Anotācija (ex-ante)

Rīkojuma 1. punkts paredz ar 2026. gada 30. septembri likvidēt Tieslietu ministrijas pakļautībā esošo Maksātnespējas kontroles dienestu, no 2026. gada 1. oktobra pievienojot to Tieslietu ministrijai un Tieslietu ministrijas padotībā esošajai Tiesu administrācijai. Rīkojuma 6. punkts uzdod Tieslietu ministrijai izstrādāt un tieslietu ministram līdz 2026. gada 1. augustam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu par grozījumiem Tieslietu ministrijas nolikumā paredzot tā spēkā stāšanos ar 2026. gada 1. oktobri.

Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrijas nolikuma 5. punkts tiek papildināts ar jaunu uzdevumu – nodrošināt maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu darbību un uzraudzību likumā noteiktajā kārtībā. Šāds papildinājums nepieciešams, lai pēc Maksātnespējas kontroles dienesta likvidācijas Tieslietu ministrijas nolikumā būtu tieši nostiprināta tā kompetences daļa, kas tai tiek nodota ar Rīkojumu. Attiecīgais uzdevums projektā ietverts kā jauns 5.15.¹ apakšpunkts.
Tā kā Tieslietu ministrija pārņem arī administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajai kompetencei, Tieslietu ministrijas nolikuma 7. punkts tiek papildināts, nosakot, ka valsts sekretārs pieņem lēmumu arī par ministrijas pārvaldes amatpersonas pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ja likumos vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. Šāds regulējums nodrošina skaidru institucionālo kārtību ministrijas ietvaros gadījumos, kad privātpersona apstrīd ministrijas pārvaldes amatpersonas pieņemtu lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Attiecīgi tiek precizēts arī nolikuma 8. punkts, paredzot, ka tiesā pārsūdzams ne tikai valsts sekretāra izdotais administratīvais akts un faktiskā rīcība, bet arī valsts sekretāra pieņemtais lēmums administratīvā pārkāpuma lietā.
Vienlaikus Tieslietu ministrijas nolikums tiek papildināts ar jaunu 7.¹ punktu, nosakot, ka valsts sekretārs vai viņa pilnvarota amatpersona pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas padotības iestādes izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. Šis grozījums nepieciešams, lai Tieslietu ministrijas nolikumā vispārīgi nostiprinātu apstrīdēšanas kārtību attiecībā uz ministrijas padotības iestāžu izdotiem administratīvajiem aktiem un faktisko rīcību gadījumos, kad speciālajos normatīvajos aktos nav noteikta cita kārtība. Tas atbilst Tieslietu ministrijas nolikumā jau nostiprinātajam principam, ka Tieslietu ministrija ir augstākā iestāde tās padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi.
Ņemot vērā, ka Maksātnespējas kontroles dienests pēc 2026. gada 30. septembra beidz pastāvēt kā atsevišķa Tieslietu ministrijas padotības iestāde, tas tiek svītrots no Tieslietu ministrijas padotības iestāžu saraksta.
Tāpat projekts paredz atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2018. gada 4. decembra noteikumus Nr. 757 “Maksātnespējas kontroles dienesta nolikums”. Minētais nolikums regulē Maksātnespējas kontroles dienesta kā tieslietu ministra pārraudzībā esošas tiešās pārvaldes iestādes statusu, darbības mērķi, funkcijas, uzdevumus un darbības tiesiskuma nodrošināšanu. Pēc Maksātnespējas kontroles dienesta likvidācijas šāds atsevišķs iestādes nolikums vairs nebūs piemērojams, tādēļ tas atzīstams par spēku zaudējušu.
Papildus iepriekš minētajam noteikumu projekts paredz precizēt Tieslietu ministrijas nolikuma 5.20. apakšpunktā minētā likuma nosaukumu. Šobrīd minētajā apakšpunktā ir atsauce uz Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumu. Ar 2026. gada 14. maijā pieņemtajiem grozījumiem minētā likuma nosaukums no 2026. gada 1. jūnija tiek izteikts jaunā redakcijā – “Kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums”. Līdz ar to Tieslietu ministrijas nolikuma 5.20. apakšpunktā nepieciešams aktualizēt atsauci uz likuma nosaukumu.