1.1. Pamatojums
Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu projekts “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu” 2.2.3.2. pasākuma “Vides izglītību veicinoši pasākumi sabiedrības informētībai un prasmju attīstībai” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumu projekts) izstrādāts atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktam un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam (turpmāk – Programma) 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu” mērķim. MK noteikumu projekts nosaka projektu iesniegumu atlases veidu, par pasākuma īstenošanu atbildīgo iestādi, pieejamo finansējumu, prasības projektu iesniedzējam, atbalstāmās darbības un izmaksas, projekta īstenošanas nosacījumus un vienkāršoto izmaksu piemērošanas kārtību.
1.2. Mērķis
MK noteikumu projekta mērķis ir veicināt vispārēju sabiedrības informētību un izglītošanu par bioloģiskās daudzveidības un klimata jautājumiem, kā arī vispārējiem vides procesiem, uzlabot sabiedrības vides apziņu, veicot dabas un vides izglītības centru (kas ir arī tūrisma objekti) infrastruktūras pilnveidi un attīstību, nodrošinot mūsdienīgu saturu un metodes, kas veicinātu sabiedrības izpratni par bioloģisko daudzveidību, klimata jautājumiem un vispārējiem vides procesiem.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Mūsdienu sabiedrību raksturo izteikta urbanizācija, kuras ietekmē cilvēks zaudē saikni un deformē izpratni par dabu, tās norisēm un likumsakarībām, kas var veicināt cilvēka darbības radītas vides problēmas un klimata pārmaiņas. Pieaugošās vides problēmas, ievērojamā sabiedrības daļā rada pienākuma apziņu un vēlēšanos atjaunot šo saikni, iepazīt un izprast dabas norises, cēloņus un sekas, tomēr ir būtiski veicināt vispārēju sabiedrības vides izglītību, lai ikviens iedzīvotājs ar individuālām rīcībām spētu uzlabot vai nepasliktināt kopējo vides stāvokli.
Pasaules tendences un dabas tūrisma statistika parāda, ka pieprasījums pēc ekosistēmu pakalpojumiem aizvien pieaug. Daba spēj sniegt ne tikai plašas rekreācijas iespējas, bet, palielinoties steigai, stresam, mazkustīgumam, ir kritiski nepieciešamas fiziskās un garīgās veselības saglabāšanai. Tomēr jo vairāk iedzīvotāju izmanto atpūtas iespējas dabā, jo vairāk ir nepieciešamas aptverošas vides izglītības iespējas, lai novērstu neapdomīgas rīcības iespējamās sekas dabai un videi kopumā. Ievērojamai daļai pasīvo un aktīvo atpūtnieku nav izpratnes, ka pat šķietami nenozīmīgas rīcības (vaļā palaists suns, skaļa mūzika, iekurts ugunskurs u.c.) noteiktā vietā un laikā var izraisīt paliekošas negatīvas sekas kādai sugai vai biotopam. Vienlaikus sabiedrībā pieaug tendence atrasties dabā atbildīgi - cilvēki grib saprast dabas procesus, kā daba ietekmē mūsu ikdienu un kā mēs varam mazināt cilvēka radīto negatīvo ietekmi. Mērķtiecīga izglītošana dabas jautājumos palīdz veidot atbildīgu sabiedrību un īstenot noteikto politikas virzienu ilgtspējīga dzīvesveida veicināšanai.
Saskaņā ar Latvijas Nacionālās attīstības plānu 2021.-2027.gadam [1] viens no Latvijas valsts un sabiedrības rīcības virzieniem turpmākajā septiņgadē ir “Daba un vide –“Zaļais kurss””. Lai šo kursu uzņemtu un noturētu, būtiska ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana [258] un vides, ilgtspējīgas dabas resursu apsaimniekošanas un enerģētikas politika, kas balstīta uz taisnīgumu un savstarpējo uzticēšanos, sabiedrības atbalstu dabas un klimata aizsardzības pasākumiem [259]. Jau Vides politikas pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam [2] norādīts, ka vides aizsardzības mērķu sasniegšanai nepietiek tikai ar labu vides pārvaldību, bet nepieciešama arī laba vides komunikācija, kas balstīta uz izsvērtu vides informāciju un veicina sabiedrības plašu iesaistīšanos vides jautājumu risināšanā. Savukārt 2019. gadā tika veikts vispusīgs novērtējums un sagatavots pirmais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – ESAO) Vides raksturlieluma pārskats par Latviju, kurā Latvijai kā ESAO dalībvalstij ir dots uzdevums paplašināt informētību un pieaugušo izglītošanu vides jautājumos, kā rezultātā Vides politikas pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam (turpmāk – VPP2027) [3] izvirzīti apakšmērķi: Apakšmērķis 1.1. “Sabiedrības informētības un izpratnes veicināšana par vides jautājumiem un vides institūciju darbību”, kā arī Apakšmērķis 1.3. “Attīstīt vides izglītību un pētniecību vides jautājumos”. Vides politikas pamatnostādnēs 2021. - 2027. gadam, kas nozīmē, ka divos no pieciem izvirzītajiem apakšmērķiem sabiedrības vides izglītībai ir tieša ietekme to sasniegšanā, kas ietver sabiedrības informētības un izpratnes veicināšanu par vides jautājumiem, kā arī vides izglītības attīstīšanu. Sabiedrības vides apziņas veicināšana un spēja pieņemt uz zināšanām balstītus lēmumus visas planētas interesēs uzsvērta arī ANO ilgtspējīgas attīstības mērķī Nr. 4 par kvalitatīvu izglītību sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai [4].
Dabas izglītība palīdz sabiedrībai apzināties dabas nozīmi, izskaidro tās saistību ar sabiedrības labklājību. Tas ir būtisks preventīvs pasākums dabas aizsardzībā – jo zinošāka ir sabiedrība par dabas norisēm, jo tā rīkojas dabai draudzīgāk.
Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – Pārvalde) kopumā uztur 748 tūrisma un dabas izglītības objektus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (turpmāk – ĪADT). Lai arī tās pamatmērķis ir antropogēnās slodzes samazināšana, kopumā tā ir ievērojami uzlabojusi dažādu dabas objektu pieejamību, veidojot ievērojamu potenciālu gan dabas izglītības piedāvājuma paplašināšanai, gan vietējās ekonomikas veicināšanai, radot pamatu jaunu tūrisma pakalpojumu un produktu veidošanai.
Lai arī tūrisma joma Latvijā atrodas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, tās attīstība lielā mērā tiek plānota, izmantojot dabas resursus un vērtības, tostarp ĪADT, kuru pārvaldību koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) institūciju pārziņā. Ekonomikas ministrijas pamatnostādnēs „Latvijas tūrisma attīstības rīcības plāns 2021. – 2027. gadam” dabas tūrisms tiek definēts kā viens no stratēģiskajiem tūrisma veidiem Latvijā. [5] “Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam” [6] kā viens no risinājumiem ilgtspējīga dzīvesveida veicināšanai minēti publiski pieejami dabas objekti (265). Arī VPP2027 norādīts mērķis “sekmēt Latvijas kā “zaļas” valsts tēla veidošanu”, kas ietver arī kvalitatīvas rekreācijas iespējas dabā.
Šobrīd esošie sabiedrības vides izglītības objekti, dabas izglītības centri, ir novecojuši, kā arī tie nav atbilstoši savu funkciju veikšanai, un tos būtu nepieciešams atjaunot un attīstīt, lai piesaistītu sabiedrības interesi tiem:
- Rāznas Nacionālā parka dabas centrs izglītojošo āra aktivitāšu īstenošanai Rāznas ezera piekrastē līdz šim izmantotas pašvaldībai piederošās telpas un zeme bijušās skolas apkārtnē. Teritorija ir neliela, ezera piekraste atrodas tiešā ceļa tuvumā, kas nav droši nodarbību īstenošanai;
- Viens no lielākajiem dabas izglītības nodarbību pieprasījumiem ir Ķemeru Nacionālā parka dabas centrā, kas skaidrojams ar atrašanās vietu tuvu Rīgai un Jūrmalai un tuvumā esošu ļoti apmeklētu galamērķi – Lielā Ķemeru tīreļa purva laipu. Lai uzlabotu kopējo sniegumu sabiedrības izglītošanas mērķu īstenošanā, ir nepieciešama dabas izglītības centra “Meža māja” līdzšinējā piedāvājuma un darbības pārstrukturēšana. Efektīvs veids, kā to paveikt, būtu jauna, tematiska dabas izglītības bāzes punkta veidošana pie Lielā Ķemeru tīreļa purva laipas, kas šobrīd ir apmeklētākais objekts ne tikai Ķemeru Nacionālajā parkā, bet viens no populārākajiem Latvijā, apmeklējumu skaitam gadā pārsniedzot 100 000 [7];
- Slīteres nacionālā parka dabas centrā ir izveidotas vairākas ļoti vērtīgas un izziņu veicinošas ekspozīcijas, centrā ir divas nodalītas plūsmas – vispārējā un uz kultūras objektu apmeklējumu tendētā tūristu plūsma, kas apmeklē Šlīteres bāku un dabas izglītības nodarbību apmeklētāji. Šlīteres bākas apmeklētāji pārsvarā ir individuālie tūristi un ģimenes, kam dabas izglītības nodarbību piedāvājums netiek nodrošināts. Vienlaikus šāds divu interešu veidu tūristu plūsmu krustceles ir pateicīga vieta, kā veicināt dabas izpratni tajā tūristu daļā, kam dabas un vides jautājumi nav viņu interešu lokā;
- Pēdējos gados dabas izglītības centrā “Vecupītes” būtiski samazinājās apmeklētāju skaits un pieprasījums pēc nodarbībām, kas pamatā skaidrojams ar centra ģeogrāfisko novietojumu un netālu esošo SIA ZAAO jaunizveidoto dabas un tehnoloģiju parku “URDA”. Dabas izglītības pakalpojums konkrētajā vietā nebija rentabls, līdz ar to tas tika likvidēts. Tai pašā laikā būtiski pieauga pieprasījums pēc dabas izglītības nodarbībām Gaujas Nacionālajā parkā Siguldas apkārtnē, kur Pārvalde savās telpās izveidoja nelielu dabas centru. Taču, lai apmierinātu pieprasījumu un nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu dabas tūristiem, būtu veidojams jauns mūsdienīgi aprīkots dabas izglītības centrs, kas nodrošinātu dabas izziņas iespēju ne tikai iepriekš
pieteiktām grupām, bet arī Gaujas Nacionālā parka apmeklētājiem.
Katrā dabas izglītības centrā ir izveidota unikāla ekspozīcija, taču tā nav atvērta un pieejama jebkuram īpaši aizsargājamās dabas teritorijas apmeklētājam, bet gan kalpo dabas izglītības nodarbību īstenošanai, jo līdz šim tam nav izveidota nepieciešamā infrastruktūra. Tādējādi netiek izmantots šo ekspozīciju izglītojošais un informatīvais potenciāls, atverot tās plašākai interesentu grupai.
[1] https://www.mk.gov.lv/lv/latvijas-nacionalais-attistibas-plans
[2] https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40290725
[3] https://likumi.lv/ta/id/335137-par-vides-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam
[4] https://unesco.lv/lv/izglitiba/izglitiba-ilgtspejigai-attistibai/izglitiba-ilgtspejigai-attistibai-1/
[5] https://www.em.gov.lv/sites/em/files/turisma_ricibas_plans_2021_202720brandtour_final201.pdf
[6] https://www.pkc.gov.lv/lv/valsts-attistibas-planosana/latvijas-ilgtspejigas-attistibas-strategija
[7] Dabas aizsardzības pārvaldes uzstādīto apmeklētāju skaitītāju dati
Līdz šim nav veikti konkrēti aprēķini par apmeklētāju plūsmas apjomu visās Natura 2000 teritorijās Latvijā kopumā, taču pēc apmeklētāju skaita vērtējumiem vairākos populārākajos dabas tūrisma galamērķos (tostarp Baltijas jūras piekrastē, Gaujas Nacionālajā parkā un citos Latvijas nacionālajos parkos un ĪADT) apmeklējumu skaits ĪADT pārsniedz vismaz sešus miljonus gadā un tam ir tendence palielināties [8]. Ņemot vērā pasaules tendences, kur dabas tūrisms ikdienas aktivitātēs arī pirms Covid-19 infekcijas izraisītās pandēmijas ieņēma aizvien nozīmīgāku lomu, arī Latvijā, mazinoties Covid-19 infekcijas izplatībai, nav prognozējama dabas tūrisma pieprasījuma samazināšanās. Līdz ar to ir nepieciešams būtiski kvantitatīvi un kvalitatīvi uzlabot dabas izglītības piedāvājumu, nodrošinot mūsdienīgu saturu un metodes, kas veicinātu sabiedrības izpratni par bioloģisko daudzveidību un katra indivīda atbildību, veicinot dabai draudzīgu rīcību, kā arī novēršot potenciālos riskus un apdraudējumus dabai un videi, tajā ieplūstot lielam skaitam neinformētu un nesagatavotu dabas tūristu.
Šobrīd dabas izglītības centri piedāvā: dabas interpretēšanā izglītota personāla vadītas nodarbības; dabas izglītības centru darbiniekiem ir ilgstoša pieredze dažādu dabas nodarbību organizēšanā; katram dabas izglītības centram ir unikāla ekspozīcija; novietojums dabas objektu/taku tuvumā – ērta infrastruktūra dabas nodarbību īstenošanai; visos dabas izglītības centros tiek izmantots vienots metodiskais materiāls; nodarbību piedāvājums tiek salāgots ar skolu kompetenču pieejas programmu atbilstoši vecumgrupām, nodarbību satura izstrādē un norisē iesaistās dabas eksperti; notiek regulāras starptautiskās sadarbības un pārņemta ārvalstu kolēģu pieredze, kā arī notiek nacionāla mēroga un starptautisku projektu izstrāde un īstenošana. Tomēr dabas izglītības centru darbība šī brīža stāvoklī neatbilst mūsdienu tirgus
prasībām, jo šobrīd tās pārsvarā ir statiskas ekspozīcijas, pasīvas izziņas iespējas; ekspozīcijas skatāmas tikai dabas izglītības nodarbību apmeklētājiem, nevis ikvienam interesentam; zema atpazīstamība sabiedrībā; neērta piekļūstamība – ne visi centri atrodas vietās, kas ērti sasniedzamas ar sabiedrisko transportu; nepietiekams finansējums centru materiāltehniskās bāzes uzturēšanai un centru attīstīšanai; nepietiekams personāls nepārtraukta pakalpojuma nodrošināšanai.
[8] Vidzemes Augstskolas HESPI institūta statistika par 2020.gadu
Izstrādāt normatīvo regulējumu, kādā tiek īstenots ES Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.2. pasākums "Vides izglītību veicinoši pasākumi sabiedrības informētībai un prasmju attīstībai" (turpmāk – 2.2.3.2. pasākums), lai veiktu ieguldījumus dabas un vides izglītības centros (kas ir arī tūrisma objekti), pilnveidojot to infrastruktūru un nodrošinot to attīstību ar mūsdienīgu saturu un metodēm par bioloģisko daudzveidību, kas atrodas četros nacionālajos parkos (turpmāk – NP) Latvijā – Ķemeru NP, Gaujas NP, Rāznas NP un Slīteres NP dabas un vides izglītības centrā -, kas saskaņā ar Pārvaldes Dabas izglītības koncepciju 2021. – 2030. gadam ir 2. līmeņa reģionālie centri jeb nacionālo parku dabas centri. 2.2.3.2. pasākuma ietvaros investīcijas prioritāri ir vērstas uz dabas un vides izglītības centru infrastruktūras izveidi un pilnveidi, iekštelpu un ārtelpu ekspozīciju izveidi un paplašināšanu. 2.2.3.2. pasākuma pieejamā finansējuma ietvaros ieguldījumi nav veicami 1. līmeņa jeb nacionāla mēroga centros vai 3. līmeņa dabas centros, kas ir pašvaldību vai nevalstisko organizāciju pārziņā atbilstoši Dabas izglītības koncepcijai 2021. – 2030. gadam.
Pieejamais finansējums un sasniedzamie rādītāji:
Kopumā 2.2.3.2. pasākuma ietvaros projektam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 11 092 500 EUR, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) finansējums – 9 428 625 EUR (85% līdzfinansējuma likme), valsts budžeta finansējums – vismaz 1 663 875 EUR.
Noteikumu projekts paredz, ka gadījumā, ja Programmas grozījumu rezultātā tiek samazināts 2.2. Prioritātei “Vides aizsardzība un attīstība” pieejamais elastības finansējuma apmērs, tiek palielināts 2.2.3.2. pasākumam pieejamais ERAF finansējums (par 1 294 125 EUR) un attiecīgi arī nacionālais līdzfinansējums (stājas spēkā Noteikumu projekta 8. punkts par palielinātu finansējuma apjomu pasākumā). Gadījumā, ja 2.2.3.2. pasākums tiek izsludināts par Noteikumu projekta 7. punktā minēto finansējuma apjomu, pieejamo finansējuma apjomu iespējams precizēt (ja stājas spēkā atbilstošie Programmas grozījumi), veicot grozījumus atlases nolikumā. Tā kā Programmas grozījumi ir paredzēti 2024. gada pirmajā pusē, tad nav riska, ka tas nelabvēlīgi varētu ietekmēt projekta iesniedzēju, jo projektu atlase ir paredzēta līdz 2026. gadam, un projektu iesniedzējs pakāpeniski iesniegs līdz četriem projektiem, tādējādi tas būtiski neietekmēs projektu apstiprināšanu.
Ņemot vērā, ka pieejamais finansējuma apmērs var tikt palielināts, tas labvēlīgi ietekmēs pasākuma rādītājus un to sasniegšanu. Īstenojot 2.2.3.2. pasākumu, jaunizveidotajos dabas un vides izglītības centros tiks nodrošināta apmācību, izglītības, konsultēšanas un informēšanas pasākumu organizēšana prasmju attīstībai, izpratnes veicināšanai un uzvedības modeļu ietekmēšanai attiecībā uz vides, īpaši dabas un klimata jautājumiem, kas varētu potenciāli piesaistīt lielāku apmeklētāju skaitu, tādējādi sniedzot ieguldījumu rezultāta rādītāja Nr. RCR77 sasniegšanā.
Īstenojot projektus, par pieejamo finansējumu jāsasniedz šādas 2.2.3.2. pasākuma rādītāju vērtības:
- iznākuma rādītājs Nr. RCO77 “Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits”, kur projektos atbalstītais dabas un vides izglītības centru skaits ir četri līdz 2029. gada 31. decembrim;
- rezultāta rādītājs Nr. RCR77 “Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu apmeklētāji”, kur projektos atbalstīto dabas un vides izglītības centru apmeklētāju skaits projekta pirmā pēcuzraudzības gada beigās sasniegs vismaz 201 000 apmeklētāju gada laikā. Lai aprēķinātu rezultāta rādītāju, tiek skaitīts katra īstenotā projekta, kura ietvaros tiek izveidots viens vai vairāki dabas izglītības centri, projekta pirmā pēcuzraudzības gada laikā dabas un vides izglītības centrā vai centros (ja projekta ietvaros tie tiek izveidoti vairāk par vienu) reģistrētais apmeklētāju skaits. Rezultāta rādītājs tiek sasniegts, ja visu projektu pirmā pēcuzraudzības gada beigās kopējo apmeklētāju skaita summa visos atbalstītajos dabas un vides izglītības informācijas centros sasniegs vismaz 201 000 apmeklētāju, rēķinot no 2020. gada, kad bāzes vērtība noteikta 15 500, līdz ar to pēc 2.2.3.2. pasākuma īstenošanas apmeklētāju skaits pieaugs par 185 500.
Projektu iesniedzējs
2.2.3.2. pasākuma ietvaros tiek organizēta ierobežota projektu iesniegumu atlase, kurā, ievērojot nozares plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos noteikto kompetenci, kā finansējuma saņēmējs noteikta Pārvalde. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 507 “Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums” 3.14. apakšpunktu Pārvalde veic sabiedrības izglītošanu dabas aizsardzības jautājumos [9]. Projekta iesniedzējs pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs.
Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
2.2.3.2. pasākuma ietvaros par pieejamo finansējumu atbalstāmas darbības, kas vērstas uz esošas infrastruktūras pielāgošanu dabas un vides izglītības centru vajadzībām vai jaunas infrastruktūras izveidi, kā arī informatīvo pasākumu organizēšanu:
- jaunu dabas un vides izglītības centru un tiem nepieciešamās infrastruktūras būvniecība, tostarp teritorijas labiekārtošana;
- esošo ēku infrastruktūras atjaunošana vai pārbūve, pielāgojot to dabas un vides izglītības centra vajadzībām, tostarp teritorijas labiekārtošana;
- inženiertehnisko komunikāciju un būvju izveide vides un dabas izglītības centru darbības nodrošināšanai;
- telpu aprīkojuma iegāde un uzstādīšana dabas un vides izglītības centru funkcionalitātei un izglītības procesa nodrošināšanai;
- informācijas komunikācijas tehnoloģiju un sistēmu iegāde vai izstrāde vides un dabas izglītības centru un ekspozīciju darbības nodrošināšanai;
- dabas un vides izglītības centru iekštelpu un ārtelpas pastāvīgo ekspozīciju izveide un paplašināšana, tostarp izglītojošo un informatīvo materiālu izstrāde;
- apmācību, izglītības, konsultēšanas un informēšanas pasākumu organizēšana prasmju attīstībai, izpratnes veicināšanai un uzvedības modeļu ietekmēšanai attiecībā uz vides, īpaši dabas un klimata jautājumiem;
- komunikācijas un vizuālās identitātes prasību izpilde, kas noteiktas Kopīgo noteikumu regulas [10] 47. un 50. pantā un normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;
- atjaunīgos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu, tai skaitā bezizmešu iekārtu ierīkošana, ievērojot, ka enerģija, kas gadā saražota ar projektā iekļautajām iekārtām, vismaz 80 procentu apmērā tiks izmantota būves pašpatēriņam, un uzstādītajām iekārtām un infrastruktūrai jāatrodas projekta būvē vai ar to funkcionāli saistītajā teritorijā;
- citas izmaksas, ja tās saistītas ar esošas infrastruktūras pielāgošanu dabas un vides izglītības centru vajadzībām vai jaunas infrastruktūras izveides dabas un izglītības centru vajadzībām.
Saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas [10] 64.panta 1.punkta c) apakšpunktu pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk - PVN) nav attiecināmās izmaksas, izņemot gadījumu, kad projektiem, kuru kopējās izmaksas ir vismaz 5 milj. euro (ieskaitot PVN), ja tās nav atgūstamas saskaņā ar PVN reglamentējošiem valsts tiesību aktiem. Līdz ar to 2.2.3.2. pasākuma ietvaros attiecināms ir projekta attiecināmo izmaksu PVN, ja projekta iesniedzējs to nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu jomā[11].
Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības un īstenošanas personāla (turpmāk - personāls) izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota vienotā likme 11 % apmērā no MK noteikumu projekta 20. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 55. panta 1. punktu.
Vienotās likmes aprēķins personāla izmaksu segšanai balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1) tas ir taisnīgs – vienotās likmes apmērs tiks piemērots vienādi visiem darbiniekiem saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumiem Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 262) un tajos noteiktajām amatalgu likmēm;
2) tas ir objektīvs – vienotās likmes apmērs ir aprēķināts, ievērojot finansējuma saņēmēja sniegto informāciju par projekta vadībā un īstenošanā iesaistīto personālu, to atlīdzībai noteikto atalgojumu u.c. apsvērumus, iekļaujoties Kopīgo noteikumu regulas 55.panta 1. punktā noteiktajā izmaksu procentuālajā apmērā;
3) tas ir pārbaudāms – vienotās likmes aprēķins ir pamatots ar VARAM veiktajiem aprēķiniem (dati, balstoties, uz kuriem tika veikti aprēķini, tiek uzglabāti VARAM un ir saskaņoti ar Vadošo iestādi);
4) tas ir iepriekš noteikts – vienotās likmes apmērs un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 2.2.3.2. pasākuma MK noteikumu projekta 20.14. apakšpunktā un piemērojami atbilstoši tajos noteiktajām prasībām.
Projektu vadībā iesaistīts personāls (projekta vadītājs (39.1. amatu saimes IVA līmenis, 11 mēnešalgu grupa ), būvniecības eksperts/projekta koordinators (39.1. amatu saime IVB līmenis, 11 mēnešalgu grupa)), projekta īstenošanā iesaistīts personāls (eksperts iepirkumu/juridiskajos jautājumos (2. amatu saime, III līmenis, 8 mēnešalgu grupa), finansists (15.1. amatu saime, II līmenis, 9 mēnešalgu grupa), vecākais komunikācijas speciālists (26. amatu saime, III līmenis, 11 mēnešalgu grupa), dabas izglītības speciālists (36. amatu saime, II līmenis, 8 mēnešalgu grupa)). Projekta vadību un ieviešanu finansējuma saņēmējs īsteno izveidojot terminētas amata vietas uz projektu īstenošanas laiku vai iesaistot iestādes esošo personālu projekta īstenošanas nodrošināšanā. Gadījumā, kad finansējuma saņēmējs projektus īsteno iesaistot esošo personālu, finansējuma saņēmējam ir pienākums nodalīt personāla pamatpienākumus no projektā paredzētajām darbībām, lai tās nepārklātos, kā arī nodrošināt projektā ieguldītā darba laika un veikto funkciju uzskaiti. Atalgojumu par vienu un to pašu veikto darbību nevar saņemt no valsts budžeta, cita projekta līdzekļiem un projektam paredzētā finansējuma.
Ņemot vērā MK noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus un projektu kopējo finansējumu (paredzamais finansējums vismaz 11 milj. EUR), projektu vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksu nodrošināšanai pieejamais finansējums būtu vidēji 900 tūkst. EUR.
Projekta personāls nodrošinās projekta administratīvās, organizatoriskās un koordinējošās funkcijas, šīs izmaksas ir skaidri nodalāmas no pārējām projekta izmaksām, kā arī nepastāv minēto izmaksu pārklāšanās ar papildu ekspertu izmaksām un funkcijām, tā kā šie eksperti var tikt piesaistīti projekta gaitā īslaicīgu un specifisku darbu veikšanai projekta īstenošanas laikā funkcijām, kādas finansējuma saņēmējs nenodrošina, piemēram, sugu un biotopu eksperts, ēku apsaimniekošanas eksperts, būvuzraugs, vides piekļūstamības eksperts u.c. Eksperti īslaicīgu un specifisku darbu veikšanai tiks piesaistīti, slēdzot uzņēmuma (pakalpojuma) līgumu, un izmaksas netiks segtas no MK noteikumu projekta 20.13. apakšpunktā minētajām personāla izmaksām. Slēdzot uzņēmuma (pakalpojuma) līgumu, finansējuma saņēmējam ir pienākums ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības, tai skaitā publisko iepirkumu jomā, kā arī Vadlīnijās attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas 2021. – 2027. gada plānošanas periodā noteikto par uzņēmuma (pakalpojuma) līguma izmaksām.
Finansējuma saņēmēja personāla darba braucienu un iekšzemes komandējumu transporta izmaksu (maksa par degvielu, sabiedriskā transporta izmantošana) segšanai tiks piemērota Vadošās iestādes metodika “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai”, savukārt, ja paredzēti iekšzemes komandējumi, tad radušās izmaksas, kas nav saistītas ar transporta izmaksām, jāsedz saskaņā ar Vadošās iestādes metodiku “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai”.
2.2.3.2. pasākuma ietvaros ir paredzēts īstenot līdz četriem projektiem, vienā projektu iesniegumā iekļaujot vienu vai vairāku dabas un vides izglītības centru izveidi un attīstību, kuru īstenošanai ir izvirzīti specifiski nosacījumi, kas būs atbilstoši četriem īpaši Pārvaldes vajadzībām pielāgotiem objektiem Latvijā. Plānoto projektu pamatā ir darbības, kas vērstas uz infrastruktūras pielāgošanu un izveidi. Projektu īstenošanas laikā personāla atalgojums tiks aprēķināts, izmantojot metodiku, kas izstrādāta atbildīgajai iestādei sadarbojoties ar finansējuma saņēmēju un vadošo iestādi, vadošajai iestādei to apstiprinot. Nevienā citā projektā, kas tiks īstenots 2021. – 2027. gada finanšu plānošanas perioda ietvaros, līdzīgu darbību veikšana nav paredzēta, līdz ar to, pamatojoties uz resursu lietderīgu izmantošanu, netiek izstrādāta vienkāršoto izmaksu metodika, jo tad tā tiktu izmantota četriem, finansējuma ziņā nelieliem (kopējais finansējuma apmērs visiem projektiem aptuveni 11 milj. euro) projektiem, plānošanas periodā. Turklāt darbības kopējās izmaksas, tai skaitā, katra individuālā objekta izmaksas, pārsniedz 200 000 EUR, līdz ar to plašāka vienkāršoto izmaksu iespēju piemērošana netiek paredzēta. Tomēr projekta īstenošanas laikā var tikt vērtēta iespēja piemērot kādu no vienkāršoto izmaksu iespējām, ja horizontāli tiks izstrādātas vienkāršoto izmaksu metodikas līdzīga rakstura būvniecības darbībām, un tās bez būtiskas pārveides būs iespējams pārņemt attiecināmo darbību un izmaksu segšanai.
MK noteikumu projektā darba vietu aprīkojuma iegādes izmaksas jaunu darba vietu radīšanai vai gadījumos, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, uzturēšanai un remontam noteiktas ne vairāk kā 3000 euro apmērā vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā personālam, kas projektā ir nodarbināts vismaz 30 % darba laika. Darbiniekiem, kuriem tiek piemērots daļlaika noslodzes princips, tiks vērtēts aprīkojuma iegādes samērīgums attiecībā uz projektā esošo nodarbinātības laiku un slodzes sadalījumu: ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā normālu darba laiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas 100% apmērā, savukārt ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā nepilnu darba laiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam, tāpat daļlaika izmaksu attiecināšanas principa gadījumā ir jāņem vērā darbinieka iesaistes periods projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu, kā arī proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam.
Projekta izmaksas ir attiecināmas no 2023. gada 1. janvāra. Pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas finansējuma saņēmējs var veikt dažādus sagatavošanās darbus projekta īstenošanai, noslēgt iepirkuma līgumus un veikt dokumentācijas izstrādi, kas, ņemot vērā projektu ieviešanas gaitu iepriekšējos finanšu plānošanas perioda projektos bija laikietilpīgs process, kas radīja aizkavēšanos. Ja pirms projekta apstiprināšanas būs radušās izmaksas, kas nav attiecināmas no ES fondu līdzekļiem, tas ir finansējuma saņēmēja risks, un izmaksas tiek segtas no finansējuma saņēmēja gada sākumā apstiprinātā budžeta ietvaros. Dabas aizsardzības pārvaldei kā VARAM pakļautības iestādei ik gadu tiek apstiprināts budžets, līdz ar to iespējas ir rīkoties tikai pieejamā budžeta ietvaros, neveicot no tā atkāpes, kas nozīmē, ka risks pirms projekta apstiprināšanas radītām izmaksām, kas nav attiecināmas no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, ir neliels.
Komercdarbības atbalsta nosacījumi
2.2.3.2. pasākuma ietvaros netiek atbalstītas projekta iesniedzēja aktivitātes, kurām atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Ievērojot, ka 2.2.3.2. pasākuma ietvaros tiks finansētas tikai aktivitātes, kas nodrošina valsts pārvaldes uzdevumu vai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, MK noteikumu projekta 14. punktā tiek norādīts, ka pasākuma ietvaros atbalsts sniegts tikai valsts pārvaldes uzdevumu un deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai. 2.2.3.2. pasākuma ietvaros izveidotajā infrastruktūrā ir paredzēti maksas pakalpojumi daļējai uzturēšanas izdevumu segšanai. Ja 2.2.3.2. pasākuma ietvaros paredzētie maksas pakalpojumi sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām un nepārsniedz 50 procentus no kopējiem infrastruktūras uzturēšanas izdevumiem, atbilstoši Komisijas paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. pantu 34. un 35. punktu, šādi pasākumi ir organizējamai nekomerciāli, tādējādi šādiem pasākumiem nav saimnieciska rakstura, un šāds atbalsts netiek kvalificēts kā komercdarbības atbalsts un netiek vērtēts atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajam. Lai nodrošinātu, ka paredzētajā projekta infrastruktūrā tās ekspluatācijas periodā (tas aptver 5 gadu periodu pēc projekta pabeigšanas) tiks ievērots nosacījums par darbību veikšanu, kurām nav saimnieciska rakstura un kuras nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts, MK noteikumu projekta 15. punkts paredz veikt izmaksu un ieguvumu analīzi atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem, ievērojot, ka ieņēmumi projekta dzīves cikla laikā (vismaz 10 gadu periods, kas aptver projekta īstenošanas un pēcuzraudzības periodu) ikgadēji nevar pārsniegt 50 procentus no infrastruktūras uzturēšanas izdevumiem. Vienlaikus norādām, ka arī pēc dzīves cikla laika beigām ir vēlams ievērot projekta ietvaros izveidotās infrastruktūras izmantošanu tikai sākotnējam projekta mērķim.
Noteikumu projektā norādītais projekta dzīves cikls tiek noteikts atbilstoši Eiropas Komisijas ekonomiskā novērtējuma vadlīnijām “Economic Appraisal Vademecum 2021-2027” [12], kas pēc būtības ir kā papildinājums Eiropas Komisijas izstrādātajām 2014.-2020. gada plānošanas perioda vadlīnijām “Guide to Cost-Benefit Analysis of Investment Projects Economic appraisal tool for Cohesion Policy 2014 – 2020” [13]. Saskaņā ar minētajām vadlīnijām projekta dzīves ciklu var noteikt MK noteikumu par investīcijas īstenošanu ietvaros. 2.2.3.2. pasākuma ietvaros projekta dzīves cikls ir vismaz 10 gadi, kas aptver projekta īstenošanas laiku un piecu gadu pēcuzraudzības periodu.
Pēcuzraudzības periods 2.2.3.2. pasākuma gadījumā ir vienāds ar iekārtu minimālo amortizācijas periodu, un gan projekta pēcuzraudzības periods, gan iekārtu minimālais amortizācijas periods ir 5 gadi (amortizācijas periods sākas līdz ar projekta pēcuzraudzības perioda sākumu).
Citi nosacījumi
MK noteikumu projekts paredz, ka nekustamais īpašums, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, ir projekta iesniedzēja īpašumā vai valdījumā projekta īstenošanas laikā un vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas, īpašumtiesības nostiprinot Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.
Saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 15. panta trešo daļu par finansējuma piešķiršanu atbildīgajām iestādēm jānosaka projektu enerģijas patēriņa rādītāji tām aktivitātēm, kas nav tiešā veidā vērstas uz energoefektivitātes uzlabošanu, tomēr sekmē to, savukārt Energoefektivitātes likuma 15. panta ceturtā daļa nosaka ziņošanas pienākumu. Tas attiecas, piemēram, uz aktivitātēm, kurās tiek uzlabotas vai iegādātas ēkas, iekārtas, kā arī ieviesti energoresursu patērētāju izturēšanās maiņu veicinoši pasākumi. Tāpēc MK noteikumu projektā iekļauta prasība sniegt atbilstošu informāciju, kas ļaus novērtēt projekta rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu, kas sekmē enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa sasniegšanu. Lai palīdzētu atbildīgajām iestādēm enerģijas patēriņa un ietaupījumu ziņošanā, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju, kura pārziņā ir energoefektivitātes monitorings, ir publicējusi metodiskos ieteikumus enerģijas ietaupījumu ziņošanai un aprēķināšanai https://www.bvkb.gov.lv/lv/media/2214/download.
Uz projekta elektroenerģijas pašpatēriņa nosacījumu izpildi attiecināms pirmais pilnais kalendāra gads pēc projekta noslēguma maksājuma saņemšanas, kas ilgst no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31.decembrim. Prasība uzskatāma par izpildītu, ja kalendāra gada griezumā ar uzstādītajām iekārtām saražotā enerģija finanšu izteiksmē nepārsniedz vairāk par 20% projekta būves elektroenerģijas patēriņu un elektroenerģijas NETO norēķinu sistēmā nav izveidojies saražotās enerģijas finanšu izteiksmē pārpalikums gada griezumā vairāk par 20%. Par pašpatēriņu neuzskata cita tā paša lietotāja citos ar 2.2.3.2. pasākuma ietvaros īstenoto projektu nesaistītos objektos patērēto elektroenerģiju, ja tās finanšu vērtība tiek segta daļēji vai pilnīgi, izmantojot NETO norēķinu sistēmu atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 30.5 panta otrajai daļai. Šādā gadījumā finansējuma saņēmējam jānodrošina izsekojama uzskaite un aprēķini par elektroenerģijas un finanšu plūsmām, kas saistīti ar NETO norēķinu sistēmas iespējām, kas pierāda, ka ir nodrošināta šī MK noteikumu projekta prasība par pašpatēriņu attiecīgajā gadā.
Projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno apliecinājumu, ka tiks veikti detalizēti, izsekojami un pierādāmi aprēķini par uzstādāmās iekārtas saražotās elektroenerģijas apjomu un tā atbilstību pašpatēriņam, kā arī apliecinājumu par pašpatēriņa prasības izpildi projekta piecu gadu pēcuzraudzības periodā, jo tas sakrīt ar iekārtu minimālo amortizācijas periodu.
Lai nodrošinātu korektu, investīcijas mērķim un saturam atbilstošu projekta pēcuzraudzību, noteikumu projekts neparedz uzstādītajām atjaunīgo energoresursu izmantojošām, enerģiju ražojošām iekārtām amortizācijas periodu garāku kā projekta pēcuzraudzības periodu, pamatojoties uz Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” prasībām attiecībā uz pamatlīdzekļu nolietojumu un lietderīgās lietošanas laika pieņemšanas nosacījumiem. Paredzams, ka tieši piecu gadu pēcuzraudzības perioda laikā notiks visintensīvākā pamatlīdzekļu lietošana, jo izveidotie centri tiek veidoti kā apmeklētāju un tūristu piesaistes vietas. Jaunu centru izveide piesaistīs papildu apmeklētājus un ekspozīcijas būs saistošas dažādām sabiedrības grupām.
Būves funkcionālā jeb saistītā teritorija ir būvei piegulošā ārtelpa (projekta iesniedzēja īpašumā vai valdījumā esošs zemesgabals vai zemesgabali, uz kuriem atrodas būve vai kuri vismaz vienā punktā skar būves ārējās kontūras) ar būves funkcionālai darbībai nepieciešamo infrastruktūru, t.sk. šajā teritorijā var ietilpt, piemēram, lieveņi, terases, ēkas, ietvju un pievadceļu apgaismojums, pandusi, uzbrauktuves, būvei piegulošie ūdensapgādes, kanalizācijas, elektroapgādes, siltumapgādes inženiertīkli, atjaunīgo energoresursu (turpmāk - AER) izmantojošu, siltumenerģiju un elektroenerģiju ražojošas iekārtas, informatīvie stendi un citas inženierbūves un objekti, kas nodrošina būves funkcionālu ekspluatāciju. Ar būves infrastruktūru saprotami, piemēram, būves inženiertehnisko sistēmu inženiertīkli, t.sk. ūdens un kanalizācijas tīkli, vājstrāvas un elektrotīkli, siltumapgādes sistēmas, ventilācijas, dzesēšanas, apgaismojuma, kā arī infrastruktūra būves funkcionāli saistītajā teritorijā, t.sk. lieveņi, terases, ēkas, ietvju un pievedceļu apgaismojums, pandusi, uzbrauktuves, būvei piegulošie ūdensapgādes, kanalizācijas, elektroapgādes, siltumapgādes inženiertīkli, AER izmantojošu, siltumenerģiju un elektroenerģiju ražojošas iekārtas, informatīvie stendi un citas inženierbūves un objekti, kas nodrošina būves funkcionālu ekspluatāciju.
Demarkācija ar Programmas ietvaros 2.2.3.2. pasākumam paredzēto finansējumu un citu atbalsta programmu ietvaros sniegto atbalstu finansējuma saņēmējam projektos paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanai un dubultās finansēšanas risku novēršana tiks nodrošināta projektu līmenī, pārbaudot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, pārliecinoties, ka vienas un tās pašas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas netiks finansētas dubultā. Projekta mērķis un paredzētā mērķauditorija nepārklājas ar Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk - EKII) finansēto projektu atklātā konkursa “Sabiedrības izpratnes veicināšana par klimatneitralitātes un klimatnoturības nozīmi un iespējām” mērķi un mērķauditoriju, tomēr šī EKII projektu konkursa īstenoto projektu rezultāti varētu būt papildinoši.
Finansējuma saņēmējs paraksta interešu konflikta neesamības apliecinājumu un izstrādā nosacījumus, kā pārliecinās par interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. panta prasībām un publiskos iepirkumus regulējošiem normatīvajiem aktiem, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu vai radīt krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts vai krāpšanas un korupcijas gadījumi ir atklāti.
Ieviešanā iesaistītas institūcijas
Par 2.2.3.2. pasākuma īstenošanu atbildīgā iestāde ir VARAM. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā sadarbības iestāde (turpmāk – CFLA) un valsts tiešās pārvaldes iestāde kā ES fondu projekta iesniedzēja un finansējuma saņēmēja.
2.2.3.2. pasākuma projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji apstiprināti 2023. gada 2. novembrī ar Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejā. Nav plānota jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija.
Projekta iesniegums, tā vērtēšana un atlases process
Projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumus CFLA elektroniski Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā. MK noteikumu projekts paredz izvērtēt projektu viena mēneša laikā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas. Pasākuma projektu iesniegumu iesniegšanu indikatīvi paredzēts izsludināt līdz 2026. gadam, kad projektu iesniedzējs 2.2.3.2. pasākuma ietvaros pakāpeniski iesniegs līdz četriem projektiem. Lai netiktu kavēta investīciju apgūšana un projekta norise, projekta izvērtēšanu paredzēts uzsākt uzreiz pēc tā saņemšanas un izvērtēšanu veikt mēneša laikā. Šāds nosacījums iekļauts, lai intensificētu ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda investīcijas ar mērķi nodrošināt gan 2024. gada valsts budžeta likumā paredzēto izdevumu veikšanu, gan EK noteiktā ikgadēji deklarējamo izdevumu minimālā sliekšņa (turpmāk – n+3 princips) izpildi. Tā kā finansējuma saņēmējam jau ir pieredze ES fondu finansētu projektu īstenošanā, saskaņā ar ierobežotu projektu iesniegumu atlases nolikumu, lai iesniedzamais projekts ir pēc iespējas kvalitatīvāks un atbilstošāks nosacījumiem, atbalstāms ir princips "CFLA konsultē vispirms".
Horizontālie principi
MK noteikumu projektā iekļautās prasības, kas tiks ietvertas arī projektu iesniegumā un vērtēšanas kritērijos, ir atbilstošas principam “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, kura ietekme 2.2.3.2. pasākumā saskaņā ar Programmas papildinājuma 2022. gada 22. maija redakciju novērtēta ar netiešu ietekmi un horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana” (netieša ietekme) un “Energoefektivitāte pirmajā vietā” (netieša ietekme).
Attiecībā uz 2.2.3.2. pasākuma ietekmi uz Labklājības ministrijas administrēto horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (turpmāk - HP VINPI), 2.2.3.2. pasākuma ietekme uz HP VINPI ir vērtējama kā “netieša ietekme”. Atbilstoši Labklājības ministrija vadlīnijām par HP VINPI īstenošanu un uzraudzību (https://www.lm.gov.lv/lv/media/22182/download?attachment) projekta vērtēšanā piemērojams specifiskais atbilstības kritērijs, kur vērtējums ir “Jā”, ja projekta iesniegums paredz, t.i. no projekta iesniegumā ietvertās informācijas ir secināms, ka projektā plānotas:
1) vismaz trīs vispārīgās HP VINPI darbības, piemēram:
- projektu vadībā un īstenošanā tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves līdzsvaru, paredzot elastīga un nepilna laika darba iespēju nodrošināšanu vecākiem ar bērniem un personām, kuras aprūpē tuviniekus;
- projekta vadības un īstenošanas procesā personām ar invaliditāti tiks nodrošināta piekļūstamība, tostarp, pielāgota darba vieta un pielāgotas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;
- īstenojot projekta informācijas un publicitātes aktivitātes, to saturs tiks rūpīgi izvērtēts un tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību”, (https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download);
- tiks nodrošināts, ka informācija publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus (skat. VARAM vadlīnijas “Tīmekļvietnes izvērtējums atbilstoši digitālās vides piekļūstamības prasībām (WCAG 2.1 AA)” (https://pieklustamiba.varam.gov.lv /, Vadlīnijas piekļūstamības izvērtējumam pieejamas šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/wwwvaramgovlv/lv/pieklustamiba);
- projektā tiks īstenots sociāli atbildīgs iepirkums, pērkot ētiski ražotus produktus un pakalpojumus un izmantojot publiskās iepirkumu procedūras, lai radītu darbvietas, pienācīgus darba apstākļus, sekmētu sociālo un profesionālo iekļautību, nodrošinātu piekļūstamību pakalpojuma sniegšanas vietai/videi/objektam/pasākuma norises vietai, kā arī veicinātu labākus darba nosacījumus cilvēkiem ar invaliditāti un nelabvēlīgākā situācijā esošiem cilvēkiem;
2) vismaz trīs specifiskās HP VINPI darbības, piemēram,
- plānojot būves dizainu, tiks ņemts vērā daudzveidības un iekļaušanas princips, balstoties uz cilvēku ar invaliditāti vajadzībām ne vien uz fizisku piekļūšanu būvei, bet arī uz specifiskām vajadzībām attiecībā uz būves noformējumu, lietojamību un funkciju;
- papildus būvnormatīvā LBN 200-21 noteiktajam, projekta ietvaros tiks īstenotas labās prakses darbības, kas īpaši veicina vides piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem (LM vadlīnijas “Labās prakses ieteikumi vides piekļūstamības nodrošināšanai papildus LBN 200-21 noteiktajam”. Pieejams šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/ieteikumi-ieklaujosas-videsveidosanai;
- projektēšanas laikā un pirms objekta nodošanas ekspluatācijā publiskajai infrastruktūrai tiks veikts vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējums un iegūto punktu skaits nav zemāks par 8 (LM vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējuma metodika pieejama šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/vides-pieklustamibaspasnovertejums );
- projekta ietvaros tiks nodrošinātas vides piekļūstamības ekspertu konsultācijas, tās paredzot projektēšanas un būvniecības procesā (attiecīgi pievienojot dokumentus, piem. konsultāciju protokolus u.c.);
3) ir noteikts vismaz viens HP VINPI rādītājs no Vadlīniju horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027)” 4. pielikuma “Horizontālā principa „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītāji” (pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/vadlinijas-horizontala-principa-vienlidziba-ieklausana-nediskriminacija-un-pamattiesibu-ieverosana-istenosanai-un-uzraudzibai-2021-2027);
4) norādītas projekta budžeta izmaksu pozīcijas, kuras veicina HP VINPI (ja attiecināms);
5) projekta iesniegumā ir identificētas galvenās problēmas, kas skar mērķa grupu, jomā, kurā darbojas projekta iesniedzējs un apraksts, kā projektā paredzētās HP VINPI darbības risinās identificētās problēmas;
6) ir sniegta informācija par projekta vadības un īstenošanas personālu dalījumā pēc dzimuma u.c. pazīmes (vai plānots sniegt) un sniegta (vai plānots sniegt) informācija sadalījumā pēc dzimumu u.c. pazīmes par projekta mērķa grupām;
7) projekta iesniegumā ir paskaidrots, kā projektu vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un virzīti pasākumi, kas veicina nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu.
Attiecībā par iepriekš minēto kritēriju atbilstību projekta iesniedzējs sniegs informāciju projekta iesniegumā par prasību izpildi, kas atbilstoši CFLA iekšējās kontroles sistēmās paredzētajam tiks kontrolēts projekta pēcuzraudzības periodā.
Dabas un vides izglītības centru attīstības projektiem nevajadzētu nodarīt būtisku kaitējumu sešiem vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18.jūnija Regulas (ES) Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 17. panta izpratnē, proti, projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekts atbilst principam “Nenodarīt būtisku kaitējumu”:
1. Klimata pārmaiņu mazināšanai, lai neradītu ievērojamas siltumnīcefekta gāzu emisijas:
a) projektu ietvaros tiks nodrošināta zaļā publiskā iepirkuma prasību ievērošana. Veicot iepirkuma procedūru, projektu iesniedzējiem jāpiemēro zaļā publiskā iepirkuma principi un prasības saskaņā ar MK 2017.gada 20.jūnija noteikumiem Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”, tādējādi ilgtermiņā mazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām, koncentrējoties uz otrreizējo būvmateriālu un materiālu izmantošanu, tāpat priekšroka dodama videi draudzīgākiem materiāliem, kas satur mazāk kaitīgo vielu;
b) saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojumu “Eiropas Renovācijas vilnis - par zaļākām ēkām, jaunām darbvietām un labāku dzīvi” prioritāri tiek noteikta esošo valstij piederošo ēku atjaunošanas vai pārbūves būvniecība. Atbalstāmi ir energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, kas paredz enerģijas ietaupījumu vai pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem, vai pasākumus, kas kopumā vai daļēji ir aizstājami ar izmaksefektīviem, tehniski, ekonomiski un videi nekaitīgiem alternatīviem pasākumiem, un vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu;
2. Pielāgošanās klimata pārmaiņām, lai neizraisītu pašreizējā klimata un gaidāmā klimata nelabvēlīgās ietekmes palielināšanos uz pašu darbību vai uz cilvēkiem, dabu vai aktīviem:
a) tā kā viens no prognozētajiem klimata pārmaiņu izraisītajiem riskiem būvniecībā ir iekštelpu pārkaršana, tiks atbalstīti ēku būvniecības projektos iekļautie telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumi. Prasība attiecībā uz publisko ēku ventilāciju ir pārņemta nacionālajos normatīvajos aktos, saskaņā ar MK 2015. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 310 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija"" noteikto, un to kontrolē būvuzraugs;
3. Ilgtspējīgai ūdens un jūras resursu izmantošanai un aizsardzībai, lai nekaitētu ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, vai jūras ūdeņu labam vides stāvoklim:
a) projektu iesniedzējiem jāizvērtē tādu risinājumu ieviešanu un ūdens resursu lietošanu, kas, ievērojot Ūdens apsaimniekošanas likumā u.c. normatīvajos aktos noteiktās prasības atbilstoši plānotajiem pasākumiem, veicinātu ilgtspējīgu un racionālu ūdens resursu lietošanu, uzlabotu ūdens vides aizsardzību, piemēram, izbūvējot lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmas, plānot ūdenscaurlaidīgus segumus (ietvēm, laukumiem), lai mazinātu applūšanas riskus spēcīgu lietusgāžu gadījumā, nodrošinot virsūdeņu savākšanu un attīrīšanu;
4. Aprites ekonomikai, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to pārstrādi, lai materiālus vai dabas resursus tiešā vai netiešā veidā neizmantotu neefektīvi, vai lai nepalielinātu atkritumu rašanos, sadedzināšanu vai apglabāšanu, vai lai atkritumu ilgtermiņa apglabāšana neradītu būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi:
a) ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvā 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem noteiktos mērķus, projektu iesniedzējiem kopā ar projekta iesniegumu nepieciešams iesniegt apliecinājumus par to, ka tiks ievērotas MK 2021.gada 26.oktobra noteikumos Nr.712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” 6. punktā un MK noteikumu Nr.353 2. pielikumā noteiktās prasības, tostarp, ka nebīstamos būvgružus un ēku nojaukšanas atkritumus, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju atkārtoti izmanto būvniecības objektā uz vietas (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) vai tos nodos sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai uzņēmumiem, kas saņēmuši atbilstošas piesārņojošās darbības atļaujas;
5. Piesārņojuma novēršanai un kontrolei, lai neradītu piesārņojošo vielu emisiju pieaugumu gaisā, ūdenī vai zemē:
a) izvēloties veikt ieguldījumus infrastruktūrā, t.sk. būvniecībā vai teritoriju labiekārtošanā, projekta iesniedzējs tiks aicināts izvērtēt tādu infrastruktūras uzlabošanas attīstības risinājumu pielietošanu, kas novērstu piesārņojuma rašanos. 2.2.3.2. pasākums neradīs ievērojamu piesārņojošo vielu emisiju pieaugumu gaisā, ūdenī vai zemē, mazinot piesārņojošo vielu nokļūšanu virszemes ūdeņos. Tiks ievēroti visi atbilstošie vides aizsardzības normatīvi;
b) nav paredzams, ka 2.2.3.2. pasākums būtiski palielinās piesārņojošo vielu emisijas gaisā, bet MK noteikumu projekta ietvaros tiek plānots atbalstīt arī teritorijas labiekārtošanas darbus, tostarp apzaļumošanu un koku stādīšanu, tādējādi nodrošinot zaļu un ilgtspējīgas vides mērķu sasniegšanu. Apstādījumi mazina gaisa temperatūru un palīdz gaisa temperatūras svārstības padarīt mērenākas. Turklāt apstādījumu teritorijās ir vērojamas daudz mazākas temperatūras svārstības;
c) būvniecības procesa negatīvo ietekmi plānots mazināt, atbalstot zaļā publiskā iepirkuma piemērošanu - tiks ievēroti zaļā publiskā iepirkuma principi, veicot iepirkuma procedūru būvniecības darbiem saskaņā ar prasībām zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtību. Infrastruktūras attīstības vai būvniecības procesa laikā tiks veikti nacionālā likumdošanā paredzētie pasākumi trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisiju samazināšanai;
6. Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, lai tā nekaitētu ekosistēmu labam stāvoklim un izturētspējai un dzīvotņu un sugu aizsardzības statusam:
a) Projektos paredzētā infrastruktūras izveide tiek plānota kompleksi un ir atbilstoša īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī tiek nodrošināts, ka projekta īstenošanas laikā netiks veikti mežizstrādes darbi būvniecības vajadzībām putnu ligzdošanas periodā.
Lai nodrošinātu projektu atbilstību horizontālajam principam “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Klimatdrošināšana”, finansējuma saņēmējs projekta iesniegumā iekļauj darbības, kas ir atbilstošas 2020. gada 28. janvāra Informatīvā ziņojuma "Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam" noteiktajai virzības vīzijai attiecībā uz jaunām ēkām, ēku atjaunošanu un pārbūvi atbilstoši šobrīd spēkā esošā regulējuma prasībām, vienlaikus nodrošinot atjaunoto, pārbūvēto un jaunbūvēto ēku un ar to saistītās infrastruktūras energoresursu patēriņu no atjaunīgajiem energoresursiem. Minētā prasība projekta pēcuzraudzības periodā ir uzskatāma par izpildītu, ja atjaunīgo energoresursu īpatsvars būvē un ar to saistītajā infrastruktūrā sastāda vismaz 80 procentu. Īpatsvara aprēķina noteikšanai izmanto atjaunīgo energoresursu izmantojošo enerģiju ražojošo iekārtu saražotās enerģijas daudzumu, elektroenerģijas daudzumu, kas patērēts un atdots tīklā, kā arī nosakot no fosilajiem energoresursursiem saražotās patērētās enerģijas daudzumu, ja tāda energoresursu iztrūkumu brīžos energopatēriņa nodrošināšanai tiek patērēta. Atbilstību prasībai nosaka katru projekta pēcuzraudzības kalendāro gadu, sākot ar pirmo pilno kalendāro gadu pēc projekta īstenošanas.
Lai projekts atbilstu horizontālajam principam “Klimatdrošināšana”, finansējuma saņēmējs projekta iesniegumā infrastruktūras projektos paredzētajām darbībām veic klimata risku izvērtējumu un paredz risku mazinošus pasākumus. Ja iespējams, tad projekta būvniecības pasākumos jānodrošina oglekļa noglabāšana ilglaicīgos produktos.
Lai veicinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu publisko teritoriju attīstību, ieguldījumus paredzēts veikt, ņemot vērā Eiropas Jaunā Bauhaus principus: estētika, ilgtspējība, iekļautība, tai skaitā, nodrošinot dabā balstītu risinājumu un universālā dizaina principu ievērošanu. Piemēram, principa “ilgtspējība” ievērošana tiks nodrošināta, ja projekta iesniegumā tiks norādīts vismaz viens dabā balstīts risinājums, ar nosacījumu, ka projekts veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām (mazina klimata pārmaiņu risku ietekmes), principa “iekļautība” ievērošana tiks nodrošināta, projekta īstenošanā paredzot universālā dizaina principu ievērošanu, kas nodrošina vienādas iespējas ikvienam. Savukārt principu “estētika” paredzēts nodrošināt, projektu izstrādē un īstenošanā pieaicinot kvalificētus speciālistus arhitektūras, ainavu arhitektūras vai telpiskās plānošanas jomās. Pielāgošanās klimata pārmaiņām ietver arī teritorijas funkcionalitātes uzlabošanu, netieši veicinot projekta teritorijas apkārtnē esošo uzņēmējdarbības piedāvāto pakalpojumu attīstīšanu vai jaunu pakalpojumu sniedzēju saimnieciskās darbības uzsākšanu.
Īstenošana un uzraudzība
Projektu uzraudzību nodrošina CFLA.
[9] https://likumi.lv/ta/id/193117-dabas-aizsardzibas-parvaldes-nolikums
[10] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
[11] Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gada plānošanas periodā, pieejams: https://m.esfondi.lv/upload/2021-2027/attiec_vadl_21-27__final.pdf
[12] https://ec.europa.eu/regional_policy/en/newsroom/news/2021/09/20-09-2021-project-selection-the-economic-appraisal-vademecum
[13] https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/120c6fcc-3841-4596-9256-4fd709c49ae4
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Nav paredzams, ka 2.2.3.2. pasākuma īstenošanai būs tieša ietekme uz sociālo sfēru, pārvaldes iestāžu funkcijām un cilvēkresursiem. Vērtējot pasākuma īstenošanas ietekmi uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām, nav identificēts administratīvā sloga palielinājums ne potenciālajiem finansējuma saņēmējiem, ne fondu vadībā iesaistītajām institūcijām. Pēc projektu ieviešanas atjaunotos vai jaunizveidotos dabas un vides izglītības centrus varēs izmantot gan formālās izglītības nodrošināšanai, piemēram, izglītības iestādēm rīkojot mācību ekskursijas, kā arī pulcējot cilvēkus neformālas izglītības nodrošināšanai.
Dabas aizsardzības pārvalde projektā pildīs finansējuma saņēmēja funkcijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pildīs atbildīgās iestādes funkcijas
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Plānotais valsts budžets kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta finansējums norādīts saskaņā ar VARAM 2023. gada 23. janvārī sagatavotajām budžeta izdevuma prognozēm ES fondu 2021. - 2027. gada plānošanas periodā (indikatīvi):
2024. gads - deklarējamo maksājumu summa 484 800 EUR (t.sk. 412 080 EUR ERAF finansējums, 72 720 EUR valsts budžeta finansējums);
2025. gads - deklarējamo maksājumu summa 1 674 750 EUR (t.sk. 1 423 538 EUR ERAF finansējums, 251 212 EUR valsts budžeta finansējums);
2026. gads - deklarējamo maksājumu summa 1 674 750 EUR (t.sk. 1 423 538 EUR ERAF finansējums, 251 212 EUR valsts budžeta finansējums);
2027. gads - deklarējamo maksājumu summa 1 435 500 EUR (t.sk. 1 220 175 EUR ERAF finansējums, 215 325 EUR valsts budžeta finansējums);
2028. gads - deklarējamo maksājumu summa 1 914 000 EUR (t.sk. 1 626 900 EUR ERAF finansējums, 287 100 EUR valsts budžeta finansējums);
2029. gads - deklarējamo maksājumu summa 1 435 500 EUR (t.sk. 1 220 175 EUR ERAF finansējums, 215 325 EUR valsts budžeta finansējums);
2030. gads - deklarējamo maksājumu summa 950 700 EUR (t.sk. 808 094 EUR ERAF finansējums, 142 606 EUR valsts budžeta finansējums)
Izmaiņas kārtējā gadā norādītas atbilstoši prognozēm par projektu īstenošanas gaitu un projekta iesniedzēja plānotajām darbībām. Budžeta ieņēmumi plānoti kā ES fondu atmaksas, savukārt izdevumi - projektā plānotais ES fondu finansējums un valsts budžeta līdzfinansējuma (15%) summa.
Investīcijas plānotas zem šādiem intervences kodiem:
060 - Pielāgošanās klimata pārmaiņu pasākumiem, ar klimatu saistīto risku novēršanas pārvaldība - 647 063 EUR (stājoties spēkā Programmas grozījumiem);
079 - Dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, dabas mantojums un resursi,
zaļā un zilā infrastruktūra – 8 781 562 EUR sabiedrības vides un dabas izglītības veicināšanai.
Pasākumam nepieciešamais ERAF un valsts budžets līdzfinansējums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks pieprasīts no 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
Pēc projektu īstenošanas projektu ietvaros pilnveidotās vai jaunizveidotās infrastruktūras ekspluatācijai un uzturēšanai būs nepieciešami papildu līdzekļi no valsts budžeta, jo projekta ietvaros atbalstītajā infrastruktūrā ieņēmumi par sniegtajiem pakalpojumiem nespēs segt visas uzturēšanas izmaksas (skatīt 2. tabulu, detalizēti izdevumu aprēķini pieejami anotācijas pielikumā "Projektu uzturēšanas izmaksas pēcieviešanas periodā"). Jautājums par papildu valsts budžeta finansējumu uzturēšanas izmaksu segšanai kārtējā gada ietvaros ir izskatāms un piešķirams Likumā par budžetu un finanšu vadību 9.1 panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā un valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā Likumā par budžetu un finanšu vadību 18.1 panta sestās daļas 7.punktā noteiktajā kārtībā. Veicot līdzšinējās aplēses par potenciālo apmeklētāju plūsmu jaunizveidotajos objektos un potenciālajiem ieņēmumiem no konkrētiem maksas pakalpojumiem (piemēram, semināru rīkošana) tajos, ir maz ticams, ka iegūtie ieņēmumi spēs segt visus dabas centru uzturēšanas izdevumus. Vienlaikus saskaņā ar pasākumam piemērojamiem komercdarbības atbalsta nosacījumiem un Pārvaldei deleģētajiem uzdevumiem, ieņēmumi dabas centros ikgadēji nevar nepārsniegt 50 procentus no infrastruktūras un aprīkojuma uzturēšanas izdevumiem. Pēc projektu ieviešanas tiks aktualizēti 2023. gada 13. jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 298 "Dabas aizsardzības pārvaldes publisko maksas pakalpojumu cenrādis", nosakot dabas centros sniegtos maksas pakalpojumus.
2. tabula Prognozētās indikatīvās uzturēšanas izmaksas (EUR) projektu pēcieviešanas periodā pa atbalstāmajām darbībām (saskaņā ar anotācijas pielikumu)
Prognozētās uzturēšanas izmaksas projektu pēcieviešanas periodā | 2030 | 2031 | 2032 | 2033 | 2034 |
ĶEMERU NACIONĀLĀ PARKA DABAS CENTRS | 122 000 | 147 000 | 147 000 | 157 000 | 157 000 |
GAUJAS NACIONĀLĀ PARKA DABAS CENTRS | 154 000 | 179 000 | 179 000 | 189 000 | 189 000 |
RĀZNAS NACIONĀLĀ PARKA DABAS CENTRS | 110 000 | 125 000 | 130 000 | 135 000 | 135 000 |
SLĪTERES NACIONĀLĀ PARKA DABAS CENTRS | 110 000 | 125 000 | 135 000 | 135 000 | 135 000 |
KOPĀ | 496 000 | 576 000 | 591 000 | 616 000 | 616 000 |
Izmaksu pieaugums uzturēšanas izdevumiem pa gadiem saistīts ar uzstādītās infrastruktūras un ekspozīciju nolietojumu. Jo lielāks nolietojums, jo vairāk jāiegulda dažādu ekspozīcijas interaktīvo elementu atjaunošanai, labošanai, aizvietojošu elementu nomaiņai utt.
Noteikumi paredz iespēju projektā plānot rezerves izmaksas ne vairāk kā 10% apmērā no attiecināmo būvniecības izmaksu kopsummas, ņemot vērā līdzšinējo projektu ieviešanas gaitu un pieredzi.
4.2. Cita informācija
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
5.2. Citas starptautiskās saistības
5.3. Cita informācija
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
6.4. Cita informācija
MK noteikumu projektu izstrādā VARAM, tas tiek saskaņots ar Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju, Ekonomikas ministriju un citām institūcijām atbilstoši MK 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” noteiktajai kārtībai. Noteikumu projekta starpinstitūciju saskaņošanā savu saskaņojumu, noteikumu projektu saskaņojot bez priekšlikumiem un iebildumiem deva arī Latvijas Pašvaldību savienība. Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda 2.politikas mērķa “Zaļāka Eiropa” apakškomitejas sēdē 2023. gada 28. septembrī, kurā tika skatīti 2.2.3.2. pasākuma projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji, piedalījās un savu viedokli pārstāvēja biedrības un nodibinājumi: biedrība "Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "Rīgas metropole"", biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija", Latvijas Lauku forums, Latvijas Jaunatnes Padome, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Vides konsultatīvā padome, Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Reģionālo attīstības centru un novadu apvienība. Vides konsultatīvā padome piedalījās arī projekta iesnieguma kritēriju saskaņošanas rakstiskajā procedūrā.
Īstenojot projektus, finansējuma saņēmējam jānodrošina informācijas un publicitātes pasākumi, kas noteikti Komisijas regulā Nr. 2021/1060 un normatīvajos aktos par Eiropas Savienības fondu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu. MK noteikumu projekts tika publicēts Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā sabiedriskai apspriešanai, tai skaitā nodrošinot ikvienam interesentam iespēju sniegt savu viedokli.
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Dabas aizsardzības pārvalde
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
7.5. Cita informācija
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
- projekta vai finansējuma saņēmēja tīmekļvietnē tiks izveidota sadaļa “Viegli lasīt”, kurā iekļauta īsa aprakstoša informācija par projektu un citu lasītājiem nepieciešamu informāciju vieglajā valodā, lai plašākai sabiedrībai nodrošinātu iespēju uzzināt par ES fondu ieguldījumiem;
- nodrošinot informāciju publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, ir jānodrošina, ka to saturs ir piekļūstams cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus;
- projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem. Vienlaikus visiem darbiniekiem ar invaliditāti tiks nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas, tostarp nodrošinot piekļūstamību, pielāgojot darba vietu un tehnoloģijas.
Atbilstoši 2023.gada 2.novembra Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada finanšu plānošanas perioda Uzraudzības komitejas Lēmumam Nr. L-2023/21-27/75 apstiprināti 2.2.3.2. pasākuma 1. kārtas projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji, kuru ietvaros projektam izvirzīts Horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” specifiskais atbilstības kritērijs. Anotācijas sadaļas "Risinājuma apraksts" apakšsadaļā Horizontālie principi skaidrota atbilstība Labklājības ministrijas administrētajam horizontālajam principam “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (turpmāk - HP VINPI) saskaņā ar Labklājības ministrijas vadlīnijām par HP VINPI īstenošanu un uzraudzību (https://www.lm.gov.lv/lv/media/22182/download?attachment).
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību” https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download, https://www.lm.gov.lv/lv/metodiskie-materiali);
- projektu vadībā un īstenošanā tiks ieviesti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves līdzsvaru, paredzot elastīga un nepilna laika darba iespēju nodrošināšanu vecākiem ar bērniem un personām, kuras aprūpē tuviniekus;
- sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienlīdzīga darba samaksa un vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas, tostarp nodrošinot dalību apmācībās, semināros, komandējumos.