Anotācija (ex-ante)

22-TA-2291: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 6. jūnija noteikumos Nr. 315 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.5. pasākuma "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās" pirmās, otrās un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 20. panta 13. punktu, kas paredz Ministru kabineta kompetenci Eiropas Savienības fondu vadības nodrošināšanā, dodot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt specifiskā atbalsta mērķa pieejamo finansējumu, atbalstāmo darbību, izmaksu attiecināmības nosacījumus un kārtību.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Palielināt darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1.5. pasākuma "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās" (turpmāk – 1.1.1.5. pasākuma) kopējo finansējumu, pārdalot finansējumu no Ekonomikas ministrijas  1.2.2.3.pasākuma “Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti” (turpmāk – 1.2.2.3.pasākums) uz Izglītības un zinātnes ministrijas 1.1.1.5.pasākumu digitālo prasmju stiprināšanai un izglītības inovāciju projektiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2018.gada vasarā pēc informācijas tehnoloģiju (un ar to saistīto) nozaru iniciatīvas tika meklētas iespējas palielināt augstskolu absolventu skaitu datorzinātņu jomā (-s) no apmēram 500 uz 3000 gadā. Izvērtējot ASV un Lielbritānijas (kā pasaules līderu datorzinātnēs) augstskolu pieredzi, izkristalizējas 4 galvenie secinājumi:
1) Informācijas/ datortehnoloģiju studiju kursi tiek plaši piedāvāti citu specialitāšu studentiem, tādējādi nodrošinot dažādu specialitāšu absolventus ar labām zināšanām informācijas tehnoloģiju (turpmāk – IT) jomā;
2) IT studiju programmas, savukārt, ir papildinātas ar studiju kursiem (projektu vadīšana, inženierzinātņu komunikācijas, IT risinājumu pielietošana dažādās nozarēs), kas nodrošina absolventu plašas iespējas IT risinājumu izstrādē un ieviešanā;
3) informācijas/ datortehnoloģiju studiju kursi tiek pasniegti, maksimāli izmantojot nozarei pieejamos brīvpieejas un profesionālos resursus, tādējādi ļaujot mācībspēkiem fokusēties uz dažāda veida projektiem, individuālajiem uzdevumiem un grupu darbiem. Šāda pieeja nodrošina augstu studiju kursa intensitāti, lielu zināšanu pārnesi un ļauj studiju kursā piedalīties studentiem ar dažādām iepriekšējām zināšanām;
4) galveno priekšmetu, fakultātes un visas universitātes līmenī studentiem tiek piedāvāta atbalsta sistēma, kas palīdz “vājākiem” studentiem sekot līdzi un apgūt paredzētos studiju kursus.

Lai risinātu Latvijas datorzinātņu nozares izaicinājumus, 2019.gada aprīlī Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Informācijas tehnoloģiju nozare, Finanšu nozare, Rīgas Tehniskā universitāte (turpmāk – RTU), Latvijas Universitāte (turpmāk – LU) un RTU Rīgas Biznesa skola parakstīja vienošanos par sadarbību: 1) jaunas dubultā diploma bakalaura programmas izveidošanu LU un RTU; 2) mācībspēku apmācības programmas izveidošanai; 3) jaunu iniciatīvu izstrādei un īstenošanai. Šīs sadarbības ietvaros:
1) 2019. tika uzsākta dubultā/trīskāršā diploma (starp RTU, LU un Ņujorkas štata Bufalo Universitāti) programma “Datorzinātne un Organizāciju tehnoloģijas”;
2) uzsākta augstskolu mācībspēku apmācības programma Ņujorkas štata Bufalo Universitātē, kurā 2019./2020.ak.g. piedalījās 14, bet 2021./2022.ak.g.- 44 mācībspēki. Pēc atgriešanās Latvijā mācībspēki piedalās ar datorzinātnēm saistīto studiju kursu uzlabošanā, jaunu studiju kursu izstrādē un universitātes līmeņa stratēģisku iniciatīvu realizēšanā – Rīgas Stradiņa universitātē (turpmāk –  RSU) notiek darbs pie jauniem “lielo datu” kursiem dažādos līmeņos, RTU Starptautiska konsorcija ietvaros iesniedza pieteikumu “Digitālai-Eiropai” par jaunas “Digitālās transformācijas” studiju programmas izstrādi, vairākās augstskolās notiek “digitālās” komponentes iekļaušana citu jomu studiju programmās un studiju kursos;  
3) tika sagatavots Latvijas redzējums par augsta līmeņa datorzinātņu speciālistu sagatavošanu, kas tika prezentēts ES Sakaru (DG Connect) un Zinātnes (DG Research) ģenerāldirektorātu vadītajiem. Latvijas pārstāvji tika uzaicināti piedalīties “Digitālās-Eiropas” (Digital Europe) finansējumā programmas konsultatīvajā grupā, un daļa no Latvijas ieteiktajiem risinājumiem ir ietverti programmas finansējuma vadlīnijās (piemēram, Starpdisciplināru Datorzinātņu maģistratūras programmu izstrādei).

Savukārt, lai veicinātu šī procesa institucionalizēšanos, 2020.gada rudenī ar valdības deleģējumu RTU parakstīja līgumu ar vienu no pasaules pedagoģisko inovāciju līderiem- Masačūsetsas Tehnoloģiskā Institūta (Massachusetts Institute of Technology; MIT) Globālās izglītības laboratoriju (J-Wel) par Latvijas valsts pārvaldes, universitāšu un nozares līderu apmācību. Šīs sadarbības ietvaros ir plānots “apmācīt” 60 cilvēkus no 2022-2024. gadam. Jau pirmajā grupā, kas apmācības ietvaros viesojās Bostonā 2022. gada maijā, tika likti pamati jaunām iniciatīvām:
- Lai programmas dalībniekiem un citiem augstskolu profesionāļiem sniegtu atbalstu jaunu institucionālā līmeņa inovāciju projektu izstrādē, ir pieņems lēmums paplašināt sadarbību ar MIT, veidojot atbalsta/kompetences “laboratoriju” Latvijā – Izglītības inovāciju laboratoriju (Laboratory for innovation in education).
- Lai stiprinātu moderna starpdisciplināra satura pieejamību Datorzinātņu jomā, ir panākta vienošanās ar Hārvarda Universitātes CS50 (Computer Science for non-majors) kursa komandu par atļauju lokalizēt saturu latviski. Šīs sadarbības ietvaros tiktu apmācīti arī vidusskolas skolotāji CS50 satura pasniegšanai “Programmēšana II” kursa ietvaros, kā arī šis kurss nodrošināts Latvijas augstskolu studentiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Problēmas apraksts
Latvijas darba tirgū ik gadu trūkst vismaz 3000 speciālistu ar augstām digitālām prasmēm, taču Latvijas augstskolas gadā spēj sagatavot aptuveni 500 jaunos speciālistus. Lai sasniegtu nepieciešamo kvalificēto speciālistu apjomu, pārņemot un ieviešot Ņujorkas štata Bufalo Universitātes pieredzi Latvijā (īpaši laikā, kad Covid-19 infekcijas izplatība ir veicinājis globālu izglītības nozares transformāciju) tika secināts, ka pilnvērtīgai pieredzes pārņemšanai ir nepieciešams saskaņots pasākumu komplekss, kas ietver:
- mācību materiālu pieejamību,
- pedagoģisko atbalsta vidi,
- sadarbību ar nozari un nozares gatavība sadarboties,
- atbilstošu motivācijas sistēmu izstrādi,
- studentu vēlmju un studēšanas mērķu “modernizēšanu”. 

Līdz ar to tiek plānots: 1) adaptēt un Latvijas vidusskolās un universitātēs pilotēt Hārvarda Universitātes datorzinātņu kursu CS50 (Computer Science for non-majors); 2) sadarbojoties Izglītības inovāciju laboratorijai ar MIT J-WEL un Latvijas augstākās izglītības iestādēm un uzņēmumiem, īstenot indikatīvi 5-7 izglītības inovāciju projektu prototipēšanu/pilotēšanu, kas palīdzētu stiprināt izglītības ekosistēmas vājākos posmus; 3) turpināt akadēmiskā sektora profesionāļu augsta līmeņa digitālo prasmju mācības Ņujorkas štata Bufalo Universitātē. Taču, augstāk minēto darbību īstenošanai RTU1.1.1.5. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros īstenota projekta ietvaros nav pieejami nepieciešamie finanšu līdzekļi.
Risinājuma apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju ir izstrādājusi priekšlikumu finansējuma pārdalei no Ekonomikas ministrijas Eiropas Savienības fondu 1.2.2.3.pasākuma uz Izglītības un zinātnes ministrijas Eiropas Savienības fonda 1.1.1.5.pasākumu, lai digitālo prasmju mācības īstenotu starptautiskās partnerības ietvaros, izmantotu nozarei pieejamos brīvpieejas un tirgū balstītos profesionālos resursus un tos sistēmiski integrētu Latvijas izglītības sistēmā, tādējādi nodrošinot rezultātus ilgtspēju un augstas kvalitātes mācību piedāvājumu jaunajiem speciālistiem. Rezultātā tiks stiprinātas digitālās prasmes skolēniem, studentiem, uzņēmumu speciālistiem un pasniedzējiem, adaptējot un apgūstot Hārvarda Universitātes datorzinātņu kursus vidusskolās padziļinātā kursa "Programmēšana II" ietvaros un augstskolās studentiem, kas nav saistīti ar datorzinātņu studiju programmām, kur pašlaik pietrūkst jaudīga starptautiski konkurētspējīga satura. Tostarp tiks īstenoti transformatīvi izglītības inovāciju projekti Izglītības inovāciju laboratorijas ietvaros sadarbībā ar Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (Massachusetts Institute of Technology - MIT) Globālās izglītības laboratoriju (J-WEL), kas palīdzētu stiprināt izglītības ekosistēmas vājākos posmus, lai panāktu izrāvienu skolēnu un studentu mācību sniegumā.

Pārdales rezultātā 1.1.1.5.pasākuma RTU otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros īstenotā projekta kopējais attiecināmais finansējuma palielināsies par 1 742 533 euro, kas tiks novirzīts:

1) 1 046 907 euro apmērā Hārvarda Universitātes datorzinātņu kursa CS50 (Computer Science for non-majors) adaptēšanai un pilotēšanai Latvijas vidusskolās un universitātēs. Tas ir starptautiski atzīts moderns starpdisciplinārs saturs Datorzinātņu jomā, kas ir piemērots Latvijas vidusskolas posma padziļināto kursu “Programmēšana II” apguvē, kā arī augstskolu studentiem. Paredzēts hibrīdai mācīšanai.

Kā uzrāda skolu aptauja – Hārvarda Universitātes padziļinātā kursa “Programmēšanas II” pasniegšana tām ir liels izaicinājums satura un skolotāju kompetenču dēļ. Plānots, ka Hārvarda Universitātes datorzinātņu kursu adaptācija un pilotēšana tiktu īstenota indikatīvi 15-25 vidusskolās, nodrošinot gan satura latviskošanu, gan skolotāju apmācības Hārvarda Universitātē šī kursa kvalitatīvai pasniegšanai, aptverot aptuveni 400-500 skolēnus, kā arī aprobētu mācību rezultātu pārnesi starp vidusskolas posmu un augstskolas posmu. Savukārt, pēc 1.1.1.5. pasākuma RTU projekta īstenošanas,  vidusskolām šis saturs atbilstoši panāktajai vienošanās ar šī kursa autoriem būs bez maksas (nav nepieciešami licenču maksājumi), attiecīgi pilotskolu sagatavotie skolotāji tos varēs turpināt īstenot arī tālākajos mācību gados. Nākamās skolotāju kohortas sagatavošanu darbam ar CS50 kursu varētu nodrošināt jau sagatavotie 20-30 skolotāji, vienlaikus izvērtējot iespēju organizēt papildu mācības Hārvarda Skolā (Harvard Extension School), ja tas būtu nepieciešams. Svarīgi, lai šo padziļināto kursu mācīšanai būtu sagatavoti skolotāji katrā jaunajā pašvaldībā, kas varētu mācīt skolēnu grupas no vairākām skolām administratīvajā teritorijā. Šādas mērogošanas izmaksas varētu paredzēt arī ES fondu programmas 2021-2027 gadam ietvaros, kas paredz izcilības prakses pārnesi pilnveidotā satura sekmīgai ieviešanai.
Augstākās izglītības iestādēs augstas kvalitātes digitālo prasmju kursi studiju programmu studentiem (kas nav saistīti ar datorzinātnēm) ir vāji pieejami. Hārvarda Universitātes datorzinātņu kursus plānots pilotēt vismaz 3 universitātēs, t.i.LU, RSU un RTU, piesaistot “Buffalo pasniedzējus” sagatavošanai atbilstoši Hārvarda Universitātes prasībām. Šie pasniedzēji arī pasniegs speciālas mācības vidējā un augstākā līmeņa speciālistiem un vadītājiem Latvijas uzņēmumos. Plānots, ka vismaz 1000 studenti, kas nav saistīti ar datorzinātņu studiju programmām, apgūs šos kursus. Par turpmāko Hārvarda Universitātes CS50 kursu īstenošanu universitātēm  būs jānodrošina licences maksājumi, kas par vienu studentu varētu būt robežās no 70 līdz 100 euro. Ja šīs mācības mērogo uz plašāku augstskolu loku, tad būtu jāparedz investīcijas pasniedzēju mācībām darbam ar šo kursu.

2) 601 307 euro apmērā Izglītības inovāciju laboratorijai sadarbībā ar MIT J-WEL un Latvijas augstākās izglītības iestādēm un uzņēmumiem, lai īstenotu indikatīvi 5-7 izglītības inovāciju projektu prototipēšanu/pilotēšanu, kas palīdzētu stiprināt izglītības ekosistēmas vājākos posmus, lai panāktu izrāvienu skolēnu un studentu mācību sniegumā. 
Primāri finansējumu paredzēts novirzīt nacionālās ekspertu komandas kapacitātei, kas var augsti profesionālā līmenī vadīt izglītības inovācijas projektu kopdizainu un prototipēšanu, aptverot Latvijas uzņēmumiem un izglītības iestādēm aktuālus ambiciozus pārmaiņu projektus, kas balstīti globālajā pieredzē un labākajā praksē. Cita starpā, lai veicinātu šī procesa institucionalizēšanos, 2020.gada rudenī ar valdības deleģējumu RTU parakstīja līgumu ar vienu no pasaules pedagoģisko inovāciju līderiem - MIT J-Wel par Latvijas valsts pārvaldes, universitāšu un nozares līderu apmācību. Savukārt, 2022.gada jūnijā MIT un Latvija parakstīja sadarbības memorandu par Izglītības inovāciju laboratorijas izveidi, kas piedāvātu atbalstu un inkubācijas kapacitāti inovatīviem izglītības projektiem.
Eiropas Savienības politiskajā līmenī augstākās izglītības procesa/sistēmas inovācijas ir viens no atbalstāmajiem virzieniem (piemēram, “Digitālas Eiropas” un Eiropas Tehnoloģiju Institūta programmās). Šie resursi varētu stiprināt Izglītības inovāciju laboratorijas kapacitāti un zināšanu izplatīšanu plašāka Eiropas mērogā. ASV atbalsta “finanšu mehānismi” ir izteikuši interesi par sadarbību ar Latviju ASV pieredzes aprobācijai Austrumeiropas valstīs. Latvijai vēsturiski ir jau pieredze šādu projektu realizācijai Baltkrievijā, kas nes būtisku finansiālu pienesumu. Savukārt, izveidotā nacionālā izglītības inovāciju analītiķu un metodiķu komanda, kas pilnveidotu savu pieredzi un kapacitāti sadarbībā ar MIT un vadošo augstskolu profesoriem, strādājot pie izglītības inovācijas projektu izpētes un prototipēšanas, pēc projekta noslēguma turpinātu atbalstīt izglītības inovācijas, piesaistot publiskos un privātos resursus.

3) 94 319 euro mācībspēku digitālo prasmju mācībām 2022/2023.ak.g. rudens un pavasara semestrim Bufalo universitātē. Pašlaik spēkā esošajos MK noteikumos Nr.315 apstiprinātais budžets mācībspēku digitālo prasmju mācībām Bufalo universitātē ir 837 620 euro, bet lai nodrošinātu nepieciešamās mācības, papildus nepieciešami ir 94 319 euro valūtas kursa svārstību dēļ (Buffalo projekta izmaksas, kas tiks veiktas USD valūtā (50% 15.08.2022., 50% 31.12.2022) - 681 551 euro; Plānotā euro izmaksa projekta apstiprināšanas brīdī - 578 419; Plānotā faktiskā euro izmaksa - 672 738; Starpība -94 319).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Akadēmiskais personāls Zinātniskais personāls
Ietekmes apraksts
MK noteikumu Nr. 315 grozījumu projekts ietekmēs augstskolu un zinātnisko institūciju personāla augsta līmeņa digitālo prasmju attīstību.
Juridiskās personas
  • Augstākās izglītības iestādes Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā sadarbības iestāde
Ietekmes apraksts
MK noteikumu Nr.315 grozījumu projekts ietekmē augstskolu un zinātnisko institūciju personāla kompetenču attīstību kvalitatīvāka darba nodrošināšanai iestādēs.
Tiks veikta 1.1.1.5. pasākuma projektu iesniedzēju un finansējuma saņēmēju, kurus ietekmē grozījumi, informēšana par grozījumiem pēc to apstiprināšanas Ministru kabinetā

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

-

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

-

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

-

2.2.5. uz konkurenci:

-

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Paaugstina augstskolu un zinātnisko institūciju personāla kvalitāti un spēju efektīgāk apmācīt studentus - potenciālo darbaspēku.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
399 307
0
1 081 846
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
399 307
0
1 081 846
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
469 773
0
1 272 760
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
469 773
0
1 272 760
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-70 466
0
-190 914
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-70 466
0
-190 914
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-70 466
-190 914
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Noteikumu projekts paredz, ka tiek palielināts 1.1.1.5. pasākuma kopējais finansējums par 1 742 533 euro (t.sk. ERAF finansējums par 1 481 153 euro un VB finansējums par 261 380 euro). Finansējuma izmaiņas 1.1.1.5.pasākumam pa gadiem ir šādas (finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts): 
- 2022.gadā 1.1.1.5. pasākuma plānotais kopējais attiecināmais finansējums palielinās par 469 773 euro (tai skaitā ERAF - 399 307 euro un valsts budžeta līdzfinansējums - 70 466 euro);
- 2023.gadā 1.1.1.5. pasākuma plānotais kopējais attiecināmais finansējums palielinās par 1 272 760 euro (tai skaitā, ERAF - 1 081 846 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 190 914 euro).

ERAF finansējums 1 481 153 euro apmērā tiks pārdalīts Ekonomikas ministrijas Eiropas Savienības fondu 1.2.2.3.pasākuma “Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti”. Bet, lai nodrošinātu nemainīgu 1.1.1.5.pasākuma finansējuma intensitāti, t.i. ERAF finansējums būtu 85%, bet nacionālais publiskais finansējums 15%, nepieciešams valsts budžeta līdzfinansējums 261 380 euro apmērā.
Ņemot vērā, ka Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā nav citu brīvu līdzekļu trūkstošā valsts budžeta finansējuma nodrošināšanai, negatīva MK lēmuma gadījumā attiecībā uz atbrīvotā finansējuma izmantošanu nebūs iespējams: 1) adaptēt un Latvijas vidusskolās un universitātēs pilotēt Hārvarda Universitātes datorzinātņu kursu CS50 (Computer Science for non-majors); 2) sadarbojoties Izglītības inovāciju laboratorijai ar MIT J-WEL un Latvijas augstākās izglītības iestādēm un uzņēmumiem, īstenot izglītības inovāciju projektu prototipēšanu/pilotēšanu; 3) turpināt akadēmiskā sektora profesionāļu augsta līmeņa digitālo prasmju mācības Ņujorkas štata Bufalo Universitātē. IZM ieskatā tas būtu nesamērīgs zaudējums, jo trūkstošā valsts budžeta finansējuma 0.261  milj. euro apmērā dēļ nebūtu iespējams īstenot projektu kopsummā 1.74 milj. euro. 

Pēc MK noteikumu projekta apstiprināšanas RTU kā 1.1.1.5. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas finansējuma saņēmējs veiks grozījumus vienošanās par projekta īstenošanu, saskaņojot tos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru.

4.1.1. Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumi Nr.365 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos" 1.2.2.3. pasākuma "Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti" un 13.1.6. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē – nodarbināto apmācības (ERAF)" īstenošanas noteikumi”

Pamatojums un apraksts
Finansējuma pārdale no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras projekta Nr.1.2.2.3/16/I/003 “Apmācību īstenošana ārvalstu investoru piesaistei”. Pārdalāmais finansējums nav atlikums no iepriekš veiktas iepirkuma procedūras, bet mācībām paredzētais finansējums, kuru piedāvājam īstenot starptautisku sadarbības iniciatīvu veidā 1.1.1.5.pasākuma otrās kārtas RTU projekta ietvaros. Kopējos specifiskā atbalsta mērķa rādītājus šī pārdale neietekmēs, jo Ekonomikas ministrijas atbildībā ir arī citas apmācību programmas, kurās šie rādītāji tiks nosegti un sasniegti.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība noteikumu projekta izstrādē tiks nodrošināta, ievietojot informāciju par noteikumu projektu IZM tīmekļvietnes www.izm.gov.lv sadaļā “Sabiedrības līdzdalība”

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Izglītības un zinātnes ministrija
  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
1.1.1.5.pasākuma projekta īstenošana veicinās augstskolu un zinātnisko institūciju personāla augsta līmeņa digitālo prasmju attīstību, kā rezultātā uzlabosies personāla darba kvalitāte institūcijās, kas tai skaitā sniedz publiskos pakalpojumus.

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Pasākuma ietvaros tiks ievēroti nosacījumi, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības, piemēram:
- tiks ievēroti tādi personāla atlases nosacījumi un prakses, kas ir nediskriminējošas un iekļaujošas cilvēkiem ar invaliditāti, piemēram, nodrošinot darbiniekam ar invaliditāti pielāgotu darba vietu/formu un tehnoloģijas;
- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par cilvēkiem ar invaliditāti u.c.

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Pasākuma ietvaros tiks īstenotas vispārīgas darbības un ievēroti nosacījumi, kas netieši veicina dzimumu līdztiesību, piemēram:
- sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienāda samaksa par vienādas vērtības darbu;
- mērķa grupai tiks piedāvātas alternatīvas darba formas un elastīgs darba laiks;
- visi dati par pasākuma mērķa grupu, kur vien tas ir iespējams,  tiks sniegti dzimumu griezumā; 
- pētījumos un izvērtējumos iegūtie dati, kas attiecas uz personām, kur vien tas ir iespējams, tiks norādīti dzimumu griezumā;
- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par dzimumu līdztiesību.

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi