAF finansējums 123. intervences kodā ir 24 209 932 euro, tai skaitā 4.2.1.8. pasākuma pirmajai kārtai – 1 175 650 euro, otrajai kārtai – 21 609 568 euro un trešajai kārtai – 1 424 714 euro, un 37. intervences kodā – 5 697 460 euro, tai skaitā 4.2.1.8. pasākuma pirmajai kārtai – 293 913 euro, otrajai kārtai – 5 047 702 euro, un trešajai kārtai – 356 178 euro.

[1] CSP dati, pieejami Pārskati par Latvijas augstāko izglītību, pieejami: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__IG__IGA/IGA050/
[2] http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52016XC0719(05)&from=EN
[3] https://www.topuniversities.com/university-rankings
[4] https://www.timeshighereducation.com/world-university-rankings
[5] http://www.shanghairanking.com/
[6] 4) finansiālā palīdzība ietekmē tirdzniecību un izkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū. (https://likumi.lv/ta/id/267199-komercdarbibas-atbalsta-kontroles-likums)
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • studenti
  • akadēmiskais personāls
Ietekmes apraksts
Tiks uzlabota augstākās izglītības iestāžu studiju vide un infrastruktūra, kā arī pilnveidots materiāltehniskais nodrošinājums, tostarp studiju procesa nodrošināšanai nepieciešamais aprīkojums.
Juridiskās personas
  • augstākās izglītības iestādes
  • valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"
  • Izglītības un zinātnes ministrija
  • augstākās izglītības iestāžu aģentūras
Ietekmes apraksts
Tiks uzlabota augstākās izglītības iestāžu studiju vide un infrastruktūra, kā arī pilnveidots materiāltehniskais nodrošinājums, tostarp studiju procesa nodrošināšanai nepieciešamais aprīkojums. Izglītības un zinātnes ministrija veiks atbildīgās iestādes funkcijas, valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" un augstākās izglītības iestādes veiks finansējuma saņēmēja funkcijas, savukārt Latvijas Kultūras akadēmija (4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros) un augstākās izglītības iestāžu aģentūras veiks sadarbības partneru funkcijas.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz tautsaimniecību, jo 4.2.1.8. pasākuma īstenošana sekmēs modernas studiju vides izveidošanu un nepieciešamo prasmju apguvi studiju procesā, kas kopumā pozitīvi ietekmēs studējošo mācību rezultātus, iesaisti darba tirgū un profesionālo pieredzi, atstājot arī pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecības uzņēmumiem, iestādēm, kas iegūs profesionālus darbiniekus pēc šo augstākās izglītības iestāžu absolvēšanas.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Pozitīva ietekme uz nozaru konkurētspēju, jo tautsaimniecības uzņēmumi, iestādes iegūs kvalificētus darbiniekus, kas būs ieguvuši izglītību mūsdienu prasībām atbilstošā mācību infrastruktūrā.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Studējošie, kas būs ieguvuši izglītību mūsdienu prasībām atbilstošā mācību infrastruktūrā, nākotnē varēs būt kvalificētāks darbaspēks vai paši kļūt par uzņēmējiem, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības vidi.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Pasākuma ietvaros tiks sniegts atbalsts augstākās izglītības iestāžu studējošajiem, apgūstot nozarei aktuālās prasmes modernizētā infrastruktūrā, tādējādi paaugstinot konkurētspēju darba tirgū.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
2 319 562
0
7 497 000
0
6 477 000
4 777 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
2 319 562
0
7 497 000
0
6 477 000
4 777 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
2 728 898
0
8 820 000
0
7 620 000
5 620 000
2.1. valsts pamatbudžets
0
2 728 898
0
8 820 000
0
7 620 000
5 620 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-409 336
0
-1 323 000
0
-1 143 000
-843 000
3.1. valsts pamatbudžets
0
-409 336
0
-1 323 000
0
-1 143 000
-843 000
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-409 336
-1 323 000
-1 143 000
-843 000
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Pasākuma pirmās, otrās un trešās kārtas ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 35 185 169 euro (tai skaitā elastības finansējums – 5 549 592 euro), tai skaitā ERAF finansējums 29 907 392 euro (tai skaitā elastības finansējums – 4 717 154 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 5 277 777 euro (tai skaitā elastības finansējums – 832 438 euro). Maksimālais attiecināmā ERAF finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.
Pirmajai kārtai plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 1 728 898 euro.
Otrajai kārtai plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 31 361 103 euro.
Trešajai kārtai plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 2 095 168 euro.
Projektu iesniegumos pasākuma īstenošanai kopējo pasākuma pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā:
pirmās kārtas projektu īstenošanai kopējo pasākumā pieejamo attiecināmo finansējumu plāno ne vairāk kā 1 728 898 euro.
otrās kārtas projektu īstenošanai kopējo pasākumā pieejamo attiecināmo finansējumu plāno ne vairāk kā 26 141 972 euro.
trešās kārtas projektu īstenošanai kopējo pasākumā pieejamo attiecināmo finansējumu plāno ne vairāk kā 1 764 707 euro.
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts, ņemot vērā faktiski izmantoto finansējumu.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Indikatīvi tiek plānots šāds finansējuma apjoma izlietojums:
- 2024.gadā tiek plānots finansējums 2 728 898 euro gadā (t.sk. ERAF 2 319 562 euro, valsts budžets 409 336 euro);
2025. gadā tiek plānots finansējums 8 820 000 euro gadā (t.sk. ERAF 7 497 000 euro, valsts budžets 1 323 000 euro);
2026. gadā tiek plānots finansējums 7 620 000 euro gadā (t.sk. ERAF 6 477 000 euro, valsts budžets 1 143 000 euro);
2027. gadā tiek plānots finansējums 5 620 000 euro gadā (t.sk. ERAF 4 777 000 euro, valsts budžets 843 000 euro);
2028. gadā tiek plānots finansējums 4 131 972 euro gadā (t.sk. ERAF 3 512 176 euro, valsts budžets 619 796 euro);
2029. gadā tiek plānots finansējums 714 707 euro gadā (t.sk. ERAF 607 500 euro, valsts budžets 107 207 euro);
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Nepieciešamais finansējums 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas īstenošanai ir piesaistīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai (turpmāk – 80.00.00 programma).
Līdz noteikumu projekta saskaņošanas procesa uzsākšanai, lai nodrošinātu SAM 5.6.1. projekta sekmīgu pabeigšanu, funkcionalitātes un mērķu sasniegšanu gadījumos, kad tā nav iespējama līdz 2023. gada 31. decembrim un veicinātu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam investīciju plūsmas intensificēšanu Eiropas Komisijai  pieprasāmo izdevumu minimālā mērķa izpildei, Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par 4.2.1.8 pasākuma projektu darbību ātrāku uzsākšanu. SAM 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros, kā plānotais finansējuma saņēmējs ir valsts akciju sabiedrība VNĪ ar sadarbības partneri LKA.
Ar MK 2023. gada 5. decembra noteikumiem Nr. 720 "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumos Nr. 188 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi tika veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 188, lai noteiktu gadījumus, kad finansējuma saņēmējs, kurš nevar pilnībā pabeigt ERAF fonda projektā plānotās darbības un sasniegt plānotos iznākuma rādītājus līdz 2014. – 2020.gada Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas perioda beigām – 2023.gada 31.decembrim, pabeidz projektu līdz 2024. gada 31. decembrim. Atbilstoši MK 2023. gada 5. decembra sēdes Nr. 60, 54. § protokollēmuma 7. punktam paredzēts noteikt, ka 2024.gadā līdz vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanai ar sadarbības iestādi SAM 4.2.1.8. pasākuma  pirmās kārtas īstenošanas uzsākšanai nepieciešamo finansējumu līdz 1 728 897,36 euro (noapaļojot - 1 728 898 euro) apmērā (tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums finansējums – 1 469 563 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 259 335 euro) attiecināmo izmaksu segšanai ir nodrošināts no 80.00.00 programmas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32024R2509
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija)
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
47.pants
78. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
50.pants 
78. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
64. panta 1. punkta c) apakšpunkts
73. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
61. pants
81. punkts
-
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Rektoru padome
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/6dba31bf-8c04-4ac4-9ca0-f1dc50aa214b/public_participations

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības līdzdalība nodrošināta, publicējot noteikumu projektu Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, nodrošinot iespēju sabiedrībai sniegt par to viedokli. Noteikumu projekts tika publicēts  publiskai apspriešanai no 2024. gada 17. jūnija līdz 1. jūlijam. Komentāri par noteikumu projektu netika saņemti.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Izglītības un zinātnes ministrija
  • Kultūras ministrija
  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekta ietvaros plānoto projektu īstenošanas rezultātā tiks attīstīta valsts dibināto augstākās izglītības iestāžu mācību vide

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Pasākuma ietvaros plānota informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana izglītības procesā, tai skaitā e-studiju attīstība, dažādu e-izglītības risinājumu izveide izglītības procesa īstenošanai (e-izglītības rīki mācību personalizēšanai un atgriezeniskās saiknes iegūšanai; virtuālās realitātes vides, simulācijas un modelēšanas rīki, datos balstītas izglītības attīstība (mākslīgais intelekts, lielie dati).

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
NAP2027 iezīmē nepieciešamību stiprināt augstākās izglītības iestādes, nosakot uzdevumu Nr.148, kas paredz stiprināt augstākās izglītības kvalitāti un uzdevumu Nr. 157 – "Modernas un efektīvas augstskolu pārvaldības īstenošanu, stratēģisku lēmumu pieņemšanā vairāk iesaistot uzņēmēju organizācijas, stiprinot specializāciju un izcilību, īstenojot studiju digitalizāciju, nodrošinot izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas ieviešanu, studentcentrētas izglītības prasmju izveide un pilnveidošana augstskolu mācībspēkiem, īpaši STEM/STEAM nozarēs"

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Atbalsts ir paredzēts nacionālas nozīmes pasākumu īstenošanai neatkarīgi no reģionu attīstības plānošanas dokumentos noteiktā visā Latvijas teritorijā.

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projektu īstenotājiem jānodrošina, ka projekts izpilda nepieciešamās prasības horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" ievērošanai un atbilst Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gadam noteiktajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā.
Projektu iesniedzējiem jāpiemēro zaļā publiskā iepirkuma principi un prasības saskaņā ar Ministru Kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr.353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība".

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Pasākuma ietvaros  plānoto projektu īstenošana rada netieši pozitīvu ietekmi, ievērojot, ka daļa no projektiem plānotā finansējuma paredzēta augstākās izglītības iestāžu studiju un koplietošanas ēku un telpu pārbūvei vai atjaunošanai. Ja 4.2.1.8. pasākuma ietvaros tiek plānota ēku pārbūve, projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda enerģijas patēriņu (megavatstundas) pirms projekta īstenošanas. Projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim ir pienākums informēt sadarbības iestādi par enerģijas patēriņu (megavatstundas) pēc projekta īstenošanas.

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekta plānoto projektu īstenošanas rezultātā, modernizējot augstākās izglītības iestāžu infrastruktūru, tiks veicināta augstākās izglītības kvalitāte, studējošo un akadēmiskā personāla drošība un labsajūta.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Pasākums veicinās horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" ievērošanu. Atbilstoša augstākās izglītības iestāžu telpu infrastruktūra un piekļūstamības prasībām atbilstoši publicitātes pasākumi veicinās gan studējošo ar funkcionāliem traucējumiem, gan akadēmiskā personāla iekļaušanu, kā arī sabiedrības kopējo izpratni par vienlīdzīgām iespējām. Pasākuma ietvaros tiks īstenotas vispārīgas un specifiskas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana", kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības.
Vispārīgas HP darbības.
Kopumā pasākuma projektu īstenošanas rezultātā ir jāuzlabojas augstākās izglītības iestāžu fiziskai videi, informācijas un mācību vides piekļūstamībai (piemēram, bezšķēršļu vide, piekļūstami sanitārtehniskie mezglu u.c.). Tādējādi atbilstoša augstākās izglītības iestāžu telpu infrastruktūra un piekļūstamības prasībām atbilstoši publicitātes pasākumi veicinās gan studējošo ar funkcionāliem traucējumiem, gan akadēmiskā personāla iekļaušanu, kā arī sabiedrības kopējo izpratni par vienlīdzīgām iespējām.
- projekta tīmekļa vietnē tiks norādīta informācija par projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamību cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem;
- projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
- projekta vadības un īstenošanas procesā personām ar invaliditāti tiks nodrošināta piekļūstamība, tostarp, pielāgota darba vieta un pielāgotas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;
Specifiskas HP darbības.
Plānojot būves dizainu, tiks ņemts vērā daudzveidības un iekļaušanas princips, universālā dizaina principi. Būves noformējums, lietojamība un funkcionalitāte būs piekļūstama ikvienam cilvēkam, neatkarīgi no viņa fiziskām vai uztveres spējām.
- attālinātā un tiešsaistes mācību procesa nodrošināšanai nodrošināts tāds IKT aprīkojums, tostarp tā lietotāja saskarne, kas ietver iespējas, elementus un funkcijas, kas personām ar invaliditāti ļauj produktam piekļūt, to uztvert, lietot, saprast un vadīt, nodrošinot izglītības procesā būtisko elementu piekļūstamību, izmantojot vairāk par vienu sensoro kanālu (tas ietver to, ka nodrošina alternatīvas iespējas vizuāliem, audio, runas un taustāmiem elementiem u.c.);
- tiks izstrādāti digitāli pakalpojumi vai programmas, kur ir veikta informācijas pielāgošana specifisko lietotāju grupām (personām ar redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem);
- papildus būvnormatīvā LBN 200-21 noteiktajam, projekta ietvaros tiks īstenotas labās prakses darbības, kas īpaši veicina vides piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem;
plānojot būves dizainu, tiks ņemts vērā daudzveidības un iekļaušanas princips, balstoties uz cilvēku ar invaliditāti vajadzībām ne vien uz fizisku piekļūšanu būvei, bet arī uz specifiskām vajadzībām attiecībā uz būves noformējumu, lietojamību un funkciju;
- projekta ietvaros tiks nodrošinātas vides piekļūstamības ekspertu konsultācijas, tās paredzot projektēšanas un būvniecības procesā (attiecīgi pievienojot dokumentus, piem. konsultāciju protokolus u.c.);
- projektēšanas laikā un pirms objekta nodošanas ekspluatācijā publiskajai infrastruktūrai tiks veikts vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējums, kur iegūto punktu skaits nav zemāks par 8 (LM vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējuma metodika pieejama šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/vides-pieklustamibas-pasnovertejums ).

Pasākuma investīcijas atbilst Apvienoto Nāciju organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām prasībām, tostarp 4. un 5. vispārīgajam komentāram un Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām komitejas noslēguma apsvērumiem vispārīgajiem principiem, cilvēktiesību prasībām, proti, Pamattiesību hartai, Eiropas sociālo tiesību pīlāram un Stratēģijai par personu ar invaliditāti tiesībām 2021.–2030. gadam, t.sk. ka kopumā veicot investīcijas nevar tikt veicināta nelabvēlīgākā situācijā esošu grupu segregācija/ izolācija.

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Pasākumam ir netieši pozitīva ietekme uz horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" ievērošanu. Noteikumu projektā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par projekta ietekmi uz noteiktiem horizontālo principu rādītājiem.
Cita starpā projektā ir jāparedz vispārīgās un specifiskās darbības, kas nodrošinās projekta vadības un īstenošanas personāla atlasi bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem. Personālam – gan sievietēm, gan vīriešiem nodrošināta vienlīdzīga darba samaksa un vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas, tostarp nodrošinot dalību apmācībās, semināros, komandējumos, (t.sk. piemērota vienlīdzīgas bonusu sistēma, veselības apdrošināšana u.c.). 4.2.1.8. pasākuma ietvaros tiks īstenotas darbības, kas veicina dzimumu līdztiesību:
(Specifiskās HP darbības)
- izstrādājot iepirkumu nolikumus, kā arī nodrošinot pakalpojumus, tiks ņemtas vērā sieviešu un vīriešu vajadzības, situācija un iespējas.

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

Pasākumam ir netieša pozitīva ietekme uz horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanu.
MK noteikumos paredzēts ievērot horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un otrās kārtas ietvaros uzkrāt datus par horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" šādiem rādītājiem (ja attiecināms):
objektu skaits, kuros Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas piekļūstamība;
veikto vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējumu skaits, atbilstoši Labklājības ministrijas izstrādātajai metodikai;
konsultatīva rakstura pasākumu skaits par būvētās vides, IT risinājumu, IT tehnoloģiju piekļūstamību personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem.
Projektu iesniegumu vērtēšanā kā Specifiskais atbilstības kritērijs ir iekļauts kritērijs "Projektā ir paredzētas darbības, kas veicina horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanu", kas nodrošina horizontālā principa ievērošanu, paredzot specifiskas darbības, kas veicina vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu.

Publiskos iepirkumus finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri veic atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā, konkurenci nodrošinošā, sociāli atbildīgā veidā un saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, ievērojot nediskriminācijas principus. Pasākuma ietvaros ir atbalstāma vides prasību un inovatīva risinājuma integrēšana preču un pakalpojuma iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums, inovāciju publiskais iepirkums un sociāli atbildīgs publiskais iepirkums).
 
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
1. pielikums. SAMP 4.2.1.8. finansējuma sadalījums.
2. pielikums
Nosaukums
2. pielikums. SAMP 4.2.1.8. dati par STEAM absolventiem.