25-TA-2241: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Tiesību akta projekta "Grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā" (turpmāk – Likumprojekta) izstrāde izriet no Ministru kabineta 2025.gada 2.septembra sēdes protokollēmuma Nr.34 25. § 1.6. punktā, 2.punktā un 3.punktā dotā uzdevuma Veselības ministrijai sagatavot grozījumus Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā (turpmāk – Izdienas pensiju likums), ietverot turpmāk minēto:
1.6.1.
personām (izņemot personas, kuras attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) jau būs ieguvušas tiesības uz izdienas pensijas piešķiršanu atbilstoši pašlaik spēkā esošiem tiesību aktiem) izdienas pensijas aprēķina formulas grozījumus, paredzot, ka aprēķinā neņem vērā pēdējos 2 mēnešus;
1.6.2.
personām, kurām attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 15 gadi, papildus 1.6.1. punktā minētajam izdienas stāžs tiek pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) par pieciem gadiem;
1.6.3.
personām, kurām attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 10 gadi, papildus 1.6.1. punktā un 1.6.2. punktā minētajam;
1.6.3.1.
izdienas pensija tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas (atvaļināšanas) no darba (dienesta);
1.6.3.2.
minimālais izdienas pensijas apmērs tiek samazināts par 20 % punktiem un maksimālais izdienas pensijas apmērs tiek samazināts par 10 % punktiem, bet par 5 % punktiem, ja persona tiek atbrīvota no amata veselības stāvokļa dēļ;
1.6.4.
personām, kuras uzsāks dienestu pēc attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās (01.01.2027.), papildus 1.6.1. punktā, 1.6.2. punktā un 1.6.3. punktā minētajam:
1.6.4.1.
izdienas stāžā var iekļaut privātajā sektorā nostrādāto darba stāžu, bet tas var veidot ne vairāk kā 20 % no kopējā izdienas stāža;
1.6.4.2.
izdienas pensija tiek maksāta līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas brīdim, pēc tam izdienas pensijas izmaksa tiek izbeigta un persona saņem vecuma pensiju, kas aprēķināta vispārējā kārtībā no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām;
2. personas, kas devušās izdienas pensijā, nedrīkst saņemt izdienas pensiju, ja turpina darba gaitas tajā pašā vai citā izdienas profesijā;
3. Neatkarīgi no vecuma persona varēs tikt atbrīvota no amata veselības stāvokļa dēļ atbilstoši Arodārstu konsīlija lēmumam.
1.6.1.
personām (izņemot personas, kuras attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) jau būs ieguvušas tiesības uz izdienas pensijas piešķiršanu atbilstoši pašlaik spēkā esošiem tiesību aktiem) izdienas pensijas aprēķina formulas grozījumus, paredzot, ka aprēķinā neņem vērā pēdējos 2 mēnešus;
1.6.2.
personām, kurām attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 15 gadi, papildus 1.6.1. punktā minētajam izdienas stāžs tiek pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) par pieciem gadiem;
1.6.3.
personām, kurām attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 10 gadi, papildus 1.6.1. punktā un 1.6.2. punktā minētajam;
1.6.3.1.
izdienas pensija tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas (atvaļināšanas) no darba (dienesta);
1.6.3.2.
minimālais izdienas pensijas apmērs tiek samazināts par 20 % punktiem un maksimālais izdienas pensijas apmērs tiek samazināts par 10 % punktiem, bet par 5 % punktiem, ja persona tiek atbrīvota no amata veselības stāvokļa dēļ;
1.6.4.
personām, kuras uzsāks dienestu pēc attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās (01.01.2027.), papildus 1.6.1. punktā, 1.6.2. punktā un 1.6.3. punktā minētajam:
1.6.4.1.
izdienas stāžā var iekļaut privātajā sektorā nostrādāto darba stāžu, bet tas var veidot ne vairāk kā 20 % no kopējā izdienas stāža;
1.6.4.2.
izdienas pensija tiek maksāta līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas brīdim, pēc tam izdienas pensijas izmaksa tiek izbeigta un persona saņem vecuma pensiju, kas aprēķināta vispārējā kārtībā no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām;
2. personas, kas devušās izdienas pensijā, nedrīkst saņemt izdienas pensiju, ja turpina darba gaitas tajā pašā vai citā izdienas profesijā;
3. Neatkarīgi no vecuma persona varēs tikt atbrīvota no amata veselības stāvokļa dēļ atbilstoši Arodārstu konsīlija lēmumam.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Veikt grozījumus Izdienas pensiju likumā, lai risinātu identificētos izdienas pensiju pārnozaru segmentācijas, pieaugošās attālināšanās no valsts vecuma pensijas sistēmas, strauji augošo valsts budžeta izdevumu un izdienas subjektu nodarbinātības riskus, kā arī tiesiski nostiprinātu Ministru kabineta pieņemto lēmumu un nodrošinātu tā īstenošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valsts kancelejas izstrādātajā Informatīvajā ziņojumā “Par izdienas pensiju sistēmas izmaiņām” (25-TA-1984) (turpmāk – informatīvais ziņojums) norādīts, ka sākotnēji izdienas pensijas no valsts pamatbudžeta bija paredzētas tikai Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm un militārpersonām, tomēr pakāpeniski personu loks tika paplašināts un patlaban izdienas pensiju sistēmu regulē 9 likumi un vairāki saistītie normatīvie akti, aptverot plašu profesiju loku. Izdienas pensijas lielākoties piešķir, pamatojoties uz personas nostrādāto laiku konkrētajā amatā, profesijā vai izdienas laiku un personas sasniegto vecumu. Tomēr pensiju saņēmēju grupas un nosacījumi ir pievienoti situatīvi, ar konkrētu nozarisko motivāciju, kas ir segmentējis izdienas pensiju normatīvo ietvaru, radot būtiskas atšķirības un nevienlīdzības gan izdienas pensiju piešķiršanā, gan aprēķināšanā starp resoriem, kā arī tās nav pārskatītas mainoties apstākļiem nozarēs un kopējā darba tirgū Latvijā.
Kopumā izdienas pensiju normatīvā ietvara segmentācija ir novedusi pie vairākām būtiskām atšķirībām izdienas pensiju piešķiršanā un aprēķināšanā starp resoriem:
– pensionēšanās vecums starp profesijām svārstās no vidēji 46 līdz 65,5 gadiem;
– minimālais izdienas stāžs ir amplitūdā no 10 līdz 30 gadiem;
– profesijām ir atšķirīgi izdienas stāžam pielīdzināmie periodi;
– vidējais izdienas pensijas apmērs starp profesijām ir no 815,4 līdz 3181,6 eiro;
– atšķiras izdienas pensijas minimālās likmes un aprēķina periodi.
Izdienas pensiju sistēma ir kļuvusi par vienu no būtiskākajām valsts budžeta pozīcijām, ar tendenci strauji pieaugt. Periodā no 2011. līdz 2024. gadam izdienas pensijas saņēmēju skaits ir palielinājies par 69,2 %, sasniedzot 12176 personas. Minēto izskaidro gan jaunu profesiju ienākšana izdienas pensiju sistēmā, gan izdienas pensijas raksturs – tā tiek piešķirta uz mūžu.
Nemainoties izdienas pensijas piešķiršanas politikai, izdienas pensijas saņēmēju skaits turpinās pieaugt. Tajā pašā laikā valsts budžeta izdevumi no pamatbudžeta izdienas pensijām ir palielinājušies par 288,9 %, sasniedzot 115,9 milj. eiro gadā. Tas pārsvarā ir skaidrojams ar darba samaksas pieaugumu profesijās, kas paredz izdienas stāža uzkrāšanu, saņēmēju skaita augošu dinamiku un izdienas pensiju indeksāciju. Pie nemainīgas politikas ir paredzams, ka 2030.gadā valsts budžeta izdevumi izdienas pensijām pārsniegs 200 milj. eiro.
Izdienas pensiju sistēma Latvijā ir veidojusies vēsturiski, balstoties uz novecojušiem regulējumiem un kritērijiem, kas vairs neatbilst mūsdienu darba tirgus, valsts pārvaldes, pensiju sistēmas un plašākam sociālās drošības attīstības kontekstam. Līdz ar darba tirgus pārmaiņām, valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas attīstību un sociālās drošības sistēmas attīstību, kā arī izmaiņām valsts vispārējā pensiju sistēmā, izdienas pensiju sistēma Latvijā nav attīstījusies vienoti un koordinēti, radot arvien pieaugošu slogu uz valsts budžetu un raisot jautājumus par sistēmas ilgtspēju un taisnīgumu.
Salīdzinot valsts vecuma pensijas un izdienas pensiju sistēmas, redzams, ka izdienas pensiju sistēma laika gaitā ir būtiski attālinājusies no valsts vecuma pensiju sistēmas un kļuvusi izteikti netaisnīgāka attiecībā pret to. Vidējais stāžs vecuma pensijas saņemšanai ir 39 gadi, kamēr prognozētais pensijas saņemšanas periods 16,5 gadi. Turpretī izdienas pensijas saņemšanai vidējais stāžs ir salīdzinoši īsāks - 26,3 gadi, bet prognozētais pensijas saņemšanas periods krietni ilgāks 28,6 gadi. Papildus, vidējās izdienas pensijas apmērs par 58,2% pārsniedz vidējo vecuma pensijas apmēru, savukārt valsts uzņemtās saistības uz personu un pensijas atvietojuma līmenis izdienas pensiju gadījumā aptuveni divas reizes pārsniedz uzņemtās saistības vecuma pensijas gadījumā.
Analizējot izdienas subjektu iesaisti darba tirgū pēc došanās izdienas pensijā, Valsts kanceleja ir secinājusi, ka aptuveni 24,3 % no izdienas pensijas saņēmējiem neturpina darba gaitas, savukārt aptuveni 17,7 % vidēji saņem ienākumus, kas nesasniedz valstī noteikto minimālo darba samaksu. Līdz ar to vien 57,9 % procenti ir nodarbināti veidā, kas nodrošina personai minimālo darba samaksu vai lielāku atalgojumu, savukārt analizējot izdienas pensijā esošo personu nodarbinātības biežumu, izriet, ka aptuveni 46,4 % no izdienas pensiju saņēmējiem ir pilnībā zuduši darba tirgum vai iesaistās tajā minimālā apmērā. Analogi starp 53,6 % personu, kam ir raksturīga lielāka iesaiste darba tirgū, vien daļa iesaistās tajā visā izdienas pensijas saņemšanas periodā. No minētā izriet divi būtiski izdienas pensijas saņēmēju riski:
– izdienas pensiju saņēmēju iespējamā iesaiste ēnu ekonomikā;
– atalgojuma dempings darba tirgū jeb darba devēji apzināti maksā zemāku algu, nekā būtu tirgus vai nozares vidējais līmenis par līdzvērtīgu darbu.
Valsts kanceleja norāda, ka tas veicina situāciju, kurā personas, kurām vēl būtu iespēja aktīvi piedalīties darba tirgū un dot ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā, izvēlas to nedarīt.
Lai nodrošinātu valsts budžeta izdevumu efektīvāku izmantošanu, vērtētu strauji augošo slogu uz fiskālo telpu, t.sk., lai rastu risinājumus sistēmas optimizācijai un nodrošinātu taisnīgu, samērīgu un sabiedrības atbalstītu izdienas pensiju sistēmu, politisko diskusiju rezultātā tika pieņemts lēmums izstrādāt plašākas izmaiņas izdienas pensiju regulējumos.
Ņemams vērā, ka piedāvātās izmaiņas tika sagatavotas savlaicīgi, dodot sabiedrībai iespēju ar tām iepazīties. Turklāt šā likumprojekta normas nestāsies spēkā uzreiz pēc to pieņemšanas Saeimā – vairākas no tām paredz pakāpenisku ieviešanu. Proti, reformas īstenošanai ir paredzēts pietiekams pārejas periods, un tās pilna ietekme skars tikai tos, kuri darbu izdienas profesijās sāks no 2027. gada 1. janvāra.
Kopumā izdienas pensiju normatīvā ietvara segmentācija ir novedusi pie vairākām būtiskām atšķirībām izdienas pensiju piešķiršanā un aprēķināšanā starp resoriem:
– pensionēšanās vecums starp profesijām svārstās no vidēji 46 līdz 65,5 gadiem;
– minimālais izdienas stāžs ir amplitūdā no 10 līdz 30 gadiem;
– profesijām ir atšķirīgi izdienas stāžam pielīdzināmie periodi;
– vidējais izdienas pensijas apmērs starp profesijām ir no 815,4 līdz 3181,6 eiro;
– atšķiras izdienas pensijas minimālās likmes un aprēķina periodi.
Izdienas pensiju sistēma ir kļuvusi par vienu no būtiskākajām valsts budžeta pozīcijām, ar tendenci strauji pieaugt. Periodā no 2011. līdz 2024. gadam izdienas pensijas saņēmēju skaits ir palielinājies par 69,2 %, sasniedzot 12176 personas. Minēto izskaidro gan jaunu profesiju ienākšana izdienas pensiju sistēmā, gan izdienas pensijas raksturs – tā tiek piešķirta uz mūžu.
Nemainoties izdienas pensijas piešķiršanas politikai, izdienas pensijas saņēmēju skaits turpinās pieaugt. Tajā pašā laikā valsts budžeta izdevumi no pamatbudžeta izdienas pensijām ir palielinājušies par 288,9 %, sasniedzot 115,9 milj. eiro gadā. Tas pārsvarā ir skaidrojams ar darba samaksas pieaugumu profesijās, kas paredz izdienas stāža uzkrāšanu, saņēmēju skaita augošu dinamiku un izdienas pensiju indeksāciju. Pie nemainīgas politikas ir paredzams, ka 2030.gadā valsts budžeta izdevumi izdienas pensijām pārsniegs 200 milj. eiro.
Izdienas pensiju sistēma Latvijā ir veidojusies vēsturiski, balstoties uz novecojušiem regulējumiem un kritērijiem, kas vairs neatbilst mūsdienu darba tirgus, valsts pārvaldes, pensiju sistēmas un plašākam sociālās drošības attīstības kontekstam. Līdz ar darba tirgus pārmaiņām, valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas attīstību un sociālās drošības sistēmas attīstību, kā arī izmaiņām valsts vispārējā pensiju sistēmā, izdienas pensiju sistēma Latvijā nav attīstījusies vienoti un koordinēti, radot arvien pieaugošu slogu uz valsts budžetu un raisot jautājumus par sistēmas ilgtspēju un taisnīgumu.
Salīdzinot valsts vecuma pensijas un izdienas pensiju sistēmas, redzams, ka izdienas pensiju sistēma laika gaitā ir būtiski attālinājusies no valsts vecuma pensiju sistēmas un kļuvusi izteikti netaisnīgāka attiecībā pret to. Vidējais stāžs vecuma pensijas saņemšanai ir 39 gadi, kamēr prognozētais pensijas saņemšanas periods 16,5 gadi. Turpretī izdienas pensijas saņemšanai vidējais stāžs ir salīdzinoši īsāks - 26,3 gadi, bet prognozētais pensijas saņemšanas periods krietni ilgāks 28,6 gadi. Papildus, vidējās izdienas pensijas apmērs par 58,2% pārsniedz vidējo vecuma pensijas apmēru, savukārt valsts uzņemtās saistības uz personu un pensijas atvietojuma līmenis izdienas pensiju gadījumā aptuveni divas reizes pārsniedz uzņemtās saistības vecuma pensijas gadījumā.
Analizējot izdienas subjektu iesaisti darba tirgū pēc došanās izdienas pensijā, Valsts kanceleja ir secinājusi, ka aptuveni 24,3 % no izdienas pensijas saņēmējiem neturpina darba gaitas, savukārt aptuveni 17,7 % vidēji saņem ienākumus, kas nesasniedz valstī noteikto minimālo darba samaksu. Līdz ar to vien 57,9 % procenti ir nodarbināti veidā, kas nodrošina personai minimālo darba samaksu vai lielāku atalgojumu, savukārt analizējot izdienas pensijā esošo personu nodarbinātības biežumu, izriet, ka aptuveni 46,4 % no izdienas pensiju saņēmējiem ir pilnībā zuduši darba tirgum vai iesaistās tajā minimālā apmērā. Analogi starp 53,6 % personu, kam ir raksturīga lielāka iesaiste darba tirgū, vien daļa iesaistās tajā visā izdienas pensijas saņemšanas periodā. No minētā izriet divi būtiski izdienas pensijas saņēmēju riski:
– izdienas pensiju saņēmēju iespējamā iesaiste ēnu ekonomikā;
– atalgojuma dempings darba tirgū jeb darba devēji apzināti maksā zemāku algu, nekā būtu tirgus vai nozares vidējais līmenis par līdzvērtīgu darbu.
Valsts kanceleja norāda, ka tas veicina situāciju, kurā personas, kurām vēl būtu iespēja aktīvi piedalīties darba tirgū un dot ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā, izvēlas to nedarīt.
Lai nodrošinātu valsts budžeta izdevumu efektīvāku izmantošanu, vērtētu strauji augošo slogu uz fiskālo telpu, t.sk., lai rastu risinājumus sistēmas optimizācijai un nodrošinātu taisnīgu, samērīgu un sabiedrības atbalstītu izdienas pensiju sistēmu, politisko diskusiju rezultātā tika pieņemts lēmums izstrādāt plašākas izmaiņas izdienas pensiju regulējumos.
Ņemams vērā, ka piedāvātās izmaiņas tika sagatavotas savlaicīgi, dodot sabiedrībai iespēju ar tām iepazīties. Turklāt šā likumprojekta normas nestāsies spēkā uzreiz pēc to pieņemšanas Saeimā – vairākas no tām paredz pakāpenisku ieviešanu. Proti, reformas īstenošanai ir paredzēts pietiekams pārejas periods, un tās pilna ietekme skars tikai tos, kuri darbu izdienas profesijās sāks no 2027. gada 1. janvāra.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valsts kanceleja informatīvajā ziņojumā norāda, ka izdienas pensiju sistēma ir kļuvusi par vienu no būtiskām valsts budžeta pozīcijām, ar tendenci strauji pieaugt. Tā Latvijā ir veidojusies vēsturiski, balstoties uz novecojušiem regulējumiem un kritērijiem, kas vairs neatbilst mūsdienu darba tirgus, valsts pārvaldes, pensiju sistēmas un plašākam sociālās drošības attīstības kontekstam.
Līdz ar darba tirgus pārmaiņām, valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas attīstību un sociālās drošības sistēmas attīstību, kā arī izmaiņām valsts vispārējā pensiju sistēmā, izdienas pensiju sistēma Latvijā nav attīstījusies vienoti un koordinēti, radot arvien pieaugošu slogu uz valsts budžetu un raisot jautājumus par sistēmas ilgtspēju un taisnīgumu.
Līdz ar darba tirgus pārmaiņām, valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas attīstību un sociālās drošības sistēmas attīstību, kā arī izmaiņām valsts vispārējā pensiju sistēmā, izdienas pensiju sistēma Latvijā nav attīstījusies vienoti un koordinēti, radot arvien pieaugošu slogu uz valsts budžetu un raisot jautājumus par sistēmas ilgtspēju un taisnīgumu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz, ka izdienas stāžs tiek pakāpeniski palielināts kopumā par pieciem gadiem (par sešiem mēnešiem katru gadu).
Minētais regulējums attieksies uz tiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (turpmāk – NMPD) darbiniekiem, kuriem 2027.gada 1.janvārī uzkrātais izdienas stāžs būs mazāks kā 15 gadi.
Regulējums neattieksies uz tiem NMPD darbiniekiem, kuriem līdz 2027. gada 1. janvārim būs uzkrāts vairāk nekā 15 gadu izdienas stāžs, t.i., uz tiem darbiniekiem, kuriem tiesības uz izdienas pensiju rastos jau pēc pieciem gadiem. Līdz ar to tiem, kuri pensiju varētu saņemt salīdzinoši drīz, tiek saglabāti līdzšinējie nosacījumi, jo atlikuši vien daži gadi līdz šīs pensijas piešķiršanai.
Minētajiem darbiniekiem brīdī, kad iestāsies tiesības uz izdienas pensiju, tā tiks piešķirta, aprēķināta un izmaksāta atbilstoši Izdienas pensiju likuma noteikumiem, kuri bija spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim, izņemot šā likuma 4. pantu par darba samaksu, no kuras aprēķina izdienas pensiju. Proti, šiem darbiniekiem izdienas pensiju aprēķinās no darbinieka vidējās mēneša darba samaksas dienestā par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no darba, neņemot vērā pēdējos divus mēnešus pirms atbrīvošanas no darba.
Tāpat regulējums paredz, ka tiem NMPD darbiniekiem, kuriem 2027.gada 1.janvārī uzkrātais izdienas stāžs būs mazāks kā 15 gadi, izdienas stāžs, pieaugs pakāpeniski, proti, tas tiks paaugstināts par sešiem mēnešiem ik gadu līdz izdienas stāžs sasniegs 25 gadus.
Tādējādi tiks nodrošināts, ka jaunais tiesiskais regulējums (nosacījumi) tiek ieviests pakāpeniski, nodrošinot darbinieku tiesību mazāku ierobežojumu.
Norādāms, ka, paaugstinot izdienas stāža slieksni pensijas pieprasīšanai, tiek sekmēta personu ilgāka iesaiste darba tirgū, saņemot algu un maksājot sociālās apdrošināšanas iemaksas (t.i., turpinot krāt pensijas kapitālu).
Vienlaikus, ņemot vērā demogrāfisko situāciju un sabiedrības novecošanos, jaunu speciālistu piesaiste darba tirgum kļūst arvien sarežģītāka. Tāpat, ņemot vērā iedzīvotāju vidējā dzīves ilguma palielināšanos, ir būtiski, lai nozares speciālisti savus amata pienākumus veiktu ilgāk, tādējādi nodrošinot pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību un sniedzot ieguldījumu visas sabiedrības labā.
Vienlaikus Likumprojekts paredz, ka darbiniekiem, kuri darba tiesiskās attiecības uzsākts pēc 2027.gada 1.janvāra, izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaitīs darbu citās iestādēs, pie komersantiem un organizācijās amatā, kurā kalendāra gadā nostrādātas vidēji ne mazāk par 160 stundām mēnesī, bet tas neveidos vairāk kā 20 procentus no personas kopējā izdienas stāža.
Minētais regulējums attieksies uz tiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (turpmāk – NMPD) darbiniekiem, kuriem 2027.gada 1.janvārī uzkrātais izdienas stāžs būs mazāks kā 15 gadi.
Regulējums neattieksies uz tiem NMPD darbiniekiem, kuriem līdz 2027. gada 1. janvārim būs uzkrāts vairāk nekā 15 gadu izdienas stāžs, t.i., uz tiem darbiniekiem, kuriem tiesības uz izdienas pensiju rastos jau pēc pieciem gadiem. Līdz ar to tiem, kuri pensiju varētu saņemt salīdzinoši drīz, tiek saglabāti līdzšinējie nosacījumi, jo atlikuši vien daži gadi līdz šīs pensijas piešķiršanai.
Minētajiem darbiniekiem brīdī, kad iestāsies tiesības uz izdienas pensiju, tā tiks piešķirta, aprēķināta un izmaksāta atbilstoši Izdienas pensiju likuma noteikumiem, kuri bija spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim, izņemot šā likuma 4. pantu par darba samaksu, no kuras aprēķina izdienas pensiju. Proti, šiem darbiniekiem izdienas pensiju aprēķinās no darbinieka vidējās mēneša darba samaksas dienestā par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no darba, neņemot vērā pēdējos divus mēnešus pirms atbrīvošanas no darba.
Tāpat regulējums paredz, ka tiem NMPD darbiniekiem, kuriem 2027.gada 1.janvārī uzkrātais izdienas stāžs būs mazāks kā 15 gadi, izdienas stāžs, pieaugs pakāpeniski, proti, tas tiks paaugstināts par sešiem mēnešiem ik gadu līdz izdienas stāžs sasniegs 25 gadus.
Tādējādi tiks nodrošināts, ka jaunais tiesiskais regulējums (nosacījumi) tiek ieviests pakāpeniski, nodrošinot darbinieku tiesību mazāku ierobežojumu.
Norādāms, ka, paaugstinot izdienas stāža slieksni pensijas pieprasīšanai, tiek sekmēta personu ilgāka iesaiste darba tirgū, saņemot algu un maksājot sociālās apdrošināšanas iemaksas (t.i., turpinot krāt pensijas kapitālu).
Vienlaikus, ņemot vērā demogrāfisko situāciju un sabiedrības novecošanos, jaunu speciālistu piesaiste darba tirgum kļūst arvien sarežģītāka. Tāpat, ņemot vērā iedzīvotāju vidējā dzīves ilguma palielināšanos, ir būtiski, lai nozares speciālisti savus amata pienākumus veiktu ilgāk, tādējādi nodrošinot pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību un sniedzot ieguldījumu visas sabiedrības labā.
Vienlaikus Likumprojekts paredz, ka darbiniekiem, kuri darba tiesiskās attiecības uzsākts pēc 2027.gada 1.janvāra, izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaitīs darbu citās iestādēs, pie komersantiem un organizācijās amatā, kurā kalendāra gadā nostrādātas vidēji ne mazāk par 160 stundām mēnesī, bet tas neveidos vairāk kā 20 procentus no personas kopējā izdienas stāža.
Problēmas apraksts
Izdienas pensiju likumā ir noteikts, ka izdienas pensiju aprēķina no NMPD darbinieka vidējās mēneša darba samaksas dienestā par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no darba šajā dienestā. Vienlaikus minētais likums nosaka, ka izdienas pensiju piešķir 65 % apmērā no vidējās mēneša darba samaksas un ka maksimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst pārsniegt 80% no vidējās mēneša darba samaksas. Savukārt, ja darbinieks atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ, izdienas pensiju piešķir 40 % apmērā no vidējās mēneša darba samaksas.
Valsts kancelejas informatīvajā ziņojumā norādīts, ka strauji pieaug izdienas pensiju sistēmas radītais fiskālais slogs. No 2011.gada izdevumi izdienas pensijām ir gandrīz trīskāršojušies un ir paredzams, ka 2030.gadā valsts budžeta izdevumi jau pārsniegs 200 milj. eiro gadā.
Valsts kancelejas informatīvajā ziņojumā norādīts, ka strauji pieaug izdienas pensiju sistēmas radītais fiskālais slogs. No 2011.gada izdevumi izdienas pensijām ir gandrīz trīskāršojušies un ir paredzams, ka 2030.gadā valsts budžeta izdevumi jau pārsniegs 200 milj. eiro gadā.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto,
1) likumprojekts paredz izmaiņas izdienas pensijas aprēķinā, paredzot, ka izdienas pensija turpmāk tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas no darba.
Šāds regulējums tiks attiecināts uz tiem darbiniekiem, kuriem uz 2027.gada 1.janvāri uzkrātais izdienas stāžs ir mazāks par 10 gadiem.
Vienlaikus, ņemot vērā šī brīža Izdienas pensiju likuma 2.panta pirmās daļas pirmā punkta nosacījumu, tiesības uz izdienas pensiju ir darbiniekam, kurš sasniedzis 55 gadu vecumu un kura izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem, no kuriem pēdējie pieci gadi nostrādāti dienestā, kā arī likuma 4.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka izdienas pensiju aprēķina no darbinieka vidējās mēneša darba samaksas dienestā par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no darba šajā dienestā.
Ņemot vērā Ministru kabineta 2025. gada 2. septembra sēdes protokola Nr. 34 1.6.3., 1.6.3.1. un 1.6.4. apakšpunktu, paredzēts, ka darbiniekiem, kuriem attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī būs uzkrāts izdienas stāžs, kas mazāks par 10 gadiem, kā arī tiem, kuri darba tiesiskās attiecības uzsāks pēc šo grozījumu spēkā stāšanās, izdienas pensija tiks aprēķināta, ņemot vērā saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas no darba.
Šim nolūkam nepieciešams veikt grozījumus Izdienas pensiju likumā, paredzot, ka tiesības uz izdienas pensiju ir darbiniekam, kurš sasniedzis 55 gadu vecumu un kura izdienas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, no kuriem pēdējie 10 gadi nostrādāti dienestā.
Grozījums ir nepieciešams, lai būtu iespējams darbiniekam veikt izdienas pensijas aprēķinu, ņemot vērā saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas no darba, tādējādi novērstu pretrunas un atšķirīgas interpretācijas, kā arī lai tiesību norma būtu skaidra gan darbiniekiem, uz kuriem tā attiecas, gan arī tās piemērotājiem.
Savukārt tiem dienesta darbiniekiem, kuriem uz 2027.gada 1.janvāri uzkrātais izdienas stāžs ir lielāks par 10 gadiem, brīdī, kad iestājas tiesības uz izdienas pensiju, izdienas pensiju aprēķinās no amatpersonas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no darba, neņemot vērā pēdējos divus mēnešus pirms atbrīvošanas no darba.
2) likumprojekts paredz ierobežot izdienas pensijas apmēru, samazinot minimālo izdienas pensijas apmēru par 20 % punktiem un maksimālo izdienas pensijas apmēru par 10 % punktiem, bet par 5 % punktiem, ja persona tiek atbrīvota no amata veselības stāvokļa dēļ.
Šāds regulējums tiks attiecināts uz tiem darbiniekiem, kuriem uz 2027.gada 1.janvāri uzkrātais izdienas stāžs ir mazāks par 10 gadiem, kā arī tiem, kuri uzsāks darba tiesiskās attiecības pēc 2027. gada 1. janvāra.
Savukārt tiem dienesta darbiniekiem, kuriem uz 2027.gada 1.janvāri uzkrātais izdienas stāžs ir lielāks par 10 gadiem, brīdī, kad iestājas tiesības uz izdienas pensiju, piemēros likuma 5.panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumus, kas bija spēkā 2026.gada 31.decembrī.
1) likumprojekts paredz izmaiņas izdienas pensijas aprēķinā, paredzot, ka izdienas pensija turpmāk tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas no darba.
Šāds regulējums tiks attiecināts uz tiem darbiniekiem, kuriem uz 2027.gada 1.janvāri uzkrātais izdienas stāžs ir mazāks par 10 gadiem.
Vienlaikus, ņemot vērā šī brīža Izdienas pensiju likuma 2.panta pirmās daļas pirmā punkta nosacījumu, tiesības uz izdienas pensiju ir darbiniekam, kurš sasniedzis 55 gadu vecumu un kura izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem, no kuriem pēdējie pieci gadi nostrādāti dienestā, kā arī likuma 4.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka izdienas pensiju aprēķina no darbinieka vidējās mēneša darba samaksas dienestā par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no darba šajā dienestā.
Ņemot vērā Ministru kabineta 2025. gada 2. septembra sēdes protokola Nr. 34 1.6.3., 1.6.3.1. un 1.6.4. apakšpunktu, paredzēts, ka darbiniekiem, kuriem attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī būs uzkrāts izdienas stāžs, kas mazāks par 10 gadiem, kā arī tiem, kuri darba tiesiskās attiecības uzsāks pēc šo grozījumu spēkā stāšanās, izdienas pensija tiks aprēķināta, ņemot vērā saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas no darba.
Šim nolūkam nepieciešams veikt grozījumus Izdienas pensiju likumā, paredzot, ka tiesības uz izdienas pensiju ir darbiniekam, kurš sasniedzis 55 gadu vecumu un kura izdienas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, no kuriem pēdējie 10 gadi nostrādāti dienestā.
Grozījums ir nepieciešams, lai būtu iespējams darbiniekam veikt izdienas pensijas aprēķinu, ņemot vērā saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas no darba, tādējādi novērstu pretrunas un atšķirīgas interpretācijas, kā arī lai tiesību norma būtu skaidra gan darbiniekiem, uz kuriem tā attiecas, gan arī tās piemērotājiem.
Savukārt tiem dienesta darbiniekiem, kuriem uz 2027.gada 1.janvāri uzkrātais izdienas stāžs ir lielāks par 10 gadiem, brīdī, kad iestājas tiesības uz izdienas pensiju, izdienas pensiju aprēķinās no amatpersonas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no darba, neņemot vērā pēdējos divus mēnešus pirms atbrīvošanas no darba.
2) likumprojekts paredz ierobežot izdienas pensijas apmēru, samazinot minimālo izdienas pensijas apmēru par 20 % punktiem un maksimālo izdienas pensijas apmēru par 10 % punktiem, bet par 5 % punktiem, ja persona tiek atbrīvota no amata veselības stāvokļa dēļ.
Šāds regulējums tiks attiecināts uz tiem darbiniekiem, kuriem uz 2027.gada 1.janvāri uzkrātais izdienas stāžs ir mazāks par 10 gadiem, kā arī tiem, kuri uzsāks darba tiesiskās attiecības pēc 2027. gada 1. janvāra.
Savukārt tiem dienesta darbiniekiem, kuriem uz 2027.gada 1.janvāri uzkrātais izdienas stāžs ir lielāks par 10 gadiem, brīdī, kad iestājas tiesības uz izdienas pensiju, piemēros likuma 5.panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumus, kas bija spēkā 2026.gada 31.decembrī.
Problēmas apraksts
Izdienas pensiju likumā ir noteikts, ka izdienas pensijas saņēmējam valsts sociālās apdrošināšanas vecuma pensija tiek piešķirta saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”.
Ar dienu, kad sasniegts likumā “Par valsts pensijām” vecuma pensijas piešķiršanai noteiktais vecums, līdz vecuma pensijas piešķiršanai tiek pārtraukta izdienas pensijas izmaksa. Pēc vecuma pensijas piešķiršanas izdienas pensijas izmaksu atjauno, izdienas pensiju samazinot par piešķirtās vecuma pensijas apmēru un piešķirtās mūža pensijas mēneša apmēru, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu (ja šāds līgums noslēgts).
Tomēr Valsts kancelejas informatīvajā ziņojumā secināts, ka būtisks īpatsvars no izdienas pensijas saņēmējiem ir pilnībā zuduši darba tirgum vai iesaistās tajā minimālā apmērā, tāpat būtisks īpatsvars saņem atalgojumu, kas vidēji nesasniedz valstī noteikto minimālo darba samaksu, līdz ar to ir nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus.
Ar dienu, kad sasniegts likumā “Par valsts pensijām” vecuma pensijas piešķiršanai noteiktais vecums, līdz vecuma pensijas piešķiršanai tiek pārtraukta izdienas pensijas izmaksa. Pēc vecuma pensijas piešķiršanas izdienas pensijas izmaksu atjauno, izdienas pensiju samazinot par piešķirtās vecuma pensijas apmēru un piešķirtās mūža pensijas mēneša apmēru, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu (ja šāds līgums noslēgts).
Tomēr Valsts kancelejas informatīvajā ziņojumā secināts, ka būtisks īpatsvars no izdienas pensijas saņēmējiem ir pilnībā zuduši darba tirgum vai iesaistās tajā minimālā apmērā, tāpat būtisks īpatsvars saņem atalgojumu, kas vidēji nesasniedz valstī noteikto minimālo darba samaksu, līdz ar to ir nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Valsts kancelejas informatīvajā ziņojumā norādīto, lai motivētu personas pēc došanās izdienas pensijā turpināt aktīvi iesaistīties darba tirgū, likumprojekts paredz, ka izdienas pensija turpmāk tiks maksāta līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas brīdim, pēc tam izdienas pensijas izmaksa tiks izbeigta un persona saņems valsts vecuma pensiju, kas aprēķināta vispārējā kārtībā no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Šāds regulējums būs attiecināms tikai uz tiem dienesta darbiniekiem, kuri darba tiesiskās attiecības nodibinās pēc 2027. gada 1. janvāra. Tādējādi tiek nodrošināts skaidrs un uz nākotni vērsts regulējums, vienlaikus saglabājot esošajiem darbiniekiem, kuri tiks pieņemti darbā līdz 2026. gada 31. decembrim, līdzšinējo kārtību.
Šāds regulējums būs attiecināms tikai uz tiem dienesta darbiniekiem, kuri darba tiesiskās attiecības nodibinās pēc 2027. gada 1. janvāra. Tādējādi tiek nodrošināts skaidrs un uz nākotni vērsts regulējums, vienlaikus saglabājot esošajiem darbiniekiem, kuri tiks pieņemti darbā līdz 2026. gada 31. decembrim, līdzšinējo kārtību.
Problēmas apraksts
Izdienas pensiju likuma 2.panta pirmās daļas otrais punkts nosaka, ka tiesības uz izdienas pensiju ir darbiniekam, kurš neatkarīgi no vecuma atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) slēdzienam ir atbrīvots no dienesta veselības stāvokļa dēļ un kura izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem.
2024.gadā norisinājās tiesvedība administratīvajā lietā (Nr. A420187323), kas ierosināta pēc personas pieteikuma daļā par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA) direktora p.i. lēmuma atzīšanu par prettiesisku un pienākuma uzlikšanu VSAA izdot personai labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru personai tiktu piešķirta izdienas pensija [gadījumos, kad darbinieka veselības stāvoklis neatbilst veicamajiem amata pienākumiem]. Tiesa vienlaikus pieņēma blakus lēmumu par nepieciešamību veikt grozījumus Izdienas pensiju likumā, jo tā konstatēja pretrunas normatīvajos aktos. Minēto blakus lēmumu tiesa nosūtīja Saeimai un Ministru kabinetam.
Dienesta darbinieks 2023. gada 15. martā tika atbrīvots no dienesta saskaņā ar Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punktu veselības stāvokļa dēļ, pamatojoties uz arodslimību ārsta atzinumu. 2023. gada 20. martā persona ar iesniegumu vērsās VSAA, lūdzot piešķirt izdienas pensiju no 2023. gada 16. marta kā dienesta darbiniekam. 2023. gada 16. maijā aģentūras Rīgas pilsētas Zemgales nodaļa pieņēma lēmumu Nr. 23/1146581 “Par izdienas pensijas atteikšanu”, ar kuru nolēma atteikt pieteicējam piešķirt izdienas pensiju, jo pieteicējs ir atbrīvots no dienesta veselības stāvokļa dēļ, pamatojoties uz arodslimību ārsta atzinumu, nevis uz VDEĀVK slēdzienu, kas nedod tiesības uz izdienas pensiju. Persona Rīgas pilsētas Zemgales nodaļas pieņemto lēmumu Nr. 23/1146581 “Par izdienas pensijas atteikšanu” apstrīdēja VSAA direktoram.
VSAA direktora p.i. 2023. gada 19. jūnijā pieņēma lēmumu Nr. 23/1381428 “Par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Rīgas pilsētas Zemgales nodaļas 2023. gada 16. maija lēmumu Nr. 23/1146581 “Par izdienas pensijas piešķiršanas atteikumu””, atstājot aģentūras Rīgas pilsētas Zemgales nodaļas 2023. gada 16. maija lēmumu Nr. 23/1146581 negrozītu.
2023. gada 6. jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja pieteikums par Lēmuma Nr. 23/1146581 atzīšanu par prettiesisku un labvēlīga administratīvā akta izdošanu. 2024.gada 8.maijā (lieta Nr.A420187323) Tiesa apmierināja pietecēja pieteikumu un uzlika par pienākumu VSAA mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot personai labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu piešķirta izdienas pensija. Spriedums ir stājies spēkā 2024.gada 8.maijā.
Šī brīža Izdienas pensiju likuma 2.panta pirmās daļas 2.punkta redakcija nosaka, ka tiesības uz izdienas pensiju ir darbiniekam, kurš neatkarīgi no vecuma atbilstoši VDEĀVK slēdzienam ir atbrīvots no dienesta veselības stāvokļa dēļ un kura izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem.
Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 26.aprīļa noteikumu Nr.315 “Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas nolikums” 2.punktam VDEĀVK funkcija ir veikt prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi Invaliditātes likuma 7.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajām personām. Atbilstoši Invaliditātes likuma 8. pantam VDEĀVK, pamatojoties uz personas funkcionēšanas ierobežojuma izvērtējumu, izdod administratīvo aktu (lēmumu), ar kuru personai nosaka vai atsaka noteikt invaliditāti.
Tiesa ir konstatējusi pretrunas minētajos normatīvajos aktos.
Tiesa norāda, ka NMPD Izdienas pensiju likuma 2. panta pirmās daļas 2. punkts nepārprotami pieprasa VDEĀVK slēdzienu atbrīvošanai no dienesta veselības stāvokļa dēļ. Vienlaikus Tiesa ir konstatējusi, ka VDEĀVK kompetence neparedz šāda slēdziena izsniegšanu un VDEĀVK arī faktiski atsaka šādu slēdzienu izsniegt, kas nepieciešams, lai VSAA varētu pieņemt pozitīvu lēmumu par izdienas pensijas piešķiršanu. Tādējādi veidojas situācija, ka viena valsts iestāde – VSAA – no personas pieprasa tādu dokumentu, ko šī persona no attiecīgās iestādes, proti, VDEĀVK, nevar saņemt.
Saskaņā ar augstāk minēto normatīvo regulējumu, VDEĀVK kompetence ir novērtēt personas vispārējos veselības traucējumus un funkcionālās spējas un noteikt vai nenoteikt invaliditāti. Taču normatīvie akti neparedz VDEĀVK vērtēt personas veselības stāvokļa atbilstību kādai konkrētai profesijai, lai sniegtu slēdzienu, ka konkrētās personas veselības stāvoklis neatbilst, piemēram, tieši dienesta pienākuma pildīšanai. Šādas tiesību normas jēdzieniski un burtiski neatbilst pašreiz VDEĀVK normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.
Tiesa uzskata, ka nav pieļaujama situācija, ka divas valsts pārvaldes iestādes katra atbilstoši savai kompetencei raugās uz vienu un to pašu jautājumu atšķirīgi un tas rada šķēršļus indivīdam panākt savu tiesību īstenošanu. Līdz ar to Tiesa nolēma vērst Saeimas un Ministru kabineta uzmanību uz šo situāciju un aicināt izvērtēt, vai ir nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, lai nodrošinātu normatīvo aktu saskaņotību un vienotu izpratni valsts pārvaldes iestāžu starpā.
Arī citu resoru izdienu pensiju likumos tiek lietots līdzīgs regulējums, kas dod tiesības darbiniekiem pieprasīt un saņemt izdienas pensiju veselības stāvokļa dēļ atbilstoši VDEĀVK lēmumam, slēdzienam vai atzinumam.
2024.gadā norisinājās tiesvedība administratīvajā lietā (Nr. A420187323), kas ierosināta pēc personas pieteikuma daļā par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA) direktora p.i. lēmuma atzīšanu par prettiesisku un pienākuma uzlikšanu VSAA izdot personai labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru personai tiktu piešķirta izdienas pensija [gadījumos, kad darbinieka veselības stāvoklis neatbilst veicamajiem amata pienākumiem]. Tiesa vienlaikus pieņēma blakus lēmumu par nepieciešamību veikt grozījumus Izdienas pensiju likumā, jo tā konstatēja pretrunas normatīvajos aktos. Minēto blakus lēmumu tiesa nosūtīja Saeimai un Ministru kabinetam.
Dienesta darbinieks 2023. gada 15. martā tika atbrīvots no dienesta saskaņā ar Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punktu veselības stāvokļa dēļ, pamatojoties uz arodslimību ārsta atzinumu. 2023. gada 20. martā persona ar iesniegumu vērsās VSAA, lūdzot piešķirt izdienas pensiju no 2023. gada 16. marta kā dienesta darbiniekam. 2023. gada 16. maijā aģentūras Rīgas pilsētas Zemgales nodaļa pieņēma lēmumu Nr. 23/1146581 “Par izdienas pensijas atteikšanu”, ar kuru nolēma atteikt pieteicējam piešķirt izdienas pensiju, jo pieteicējs ir atbrīvots no dienesta veselības stāvokļa dēļ, pamatojoties uz arodslimību ārsta atzinumu, nevis uz VDEĀVK slēdzienu, kas nedod tiesības uz izdienas pensiju. Persona Rīgas pilsētas Zemgales nodaļas pieņemto lēmumu Nr. 23/1146581 “Par izdienas pensijas atteikšanu” apstrīdēja VSAA direktoram.
VSAA direktora p.i. 2023. gada 19. jūnijā pieņēma lēmumu Nr. 23/1381428 “Par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Rīgas pilsētas Zemgales nodaļas 2023. gada 16. maija lēmumu Nr. 23/1146581 “Par izdienas pensijas piešķiršanas atteikumu””, atstājot aģentūras Rīgas pilsētas Zemgales nodaļas 2023. gada 16. maija lēmumu Nr. 23/1146581 negrozītu.
2023. gada 6. jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja pieteikums par Lēmuma Nr. 23/1146581 atzīšanu par prettiesisku un labvēlīga administratīvā akta izdošanu. 2024.gada 8.maijā (lieta Nr.A420187323) Tiesa apmierināja pietecēja pieteikumu un uzlika par pienākumu VSAA mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot personai labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu piešķirta izdienas pensija. Spriedums ir stājies spēkā 2024.gada 8.maijā.
Šī brīža Izdienas pensiju likuma 2.panta pirmās daļas 2.punkta redakcija nosaka, ka tiesības uz izdienas pensiju ir darbiniekam, kurš neatkarīgi no vecuma atbilstoši VDEĀVK slēdzienam ir atbrīvots no dienesta veselības stāvokļa dēļ un kura izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem.
Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 26.aprīļa noteikumu Nr.315 “Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas nolikums” 2.punktam VDEĀVK funkcija ir veikt prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi Invaliditātes likuma 7.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajām personām. Atbilstoši Invaliditātes likuma 8. pantam VDEĀVK, pamatojoties uz personas funkcionēšanas ierobežojuma izvērtējumu, izdod administratīvo aktu (lēmumu), ar kuru personai nosaka vai atsaka noteikt invaliditāti.
Tiesa ir konstatējusi pretrunas minētajos normatīvajos aktos.
Tiesa norāda, ka NMPD Izdienas pensiju likuma 2. panta pirmās daļas 2. punkts nepārprotami pieprasa VDEĀVK slēdzienu atbrīvošanai no dienesta veselības stāvokļa dēļ. Vienlaikus Tiesa ir konstatējusi, ka VDEĀVK kompetence neparedz šāda slēdziena izsniegšanu un VDEĀVK arī faktiski atsaka šādu slēdzienu izsniegt, kas nepieciešams, lai VSAA varētu pieņemt pozitīvu lēmumu par izdienas pensijas piešķiršanu. Tādējādi veidojas situācija, ka viena valsts iestāde – VSAA – no personas pieprasa tādu dokumentu, ko šī persona no attiecīgās iestādes, proti, VDEĀVK, nevar saņemt.
Saskaņā ar augstāk minēto normatīvo regulējumu, VDEĀVK kompetence ir novērtēt personas vispārējos veselības traucējumus un funkcionālās spējas un noteikt vai nenoteikt invaliditāti. Taču normatīvie akti neparedz VDEĀVK vērtēt personas veselības stāvokļa atbilstību kādai konkrētai profesijai, lai sniegtu slēdzienu, ka konkrētās personas veselības stāvoklis neatbilst, piemēram, tieši dienesta pienākuma pildīšanai. Šādas tiesību normas jēdzieniski un burtiski neatbilst pašreiz VDEĀVK normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.
Tiesa uzskata, ka nav pieļaujama situācija, ka divas valsts pārvaldes iestādes katra atbilstoši savai kompetencei raugās uz vienu un to pašu jautājumu atšķirīgi un tas rada šķēršļus indivīdam panākt savu tiesību īstenošanu. Līdz ar to Tiesa nolēma vērst Saeimas un Ministru kabineta uzmanību uz šo situāciju un aicināt izvērtēt, vai ir nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, lai nodrošinātu normatīvo aktu saskaņotību un vienotu izpratni valsts pārvaldes iestāžu starpā.
Arī citu resoru izdienu pensiju likumos tiek lietots līdzīgs regulējums, kas dod tiesības darbiniekiem pieprasīt un saņemt izdienas pensiju veselības stāvokļa dēļ atbilstoši VDEĀVK lēmumam, slēdzienam vai atzinumam.
Risinājuma apraksts
Invaliditātes noteikšanas kārtību Latvijā reglamentē Invaliditātes likums un Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumi Nr.805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 805).
VDEĀVK amatpersona pieņem lēmumu pilngadīgai personai darbspējas vecumā un nosaka personai invaliditātes grupu, darbspēju zaudējumu procentus, kā arī invaliditātes cēloni un termiņu, uz kādu invaliditāte nosakāma. Veicot invaliditātes ekspertīzi, VDEĀVK vērtē ne tikai personas medicīnisko diagnozi, bet arī slimības izraisīto funkcionālo traucējumu atbilstību MK noteikumu Nr.805 5. vai 6. pielikumā minētajiem invaliditātes noteikšanas kritērijiem.
Savukārt Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumi Nr.219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” nosaka, ka arodslimību ārsts sniedz atzinumu par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam.
Līdz ar to ir veicami grozījumi Izdienas pensiju 2.panta pirmās daļas 2. punktā paredzot, ka tiesības uz izdienas pensiju ir darbiniekam, kurš neatkarīgi no vecuma atbilstoši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Aroda un radiācijas medicīnas centra arodslimību ārstu konsīlija lēmumam ir atbrīvots no dienesta veselības stāvokļa dēļ un kura izdienas stāžs ir ne mazāks par 25 gadiem.
Veicot minētos grozījumus Izdienas pensiju likumā, tiktu precizēta punkta redakcija un nodrošināts, ka tiesības uz izdienas pensiju ir gadījumos, ja darbinieka veselības stāvoklis neatbilst veicamajiem amata pienākumiem un tas nav saistīts ar iegūtu invaliditāti. Minētie grozījumi nodrošinās tiesisko noteiktību un indivīda interešu aizsardzību un tiks nodrošināts, ka likuma norma sasniegs jau šobrīd paredzēto mērķi - tiesības uz izdienas pensiju gadījumos, ja darbinieka veselības stāvoklis neatbilst veicamajiem amata pienākumiem un tas nav saistīts ar iegūtu invaliditāti.
Veicot izmaiņas Izdienas pensiju likumā, secīgi izdarāmi grozījumi arī Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumos Nr. 803 “Kārtība, kādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītajiem darbiniekiem aprēķina, piešķir un izmaksā izdienas pensijas” 2.pielikumā, aizstājot vārdus “Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmums” ar vārdiem “valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Aroda un radiācijas medicīnas centra arodslimību ārstu konsīlija lēmums ”.
Ņemot vērā tiesvedību, tiesas blakus lēmumu, kā arī, lai sasniegtu Izdienas pensiju likumā paredzēto mērķi un lai indivīds spētu realizēt savas likumā noteiktās tiesības, grozījumiem par vārdkopas “atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas slēdzienam” aizstāšanu ar vārdkopu “atbilstoši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Aroda un radiācijas medicīnas centra arodslimību ārstu konsīlija lēmumam”, jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk, t.i. 2026.gada 1.janvārī.
VDEĀVK amatpersona pieņem lēmumu pilngadīgai personai darbspējas vecumā un nosaka personai invaliditātes grupu, darbspēju zaudējumu procentus, kā arī invaliditātes cēloni un termiņu, uz kādu invaliditāte nosakāma. Veicot invaliditātes ekspertīzi, VDEĀVK vērtē ne tikai personas medicīnisko diagnozi, bet arī slimības izraisīto funkcionālo traucējumu atbilstību MK noteikumu Nr.805 5. vai 6. pielikumā minētajiem invaliditātes noteikšanas kritērijiem.
Savukārt Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumi Nr.219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” nosaka, ka arodslimību ārsts sniedz atzinumu par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam.
Līdz ar to ir veicami grozījumi Izdienas pensiju 2.panta pirmās daļas 2. punktā paredzot, ka tiesības uz izdienas pensiju ir darbiniekam, kurš neatkarīgi no vecuma atbilstoši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Aroda un radiācijas medicīnas centra arodslimību ārstu konsīlija lēmumam ir atbrīvots no dienesta veselības stāvokļa dēļ un kura izdienas stāžs ir ne mazāks par 25 gadiem.
Veicot minētos grozījumus Izdienas pensiju likumā, tiktu precizēta punkta redakcija un nodrošināts, ka tiesības uz izdienas pensiju ir gadījumos, ja darbinieka veselības stāvoklis neatbilst veicamajiem amata pienākumiem un tas nav saistīts ar iegūtu invaliditāti. Minētie grozījumi nodrošinās tiesisko noteiktību un indivīda interešu aizsardzību un tiks nodrošināts, ka likuma norma sasniegs jau šobrīd paredzēto mērķi - tiesības uz izdienas pensiju gadījumos, ja darbinieka veselības stāvoklis neatbilst veicamajiem amata pienākumiem un tas nav saistīts ar iegūtu invaliditāti.
Veicot izmaiņas Izdienas pensiju likumā, secīgi izdarāmi grozījumi arī Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumos Nr. 803 “Kārtība, kādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītajiem darbiniekiem aprēķina, piešķir un izmaksā izdienas pensijas” 2.pielikumā, aizstājot vārdus “Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmums” ar vārdiem “valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Aroda un radiācijas medicīnas centra arodslimību ārstu konsīlija lēmums ”.
Ņemot vērā tiesvedību, tiesas blakus lēmumu, kā arī, lai sasniegtu Izdienas pensiju likumā paredzēto mērķi un lai indivīds spētu realizēt savas likumā noteiktās tiesības, grozījumiem par vārdkopas “atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas slēdzienam” aizstāšanu ar vārdkopu “atbilstoši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Aroda un radiācijas medicīnas centra arodslimību ārstu konsīlija lēmumam”, jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk, t.i. 2026.gada 1.janvārī.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Darbs pie izmaiņām izdienas pensiju sistēmā aizsākās 2021.gadā. No tā brīža ir nodrošināta plaša ieinteresēto pušu iesaiste, kā arī procesā ir analizēts visaptverošs spektrs ar iespējamiem risinājumiem attiecībā uz sistēmas nākotni kopumā un tādiem tās atsevišķiem elementiem, kā tiesiskā paļāvība, izdienas stāžs un vecums, izdienas pensijas apmērs, izdienas profesijas u.c.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Likumprojekts neparedz papildu izmaksas, salīdzinājumā ar esošo situāciju. Stingrākas prasības attiecībā uz personu izdienas stāžu ir samērīgas ar ieguvumiem un tautsaimniecības, sociālās drošības sistēmas un valsts pārvaldes vēsturisko attīstību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Valsts kontroles 2017.gada revīzijas ziņojums “Vai valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir efektīva?”
Apraksts
Ziņojums analizē izdienas pensiju sistēmu pēc būtības, tās atbilstību mērķiem, novērtē riskus un valsts uzņemtās ilgtermiņa saistības.
Nosaukums
Saeimas 2019.gada pētījums “Tiesību uz speciālo pensiju noteikšanas prakse Eiropā”
Apraksts
Pētījums analizē speciālo pensiju sistēmas Eiropā.
Nosaukums
Valsts kancelejas informatīvai ziņojums “Par izdienas pensiju sistēmas izmaiņām”
Apraksts
Informatīvais ziņojums analizē izdienas pensiju sistēmu Latvijā, tās attīstību, būtiskos datus un riskus un detalizēti pamato likumprojektā iekļauto izmaiņu nepieciešamību.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki
Ietekmes apraksts
Atsevišķiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem tiek noteikti savādāki vai papildu kritēriji izdienas pensijas noteikšanai.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Paaugstināsies izdienas subjektu motivācija iesaistīties darba tirgū.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
108 016 786
0
118 596 552
0
129 073 174
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
108 016 786
0
118 596 552
0
129 073 174
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
108 016 786
0
118 596 552
0
129 073 174
-23 022
-47 298
2.1. valsts pamatbudžets
108 016 786
0
118 596 552
0
129 073 174
-23 022
-47 298
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
23 022
47 298
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
23 022
47 298
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
23 022
47 298
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
23 022
47 298
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Likumprojekta grozījumu fiskālā ietekme vidējam termiņam pa gadiem veidojas 2027.gadā - 23 022 euro apmērā, 2028.gadā - 47 298 euro apmērā un 2029.gadā - 72 022 euro apmērā.
Detalizēts aprēķinu skatīt anotācijas pielikumā.
Detalizēts aprēķinu skatīt anotācijas pielikumā.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumos Nr. 803 “Kārtība, kādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītajiem darbiniekiem aprēķina, piešķir un izmaksā izdienas pensijas”
Pamatojums un apraksts
Atbilstoši likumprojektam nepieciešams grozīt izdienas pensijas aprēķina kārtību un aizstāt vārdus “Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmums” ar vārdiem “valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Aroda un radiācijas medicīnas centra arodslimību ārstu konsīlija lēmums ”
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Labklājības ministrija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts kancelejaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tika organizēts informatīvais seminārs, nevalstiskajām organizācijām tika nosūtīts informatīvā ziņojuma un Ministru kabineta protokollēmuma projekts viedokļu sniegšanai. Viedokļi tika apkopoti, izvērtēti un pievienoti Ministru kabineta sēdes dokumentu pakotnei.
https://tapportals.mk.gov.lv/attachments/legal_acts/additional_documents/e95ed409-47e6-4a6b-8048-ecaa56f9abfc/download
https://tapportals.mk.gov.lv/attachments/legal_acts/additional_documents/e95ed409-47e6-4a6b-8048-ecaa56f9abfc/download
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
- Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Aroda un radiācijas medicīnas centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi